1949-11-30-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ftrlietu [Vācija... priekšā i ceturtdienas va 8 debatē» uavJriL fImS "^rad!ī'š"an"u'. nedz TUBMNAS ŗ'ranJSu policija ce-fpcletināja 12 Pou. «Marija kratīšanu Mta birojā kā ari apvienībā. Atrastt ŗ>mpromltSjošu do-apcietinātajiem, kā ļ Parīzes raiditils [6 militārataSeJs, tā ļu vicekonsuls LI15 rūpniecībai) centrS. I Iztulko kS tiešas diplomāta Roblno rSavā. I 16 bērnu līkiem m laikraksta ie-ziņojām, ka bez [olandiešu Dakotas '26 žīdu bSmiem. un 4 apkalpes lo-llzfldoja no Brlse-divu dienu dru- J,,kuŗā piedalījās ļas, Dānijas m \Bšt kā ar! policija Ivprātīgo, otrdien atrastas lidmašl- >asažķŗl, atskeitot iu, aizgājusi boji 5gli Ievainots, glS- |18, ka pilots ilgS* |vlrs mežainā fio^ lidmašīna pārgš- ["audama ap 4Q m . beidzot nogāzu- IfnSv kas bija p5r< ŗējiem, atrasts M - pilota varonīgu 10 Slhgapūras. Ot^ lā miglas dēl no* laSIna, kurā atra* Kad atsteidzās la, tā Iconstat&Ja, Iesprūdis pilots ļlūku nevarēja at- [fijls ārstus ampu-atbrlvotu Izeju, ludēja nosmakša- Operācijas laikS Tikai otram ār-ļta kāju amputēt pa to laiku ben-nolndējušles, bet ievainojumiem Miris ari varo- Ija ar mieru upu-lai glābtu biedrus. [eļu § • • no 1. lpP')« li un «nopirkti eksīlpolltiķi grib pretējo, proti» m, savu dzimteni |„tautas demokra- Ist atsevišķa indi- [ispār cilvēka tie- \o prāvā patiesais " Staļina režīms )rocesā par Ista-r Maskavas sa e-ļlītika. Sūdzētājus \o advokāti. Tie-b aktu sējumi ar bādijumu doku-ir ari Apvienoto ļ dažādi materi§U [omju savienība ļm (ar! no Rag Abas puses W vairāk neka .sarakstā j^^f' rdu. kā: ':^duards ms Kasu, kardi-ģenerālis An-luc. (š) e Imsbaufl LATVIA Latvlao New8paper puMisbed unčer EUCOM Ctvll ^ i T i DlvtslOD AuthoilsatlOD ffumber UNDP īss. Publisher edltor: Valdemārs Lam- Bi51lngen/N. Brelte Str. Printer: Ungeheiier & 0ljncr. Ludwlg8bur2, Ktfrner-itr. 10. Publlshed twice weekly Circulatlon U.OOO. 20.000 DP paliks Virtembergā un Bad^nē Stuttgarte (D). — Stuttgar-ter Naclīrichten publicējTi sava korespondenta sarunu ar ^erikāņu okupācijas pārvaldes pārvietoto personu nodaļas Šefu Kempbelu, no kuras izriet, ka pēc 1950. gada 1. jūlija, kad darbību izbeigs IRO, Virtembergā un Badenē paliks ap 20.000 DP. Kempbels paskaidrojis, ka šiem DP izdos vācu „kennkartes" un v i ņus ieslēgs vācu saimniecībā. Pārvietotas personas novietošot Stutgartes Cufenliausenas kazarmās, ko pārbūvēs, l)P iekļaušana vācu saimniecībā notikšot pakāpeniski tūliņ pēc 1950. g. 1. janvāra. Stutt-garter Nachrichten piebilst, ka pagaidām tomēr M nav jjekādas rakstiskas vienošanās amerikāņu okupācijas iestāžu un vāciešu starpā par palikušo DP turpmāko aprūpi. Mutvārdu sarunās amerikāņi esot vienīgi norādījuši, ka tām pārvietotajām personām, kam neizdosies atrast darbu, būs Jāsaņem palīdzība no vāciešiem- Laikraksta pārstāvis intervējis arī direktoru Kīfe-ru, kas pārzina vācu bēgļu