1950-03-29-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
TreSdien, 1950. g. 29. j ^ ^ . vļ REDAKCIJAI NEATDOD CITIEM Mēs daudzi esam palidzēiuši mm ieceļošanas galvojumus ^ Vāci:ā esošajiem tauS.^' Bel ;šie cilvēki nebrauc š\u-pi ļ. p ē r n a j ā Jaikā jāsaņem vēstuu « f l s v a p i i i puse no s a g āS galvojumiem atsakās, jo M f ^ «^V?'*'- labāks galvoju^ 4a-atteik§anas galvojuma sS' ne reti nostāda neērta^^ iiolsl!. Daudzi pie tam pat neatrab" ^^i^ļbet vienkārši pazūd. Tajā m l|?Wkā |>ienāk jaunas vēstules b lūdz paHdžēt, bet tas dažkārt nav'iespējams. ^ it F Trešdien, 1950. g. 29. martā m p|!amā3U, ka taču turpat Vaciis ^--^vSJuĢius ir iespēļamg pārraksS Irii ļjeršonām. Vai tiešām Z fenevteiia, te^^ zinātu pa! ^'s^iidJ^ m ķā darāms, lai lieļJ ^^vojumu.atdotu citam?" KaJ | | p nepa^^^ savā'laikrrf ' ^ i ^ i M vairāki gadijuM p^ļiĢfeeļritāji sev atveduši līdzi lliiļ ;tris neizmantotus galvojun^ Q^ : Alfr. Sbols, Takoma, ASV. ; i l i t d a k c i i a s p a s k a i d r o* j r i I t t i s . • Eedakcija noskaidrojusi ļ:ķi;i&disko?5 galvojumus, kas^oli ijeiji^ļoSanai ASV» Vācijā nevar pār. rjikstlt citām*'personām. Lai to va- ^ēt]|^ t^^ jābūt attiecīgai atzīmei, kādu gan uzraksta samērā reU. Ja saņēmējs galvojumu neve< l a s v a i vairs nevar izmantot (jo no solītiem galvojumiem kādu citu sa. f ņēmis agrāk un spiests izmantot to) un ja atzīmēs par iespēju nodot ci. tam trūkst, galvojums jāsūta aķ. kaļ uz ASV attiecīgai baznīcas ON ganizācijai, ar kuras starpniecību tas sagādāts, un jālūdz galvojuma devējs (Sponsor), vai viņš ir ar mis. ru izsaukt ari citu ģimeni nekā i kiimā, ķijis paredzēts. Šādā gal jumā, iespējams, ka baznīcas \ labdarības organizācijas jautājm izkārto labvēlīgi. VAI ARI VIRS VĀCIJAS »LID0J0SIE ŠĶĪVJI?" 1^ I , i > Latvijā 25. februārī bija i raksts par «lidojošiem tšķīvjiem". S,āci$ „šķīvis'* redzēts arī virs Vācijas. Pagājušā vasarā, 10. julii'u , [svētdienā sauļojos Ķīles liča krastā. Laiks bija rāms, bet retie, paplānie • maiļi^i,::^^^ Fš , bŗižlem aizsedza s i ^ - Viena sada brīdi uz acīm uzliku tumsās acem un vecaju ņiāķoņtf^kustības. Pēkšņi pamani)il> I zem viena šāda mā-tkoņa/ iiekasi ģaindrīz. to skarot, lielā i|tramā'ŠW virzienā lido kāds par .mākoni daudz tumšāks, varbūt pat Aelng,'lķiētami apaļš priekšmets, p i l augstums varēja būt 2-2% kra te ā^ums ap 1000 km stundā. Lie-fiā augstuma dēļ tas likās ļoti mazs, gandrīz kā sīka, melna ripiņa, tomēr pietiekami liels, lai. neparpro-taifai saskatītu, ka šim priekšmetam Ināv ne lidmašīnai raksturīgo, spar- [nu un astes, ne arī Viieroču cigāra [formas. Sis priekšmets varēja M rai'nu lodes, vai diska veida, ^ Imāna vērtējuma ap 2-3 m * mērā. Izņemot taisnlīnijas kustm fom citāda veida kustības, P^ Rotācijas, nebija saskatāmas. ^ [gaišo mākoņa apakšu tas neatsta be dūmu, ne arī kādas citas pe^ Mākoņu starpā pret debesi, iman caur dubultajiem tuinsag stifeliem likās pilnīgi melna, M šais ķermenis nebija saskatāms, « bija tik. pat labi novērojams zem nākamā mākoņa. N e f ^ s lidmašīna tas nevarēja but: W tik augstu un tik ātri nelido, lidmašīna būtu bijusi pazīstamas pēc izskata,. gan motora iMan atlika vienīgi domāt, ka J jošie šķīvji*^ nav nedz avizu^F nedz līdzīga fikcija un ka Ijusi retā izdevība kaut tikaiJ 10 sekundes un lielā augstuma rot vienu no šiem iainomeniem. Novērotā aprakstu kads_ i^jģļs cu laikraksts savā laika iespiest, aizbildinādamies. Ka ^-i^^^ privātiem avotiem zi^^^^.P^^^ "p^sot jošiem šķīvjiem" līdz sim J^^^ i0nākušas." i i i i i i i i liimiiiiiiiiiiiiiiiiiiii""""""""" ums skolotūliem Lai liktu pirmos pamatus ^|,^ā,j^; .lāclbas noorganizēšanai em 8^-^^ ina, kādās-valstis kadi sKOi ^ ituši^ vai nodomājuši apmesie ņu vākšana stipri nokavējusi , va tiesa skolotāju jau alzceloju^^^^ iegļ bijā palikušajiem ve ^fŗĻ,r^^^% ajadzigas ziņas, t)et par -«5. jiem tās varēs _sn^^S\,.rtem^ergas f ļ Hedrl. Laipni lūdzu Virtem^^^^^^i \i\ i^u vat i: Šeografi^u un U miegt pa^ sevi šādas /^as^'^un ceg ^ārds; -2) vecuma; ? p ? i e K š ŗ n e 5 ļdSr4%prSolotā3US,.kas^^^ s: 1) ;ība uy .rkūVu' no minētajiem P^^a^sti doi-imācijis un cik 6) f^ļ pmesties resp. ir apmeties gpi i r mieru uzņemties n f l^^'^u V^'^ ala darbu kā goda pienaKu ^ %,pTim.n skolotājus ka^^^^^^^^^^ ^ lajārb, a^ bsnieiedgrti emziņ. as_A tpbailrd^e/ f^f 6. j^t' fĻ ^adllumā. _ Pjotams^,, ,,ven IZ d;C'* 1 citiem var Essii^l^jeiie^ Slnasl^uresējamas: JJ^^^g^gas areite Str. 19, Virtembe^^ ipg. tautskolu inspektoram. Baņoti lāsts un Neapole ..Nekrologs" Itālijas (ransltnometnēm /• J- -i ^ SIS AINAS SKATĪJUSI TŪKSTOŠIEM LATVIEŠU CEĻOTĀJU BSiST!n nrmŠ ?l?R /^^ -^*" '. ^aTla s^ sTUii"e ts^. ^i^rAāp^a^k^š'^ēsj āc eunztņraē mUumz ā: Vikdāudssj ūnruo. Baņoh nometnes korpusiem. Priekšplānā drūzmējas