Bavarijas Latviesu vestnesis, November 30, 1949

              L A T V I J A Tr^dlen, 1949. g, 80. novembrt.
•0''i
18. novembris...
^iirplnājums ao irippj.
dziņš. Sekoja dziesmu, muz&as un
deju priekšnesumi.
Valstssvētku sarīkojums Sietlā bi­ja
saistīts ar Vašingtonas štata lat­viešu
biedi*ibas dibināšanas ^sapulci,
kurā pieņēma biedrības pagaidu sta­tūtus
un izvēlēja valdi. Par biedrī­bas
priekšnieku ievēlēja agr. B.
Radziņu, par valdes locekļiem—inž.
liūsi, prof. Dermani, arch. Voituun
skoL DekSenieci, bet revīzijas ko­misijā
— juristus Krievu un BlU-sonu
un tauts. Rūniķl Alfr. A.
SVINĪBAS MICIGANAS STATA
UN CIKAGA
Mičiganas^ šļ;ata vecie un jaunie
latvieši mūsu valsts dibināšanas ga­da
dienu svinēja 20. novembrī Ka-lamazo
pilsētā. Vairāk kā 200. tau­tiešu
divās pilsētas metodistu baz­nīcās
šajā dienā noklausījās māc.
J. Turka teiktos dievvārdus. • Dzie­dāja
bij. Valkas nometnes koris
Dziesmu, vairogs diriģenta A. Kal-
MJa vadībā. Svinīgajā aktā, kas bi­ja
saistīts ar latvisku izstrādājumu
Skati, ieradās arī Kalamazo pilsētas
valdes un Baznīcu apvienības pār­stāvji.
I. Gorsvans. *
18. novembra svinības Cikagā ie­vadīja
dievkalpojums vietējā lat­viešu
luterāņu baznīcā. Dievkalpo­jumu
vadīja draudzes mācītājs A.
Sudars un viesis — māc. J. Turks.
Pirmo reizi šajā dienā tautieši dzir­dēja,
brīvmākslinieka Ed. Ramata
nesen noorganizēto draudzes Hcod.
Apsveikumus Čikāgas latviešiem
valstssvētkos bija sūtījis archibll-kaps
prof. Dr. T. Grlnbergs un sūt­nis
J. Feldmanis.
Fēo dievkalpojuma tautieši pulcē-
J8s baznīcas blakus telpās, kur no-t&
a plaši, tnriekšnesumi. Klātesošie
vispirms noklausījās Čikāgas lietu­viešu
kolonijas pārstāvja pa radio
pārraidīto apsveikumu runu, tcam
sekoja citas uzrunas, deklamācijas
un dziesmas.
19. novembri Latvijas valstssvēt­ku
aktu plašajā Čikāgas pilsētas na­mā
rīkoja latviešu apvienotā bēgļu
palīdzības komiteja. Pēc akta garī­gās
daļas, ko vadīja latviešu luterā­ņu
un baptistu mācītāji, svētku ru­nu
teica nesen Cikagā iebraukušais
blJ* Jelgavas skolotāju institūta dir.
B. Alstars. Ar sevišķu prieku sarl-
' kojuma dalībnieki noklausījās mūsu
Haiiniņtautu pārstāvju — Lietuvas
konsula P. Daudzvārža, Lietuvas na­cionālās
padomes linanču sekretāra
Valdilas un igauņu kolonijas dele­gāta
Vika apsveikumus.
Sarīkojuma telpās vienlaicīgi no­tika
lat\^skās tautas mākslas skate,
ko apmeklēja ari lielāks skaits ame-
Ed. Litchens-Lidums.
LNP @ © @
(Turpinājums no 1. Ipp.).
* TAUTAS LŪGŠANA V A S I N C -
TONAS DIEVNAMA
Vašingtonas tautieši Latvijas ne­atkarības
dienā pulcējās kopīgā
dievkalpojumā galvaspilsētas lute­rāņu,
baznīcā. Svētrunu teica māc.