lietas. „Es neredzu nekādas iespējas, kā šo sVago problēmu atrisināt," izteicies Kīfers. Vāciešiem līdz šim neesot b i jis iespējams sagādāt cilvēciskus dzīves apstākļus saviem bēgļiem, nemaz nerunājot par DP. ASV luterapi prasa palīdzības darba turpināsaou ŽURNĀLS MY FATHER'S BUSINESS AICINA AMERIK^J!JUS IESAISTĪTIES AKTĪVA PALĪDZĪBAS DARBA , Amerikas luterāņu aizgādības āarbam veltītais žurnāls My Fat-herfs Business novembra numurā publicējis Ednas un Hovarda Hon-ga rakstu Nepabeigtais uzdevums. Tajā autori uzsver, ka Eiropas bēgļu palīdzības darbu nekādā ziņā nevar uzskatīt par , nobeigtu, bet «bilžainl izsakoties", līdz kailai dvē- «eW aplaupītie Eiropas bēgļi jo- Pl^ojām vēl guļ ceļa malā zemē un oSkamais gads solās tiem sagādāt vairāk baiļu, nedrošības un posta n^kā Jeb kupš cits gads kopš bēgļu gaitu sākuma un kara gadiem. Ir noteikts, ka līdz ar IRO aprūpes darbības izbeigšanos 1950. g. 30. jūnijā, DP iekļaus vācu saimniecībā, kas jau pati nav spējīga tikt galā ai; saviem 10—14 milj. vācu bēgļu. Izceļošanā uz ASV sāk rasties traucējumi un kavēkļi, bet Jauno DP imigrācijas likumu nepieņem. Līdz ar to atbildība par luterticīgajiem bēgļiem nevis samainās, bet pieaug. Pat tad, ja izceļošanas noteikumus nākamgad mīkstinās, paliks t s. „atlikumi". Kādā nometnē dzīvo, piemēram, igauņu n^acltājs ar meitu, kas sasirgusi ar tbc, un kuru viņas ģimene nekad (Turpinājums 4. Ipp.). LATVIAN NEWSPAPER Nr. 118 (887) TreSdien, m9. g. 80. DOT. mak treidtaits oo Mitote)Dts lid«v«]8: Utvteto Centrili K<y roiutja. OaJvmti rtOakton: V Lambergs; galveni redaktors vietnieks: M CuUtia. Redak* tor): A Boiltelns, rr. IgaU. J. Jēkabsons. B. ElseUa^ H BSindenbergE< īi Raittera U Svarea, Redakcljaa adrese: EssUngen/N^ Brelte Str. « - 1 . telefons 1*7338. vēlēšanu jaunu reorganizācijas projel(tu Far poliiisko patiijii bāzes afjaunosanii nobalso vienīgi B. Ķtūka y;ens no svarīgākiem Jautājumiem LNP 3. sesija Imbshauzenā bija LNP reorganizācija. Stundām ilgās pārrunās delegāti vēlreiz izteica savu un savu organizāciju viedokli. Vārdiskā balsošanā 30 delegāti atzina vēlēšanu principu, līdz ar to izsakot ga^vibu aiziet no LNP, ja visa musu trimdinieku saime, Jauno LNP izraugot atzīs nepieciešamību pirmās cinitāju rindās sūtit citus. 22 LNP locekļi no balsošanas atturējās, pamatojot savu rīcību ar atzinumu, ka vēlēšanu ceļā izraugot mūsu augstāko trimdas vadību, reālo apstākļu Ietekmē atsevišķas organizācijas un grupas nevarētu Izpaust savus viedokļus un tādē| va-rētu zust viņu vēsturisko nopelnu svars un tālākā līdzdarbība mūsu nākotnes cīņā. Par ierosināto projektu paskaidrojumus sniedzot, V. Janums norādīja, ka tā pamatā likts vēlēšanu princips, kurā komisija saredz labāku iespēju panākt ciešāku un efektīgāku saistību starp tautiešiem un LNP. Centrālo organizāciju izbūvē Vācijā šis. princips pilnā mērā attaisnojies, un to realizējot, atkristu vajadzība pēc