Bavarijas Latviesu vestnesis, January 23, 1946

              a
I
.•JA''
i I
i
II
i
I
1
- iV.i' . - 'i
i .
i '
i
•••'"Īli
mēram, dara tirgotājs, kas daudz n«-
rikinās ar patiesību, lai tikai ie teiktu
savu preci un gūtu personīgus labu­mus.
Skaidrs prāts mums saka, ka
labas gribas mēraukla nav nļeklējama
masuj pašu ieskatos, bet augstākā
^ t B J un Dieva likumos.
Tāpat ari pasauFes Vienoto Nāciju
oŗganteācijas lotekHem jāvadās no
viena sai&toša priucipa. Visiem vi-vienai
8irdj5q^zinai un, vi<j-jlimā.
T^^ Jlpārvaf dažādi sa­režģīti
ap«|t|ķa» d^ldl ļ 8^i;^nieciski
un politiski ieskati, kas ari UNO dar-
Mi>tt stipri apgrūtinās.
Pieien^iin, ka Yi# sapratīsies, ll-ļumui
» noslēgts uj^ paraķstis, Bet kā
bps ar to pildīšanu? Ja cilvēkiem
trfli»^ airdsapj^^^^ at-Ņldibaa^
augstāki Pi^ priekša, tad
Aļ^itk ari bijo^^^l^^ uņ vienojis
pai neļ^ruk$anu^^^t^ par citu valsim
roJKiitt nealzkaramlbu, bet trūka la-
^^^^^^^^^ļ^i^^^J^^t^^^fc^ļ^^^J^^^^i^^^ķ • l^^^^^^^' ^^^^^^^^^^^ ^^^^^
(|(ba D}eya priekSa. Un tāpēc viss
tik yiegli sabfuka, ip^^ nokļuva
postā un kaf^ i^cft^
^ p a r e d z ē t s eits If^^kHs^ pro-tl,
iidBtirai9 spēks, kas^^b^
l^iNūlfl^ i^domei, kufa pai^ s āt
fiiflvarišoi aizkavēt l^^tru Hiunii w>
dofBO vai ligumu^^ to
jNūina, — titad atkal varas un fiziska
iļ>ei:a pieli(^o$ana, N^v^^^ 8^
tas varēs pasargāt no Helākām viegK
pfātibSm vai neaļuleiiiā^em sotiem,
kādi piedzīvoti ^ ē j i šausmīgā ka^ā^
Bet ļbats spēkst vien nevafr doi piliMSJ^
dfošibu tanī, ka viens vai otrs neilz-valrisies
no sadarbības, m ligumu
pildīšanas vai ari to pildl^naa tikai
pa daļai un pavirši, gatavojot kādus
etttts plānus vai ļaunus nodomus.
T^ēc arļ jaunās Vieuotp NājQi|u
organizācijas locekļiem vajag but pi^i;-
Meioinātlem un savā sirdsapziņā dziļi
sajust neliekuļotu savstarpēju uzticī­bu
uņ or labu gribu vajag pildīt uz-ņemtās
saistības vispārējā miera un
teutu labklājības nodrošināšanai.
Latviešu triiņdiļnieku nesen radusiies
,,galvaspiis|la- Eslitt^^
kaimiņos Vlrtembergas galvaspilsētai
^tutgartai, tagad izmitinia jau pāri par
6.()00 tautiešu. Lai to novietošana
butu daudzmaz ciešama, bija vaja-dzlgi
plašāki pārkārtojumi. Biokēkās
tagad m ī t vienīgi ģimenes ar bērniem,
bet bezbērnu gj^^^eties un t. s. vieni-nieki;
pārvietoti uz ļauniekārtotām
niltuēm nŠtiefelinevei:" fabrikā uu
,>Ķalņa kolonijā**. Dzlvoktpaipi^ vā­ciešiem
apmetušiies apm. tau­tiešu.
Latviešiem iekartotias 4 ambu­lances,
kurās darbojas 18 ārstu-spe^
ciālistu, un 2 zobārstniecības kabineti.