ļaudis ar saiņiem isi pirms došanas uz Austrālijas kuģi, ^iņ»em „Tajā trakajā kņadā gan vairs nevēlētos būt," nupat teica kāds tautietis par Baņoli emigrācijas centru Itālijā., no kurienes vēl joprojām plūst gandrīz visi DP trans- Iporti uz Austrāliju. Dažam šis atmiņas gan nav tik ļaunas, taču Latvijas lasītāji jau labi zina, cik mūsu cilvēki visumā, daudz runājuši par „noIādēto Baņoli", kur vienmēr gadās kaut kas nepatīkams. Austrālijas braucējam Itālija līdz 'šim bijusi zeme, kas pēdējā paliek aiz viņa, kad jāšķiras no Eiropas. Drīzumā, kā zināms, Itālijas transit-nometnes likvidēs, un visi aizjūras transporti aties no Brēmerhāfenas. Bet arī Itālijā, atbilstoši katra spējām un interesei, izceļotāji mēģinājuši izbaudīt vien Baņoli lāstu, bet arī Neapoles glāstu, kas pavada ceļotāju, dodoties uz pavisam citu pasauli. Vezuvs, Pompeja, Kapri, pati Neapole — visi centušies verot kaut vienu no šim vietām. Ir jau grūti izkļūt no pastāvīgās Baņoli kņadas, taču neiespējami tas arī nav, un dažs emif:;rants pirms ardievu teikšanas Eiropai vēl pratis nokļūt pat Kapri salā. Pompejas mēmajās drupās staigājuši daudzi latviešu izceļotāji, tāpat ari Neapo- Veciem laudim uz Austrāliju tikt grūti Vūi atļaus praktizēt DP ārstiem ? Mūsu AUSTRĀLIJAS REDAKCIJAS INFORMĀCIJA NO KANBĒRAS Mūsu laikraksta Austrālijas redakcijai gandrīz katru dienu pienāk vēstules no Vācijas. Tajās tautieši lūdz noskaidrot, kāds liktenis imigrācijas departamentā Kanbērā ir iesniegumiem, kuros piederīgie viņus izsaukuši uz Austrāliju. Izrādās, ka stāvoklis ir diezgan slikts. Noraida gandrīz bez izņēmuma visus lūgumus, ja izsauktie ir vecāki par 50 gadiem, un dažreiz neievēro pat vistuvāko radniecību. Vecākiem ļaudīm izsaukšanas kārtā tādēļ pašreiz uz Austrāliju tikt maz izredžu. Vēl jānorāda, ka lūgumu izlemšana gan nenotiek dažās dienās, bet parasti tā ilgst, pāris mēnešu. Tādēļ arī, ja atbildi ātri nesaņem, vēl nav iemesla galīgi zaudēt cerības. Neizkustināma līdz šim bijusi austrāliešu nostāja pret DP ārstiem. Tiem joprojām nav atļauts Austrālijā praktizēt. Jautājumu pēdējās dienās pārrunāja pat parlamenta un valdībā. Ieskats tāds, ka labojumi līdzšinējā kārtībā vajadzīgi, taču „apdomāšanās" notiek pārāk gausi un var gadīties ari tā, ka tad, kad austrālieši ^izšķirsies, visi DP tTSti no Eiropas jau būs aizbraukuši uz citām zemēm. Rietumaustrālijas strādnieku partijas deputāts K. E. BIzlejs parlamentā Kanbērā jautajā Austrālijas veselības ministram sēram E. Pe-džam: „Ja imigrantu ārsti drlk_st strādāt Eiropā un Jaungvinejā, kāpēc tiem nav atļauts praktizēt Austrālijā?" Šis jau tad nu ir tas jautājums, uz kuru valdība vēl ^sti nav atbildējusi, bet paziņojusi, ka „jau-tāiumu kārtos". Latviešu zobārstes Kokles (r_o Mērbekas) dokumentus apstiprinājusi pat Anglijas veselības ministrija, taču austrāliešu iestādes viņai pagaidām te nav atļāvušas strādāt savā nozarē Mūsu ārste tomēr turpina interesēties par prakse<ļ :c^§pē-jām Austrālijā. K a n b ē r ā , martā. Latviešu izceļrtāji Pompejas drupās A Erdmaņa uzņēmumi Ies platajās ielās vai tās vecpilsētas mūros. Baņoli lāsts ātri aizmirsīsies, bet atmiņas, kas paņemtas līdz no Kapra, Vezuva vai Pompejas, pietiks visam mūžam. Eiropa paliek Eiropa! Kad cilvēks nonācis Austrālijā un no darba brīvajā picpusdienā piesēžas pie sava radio aparāta, tad viņš dzird Bēthovenu, Brāmsu, Mocartu, Grigu, Sibeliusu, PučinI, Strausu, Caikov-ski. Mīļie draugi, tā taču nav ne Austrālija, no Amerika, Āzija vai Āfrika, bet tikai un vienīgi mūsu Eiropa! Pēdējai^, ko no tās var paņemt līdz,, kaut ari ar visām Baņoli rūpēm, tomēr ir Neapoles glāsts. To derētu neaizmirst. L A T V I J A MAN P^"P ^ y Ka strada moderns Savienoto valstu laikraksts Vēstule Latvijai no Minesotas štata „I like it here" (man te patīk) — saucas ievērojamā amerikāņu apgāda Minneapolis Star and Tribune ievadnieka un radio ziņotāja Džor-dža Grima (George Grim) vadītā nodaļa. Džordžs Grims bija tik laipns un ziedoja veselas 3 stundas, lai iepazīstinātu mani ar lielā apgāda darbu. Arī man te patīk, — bet par to vēlāk. Tagad pastāstīšu, ko redzēju apgādā. Minneapolis Star and Tribune laikraksts iznāk pl. 6,30 rītā un 5 p. p., arī svētdienās. Iespiež 700.000 eksemplāros. Savienotajās valstīs ir tikai 6 laikraksti, kuru metiens pārsniedz Minneapolis Star and Tribune. Laikraksta transports vien apgādam izmaksā , l miljonu dol. gadā, bet nobrauktie attālumi nedēļā pārsniedz 166.500 jūdžu, kas līdzinās attālumam 6 reizes ap ekvatoru. Laikraksta izdalītāji, aģenti un avižzēni nopelna vairāk nekā 3,5 milj. dol gadā. Sludinājumu nodaļā strādā 140 darbinieku, spiestuvē 200 strādnie-ku. Laikrakstam ir 200 ievadnieku un ziņotāju. Lielā nama 5 stāvos norit laikraksta tapšana. Ikviena no 49 spiedēm stundā izlaiž 48.000 laikraksta eksemplāru, pēc kam iespiestās avīzes saskaita mechanisks robots. Ik gadus laikraksta iespiešanai izlieto 70.000 to papīra. Svētdienas izdevumam vien patērē 500 ruļļus, kas izritināti sasniegtu 2.556 jūdzes. Fantastiska ir izlietoj krāsas statistika — 280.000 mārciņu pietiek tiek 2 nedēļu patēriņam. Trešajā stāvā strādā galvenā direkcija un ievadnieki, bez tam Jaunāko ziņu redaktori, galvaspilsētas redaktori, ilustrāciju, sporta un sieviešu nodaļa, ziņu galdi utt. Grūti pat pateikt yisu darbinieku kopskaitu. 