Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1951

              mm
1 Se0!«en, 1951. ņ, 22. septembri
l A T V T J A 9
VĒSTULE NO ANGUJAS
'nms p&lu Mkā
V S ē t u l d L a t v i j a i no A u s t r i l i j a s
citur Anglijā vieiravlet nav
tik daudz latviešu, kā Bra^-
tm tāa ttvSkā apķārtaiē. Pirms
i ^ i ^ B f l gadiem te darbu sāka ari latviešu
fikota, kuT«i siltu aizvēju un mājas
. nA ari šejienes ev, l u t dr^dze.
* 'Trfs trimdas skolas gedi no EVVV
darba gadiem ir pietiekami ilgs laiks,
< tei to piemdnēlu. Vēl zīmīgāks i r ap-
« i organizāciju vadītājas per.
šajos 4 gados regulāri mainīju.
Šfl, bet latviešu skolā strādā tās pa-pie
līdzšinējās kārtības im darba me-todēm
tikai 5 skolotājiem. Ievērojot
to, ka neklātienes skolā bērni pleda-las
no daiādiem A n g l i j a apgabaliem,
no SkoUjas līdz salas dienvidiem,
sis darbs neienāktos Uka: Bradfordai.
Latviesu' nacionālā padome Lielbritā­nijā
principā izlēmusi neklātienes
skolu pārņemt eavā ziņā. bet vai arī
tai nebūs tās pašas grūtības: nebūs
skolotāju, kas darbu uzņemsies, Va:
nederētu padomāt par kor^pondences
skolas organizēšanu iespējami plašā­kam
trimdas zemju reģionam, vai pat
visām trinKias zemēm vienu? Tādā
gadījumā mācību uzdevumtis vai pa-
MM
ilenu; IIM
Iii. i» pW* W* i
l««vle8tt tk«1mi skotatekl ar «kolotSļSBii pM, rtndS BO hr. B. Brecilmite.
Upilo. i . Beocoot un P. Plņķd (litrOIift B. Aboliņfi) A. Beķeŗa uzņēmumi
skaļtķojimri® varētu Izstrādāt piedzī­vojis
paidagogs. kas varbūt <feīvo bez
dari» veco ļaužu nomeiw§ Vācijā,
jāizvēlas pats svarīgākais no
mās vielas, jo jlrēķir)^, ka vecāki
um ļbēnii daudz laika mācībām ne­veltīs.
Skolotājas atzinušas, ķaāt^
tieksmē uz neklātienes skolniekiem
vecāku piedalīšanās ir izšķltlgā. Vai
Sin! Jauitājutnā nederētu izt^ktles pla-iiat
paidagogļm^
Bet lai tiu būtu ķibūdaiiB, skolas
darbs toJnēr vainagojies pdniktim
Paldies tiem vecākiem, audzinātājiem
tm citām atSāiKitgām iirdīm, kas
trimdas dzTvi vada ticības pilnā no­modā,
la^ art visjaunākā trimdas lat­viešu
paaudze apzinātos^ ka tā, A.
Eglīša vārdiem runājot,jrr
„Pu1ks pēdējais, ko ctņi vest,
Jums karogs pēdējais, ko he^^^^^
A. Idumietis
ļ ļjlB&Ibas sestdienās, svētdienās un
r ivStdIplis vakaros. Septembrī, ce-
»*5c!bu g a ^ i ā k o t , lielo un
P i p v ^ i ^ varēja redzēt prieku par
pii|;ļiiv8l|^li^ ka atkal vienu gadtu varēs māci-
"—"-imbō^ 1^ ties-tolviskā «kolā.
^ b u le^viešu; ^ o l l Jņn;i&nļ^ tā­lais
man patīk," saka ikolas
tecKā skolotāja l ^ i i i ^^
ft bija lemlļējijsi^^^^l^
tthmazo istabiņu tanī. ,JDw^
tablikl ir tikai eksistences darbs, bet
taču a i l kaut ko dzīvei. Skola
td A>4 Tutkiift^^^y^
laila," viņa t t i i p ^^
tid oflsu 8k<ac|āJi^ trūktu pienā-ktiBtt
apziņas^^ p ^
t«® neditks^Stii^^^b
^ ļ triittto ekolu, k«U!t toiizu, nsav viegli.
gijHtbas ar bērniem, skaidrošanās
ar v e c i k t e un organizāciju pārstāv-
Bet soļotājas ar darba pcmābsmiem
ftav pārāk apmieriiiatās; Tiim-fclms
Un reizē ar to vecāki un
i i iostādīiti d^
problēmu priekšā. Kra­sa
aišķiiriba ir anglii un miūsu skolas
Ste*B 8ifi»tē^ Darba metodes un dis-illiijpijis^^^^^
J ^ gluii citādi.
