1951-09-29-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^ ^ ^ ^ ^ ^^f;it;^t--^.^-" •••:; jetpropagandtt pret AS-nŗgrtde. .trlbUDfilfi.; 0,J^ p>nepleclešai»a, paAeldtoli ' !9riww> VaSiiIgtoōi^ citMl savas H88te«' ii«tiiam wr ministrija ,nil[o8i ļsdl |c^Pad. «vienība» I «aj. i ĶļB, Sanpavli, ^BrailH|# ievainoti SOO per^no. S B^ākai daļai bimi,; aatjflji [lt|t> kfidai lidmOlna! iedtS. ISj^J^, apmekietfija pļW, "īrnea lidmailņat «?iTij|| hi»tottliisU»ku ,,pickara pi. iŗtbu'*;bl!. pulkvaSleltnwta ? IvBfleditba aicina y\m kriiflf mfitļamus pai >atieiajleia ap* Wi0ttlba.' < ^ Tanganjikasjidilvo* jropai^ pailearkai iS. eltt. iļokfiaoilittfgaf -! \l" nņ (.filUabetes roti" Ir Nasr icurftm M)ul>tlb&»" de* incese Blinbata, atiImSļol| iemojunu, ASV ua ^Kanattl pi^iļ;lttt!itraiu padoma.' "i LATVIA Latvidii Newspapcv Ņr. ies (510), sept. 2% mi PobUsber; Vilis Januimt, (2la) Au-gīistdoff b. Detmold, Lager, Germa-ļvf Pbone Atigustdorf 02. j^torial and Business Office: 113b) G^afenascbau, Obb.; Regie-itsjmiagei, GermaQy. ffinteti Weilheimer Cruckerd aa.b.H.. (13b) WeUbelffi. Obb.. , piiblisbed once weekl7. arcala-ttos 7500 Sponsor — International gsfsgad Organlzfttion. — Mem-beribipt Associalion of tbe Pree JPrwf^-:-''''v-^ • Nr. 66 (510) iestdifn, mu g. 29. sept Imēk leiti sedēļA ««stdita&s Icdevef&r latvielu CeatrllS wite|av Celtr. redaktori: Maksis Colltis Aftglda un redakd|at adr^i (13bV Gi«fen9Kb«u. Obb., Segio> lungiiaiier. Ģerissny, Ausuitlia» redakdtas vadttafii A. Smits. 18. Uttden Avenue. Wea* domee. BaHaian Vic. Anstiatla pirmā sesijā PAE ICPV PRIBKSSEDIJEVBLETS A. S l L D E . PAR LCKV PRIEKŠSĒDI . V; J A N U M S i bēgļu aometnē Augsburgi 22. tm 23. septembri gavi phmfi mm sanāca uz 3 gadiem Jaunievēlēti Latviešu centrāli pa< tam Vācijā, lai iztīņātu līdzšinējo latyie§tt trimdinieku centrālās pirativlbaa darbību Vācijā, ievēlētu Jaunus izpildorgānus un pār- \ sHvJns dtāa organizācijās, kā ^ I apspriestu turpmākās dartilbas Jau-iijmptis* latviešu bēgļu skaits un situādja Vācijā starplaikā ievēro-im mainījusies, kādēļ arf Jaunajai pārstāvībai sīkas Jauns un ļoU ^NSleifgs darba posms. To atzina ari ievēlēHe bēgju pārstāvji, Un ICPV Jaunā priekšsēža A. Slīdes vadīto pirmo sesiju raksturoja BOplelna pieeja darbam, vienprātība un pienādga uzmanība tiem Jau- ' tājļmiltm, kas sevišķi svarigi vidiem Vācijā paliekošiem latviešu trim- Sanikiine, kuiŗl iztrfika tiikai 2 no izvēlētajiem pārstāvjiem, pieņēma no-felktanud LCPV un LCKV darbībai un ievēlēja jaunu LCK sekojoši sastšvl: piiekisēdis V. .Janums, viceprleikšaēdia V. Skaistlaiuiks, Juridiskās noia- , tŅ v ^ t i j s K. Ozoliņš, saimniecības un finanču V. tdanovskis, izglītības Si ktjilHlras prof. H. Lācis. īnfonnāciias nozares vadība paliek priekš-iķu I (SeaMis vēlēšanu kondsija$prie^ Coiitrabāiidli li;a.mf::;lB lona lab&kl Uvlla lodaB Ijai lastintill teļojoll cltM 1^ savu trakolann iin licii* liiihuem tautai'tvftktt if Ž/ittaudas ordn» un latirt l6iiifi:'M ' dgiblakU», Veimaras ko»» ijuSi vēsturisko Mni«i uz: komunistisko jaunisla Viņi pa to laiku gribip 'ribai '8im nolūka»' bija Ita-jaiiu ķiraikšliju. no kurtt. gfift un galīgi no<i«?