Bavarijas Latviesu vestnesis, January 23, 1946

              mm
5S;
atceres
^ulc^iaa
vadīto
iķsliņie-
I ' . 1. • •. • X • llcas ncH
•des' bi-iFilsekā,
Bam-imitej%
lautības,
a^^ī:^
A.
īsi už-tometnē
ļus, kaut
[tautiešu
Ji ,»Lat-lonvikt,
IV
^ar no-
5ta -pār-ļtalbo.
v?,
ļsliijgea-m
m
mm
te •
lits, pēc
li, aug^
pjĒ^saur
ļLa.tgal5
atkal
liecības
njebij>
B a t e t r
jrātūras^
um re-ojeat-
"vdsi
īrēdami
diieatu
valsts
\\% dau-jm,
kar
lā latp
lus tad
vigjau-
Iblicistu
vardu
(ns,. A.
»els,; U
ļundursr
|ans, A
hirāns»
ļreSs un
ļLatgal^
sdfeva 6
js. Pēo
laziņS-ļnoziin^
r
īmataSr
m sagft-čopā
48
iju krā-iāmataSr
ļnātniski
_xākot y
ielu
k l u bo?
ftsevišH
ļi ianac^
pifemtt
eks^^
•1
m
1946. g. 23. janvāri Latvieša Vēstne^
f
Angļu dominiJ£is — Kanādas terri-torija
ir milzīga: 9,57 miij. kvadrāt­kilometru
(turpat 160 reižu vairāk kā
visai Latvijai). Iedzīvotāju tai, pēc
1941. g. skaitīšanas datiem, tikai 11,5
miljonu, no kufiem vīriešu ir nedaudz
vairāk kā sieviešu. Lai labāk izprastu
Kanādas garu, der atcerēties, k a 5,7
milj. kanādiešu skaita sevi par ang­ļiem,
bet gandrīz ,3,5 milj. — par
frančiem. No pārējiem 2,3 miljoniem
iedzīvotāju vāciešu ir 464.682, uk­raiņu
305.929, skandināvu 244.603,
holandiešu 212.863, žīdu 170,241, polu
167.485, indiāņu dneskimu 125.521,
. italu 112.625, krievu Š3.708, ungāru
54.598, čechoslovaku 42.912, somu
41.683, austriešu 37.715, ķīniešu 34.627,
beigu 29.711. Latviešu un* citu bpltu
Kanādā loti maz.
Kanādas austrumu liobežas i r Ba-
Kna iJcis, Labradora, Sv. Laurenča
Bcis un Atlantiskais okeāns, tam dien­vidos
pārejot sauszemes robežā gar
vairākiem Ziemetamerikas Savienota
Valstu Statiem un Sv. Laurenča un
Lielo ezeru, bet rietumos — Aļaska
un Klusais okeāns. Kanādai pieder
ari visas Arktikassalas, kas atrodas
starp kontinentu, n0( Bafinas līža sā­kot,
līdz apmēram pusceļam uz Gren-landi,
bet uz rietumiem līdz pat Aļas­kas
robežām. Kanāda» piekrastes lī­nija
ir 39.200 km gara. 6.400 kra gafā
Kanādas^ — A S V robeža- Inevar uz­rādīt
nevienu nocietinājunau jau ilgāk
par simts gadiem.
Ķanādii& topogrāfija ir ārkārtīgi da­žāda
kalni rietumos, t«d pakalni
ua prērijas, Augšezera ziemeļu tuks­neši,
Ontarijas atklātie līdzenumi,
klinšainais Laurenča upes apgabals
pie Kvēbekas un auglīgie 'austrumu
apgabali dienvidos n(i tā, tad atkal
līdzenumi, kas nonāk līdz jļūfas līme­nim
austrumos, un, beidzot, Jaunangli-jas
kalni, kas stiepjas tālii uz zie­meļiem.
Lielu un mazu ezeru te pār-bagātīgi.
