1945-09-29-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
drīkstēs bijīgi turēt rokās šo pirmo
Virzas I grāmatu franču valodā, pirmo
pēc tik daudziem franču dzejnieku darbu
tulkojumiem, ko Edvarts Virza sniedzis
latviski.
Savienotās Valstīs,
par latviešu bēgtu bēdīgo stāvokli Vācijā
informē „Latvian Information Bul-letin".
Tas atzīmē, ka jau jūnijā mūsu
sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis mūsu
sūtniecībai Vašingtonā telegrafējis:
Kafarii izbeidzoties, latviešu stāvoklis
Eiropā, sevišķi Vācijā, katastrofāli pasliktinājies
kā tiesiskā, tā pārtikas zinā.
Bavārijā tūkstoši latviešu bēgļu mitinās
mežos. Vietējai Sabiedroto pārvaldei
trūkstot vadītāju noteikumu. Pārtikas
piegāde nekārtīga. Vācieši paši savā
zemē kaut kā iztiek, arī neitrālu
zemju pilsofii gūst fiizstāvību no savām
valdībām. Latviešu bēgtu vidū daudz
slimu, un miŗstīlDa liela. Nepieciešama
steidzama palīdzība." To pašu apstiprina
Starptautiskā Sarkanā krusta galvenā
v^lde Žeriēvā ar 18. jūl. telegrammu
SSK delegācijai Savienotās Valstīs:
„Baltijas valstu pilsoņu stāvoklis Vācija
patlaban sevišķi grūts. Lūdzam
informēt, vai Amerikā pašreiz ir kādas
Baltijas pilsoņu palīdzības organizācijas!
kas vēlētos noorganizēt plašu palīdzību."
„L(itvian Relief Incorporation", kuras
adrese ir: 92, Liherty Street, Neiv York,
iV.y,, U,S.A., uzaicinājusi tautiešus vākt
ziedojumus latviešu palīdzībai. Šī adrese
izmantojama piederīgo meklēšanai
Amerikā, jo organizācijai „Latvian Relief
Incorporation" \Y tiešs kontakts ar
visām Amerikas latyiešu biedrībām, -
tā arī;labprāt uzneriias vidutājību.
MusU tautieši Amerikā nodibinājuši
Amprikas latviešu, federāciju par neatkarīgo
Latviju (American Latvian Fe-deration
for the Independence of Lat-via),
- tās pr-ks ir Andrejs iStebels.
Amerikas Sarkanajā krustā nodibinājusies
Latviešu komiteja, kuras pr-ks ir
R. Hermansons. Tajā pat laikā Savienotās
Valstīs darbojas arī kāda latviešu
komunistu organizācija „American Relief
for Latvians*', kas tās savāktos
līdzeklis nodod padomju kara palīdzībai.
Mēnešraksts „Drauga Vēsts", kas K.
Purgaķ vadībā Savienotās Valstīs iznāk
jab 4. gadu, apliecina: „Ticam Atlantijas
chartas un prezidenta Rūzvelta
4 brīvībām, kuru realizēšana dzīvē atdāvinātu
arī latvju tautai zaudēto brīvību."
r ' '
^ Amerikas bīskapi katoļu nacionālās
labklājības konferencē prasīja starptautiskus
pamatlikumus, kas aizstāvētu
tautas pret tiranniju. Pieminot Baltijas
jalstis un„bīstamō klusumu", kas par
tām valdot trīs lielvalstīs, konferencē
teikts: „Mēs ceram, ka, pieņemot galīgo
mieru līgumu, netiks protokolēts viens,
proti, ka mūsu tkuta attaisnojusi šo
miermīlīgo tautu nodošanu verdzībā." '
Tirolē
73 franču okupācijas joslā un Innsbru-ka,
tās lielākā pilsētā, patvērumu atra-
^^usi ap 500 latviešu. Pašā Innsbrukā un
^as tuvākā apkārtne dzīvo ap 270, visi
'^vru^bet Landekasun Kufšteinas no-metne
ap 200. Pārtikas devas pēdējā
;%ka paaugstinātas' no 1.050 uz apm.