V. RoUe. Pirmo reizi Vašingtonas
dievnamā atskanēja latviešu trim­dinieku
dziedātā Latvijas valsts
/Mmna. Pēc dievktilpojuma vietējā
litvIeSu biedrība bijā rīkoju.Hi sa­nāksmi
baznīcas blakus telpās. Tau-tieSi
valstssvētkos pulcējās fjl pie­ņemšanā
pie sūtņa J. Feldmaņa, par
ko ziņojām jau agrāk. ,
18. NOVEMBRIS VECA ASV
LATVIEŠA MĀJAS
Vecais Amerikas latvietis K.Frei-manis,
kas ieradies ASV pirms 40
gadiem, 18. novembra dienā bija
pulcinājis savā mājā Norsvindhe-mā
(Konektikatas štatā) 35 apkārt­nē
dzīvojošos tautiešus, lai kopīgi
atcerētos mūsu valsts dibināšanu. Ar
prieku jāatzīmē, ka Freimams ilga­jos
svešniecības gados vēl arvien
nav aizmirsis savu matēs valodu,
bet palicis īsto latvieša patriots.
Tautieša sanāk-^ma piedalījās ar!
māc, J. Dziniis un vietējais ameri­kāņu
mācītājs. Bez tam bija iera-
' dies tuvējās farmas amerikāņu pār­valdnieks,
kas nodarbina 12 latvie­šus.
Pēc dievkalpojuma tautieši ar
viesmīlīgo namatēvu vēl vairākas
stundas pakavējās sirsnīgās pār­runās.
J. Vālēns.
I, A. Blodnieks, B, Briška, A.
Budže, V. Bumbērs, T. Erdmane-
Endziņa, J. Goldmanis, A. Klīve, A.
Kripēns, B. Krūka, E. LaimiņS, prof.
P. Laurinovičs, R. Liepiņš, V. l i e ­tuvietis,
K. Lobe, J. Mežaraups, R.
Osis, Osis-Stunda, J. Poruks, T. Sil-kalns
un V. Skaistlauks. Tas nozī­mēja,
ka priekšlikums nav dabūjis
vajadzīgo kvalificēto vairākumu un
reorganizācijas projekts tiek nodots
prezidijam atpaka}.
Taču tas bija saņēmis tik daudz
balsu, ka vairāki parlamentāriešu
grupas pārstāvji izteica savu pār­steigumu.
B. Krūkas priekšlikums, pārkārtot
LNP uz politisko partiju un orga­nizāciju
pamata, dodot 8O0/0 pār­stāvju
partijām im 200/0 organizā­cijām,,
saņēma tikai 1 „par" balsi,
bet 42 balsoja pret un 11 atturējās.
Noraidīts tika ar! prof. P. Star&a
priekšlikums reorganizācijas pro­jekta
izstrādāšanai izraudzīt īpašu
komisiju.*
KO SAKA „TRIS LIELIE"?
Lai informētos par to, ko lielākās
LNP grupas šajā jautājumā paredz
tālāk darīt un ko domā par balso­šanas
rezultātiem, mūsu līdzstrād­nieks
lūdza dažas intervijas, kurās
lielāko grupu pārstāvji izteicās:
V. Janums. „Par vēlēšanu
principu bija tik' iespaidīgs vairā­kums,
ka pie tā mums atkal drīz
vien būs jāatgriežas. Jābrīnās t i ­kai,
ka pēc tam no parlamentāriešu
grupas varēja pacelties balss, kas
politiskām partijām prasīja 8O0/0'
vietu un organizācijām atstāja tikai
200/0."
A. K11V e: „Prezidijam tagad
būs pizstr^idā jauns projekts, ko,
domājams, veidos pēc līdzšinējā
principa, kad LNP nāca vēlēti un
organizāciju deleģēti pārstāvji. Pro­tams,
vajadzēs piemēroties jauna­jiem
apstākļiem. To rāda arī re­zolūcija
par saprašanās vēlamību-ar
bīskapu J. Rancānu, 1931. g. Sa­eimas
priekšsēža biedru. Kad pro­jekts
būs izstrādāts, tā apspriešanai
sasaucama speciāla LNP sesija."
K. Lobe (Cīnītāju apvienība):
«Tālākiem reorganizācijas projek­tiem
jānāk, bet jārada politisks or­gāns,
ne biedrība apvienība. Tās ir
divas dažādas pasaules. Politiskam
orgānam jābalstās uz politisko par­tiju
tradīcijām un tas nav iedomā­jams
bez politiskas cīņas, partijām
un politiskas dogmatikas, kas de­mokrātiskā
iekārtā nepieciešama un
atbilst demokrātijas uzskatiem, kādi
valda rietumu pasaulē. Esam pie­redzējuši,
ka tiešas un demokra-tiskas
vēlēšanas rezultātā var dot
stipri nedemokrātisku iznākumu."