Diiz būiS ari saviĻ slimnīca. Preven-tīiVās
UK^dicImskāj» aprūpes laukā atzl-
Djiējami ik ned^Jas ieķīlāsijumi par
veselības kop,sanu. Sakuliet sanitāru
Par latviešu bērniem gādā UN-RRA
s 208. vienība. Tās direktors
Pensons du Sels (Piņczon du Sel), ap-vāpes
virsnieki sievietes , Ēverlande
(Mrs. Overlandi) u\% Dēvisa (Miss Dāvis)
lldz ar Militārās valdības DP daJas
vadītāju Itn. Christensenu ir goda
šefi latviešu skautu un gaidu vienī­bām.
Ziemsvētkos UNRRA's vadība
tām uzdāvināja aizsargkrāsas drēbi
300 formas tēirpu pagatavošanai
Skautu un gaid^> darba sekmēšanai
tautieši nodibinājuši labvēļu padomi,
ko vada mums atvemtā LSGO pfezi-m
:;{|;
ļiSļi
vteņīgi Visvarenais Uleva spēļ
uzlikt pienākumus, kaisvisur^u
mēr h" vienādi saistoši.
$p paUpsībudziH izpratis UNp
ledvekmotājļa^^ n Ameržķtjs
vienpto A^alstu prezidente Frankļīns
Deiāiio 8 Cļ 25 velts, un tāpēc viiiš
$^y|$ruņjl? bieži a^^
autoritāti, Viiiš uzskatīja, ka tikai tās
tautas var panākt savstarpēju vie:»-
prātību un ilgstošu mieru, kas atzīst
visaugstāko varu un Viņa li-lieķ
savas l^bāsgjribaš pama­tos.
To pašu pasvītroja un atkārtoja
vina cienīgais pēctecis prezidents. Tru-mens,
savā 1945. g, 27., oktobra runā
uzsvērdanas, ka ASV sava politikā
bfls nelokāmas, vadīdamies no gais­mas,
ko tautai clod Dievs. Un kas
paklausa Dieva augstākai varai un
Viiia likumus uzskata par savu darbu
mērauklu, tam^ noteikti ir laba griba*
Cerēsim, ka jaumā Vierjoto Nāciju
organizaci dl&iiās visu savu darbību
\^^^āda pamata un ar to pasargās
tautas no postoŽiiem kaffem un ņo-drošināļs
pasauleJL Ilgstošu mieru uņ
cilvēkiem labfilājiibu. Mazās tautas no
UNO sagaida \ 2nlldzl^taisnībif vi­sām
tautām, tiesības brīvību tm
patstāvību katrali tautai savā zemē,
jo tieši mazās taut^a& vēl tagad sāpīgi
izjūt pcisaules kafa lai 11ā Iam nodalī­tais
pārestības, un Viņu ciešanas vēl
nav izbelguhās.
d^nta i^ri. Gopera
$igi darbojas ari nescM nodibināti
LJKS nodala.
Eslingenas latviešos loti liela inte­rese
par svcšvalodāra. Augļu valodu
vien māeājs āp 1.000 tautiešu* Darbo­jas
Tautas augstskola, kursi biško­pībā,
dārzkopībā un piensaimniecībā.
Ik sestdienas vakaru un svētdienas
rītos pašu dievkalpoļumU kurus pār-m^
ust vatti i5 še dzivoļpšo ev.-lui
c b a u d ž u n ^ b C ļ t č ļ u , , ; '-r-:
Latviešu amatnieku biedrība ap­vienojusi
ap 100 biedru. Sākusi dar­boties
latviešu brīvprātīgo ugunsdzē­sēju
organizācija K. Pola vadībā.
Labi panākumi latviešu kooperatī­vam,
kam jau daži simti biedru.
Netrūkst pat savas mākslas studi­jas
ar izciliem mācības spēkiem, kuru
vidū gleznotāji prof. L. Liberts, pfof.
J. Kuģa, S. Vidberģs un Banga, arch.
Galindoms U. c. „Fliegerschule" ēkā
iekājtotaš gleznošanas un dekorāciju
gatavošanas darbnīcas.