ļ^ļOO kalorijām dienā. Tagadējam 4 ne-
^etū periodam tās izziņotas: 8 kg mai-zes,
800 g gaļas, 500 g sviesta, ap 250 e
siera, 500 g cukura. Tautiešiein lielas
rai2:es^ sagādā tuvējā ziema, jo^ trūkst
kurināma un piemērotu dzīvokļu. - Par
latviešu bēgtu sabiedriskās dzīves,centru
l i ro e kļuvusi Innsbrukā, kur atrodas
liroles Latviešu komiteja (Latvian Com-mittee,
Salurner Str, 5, Innsbmck, Au-stna)
Ta nupat pārvēlēta: pr-dis inž.
A. Kalpiņš, locekli raksln. Valdēm. Kārk-
Ims un žurn. Pauls Zariņš. Komitejā
ievelēti arī Landekas un Kufšteinas no-metnu
latviešu pārstāvji. - Kufšteinas
nometne dzīvo glezn. Jānis ČiĢlavs,
Solbadā-Hallē grafiķis Alfrēds Švfedre-vics.
Maija sākumā Tirolē traģiskā nāvē
miris glezn. Jānis Apinis ar sievu
Eiženiju. ZariM
Zviedrijā
aļbi latviešu laikraksti - „Latvju Vārds",
kas .dēvējas par pirmo latviešu laikrakstu
Zviedrijā (redakcijas kdllēgijā
prof. Kārlis Straubergs, Jānis Aiidrups
uļņ mag. oec. Art. Mikelsons), un „Latv-iix
Zinas" tagad iznāk 2 reizes nedēlā.
„Latvju Vārda" redakcija un galv. kantoris:
Mālarhojden, Klubbacken 39, IV,
Stockholm, bet pilsētas kantoris: Svea-vagen
70, II, Stockholm, Sverige.
Eā tas notika? (2.)
Ārlietu ministrs Munlers ministru kabinetā
nenāca ar plašākiem ziņojumiem,
tctmēr vienmēr norādīja uz stāvokļa
nopietnību. Munters labi pārzināja ārpolitikas
technisko pusi, bet daudzi viņa
pareģojumi nepiepildījās. Viņš arī
necieta, ja tā resora darbībā pieliek roku
kāds cits. Ziņojumos ministru! kabinetam
viņš bija loti atturīgs un pašas
svarīgākās lietas ziņoja vienīgi prezidentam,
paskaidrodams, ka esot lietas,
kuras nekādos apstākļos nedrīkstot
klut zināmas sabiedrībai. Uzticot tās
ministru kabinetam, neesot izslēgta varbūtība,
ka tās nāk zināmas atklātībai
unļ ar to varot rasties nepārvaramas
grīītības. Debatēs ministru kabinetā
Vltļnters aizstāvēja viedokli, ka mums
jāizvairās no katras kombinācijas, kura
varētu radīt otrā pusē šaubas parļ mūsu
igarīgo vēlēšanos ieturēt patiesu! neitralitāti'.
Tas bija arī visu valdības lo-celfilu
uzskats.
liet ja nu tas nelīdzētu? Vācija bija
investējusi karam pārāk daudz līdzekļu
un enerģijas, lai to neizlielolu. Hitlers
bija kā velosipēdists, - ja neļnin,
tad krīt. Nācis pie varas deniagopjas
ceiā, tas varēja noturēties pie varas
vieiiīgi tik ilgi, cik ilgi tas baroja savu
tautu ar jauniem sasniegumiem. No
„Mein Kampf" varēja spriest, ka i Vācija
izšķīrusies par ekspansiju uz aust-runiiem.
Līdz ar to kara gaita viena
vai! otra puse varēja nerēķināties ar
mūsu neitralitāti un iet mums pāri.
Mēs pieņēmām, ka varēsim aizstāvēties.'
jo mums bija aizstāvēšanās griba.
Mēsl, arī nebūtu bezspēcīgi, jo Latvija,
Lietuva un Igaunija, kopēji cīnoties,: varēja
uzstādīt 600-800.000 vīru lielu armiju.
Tas būtu militārs faktors, ar kuru
jārēķinās. Nemēģinot pieslieties kādai
īpatai kombinācijai, mēs rūpīgi apsvērām
iespējas, kā pasargāt savu neatkarību
ar ieročiem rokās, r Raksturīga
toriiz bija Baltijas vāciešu nostāja, Vīnu
izturēšanās dažbrīd bija tīri provokatoriska.