11 Kanādas ezeru ir lielāki
par 2.500 kv. km katrs, to vidu milzī­gie
Lielais Lādezers un Lielais Vergu
ezers. Visiem i^iem ezeriem i r ne vien
lielo nozīme transporta,, zvejniecības
un sporta iespēju sagādāšanā, bet arī
ivanādas klimata veidošanā. Tikai
pamazām pasaulē izzūd agrākais ap­lamais
uzskats, ka Kanāda ir gandrīz
arktiska zeme. Kanādas dienvidu dalu
klimats visumā atbilst tam pašam kli­matam,-
kāds ir A S V ziemeļu stātos.
Temperatūras lielas: atškirīblas vasarā
un ziemā ir visvairāk prCrijās un
austrumu provincēsl , - ,
Kanāda pa lielākai clalai ir lauk­saimnieciska
zeme,, kaut arī nācijas
'saimniecisko dzīvi tagad sāk noteikt
vien cēlās raktsniecības līmenis, kā
to rāda paši darbi un atsauksmes no
pārnovadiem, bet auga ari to izplatī­ba
tautā. Tātad galvenais attīstības
stimuls — iespiestais vārd!s. atrada
ceļu tautas sadzīvē. Te, bez šaubām,
pamatfjvars ir tam, k a šos izdevumus
rakstīja un izdeva latviešu valodas
latgaļu dialektā.
Ja mēs^^ salīdzinām 20. gadu sākumā
izdoto atsevišķo darbu sīkumu un
mazo izplatību ar vēlākos gados iz­doto
darbu plailumu un tō straujo
aiziešanu tautā daudzos desmitos un
simtos tūkstošos eksemplāru, tāpat.
Ja salīdzina Gakula, Kegžas; Selicka
un c. darbu, nevarīgumu ar meistarību
formā un iejūtā, ko redzam, piem.,
M. Andžānes, MadsolaS' Jdi^a, JMartas
Skujas, vai D. Greča dz^ejā vai Klī-dzēja,
Rupaina, Sprūdžav Prikula vai
N. Murāna prozā, tad redzam, kādu
milzīgu attīstības posmu Latgale iz­staigājusi
šinīs divi gadu desmitos.
Tas pats vērojams, arī citās mākslas
nozarēs. Sevišķi pēdējos gados jo
strauji auga latgaļu gleznotāju un gra­fiku
saime. Redzamākie pārstāvji te:
V. Kalvāns, Tomašiekis, J.- Delvers,
P. Glaudāns. Arī mūziku pulks nemi­tīgi
pieauga. Tā radās iespēja latga­liskajam
latviskajā kopunjiā gan at­mirdzēt,
gan atskanēt pienācīgā dai­ļumā
un kulturālā pilnskani.
S a b i e d r i s k a j ā l a u k ā Lat­gale
prata apvienot visas tautas cen­tienus
un sabiedriskās organizācijas
pamatprincipus "ar savdabīgām bagā­tībām.
Jo ātrāk radās šī sintezē, jo
ātrāk pieauga inteliģences pulki. Lat­gale
arī loti skaidri atrisināja veselīgu
un pareizu tezi: latgaliskais ir lat­visks.
Nekas mūs nespēj skaldīt vai
šķirt, — vienotājs ir mūsu latviskums.
Dialekts, konfesionālā atšķirība, pa­gātnes
savdabīgums — viss tas dara
kuplāku latviešu tautas bagātību ko­pējo
pūru. ""^rberts Trepša
lielrūpniecība. Visvairāk Kanādā
audzē kviešus, auzas, miežus, rudzus»
linu sēklas, kartupelug, dārzeiiuš, U -
baku un kukurūzu. Piensaimniecības
un dārzaugiu produkcija ir milzīga.