«'. , • ;enc6 Kremli* pēc im » tcaaiīikuSiM ap P**^®^' iJf ķaHlla MvarSļurt jjulr foišSanfis, iegflJtot 18 M ķ. lai legOtu rtioMto y«i* ļikļam nJktt kemem, ]• v i » v"*» " i , il kā |«r «Plr""' Isomijas premjšra» ļ i , M bū. 1950. g. <^P"** ļppaerr s3o na ASV lieer adusi*»,^ nometņu arsu u iežiem, »a i m K; Osol^a aicināU, sesiju atklāja gados, vecikais delegāts R. Banger- Alli novēlēdams (^«rvpalī^ deilegā-t l ^ viņu pienākuma veikšanai Pēc alCr A. Abakuka vadītā svētbrīža i^issmi apsveica sesijas namatēvs, Hodifeldas latviešu komitejas priekš- R. Ancāmis, uzrunā uzsverot, ka 'Vldjas latviešai triindas. saime k)u-vien^ abailainška. Atzinības zīmei It&šini veikto diarbu LCK priekš- V. J^unis no liiazas tatītas ^ i a s rokām saņēma ziedus. S^iju ^lllsvieica Bailtijas vāciešu apvienības Augsburģas nodaļas vadītājs Grīn-is, atzīmējot^ ka Latvijas vScie-un ktviešu bēgļiem kopīgas ne atmiņas par kopīgo dzlnutend, bet «r apziņa, ka visu bēgļu un izdzīto H&othe atkarīga no Austrumeiropas ptoblēmu galīgas nokārtošanas. Laiks lleb aizmirst savstarpējās pretfišķībaS| . Igauņu centrālās komiitej>ds. priekšsēdis Graus uzsvēra abu tautu likteņu -kopību tagad un pagātnē, pasvītrojot Baltijas tautu vienotības nozīmi un *icinot nepagurt cerībā uz atgriešanos atbrīvotā dzimtenē. Hodhfeldas aometnes administrators lietuvietis labinskis, sveicot sanāksmi, tāpat no-tidija' uz lietuviešu un latviešu kopīgajām cīņām pagātnē un nepieoieša-ffilbu visām trim Baltijas tau'tām sa-tootieš arī tagad. ICPV GALĪGAIS SASTĀVS Ievēlēts mandātu komisija (H. Zā- Sft», J. Bumanis un R. Purs) ziņoja, ^a apstiprināti sekojošu padomes locekļu mandāti: no Bavārijas apgabala Avotiņš, R. Ancāns, V; Lesiņš, A. ^Voitkuss, K. Dzenit-Zeniņš.. H. Til-ters, A. Zviedris un .H, Zāgars; no Vlrlembergas Bādenes un Hesenes «Pg. V. Skaistlauks, A. Silde un R. ^tsi no franču joslas V. Janums un K. Slljakovsj no Ziemelreinas-Vest- Wes apg. Ķ Silgailis. A. Mucenieks ^ K, Augstkalnsj ino Lejassaksijas A. Abakuks, R. Bangerskis, J. Bumanis un V. Hāzners. No Slēzvigas- Holsteinas apgabala ievēlēti V. Janums, Aug. Vanags, J. Daģis un "ndemanis. Tā kā V. Janums mandātu pieņēmis no franču joslas apgabala, tad no Slēžvigas-Holšteinas gabala padomē nāk vēl J. Zaķis. Kopsapulce bez tam ar 23 balsīm, vienai atturoties, nolēma uzņemt LGPV ar ^Istieslbām Austrijas latviešu ievē- ^^to. pārstāvi Alfr. Eglīti. Sesijā bez ^vEgllša iztrūka vienīgi E v l^ Par LCPV prezidija priekšsēdi ar ^ pret 1 balsi, 2 atturaties, ievēlēja A. Sildi, par priekšsēža vietnieku A-Abakuku un par sekretāru V. Hāz-neru (abus ar 22 balsīm, vienai doties). Apmēram tāda pati balsu proporcija raksturoja ari pārējās vē fen-as un lēmumus. Jaunais LCPV 250 sēdu dzīvokļu jau izbQvētjDu!5- burgā. Bllefeldā. Ķelnē un Diseldor-fē. oktobrī nāks gatavi 280 dzJvok]u Porlmundā un pēc tam mazāks skaits vēl vairākās citfe vietās. Liela dala tautiešu tomēr nav riskējuši uz šiem dzīvokļiem pieteikties, jo pie maigas izpeļņas vai ar bezdarba pabalstiem ^rūti vaa arī neiejspējami sa^ksāt āri samērā lētās īres maksas. Latviešu izceļošana turpinās, ub uz ASV tagad emigrē arī bij. karavīri, lai gan vēl ilgi pēc labvēlīgā likuma grozījuma IRO ūnDP komisija vēl kavējās un gaidīja instrukcijas, tā ka tikai 19. maijS ^celā. devās pirmais IRO kuģis, uz kura bija arī mCUu bij, karavīri. Nokārtots ari Wj. aizsargu izceļošanas jautājums. Pagaidām uz ASV nevar izceļot tie. kas 1941. g. piedalījušies mežu* tīrīšanās vai labprātīgi iestājušies policijas bataljonos. Veselības pārbauda mēraukla ir ārkārtīgi stingra un noraida kandidātus ar vismazākiem plaušu apkalķo-jumieuL Palīdzēt lūgtas baznīcu organizācijas, bet izredzes nav lielas. Uz. Kanādu var izceļot -arī izskrinētie,; ja viņiem tur ir piederīgie, kas sa? maksā ceļu. Kad jahja beigās