Tās vācu organizācijas, kas
pieslējās nacionālsociālismam, kaut gan
nesa citus nosaukumus, atklāti ignorēja
mūsu izdotos likumus. Arvien neatlaidīgāks
un asāks kļuva vācu preses tonis,
arvien bicSāk skanēja daudzie apgalvojumi,
ka vācieši atnesuši Baltijas zēniem
kultūru, ko nepateicīgie vietējie
iedzīvotāji vairs nepavisam ^ negribot
atzīt. Vācu sūtniecība protestēja kā par
laikrakstiem, tā par atsevišķiem latviešu
žurnālistiem. Tāpat kā cilās valstīs,
kuras dzīvoja vācu minoritāte, ,arl pie
mums radās nelegāla nacionālsociālistu
kustība. Tā figurēja ar nosaukumu „Be-iestādes
savā laikā apcietināja un kā
valstij kaitīgus elementus i/.riidīja no
Latvijas. .^īs organizācijas uzdevumos,
kā vēlāk noskaidrojās policijas izjnok
šanā, bija ne tikai nacionālsociāliiii
ivle-āli^
ma
arī par daudz citām lietām šī organizācija
sūtīja attiecīgām vācu iestādēm savus
ziņojumus.
Hitlera uzticīl)as personai'- ārlietu
nnnistram Ribeutropam dodoties sjuā
vēsturiskajā braucienā uz Maskavu,
radās Maskavas vienošanās,' kus pēc
Polijas sakaušanas Vāciju atljjrīvoja no
draudiem austrumos. Mums, l*iltijas
valstīm, šim Maskavas nolīgumam bija
vēl sava īpaša,, nozīme. Nolīgums ļ)ēc
savas būtības bija 2ļ lielvalstu savstarpējo
politisko un militāro kombināciju
izlīdzinājums, un, kā vēsturē bieži ļ)ie-dzīvots,
uz mazo tautu dzīvesi tiesību
rēķina. Ka Vācija j^iii tūlīt pēc Maskavas
vienošanās vairs lierēkinājās ar Baltijas
valstu pastāvēšanu, liecināja loti
steidzīga vācu tautības iedzīvotāju iz-vākšana,
lai it kā savāktu vienkopus
dažādās zemēs izklaidētos vāciešus. Sī
rūgtā patiesība nepārprotami apstiprinājās
nedaudz vēlāki Kad Latvijas ārlietu
ministrs V. Muiiters Maskavā parakstīja
atbalsta punktu ligumu, Staļins
pats viiiam paskaidroja: Bibentrops
esot izteicies, ka Vācijai nebūtu nekādu
iebildumu, ja Krievija nekavējoties okupētu
visu Igauniju uii Latviju līdz Daugavai.
- Tas nenozīmē, ka Bibentrops
būtu vēlējies dot Lietuvai uii Latvijas
dienviddaļai iespēju tur|)ināt savu neatkarīgo
dzīvi, bet gan Vācijas vēlēšanos
iegūt Daugavu par atbalstu savas
armijas kreisajam spārnam uzbrukumā,
kam pēc Polijas sakaušanas, saskaņā
ar sen izstrādātu plānu, vajadzēja vērsties
pret austrumiem. Ka Bibentiŗops ir
klusībā cerējis iegūt Vācijai pai^ izejas
pozīciju Kurzemi uii Lietuvu, liecina
arī fakts, ka no Lietuvas vācu la'ulība.v
pilsoņus neizvāca. \
Maskava savukārt šo jautājumu apsvēra
tikpat reāli. Pieprasot Baltijas
valstīs tikai bāzes, tā izrādīja pret tām
lielu „iecietību". Staļins pat gāja tālāk
un kādā sarunā ar Latvijas ārlietu ministru
deva savu boļševika goda vārdu,
ka Krievijai neesot nekādu citu interešu
Baltijas telpā, kā vienīgi, ierīkojot atbalsta
punktus, nodrošināt savas intereses
Baltijas jūrā. Sie atbalsta punkti
nekādā zinā nenozīmējot Baltija^ valstu
suverenitātes ierobežošanu, pat ne aiz-karšanu,
un mums būšot iespēja pārliecināties,
ka Krievija pratīšot respektēt
Baltijas tautu nacionālās tradīcijas