Kanāda dod arī daudz vilhflis. Zvejnie­cība
ir milzīgs komerciāls pasākums,
pie kam svaigu un konservētu zivju
izvedumiem ir liela loma Kanādas
eksportā. Zivju tirgū pirmā Vieta ir^
lašiem, tad omāriem, mencām, silkēm,
dažādām baltām zivīm, sardīnēm un
forelēm. Bagātīgs ienākuma avots iir
zvēru kažokādas. Lapsas, nutrijas,
bebrus un daudz citus kažc^ādu zvē­rus
audze pēc komerciāliem pama­tiem
nostādītās lielās fermās.
Hidroelektriskā spēka Kanādai loti
daudz. Zeme bagāta arī ar minerā­liem,
jo īpaši ar zeltu, bet te netrūkst
arī vara, svina, nikela, platīna, sudra­ba,
cinka, ogļu. dabīgās gāzes un
petrolejas. Azbesta ražošanā Kanādai
ir pirmā vietži pasaulē.
Kaut arī milzīga Kanādas dala vēl
nemaz nav apdzīvota un tās dabas ba­gātības
vēl gaida cilvēkus, kas tās
varētu izmantot, te ir arī iedzīvotām
jiem pārpildītas lielpilsētas. Mon-triolu
(Montreal), piemēram, apdzīvo
903.007 iedzīvotāļi, Toŗontu (Toron-to)
667.457 un V&kuvēru (Vancouver)
(75.353 iedzīvotāji, kurpretim tijc bieži
zirdētajā Otavā! (Ottawa) k 154.951
un Kvēbekā (Quebec) tikai 150.757
iedzīvotāji A r flaviem milzīgajiem,
cilvēku pēdu un cirvju vēl neskarta­jiem
mūža mežiem, acīm tīkamajiem
pakalniem un debesīs zadošajiem
milzu kalniem, ar daudziem ezeriem
un upēm» ar dīvainiem senlaiiu Fran­cijas
vai Anglijas ciemiem un to
iedzīvotāju īpatnējām parašām K a ­nāda
kļuvusi par atpūtas, izpriecas
un sporta zemi neskaitāmiem tūksto­šiem
A S V tūristu. Tiem tad ari piee­jamas
moderna» kūrvietas kalnos un
peldvietas Atlantiskā okeāna pie­krastē.
Rietumalbertā un Britu
Austrumkolumbijā atrodas daudzinā­tā
Rokiju (Rockies) kalnu grēda, kur
pavecas neierobežotas iespējas kalnu
kāpējiem, kanulaivu ceļotājiem un pa­sakaini
skaistu dabas ainavu apbrīno­tājiem.
Uz Jukonas upes var redzēt
pusnakts sauli un nodoties nepārspē­jami
izdevīgām medībām un zvejai.
Uzņēmīgākie, tūristi aizvien biežāk
sāk uzmeklēt tālo Ziemeļrietumu ter-ritoriju,
numetilojot un dodoties ar
kanuļaivāra pa Makenzijas upi pat
500 km aiz arktiskā loka. Liela pie­vilcība
ir Kanādas nacionāliem par­kiem
— dabas un zvēru rezervātiem,
ministrs ir V . Makenzijs Kings, kā
vārds visiem vēl atmiņā no Tnimenā-
Etlija-Makenzija Kinga apspriedēm
Vašingtonā par atombumbas un
atomenerģijas kontroli
Kanāidas dzīvi spilgti raksturo atse­višķi
skaitli un piemēri. 1943. g.; sā­kumā
Kanādā darbojās 1,62 milj. te­lefonu,
t. l 13,97 telefonu uz katriem
100 iedzīvotājiem. 1944. g. licencētu
radioklausītāju bija 1,77 milj. Priekš
pieciem gadiem pabeigta modema
autoceļa būve no Halifaksas līdz
Vankuverai 6700 km garumā, kas iz­maksāja
ap 100 milj, dolāru. Šī jaunā
satiksmes maģistrāle no austrumiem
uz rietumiem padara pieejamas milzī-gas,
cilvēku vēl neskartas territorijas.