divi organizācijām — LNP un LCP un varētu darboties sekmīgi tikai viena. Kur praktiski nebūtu tiešas vēlēšanas iespējamas, tur delegātus izraudzītu attiecīgo zemju nae. komitejas. Debatēs J. Celms uzsvēra, ka tagadējais LNP uzbūves princips praksē pierādījies par maz efektīgu un nav izdevīgs arī mūsu cīņas mērķiem. Tas vairākkārt Jau apsvērts LCP sesijās, kura arī šo reorganizācijas projektu ierosinājusi apspriest LNP prezidijā. Aizstāvot projektu, J. Niedra savukārt norādīja, ka paši tautieši dod priekšroku vēlēšanu principiem, bet B. Rubess minēja, ka tāds princips l a bi piemērojams arī globālā mērogā, kā to pierādījušas vēlēšanas latv. skautu organizācliā. Nesaprotama tāpēc ir parlamentāriešu nostāšanās pret šo principu, jo vienīgais disputs viņu un pārējo grupu starpā taču pastāv tikai attiecībā uz satversmes tulkošanu par 1931. g. Saeimas orgānu tālāku funkcionēšanu šodien. PAR UN PRET KRUSTUGUNIS Oponējot projektam, A. Kllve uzsvēra, ka arī parlamentārieši vēlas LNP reorganizāciju un principā apsveic vēlēšanu kārtību, bet reālie apstākļi pēdējai runā pretī. Lielajā izkliedētibā tālākā emigrācijā sekmīgi nevarēs izziņot, ne kandidātu sarakstus, ne apzināt vēlētājus, ne arī atsevišķas grupas izpaust savus viedokļus. Tāpat ir jautājums, kas notiks ar to organizāciju .pārstāv-jiem, kuriem nāk līdzi pilnvarojums no Latvijas. Vēlēšanu princips ceļu uz LNP nogrieztu baznīcām, LSK, sieviešu organizācijām, Kurzemniekiem u. c. un tas nenāktu kopējam darbam par labu. Reorganizācijas vajadzību atzina arī B. Krūka, bet uzsvēra, ka nedrīkst nojaukt līdzšinējo kārtību, pio kādas paliek arī citu tautību emi.J^rantu centrālās organizācijas. LNP uzbūvē galvenais svars jāliek uz politisko partiju pārstāvjiem. Prof. P. Laurinovičs atzīmēja, ka projekts nozīmētu LNP dezorgani-zāciju un degradāciju. Atmetot organizāciju principu, izbeigtos saites, • ' V Savienoto valstu ārliet latviešu kāravi ru Atgriežoties no LNP un L CP sesijām Imbshauzenā LCK priekšsē- H. Klarks 25. nov. apmeklēja Augstā komisāra Frankfurtē štābu ^ atkal pārrunāja jautājumus par turpmākās dzīves problēmām Vācijā un iesniedza rakstiskus papildinājumus pie priekšlikumiem par latviešu DP juridisko stāvokli, ^«sp. pavalstniecību. ^^Tai pat dienā Klarkam. no jauna JiJa garāka apspdede Squiadrilli stabā par izceļoša- is grūtībām uz ^SA, īpaši kaŗavīuem, par kuriem Vēl arvienu nav tik ļoti gaidītais salīgais Vašingtonas lēmums, kura ^fi karavīru izceļošana patreiz no- <^*usi strupceļā. u ministrijas viedokli izceļošanas lietā LCK priekšsēdis Klarks karavīru stāvokļa raksturojumam un par steidzami vajadzīgiem soļiem vēlreiz nosūtījis arī plašu ziņojumu min. Feldmaņa kungam, kurš kopš ierašanās Vašingtonā izrādījis ļoti lielu rosību un neatlaidību, lai reizi galīgi izšķirtu šo sasāpējušo Jautājumu taisnīgā garā. Kā mums no Vašingtonas ziņo, tad ASV valsts departaments atzinis, ka