slēdza invalidu pārskološanas centru Bversburgfii IRO bija lūgta nodot centra mašfn^^^ un ierīces invalidu d^ŗbaārtejiem, bet IRO inventāru tomēr Hkvldēja pārdodot, , C e i ^ l p i ^ o l o j ū š i ^ TO invalidi, kursu beigusi m vācu amatniecības kameru pārbatuiījmtis t^^^^^ rējuši 479, m tādā kārtā ceptrā ic-* guldītie līdzekli devuši svētīgas augļus. •••.'V:'--...;;./^'^v Ļoti grūts IT latviešu skolu stāvoklis, un jārēķinās.ka mazā skolnieku skaita dēļ slēgs vēl daudzas no palikušajām skolām. Darbu sākušas svētdienas skolas Bedburgā un citur. Par izglītības nozare vadītāju LCK aicinājusi proLH. Lāci, kas vēl gan niafv stājies darbā, IziBianb>tas arī iespējas vāciešu iepazīstināšanai ar latviešu mākslu uņ kultūru. Pleslēdzotl^ (CFV bija Ieradies ^ pārtraukumleiu, ^^^^^^ to^ ,Aug^burei saniet irļ^^W^ Ar spralfijim Mmlim, ttU atstijot, t i bija viena JBO Isikejim^ bet visi INF bām pēdējos pusotra gados, kas grozījušas arī Vācijas ktviešu centrālās pārstāvības uzdevumus un iespējas. Pamatmērķi — tautas kopības un dzīvā spēka sagktbāšana — tomēr nav mainījušies. Ļoti radikālas, kā nekad agrāk, ir arī pārmaiņas pār-stāvlķas personālajā sastāvā. Jaunu asiņu iepludināšana tomēr dažkārt nes tikai svētību. Padomed savs darbs jāveic ar lietišķību, un delegāti nedrīkst dmirst, ka tauUeM tos vēlējuši aktīvam darbam. N O 12.268 VĀCIJAS UTVIBSIBM 2194 APRŪPĒJAMO Ziņojumu par L C K darbību un vispārēju latviešu bēgļu stāvokjaattē^ lojumu • Vācijā sniedza Hdzšinējais L C K priekšsēdis V. Janums, Uz 1. septembri Vādjā vēl atradās 12.258 labvieši, no kuriem 18 prop. bija jaunieši līdz 18 gadiem, 48 proc. vecumā no 18—45 g., 20 proc. vecumā no 4S~65 g., bet 14 proc, vecāki par 65 g. Pēc L C K ziņām, uz l . augustu invalidu.skaits bija 901, tbc slimnieki sanatorijās — 471, bez tam 205 bāreņi un pusfeāreņi, 76 kritušo karavīru atradtnes un 52 citi piederīgie, 87 pārējie aprūpējamde, kā arī 702 personas veco laužu mītnēs, kopā pavisam 2494 tautieši, k^m vajadzīga īpaša aprūpe. Vairums pēdējā kara kritušo piederīgo un invalidu saņem vācu valdības rentes. Bēgļu tiesisko stāvokli Vācijā regulē Bpnnas likums par ārzemju bēgļiem, kas principa pielīdzināti Vācijas pilsoņiem, bet praktiski tomēr nebauda lādas priekšrocības kā vācu bēgli, piemēram, priekšrocības dzīvokļa piešķiršanā, brīvu ceļu, ja ģimene dzīvo šķirti uc. Arī attieksmēs ar IRO daudz kas mainījies. Vācijā vēl ir zināmd 242 izskrīnētie. bet ir izredzes. ka°liela, dala no tiem varbūt varēs atgūt DP statusu. No visiem darba spējīgiem latviešiem Rietumvācijā algots darbs ir tikai ap 25 proc, pie kam 2/3 šō strādājošo nodarbināti sardžu un darba vienībās. To dalībnieku skaits 1. jūlijā angļu joslā bija U74, bet amerikāņu joslā ap 900. Nometņu administrācijā darbojas 6,5 proc. strādātāju, vācu saimniecībā 15 proc, IRO un okupācijas iestāžu dienestā 11 proCi Visaugstākais strādātāju procents ir Ziemeļreinā-Vestfālē — 48 proc; bet zemākais Slēzvigā-Hol-šteinā. Vācu darba pārvaldes necenšas ārzemniekus izvietot darba viņu specialitātēs. A t T « ^mm^ r t c Hokndes karaHene JuMāna apeie- B E G L U I Z K L I E D Ē Š A N A S TURPINĀS] * ^ . -r , orxxyj i M ^ ^ ^ ļ jusi pie prieiidenta Trumend, aianoi - Jārēķinās, ka^ jo strauji turpina-ļ viņu uzņemties iniciatīvu jaunai akci-sies visu vēl pastāvošo nometņu lik-1 j^ļp^saules bēgļu problēmas atrisi-vidēšana un bēgļu privāta_ izvieto-šana dzīvokļos, vispirma kārta dzīvokļu kolonijās. Piemēram^ Ziemeļ- Sēdi atklāja iq)riekšējā pilnsapulces prezidija prt^^ēdis G, Odiņš. Ilgāku laiku darbojies tikai pastāvīgais prezidijs, bet tā rindas kļuvušas retākas/ ja no 9 loceklim palikuši tikai 5. Šīs sanāksmes galvenais uzdevums nospraust LNP darbība» ktir mūsu augstākais ciņa par Utviju, G. Odiņa ievadvārdus nobeidza kopēji nodziedātā valsts himna. Par pilnsapulces prezidija priekšsēdi levēUja G. Odiņu, vl^a vietnieku A. Sildi un sekretāru V/Zda-ņovsķi.'