1945-09-29-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Nf. 7 1945. g. 29. septembrī Minchenē
Ja. tu esi bijis pietiekami stiprs, lai
pāraugtu sevi uti savu,nespēku, tad esi
cienīgs nest latvieša vārdu. Tad uzņemies
ar mierīgu prātu likteņa uzlikto
naistu un nes to klusēdams. Šis laiks
riav vaimanu un skalu vārdu laiks. Nāves
un iznīcības priekšā apklust visa
skalā runāšana, tas, kas, varoņa upuri
uzskatot, neslēdz savu muti ar godbijību,
ir vieglo, ceļu staigātājs, kas pats
līdz varonībai nekad nepacelsies. Latviešu
tauta šobrīd ir viens vienīgs upuru
Jauks. Tāp^c dzīvajiem šis laiks ir
godbijības un galvas noliekšanas laiks,
un mūsu labākie vārdi ir mūsu klusē-škna.
Nāks diena, kad Dievs mūs atkal
aicinās runāt. Un latviešu tauta tad
teiks pasaulei tos vārdus, kas būs nobrieduši
viņas dvēselē nāves klusumā
un iznīcības draudos.
Tu, bēgļu māte, kas no visiem saviem
aulilējumiem tikai pašu jaunāko
atvasi esi spējusi atraut iznīcībai, tu
izŗies savas tautas likteņa smagāko da-ļiļi
Dēls tev palika Kurzemes kauju
grāvjos, meitii apraka Berlīnes drupas.
Svešā zemē tu nes pastarīti uz rokām,
sedz to ar savas miesas siltunm un domā
sevī dzejnieka vārdiem: „Gan es
tevi izauklēšu." Tev na^ kam šobrīd
sūdzēties un stāstīt savu bēdu stāstu.
Pasaulei nav dzirdīgas ausis sāpju un
posta uzklausīšanai. Pasaule ir aizņemta
ar acumirkļa gavilēm un ikdienas
lietām, tevi tā nesapratīs vai pārpratis.
Tāpēc tu ej savu smago ceļu klusē-
Ta diena naks
dama, uņ vēl dzīvai esot, ap tavu galvu
sāk starot svētas varonības ispožums.
Dievs zina, ka tu spēsi ne tikai savu
pastarīti izauklēt, bet vel daud? ko vairāk.
Tu iznēsāsi un izauklēsi i arī Latvijas
nākamo audzi, un uz sfivām ro-rītdienu.
kas bez
dzīvības
kām vēl augstu celsi Latvijas
Jūs, labākie latviešu dēli,
apdoma metāt savas karstās
tēvzemes upuru ugunīs, un n6 kuriem
tikai mazai daļai vēl atspīd yirszemes
saule, jūs sagaidāt šīs dienas, ļtērpušies
cildenā klusēšanā. Jūsu vārdi bija jūsu
cīna. Jūs teicāt, ko gribējāt, tad, kad
skrējāties ar nāvi un likteni. Ķēnišķīgs
lepnums un slava atmirdz jūsu klusēšanā,
un kā netīrs ūdens gar jūsu kājām
aiztek daža apmulsušā taujtas brāļa
paļas. Jūsu cīņai nevajaga vairs ne cildinājuma,
ne aizstāvības. Lai spriež par
jums tie, kas paši ir bijuši upufos līdzīgi.
Vēsture reiz pratīs novērtēt jūsu
upufUvS, un vai jūs nemanāt jau zelta
spožumu nometamies sev uz Vaiga no
tā goda vaiņaga, kas jūsu galvām tiek
darināts? Bet nāks diena, kad jūs atkal
runāsit, un sīkie spriedēji tad stāvēs
klusu jūsu priekšā.
Jūs, sirmie tēvi, kam nav vairs ne
savas mājas, ne sava arkla. Savus mīlos
jūs guldījāt svešumā un c^la malā,
un jurns vairs nav ko zaudēt.ļ Jūs varat
tikai vēl pastāvēt savā ticībā tai
dienai, kuras nākšanu apliecina jūsu
godbijīgā un pasaulīgā klusēšj^na.
Un jūs, visi tūkstoši un atkal tūkstoši,
kuru lielākais dārgums šobrīd ir
sirdīs nestais Latvijas vārds. Tā dēl jūs
esat bijuši un būsit gatavi vienmēr kāpt
katrā mocekļu sārtā un iziet cauri visām
pārbaudījumu ugunīm. JūS īgni
novēršaties no tiem, kas šobrīd pašgud-ri
spriedelē par valsts formu," paši savā
apmulsumā jau pazaudējuši šīs formas
dzīvo saturu. Jums nav pa ceļam
ar tiem, kas ir norūpējušies par tik tālu
un sīku lietu, kā rezervēt sev goda
vietas pie nākamības galdiem. Nāks
Latvijas dieiia, un nāks citi darītāji.