Ciņa ar komunistii pagridi Latviļā (7)
ceptēt pusi no J. Niedras minēta­jām
34.000 DM, kas netieši izdctas
LNP labā.
V. Janums iebilda pret B. Krū­kas
prasību, ka LNP būtu jākont­rolē
trimdas kopības līdzekļi, norā­dīdams,
ka tikmēr, kartiēr LNP ne­akceptēs
vēlēšanu principu, nodevu
maksātāji tādai rīcībai nepiekritīs.
Par centrālo organizāciju budžetu
publicēšanu J. Niedra norādīja, ka
tas agrāk darīts^ bet tad sākušies
demagoģiski sabiedrības maldināša­nas
gājieni, kam veikli izmantoti
budžetu izvilkumi vai posteņu gru­pējumi..
Tāpēc budžetus vairs ne­publicē,
bet katrs nodevu maksā­tājs
tanīs var ieskatīties apgabalu
pārstāvību apkārtrakstos.
A. Klīve kritizēja P. Baloža domu
par nodevām no organizācijām, pie­zīmēdams,
ka tas nozīmētu, ka t}e-legātiem
it kā būtu jāiepērkas LNP.
Attiecībā uz augstākām organizāci­jām
to nekur nepraktizē un arī
daudzām organizācijām, piem., ka­ravīriem
un studentiem, nav līdzek­ļu
šim nolūkam. Taisni otrādi,
studenti lū(& jstipendijas un pa­balstus,
bet no LNP darba viņus
tomēr nebūtu pamata atstumt
Trimdinieki vispār nodevas maksā
labi, vajadzētu tikai vairāk līdzek­ļu
nodalīt politiskiem mērķiem.
Ar visām balsīm pieņēma prezi­dija
iesniegto rezolūciju līdzekļu
jautājumā. Tanī atzīmēts, ka sa­karā
ar IRO likvidāciju 1950. g.
Vācijā paliks tikai vecie, slimie un
darba nespējīgie tautieši un ka no
Vācijas LNP līdzekļi vairs neienāks.
Tāpēc tautieši jāinformē par šo
jauno stāvokli ar sevišķu uzsauku­mu
un jālūdz, kopīgiem spēkiem
saslēdzoties cīņā par Latvijas ne­atkarības
atgūšanu, tautas un tās
nacionālās kultūras saglabāšanu un
sadarbību, ziedot LNP sekmīgai
darbībai nepieciešamos līdzekļus
vai nu trimdas kopības organizāci­jām
vai LNP ievēlētām uzticības
personām savās zemēs.
VECO UN JAUNO POLĪTIKA
u Degiu misna un
ensīvas sākums
VIEDOKĻI PAR TRIMDAS
NODEVĀM
RAKSTOT LATVIJAI
V
ka redakcionālās, tā art abone­menta,
sludinājumu, grāmatu pa-satlnājumu
vai citās veikalnie­ciskās
lietās.
NEAIZMIRSTIET
uzrakstīt skaidri salasāmi savu
pilnu vfiidu, uzvārdu; un adresi.
Ziņojot par adreses maiņu, mi­niet
ari līdzšinējo adresi.
SekoJoSās personas, kam pienā­kas
honorārs par agrāk ^Latvija
vai LatvleSu Z\ņU ievietotiem
materiāliem, lūdzam steigSus pa-zUjiOt
redakcijai savu tagadējo
dzīves vietu: J. Bogēns un V.
Mežaks (Austrālijā); Kasma Ga-leniece
un V Ozols jASV); R.
DievkoctoS un Silvija Peide
(Zviedrijā); Nik» Bulmanis. Onva
un KalniņS-Mētra (Kanādā); An­sis
Mauriņā (Anglijā); A. Jaun-vlksne
un R. Freimanis (?).
Pēdējais darba kārtībā bija bu­džeta
Jautājums. Par budžetu ziņo­jumus
sniedza LNP finanču daļas
vad. V. Bastjānis, atzīmēdams, ka
paredzēts ieņemt un izdot 16.600
DM. Budžets pamazināts, samazi­nātas
algas un svītroti darbinieki.