14 tālraksteg aparāti uztver ziņas no visām Amerikas pilsētām un visām pasaules malām, kur vien notiek kas aktuāls. Laikraksts savukārt raida ziņojumus citiem laikrakstiem. Katram ievadniekam un ziņotājam savs ērts rakstāmgalds, tālrunis, rakstāmmašīna, sekretārs utt.Viss iekārtots moderni un ērti. Telpā nekur neredz elektriskās spuldzes, bet tās no griestiem un sienām, neredzami novietotas, izplata patīkamu dienas gaismu. Nemana steigas, nervozitātes, nedz tabakas dūmu, kā tas pierasts Eiropas laikrakstu redakcijās. Nemēdz ari skaļi sarunāties. Katru jaunu svarīgu ziņu apstrādā 6 redaktori,' katrs atsevišķi; pēc tam ziņas salīdzina. To dara, lai neparādītos nepārbaudītas, apšaubāmas informācijas. Ko nav pamanījis viens redaktors, ir atzīmējis otrs, un rezultātā ziņojums iznāk arī daudzpusīgs. Laikraksta telefona centrāli apkalpo 10 telefonistes, pieņemot mēnesī vairāk nekā 160.000 sarunu. Ceturtajā stāvā atrodas liels restorāns (tikai laikraksta darbiniekiem un viesiem un atpūtas telpas, kas atvērtas dienu un nakti Piektajā stāvā ierīkota sauļotava. Apgādam ir arī bagātīga bibliotēka. darbinieki saņem solidas algas un, sākot ar 65 g. v., arī pensijas. Apdrošināšanai katrs darbinieks maksā 1 proc. algas, bet ne vairāk par 30 d«i. gadā. Uzņēmuma iemaksa apdrošināšanai ir tikpat liela. Slimību gadījumos par slimnīcu maksā ne tikai darbiniekiem, bet arī ģimenes locekļiem. Latviešu studentu kongress Kanāda Kanādas latviešu studentu apvienības prezidijs informē: II Kanādas latviešu studentu kongress notiks 29. un 30. aprīli Toronto, Kanādas latviešu kluba telpās 346 Bloor Str. E.. Kongresa sākums 29. apr. pl 4 p. p. Darba kārtībā; KLSA līdzšinējās darb^as pārsicats, referāti, stipendiju fonda jautājums, KLSA statūtu apstiprināšana, ajivienlbas turpmākā darbība un vadības vēlē- .šanas. KLSA laipni lūdz Kanādā dzīvojošos latviešu akadēmiskos mācības spēkus, bijušos un pašreizējos studentus un ikvienu akadēmiskās saimes locekli šo kongresu apmeklēt Apgāds izdod arī īpašu laikrakstu darbiniekiem — Star and Tribune Makers (Star and Tribune gatavotāji). Sal laikrakstā darbinieki pār« runā savus darba un sadzīves Jautājumus, izsaka ierosinājumus un priekšlikumus utt. Par labākajiem ierosinājumiem apgāds izsniedz godalgas. Katru jaunu talantu ievēro un dod iespēju tikt uz augSu. 9 no tagadējiem atsevišķo nodaļu vadītājiem sākumā bijuši vienkfirSl līdzstrādnieki. 3 vecākie darbinieki apgādā nostrādājuši kopsummā 155 gadus. „Mums te patik," viņi saka. Arī man Minesotā patīk. Kādēļ? Tādēļ, ka daba un klimats te lldzl^ Latvijai. Kalni un lejas atgādina Vidzemi, un sirdi patīkami ielīksmo vecais paziņa — bērzs. Te ir tūkstoš skaistu, zivīm bagātu ezeru, kas liek atcerēties mūsu ezeru zemi Latgali. Ļaudis laipni un sirsnīgi Vairums ieceļotāju ir somu, zviedru, vāciešu uc. ziemeļu tautu pēcteči. Arī citi mūsu tautieši Minesotā jūtas labi. Tādēļ nobeigšu 80 vēstuli tiem pašiem vārdiem, er ko sāku: Man te patīk. K o k a to, martā. Andr, L. DOMĀIU PALIKT TEPAT VĒSTULE REDAKCIJAI NO FRANCIJAS K a n b ē r ā , martā. Arnolds Smits Kopā ar sievu un dēlēnu, kā arī sešām citām latviešu ģimenēm aizpa-gājušā gada maijā Ierados Francijā un sāku strādāt 84 ha lielā, bet nelabi nolaistā lauku saimniecībā. Mums ierādīja plašu, trūcīgi mēbelētu istabu.* Sākumā abi ar sievu strādājām parastos lauku darbus, bet tiklīdz saimniece uzzināja, ka sieva prot Sūt, es paliku par vienīgo laukstrādnieku, bet sieva sēdās pie šujammašīnas, atstājot visus smagākos mājas darbus pašai saimniecei. Bez uztura un istabas saņēmām 8000 franku mēnesī. Pēc 8 mēnešiem, tā kā gaidījām ģimenes piea,ugumu, mums no far-mas bija jāšķiras, jo turpmāk strādāt varēju tikai ēs viens pats. Aizbraucām pie kāda kokrūpniecības uzņēmēja, un sāku strādāt mežā. Dzīvošanai dabiījām mazu istabiņu primitīvā barakā, gandrīz bez kādām mēbelēm. Mana izpeļņa bija 14.000—15.000 franku mēnesī, ar ko tikko varēiām segt izdevumus par pārtiku. Velti i7^tii«tāios aiī nlašā-ku apkārtni, mek^'^'^^ms piemērotu dzīvokli. Kad sievai pienāca laiks doties uz slimnīcu, man biia pat jāaizņemas ceļa nauda. Tad gluži nejauši man palaimējās satikt kādu vācieti, kas pastāstīja, ka pāris