Šīsdienas spriedēju un tiesātāju nebūs
viiiu vidū, jo savā lērzēšiinā y\iii jau ir
atseguši savas dvēseles nabadzību un
neticību.
Kur ir šodien tas pārgudrais, kam
būtu drosme pamācīt vaŗoAus, kas savu
dzīvi jau piepildījuši, un teikt, kā
vajadzēja darīt un kā nē? Ķā sauc to
vīru, kas grib stāstīt ābeces gudrības
visas nelaimes pārcietušai latviešu lautai?
Ja kāds tāds atrodas, tad zināt, ka
vina vārds ir gekis, un aiz savas runāšanas
viņš slēpj savu vājumu vai kaunu.
Latvija piedzims taisnļ tāda, kādu to
visi nešaubīgie savos sapinos ir izauklējuši
un kādu to tajā bridi noteiks cilvēces
neapklusināmā taisnības un brīvības
balss.
Dievs ir devis mums laiku šo grūto
dienu klusēšanā gatavot savas dvēseles
lielajai nākotnes dienai. Viss, ko viens
brālis šobrīd var teikt otram, ir tāds,
ko abi jau iepriekš zinājuši. Bet tas, ko
1. Bezpavalstnieks ir persona, kurai
tiesiski Vai faktiski trūkst jebkādas valdības
aizstāvības.
2. Pārvietota persona (DP, t. i . „dis-placed
persOn") ir civiliedzīvotājs, kas
kara apstākļu ^ēl atrodas ārpus savas
zemes nacionālām robežām un kas vēlas,
bet nespēj atgriezties mājās bez
palīdzības.
3. Katra Vienoto nāciju tautietis, kas
neizsaka vēlēšanos atgriezties savā
dzimtā zemē, nav pārvietota persona
un ar viiiu ' nav jāapietas kā ar DP.
Tādu personu nevar spiest ar varu atgriezties
dzimtenē.
4. Kas ir Vienoto un Sabiedroto nāciju
DP, to nosaka Militārās valdības
likumi un rīkojumi.
,5. S^askaņā ar 1945i g. pavasarī noslēgto
Leipcī^as - Halles repatriācijas
līgumu,, pret viiiu gribu nav repatriējamas
šādu personu kategorijas:
a. personas, kuru dzimtene 1939. g.
Daži tiesību jautājumi
2. sept. atradās ārpus Padomju Savienības
robežām, tātad , poli, lietuvieši,
latvieši, igauni, Besarāķijas rumāni
un Polijas ukraini;
b. personas, kas netika pārvietotas
kafa apstākļu dēl, t. i., kufu pastāvīgā
dzīves vieta pirms 1945. g. 11.
jūnija atradās ārpus Padomju Savienības
robežām;
c. sievietes, kas noslēgušas laulību ar
„a" un „b" punktā minētām personām.
6. Neatkarīgi no vinu gribas jāatgriežas
personām, kas pārvietotas pēc
1941. g. 11. jūnija, ja vinu dzimtene
1939. g. 2. sept. ietilpa Padomju Savienības
robežās, piemēram. Padomju
Ukrainas pilsoņiem, kas atrodas Vācijā.
7. Pēc 1945. g. 22. augusta rīkojuma
bezpavalstniekiem un nerepatriejamām
personām jāsniedz tā pati palīdzība ka
Vienoto nāciju pārvietotām personām.
Cik ātri vien iespējams, šis personas
novietos īpašos pulcināšanas centros,
kufus apgādās sevišķas UNHRA*s komandas.
8. Šiem centriem var arī nebūt nometnes
(piemēram, franču okupācijas
joslā) vai sabiedriskas ēkas, bet šai nolūkā
var pārņemt privātus namu blokus
vai pilsētu kvartālus, ko Vieno tikai
kopējs birojs.
9. Ārpus nometnēm pārvietotas personas
var (izīvot, ja tās izpilda 1945. g.
1. augusta pavēles noteikumus (sk. Bavārijas
Latviešu Vēstneša 2. n-ru). Tas
sanerns tikai vācu pārlikāis devas.
10. Pēc UNRRA's 1944. gl 18. nov.
39. pavēles, tāda pat palīdzība, kādu
saņem Vienoto nāciju pārvielolās personas,
jāsniedz arī neitrālām pārvietotām
personām, bezpāvālstiiļeķiem un
personām, kas vajātas savās rases, reliģijas
vai Vienotām nācijām labvēlīgas
aklīvilātes dēl, ja zināms, ka šīs personas
bijiušas lojālas pret Sabiedrotieril.