No ienākumiem lielāko daļu •—
9000 DM sastāda ziedojumi, bet DM
6000 dod LCK dotācija un doku­mentu
operācijas. Izdevumos atal­gojumiem
paredzēts 9600 un ceļa
izdevumiem 3000 DM.
Revīzijas komisija atzīst, ka šis
1950. g. budžets ieņēmumos nav se­višķi
reāls un ir par mazu, lai pre­zidijs
varētu attīstīt kaut cik inten­sīvu
darbību.
Debatēs P. Balodis nāca ar
priekšlikumu, lai katra organizāci­ja,
kas deleģē pārstāvjus LNP, or­ganizācijas
uzturēšanai maksātu
50 DM uz delegātu. Tādā veidā
vismaz simboliski organizācijas bū­tu
pielikušas savu roku cēlo mērķu
sekmēšanā. LNP pavisam ieiet 18
grupu un organizāciju pārstāvji,
kas dotu zināmu atbalstu. Priekš­likumu
atbalstīja J. (jļelms: Tā re­alizēšana
dotu zinām;u drošību, ja
LNP budžets nerealizētos. Loti
iespējams, ka turpmāk uz šādu
LNP financēšanas veidu vajadzētu
pāriet. Nesot daļu nastu LNP mēr­ķu
labā, organizācijas vairāk do­mātu
par līdzekļiem un līdz ar to
ciešāk iesaistītos LNP darbā.
Nobalsojot par priekšlikumu bija
nodotas 21 „par" balsis, bet 4 bal­soja
pret un 19 atturējās, lidz ar ko
tas skaitās noraidīts.
J. Mežaraups, E. Krūka, V. Lie­tuvietis
savās runās par līdzekļiem
gan uzsvēra, ka par tiem noteicējai
vajadzētu būt LNP, bet LCK tikai
iekasētājai, bet, diemžēl, nenāca ne
ar kādiem konkrētiem priekšliku­miem,
kā iegūt vairāk līdzekļu.
J. Niedra aizrādīja, ka LCK do­tācijas
LNP faktiski lielākas, nekā
skaitļos budžetā minēts. LNP pre­zidijs
izmanto LCK inf. nozares
darbiniekus un citus līdzekļus (ārē­jās
inf, fonds), tā kā LCK patiesībā
LNP labā izdod stipri vairāk. Pē­dējam
viedoklim oponēja V. Bast­jānis,
gan atzīdams, ka varētu ak-
Nobalsojot LNP budžetu 1950. ga­dam
pieņēma ar visām balsīm. Ar
to sesijas pēdējā darbk sēde bija
galā un tautas pārstāvji šķīrās no
mājīgās un viesniilīgās mītnes, pie-minoi
savu postam lemto tēvzemi
un mūsu valsts himnā izlūdzoties
tai Dieva svētību.
Rezumējot vēroto un pieredzēto
piezīmēs, jākonstatē, ka palika
iespaids, ka krietna, daļa delegātu
it kā vēl dzīvo veco aizgājušo laiku
gaisotnē un sev labāk izvēlas ērtās
spriedēju un kritizētāju, bet ne
darba''darītāju lomas. Tāpēc ari
nav brīnums, ka jaunākajiem pār­stāvjiem,
kas mūsu parlamentāro
laikmetu nepazīst un darbu Saeimā
nav redzējuši un nevar iztēloties,
šķita, ka sesijā gan daudz runāts,
un spriests par prestiža jautāju­miem,
bet maz darīts konkrēta
darba un sniegts praktisku ierosi­nājumu
prezidija turpmākajam dar­bam.
Sos ieskatus visraksturīgāk
pateica visjaunākais LNP loceklis
B. Rubess, vērtēdams pirmo divu
dienu darba rezultātus:
«Pirmajā dienā 6 stundas runāja
un sprieda, līdz beidzot laimīgi iz­raudzīja
pilnsapulces sēžu vadītāju.
Pēc tam vairākas stundas debatēja,
vai informācijas fondu atstāt ar
līdzšinējo nosaukumu vai pārdēvēt
kaut kā' citādi un ilgi gudroja, vai
lielāka loma mūsu cīņā prezidija
ārējai vai informācijas daļai, kaut
gan visi saprata, ka tās abas vie­nādi
svarīgas. Otrā dienā līdzīgā
kārtā runāja, vai trimdinieku arta­vas
savāks LCK vai LNP, im kura
grupa pelna īsto demokrātu apzīmē­jumu.