^nojōdetnS.«
tļStvieīu skola .prasa, lai *ēms, savus
, „ ^ , . _ J U S sagatavo mājās, lai viņš
' ir discipliniētenn paklausīgs
«; jlea un lai būtu t^^^
^ dena un disciplīna. To neprasa an^
skola, ķ a s m^
bērnam ieau^ināt gudru, iz-iiiratēju
sapratu bez iisciplinasun^b
>nien<ta. Vel vienmēr neatrl-jsutijiunl
par mācības pro­grammu
un mācības līdzekļiem, kas
i atbilstu svēt<ilenas (vai sestdienas
'.j ikoltt prasībām ar 5--^ mācības stun-dim
nedēļā.} Sie jautājumi būtu
Jlii
' " ' i ii
?1
......
pfatedzami k^itojami.
mm
Mag. phil E. Bremšmite, nosēdinfir
jusi ap duci mazo 5—6 g. v. bērnu,
skaidro, ka latviešu valodā a ir a un
' aevis ei, i ir i , nevis ai. Bet Jānīliš,
paņēnris grām^ rokā, burto, burto
Un tomēr iet k l pa celmiem. Ar ne
iatidzāffl micības sUtodām, ar kurām
jāapmierinās sestdienas skolai, dar-labi
panāku^ ir tikai tad, ja
birnam mācības sagatavot palīdz
vecāki. Taču-ne vienmēr vecākiem
f's?;; i->,
Gluži sportiski tas^ s^ās. Mērens
lietiņš lija visu sestdienu, un pret
vakaru upe izkāpa no krastiem. (Sī
zeme pret mūsējo ir kā klons pret
mīkstu maizi ^ kas te nopil, meklē
ceļu uz jūru.) Cik ātri tas notika.
Līņāja arī svētdien, pārplūda milzīgā
aerodroma pļava, un lopi. kas tur ga­nās
cauru gadu, tika sadīdīti bariņos
uz salām, kas dila, dila. Lija pirm­dien,
pazudušas bija salas un lopi, un
n?ktsmaiņa5 vīri pa hostēla gala ba­rakas
logu vilka zušus. Ļaudis ba-lījās,
kas notiktu, ja lītu arī otrdien.
Bailīgākie izsauca auto, sameta tur
savas paunas un aiztjrauca. Tafu
maz bija tādu. jo visiem bija skaidrs
- Ja draudēs br'esmas, nāks rīko­jums
no augšas. Te taču meteoiroloģis-kās
stacijas, radiĢ, policija, uguns­dzēsēji
un galu galā bostelis bija
pašas valdības īpašums. Bet pav«^-
karē ūdens čaloja jau pie sliekšņiem,
un sievas no kaimiņu barakām vairs
varēja sakliegties vienīgi caur logiem.
Dais uzraka-^ durvju priekšā smiUu
valnīti, cits skatījās, k§ tas otrs to
dara un zobojās. Bet ar tumsu vienī-gā
sausā vieta vairs bija gulta un
kas vēl augstāks par to, un skaidri
bija redzams, kā lēnā minūšu rādītāja
tempā ūdens līda augšā gar stemieri.
Un tad, kad briesmas bija taisni līdz
cellēm, sākās apmēram tas pats, kas
1944.M5. g. — nevērtīgais tika sa­mests
koferī, bet lielās mantas no­glabātas,
šoreiz uz skapjiem, pakārtas
pie griestiem vai uzbīdītas uz lēzenā
jumta un nosegtas lietus mēteļiem.