bij. latviešu leģionāri ielaižami ASV, bet šī jautājuma gnīīg? atrisinājums sagaidām? tam, kad valsts departaments būs sazinājies par savu viedokli ar pārējiem šai lietā ieinteresētiem resoriem, (in) kas šādā veidā mūs saista ar Latviju. Izraugot LNP pēc līdzšinējā principa svarīgākas nekā personas, kas ienāk LNP, ir vērtības, kādas pārstāv vēsturiskās organizācijas. Ja LNP vēlamies piešķirt arvien lielāku svaru, tad līdzi jānāk to vēsturisko organizāciju nopelniem un vērtībām, kas tām pieder un nav atņemamas. Atbildot oponentiem, V. Lam-bergs uzsvēra, ka tautiešu apzināšana notiek visās zemēs^ un tāpēc nav ko bažīties, ka tos' nevarētu par vēlēšanām Informēt. Tautieši Anglijā dzīvo samērā kompakti un ari ASV veidojas latviešu saliņas. Kāpēc gan šīs grupas nevarētu uzstādīt savus kandidātus un vēlēt tieši? Kanādā tiešas vēlēšanas jau notikušas un iespējams, ka tās notiek arī Beļģijā, jo tieši organizāciju pretešķību dēļ tur delegātus uz LNP nav izdevies izraudzīt. Tāpēc paši tautieši gi4b-^enf!t^*f»a4f^ tiešo vēlēšanu kārtību. Beļģijā redzams negatīvs, piemērs, ka organizācijas tomēr nevar izbīdīt delegātus. Ir jautājums, vai vēlēšanas varētu aptvert visus trimdas kopības dalībniekus, bet jāsaka, ka ja 75o/o vēlētu tieši, varētu būt runa par to, ka atlikušās 250/o vēlētu netieši. Gan Klive te iebilda, ka tādā gadījumā tiktu noraidītas baznīcas, sieviešu organizācijas u. t. t. Bet ari sievieti var ievēlēt un tiešās vēlēšanās arī bazjiīcu galvas un tā pārstāvjus. Bez tam sieviešu organizācijas taču var nākt ar savu kandidātu sarakstu. Tāpat var rīkoties arī vecās organizācijas un tieši šādā veidā viņās radīsies jauna aktivitāte un viņas pūlēsies tikt pie ^'ēlētiem pārstāvjiem. A. Neparts vēl piezīmēja, ka līdzšinējais LNP darbības periods bijis organizācijas pārbaiKies Iriks. Tas beidzies ar bēdīgiem rezultātiem, Jo nav panākta vajadzīgā vienība un tagad atsevišķi stāv ir bl^apa Ran-cāns, ir Zviedrijas latviešu politisko darbinieku grupa. Acīmredzot mūs šķir dažādās pilnvaras un dažādie amati. Tas viss jāaizmirst un jāatceras tikai tas, kas mūs vieno. Ar tiešām vēlēšanām panāksim ciešāku saliedēšanos un tad nebūs vairs grupu, kas stāvētu ārpusē, V. Bastjānis atkal atgriezās pie Jautājuma par vecajām vēsturiskajām organizācijām, kas glabā mūsu politiskās tradīcijas un var runāt Latvijas vārdā. Ar tiešajām vēlēšanām tās var tikt atstumtas malā. Tāpēc labākais atrisinājums — pusi LNP sastāva dot vēlēšanu ceļā. bet otru pusi atstāt veco organizāciju delegātiem. Zīmējoties uz V. Bastjāņa norādījumu, V. Janums uzsvēra, ka no Latvijas taču nāk ari pats trimdi- 1 ni^cs, nesdams sev līdzi mOsu kultūras tradīcijas, un ne tikai vecās organizācijas. Pilnsapulce nolēma debates lajā jautājumā izbeigt, lai stātos pie nobalsošanas par iesniegtajām rezolūcijām, V. Januma un J. Celma pri^likums, ka kopsapulce nolem] statūtus pārstrādāt uz vēlēšanu ceļā