Vienīgais nozīmīgais disputs
izpaudās bīskapa J. JRancāna uzaici­nāšanas
lietā. Kungi, man viss tas
likās kā stikla pērienu spēle uz
latviešu tautas asinīm!"
Varbūt tas pateikts pārāk frivoli,
bet nenoliedzami viņa atzinumos
iemiesota mūsu jaunās un visjaunā­kās
paaudzes doma par sabiedriskā
darba metodēm un rezultātiem. Un
jo ilgāk mēs atrādīsimies trimdā, jo
vairāk ar šo paaudzi mums būs jā­rēķinās,
jo viņai pienāksies uzņem­ties
to nastu smagumu, ko līdz šim
nesa vecākā un vidējā paaudze. Tas
norāda, ka saprašanās uņ sadarbī­bas
garam jāiet nevieni plašumā,
vienojot mūs no sienas līdz sienai,
bet arī dziļumā, lai panāktu uzti­cību
un saskaņu arī paaudžu star­pā.
Varbūt tas nozīmēs no vienas
puses rtlēģinājumus šo jaunatni ap­bruņot
ar politisko ideoloģiju un
tradfcijām, kādas izkopušās veco
politisko partiju praksē, šo ideolo­ģiju
reformējot un jauninot, bet no
otras •— jaunai paaudzei pašai sī­kāku
iepazīšanos ar demokrātiskas
pasaules politiskajiem ideāliem un
ceļu meklēšanu to praktiskai reali­zēšanai
trimdas organizācijās un
teorētiskā plāksnē izstrādājot plānus
atbrīvojamās tēvzeme? jaunajai so­ciālai
un poiītiskai sejai. Par cik
tas izdosies, to rādīs nākotne.
Līdz maija beigām notikušās cī­ņas
bija vairāk vai mazāk lokāli
gadījumi, kas allaž skāra tikai vie­nu
pašu pagrīdes organizācijas ķē­des
locekli. Ģenerāluzbrukums pret
visu pagrīdi iesākās tik tad, . kad
pārvalde sāka novērot kādu* namu
Elizabetes ielā 3, kur bija apmeties
Padomju Krievijas pilnvarotais bēg­ļu
lietas R. Pelše un kad sāka pa­matīgāk
-apzināt pagrīdnieku tiešos
sakarus ar šai namā stacionēlajiem
padomju pārstāvjiem. Pamazām sā­ka
rasties skaidrība, kāpēc allaž iz­devās
uziet tikai nelegālās literatū­ras
izdalīšanas staŗppunktus, bet
nekad ne centru: centrs, acīm re­dzot,
bija pārāk labi apslēpts, un,
kā visas zīmes rādīja, tas atradās
Elizabetes ielā 3, Padomju savienī­bas
bēgļu birojā, tātad d j p l o -
m ā t u territorijā, ķuŗai pārvalde,
vismaz pagaidām, lāga netika klāt
Sis iestādes lietvedis, kā jau
teikts, bija R. Pelše un biroja darb­vedis
kāds A. Sķensbergs, tātad abi
latvieši, kas bija atsūtīti oficiāli
kārtot bēgļu lietas un neoficiāli...
atbalstīt pagrīdi. Par nelaimi, āķus
sargāj^ Padomju Krievijas diplo­mātu
ļpašes, un pret viņiem hekā
nevarēja uzsākt Seit tātad bija
Jāizmēģina cita taktika. Politiskā
pārvalde izlikās nekā neredzam un
nedzirdam, tā ļāva pagrīdniekiem
netraucēti nest no,bēgļu biroja gan
ieročus, gan proklamācijas un tikai
sīki reģistrēja katru pagrīdnieka so­li,
katru satikšanos, katru braucie­nu
uz provinci.