Viri pasita sievas un koferus padu^»
sēs, izbrida līdz ce)am, sakāpa auto*
busos un aizbrauca uz britu bosteli
sausā vietā, kur. protams, viņus ne­viens
negaidīja. Sī trī^imtgalvainā,
apmulsušā, slapjā tauta nokvernēja
tur nakti Malā telpl, živija slapjumu
m miesas un k|uva īgna, nikna, ne­jauka,
līdz slapjie vīri, ar šņabi sa­sildījušies,
piekāva angļus.
Rītā vīri kaut kur pilsētā samek­lēja
pāri sporta laiviņu un noīrēja
tās par 5 mārciņām gabalā mantu
zvejai. Bet farmas dubļainajā norā,
iepretim hoatelim, priekšā Jau bija
tie, kas pārradušies no naktsmaiņas
fabrikā 7 - darba urvalkos, netīrām
rokām un kājām, un nu lādējās šī
lielā ūdens malā. Policija izvāca tos,
kas bosteli nebija atstājuši un naktī,
glābiņu meklēdami, bija sarāpušles
jumtos un tur nu tupēja, pārsaluši
zili, mebi, un — aizbrauca, ūdens
istabās bija taisni cilvēka augumā.
Laivas purns, pie barakas piebraucot
atmijās jumtā, un gniti bijs caur iz­sistajām
augsrūtīm' kas izvācams.
Skapji, ūdenim kāpjot, bija a f ^ u^
Sies, smagās mantas nogrimušas, viegr
lēs peldēja pa virsu. Auto un motor
cikli, kas pagalmā bija palikuit nakU^
maiņas vīriem, nebija vairs redzami.
Starp barakām klaigāja ūdensputni;
un l^ezbailigi pabraukājās melno
gulbju flotile.
Nora drīz pārvērtās dīvainā čigānu
nometnē. Uz krūmiem izklāti pilēja
dubļaini uzvalki, segas, veļai zālē no­likti
dūņu piedzīti radio aparāti, spu­raini
atlobītām finieru kastēm, us ko­feru
vākiem žāvējās noplukušas vēr
stules, salipušas fotogrāfijas, viss rai­bā
jūklī, drūzmā. Tam. kas ^ pūlēm
bija dabūts pāri robežām un jūrām,
bija jāizput te.
Bet savus trīsdesmit soļus augstāk
puslokā drūzmējās austrāliešu pub-laca,
noskatīdamās šai vienreizējā
brīvdabas izrādē, daudzu sejās bija
neviltots prieks, un knikšķēja Bdby
Box slēdži. Mazā sāņu ieliņa pēkšņi
bija auto pārpildīta, kā tautas svēt­kos,
policijai bija jāregulē satiksme,
un farmeriis, acīm redzot, negribēdams
par savu noru ieejas maksu ņemt, to
vienkārši norobežoja no ceļa ar dze-loi^
tiepli.
Tie, kas nepazīst Austrāliju, raustīs
plecus — kā gan tas viss iespējams?
Netika taču pāriauts kāds aizsprosts»
ūdeiHi negāžas pēkšņi, bet veselas trīs
dienas lēnām līda pa atk^lātu tauku;
Kāpēc neizvāca mantas jau laikus?
Kur organizēta glābšanas akcija pē­dējā
brīdī un nākošā dienā pēc iedzī­votāju
mantām un hosteļa iekārtai?
Jaunaustrāliešiem naidīga nostāja ar
komunistisku piegaršu? Ak — nē!
Lūk, farmeriem tas pats ūdens aiz­nesa
simtiem aitu, apslīka lopi, kaut
gan te ir Vidzemes augstienei līdzīgs
apvidus bez plašiem līdzenumianļ
kur jau augstākais pēc puskilcm^ra
būs droši atrodams pilnīgi neap­draudēts
paugurs, kas, var gan būt,
iekrīt citas farmas robežās, Taču
lopi netika izdzīti. Apslīka arī dau­dzas
upmalas fabrikas, nelzvācot ne­kā.
Upes apsaimniekotājai, kanālizā
cijas iestādei, pieder vienīgā motor
laiva, kas tagad būtu bijusi derīga,
taču tā palika laivu būdā un tur arī
nogrima. Un aerodromā apslīka l id
mašīnas, tikai c ^ u l i vaim bija laukā.