Tautieši lepni ar savu Latviešu
teātri, kas K. Veica režijā ZiemsAfēt-kos
uzsāka L^rādea ar R. BlaumiM^a
„No saldenās pudeles**. Nākošaiajaun-iestudējums
būs Jw Rmiia „I;iiti
v^i^i**. Aktieri pašu spēkiW par
teātri pārkārtojuši līdzšinējo vingror
^anas zāli. Dziesmu draugi apvieno­jušies
3 kofos> H. Lindemana vadī­tais
koris jau gatavojas patstāvīgam
koncertam.
Nodibināta izdevniecība- ,,Latviešu
ZiAas". Līdz jauna dienas laikraksta
iznākšanai eslingieŠi čakli lasīja ar TO»
tātoru pavairoto «Informācijas biļe­tenu",
kā redakcijas kollēgijā darbo­jās
V. Āboltiņi, J. Raitums un A.
Dravnieks.
150 tautiešu ik dienaa sagatavo
malku apkārtējos mežos, lai ari mīk­stajā
Vlrtembergas ziemā nepietrūktu
siltuma. ;;,<v.
Latvijas ev.-lut.; baznīcas virsgans
— sirmais archibīskapa tēvs prof. Dr.
theol. T. Grīnbcrgs decembrī sūtīja
telegrammu Zviedrijas archibīska-pam
Eleņdam ļjpiafe,, lildzot afestāvēt
latviešus un pārējos baltus, kurus
Zviedrija tobrīd gatavojās izdot krie­viem.
Zviedrijas Sarkanā krusta pre­zidentam
grāfam Bernadotam līdzīgu
lūgumu telegrāfiski sūtīja Latvijas
Sarkanā krusta vadītājs amerikāņu
joslā ministrs R; LiepiAš. Viņš ar sek­retāru
K. Kalniņu janvāri pieņemti
audiencē pie ĀSV bruņoto spēku
virspavēlnieka gen. Makņarnija un
UNRRA'a šefa ^ r a |ehefālleitnanti:a
Tiem ahiem lū
« V. i > . ' 1- \ • t _ ' l_
Mopgana. I'iem a^mn iesniegts lū­gums
latviešu karavīru stāvokļa lab-vplīdai
B^kārtošanal JJ.. RRaaiittuummss
ļzuaiL ,JLatviešu Zinas"
9. janv. Eslingenā sācis iznākt
laikraksts «Latviešu ZiAas*', ko do­māts
publicēt 5 reizes nedēlā. Ar tp
nobeidzies interesants posms Vīrtem-be^
gaa latviešu trimdas pjiesea darbī­bā,,
ko včzjmm2 līdzšijftējp» lalkraks^
slēgšana. ' ' c .
un «feifet v a i^
Plēsīgu ērgļu bars.
Neviens tam nepieskafas,
svētu glabā tavs gars.
Vārdi jbMķan, lai z
Tā zvērastu uzklausa Die\'S„
Ar savas dzīves krustu ^
Kas klusēdams paraka ;
Nu š! zeme kā k\pa,
Dvēseļu liecinTjiuns.
Deg šķēpi uz kareivja kapa:
„Kas atņems Latviju mumsj^*
Andbergā, pašreiz atrodas 3 latviešu
nometnes^ kas pag, gadā bija visai
pārslogotas. „Pestaloi{zi" skolā, tad
bija pāri par 520 tautiešu^ „K.VW.
K,.** nometnē 2500 un „Aufbau8chule'V
nomelijiē 400 tautiešu. Vēlāk dalu
tautiešu no AnaJbejg^s pārvietoja ijz
Altaeihauzenas aornetni pie Filsekas,
bet daudzi pacēlās uz Eslii^genīK
Šinīs dienās Altneihauzcnas. nometnē
atkal «atbrīvojās telpas, kufās ULO Aiti^
becgas pārvietojās vēl 200 tauti^u^
Ambergas. latviešu nometnes līdz ar
to atslogojušās.