Givīlās aviacijas līnijas 1943. g. pār­vadā
jušas turpat 300.000 pasažieru.
Kanādas naudas vienība ir kanā­diešu
dolārs, kas no 1939. g. atbilst
1 , 1 0 - 1,11 A S V dolāram.
Otrā pasaules kara sākumā K a ­nāda
bija relatīvi vājš militārs spēks,
bet aizvadītajos gados tā to ievēro­jami
paplašinājusi un modernizējusi
1944. g. maijā Kanādas armijā bija
480.000 karavīru un Kanādas sieviešu
armijas korpusā pāri par 13.000. Ka­raliskā
Kanādas kafa aviācija no 4000
kafaviriem 1939. g. pieauga līdz
206.000 karavīriem 1943. g.beigās^^
pat strauji auga ICanādas kafaflote,
kurā otra pasaules kafa beigās bija
pāri par 700 vienību, no tām 250 ka­rakuģu,
ieskaitot lidmašīnu bāzes k u ­ģus,
palīgkreisefus, iznīcinātājus, fre­gates,
korvetes u. c. Kanādas kafa-flotei
bija īpašs uzdevums apsargāt
Ziemelatlantiku, pa kuru virzījās lie­lākā
dala no Kanādas uri A S V pie­gādēs
kuģiem, kas veda ieročus, kafa-materiālus
un pārtiku Vienotām
Nācijām Eiropā. No kara sākuma
līdz 1943. g. beigām Karaliskā Kanā­das
kafaflote eskortēja vai palīdzēja
eskortēt pāri par 18.000 kuģu no Zie­meļamerikas
uz Eiiopu ar apm. 114
milj. t a kravas.
Pārskats par lielo, bagāto, bet cil­vēkiem
vēl samērā nabagu Kanādu
iānobeidz ar atzīmi par Karaliskās
Kanādas jātnieku policijas darbību.
Tā organizēta 1873. g, un vēl jopro­jām
visā Kanādā rūpējas par kontra­bandas
nolieguma likumu ievērošanu
uz zemes, jūrā un gaisā. Kanādiešu
,ijātnieku policisti- neiztrūkst nevienā
dēku vai Kanādas dzīves notelojumā,
romānā vai aprakstā. .
The World Almanach, 1945
u n i n am i i
kas aptver 87.000 kv. km un atro­dami
daudz Kanādas provincēs.
Vēlreiz atgriežoties pie Kanādas
iedzīvotāju dažādā etniskā sastāva,
jāzina, ka vienā pašā Jaunskotijas
provincē mīt. piecu dažādu balto rasu
pārstāvji —- angli, &koti, franču kanā­dieši,
īri un hannoverieši, kas vēl līdz
šai dienai dzīva pēc daudzām savu
senču tradicijām. Kanādas pirmie
baltie kolonizētāji akādieši, kas
nākuši no Normandijas un Britāni-jas,
cauri vairāļk gadsimtiem paturē­juši
franču valodu un senās ierašas
Hannoverieši apmetušies visvairāk
Lunēnburgā, un viAu pēcteči tagad ir
labākie jūraiel^i un zvejnieki, kam
pieder viena no lieliskākām zvejnie­cības
flotēm pasaulē. Arī kalnainās
Skotijas: ļaudis, kas apmetušies Kap-bretonas
salā, Piktujas un Antigoni-šas
grāfistē, vēl tagad svinīgajiem ga­dījumiem
tērpjas skotu nacionālos
tērpos un runā savu sentēvu
gēliešu valodā. Gandrīz puse Kanā­das
iedzīvotāju — 4,8 milj. ir katoli,
bet 2,2 mij. skaitās par Vienotās
baznīcas draudžu locekļiem, kam
skaita ziiiā seko anglikāni ar 1,75
milj., presbiteriāni ar 0.82 milj. un
baptisti ar 0,48 milj. Luterāņu iŗ tikai
401.153. r
Gluži kā A S V , arī Kanāda i r fede­rācija
ar provinču valdībām, kas at­bilst
A S V stātu valdībām. Lielbritā-nijas
imperijas — angļu karaļa Džor-dža
6. vārdā Kanā du nomināli valda
, ģenerālgubernators, par ko pērn
iecelts arī latviešiem pazīstamais feld-
.maršaļs Aleksandrs. Viņš iecel K a ­nādas
senātā locekļus, kas paliek šinī
amatā visu savu mūžu, bet apakšnama
locekļus kanādieši ievēl uz 5 gadiem.