kilometru attālaiā farmā pašlaik meklē slaucējus. Otrā dienā aizgāju pie farmas saimnieka, kas izrādījās ļoti laipns un tūlīt pieņēma mani darbā. Tas nav pārāk smags, un it īpaši vasarā mums bieži ir īstas brīvdienas. Pašlaik farmā slaucamu govju ir tikai 18. Mans atalgojums tagad ir 14.000 franku mēnesī pie visa brīva. Pēc maniem vērojumiem, slaucēju darbs šeit vispār labi atalgots, un Latviešu DP saliedē Vecds un Jaunās pasaules būves mdkslu Amerikā Vašingtonas laikraksts cildina latviešu darbu ASV presē arvien vairāk parādās raksti, kur apskatītas bij. DP gaitas jaunajā kontinentā. Ieceļotāju darbu gan kritizē, gan cildiņp. Latviešu DP saliedē Vecās un Jaunās pasaules būves mākslu Amerikā — _ šādu virsrakstu pāri 8 slejām bija Divi no Vašinjjtcnns laikrakstā The Evenmg Star ievietotajiem uzņemu-m^ em vrr latviešu būvst.Idnieku Kaitāra ASV. Pa kreisi: agra» 7;,s lauk-imnick. .^.dclfs Krasts krāsotāja darbā Džor.'žtaunā. Pa I ' ^ mūsu saiumlT tis E 0'ir(i? Pļav rks n^^" a-iorlkāņu pulkveža Smita kundzei tau kādu Eiropā pazīstamu būvkoku savienojuma konstrukciju. licis Vašingtonas lielais laikraksts The Evening Star kādā no februāra pēdējiem numuriem, sniedzot arī 3 liela formāta uzņēmumus par latviešu DP darbu ASV celtniecības nozarē. Neviens nav vairāk iepriecināts par 18 latviešiem, — saka The Evening Star žurnālists, — kā viņu galvojumu devējs plkv. Brab-ners Smits, kas latviešu augsto amata māku ievērojis jau Vācijā, pēc kara strādājot militārajā pārvaldē. Ikviens, kam latvieši še kādu darbu veikuši, neko citu nevar teikt, kā slavēt viņu panākumus. Latvieši, — teicis plkv. Smits — ļoti ātri piesavinās mūsu būvēšanas māku un metodes. Domāju, ka tas izskaidrojams ar faktu, ka viņiem visiem kādreiz bijuši īpašumi. Savā zemē viņi paši cēla mājas, kur vēlāk ienāca krievi, vācieši un atkal krievi. — Plkv. Smits ievērojis, ka latvieši strādā ļoti apzinīgi, bet katrā darbā patērē vairāk Inika nekā tas parast? amerikāņiem. — Viņi ir gandrīz par daudz rūpīgi, — saka plkv Smits, — jo pieraduši būvēt celtnes, kas pastāvēs 500 gadus. Izņemot dažus meistarus, latvieši saņem nekvalificētu strādnieku algas, bet nepaies ilgs laiks, kad arī viņiem maksās pēc kvalificēta darbinieku likmēm. Fr. darbu atrast viegli. Saimnieks ar mums ļoti apmierināts, tāpat mēs ar viņu. Nedomāju vairs doties ndcl-dās tālākās emigrācijas |aitfi8, ]0 maize bez garozas jau nekur nebūs atrodama. 2 ak min j ē r ā , martā. Indulig SkrasUi^ lAIVICil Sūtnis K Zariņš atcēlis no amata līdzšinējo goda konsulu BernS, Šveices pilsoni J. Kļavlņu-fillanskl Latviešu laikrakstam Anglijā Londonas Avīze 22. martā . iznācis 200. numurs. Toronto nodibināta latviešu VMCAs nodaļa, kuras valdē Ievēlēti: 2. ZentIņJ, Arnolds , E. Ozoliņa» A. Zieds, J. Treijf^ I. Kleinops ' un V, Zvanītājs. Nodaļa Jau martā paguvusi noorganizēt vairā» kus sarīkojumus. Kanādas latviešu kartotēkā paS-laik jau reģistrēti apm. 5000 tautiešu. Latviešu garīgās aprūpes darbu Zie-meļkarohinas štatā vadīs māc. Alfr. 'lulbis, 302 N. La-fayette St., Shelbey, N. C. un stud. theol. Tālivaldis Alksnis — St. Marks Church, 414 N. Tyron St, Charlotte 2, N. C. Draud/.es dievkalpojumi paredzēti dažādās vietās, bet regulāri tie notiks Šarlotē katra mēn. otrā svētdienā pl. 15 un Sel-bijā katra mēn. pirmajā svētdienā pl. 15. Lai iegūtu papildu līdzekļus latviešu jaunceļamā nama fondam, Amerikas latviešu tautiskā savienība ^Bostonā februāra beigās blļa sarīkojusi tuvināšanās vakaru, kura koncertdaļā piedalījās savienības stīgu ansamblis G Bērza vadībā, pianiste M. Eferte, ģitārists R Stēg-manis un aktieris Augusts Mitrē-vics. Plašs raksts par Latviju ar 3 attēliem ievietots Melburnas izplatītajā laikrakstā The Age. Ļoti objektīvi pastāstīta Latvijas vēsture, sākot ai senajiem laikiem līdz nonākšanai zem tagadējo okupantu jūga. Aprakstītas latviešu masveida deportācijas un cilvēku slepkavības mūsu dzimtenē. Visiem šiem ^ notikumiem gaišs pretstats ir laikrakstā attēlotais Latvijas brīvības laiks. Rīga nosaukta par ..Baltijas zemju pilsētu karalieni" un „zlemelu Parīzi", bet Rīgas Jūrmala par „Bal. tijas Rivjēru" Jauna latviešu biedrība Austrālijā nodibināta Kvīnslendas Stata galvaspilsētā Brisbanē, kur jau mīt ap 500 latviešu, galvenokārt ģimenes cilvēki. Biedrības pagaidu valdē par priekšsēdi ievēlēts E. Kalums, bet valdē V. Buks, O. Stenders, V Grin-bergs un J. Kalniņš. Biedrības adrese: Mr. 0. Stenders. 4 Edgar Str., West-End, Brisbane, O'ld, Australla. Melburnas latviešu biedrības jauktā kora pirmais patstāvīgais koncerts notika 24. martā Kolingvūdas pilsētas nama zālē. Kori vada brlvmāk-slinieco Tikla Ilstere, un tajā piedalās 40 dziedātāju. .1 " ; / s -.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500329 |
Description