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 29, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-09-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari450929 |
Description
| Title | 1945-09-29-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | drīkstēs bijīgi turēt rokās šo pirmo Virzas I grāmatu franču valodā, pirmo pēc tik daudziem franču dzejnieku darbu tulkojumiem, ko Edvarts Virza sniedzis latviski. Savienotās Valstīs, par latviešu bēgtu bēdīgo stāvokli Vācijā informē „Latvian Information Bul-letin". Tas atzīmē, ka jau jūnijā mūsu sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis mūsu sūtniecībai Vašingtonā telegrafējis: Kafarii izbeidzoties, latviešu stāvoklis Eiropā, sevišķi Vācijā, katastrofāli pasliktinājies kā tiesiskā, tā pārtikas zinā. Bavārijā tūkstoši latviešu bēgļu mitinās mežos. Vietējai Sabiedroto pārvaldei trūkstot vadītāju noteikumu. Pārtikas piegāde nekārtīga. Vācieši paši savā zemē kaut kā iztiek, arī neitrālu zemju pilsofii gūst fiizstāvību no savām valdībām. Latviešu bēgtu vidū daudz slimu, un miŗstīlDa liela. Nepieciešama steidzama palīdzība." To pašu apstiprina Starptautiskā Sarkanā krusta galvenā v^lde Žeriēvā ar 18. jūl. telegrammu SSK delegācijai Savienotās Valstīs: „Baltijas valstu pilsoņu stāvoklis Vācija patlaban sevišķi grūts. Lūdzam informēt, vai Amerikā pašreiz ir kādas Baltijas pilsoņu palīdzības organizācijas! kas vēlētos noorganizēt plašu palīdzību." „L(itvian Relief Incorporation", kuras adrese ir: 92, Liherty Street, Neiv York, iV.y,, U,S.A., uzaicinājusi tautiešus vākt ziedojumus latviešu palīdzībai. Šī adrese izmantojama piederīgo meklēšanai Amerikā, jo organizācijai „Latvian Relief Incorporation" \Y tiešs kontakts ar visām Amerikas latyiešu biedrībām, - tā arī;labprāt uzneriias vidutājību. MusU tautieši Amerikā nodibinājuši Amprikas latviešu, federāciju par neatkarīgo Latviju (American Latvian Fe-deration for the Independence of Lat-via), - tās pr-ks ir Andrejs iStebels. Amerikas Sarkanajā krustā nodibinājusies Latviešu komiteja, kuras pr-ks ir R. Hermansons. Tajā pat laikā Savienotās Valstīs darbojas arī kāda latviešu komunistu organizācija „American Relief for Latvians*', kas tās savāktos līdzeklis nodod padomju kara palīdzībai. Mēnešraksts „Drauga Vēsts", kas K. Purgaķ vadībā Savienotās Valstīs iznāk jab 4. gadu, apliecina: „Ticam Atlantijas chartas un prezidenta Rūzvelta 4 brīvībām, kuru realizēšana dzīvē atdāvinātu arī latvju tautai zaudēto brīvību." r ' ' ^ Amerikas bīskapi katoļu nacionālās labklājības konferencē prasīja starptautiskus pamatlikumus, kas aizstāvētu tautas pret tiranniju. Pieminot Baltijas jalstis un„bīstamō klusumu", kas par tām valdot trīs lielvalstīs, konferencē teikts: „Mēs ceram, ka, pieņemot galīgo mieru līgumu, netiks protokolēts viens, proti, ka mūsu tkuta attaisnojusi šo miermīlīgo tautu nodošanu verdzībā." ' Tirolē 73 franču okupācijas joslā un Innsbru-ka, tās lielākā pilsētā, patvērumu atra- ^^usi ap 500 latviešu. Pašā Innsbrukā un ^as tuvākā apkārtne dzīvo ap 270, visi '^vru^bet Landekasun Kufšteinas no-metne ap 200. Pārtikas devas pēdējā ;%ka