. ^ , KOPidAJUKCtJA BĒGĻU DROSn JAUTĀJUMĀ Ziņojumu par U^P prezidija darbību sniedza ārējās daļas vadītājs R. liepiņš, Viens no visneatlieķamākl«n bijis bēgļu izvietošanas un drollbas jautājums, kur sākta kopīga akcija ar igauņiem un lietuvjiēm. Apmeklēts ASV augstais k o n ^ f s un DP komi^ sija Frankll)^t<S^^ dodot tiem lesnleģiamiSi Tāpat bijušas personīgas pārrnnas ar attiecīgām amatpersonām, lesņiiegumā teksti nd-sūtltl arī Latvijas sūtņiem, lūdzot viņu atbalstu ierosinājumu labvi^lg^ novērst, rūpīgi pārbaudot s a ņ w t li sūdzības un iepazīstinot ar tām ap-sū( kētās personas. īpašas rūpes veltītas karavīru ieceļošanas lietu kārtošanai, vairākkārt Interveņējot pie IRO un DP komisijām. Pateicoties prezidija un mūsu pāretēvju Vašingtonā lēm; labvēlīgi sāds kārtotie arī šis jautājums. Da^ palļēk DP stahisa ayaundš^a tiem kāravi-ri( wn, kas aiciniti pie ierobiem i^rms leģiona nodibināšanas un k ^ nav saglabājušiem individuālās iesaukta* ņas rīkojumi; So lietu apsttādāša-nas kārtība tagad grozīta» im vieti-jiem IRO kontrolcentrieni pi^ķirta tiesība mainīt aigrfikos lēmumus^ nevi^ zot pārsūdzības tālāk uz tei^vub DARBS ARP<MJTlSKAJA LAUKA atrisinājuiMm pie atUecIffajIm vaU T^biemM, ««Jkaņojof viedokļus w dibām. ASV augstā komisāra un DP komisijas vadības uzmanība vērsta uz nenormālo stāvokli. k|d$ radies ar denunciāciju plūdiem un to, ka denun-cētāju apvainojumi nav konkretizēti ņemot iespēju rehabilitēties. Lūgts to Dažādi iesniegumi augstajam komisāram un citām amerikāņu un vācu iestādēm vienmēr izdarīti kopā ar igauņiem un lietuviešiem, ar kurieni izveidojusies cieša sadarbība. Apmēram pa 2 nedēļām reizi noliek visu triju "tautību pārstāvju apspriedes, tāpa4, pastāv kontakts ar citām bēgļu tautībām. Tikko kopīgi ar igauņiem un Ifetuviešiem iesniegts memorands augtam komisāram jautājumā par padomju repatriācijas ierēdņu tiesībām apciemot arī baItrcšu nometnes. Memoranda noraksts nosūtīts ari mūsu sūtņiem Londonā un Vašingtonā, un sūtnis J. Feldmans šai liets Iedarījis iesniegumu. Baltiešu pārstāvji atteikušies piedalītie plānotajā bēgļu nacionālo pārstāvību padomē, jo padomes statūti baltiešidm nav piemēz roti un pieņemami; un nav pareizi nokārtota mazo tautību pārstāvība padomes izpildkomitejā. Mūsu īpato latviešu lietu izkārtošanai nevar atstāt izrīcības pilnvaras kāda« citas taiilibas pārstāvjiem. ssaac Beidzot savu vispārējo ziņojianu. V. Janums norādīja, ka karavīru un aizsargu izceļošanu izdevies atrisināt sadarbfbi ar sūtni J. Feldmairiu un LatvianRelief prezidentu H. Liel-noru. LCK darbība turpinijusies par spīti tam. ka starplaikā aizbraukuši daudz ilggadīgu LCK locekļu uh darbinieku. LATVIEŠU TAUTAS KOPĪBA VĀCIJĀ TAGAD JURIDISKA PERSONA Tieslietu nozare vadītājs K Ozo-i ņ š ziņojar ka pārlabotie latviešu ta utas k oplbōs Vāci jā statūti reģistrēti Detmoldas tiesā; ar ko šī organizācija ieguvusi visā Rietumvāci jā juridiskas personas tiesības un var dibināt visās vietās nodaļas, pārstrādātas vēlēšanu instrukcijas un noorganizētas LCPV vēlēšanas, tāpat izstrādāti