Title | 1950-03-29-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | TreSdien, 1950. g. 29. j ^ ^ . vļ REDAKCIJAI NEATDOD CITIEM Mēs daudzi esam palidzēiuši mm ieceļošanas galvojumus ^ Vāci:ā esošajiem tauS.^' Bel ;šie cilvēki nebrauc š\u-pi ļ. p ē r n a j ā Jaikā jāsaņem vēstuu « f l s v a p i i i puse no s a g āS galvojumiem atsakās, jo M f ^ «^V?'*'- labāks galvoju^ 4a-atteik§anas galvojuma sS' ne reti nostāda neērta^^ iiolsl!. Daudzi pie tam pat neatrab" ^^i^ļbet vienkārši pazūd. Tajā m l|?Wkā |>ienāk jaunas vēstules b lūdz paHdžēt, bet tas dažkārt nav'iespējams. ^ it F Trešdien, 1950. g. 29. martā m p|!amā3U, ka taču turpat Vaciis ^--^vSJuĢius ir iespēļamg pārraksS Irii ļjeršonām. Vai tiešām Z fenevteiia, te^^ zinātu pa! ^'s^iidJ^ m ķā darāms, lai lieļJ ^^vojumu.atdotu citam?" KaJ | | p nepa^^^ savā'laikrrf ' ^ i ^ i M vairāki gadijuM p^ļiĢfeeļritāji sev atveduši līdzi lliiļ ;tris neizmantotus galvojun^ Q^ : Alfr. Sbols, Takoma, ASV. ; i l i t d a k c i i a s p a s k a i d r o* j r i I t t i s . • Eedakcija noskaidrojusi ļ:ķi;i&disko?5 galvojumus, kas^oli ijeiji^ļoSanai ASV» Vācijā nevar pār. rjikstlt citām*'personām. Lai to va- ^ēt]|^ t^^ jābūt attiecīgai atzīmei, kādu gan uzraksta samērā reU. Ja saņēmējs galvojumu neve< l a s v a i vairs nevar izmantot (jo no solītiem galvojumiem kādu citu sa. f ņēmis agrāk un spiests izmantot to) un ja atzīmēs par iespēju nodot ci. tam trūkst, galvojums jāsūta aķ. kaļ uz ASV attiecīgai baznīcas ON ganizācijai, ar kuras starpniecību tas sagādāts, un jālūdz galvojuma devējs (Sponsor), vai viņš ir ar mis. ru izsaukt ari citu ģimeni nekā i kiimā, ķijis paredzēts. Šādā gal jumā, iespējams, ka baznīcas \ labdarības organizācijas jautājm izkārto labvēlīgi. VAI ARI VIRS VĀCIJAS »LID0J0SIE ŠĶĪVJI?" 1^ I , i > Latvijā 25. februārī bija i raksts par «lidojošiem tšķīvjiem". S,āci$ „šķīvis'* redzēts arī virs Vācijas. Pagājušā vasarā, 10. julii'u , [svētdienā sauļojos Ķīles liča krastā. Laiks bija rāms, bet retie, paplānie • maiļi^i,::^^^ Fš , bŗižlem aizsedza s i ^ - Viena sada brīdi uz acīm uzliku tumsās acem un vecaju ņiāķoņtf^kustības. Pēkšņi pamani)il> I zem viena šāda mā-tkoņa/ iiekasi ģaindrīz. to skarot, lielā i|tramā'ŠW virzienā lido kāds par .mākoni daudz tumšāks, varbūt pat Aelng,'lķiētami apaļš priekšmets, p i l augstums varēja būt 2-2% kra te ā^ums ap 1000 km stundā. Lie-fiā augstuma dēļ tas likās ļoti mazs, gandrīz kā sīka, melna ripiņa, tomēr pietiekami liels, lai. neparpro-taifai saskatītu, ka šim priekšmetam Ināv ne lidmašīnai raksturīgo, spar- [nu un astes, ne arī Viieroču cigāra [formas. Sis priekšmets varēja M rai'nu lodes, vai diska veida, ^ Imāna vērtējuma ap 2-3 m * mērā. Izņemot taisnlīnijas kustm fom citāda veida kustības, P^ Rotācijas, nebija saskatāmas. ^ [gaišo mākoņa apakšu tas neatsta be dūmu, ne arī kādas citas pe^ Mākoņu starpā pret debesi, iman caur dubultajiem tuinsag stifeliem likās pilnīgi melna, M šais ķermenis nebija saskatāms, « bija tik. pat labi novērojams zem nākamā mākoņa. N e f ^ s lidmašīna tas nevarēja but: W tik augstu un tik ātri nelido, lidmašīna būtu bijusi pazīstamas pēc izskata,. gan motora iMan atlika vienīgi domāt, ka J jošie šķīvji*^ nav nedz avizu^F nedz līdzīga fikcija un ka Ijusi retā izdevība kaut tikaiJ 10 sekundes un lielā augstuma rot vienu no šiem iainomeniem. Novērotā aprakstu kads_ i^jģļs cu laikraksts savā laika iespiest, aizbildinādamies. Ka ^-i^^^ privātiem avotiem zi^^^^.P^^^ "p^sot jošiem šķīvjiem" līdz sim J^^^ i0nākušas." i i i i i i i i liimiiiiiiiiiiiiiiiiiiii""""""""" ums skolotūliem Lai liktu pirmos pamatus ^|,^ā,j^; .lāclbas noorganizēšanai em 8^-^^ ina, kādās-valstis kadi sKOi ^ ituši^ vai nodomājuši apmesie ņu vākšana stipri nokavējusi , va tiesa skolotāju jau alzceloju^^^^ iegļ bijā palikušajiem ve ^fŗĻ,r^^^% ajadzigas ziņas, t)et par -«5. jiem tās varēs _sn^^S\,.rtem^ergas f ļ Hedrl. Laipni lūdzu Virtem^^^^^^i \i\ i^u vat i: Šeografi^u un U miegt pa^ sevi šādas /^as^'^un ceg ^ārds; -2) vecuma; ? p ? i e K š ŗ n e 5 ļdSr4%prSolotā3US,.kas^^^ s: 1) ;ība uy .rkūVu' no minētajiem P^^a^sti doi-imācijis un cik 6) f^ļ pmesties resp. ir apmeties gpi i r mieru uzņemties n f l^^'^u V^'^ ala darbu kā goda pienaKu ^ %,pTim.n skolotājus ka^^^^^^^^^^ ^ lajārb, a^ bsnieiedgrti emziņ. as_A tpbailrd^e/ f^f 6. j^t' fĻ ^adllumā. _ Pjotams^,, ,,ven IZ d;C'* 1 citiem var Essii^l^jeiie^ Slnasl^uresējamas: JJ^^^g^gas areite Str. 19, Virtembe^^ ipg. tautskolu inspektoram. Baņoti lāsts un Neapole ..Nekrologs" Itālijas (ransltnometnēm /• J- -i ^ SIS AINAS SKATĪJUSI TŪKSTOŠIEM LATVIEŠU CEĻOTĀJU BSiST!n nrmŠ ?l?R /^^ -^*" '. ^aTla s^ sTUii"e ts^. ^i^rAāp^a^k^š'^ēsj āc eunztņraē mUumz ā: Vikdāudssj ūnruo. Baņoh nometnes korpusiem. Priekšplānā