1940. g. ievēlētajā parlamentā bija 170
liberālu, 39 progresīvi konservatīvo,
11 kooperatīvās : federācijas: locekļu,
10 t. s. „sociālā kr.edita** partijas pār­stāvju,
3 liberāli progresīvie, 3 neat­karīgie
liberāli, 4 franču tautas bloka
locekli, 1 «vienības" pārstāvis, 1 lē-boristu
progresīvais un 3 neatkarīgie,
kopā 245 tautas pārstāvji. Komuni­stu
partija un/ nacionālās vienības
fašistiskā pai^ija līdz ar 14 citām or­ganizācijām
izsludinātas par- itffeliku-mīgāra
1940. g, vasarā, Kanādas mi­nistru
prezideiļts un reizē arf ārlietu
,,Pasaules lielākās starptautiskās
bāru patversmes pārraugs," — tāds
ir vislabākais apzīmējums, kas rak­sturo
U N R R A ' s uzdevumu pārvietoto
personu aprūpē Vācijā, šai starptautis­kai
organizācijai darbojoties par
ASV, Lielbritānijas uņ Francijas oku­pācijas
armiju civīlo aģentu.
U N R R A ir vislielākā Sabiedroto c i ­vilistu
grupa, kas darbojas iekarotā
Vāczemē. A S V armija vi6u aicinā­jusi
uzņemties amerikāņu joslā to
300.000 pārvietoto personu aprūpi,
par kurām armijai bija jāuzņemas at­bildība.
^-
: „UNRRA darbojas . armijas Uzde­vumā",
tā U N R R A ' s stāvokli preci­zēja
A S V bruņoto spēku Eiropā ģe­nerālštāba
bij. priekšnieks ģenerāl­leitnants
Vai ters Bedel 1 s Smiss
(Smith). Pēc bruAoto spēku vadības
un U N R R A ' s agrākā nolīguma, armi­ja
ir galvenā atbildīgā par pārtikas
un apģērbu pieglidl un arī par nome­tināšanas
iespējām un uzraudzību v i ­sos
DP pulcināšanas centros.
Amerikāņu joslas Militārās : valdī­bas
pārvietoto, personu dala, ko vada
brigādes ģenerālis Stenlijs; Mikelsens
(Stanley Mickelsen), savukārt ir tieši
atbildīga par visu D P aprūpes darbu
un labi izprot problēmas, kas U N -
R R A ' i —. *,bāfu patversmes pārrau­gam"
jāatrisina ik dienas 24 stundas
no vietas aptuveni 135 pulcināšanas
centros amerikāņu joslā, gandrīz 200
centros angļu joslā un apmēram 30
centros franču joslā. A r Šīm problē­mām
nemitīgi cīnās ne mazāk par
4500 U N R R A ' s ; darbinieku no 16 Sa­biedroto
nācijām. Viens no Norman­dijas
invāzijas izplānotajiem un līdz-iiincjais
U N R R A ' s 1")P šefs Vācijā -
generālieitnants sērs Erederiks Mor-gans
apgalvoja, ka dažos nākamos mē­nešos
būs vajadzīgs divtik darbinieku,
lai šo darbu varētu pienācīgi
Līdz pag. gada septembra vidum
armijās no amerikāņu, angļu un franču
joslas bijā repatriējušas pāri par
milj. pārvietoto personu. Pašreiz tri­jās
Rietumu Sabiedroto okupācijas
joslās paliek apmēram viens miljons
pārvietoto personu. U N R R A uzņē­musies
aprūpi par apm. 700.000 no
viAiem, pārējie ir bijušo ienaidnieka
zemju pavalstnieki, par kufiem U N -
PJRA'i nav jāatbild.