paaugstinātas' no 1.050 uz apm. ļ^ļOO kalorijām dienā. Tagadējam 4 ne- ^etū periodam tās izziņotas: 8 kg mai-zes, 800 g gaļas, 500 g sviesta, ap 250 e siera, 500 g cukura. Tautiešiein lielas rai2:es^ sagādā tuvējā ziema, jo^ trūkst kurināma un piemērotu dzīvokļu. - Par latviešu bēgtu sabiedriskās dzīves,centru l i ro e kļuvusi Innsbrukā, kur atrodas liroles Latviešu komiteja (Latvian Com-mittee, Salurner Str, 5, Innsbmck, Au-stna) Ta nupat pārvēlēta: pr-dis inž. A. Kalpiņš, locekli raksln. Valdēm. Kārk- Ims un žurn. Pauls Zariņš. Komitejā ievelēti arī Landekas un Kufšteinas no-metnu latviešu pārstāvji. - Kufšteinas nometne dzīvo glezn. Jānis ČiĢlavs, Solbadā-Hallē grafiķis Alfrēds Švfedre-vics. Maija sākumā Tirolē traģiskā nāvē miris glezn. Jānis Apinis ar sievu Eiženiju. ZariM Zviedrijā aļbi latviešu laikraksti - „Latvju Vārds", kas .dēvējas par pirmo latviešu laikrakstu Zviedrijā (redakcijas kdllēgijā prof. Kārlis Straubergs, Jānis Aiidrups uļņ mag. oec. Art. Mikelsons), un „Latv-iix Zinas" tagad iznāk 2 reizes nedēlā. „Latvju Vārda" redakcija un galv. kantoris: Mālarhojden, Klubbacken 39, IV, Stockholm, bet pilsētas kantoris: Svea-vagen 70, II, Stockholm, Sverige. Eā tas notika? (2.) Ārlietu ministrs Munlers ministru kabinetā nenāca ar plašākiem ziņojumiem, tctmēr vienmēr norādīja uz stāvokļa nopietnību. Munters labi pārzināja ārpolitikas technisko pusi, bet daudzi viņa pareģojumi nepiepildījās. Viņš arī necieta, ja tā resora darbībā pieliek roku kāds cits. Ziņojumos ministru! kabinetam viņš bija loti atturīgs un pašas svarīgākās lietas ziņoja vienīgi prezidentam, paskaidrodams, ka esot lietas, kuras nekādos apstākļos nedrīkstot klut zināmas sabiedrībai. Uzticot tās ministru kabinetam, neesot izslēgta varbūtība, ka tās nāk zināmas atklātībai unļ ar to varot rasties nepārvaramas grīītības. Debatēs ministru kabinetā Vltļnters aizstāvēja viedokli, ka mums jāizvairās no katras kombinācijas, kura varētu radīt otrā pusē šaubas parļ mūsu igarīgo vēlēšanos ieturēt patiesu! neitralitāti'. Tas bija arī visu valdības lo-celfilu uzskats. liet ja nu tas nelīdzētu? Vācija bija investējusi karam pārāk daudz līdzekļu un enerģijas, lai to neizlielolu. Hitlers bija kā velosipēdists, - ja neļnin, tad krīt. Nācis pie varas deniagopjas ceiā, tas varēja noturēties pie varas vieiiīgi tik ilgi, cik ilgi tas baroja savu tautu ar jauniem sasniegumiem. No „Mein Kampf" varēja spriest, ka i Vācija izšķīrusies par ekspansiju uz aust-runiiem. Līdz ar to kara gaita viena vai! otra puse varēja nerēķināties ar mūsu neitralitāti un iet mums pāri. Mēs pieņēmām, ka varēsim aizstāvēties.' jo mums bija aizstāvēšanās griba. Mēsl, arī nebūtu bezspēcīgi, jo Latvija, Lietuva un Igaunija, kopēji cīnoties,: varēja uzstādīt 600-800.000 vīru lielu armiju. Tas būtu militārs faktors, ar kuru jārēķinās. Nemēģinot pieslieties kādai īpatai kombinācijai, mēs rūpīgi apsvērām iespējas, kā pasargāt savu neatkarību ar ieročiem rokās, r Raksturīga toriiz bija Baltijas vāciešu nostāja, Vīnu izturēšanās dažbrīd bija tīri