Pali te ir katru gadu, bet šogad
mērens lietus pali ja pusdienas ilgāk,
un ūdens pacēlās pāris pēdu augstāk
par ..normālo" palu līmeni. Un taisni
, ka šī pļava vismaz reizi gadā
ir pilnīgi tm Mm, t@ gatete ztmei
ir krietni lētāks. Tāpēc hostelis bū­vēts
te, un nevis kur auļ^tienē, ie­taupot
(kudzas mirdņas. Par to. ka
te ir ar dūņām piedzīta centrāl-apktire
mazgitavlm'un pirtīm, sa-postīts
inventārs, virtuves el^triikās
krāsnis, apslīkusi noliktava un pat bi­rojs
ar visiem papīņem. kas nozīmē
zaudējumu tClkstošus, par to te ne­viens
neiedomājas meklēt vainīgo un
tiesāt par nolaidību, jo tā, lūk, ir
..dabas katas^ofa".
Droši vien, kaut kur no Jumta kādu
sievu gaisā pacēlis būs kāds belikop»
ters. tas būs ticis fotografēts (art šo
host€^i aplidoja un fotografēja Mel*
bumas tumēUsts. Jau kuru gadu),
un pasaule kino cbronikSs skatīs
..drausmīgu dabas nelaimi*' un mo*
demfi cilvēka ,.cīņu" pret to, neko ne»
manot no tā, ka īsteni ir na ūdens,
bet stulbuma katastrofa Itin siērenas
tm regulāras dabas ietvarit tā pala
stulbuma, kas parasti Ikdienā.ik uz
soļa gan kaitina, bet kas apstākļos,
kur vajadzīga kaut d k straujāka rl«
čība un spēja orientētie, Jau itvēr*
šas par pilnīgu paralisi.
Stāstītais nav anekdots. Tas notika
pagāfušo rudeni. Ki<b vīrs bija \^
kulies,grimstošā dubļu Javā. tm vi»
ņam draudēja droša nāve. No tuvē­jās
fabrikas to pamanīja kāds strīd*
nieks un labu stundu nopūlējās, līdt
nelaimīgo izvilka tauki. R^uitāti
fabrika viņam glābšanas laiku isskai»
tīja no algas kā pavadītu „priviti
biznesā".
Bet nu ūdens atkal krities, brīvajā
laikā ļaudis mēž savas istabas, maz*
^ā, žāvē mantas, nal^tis Joprojām pir*
gulēdami britu hostolT us kallas ^ r l*
das un maksādmi to pašu bostisla
naudu, kas ir gluži k l privātā pansijā
10 šll. dienā. Un d i ^ i ' , diezi\ vai
par izsistajām auglriitīm nebūs īpaši
Jāatlīdzina, A. P.
LATVI C
kulifuratdsSifes
VĒSTULE REDAKCIJAI NO MAROKAS
Art MarokS dzīves dJrdrnMcela^^ roļjinaju ostas fajonljriepaSa okea-tikai
ne tādos apmēre^ kā citur. Aug­ļiem
un saknēm tās pašas agr^ās ce-iiasi
jo to i r pārpilnība, Pašlaik vīn­ogu,
arbūzu, meloņu un vēlo plūmju
sezona, un cenas vinogam 40—50, ar­būziem
15—20, melonēm 40—^ un
plūmēm :M3 franku par kg. Tikai to­mātu
cena kāpusi līdz 30 fr. kg, pirms
mēneša tie maksāja 10 fr.
U i gan dzīves iztika Marokā nav
tik dārga kā cilās valstis, tomēr mūsu
tautieši vēlas doties prom no Maro-kas.
Jūnija sākumā kāds tautietis
devās uz Kanādu, viens laullts pāris
jau ceļa jūtts uz Austrāliju, , un arī
daudii citi stājas sakaros ar radiem
Un paziņām Aņjerikā un Auslrāli ;ā,
mālējot iespēju no Marokas aiz­braukt.
Aizbraukšanai pamatā samē­rā
nelielā izpeļņa. Labi tam, kam
firma piešķir brīvu dzīvokli ar elek­trību
un Ūdenim tas var atlicināt artavu
nedienai. Jau labā alga skaitās 30.000
—35.000 fr. mēnesī,^bet ja ģimenes
cilvēkam jMzdod ap 10.000 fr, dzīvok­lim,
tad budžetu saskaņot diezgan
na. Tautietis akmeņos izveidojis dār
ziņu ar lapeni, un tur nu mēs sēžam^^
tērzējam im baiidātn namamātes vies­mīlību.