drūzmējas ļaudis ar saiņiem isi pirms došanas uz Austrālijas kuģi, ^iņ»em „Tajā trakajā kņadā gan vairs nevēlētos būt," nupat teica kāds tautietis par Baņoli emigrācijas centru Itālijā., no kurienes vēl joprojām plūst gandrīz visi DP trans- Iporti uz Austrāliju. Dažam šis atmiņas gan nav tik ļaunas, taču Latvijas lasītāji jau labi zina, cik mūsu cilvēki visumā, daudz runājuši par „noIādēto Baņoli", kur vienmēr gadās kaut kas nepatīkams. Austrālijas braucējam Itālija līdz 'šim bijusi zeme, kas pēdējā paliek aiz viņa, kad jāšķiras no Eiropas. Drīzumā, kā zināms, Itālijas transit-nometnes likvidēs, un visi aizjūras transporti aties no Brēmerhāfenas. Bet arī Itālijā, atbilstoši katra spējām un interesei, izceļotāji mēģinājuši izbaudīt vien Baņoli lāstu, bet arī Neapoles glāstu, kas pavada ceļotāju, dodoties uz pavisam citu pasauli. Vezuvs, Pompeja, Kapri, pati Neapole — visi centušies verot kaut vienu no šim vietām. Ir jau grūti izkļūt no pastāvīgās Baņoli kņadas, taču neiespējami tas arī nav, un dažs emif:;rants pirms ardievu teikšanas Eiropai vēl pratis nokļūt pat Kapri salā. Pompejas mēmajās drupās staigājuši daudzi latviešu izceļotāji, tāpat ari Neapo- Veciem laudim uz Austrāliju tikt grūti Vūi atļaus praktizēt DP ārstiem ? Mūsu AUSTRĀLIJAS REDAKCIJAS INFORMĀCIJA NO KANBĒRAS Mūsu laikraksta Austrālijas redakcijai gandrīz katru dienu pienāk vēstules no Vācijas. Tajās tautieši lūdz noskaidrot, kāds liktenis imigrācijas departamentā Kanbērā ir iesniegumiem, kuros piederīgie viņus izsaukuši uz Austrāliju. Izrādās, ka stāvoklis ir diezgan slikts. Noraida gandrīz bez izņēmuma visus lūgumus, ja izsauktie ir vecāki par 50 gadiem, un dažreiz neievēro pat vistuvāko radniecību. Vecākiem ļaudīm izsaukšanas kārtā tādēļ pašreiz uz Austrāliju tikt maz izredžu. Vēl jānorāda, ka lūgumu izlemšana gan nenotiek dažās dienās, bet parasti tā ilgst, pāris mēnešu. Tādēļ arī, ja atbildi ātri nesaņem, vēl nav iemesla galīgi zaudēt cerības. Neizkustināma līdz šim bijusi austrāliešu nostāja pret DP ārstiem. Tiem joprojām nav atļauts Austrālijā praktizēt. Jautājumu pēdējās dienās pārrunāja pat parlamenta un valdībā. Ieskats tāds, ka labojumi līdzšinējā kārtībā vajadzīgi, taču „apdomāšanās" notiek pārāk gausi un var gadīties ari tā, ka tad, kad austrālieši ^izšķirsies, visi DP tTSti no Eiropas jau būs aizbraukuši uz citām zemēm. Rietumaustrālijas strādnieku partijas deputāts K. E. BIzlejs parlamentā Kanbērā jautajā Austrālijas veselības ministram sēram E. Pe-džam: „Ja imigrantu ārsti drlk_st strādāt Eiropā un Jaungvinejā, kāpēc tiem nav atļauts praktizēt Austrālijā?" Šis jau tad nu ir tas jautājums, uz kuru valdība vēl ^sti nav atbildējusi, bet paziņojusi, ka „jau-tāiumu kārtos". Latviešu zobārstes Kokles (r_o Mērbekas) dokumentus apstiprinājusi pat Anglijas veselības ministrija, taču austrāliešu iestādes viņai pagaidām te nav atļāvušas strādāt savā nozarē Mūsu ārste tomēr turpina interesēties par prakse<ļ :c^§pē-jām Austrālijā. K a n b ē r ā , martā. Latviešu izceļrtāji Pompejas drupās A Erdmaņa uzņēmumi Ies platajās ielās vai tās vecpilsētas mūros. Baņoli lāsts ātri aizmirsīsies, bet atmiņas, kas paņemtas līdz no Kapra, Vezuva vai Pompejas, pietiks visam mūžam. Eiropa paliek Eiropa! Kad cilvēks nonācis Austrālijā un no darba brīvajā picpusdienā piesēžas pie sava radio aparāta, tad viņš dzird Bēthovenu, Brāmsu, Mocartu, Grigu, Sibeliusu, PučinI, Strausu, Caikov-ski. Mīļie draugi, tā taču nav ne Austrālija, no Amerika, Āzija vai Āfrika, bet tikai un vienīgi mūsu Eiropa! Pēdējai^, ko no tās var paņemt līdz,, kaut ari ar visām Baņoli rūpēm, tomēr ir Neapoles glāsts. To derētu neaizmirst. L A T V I J A MAN P^"P ^ y Ka strada moderns Savienoto valstu laikraksts Vēstule Latvijai no Minesotas štata „I like it here" (man te patīk) — saucas ievērojamā amerikāņu apgāda Minneapolis Star and Tribune ievadnieka un radio ziņotāja Džor-dža Grima (George Grim) vadītā nodaļa. Džordžs Grims bija tik laipns un ziedoja veselas 3 stundas, lai iepazīstinātu mani ar lielā apgāda darbu. Arī man te patīk, — bet par to vēlāk. Tagad pastāstīšu, ko redzēju apgādā. Minneapolis Star and Tribune laikraksts iznāk pl. 6,30 rītā un 5 p. p., arī svētdienās. Iespiež 700.000 eksemplāros. Savienotajās valstīs ir tikai 6 laikraksti, kuru metiens pārsniedz Minneapolis Star and Tribune. Laikraksta transports vien apgādam izmaksā , l miljonu dol. gadā, bet nobrauktie attālumi nedēļā pārsniedz 166.500 jūdžu, kas līdzinās attālumam 6 reizes ap ekvatoru. Laikraksta izdalītāji, aģenti un avižzēni nopelna vairāk nekā 3,5 milj. dol gadā. Sludinājumu nodaļā strādā 140 darbinieku, spiestuvē 200 strādnie-ku. Laikrakstam ir 200 ievadnieku un ziņotāju. Lielā nama 5 stāvos norit laikraksta tapšana. Ikviena no 49 spiedēm stundā izlaiž 48.000 laikraksta eksemplāru, pēc kam iespiestās avīzes saskaita mechanisks robots. Ik gadus laikraksta iespiešanai izlieto 70.000 to papīra. Svētdienas izdevumam vien patērē 500 ruļļus, kas izritināti sasniegtu 2.556 jūdzes. Fantastiska ir izlietoj krāsas statistika — 280.000 mārciņu pietiek tiek 2 nedēļu patēriņam. Trešajā stāvā strādā galvenā direkcija un ievadnieki, bez tam Jaunāko ziņu redaktori, galvaspilsētas redaktori, ilustrāciju, sporta un sieviešu nodaļa, ziņu galdi utt. Grūti pat pateikt yisu darbinieku kopskaitu. 