radītas pārstāvības principa, saņēma „par" balsis, bet 22 atturējās. Par vēlēšanu principu nobalsoja: A. Abakuks, A. Āboliņš, P. Balodis, A. Blāķis. J. Cebns. P. Dardzāns, prof. M. Eglītls„ J. EndzlņS. P. Grei-zis, V. Hāzners, Homka, V. Janums» J. Kalniņš, H. Klarks, V. Lambergs, Lauva, J. Lavenieks, A. Neparts, J4 Niedra, G. Odiņš, Petritls, prof. A. Raisters, Ē. Raisters. V. Reimanis, B. Rubess, prof. P. Starcs, E. Stlp* nieks, A. Steinhards, T. Tērauds, A. Vanags, A. Vatvars un V. Voltkus. A t t u r ē j ā s : V. Bastjānis, A. (Turpinājums 4. ipp). Vienoti Latviļas valstssvētki jaunajā Sūtnis J. Feldmanis uzruna 1000 tautiešus ļlujorkd Ap 1000 Ņujorkas un apkaimes latviešu sestdien, 19. novembrī, piedalījās Latvijas valsts neatkarības dienas atceres svētkos Ņujorkā, Vebsterholā. Pirmo reizi šogad tautiešu lielākais vairums sastādījās no jaunajiem imigrantiem, kas lielfi skaitā nesen ieradušies no Vācijas un tagad bija braukuši uz svinīgo aktu Ņujorkā pat no vairScu simtu jūdžu attāluma. Svētkus rīkoja Ņujorkas latviešu biedrība k<ļpl ar latviešu ev. luterāņu im baptistu draudzēm un Latvian Relief, Inc. Galveno runu teica Latvijas sūtnis Vašingtonā I Jūlijs Feldmanis. Bez viņa minami sekojojl goda viesi: Lietuvas ģenerālkonsuls J. Bud-ris ar kundzi, Igaunijas lietvedis un ģenerālkonsuls J. Kaivs ar kundzi, Feldmaņa kundze, laikrakstu The New York Times un New York Herald Tribuhe, kā ari lietuviešu un igauņu organizāciju pārstāvji. ' Bez sūtņa J. Feldmai:la aktā vēl runāja latviešu biedrības priekšnieks Charles Stankewitz, Latvian Relief priekšnieks H. Lielnors, luterāņu mācītājs R. Zariņš, baptisiu mācītājs Ad. Eglītis, lietu^-- kr.o-si! ls J. Budris, Igaunijas ģenerālkonsuls J. Kaivs, bet svētku rezolūciju un The New York Times ievadrakstu, veltītu Latvijas valsts neatkarības dienai, nolasīja sūtnie-sūtnis ASV apmeklē UN mitni un tautiešus Iļlujorka 21. novembrī sūtnis J. Feldmanis preses atašeja R. Sillera pavadībā apmeklēja Latvian Relief., Inc., biroju Ņujorkā, sīki pārrunājot ar šīs organizācijas priekšnieku H. Liel-noru visas kopīgās latviešu lietas, latviešu bčgļu imigrācijas un citas problēmas, kā arī jautājumu par to, kādā veidā sūtniecība vislabāk varētu atbalstīt Latvian Relief svētīgo darbību. Sl bija sūtņa otra vizīte Ņujorkā novembra mēnesī. Pirmo reizi viņš te ieradās 1. novembrī sūtniecības pirmā sekretāra A. Dīnberga pavadībā, lai piedalītos Amerikas lietuviešu kongresā, kas notika New Yorkcr viesnīcas zālē. Kongresā pulcējās vairāk nekā 500 lietuviešu delegātu no visām Sav. valstu malām, Lietuvas, Latvijas un ^Igaunijas diplomātiskie pārstāvji un ievērojami ASV senatori un citi valstsvīri. Kongress ilga 5 . dienas un bija visai iespaidīgs, jo Amerikas lietuviešiem, skaitā' apm. vienam miljonam, ir ievēroiams svars ASV politiskajā dzīvē. Sūtoa Feldmaņa teikto uzrunu kongresa dalībnieki uzņēma jūsmīgiem aplausiem. Sajā