Mūsu vārdi un domas pieder
Latvijai.
Apzinu ap 40 tautiešu Marokā, ie­skaitot
bērnus, no kuriem vairums
dzīvo Ķataiblankā. Ar provinciešiem
nav sakaru. Nesen saņēmu vēstuli np
Dr. Reinharda. Viņš raksta, kā strā­dā
jot kā pirmais acu ārsts aiz Atlasa
un jūtoties tur kā pionieris. Darba
esot loti daudZr jo gandrīz katrs arāba
Tā blakus ļoti plašai praksei viņ«n
vēl jānodarbojas ar organizācijas un
izveidošanas darbiem. Ar darbu Dr.
Reinhard» ļoti apmierināts,^ jā-ciešot
no karstuma. Cerēsim, ka 18.
novembrī mūsu pulciņā redzēsim arī
provinces taut^ešus^ Te ir dažas Lat­vijas
krievu ģimene, ļotļslrsnif^^^^^
dJs. kas latviešu valodu nav aiimir-suši
un labprāt piedalīsim 18. novem­bra
atceres dienā;
Nav mums garīgas aprūpes; Nav
Kazablankē arī frančiem luterāņu
draudzes. Esam apmeklējuši 'Bažus
^ Heldeltiergas Rorbachas tbc sa*
natorijā pēc ilgākas slimošanas.miris
bij. latviešu karavīrs Jānis Skujins.
Nelaiķis dzimis 1924, g. 22. Jemvār!
Sunākstē, Karā mantotā slimība Sku*
Jānām n ^ J a ņemtai ticību vēl.kād*
reiz atgriezties brīvā Latvijā, taču
smago plaušu operāciju pārciest vairs
nevarēja. J . Skujāns apbedīts Hēidel*
bergas pilsētas kapos. Pēc viņa sēro
plašā DV saime Vācijā.
^ LNPL prazic^ nolēmis 6. mi 7.
oktobrī Londonas D V n ^ rīkot iz*
glītības darbinieku sanāksmi* T i sāk*
sies sestdien pl. 16, bet svētdien pL
10. — 30. septembri notiks LŅPL
mantu loterija. Atsaucība bijusi laba,
gandrīz visas l o z ^ Jau izpārdotas.
Saņemtas pateicības vēstules no di*
vim Korejas karā kritušo ai^ļu kara­vīru
ģimenēm par pi^klrto pabūtu
(20 mērc. ķopvērUbā), Vi^āš.^^^k^
LNPL nav pārstjlvju, būtu dibināmas
kopas, kp izraudzītu vietējās oigani-zāciJas..
iCoim u^
darbu un uzturēt kontaktu ar centru«
* Latviešu akadēmisko mācības
spēķupalīdzības fonds Zviedrijā, ku*
rā Ir 55 dalībnieki, palīdzību sniedzis
28 perspnām, kopsummā par 700 dol.
^ Stokholmā augusta beigās miris
Int. iflMk - A * Ollņš. Nelaiķis dzimis
1901: g. Rīgā. Pēc Latvijas unlvet^
sitātes mežkopības fakultātes beigša­nas
A. Ōliņš strādāja mācību un iz­mēģini
jumu virsmežniecībā Lielaucē.
•'^liftMaļS'
m
tas pa spēkam. Gw adj -i.ja^ s reiuz, ka liBevvs^ g^^r^ū.^t i.^ ^^A^r^ab^ū ^ ^^^k^v^^a^r^^t^ā.^l^o^^s^ ^ dzīvokļi lē-nezināja,
ko latviešu skola maca. ne «kalumu un netlnbu.
Presē lasām par augstam altjam Ka
slimojot ar kādu acu slimību. Dr. dievkalpojumus metodistu * baznīcā.
Reinharda apmešanas vietu saucļ Arī ar latviešu grāmatām lieta bē-
Ouarzazeta; kur cel jaunu slimnīcu.
arī kā māca, viņš pat nebija drošs,
ļ vai skolu apmeklē 2 viņa bēri^ vai
viļ^ 3, jo par bērnu audzināšanu rū-pējoties
sieva. Bet viņš gan loU labi
Zināja, ko bērniem skolā vajadzētu
temācit • .