noteikumi LCPV un LCKV dar-bīt) al. Kaut daudz tautiešu izceļojušie tomēr, iekļaujoties vācu ai^tākļos; juridiskās palīdzības darl^ pat pieaudzis. • Bonnas parlamenta pieņemtais ārzemju bēgļu likums no starptautiski viedok I a ir iab^, bet praktiski devis j diezgan maz. Dažādos sociālās pa- ļ līdzības un atbalsta veidus Ŗ^^^ i Vācijā regulē īpaši likumi, kas gan | psredz di^gan ievērojainar|5rieķš-ļ rocības vācu bēgļiem; bet ārzemnieki liera nav pielīdzināti, tikai Vācijas pilsoņiem vispār. Turklāt prakse daudzos jautājumos neatbilst arī t&n pašām oficiālām likuma deklarācijāin. IskI laukā sekots notiku^ miem ūn stāvokļa attīstībai, iļzn^nto-jot katru izdevību atgādināt Latvijas l i k t a i un no jauna pievērst brīvās pa^uļes u^aŗ^bu Pa4 varas aktam pret MUlās valstīm un postāmi kādu tās īsagādāJls baHielu taiitāro^^ Izlidota kopija cīņās ār tuvākajieai un tllfiUjlam^k ņidāi pie kam bijušai rēgulliras aj)- spriedes ar igauņu un lietuvju vado-centHein; pārrunājot radušās nospraiiiot sadarbības vadlīnijas. Pa* tdcpUestWS pretimnākšanai,^^ ā daļas vadītājs kopā; ar sūtniecības p^omnieku K. Bērendu piēdall)ās Eiropas padomes s^^ Strasburgā pag. ^ d ā auļŗustā. Tur Izniāntota vācu delegāta klātiene, ar viņa starpniecību ievadot latviešu-vācu attieksmju kārtošanur kas nesen izraisījis Bonnas valdības paziņojumu, ar ko tā distancējas no RibeņtroļM-Molotova slepenās vienošanās un Baltijas valstis joprojām uzskata par pastāvošātn, tikai i patlaban militāri okupētām. Ar vairākām valstīm kārtotas pasu un VIZU lietas. Francija kādā rīkoļu-mā Baltijas valstu pilsoi;^» pieīldzinā-jusi personāmv kās cēlušās no ts. satelītu valstīm un zaudējušas to pavalstniecību tādēļ, ka neatzīstot tur nodibinājušos komunistisko iekārtu. Bet tā kā Baltijas valstu inkorporāciju Franci ja nav atzinusi, tad no šī viedokļa mūsu pavalstniecība palikusi bez p fi r ma i ņas. Pa redzams. ka šo j a u-tājmnu vistuvākajā laikā atrisinās vē^ lamajfi virzienā. Nepatīkamu pārsteigumu sagādājis rīkojums par padomju sakaru virsnieku apmeklējumiem amerikāņu joslas bēgļu novietnēs. Sperti soli šā anadibņisma novēršanai un mūfu pilsoņu pasargāšanai no šā(}leQ ap-meklēju^ em; Mūsu uzdevumu uii mērķu sekmē-sdfkai plašāk izmantota ārzemju, sevišķi ndtrāļo zemju prese un radio. . : / • .V . . - I . u u " S a s k a ņ a ar hkumu; vācu darba par-e n a p a s n i M a j a vēstule karaliene • . , . . ļ c i ^ p y j ^ . i valdēm tomēr ir ārzemju begliem iā-remā- VesUālē plānota 1000 dzīvokļu ļ nnoorrāāddaa,, kkaa poaarr mmeēir k; |i«es.ppr.aauuž. buē.ya,ļuu ^i _ , . ^^j^ ^. ^.^.^ izglļtibai . un s^p«ē«jlāam-. i 2 istabām, kas ^ ^^imilācija. £ t Š * l - ' " - ' " - ' - f - - jēsprauz oegļu Pre^.dents Trumens ap- piemērots darbs, un tiem ir Itesībaa; iTurpisiājums .2:. \ņp.\ B OiņEftTS U U t aVU ATPAKAĻ DZIVC — AttfUŠlleiu tomSlJiU T«i-i HE mm mviENs Mmsr D I V A S acrz&s AfaitSkJi AuilfUfBv vSciJM ķottc^lrSc. DOtBttftft» 4..\f9- @ SEZ aūZUĀM UN 0AniĒM - Kl Up4 pfol. A , SptklHrt Upllll-dAite Histonr of UtrU . . . 1 tpp-i PO^J rAtmANl l « 4 DIENAM OKUPĒ PIISBTU Nolika»! «U tītSn priekiUra . . . - !• iliiii m mm iŗmmš m iv. mm mmim m Mm I i i •i ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 29, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-09-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510929 |
Description
Title | 1951-09-29-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^ ^ ^ ^ ^
^^f;it;^t--^.^-" •••:;
jetpropagandtt pret AS-nŗgrtde.