Drīzi vien pārvaldes rokās bija
noteikti norādījumi, ka viens no
galveniem provinces nelegālistu
centriem, bija meklējams Vecgulbe-nē,
no kurienes Rīgā šad tad iebrau­ca
„biedri" pēc instrukcijām; tāpat
bija zināms, kā, lai labāk maskētu
„biedru'* satikšanos, komunistu
partija bija.atvērusi Aldara un Lā­ču
ielā īpašus fiktīvus pārtikas
preču veikalus, kuru „kases" iztrū­kumus,
protams, arvien sedza
centrs. Sīs bija grūti kontrolēja­mas
lizdas, nebija nekādas iespējas
atšķirt īstu pircēju no komunista.
ASV luterāni
prasa
(Turpinājums no 1. Ipp.).
nepametīs vienu Vācijā. Un tādu
ģimeņa ir tūkstošiem. Tāpat vecie
tēvi un vecās mātes, kuru gadu na­stas
ir pārāk smagas, lai izceļotu.
Viņu liktenis ir sagaidīt mūža galu
svešajā zemē.
Sadarbojoties ar trimdinieku lu­terāņu
baznīcām, vācu iekšējo mi­siju
un Starptautisko bēgķi komi­siju
(Internacional Refuge Comis-sion),
Luterāņu pasaules' federācija
nodomājusi izveidot pastāvīgu aiz­gādību
un garīgo aprūpi vecajiem
un slimajiem DP, kurus mēs atsa­kāmies
dēvēt par „atlikumu".
Tas viss izveido vienu daļu no tās
palīdzības, ko Amerikas kristīgie
sniedz septiņām .trimdinieku baznī­cām
Vācijā un kuras atbalstā šīs
baznīcas var turpināt savu garīgās
aprūpes darbu un sevišķos posta un
trūkuma gadījumos sniegt arī tiešo
palīdzību.
„Tas ir mūsu uzdevums," tālāk
teikts rakstā. «Aplaupītais un sa­triektais
joprojām guļ ceļa malā,
saukdams savā postā pēc palīdzības.
Mēs nedrīkstam pagurt savās lūgs­nās
un aktīvā darbā savu luterāņu
brāļu labā, kam nepieciešamai mūsu
palīdzība un apziņa par raū^u at­saucīgo
gatavību palīdzēt!" (š)
PATEICĪBA
LNP prezidija priekšsēdis J. Celms Iz­saka
sirsnīgu pateicību tautiešiem, kas
ziedoJu§i LNP bibliotēku fondam:
Hanavas latv. nom. - 560 grām.. 296
žum., 269 laikr., 114 eks, nošu un 72
grām. svešval.; Reinholds Baltiņš, Hana-ya
— 15 grām., l žum. un 10 grām. un
žum. svešval.; A. Hvastnovs, P_inā — 2
grām. un 67 žurn.; 2. Bērzes mazpulks,
Valkas nom. — 50 grām.; Hanavas
YMCA/YWCA - 249 grām., 45 žurn. un
12 grām. svešval.; Volterdingenas nom.
un tautskola — 550 grām., 12 žurn. un
173 grām. svešv.; VI. Loča izdevniecība,
Traunštelnā - ^ 0 grām.; A. Baumaņa
apgāds, Augsburgā — 6 grām. un 3
grām. svešval.; inž. V. Zerviņš, Solin-gena
— 4 žum.; Raimunds Caks, Pful-lingenā
— 20 grām.; Dedelstorfas kooper.
kopa Nr. 2 - 720 grām.
^yi^"^ vērtīgiem ziedojumiem tau­tieši
palīdz veidot svētīgu kultūras dar­bu
trimdā, par ko sirsnīgs paldies!
Turpmākos ziedojumus lūdz adresēt: V.
Gravām, (iSb) Augsburg-Haunstetten. DP
Camp.
Tautietis Kanādā meklē radiniekus
Miķelis Ābols, Kanādā, meklē radinie­kus
no Latvijas: Gustavu un Augustu
Ābolu, Aleksandru Lunci, Ziedoni Lunci.
Ja kāds par minētajiem varētu sniegt
kādas ziņas, lūdzu rakstīt Miljielim Ābo­lam,
39 Prospect Street. Westmount.
Montrealt
un tik daudz ļaužu, lai izsekotu
katram, kas iegriežas veikalā, pār.'
valdei nebija.