ParaUēU darbam klasē,
ļp«sfika mācīt tos paši^ pnakšmetus,
sarakstoties ar bērniem vai bērnu ve-nadā,
Sav. valstīs un Austrālijā. Pār­rēķinot
izradās, ka 35.000 fr. nav pat
100 dolaru. Nesen saņemžm vēsti^li
no tautieša, kas jūnijā devas uz Ka­nādu,
kur pelņa 160 dol. mēnesī, bet
uzturam un 4zīvoklim kopā maksā
55 dol. 'v^
Cikādi dzīvojam saticībā, esam viens
tik ^ • cākiem un tā radot jauna veida ne- otram izpalīdzīgi. Mums nav b^edrl-flilS^-
l klātienes pamatskolu. Sākumā pie- bu, jāvēl
valdes viri, ar to at-
, j>P||?pS le^^ bet tad šis skaits sa- ļ krīt intrigas un strid;. Katra mene^
|iS>
nav teicas 40 bērnu, bet tad šis skaits sa-ļ krīt intrigas un strid;. Katra mene^^
mazinājās. Uekas. ka šāds darbs ir | pirmā svētdienā; .apulceiam:^ _ pte
lielu un smagu, ja tas jāturpinaļtautieša.; kam īuma pesķirusi sav
diga. Vienam otram maza mājas bib­liotēka,
kas visiem pieelāma Kam
rocība lielāka, tas pssūtina ari jatu-nos
izdevumus, bet frankos grāmatas
izmaksā dārgi. Ja šai ziņā apgādi
varētu mums palīdzēt, mēs būtu loti
paieicvgj. No Franctļas saņēmu ziņu.
k s cel i esot Latviešu palīdzības ko-mitējas
Francijā tiedotās latviešu
grāmatas. Mi|šp8ldi<^ komitejai im
tās priekisēdm.
MO^u lepnums ir mūsu vienīgā
sko!n;ece Vaira Vīķe, kas mācās mei-
I teņu koliedži Kazablanka; Viņā pār-ci
»;ta ut 5 klas^ un kā viena no labā-
• « * U
x : i O i tA
* Gikagas latvl^u klubs invali^
diem un bij. karavīriem Vācijā ziedo­jis:
139.07/: doU;-^-:-::;^
* Katru gadu Ņujorkā notiek starp­tautiska
mākslas un dallamišiniecības
izstāde, kMrā savus: eksponētus iz­stāda
sievietes. Arī šogad izstidē
pieiJāllsies latvietes, kas iepriekšējā
gadā guva ievērību. Šogad viena iz­stādes
diena būs veltUatikai^^^^te^^^^^
tēm. , ^- r ^
* Monireaļas latviešu studentu ko-pas
valdē ievēlēti E. Upenieks
(priekšsēdis). H. GurJanovs un i Gār-
Utti«'l* Vaira Vlltf.
k^m skolntecem saņēmuši sešas ,l oti ļn^^i^sj.^ K o•pa i padomā dibināt stipendijv
v ē r t i y « grānMla^ Vloa^ļf atr»^^^^^^
k.ase labSka IrantM va'.od*. kuru-vi! nolēmuii «tbitelU gar. dathl.
pirms d:vlem Sadien. na*m«cē)u..,|„,^^^adli^^
KatablankS visi ka!po vienl0 «Ita jalttanai r d . J , ZarlDani, rakitnieltani
teliiD. kanriēl garigis varl!ba» stiv ļ p. Bnnanij^
tfešS vieii. io oiri vi«4 atrbtk» biri ļ ajttjjjei M. Ztlei-Graubiņai, oo-ur
zpriecu vieta»; MSkila uz loti le-ļjatļja j j a ļļņ^^^^^
m.j, pakāpe*: ļ ā drrvoiam savu pe- ļ , satlkimcs nelalis no-
Wco Me^u^n^ nevaram vi^nsagat^ļ^j^^^ 3^ ElmSr» KUvi,^.
d!t dienu, kad skatīsim Latviifts sauli^
Edg. Rempe
Persā savā itiabā pakāries atrasts
g. Jāzeps Plociņi / • v
ifj
''Ai
, .',3.1
m
-i»
i i p
i i
mmmmim W
m