gadījumā sūtnis apmeklēja arī UN mītni Lēksakscsā. kur satikām un aDsoriedās r^r vairākiem saviem paziņām no Zenēvas laikiem. Tāpat sūtnis apmeklēja Committee for Free Europe .prezidentu Devi tu Pūlu, ar ko viņam bija sekmīga apspriede par latviešu un citu Baltijas tautu pārstāvju' sadarbību ar šo svarīgo, ASV ārlietu ministrijas atbalstīto, pretkomūnistisko organizāciju. Sūtnis nodeva arī pretvizīti Igaunijas lietvedim J. KaiVam. 3. novembrī Ņujorkas latviešu organizāciju un baznīcu vadītāji, mā-cilaji un sabiedriski darbinieki bija ielūguši sūtni Feldmani un sūtniecības sekretāru uz brokastīm Mek-alpina viesnīcā. Dzīvās sarunās sūtnim te radās izdevība tuvāk iepazīties ar Ņujorkas latviešu sabiedrisko darbību un aktuālām problēmām. Tautietis J. Zalcmanis klātesošo vārdā sirsnīgi apsveica sūtni, bet pēdējais savā atbildes runā izteica prieku būt Ņujorkas tautiešu vidū, savu gandarījumu par viņu vienotibu un saskaņotu darbu un cīņu Latvijai atbrīvošanas un bēgļu imigrācijas labā. Sūtnis no savas puses apsolījās visiem spēkiem atbalstīt ASV latviešu centienus un darbu tautas labā. Kāds redzams darbinieks, rezumējot savus gūtos iespaidus sūtņa J. Feldmaņa apmeklējumu laikā Ņujorkā, uzsvēra: „Feldmaņa kungs ar savu lietišķo objektivitāti un nepretenciozo, vienkārt sirsnību iegūst visur draugus. Bet kas tik viegli prot iegūt draugus, tam šeit Amerikā viegli atveras visas durvis.** B. a Čības preses atašejs R. Sillers. Rezolūcijā prasīta Latvijas Ueslbu un neatkarības atjaunošana, un to izplatīs ASV poUtiķiem un vadītājiem sabiedriskajiem darbiniekiem. Svētku koncertā piedailjāa lute< rāņu draudzes koris Elzas Zebran-sicas vadībā, nodziedot ASV un Latvijas valsts himnu un tautas dziesmas, operdziedone Izokie Pulciņa- Saklāja, vijolniece Norma Auziņa un pianista Hugo Strauss. Sūtnim Feldmanim, kā arī cUiem ronātā* jiem un mākaUnieklem pfirpilditi zāle veltīja sirsnlgua aplausus. Sūtnis J. Feldmanis savā i:un| starp citu uzsvēra, ka latvju Uvtai ot savu nc-usi visai pa-nodibinot un organizēji atkarīgo valsti, pierādi saulei, ka viņa spēj dzīvot kā nācija. So ieguvumu mums aevienc nevar atņemt. Bet šodien savās sirdīs Jūtam arī sāpes, jo tautu dzimtenē smagi vajā un izskauž. Daļa tautiešu smok tālos Krievijas apgabalos spaidu darbos, bet citi ēd lUg^ to trimdinieku vai emigrantu malzl^ Bet latvju taute turpinās cInftUs par savas brīvības atgūšanu. Viņa nerimsies, un brīvība ātkal būs. Kad, — to mēs šodien vēl nezlnfimt bet nav šaubu, ka nāks pagrieziens arī mūsu likteņa ratam. Tādēļ | lai nezaudējam uzticību sev un izturību cīņā. Mūsu tautas vēsturei Jau bijuši vairāki šķietami bezcerības brīži un katastrofas. Tomēr tauta pastāvēja un spēja pat radīt savu neatka,rIgo valsti 191&. gada 18. novembra Latviešiem trimdā un it īpaši Savienotajās valstis sūtnis Fekimanis lika pie sirds uzticīgi pildīt pienākumus pret cietēju latviešu