provokatoriska. Tās vācu organizācijas, kas pieslējās nacionālsociālismam, kaut gan nesa citus nosaukumus, atklāti ignorēja mūsu izdotos likumus. Arvien neatlaidīgāks un asāks kļuva vācu preses tonis, arvien bicSāk skanēja daudzie apgalvojumi, ka vācieši atnesuši Baltijas zēniem kultūru, ko nepateicīgie vietējie iedzīvotāji vairs nepavisam ^ negribot atzīt. Vācu sūtniecība protestēja kā par laikrakstiem, tā par atsevišķiem latviešu žurnālistiem. Tāpat kā cilās valstīs, kuras dzīvoja vācu minoritāte, ,arl pie mums radās nelegāla nacionālsociālistu kustība. Tā figurēja ar nosaukumu „Be-iestādes savā laikā apcietināja un kā valstij kaitīgus elementus i/.riidīja no Latvijas. .^īs organizācijas uzdevumos, kā vēlāk noskaidrojās policijas izjnok šanā, bija ne tikai nacionālsociāliiii ivle-āli^ ma arī par daudz citām lietām šī organizācija sūtīja attiecīgām vācu iestādēm savus ziņojumus. Hitlera uzticīl)as personai'- ārlietu nnnistram Ribeutropam dodoties sjuā vēsturiskajā braucienā uz Maskavu, radās Maskavas vienošanās,' kus pēc Polijas sakaušanas Vāciju atljjrīvoja no draudiem austrumos. Mums, l*iltijas valstīm, šim Maskavas nolīgumam bija vēl sava īpaša,, nozīme. Nolīgums ļ)ēc savas būtības bija 2ļ lielvalstu savstarpējo politisko un militāro kombināciju izlīdzinājums, un, kā vēsturē bieži ļ)ie-dzīvots, uz mazo tautu dzīvesi tiesību rēķina. Ka Vācija j^iii tūlīt pēc Maskavas vienošanās vairs lierēkinājās ar Baltijas valstu pastāvēšanu, liecināja loti steidzīga vācu tautības iedzīvotāju iz-vākšana, lai it kā savāktu vienkopus dažādās zemēs izklaidētos vāciešus. Sī rūgtā patiesība nepārprotami apstiprinājās nedaudz vēlāki Kad Latvijas ārlietu ministrs V. Muiiters Maskavā parakstīja atbalsta punktu ligumu, Staļins pats viiiam paskaidroja: Bibentrops esot izteicies, ka Vācijai nebūtu nekādu iebildumu, ja Krievija nekavējoties okupētu visu Igauniju uii Latviju līdz Daugavai. - Tas nenozīmē, ka Bibentrops būtu vēlējies dot Lietuvai uii Latvijas dienviddaļai iespēju tur|)ināt savu neatkarīgo dzīvi, bet gan Vācijas vēlēšanos iegūt Daugavu par atbalstu savas armijas kreisajam spārnam uzbrukumā, kam pēc Polijas sakaušanas, saskaņā ar sen izstrādātu plānu, vajadzēja vērsties pret austrumiem. Ka Bibentiŗops ir klusībā cerējis iegūt Vācijai pai^ izejas pozīciju Kurzemi uii Lietuvu, liecina arī fakts, ka no Lietuvas vācu la'ulība.v pilsoņus neizvāca. \ Maskava savukārt šo jautājumu apsvēra tikpat reāli. Pieprasot Baltijas valstīs tikai bāzes, tā izrādīja pret tām lielu „iecietību". Staļins pat gāja tālāk un kādā sarunā ar Latvijas ārlietu ministru deva savu boļševika goda vārdu, ka Krievijai neesot nekādu citu interešu Baltijas telpā, kā vienīgi, ierīkojot atbalsta punktus, nodrošināt savas intereses Baltijas jūrā. Sie atbalsta punkti nekādā zinā nenozīmējot Baltija^ valstu suverenitātes ierobežošanu, pat ne aiz-karšanu, un mums būšot iespēja pārliecināties, ka Krievija pratīšot respektēt Baltijas tautu nacionālās tradīcijas |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-09-29-05