0 'f
m
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 29, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-09-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari450929 |
Description
| Title | 1945-09-29-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Nf. 7 1945. g. 29. septembrī Minchenē Ja. tu esi bijis pietiekami stiprs, lai pāraugtu sevi uti savu,nespēku, tad esi cienīgs nest latvieša vārdu. Tad uzņemies ar mierīgu prātu likteņa uzlikto naistu un nes to klusēdams. Šis laiks riav vaimanu un skalu vārdu laiks. Nāves un iznīcības priekšā apklust visa skalā runāšana, tas, kas, varoņa upuri uzskatot, neslēdz savu muti ar godbijību, ir vieglo, ceļu staigātājs, kas pats līdz varonībai nekad nepacelsies. Latviešu tauta šobrīd ir viens vienīgs upuru Jauks. Tāp^c dzīvajiem šis laiks ir godbijības un galvas noliekšanas laiks, un mūsu labākie vārdi ir mūsu klusē-škna. Nāks diena, kad Dievs mūs atkal aicinās runāt. Un latviešu tauta tad teiks pasaulei tos vārdus, kas būs nobrieduši viņas dvēselē nāves klusumā un iznīcības draudos. Tu, bēgļu māte, kas no visiem saviem aulilējumiem tikai pašu jaunāko atvasi esi spējusi atraut iznīcībai, tu izŗies savas tautas likteņa smagāko da-ļiļi Dēls tev palika Kurzemes kauju grāvjos, meitii apraka Berlīnes drupas. Svešā zemē tu nes pastarīti uz rokām, sedz to ar savas miesas siltunm un domā sevī dzejnieka vārdiem: „Gan es tevi izauklēšu." Tev na^ kam šobrīd sūdzēties un stāstīt savu bēdu stāstu. Pasaulei nav dzirdīgas ausis sāpju un posta uzklausīšanai. Pasaule ir aizņemta ar acumirkļa gavilēm un ikdienas lietām, tevi tā nesapratīs vai pārpratis. Tāpēc tu ej savu smago ceļu klusē- Ta diena naks dama, uņ vēl dzīvai esot, ap tavu galvu sāk starot svētas varonības ispožums. Dievs zina, ka tu spēsi ne tikai savu pastarīti izauklēt, bet vel daud? ko vairāk. Tu iznēsāsi un izauklēsi i arī Latvijas nākamo audzi, un uz sfivām ro-rītdienu. kas bez dzīvības kām vēl augstu celsi Latvijas Jūs, labākie latviešu dēli, apdoma metāt savas karstās tēvzemes upuru ugunīs, un n6 kuriem tikai mazai daļai vēl atspīd yirszemes saule, jūs sagaidāt šīs dienas, ļtērpušies cildenā klusēšanā. Jūsu vārdi bija jūsu cīna. Jūs teicāt, ko gribējāt, tad, kad skrējāties ar nāvi un likteni. Ķēnišķīgs lepnums un slava atmirdz jūsu klusēšanā, un kā netīrs ūdens gar jūsu kājām aiztek daža apmulsušā taujtas brāļa paļas. Jūsu cīņai nevajaga vairs ne cildinājuma, ne aizstāvības. Lai spriež par jums tie, kas paši ir bijuši upufos līdzīgi. Vēsture reiz pratīs novērtēt jūsu upufUvS, un vai jūs nemanāt jau zelta spožumu nometamies sev uz Vaiga no tā goda vaiņaga, kas jūsu galvām tiek darināts? Bet nāks diena, kad jūs atkal runāsit, un sīkie spriedēji tad stāvēs klusu jūsu priekšā. Jūs, sirmie tēvi, kam nav vairs ne savas mājas, ne sava arkla. Savus mīlos jūs guldījāt svešumā un c^la malā, un jurns vairs nav ko zaudēt.ļ Jūs varat tikai vēl pastāvēt savā ticībā tai dienai, kuras nākšanu apliecina jūsu godbijīgā un pasaulīgā klusēšj^na. Un jūs, visi tūkstoši un atkal tūkstoši, kuru lielākais dārgums šobrīd ir sirdīs nestais Latvijas vārds. Tā dēl jūs esat bijuši un būsit gatavi vienmēr kāpt katrā mocekļu sārtā un iziet cauri visām pārbaudījumu ugunīm. JūS īgni novēršaties no tiem, kas šobrīd pašgud-ri spriedelē par valsts formu," paši savā apmulsumā jau pazaudējuši šīs formas dzīvo saturu. Jums nav pa ceļam ar tiem, kas ir norūpējušies par tik