14 tālraksteg aparāti uztver ziņas no visām Amerikas pilsētām un visām pasaules malām, kur vien notiek kas aktuāls. Laikraksts savukārt raida ziņojumus citiem laikrakstiem. Katram ievadniekam un ziņotājam savs ērts rakstāmgalds, tālrunis, rakstāmmašīna, sekretārs utt.Viss iekārtots moderni un ērti. Telpā nekur neredz elektriskās spuldzes, bet tās no griestiem un sienām, neredzami novietotas, izplata patīkamu dienas gaismu. Nemana steigas, nervozitātes, nedz tabakas dūmu, kā tas pierasts Eiropas laikrakstu redakcijās. Nemēdz ari skaļi sarunāties. Katru jaunu svarīgu ziņu apstrādā 6 redaktori,' katrs atsevišķi; pēc tam ziņas salīdzina. To dara, lai neparādītos nepārbaudītas, apšaubāmas informācijas. Ko nav pamanījis viens redaktors, ir atzīmējis otrs, un rezultātā ziņojums iznāk arī daudzpusīgs. Laikraksta telefona centrāli apkalpo 10 telefonistes, pieņemot mēnesī vairāk nekā 160.000 sarunu. Ceturtajā stāvā atrodas liels restorāns (tikai laikraksta darbiniekiem un viesiem un atpūtas telpas, kas atvērtas dienu un nakti Piektajā stāvā ierīkota sauļotava. Apgādam ir arī bagātīga bibliotēka. darbinieki saņem solidas algas un, sākot ar 65 g. v., arī pensijas. Apdrošināšanai katrs darbinieks maksā 1 proc. algas, bet ne vairāk par 30 d«i. gadā. Uzņēmuma iemaksa apdrošināšanai ir tikpat liela. Slimību gadījumos par slimnīcu maksā ne tikai darbiniekiem, bet arī ģimenes locekļiem. Latviešu studentu kongress Kanāda Kanādas latviešu studentu apvienības prezidijs informē: II Kanādas latviešu studentu kongress notiks 29. un 30. aprīli Toronto, Kanādas latviešu kluba telpās 346 Bloor Str. E.. Kongresa sākums 29. apr. pl 4 p. p. Darba kārtībā; KLSA līdzšinējās darb^as pārsicats, referāti, stipendiju fonda jautājums, KLSA statūtu apstiprināšana, ajivienlbas turpmākā darbība un vadības vēlē- .šanas. KLSA laipni lūdz Kanādā dzīvojošos latviešu akadēmiskos mācības spēkus, bijušos un pašreizējos studentus un ikvienu akadēmiskās saimes locekli šo kongresu apmeklēt Apgāds izdod arī īpašu laikrakstu darbiniekiem — Star and Tribune Makers (Star and Tribune gatavotāji). Sal laikrakstā darbinieki pār« runā savus darba un sadzīves Jautājumus, izsaka ierosinājumus un priekšlikumus utt. Par labākajiem ierosinājumiem apgāds izsniedz godalgas. Katru jaunu talantu ievēro un dod iespēju tikt uz augSu. 9 no tagadējiem atsevišķo nodaļu vadītājiem sākumā bijuši vienkfirSl līdzstrādnieki. 3 vecākie darbinieki apgādā nostrādājuši kopsummā 155 gadus. „Mums te patik," viņi saka. Arī man Minesotā patīk. Kādēļ? Tādēļ, ka daba un klimats te lldzl^ Latvijai. Kalni un lejas atgādina Vidzemi, un sirdi patīkami ielīksmo vecais paziņa — bērzs. Te ir tūkstoš skaistu, zivīm bagātu ezeru, kas liek atcerēties mūsu ezeru zemi Latgali. Ļaudis laipni un sirsnīgi Vairums ieceļotāju ir somu, zviedru, vāciešu uc. ziemeļu tautu pēcteči. Arī citi mūsu tautieši Minesotā jūtas labi. Tādēļ nobeigšu 80 vēstuli tiem pašiem vārdiem, er ko sāku: Man te patīk. K o k a to, martā. Andr, L. DOMĀIU PALIKT TEPAT VĒSTULE REDAKCIJAI NO FRANCIJAS K a n b ē r ā , martā. Arnolds Smits Kopā ar sievu un dēlēnu, kā arī sešām citām latviešu ģimenēm aizpa-gājušā gada maijā Ierados Francijā un sāku strādāt 84 ha lielā, bet nelabi nolaistā lauku saimniecībā. Mums ierādīja plašu, trūcīgi mēbelētu istabu.* Sākumā abi ar sievu strādājām parastos lauku darbus, bet tiklīdz saimniece uzzināja, ka sieva prot Sūt, es paliku par vienīgo laukstrādnieku, bet sieva sēdās pie šujammašīnas, atstājot visus smagākos mājas darbus pašai saimniecei. Bez uztura un istabas saņēmām 8000 franku mēnesī. Pēc 8 mēnešiem, tā kā gaidījām ģimenes piea,ugumu, mums no far-mas bija jāšķiras, jo turpmāk strādāt varēju tikai ēs viens pats. Aizbraucām pie kāda kokrūpniecības uzņēmēja, un sāku strādāt mežā. Dzīvošanai dabiījām mazu istabiņu primitīvā barakā, gandrīz bez kādām mēbelēm. Mana izpeļņa bija 14.000—15.000 franku mēnesī, ar ko tikko varēiām segt izdevumus par pārtiku. Velti i7^tii«tāios aiī nlašā-ku apkārtni, mek^'^'^^ms piemērotu dzīvokli. Kad sievai pienāca laiks doties uz slimnīcu, man biia pat jāaizņemas ceļa nauda. Tad gluži nejauši man palaimējās satikt kādu vācieti, kas pastāstīja, ka