No aprūpējamiem poļu i t visvairāk,
kamēr Baltijas valstu pilsoni veido
otru lielāku grupu. - Ir arī čecbi, dien-vidslāvi,
krievi un pa nelielam skai­tam
arī franču,, holandiešu, beļģu,
dānu, norvēģu, grieķu, itāliešu un
citu. No pēdējās grupas visvairāk i r
slimo, kufus vēl nevar repatriēt.-
Jādomā, ka turpmākos mēnešos ik­viens
U N R R A ' s darbinieks un armi­jas
pārstāvis, kas nodarbojas ar D P
problēmu, sāks lietot vārdus: „cietais
EliaorāRuzvelta brauks
uz
; A S V mirušā prezidenta F. Rūzvelta
dzīves biedre -— E 1 ī n o r a R ū z -
V e 11 a , kas ir. A S V delegācijas lo­cekle
U N O pilnsapulcē Londonā uri,
kā sagaidāms, pilnsapulcē referēs par
D P — - pārvietoto personu jautājumu,
paziņojusi par savu nodomu braukt
uz P S R S . Šo braucienu vina varēs uz­sākt
apmēram pēc seŠām nedēļām,
kad beigsies U N O pirmās pilnsapulces
darbs. The Stars and
rieksts". Sis „c!etais rieksts" hr pār­vietota
personu grupa, kuru skait­liski
vērts dažādi -^mo 300.000 līdz
500.000, ko nevar aizsūtīt atpakaļ ūz
viAu zemēm. Pēc Potsdamas deklarā­cijas,
pārvietotās personas, kas atsa­kās
atgriezties savas tautas zemē, to
arī nepiespiež darīt. Atšķirības po­litiskos
uzskatos daudziem likušas i z ­šķirties
par neatgriešanos. Kafa pē­das
un ārkārtīgās gnltibas vinu kara
postītajās mājās tāpat nav nekāds pa­mudinājums
atgriezties. Rezultātā
rodas kaut kas tāds, kas pēdējās ne­dēļās
bija jānovēro vismaz desmitiem
reižu. Armijas repatriācijas virsnieki,
piemēram, zina stāstīt, ka kā^dā pul­cināšanas
: centrā pēc ' aptaujas 500
polu bijuši ar mieru atgriezties savā
zemē. 48 stundās bija sagatavots vil­ciens,
pievesta pārtika 10 dieriām: un
norīkota īpaša repatriācijas vienība.
Kad vilciens iebrauca uz blakus slie­dēm
nometnes tuvumā un par tā iera-^
Šanos bija pazifiots nometnes iemīt­niekiem,
vagonos iekāpa — 3.
Tiem, kam šādas neveiksmes pazī­stamas;
jau no agrākiem piedzīvoju­miem,
atbilde ir vienkārša. 48 stun­dās,
paskaidro kāds oficiāls pārstā­vis,
šos polu repatriantus no atgrie­šanās
„atrunājuši" propagandisti, kas
specializējušies repatriantu ietekmē­šanā.
: :• ,''^
Jo grūtāk risināma arī Hitlera vajā-pirmo
upuru — žīdu DP pro­blēma.
Armija aprūpēja ap 50 •—
60.000 žīdu DP. Vācija sakauta, un
tāpēc D P pulcināšanas centros tagad
nedrīkstētu uzvemt vairs nevienu
pārvietoto personu, atskaitot tos, ku­rus
uz to spiestu bargais ziemas laiks.