tālu un sīku lietu, kā rezervēt sev goda vietas pie nākamības galdiem. Nāks Latvijas dieiia, un nāks citi darītāji. Šīsdienas spriedēju un tiesātāju nebūs viiiu vidū, jo savā lērzēšiinā y\iii jau ir atseguši savas dvēseles nabadzību un neticību. Kur ir šodien tas pārgudrais, kam būtu drosme pamācīt vaŗoAus, kas savu dzīvi jau piepildījuši, un teikt, kā vajadzēja darīt un kā nē? Ķā sauc to vīru, kas grib stāstīt ābeces gudrības visas nelaimes pārcietušai latviešu lautai? Ja kāds tāds atrodas, tad zināt, ka vina vārds ir gekis, un aiz savas runāšanas viņš slēpj savu vājumu vai kaunu. Latvija piedzims taisnļ tāda, kādu to visi nešaubīgie savos sapinos ir izauklējuši un kādu to tajā bridi noteiks cilvēces neapklusināmā taisnības un brīvības balss. Dievs ir devis mums laiku šo grūto dienu klusēšanā gatavot savas dvēseles lielajai nākotnes dienai. Viss, ko viens brālis šobrīd var teikt otram, ir tāds, ko abi jau iepriekš zinājuši. Bet tas, ko 1. Bezpavalstnieks ir persona, kurai tiesiski Vai faktiski trūkst jebkādas valdības aizstāvības. 2. Pārvietota persona (DP, t. i . „dis-placed persOn") ir civiliedzīvotājs, kas kara apstākļu ^ēl atrodas ārpus savas zemes nacionālām robežām un kas vēlas, bet nespēj atgriezties mājās bez palīdzības. 3. Katra Vienoto nāciju tautietis, kas neizsaka vēlēšanos atgriezties savā dzimtā zemē, nav pārvietota persona un ar viiiu ' nav jāapietas kā ar DP. Tādu personu nevar spiest ar varu atgriezties dzimtenē. 4. Kas ir Vienoto un Sabiedroto nāciju DP, to nosaka Militārās valdības likumi un rīkojumi. ,5. S^askaņā ar 1945i g. pavasarī noslēgto Leipcī^as - Halles repatriācijas līgumu,, pret viiiu gribu nav repatriējamas šādu personu kategorijas: a. personas, kuru dzimtene 1939. g. Daži tiesību jautājumi 2. sept. atradās ārpus Padomju Savienības robežām, tātad , poli, lietuvieši, latvieši, igauni, Besarāķijas rumāni un Polijas ukraini; b. personas, kas netika pārvietotas kafa apstākļu dēl, t. i., kufu pastāvīgā dzīves vieta pirms 1945. g. 11. jūnija atradās ārpus Padomju Savienības robežām; c. sievietes, kas noslēgušas laulību ar „a" un „b" punktā minētām personām. 6. Neatkarīgi no vinu gribas jāatgriežas personām, kas pārvietotas pēc 1941. g. 11. jūnija, ja vinu dzimtene 1939. g. 2. sept. ietilpa Padomju Savienības robežās, piemēram. Padomju Ukrainas pilsoņiem, kas atrodas Vācijā. 7. Pēc 1945. g. 22. augusta rīkojuma bezpavalstniekiem un nerepatriejamām personām jāsniedz tā pati palīdzība ka Vienoto nāciju pārvietotām personām. Cik ātri vien iespējams, šis personas novietos īpašos pulcināšanas centros, kufus apgādās sevišķas UNHRA*s komandas. 8. Šiem centriem var arī nebūt nometnes (piemēram, franču okupācijas joslā) vai sabiedriskas ēkas, bet šai nolūkā var pārņemt privātus namu blokus vai pilsētu kvartālus, ko Vieno tikai kopējs birojs. 9. Ārpus nometnēm pārvietotas personas var (izīvot, ja tās izpilda 1945. g. 1. augusta pavēles noteikumus (sk. Bavārijas Latviešu Vēstneša 2. n-ru). Tas sanerns tikai vācu pārlikāis devas. 10. Pēc UNRRA's 1944. gl 18. nov. 39. pavēles, tāda pat palīdzība, kādu saņem Vienoto nāciju pārvielolās personas, jāsniedz arī neitrālām pārvietotām personām, bezpāvālstiiļeķiem un personām, kas vajātas savās rases, reliģijas vai Vienotām nācijām labvēlīgas aklīvilātes dēl, ja zināms, ka šīs personas bijiušas lojālas pret Sabiedrotieril. 0 'f m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-09-29-01