Arī slazdus leit bija grūti iekār­tot,
jo pagridnieki bija izstrādājuši
īpašu signalizācijas sistēmu, kas
biedrus brīdināja vai ziņoja, ka
ngaiss tīrs'*. Zināmā vietā loga no­likta
kafijas vai papirosu kārbiņa,
ar kritu uzvillrta svītra uz palodzes
vai durvju stenderes vai loga malā
iesprausta kniepadata, idnātājam
runāja gaišu un izteiksmīgu valodu.
Trūkstošo pavedienu piesj^Kja
šķietami gluži nenozīmīgs gadījums,
Tā kā, Pelšes un Sķensberga darbī­bai
sekojot, bita atklājies, ka viens
no nelegālistu centriem atrodas
Vecgulbenē, attiecSgo' raijonu, pu­tams,
tūdaļ saka uzraudzīt, Maija
beigās kāds no rajona ziņotājiem
pēkšņi kādu nakti pavēstīja pa te­lefonu,
ka Vecgulbenes-Rīgas nakts-vilcienā
atrodas viena no Vecgulbe-nes
apvidus nelegālistēm, acīm re­dzot,
ceļā uz Rīgu pēc jaunām in­strukcijām
un literatūras. Sieviete
esot viegli sazīmējama pēc zilas
cepures ar sarkanu spalvu. Lai
pagridniecei vieglāk izsekotu, tū­daļ,
telegrafēja Pļaviņu punkta va­dītājam
minēto „dāmu" vilcienā
apzināt un „pavadīt" līdz Rīgai.
Pēc kāda laika no Skrīveriem pie­nāca
ziņa, ka ierēdnis minēto pa-grīdnieci
vilcienā nevarot atrast;*
cepure, kā redzams, bija pārmai­nīta.
Uz Rīgas staciju tamdēļ nosūtīja
vēl vienu uzraugu ar ' uzdevumu
mēģināt nelegālisti tomēr uzzīmēt
Uzraugam laimējās: sieviete ar zilo
cepuri un spalvu izkāpa viena no
pirmajām, tātad cepure bija / pār­mainīta
vēlreiz. Acīm redzot, sar­kanā
spalva bija kāda norunāta
pazīšanās zīme, jo mirkli vēlāk pie
nelegālistes piesteidzās kāda sagai­dītāja.
Steigā klusi pārmijušas da­žus
vārdus, abas sievietes paņēma
- atbraucējas nelielos, bet, cik vēror
jams, ļoti smagos sainīšus un ne­sa
tos uz važoni. Važonis devās pa
Maskavas un Gogoļa ielu, bet ne­tālu
aiz tā brauca par laucinieku
nomaskojies uzraugs. Agrā rite
stundā ielas vēl bija, klusas, Ļaud-4
nieks likās drusku ' ieskurbis'- un
diezgan skaļi uzvilka pa.meldiņam..
Tā visi nonāca līdz Maskavas ielai!
80, kur sievietes ienesa saiņus kādā
veļas mazgātavā. „Laucinieks" šat
mirklī pēkšņi bija pazaudējis vlsU
skurbuli — steidzīgi viņš devās pie
tuvākā telefona, un jau dažas minū­tes
vēlāk pārvaldes vīri veļas maz-gātuvi
bija okupējuši. Pie sienas
karājās zilā cepure ar sarkano spalr
vu, taču, par spīti ierēdņu ātrajai
rīcībai, tās īpašniece nekur vairs
nebija atrodama. Izrādījās, ka at­braucēja
tikai nolikusi saiņus un
tūdaļ aizgājusi pa otrām durvīm,
kas ved uz Daugavas krastu. Pār­baudot
saiņus, tur atrada viairāk
nekā divi pudi jaunākā lējuma svi­na
burtu: tātad materiāls jaunie-kārtojamai
nelegālai spiestuvei. .
Kavēties vairs nedrīkstēja: Vec-gulbenes
punkts bija jānolikvidē,
iekām tur kāds dabūjis zināt pai?
aģentes un Rīgas punkta klizmu.
fiS tavS Jiete'
Bet kā? Vienīgais pieturas punktŗ
bija zilcepurainās atstātā dzelzceļa
biļete Vecgulbene-RIga. Tātad aši
uz staciju, 30 līdz Vecgulbenes vil­cienam
vairs bija tikai 15 minūšu
laika. Kad politiskās pārvaldes uz­raugi
ieradās stacijā, vilciens jau
bija paguvis aiziet. Lai nezaudētu
iniciatīvu, atlika tikai viens: sēstief
vecajā pārvaldes „Stoeverā" un mē­ģināt
nokļūt Vecgulbenē pirms Rī­gas
vilciena pienākšanas. Vecā
kaste, kā par brīnumu, šo amoka
skrējienu izturēja un sasniedza
Vecgulbeni veselu stundu ātrāk par
vilcienu. Jau turpat stacijā no­skaidrojās,
ka zilcepurainā dāma ir
kāda Zelma Līduma no dzelzceļ­nieku
barakas Nr. 27.