Un tikai priekš mēneša gen. Smiss
laikrakstu korespondentiem pazii^oja,
ka janvāra beigās A S V armijai būs
jāuzņemas gādība par 100.000 žīdu
DP. Viens no iemesliem žīdu DP
skaita pieaugumam ir minēts „Stars
and Stripes" ziņojumā no Vīnesi kurā
pf^tāstits par antisemītiskiem „pog-ronaiem"
Austrumeiropā, jo īpaši Po­lijā,
kā^el tūkstoši žīdu sākuši bēgt
uz amerikāņu okupācijas joslu. A S V
armijas oficiāli nosaka, ka persona,
kaš reiz atgriezusies savas tautas
zemē, vairs-nav DP. Bet j a šāda per­sona
atgriežas savā zemē un atkal
no tās aizbēg, tad tās stāvoklis vēl
aizvien nav noskaidrots. Armija, pie­rādīdama
160 gadu ilgo; amerikāņu
humanitāro nostāju patvēruma - sa­gādāšanā
vajātiem, šādus ļaudis no
jauna uzi^ēmusi pulcināšanas centros,
kaut arī ar šādu rīcību sašaurinās ap­mešanās
un iztikas iespējaSi v
UNRRxVs pārstāvji uzsver, k a DP
problēmai nav iespējams daļējs atri­sinājums.
Amerikāņu armijas DP
eksperti pareģo, ka Šis jautājums būs
jāturpina kārtot vēl daudz gadu.
īstais atrisinājums,, lai cik miglains
tas liktos, liekas, atrādīsies Vienoto
Nāciju visu tautu rokās, .^īs tautas,
lemdamas un sadarbodamās ar Vie­noto,
Nāciju padomes vai Starpvaldī­bu
bēgļu komitejas vidutājību, būs
spiestas: izšķirt arī ,,bāfabērriu'* lik­teni
Starplaikā amerikāiiu armija, kā
līdz šim, turpina rūpēties par pār­tikas,
apģērbu un pajumtes sagādā­šanu
pārvieto tām personāfln, bet UN­R
R A i r Šo: avju gans.
The Stars and Siripes Magazine,
Dec. 30. 1945
Par Vienoto Nāciju sadarbības sāk­šanos
īsta jā bridi pasaule parādā neizr
mērojamu pateicību trim vfriem, kas
paši nav klāt Vienoto Nāciju orga­nizācijas
pirmajā pilnsapulcē Lon­donā,
proti,, mirušajam Franklīnara
D. Rūzveltam, Vinstonam Čerčilām
un Josifam Staļinam. Tā 17. janv.
delegātiem ļLondonā sacīja
ārlietu ministrs Džemss B e r -
n e s s. No U N O nedrīkstot gaidīt
tūlītējus brīnumdarbus: Vismaz sā­kumā
jāatturoties no tas apgrūtinā-šanaš
ar pārliecīgām nastām.
Pie šādām nastām, jādomā, pieskai­tāms
arī Irānas nodoms sūdzēties
U N O par PSRS pārestībām, kā to
16. janv. Zīfio „AP'\ Gnltībaš ra^a
šādu sūdzību iesniegšanas kārtība:
vēl nav skaidrs, vai ar līdzīgām lie­tām
var apeliet tieši pie Drošības pa­domes
vai arī šādas petīcijas būtu
jāiesniedz ar U N O ģenerālsektetāra
vidutājību, Sads ģenerālsekretārs,
kam gada alga būs 135.000 dolāru, pie
tam vēl nav ievēlēts.
A n g l u v a i d ī b a , kā raksta Lon­donas
„Times**, izteikusi noteiktu v ^
lēšanos, lai jau tuvākajos mēneŠdf
sāktu darboties U N O m i 11 t ā r o
š t ā b u k 0 m i t ē j a . Savu vēlēša­nos
angļu valdība nupat paziņojusi
ari pārējām lielvalstīm
PSRS, Francijai un Kīnaf. Angļu v§- •
lējuma piepiidījumarn tomēr esot maz
izredžu, jo padomju valdība vispirms
vēloties nogaidīt Drošības padomes
darbības uzsākšanu -un tās rezultātus.