.trlbUDfilfi.; 0,J^
p>nepleclešai»a, paAeldtoli '
!9riww> VaSiiIgtoōi^ citMl
savas H88te«' ii«tiiam
wr ministrija ,nil[o8i ļsdl
|c^Pad. «vienība» I «aj. i
ĶļB, Sanpavli, ^BrailH|#
ievainoti SOO per^no. S
B^ākai daļai bimi,; aatjflji
[lt|t> kfidai lidmOlna! iedtS.
ISj^J^, apmekietfija pļW,
"īrnea lidmailņat «?iTij||
hi»tottliisU»ku ,,pickara pi.
iŗtbu'*;bl!. pulkvaSleltnwta ?
IvBfleditba aicina y\m kriiflf
mfitļamus pai >atieiajleia ap*
Wi0ttlba.' < ^
Tanganjikasjidilvo*
jropai^ pailearkai iS. eltt.
iļokfiaoilittfgaf -!
\l" nņ (.filUabetes roti" Ir
Nasr icurftm M)ul>tlb&»" de*
incese Blinbata, atiImSļol|
iemojunu, ASV ua ^Kanattl
pi^iļ;lttt!itraiu padoma.' "i
LATVIA
Latvidii Newspapcv
Ņr. ies (510), sept. 2% mi
PobUsber; Vilis Januimt, (2la) Au-gīistdoff
b. Detmold, Lager, Germa-ļvf
Pbone Atigustdorf 02.
j^torial and Business Office:
113b) G^afenascbau, Obb.; Regie-itsjmiagei,
GermaQy.
ffinteti Weilheimer Cruckerd
aa.b.H.. (13b) WeUbelffi. Obb..
, piiblisbed once weekl7. arcala-ttos
7500 Sponsor — International
gsfsgad Organlzfttion. — Mem-beribipt
Associalion of tbe Pree
JPrwf^-:-''''v-^ •
Nr. 66 (510)
iestdifn, mu g. 29. sept
Imēk leiti sedēļA ««stdita&s
Icdevef&r latvielu CeatrllS
wite|av
Celtr. redaktori: Maksis Colltis
Aftglda un redakd|at adr^i
(13bV Gi«fen9Kb«u. Obb., Segio>
lungiiaiier. Ģerissny,
Ausuitlia» redakdtas vadttafii
A. Smits. 18. Uttden Avenue. Wea*
domee. BaHaian Vic. Anstiatla
pirmā sesijā
PAE ICPV PRIBKSSEDIJEVBLETS A. S l L D E . PAR LCKV PRIEKŠSĒDI
. V; J A N U M S
i
bēgļu aometnē Augsburgi 22. tm 23. septembri gavi
phmfi mm sanāca uz 3 gadiem Jaunievēlēti Latviešu centrāli pa<
tam Vācijā, lai iztīņātu līdzšinējo latyie§tt trimdinieku centrālās
pirativlbaa darbību Vācijā, ievēlētu Jaunus izpildorgānus un pār-
\ sHvJns dtāa organizācijās, kā ^ I apspriestu turpmākās dartilbas Jau-iijmptis*
latviešu bēgļu skaits un situādja Vācijā starplaikā ievēro-im
mainījusies, kādēļ arf Jaunajai pārstāvībai sīkas Jauns un ļoU
^NSleifgs darba posms. To atzina ari ievēlēHe bēgju pārstāvji, Un
ICPV Jaunā priekšsēža A. Slīdes vadīto pirmo sesiju raksturoja
BOplelna pieeja darbam, vienprātība un pienādga uzmanība tiem Jau-
' tājļmiltm, kas sevišķi svarigi vidiem Vācijā paliekošiem latviešu trim-
Sanikiine, kuiŗl iztrfika tiikai 2 no izvēlētajiem pārstāvjiem, pieņēma no-felktanud
LCPV un LCKV darbībai un ievēlēja jaunu LCK sekojoši sastšvl:
piiekisēdis V. .Janums, viceprleikšaēdia V. Skaistlaiuiks, Juridiskās noia-
, tŅ v ^ t i j s K. Ozoliņš, saimniecības un finanču V. tdanovskis, izglītības Si ktjilHlras prof. H. Lācis. īnfonnāciias nozares vadība paliek priekš-iķu
I
(SeaMis vēlēšanu kondsija$prie^
Coiitrabāiidli
li;a.mf::;lB
lona lab&kl Uvlla lodaB
Ijai lastintill teļojoll cltM
1^ savu trakolann iin licii*
liiihuem tautai'tvftktt if
Ž/ittaudas ordn» un latirt
l6iiifi:'M '
dgiblakU», Veimaras ko»»
ijuSi vēsturisko Mni«i
uz: komunistisko jaunisla
Viņi pa to laiku gribip
'ribai '8im nolūka»' bija Ita-jaiiu
ķiraikšliju. no kurtt.
gfift un galīgi nods. priekšsēdis
Graus uzsvēra abu tautu likteņu
-kopību tagad un pagātnē, pasvītrojot
Baltijas tautu vienotības nozīmi un
*icinot nepagurt cerībā uz atgriešanos
atbrīvotā dzimtenē. Hodhfeldas
aometnes administrators lietuvietis
labinskis, sveicot sanāksmi, tāpat no-tidija'
uz lietuviešu un latviešu kopīgajām
cīņām pagātnē un nepieoieša-ffilbu
visām trim Baltijas tau'tām sa-tootieš
arī tagad.