tautu un brīvās valsts atjaunošanas ideālu. Latvju lauta šodien noasiņojusi, novājināta un izkaisīta pa pasauli. Bet ja mēs trimdā turēsimies kopā, ja latvietis latvietim būs kā brālis visur, kur sastopamies, ja atbilstī- 8im it sevišķi darba daritājus l>ez nevajadzīgs kritikas, — tad pasaules priekSā būsim morāliski stipri un, galu galā, uzvarēsim. Kā mūsu laikrakstā Jau atzīmēts, sakarā ar Latvijas valstssvētku dienu The New York Times bija veltījis Latvijai ievadrakstu. Dienu vēlāk laikraksts sniedza arī i^ašu aprakstu par svētku sarīkojumu, citējot rak.sturlgākās .sūtņa Feldmaņa runas un pieņemtas rezolūcilas vleUs. Roberts Šiliņi. Vasingta latviešu biedrība Tālā Vašingtonas štata latvieši, kuru kopskaits pēdējos mēnešos pārsniedzis jau 200, Latvijas valsts-svētkus atzīmēja ar svJnigu sanāksmi štata lielākajā pilsētā Sietlā, kiir 19. novembra vakarā grezni dekorētā zālē pulcēū.c apm 150 tautiešu. Pēc mācītāja Mača vadītā dievkalpojuma un kopīgi nodziedātās valsts himnas uzrunu teica agr. B. Ra- <7urpinfijums 4. lappusē). a la i u 'm
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 30, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-11-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491130 |
Description
Title | 1949-11-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ftrlietu
[Vācija...
priekšā i
ceturtdienas va
8 debatē» uavJriL
fImS "^rad!ī'š"an"u'. nedz
TUBMNAS
ŗ'ranJSu policija ce-fpcletināja
12 Pou.
«Marija kratīšanu
Mta birojā kā ari
apvienībā. Atrastt
ŗ>mpromltSjošu do-apcietinātajiem,
kā
ļ Parīzes raiditils
[6 militārataSeJs, tā
ļu vicekonsuls LI15
rūpniecībai) centrS.
I Iztulko kS tiešas
diplomāta Roblno
rSavā.
I
16 bērnu līkiem
m laikraksta ie-ziņojām,
ka bez
[olandiešu Dakotas
'26 žīdu bSmiem.
un 4 apkalpes lo-llzfldoja
no Brlse-divu
dienu dru-
J,,kuŗā piedalījās
ļas, Dānijas m
\Bšt kā ar! policija
Ivprātīgo, otrdien
atrastas lidmašl-
>asažķŗl, atskeitot
iu, aizgājusi boji
5gli Ievainots, glS-
|18, ka pilots ilgS*
|vlrs mežainā fio^
lidmašīna pārgš-
["audama ap 4Q m
. beidzot nogāzu-
IfnSv kas bija p5r<
ŗējiem, atrasts M -
pilota varonīgu
10 Slhgapūras. Ot^
lā miglas dēl no*
laSIna, kurā atra*
Kad atsteidzās
la, tā Iconstat&Ja,
Iesprūdis pilots
ļlūku nevarēja at-
[fijls ārstus ampu-atbrlvotu
Izeju,
ludēja nosmakša-
Operācijas laikS
Tikai otram ār-ļta
kāju amputēt
pa to laiku ben-nolndējušles,
bet
ievainojumiem
Miris ari varo-
Ija ar mieru upu-lai
glābtu biedrus.
[eļu § • •
no 1. lpP')«
li un «nopirkti
eksīlpolltiķi grib
pretējo, proti»
m, savu dzimteni
|„tautas demokra-
Ist atsevišķa indi-
[ispār cilvēka tie-
\o prāvā patiesais
" Staļina režīms
)rocesā par Ista-r
Maskavas sa e-ļlītika.
Sūdzētājus
\o advokāti. Tie-b
aktu sējumi ar
bādijumu doku-ir
ari Apvienoto
ļ dažādi materi§U
[omju savienība
ļm (ar! no Rag
Abas puses W
vairāk neka
.sarakstā j^^f'
rdu. kā: ':^duards
ms Kasu, kardi-ģenerālis
An-luc.