Arī no I n d o n c z i j a s nāk ziAas,
ka indonēziešu nacionālā valdība grib
apellēt pie U N O . Vienc^to Nāciju o r - ,
ganizācijai būs jāizlemj arī lOC gadu
vecais robežu strīds starp G v a t e -
m a l u un Britu Hondurasu. PSRS de­legācija
atbalstīja P a s a ul e s a r o d-
0 r g a n i z ā c i j u a p v i e n ī b a s pie­prasījumu
atļaut tai sūtīt U N O piln­sapulcē
savu delegātu, jo šī apvieniba
pārstāvot 65 milj. strādnieku. J a u n *
z ē l a n d e s pārstāvis izteica domas,
ka pieprasijums t(^ēr noteikti norai­dāms.
Arī I t ā l i j a pieprasa savu
drīzu uzņemšanu UNO locekļu skaitā. .
„XNS" 16. janv. zino fto I I 'B I Lri>s^^
k i e m , ka 86 g. v. Somijas prezi­dents
feldmaršals Kārlis Mannerheims
Šinīs dienās atteiksies no prezidenta^
amata. Vina drošākais pēctecis' esot
kādreizējais ministru prezidents Pāvo
?āsikīvi;' • •
Drošības padome 17. janv.
pulcējās savā pinpajā sēdē. Lēmumi
nav pievemti Trūka PSRS ārlietu
komisāra vietnieks Višinskis un Fran­cijas
ārlietu minisjtŗs Bido.
The Stars and Stripes
Gebelsa sasietos mezglus
atraisa iršanas
Hannoveras tiesas pārpludinātas aŗ
šķiršanās prāvām. Vācuadvokāti
saka, ka šķiršanās epidēmija visā Vā­cijā
ar katru mēnesi kļūst arvien no­pietnāka
jo ci vīlām tiesāin nāk klāt
simti jaunu gadījumu. Hannovcrā
vien trijos, mēnešos bija 1443 šādas
lietas, bet novembrī no 737 civīllic-tāin
504 bija šķiršanas prāvas.
Liela dala šo lietu ittiecas uz laulīr
bām, kas slēgtas tad, k ad Vācija at­radās
uzvaras augstumos un Gēbelsa.
propaganda sludināja laulibu cilde­numu
kā bērnu ražošanas iestādījumu
„Lielvācijas" labumam. Melu uņ ,,va-dojia
virspavēlniecības'^ ziiiojumi tar
gad atbildīgi par i ielu skaitu Škirša?
nās prāvu. •
Kads advokāts paskaidroja: „Virs*
pavēlniecības ziņojumi vēstīja, ka
visi 200.000 karavīru, ikas cīnījās pie
Stalingradas, miruši par ,fīreru* un
tēvzemi, bet īstenībā vairākus tūk­stošus
krievi bija saņēmuši gūstā. D a ­bīgi,
ka tāda sieva, par kuras vīru
ziņots, kā vii^š miris pie iStallngradas»;
domā, ka viņai ir tiesi|)as mīlH citu .
vīrieti. Uti tad kādu dienu mājās
pārnāk vrAas mirušais vīrs. Sakas šķir­šanas
prāva.*' V•I;>;;,:'
Kāds vācu provinces tiesnesis iz-teicās,
ka šķiršanās prāvu skaits paš­reiz
apmēram 10 reižu lielāks nekā
1942. gadā. Tiesnesis piemetināja:
„Ilgais karš un saimnieciskā nedrošība,
veicinājuši vispārējo .demorālizācijū.
Ir daudz nepatīkamu gadījumu, kad
vīts parnak mājās un uzzina, k a sieva
i r neuzticīga, bet dažreiz atrod art
citu vīrieti dzīvojām vina mājāst
Daudz arī tādu gadījumu, kad mājā»
pārnāk vīrs —^ kroplis, un sieva at*
sakās dzīvot ar vinu,'
l The Siars and