ICPV GALĪGAIS SASTĀVS
Ievēlēts mandātu komisija (H. Zā-
Sft», J. Bumanis un R. Purs) ziņoja,
^a apstiprināti sekojošu padomes locekļu
mandāti: no Bavārijas apgabala
Avotiņš, R. Ancāns, V; Lesiņš, A.
^Voitkuss, K. Dzenit-Zeniņš.. H. Til-ters,
A. Zviedris un .H, Zāgars; no
Vlrlembergas Bādenes un Hesenes
«Pg. V. Skaistlauks, A. Silde un R.
^tsi no franču joslas V. Janums un
K. Slljakovsj no Ziemelreinas-Vest-
Wes apg. Ķ Silgailis. A. Mucenieks
^ K, Augstkalnsj ino Lejassaksijas
A. Abakuks, R. Bangerskis, J. Bumanis
un V. Hāzners. No Slēzvigas-
Holsteinas apgabala ievēlēti V. Janums,
Aug. Vanags, J. Daģis un
"ndemanis. Tā kā V. Janums mandātu
pieņēmis no franču joslas apgabala,
tad no Slēžvigas-Holšteinas
gabala padomē nāk vēl J. Zaķis.
Kopsapulce bez tam ar 23 balsīm, vienai
atturoties, nolēma uzņemt LGPV ar
^Istieslbām Austrijas latviešu ievē-
^^to. pārstāvi Alfr. Eglīti. Sesijā bez
^vEgllša iztrūka vienīgi E v l^
Par LCPV prezidija priekšsēdi ar
^ pret 1 balsi, 2 atturaties, ievēlēja
A. Sildi, par priekšsēža vietnieku A-Abakuku
un par sekretāru V. Hāz-neru
(abus ar 22 balsīm, vienai
doties). Apmēram tāda pati balsu
proporcija raksturoja ari pārējās vē
fen-as un lēmumus. Jaunais LCPV
250 sēdu dzīvokļu jau izbQvētjDu!5-
burgā. Bllefeldā. Ķelnē un Diseldor-fē.
oktobrī nāks gatavi 280 dzJvok]u
Porlmundā un pēc tam mazāks skaits
vēl vairākās citfe vietās. Liela dala
tautiešu tomēr nav riskējuši uz šiem
dzīvokļiem pieteikties, jo pie maigas
izpeļņas vai ar bezdarba pabalstiem
^rūti vaa arī neiejspējami sa^ksāt
āri samērā lētās īres maksas.
Latviešu izceļošana turpinās, ub uz
ASV tagad emigrē arī bij. karavīri,
lai gan vēl ilgi pēc labvēlīgā likuma
grozījuma IRO ūnDP komisija vēl
kavējās un gaidīja instrukcijas, tā ka
tikai 19. maijS ^celā. devās pirmais
IRO kuģis, uz kura bija arī mCUu bij,
karavīri. Nokārtots ari Wj. aizsargu
izceļošanas jautājums. Pagaidām uz
ASV nevar izceļot tie. kas 1941. g.
piedalījušies mežu* tīrīšanās vai labprātīgi
iestājušies policijas bataljonos.
Veselības pārbauda mēraukla
ir ārkārtīgi stingra un noraida kandidātus
ar vismazākiem plaušu apkalķo-jumieuL
Palīdzēt lūgtas baznīcu organizācijas,
bet izredzes nav lielas.
Uz. Kanādu var izceļot -arī izskrinētie,;
ja viņiem tur ir piederīgie, kas sa?
maksā ceļu.
Kad jahja beigās slēdza invalidu
pārskološanas centru Bversburgfii
IRO bija lūgta nodot centra mašfn^^^
un ierīces invalidu d^ŗbaārtejiem,
bet IRO inventāru tomēr Hkvldēja
pārdodot, , C e i ^ l p i ^ o l o j ū š i ^ TO
invalidi, kursu beigusi m vācu amatniecības
kameru pārbatuiījmtis t^^^^^
rējuši 479, m tādā kārtā ceptrā ic-*
guldītie līdzekli devuši svētīgas
augļus. •••.'V:'--...;;./^'^v
Ļoti grūts IT latviešu skolu stāvoklis,
un jārēķinās.ka mazā skolnieku
skaita dēļ slēgs vēl daudzas no palikušajām
skolām. Darbu sākušas
svētdienas skolas Bedburgā un citur.
Par izglītības nozare vadītāju LCK
aicinājusi proLH. Lāci, kas vēl gan
niafv stājies darbā, IziBianb>tas arī iespējas
vāciešu iepazīstināšanai ar latviešu
mākslu uņ kultūru.
Pleslēdzotl^ (CFV
bija Ieradies ^
pārtraukumleiu, ^^^^^^ to^
,Aug^burei saniet irļ^^W^
Ar spralfijim Mmlim,
ttU
atstijot, t i bija viena JBO Isikejim^ bet
visi INF
bām pēdējos pusotra gados, kas grozījušas
arī Vācijas ktviešu centrālās
pārstāvības uzdevumus un iespējas.