No
jiiši ungāriv un latvieši pārņēmuši vir­tuves
vadību, šajā nometnē iekā^
tota kartotēka», kuīā ir ziAas a|ī par
latviešu kafaviriem, Jaunajā njomet-n^
s komitejā ievēlēti A. Kiruli3, P.
StarcsvA. Strazdiņš, K. Starcs un J.
ZiemeliSj bet revīzijas komisijā K.
Kupcis, X Bezdelīga un J. Štekerho|s.
Nometnē vēl aizvien uzturas LCK vir
dusskolu. daļas vadītājs J. Celms,
Šim nav dotas iespējas
nokļūt darba vietā Detmoldā. Nof
raetnes zālē iekārtota jauna skatuve.
Jaunatnes kopa uzveda A. Brigaderes
pasaku „Maija un Paija*'. Darbo­jas
arī Latvijas Sarkanā krusta pār­stāvniecība,
ko vada A. Stra^jdinš.
Tā aprūpē A ū e r b a c h a s karavīru
— gūstekņu nometni, kur jau 2 reizes
iesūtīti fcSĶ sainīši -—latviešu no­metņu
iemītnieku ziedojumi. Turpmāk
karavīru pieder\gie Auerbachas no­metnes
gūstekņiem, ar LSK vidutājību
sainīšus varēs nosūtīt uz vārda, jo
savemts pilnīga, šis nometnes gū­stekņu
saraksts. Auerbachas nomi^tnē
ievietoti latvieši arī ņpHofasŗgūstekh
i i i i nometnes. Nākamais apciemojums
ar veltēm Auerbachas nometnē pa­redzēts
28. janvārī, atzīmējot Lat­vijai
valsts puezidienita Draudzīgi
aicinājuma g.a^adieau. Februāri &
vanas varē* nodot Igaunijas ncatkarK
bas ^ gadadieiiā, .vV^/ • •
v^Aiif bau&ehule" nometjiē lo^
sigjl tarpinās la.tvieš^ pāsdarbiba» pftf
»kuini. Te i | plašākā sarlkojunMi
iāle. 5. janvāri latviešu vecie -s^rēt
atzīmēja 30 gadii kauju a
. Daudz di^viudi^ēju ļ>ulcy
baznīcā uz māc. X Krtstberga vadīta
dieylwlpoiumiv j^ņv. nonife
)ij^ svinīgs akts ar māķslinie-programmu.
Ed.Sināts^r^
par strēlnic^ku cī6ām. /
„K, W, K." nometnē darbojas no­metņu
pārvaJdes. [•':'• • .'
avārijas un Augšpfalcas no-itejju
centrs no Regcn,sbuis
g^ļSr pārcelts uz Ambērgu. Sēdes bi-
JiUŠas Amberg^ā. Veidenā un Filsekā,
Ambergā nodibinājusies arī Balti»
jas valstu pilsoņu kopējā komitejai,
ķufā ir pa 3 locekli no katras tautības.
; Latviešu nometnēm sienas avīzi
veido žurnālists P. Reinholds. A.
Lauingenā, neuziiem
UNRRA's vadība aizliegusi uz­vemt
Ļaulngenas latviešu nometnē
pie Donavas jaunus iemītniekus, kaut
tie arī būtu tur dzīvojošo tautiešu
vistuvākie radinieki. •
^Latviešu Vēstnesi'* piesSIsj
abonentiem; kas maksājumus ar
naudas pārvedumu nokārtojuši(„Lat-viešu
Vēstnesim" (Latvian Nc^a
Bulletin) pēc adreses: Hotel Convikt,
Dillingen/Donau, Bayern (13b).