Gandrīz tai pašā brīdī, kad vaja­dzēja
pienākt vilcienam un uzraugi
jau bija sagatavojušies nelegālisti
apcietināt, no Rīgas stacijas pēkšņi
pienāca telefoniska ziņa, ka plrnis
dažām stundām dzelzceļa policija^ uz
stacijas perona aizturējusi kādu
Zelmu Līdumu, kas , mēģinājusi
iekļūt vagonā no Dzirnavu ielas pu­ses.
Aizsūtītais uzraugs konstatē­jis,
ka aizturētai ir liela līdzība ar
šī rīta Maskavas ielas 80. apmeklē­tāju.
Līduma, daudzo jautājumu
krustugunīs nogurusi, beidzot atzi;
nās, ka tiešām bijusi Maskavas ielā
80. un ka burtus vedusi sava vīra
un tēva Eglīša uzdevumā. Arī dtos
gadījumos viņa atvestos materiālus
nodevusi vai nu vīrabrālim Oska­ram
Lāčplēša ielā 62, vai arī Līzei
Svēdei Maskavas ielā 80.
Nobeiguma lasiet:
TERRORISTU ĢENERĀĻA NSVE
L «lāmston balss.
l&M hddsis sen,
Efi*» ko Liepāja Sķltam; E,^ ivediu Biuta
™ piMulCin dtām.
Lisria vien Ir!
ļiiietamiem dodamies ^
ļ[ Mitrumiem naks vlņS mājup.
[(mttDebfis vairs tara
ļltenSf - paWcis viens,
ļldekiņa Ja apsveikt to
neviens) neviens.
alviete,
KaroU
rti biežāk mūs sasniedz zī­to,
ka latviete — latviešu
ir noslēgusi mūža draudzi-sveštautieti.
Tā ir bīstama
^gauā bīstama, lai par to
li-dzirdot'to, gribas uz-teai
latvietei, ikvienai
iSvai::'attōpie$l Atto-ļiiais
vēl laiks, jo citādi tieši
vainojama savas tautas, lat-iutas
bojā ejā. Tie ir skarbi
bet patiesi: bez latviskās ģi-vairs
nebūs Latvijas. Vienī-ģimene,
kur bērns jau
Jzlrdēs skanam latvju mēli,
;|i Latvijas nākotnei. Par tošo-jSdomS
ikvienai latviešu sie-latvietes
rokās ir lat-dzīvības
atslēga.
latviete, pirms doties
ar sveštautieti, pajautā sev,
fcdll: kādā mēlē es dziedāšu
.temu Savam bērnam? Kā-
5. kSdā garā ieaugs mans
Hdu valodu mans bērns
ap Bevi, savā ģimenē? Vai
sveštautietis — sekos
^ manu dzimteni, kad būs at-
'«zjeatkarīgā Latvija? - Lst-
'"ftaesmāsl
ļ^^katamies vēsturē, tad tieši
ļ^ete, latviešu sieviete ir tā,
i^JJ^^iJi cīņām par latviskā
saudzēja, auklēja
fWiažogaru,par 10 llfedna tbftv^?^ riiūsdienu lat-
- £5^'. ^.^^^ jānosarkst
ijms priekšā, ja viņa būs
M šo senlatvietes manto-ftAf^
l^' ka pagaidām,
n gadījumi
^^11 ^ ' ^ ^ ^ ^ ' ^ Bet
mi ^'T^^ brīdina-
^Par 'P^^^ lai las ne-
Jau pārāk
1^^. m kiit''*'^' ievēlētos 31 P^Ssfir. saukto- rJ
Si^fitu vaw Č! .\'sam sak- vil
J^^'^^nilif'''^- Nedod
uz bridi pir-feoļi/^
P^P^du kārtā
k > dvēseli'r^^ai, lat-