Pamatmērķi — tautas kopības
un dzīvā spēka sagktbāšana — tomēr
nav mainījušies. Ļoti radikālas, kā
nekad agrāk, ir arī pārmaiņas pār-stāvlķas
personālajā sastāvā. Jaunu
asiņu iepludināšana tomēr dažkārt
nes tikai svētību. Padomed savs
darbs jāveic ar lietišķību, un delegāti
nedrīkst dmirst, ka tauUeM tos vēlējuši
aktīvam darbam.
N O 12.268 VĀCIJAS UTVIBSIBM
2194 APRŪPĒJAMO
Ziņojumu par L C K darbību un vispārēju
latviešu bēgļu stāvokjaattē^
lojumu • Vācijā sniedza Hdzšinējais
L C K priekšsēdis V. Janums, Uz 1.
septembri Vādjā vēl atradās 12.258
labvieši, no kuriem 18 prop. bija jaunieši
līdz 18 gadiem, 48 proc. vecumā
no 18—45 g., 20 proc. vecumā no
4S~65 g., bet 14 proc, vecāki par
65 g. Pēc L C K ziņām, uz l . augustu
invalidu.skaits bija 901, tbc slimnieki
sanatorijās — 471, bez tam 205 bāreņi
un pusfeāreņi, 76 kritušo karavīru
atradtnes un 52 citi piederīgie,
87 pārējie aprūpējamde, kā arī 702
personas veco laužu mītnēs, kopā pavisam
2494 tautieši, k^m vajadzīga
īpaša aprūpe. Vairums pēdējā kara
kritušo piederīgo un invalidu saņem
vācu valdības rentes. Bēgļu tiesisko
stāvokli Vācijā regulē Bpnnas likums
par ārzemju bēgļiem, kas principa
pielīdzināti Vācijas pilsoņiem, bet
praktiski tomēr nebauda lādas
priekšrocības kā vācu bēgli, piemēram,
priekšrocības dzīvokļa piešķiršanā,
brīvu ceļu, ja ģimene dzīvo
šķirti uc. Arī attieksmēs ar IRO
daudz kas mainījies. Vācijā vēl ir
zināmd 242 izskrīnētie. bet ir izredzes.
ka°liela, dala no tiem varbūt varēs atgūt
DP statusu.
No visiem darba spējīgiem latviešiem
Rietumvācijā algots darbs ir
tikai ap 25 proc, pie kam 2/3 šō
strādājošo nodarbināti sardžu un
darba vienībās. To dalībnieku skaits
1. jūlijā angļu joslā bija U74, bet
amerikāņu joslā ap 900. Nometņu
administrācijā darbojas 6,5 proc. strādātāju,
vācu saimniecībā 15 proc,
IRO un okupācijas iestāžu dienestā
11 proCi Visaugstākais strādātāju
procents ir Ziemeļreinā-Vestfālē —
48 proc; bet zemākais Slēzvigā-Hol-šteinā.
Vācu darba pārvaldes necenšas
ārzemniekus izvietot darba viņu
specialitātēs.
A t T « ^mm^ r t c Hokndes karaHene JuMāna apeie-
B E G L U I Z K L I E D Ē Š A N A S TURPINĀS] * ^ . -r ,
orxxyj i M ^ ^ ^ ļ jusi pie prieiidenta Trumend, aianoi
- Jārēķinās, ka^ jo strauji turpina-ļ viņu uzņemties iniciatīvu jaunai akci-sies
visu vēl pastāvošo nometņu lik-1 j^ļp^saules bēgļu problēmas atrisi-vidēšana
un bēgļu privāta_ izvieto-šana
dzīvokļos, vispirma kārta dzīvokļu
kolonijās. Piemēram^ Ziemeļ-
Sēdi atklāja iq)riekšējā pilnsapulces
prezidija prt^^ēdis G, Odiņš.
Ilgāku laiku darbojies tikai pastāvīgais
prezidijs, bet tā rindas kļuvušas
retākas/ ja no 9 loceklim palikuši
tikai 5. Šīs sanāksmes galvenais uzdevums
nospraust LNP darbība»
ktir mūsu augstākais
ciņa par Utviju, G.
Odiņa ievadvārdus nobeidza kopēji
nodziedātā valsts himna.
Par pilnsapulces prezidija priekšsēdi
levēUja G. Odiņu, vl^a vietnieku
A. Sildi un sekretāru V/Zda-ņovsķi.'.
^ ,
KOPidAJUKCtJA BĒGĻU DROSn
JAUTĀJUMĀ
Ziņojumu par U^P prezidija darbību
sniedza ārējās daļas vadītājs R.
liepiņš, Viens no visneatlieķamākl«n
bijis bēgļu izvietošanas un drollbas
jautājums, kur sākta kopīga akcija ar
igauņiem un lietuvjiēm. Apmeklēts
ASV augstais k o n ^ f s un DP komi^
sija Frankll)^t |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-09-29-01