Abonementa; maksājumus var no­kārtot
arī sekojošiem laikraksta pār­stāvjiem
tieši:
; Esslingen: Edgars Stalbovs,
„Schule", Breitestr. 19, Esslingen-
Neckar, Wūrttemberg (14)/ "
11 ••^-
ii i
i'. '
i
III-
« i
ā=ŗ 4T-"
Katras tautas kopsaimē vēsturisku
un žeografisku: apstākļu dēl atseviš­ķam
ciltīm un novadiem ir dažādi uz­devumi
un likteni. Tā ari latviešu taij-
, tai. Gan maza ir latviešu tauta, m
tikai skarbs un sīksts dzivīguras to
tur iiz tautu lielceļa pie Baltijas jū-faa.
pārvēršot Šo sīkstumu un dzīvī­gumu
par latviešu tautas rakstura pa­matu,
tomēr ari te cilšu 1 ik te Ai nav
:vien%Ji, Lat^^^ izvirzīts tau­tas
dzīves telpas austrumu priekšpo­steni,
visā vēstures tecējumā bija
jāuztiem pirmajam un parasti arī vis­ilgāk
austrumu stepju spiedīgais
svars, kas katrreiz atrada savai gra-
VitēŠanai u« D^^intarjūfu ^jaunus pļih
matojumus, bet bija vienlīdz smags
visos laikos. Sai nebeidzamajā pii5-
pftlē ir Jflvienkāršo dzīve, jākopo
spēki tikai cfnai, tāpēc kareiviskā
vienkar^bā un pieticībā, bet arī sīk­stumā
un izturībā ir izkalts latgaļa
raksturs. Tas ir kā polārais bērzs,
kas yi«u gafo ziemas nakti spītē stin­dzinātāju
vēju auriem, lai tikai IK--
turētu, lai tikai krampjaini iesticgro-tu
savas saknes skopajā zemē. Sīksts
un stiegrains tas stāv un špītč stichi-jai
un vit^a vienīgā d'/ivibas jčļia
izttirēt lidz saulei! Vina sula ir vis­saldākā,
jo tanī ir vislielākās alkas
pēfc saules! Un kad beidzot nāk īsā
pavasara saule, tad' not-ek brīnums.
sīks tais,: kre veln inn is polārais |v?rzs
Jau tad. kad ir sals un auksti vēji,
kadvēl citiem tā brālicrnŠkishziema^
esarri, ņtvef maigi zaļās lapu plauk­stas
un glāsta tuvo sauli, paijā td un
pateicas par to; ka vifiš ir dzīvs, pa­teicoties
tieS šim īsajam pavasarim,
kļūs skaidrāks, dārgāka tad mums
kļūs apžilba par tautas vienību, ku;fā
atsevišķas, ciltis un novadi saplūst ar
dažādu, bet tautas kopībai vienādi
vērtīgu pūra, locījumu.
Lai nēaisfnajrstam uz Latgali rau-fiei
no šāda viedokļa. Daudz kas
tad vilia» Hktenī un raksturā
Latviešu tautas gaišākie gadi bija
tuvākās pagātnes, gadi, — neatkaj'i-bas
gadu desmiti,, Tas bija laiķmetis,
kurā mums bija lemts pilnīgi likt
lietā savu darbīgumu, savu jaunradī-šanas
alku, kurā mēs spējām sevi iz­teikt
un ar to pierādīt savas eksi­stences
tiesības citu tautu pulkā. Bez
tā nu mēs vairs nespējam savu dzīvi
iedomāties.
Latvija tautas vienības centienu
izpaudums. Latvietis — vārds, ko nes
zemgalis, latgalis, un kūrs. Latgalis
līdz Latvijas republikas patstāvības
laikam zināja sev tikai vienu vārdu
— I a t V i e t j s. Tā viiVš sevi sauca
vienmēr: gan tautas mutē, gan gad­simtiem
ilgi latgaļu rakstniecībā»
Vārds — latgalietis, šis neskaidrais
apzīmējums, kas kā novada iedzīvo­tāju
vārds palaikam aptver arī Lat­galē
dzivoj()>(KS svcstauticr^us, radās
t ik ai: pē; (i5 j ā 1 ai ka, . tā pat kā vā rds —
,pārn()vadi Latgalē radčs nesenā pa­gātnē,
^ie apzīmējumi ir vai nu labi
vai arī slikti atkarībā no satura, ko
tanīs ieliek.: Gadījumos, kad tos lie­to
ja ar neiecietību, nei^prātni, radās
pārpratumi, jo neiecietība ir loti ne­patīkams
sadzīves loceklis. Latgalei
pašai tomēr virias 'latviskums bija
vienmēr skaidrs irri, dārgs.