pāris kilometru attālaiā farmā pašlaik meklē slaucējus. Otrā dienā aizgāju pie farmas saimnieka, kas izrādījās ļoti laipns un tūlīt pieņēma mani darbā. Tas nav pārāk smags, un it īpaši vasarā mums bieži ir īstas brīvdienas. Pašlaik farmā slaucamu govju ir tikai 18. Mans atalgojums tagad ir 14.000 franku mēnesī pie visa brīva. Pēc maniem vērojumiem, slaucēju darbs šeit vispār labi atalgots, un Latviešu DP saliedē Vecds un Jaunās pasaules būves mdkslu Amerikā Vašingtonas laikraksts cildina latviešu darbu ASV presē arvien vairāk parādās raksti, kur apskatītas bij. DP gaitas jaunajā kontinentā. Ieceļotāju darbu gan kritizē, gan cildiņp. Latviešu DP saliedē Vecās un Jaunās pasaules būves mākslu Amerikā — _ šādu virsrakstu pāri 8 slejām bija Divi no Vašinjjtcnns laikrakstā The Evenmg Star ievietotajiem uzņemu-m^ em vrr latviešu būvst.Idnieku Kaitāra ASV. Pa kreisi: agra» 7;,s lauk-imnick. .^.dclfs Krasts krāsotāja darbā Džor.'žtaunā. Pa I ' ^ mūsu saiumlT tis E 0'ir(i? Pļav rks n^^" a-iorlkāņu pulkveža Smita kundzei tau kādu Eiropā pazīstamu būvkoku savienojuma konstrukciju. licis Vašingtonas lielais laikraksts The Evening Star kādā no februāra pēdējiem numuriem, sniedzot arī 3 liela formāta uzņēmumus par latviešu DP darbu ASV celtniecības nozarē. Neviens nav vairāk iepriecināts par 18 latviešiem, — saka The Evening Star žurnālists, — kā viņu galvojumu devējs plkv. Brab-ners Smits, kas latviešu augsto amata māku ievērojis jau Vācijā, pēc kara strādājot militārajā pārvaldē. Ikviens, kam latvieši še kādu darbu veikuši, neko citu nevar teikt, kā slavēt viņu panākumus. Latvieši, — teicis plkv. Smits — ļoti ātri piesavinās mūsu būvēšanas māku un metodes. Domāju, ka tas izskaidrojams ar faktu, ka viņiem visiem kādreiz bijuši īpašumi. Savā zemē viņi paši cēla mājas, kur vēlāk ienāca krievi, vācieši un atkal krievi. — Plkv. Smits ievērojis, ka latvieši strādā ļoti apzinīgi, bet katrā darbā patērē vairāk Inika nekā tas parast? amerikāņiem. — Viņi ir gandrīz par daudz rūpīgi, — saka plkv Smits, — jo pieraduši būvēt celtnes, kas pastāvēs 500 gadus. Izņemot dažus meistarus, latvieši saņem nekvalificētu strādnieku algas, bet nepaies ilgs laiks, kad arī viņiem maksās pēc kvalificēta darbinieku likmēm. Fr. darbu atrast viegli. Saimnieks ar mums ļoti apmierināts, tāpat mēs ar viņu. Nedomāju vairs doties ndcl-dās tālākās emigrācijas |aitfi8, ]0 maize bez garozas jau nekur nebūs atrodama. 2 ak min j ē r ā , martā. Indulig SkrasUi^ lAIVICil Sūtnis K Zariņš atcēlis no amata līdzšinējo goda konsulu BernS, Šveices pilsoni J. Kļavlņu-fillanskl Latviešu laikrakstam Anglijā Londonas Avīze 22. martā . iznācis 200. numurs. Toronto nodibināta latviešu VMCAs nodaļa, kuras valdē Ievēlēti: 2. ZentIņJ, Arnolds , E. Ozoliņa» A. Zieds, J. Treijf^ I. Kleinops ' un V, Zvanītājs. Nodaļa Jau martā paguvusi noorganizēt vairā» kus sarīkojumus. Kanādas latviešu kartotēkā paS-laik jau reģistrēti apm. 5000 tautiešu. Latviešu garīgās aprūpes darbu Zie-meļkarohinas štatā vadīs māc. Alfr. 'lulbis, 302 N. La-fayette St., Shelbey, N. C. un stud. theol. Tālivaldis Alksnis — St. Marks Church, 414 N. Tyron St, Charlotte 2, N. C. Draud/.es dievkalpojumi paredzēti dažādās vietās, bet regulāri tie notiks Šarlotē katra mēn. otrā svētdienā pl. 15 un Sel-bijā katra mēn. pirmajā svētdienā pl. 15. Lai iegūtu papildu līdzekļus latviešu jaunceļamā nama fondam, Amerikas latviešu tautiskā savienība ^Bostonā februāra beigās blļa sarīkojusi tuvināšanās vakaru, kura koncertdaļā piedalījās savienības stīgu ansamblis G Bērza vadībā, pianiste M. Eferte, ģitārists R Stēg-manis un aktieris Augusts Mitrē-vics. Plašs raksts par Latviju ar 3 attēliem ievietots Melburnas izplatītajā laikrakstā The Age. Ļoti objektīvi pastāstīta Latvijas vēsture, sākot ai senajiem laikiem līdz nonākšanai zem tagadējo okupantu jūga. Aprakstītas latviešu masveida deportācijas un cilvēku slepkavības mūsu dzimtenē. Visiem šiem ^ notikumiem gaišs pretstats ir laikrakstā attēlotais Latvijas brīvības laiks. Rīga nosaukta par ..Baltijas zemju pilsētu karalieni" un „zlemelu Parīzi", bet Rīgas Jūrmala par „Bal. tijas Rivjēru" Jauna latviešu biedrība Austrālijā nodibināta Kvīnslendas Stata galvaspilsētā Brisbanē, kur jau mīt ap 500 latviešu, galvenokārt ģimenes cilvēki. Biedrības pagaidu valdē par priekšsēdi ievēlēts E. Kalums, bet valdē V. Buks, O. Stenders, V Grin-bergs un J. Kalniņš. Biedrības adrese: Mr. 0. Stenders. 4 Edgar Str., West-End, Brisbane, O'ld, Australla. Melburnas latviešu biedrības jauktā kora pirmais patstāvīgais koncerts notika 24. martā Kolingvūdas pilsētas nama zālē. Kori vada brlvmāk-slinieco Tikla Ilstere, un tajā piedalās 40 dziedātāju. .1 " ; / s -. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-29-03