(š)
e Imsbaufl
LATVIA
Latvlao New8paper
puMisbed unčer EUCOM Ctvll
^ i T i DlvtslOD AuthoilsatlOD
ffumber UNDP īss. Publisher
edltor: Valdemārs Lam-
Bi51lngen/N. Brelte Str.
Printer: Ungeheiier &
0ljncr. Ludwlg8bur2, Ktfrner-itr.
10. Publlshed twice weekly
Circulatlon U.OOO.
20.000 DP paliks
Virtembergā un
Bad^nē
Stuttgarte (D). — Stuttgar-ter
Naclīrichten publicējTi sava
korespondenta sarunu ar
^erikāņu okupācijas pārvaldes
pārvietoto personu nodaļas
Šefu Kempbelu, no kuras
izriet, ka pēc 1950. gada 1. jūlija,
kad darbību izbeigs IRO,
Virtembergā un Badenē paliks
ap 20.000 DP. Kempbels
paskaidrojis, ka šiem DP izdos
vācu „kennkartes" un v i ņus
ieslēgs vācu saimniecībā.
Pārvietotas personas novietošot
Stutgartes Cufenliausenas
kazarmās, ko pārbūvēs, l)P
iekļaušana vācu saimniecībā
notikšot pakāpeniski tūliņ
pēc 1950. g. 1. janvāra. Stutt-garter
Nachrichten piebilst,
ka pagaidām tomēr M nav
jjekādas rakstiskas vienošanās
amerikāņu okupācijas iestāžu
un vāciešu starpā par palikušo
DP turpmāko aprūpi. Mutvārdu
sarunās amerikāņi esot
vienīgi norādījuši, ka tām
pārvietotajām personām, kam
neizdosies atrast darbu, būs
Jāsaņem palīdzība no vāciešiem-
Laikraksta pārstāvis
intervējis arī direktoru Kīfe-ru,
kas pārzina vācu bēgļu
lietas. „Es neredzu nekādas
iespējas, kā šo sVago problēmu
atrisināt," izteicies Kīfers.
Vāciešiem līdz šim neesot b i jis
iespējams sagādāt cilvēciskus
dzīves apstākļus saviem
bēgļiem, nemaz nerunājot
par DP.
ASV luterapi prasa
palīdzības darba
turpināsaou
ŽURNĀLS MY FATHER'S BUSINESS
AICINA AMERIK^J!JUS
IESAISTĪTIES AKTĪVA PALĪDZĪBAS
DARBA
, Amerikas luterāņu aizgādības
āarbam veltītais žurnāls My Fat-herfs
Business novembra numurā
publicējis Ednas un Hovarda Hon-ga
rakstu Nepabeigtais uzdevums.
Tajā autori uzsver, ka Eiropas bēgļu
palīdzības darbu nekādā ziņā
nevar uzskatīt par , nobeigtu, bet
«bilžainl izsakoties", līdz kailai dvē-
«eW aplaupītie Eiropas bēgļi jo-
Pl^ojām vēl guļ ceļa malā zemē un
oSkamais gads solās tiem sagādāt
vairāk baiļu, nedrošības un posta
n^kā Jeb kupš cits gads kopš bēgļu
gaitu sākuma un kara gadiem.
Ir noteikts, ka līdz ar IRO aprūpes
darbības izbeigšanos 1950. g.
30. jūnijā, DP iekļaus vācu saimniecībā,
kas jau pati nav spējīga tikt
galā ai; saviem 10—14 milj. vācu
bēgļu. Izceļošanā uz ASV sāk rasties
traucējumi un kavēkļi, bet
Jauno DP imigrācijas likumu nepieņem.
Līdz ar to atbildība par luterticīgajiem
bēgļiem nevis samainās,
bet pieaug. Pat tad, ja izceļošanas
noteikumus nākamgad mīkstinās,
paliks t s. „atlikumi". Kādā
nometnē dzīvo, piemēram, igauņu
n^acltājs ar meitu, kas sasirgusi ar
tbc, un kuru viņas ģimene nekad
(Turpinājums 4. Ipp.).
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 118 (887)
TreSdien, m9. g. 80. DOT.
mak treidtaits oo Mitote)Dts
lid«v«]8: Utvteto Centrili K |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-11-30-01