Kopējā latviešu valstī visās latviešu
ciltis saslēdzās spontānā jūsmā. / Brī­vības
ekstāze pieveica no sākuma tās
problčnias, kas včl5k tomcr neatvai­rāmi
izvirzīj-s, prasot pēc- atrisinā­juma.
Un visu to kodola gulēja Lat­gales
atpalicība. Pārējie Latvijas n^
vadi bija par apmēram pussimts ga­diem
aizsteigušies Latgalei priekšā.
Šī atpalicībā izpaudās ļo^ dažādā
veidā: saimnieciskā šaurībā un maz-rocibā,
ko mākslīgi uzturēja „pra-voslavizēt"
un slavizēt kārotājs ca­risms,
mazais inteliģentu skaits un ar
to saistītais sabiedriskā rosīguma un
patstāviguma trūkums. Šī atpalicība
loti bieži tad arī bija par piedau/>ibas
akmeni, ua kufa klupa novadu labās
attieksmes.
Latgaļu inteliģence, kas Latvijas
neatkarības ga du sāk um ā.b i ja gandrīz
vai uz pirkstiem saskaitāma, rosīgi
piedalījās valsts dzīves pamatu orga­nizēšanā
un — gan aiz sava mazā
skaita^ gan ari aiz sākotnības netāl-redzībās
— nepamanīja sīkumus, no
kuriem vēlāk radās nopietnas kļūdas.
Tā radās īpatnēJ8; stāvoklis: Latgale
gan strauji auga neatkarīgajā valstī,
bet atpalicība nevarēja tik ātri izdilt,
lai to vairs nejustu. Strauji auga
saimnieciskā labklājība, auga aJtcadē-miku
skaits un inteliģences kadri. Tie
varcja gan būt daudz lielāki un tie
arī bū 1 u tiidi bijuŠi, jā sakuma
Lat^niGs izejas pozīcijas būtu bijušas
tādas pašas ķā pārējos novados.
Izsekojot īsumā Latgales attīstībai
pēdējos gadu desmitos, mēs redzam
loti iepriecinošu ainu.
S a i m n i ec i s k a l a u k ā Lat­gale
atbrīvojās no krievu sādžu sistē
mas taurības. Pāf.ējot uz viensētu
saimniecībām, ta attīstīja latvis;
saimniekotāja, cienīgu rosmi,
un Čakluma principus un pāri visam
pieaugot inteliģencei, veicināja
nēmības garu. Latgalē varēja atrast
jau daudz paraugsaimniecību, kur va­rēja
apbrīnot Latgales zemkopja dar­ba
prieku, saimniekotajā veiksmi un
mērķtiecību. Tāpat Latfialea amat­niecība^
sevišķi audumu, keramikas
lin kokizstr ādā jumu nozarē izvirzi jāa
alu priekšā citiem novadiem. Te
vairs nemanīja atpalicību, rādās paš­cieņa
un līdz ar to apzināts pilnvēr-īgums,
līdz tiesīgums tautas kopsai­mē,
kas ir absolūts priekšnosacījums
īstai tautas vienībai.
Gara dzīves dažādās nozarēs Lat­gale
pakāpei^ki atrada pareizo celii
savai izpausties aizkavētai vitalitātei,
tai augšanas alkai, gandrīz alkatībai;
las ir katrai tautai; katrai ciltij, kad
tā atsāk atraisītas neatkarības dzīvi.
Spilgtāk šo straujo augšanas ceļu
rāda iatgalu rakstniecība. Tā, gan
gadsimtu sena, līdz iespiedaizliegurna
atcelšanai 1904. gadā atradās tomēr
uz vienāda līmei^a, atsvaidzināta aŗ
nedaudziem īsa un nedzila atplau­kuma
periodiem (piem., Manteifela
kalendāru posma pag. gadsimta 60.
un 70. gados). Tai gan pagātnē ir
daudz skaistu posmu, kur var runāt
par izciliem sveštautiešu pašuzupurē­šanās
piemēriem, kad tie maz skolo­tai
un maz lasītājai tautai pūlējās dot
gara gaismu, izdodot grāmatas. Te
minami daudz vārdi — M; Roth*8,
Macileviēs, Akilevičs, Manteifels i u.
d. c. Tāpat zīmīga parādība kultūras
Vēsturē ir rokrakstuliterātūra. Pie
tam tā ir 19. gadsimta otrā pusē un
vēl pat 20. gadsimta sākumā 1 Šai
kikā, kad Latgalē ir spēkā iespied-aiizliegums,
desmiti tautas rakst­nieku
un pārrakstītāju, kā viduslaiku
mūki, pie sveces un skalu gaismas sā-r
cerē, raksta, tulko, lokalizē un pār
raksta desmitiem un simtiem sējumu
Viens pats Andrivs Jurdžs, šis latgaļu
ŗpkrakstU: literatūras patriarchs. Ir sa­rakstījis
un pārrakstījis vairākus des
mitus sējumuj kopskaitā apm. 20.000
lappušu. Tam blakus vēl V. Leiko,
J. Seils un davidz citi. Te ir sīkstums
un gaismas alka, kam līdzīgu' reti at­radīsim
pie citām tautām* Pēc iespieda
aizlieguma atcelšanas lAig^vt lab^
niecībā sākās liela rosība, cits pēc
cita radās periodiski izdevumi, auga
rakstnieku saime, bet pirmais pasau-es
kafš un tā pēcposms, kas Latgalē
liga līdz pat 1920. gadam, atkal
īgstoši apturēja latgaļu rakstniecības
attīstību ne vien ar to, ka nebija
iespējama nekāda nodošanās rakst­niecībai,
ka daudzi izcili literatūras
darbinieki bija jāzaudē kara un r^
volūcijals vētrās, bet ^rī ar to, ka neat­karīgās
valsts po^mā gandrīz visi
rakstniecības darbinieki, piederēdami
pie skaitā malās iktgalu inteliģentu
saimes, bija aižncmtKsvarīgajā valsta
jaunveidošanas un sabiedriskajā dalī­bā.
Bija jāpaiet vairāk gadiem^ kar
mēr no skolas sola nāca jaunā lat­gaļu
; inteliģence, no kufās; vidus tad
arī izauga latgaļu jaunākā un visjau-^
nākā kuplā rakstnieku un publicistu
saime. Te ir daudz ievērojamu vārdu
^ M. Andžāne, D. Rupains, A.
Sprūdžs, J. Klīdzējs, A.. Apels, L
Latkovskis, M. Bukšs, V- Mundura-Škuja,
Marta Skuja,.- N. Murāns, A.
Ancāns, Madsolas Jo6s, Fr. Murāns,
K. Plencinīks, P. Prik'uls, D. Gre^'s un
daudz citu. • •'•••,
Straujajā attīstības posmā La
piedzīvoja laikus, kad reizē izdeva
vai, 7 laikrakstus un 6 žurnālus.
1931 gada izdevumu skaits samazinā­jās,
bet tas vairāk piebrieda nozīmī­gumā.
Pat kai^a un pēdējo gadu. oku­pācijas
laikā iznāca 32 grāmatas^
iespiest nepabeigtas palika 7 un saga­tavotas
iespiešanai 9, tātad kopā 4S
grāmatas, to vidū romāni, dzeju krā­jumi,
rakstu krājumi, stāstu grāmatas^,
atceres rakstu krājumi un zinātniski..
darbi. Viens laikraksļs ~ iznākot 3
reizes nedēlā ar 3Z000 eka. lielu me­tienu
— pulcināja visus latgaļu bo-letristus
im publicistus. Atsevišķi
tautā Īpaši iecienīti izdevumi iznāca
ievērojamā daudzutnā (tā, piem;»
Tavu zemes kalendārs 50.000 cksem-p
i l ^ . TM^ B e ^ , ka Latgalē n»
Vi:
m
• •\ I
./
m