1949-06-18-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•» - • p i l» .1 ^ .-• :.''ļi*.'Vv;'-'ļ 1949.I ( « ^ mkita 11^ 1- m .«>> In. LATVIA Latvifls Newspaper publiflbed under EUCOM Clvll Affttf Divislon Authoriaation SSalber UNDP IW. Publluher gatf Sdltor: Valdemān Lam- 0t»ffltI>rau0nlik-Str. 1. Prlnter: inmer * Ungejieuer. Ludwlgs. buri Kdroerstr. 16. Publlshed liHMWMldT. Circulation: 14.000. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 66 (290) Sestdien, 1949. l&JonUi. Iznāk tre&dicnās un sestdienās. Udevējs: Latviešu Centrālā Komiteja. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. ttā, vietnieki: M. CiiUtls un K KlāvMns. Re-dakteri: A. BoIit«lns, Pr. Igals. J. Jēkabsons, P. Krusa. B. Ķīselis, H. Mlndenbergs. A. Ozols, t. Ralstei'S. L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngcn/N., inuandstr. S. t^. ITt». ]ileklē modus vi rietumiem un Vācijas saskaldīšanās divi daļās pagaidām nav novēršama . ftaW (L). — Rietuma delegāciju iorindis Parīze ceļas optimisma cilnis, un E(^inā marmora pils šīs ga^Uļgi vidfi bija pilna rožainu ce-fl^ o, Francijas niinistrtt kabineta f{dl trešdien Sumans paziņoja, ka vienošanos par Austrijas valstsligu-ļffi, varbūt, varēšot panākt vēl pilDti 1/septembra. Sis bija vis- JļUnīistisldlkais paziņojums, kāds 0ds šim dzirdēts Farizes konferen- Sumana optimisims pamatojās acīm redzot uz apsvēruma, ka sa-ki^ i ar attiecību pakāpenisku pa-lUktinSšanos starp Jugoslaviju un toffiinforma valstīm, padomju dele-gficija vairs neatbalstīs jugoslavu pailbu pēc Austrijas territorijas Karintijfi un Steiermarkā un pēc leparšdju maksājumiem. Kopš pirmdienas Parfzē bija vē- .Jama atkal kāda jauna parādība: ļitrl ministri aiz slēgtām durvīm meklēja bazi austrumu un rietumu ladielvei. Tam tomēr nav nekā ko-pSj'a ar 1945.^46. g. kļūmīgo ap-peaflement (samierināšanas) politiku, un drīzāk jau atgādina modus vtvendi izmisīgo meklēšanu 1942. g. vasarā un rudeni Vašingtonā starp Japānu un Sav. valstīm pirms Perl- Httboras. Četri lielie i r vienprātīgi rtlmazļ savos centienos apslēpt savu nevienprātību. Uekas, ka viņi aiz-biraiikdami no Parīzes durvis neaiz-drtls, bet. šķirsies labā omā un miiMfis uzturēt savstarpēju kontaktu tādā veidā, kā uzdos lietpra-t? Jlem „8tudēt^* 2in5mu8 Jautājumus. St pēdējā un izšķirīgā fāze Parl-iS sSkSs Jau svētdienas vakarā, kad 86iH ftrlletu ministri pēc neauglīgai diskusijas par miera līgumu ar Vficijti pēkšņi sasauktajā slēgtā sēdē Izdarīja mēģinājumu koncentrēt konferences darbus šaurākā, pieticl-giķš, bet toties praktiskākā gultnē. Kopš tā brīža visas konferences sē-ieņ notiek vienīgi aiz slēgtām durvīm. jāuzsver, ka iniciatīva konferencei intensivēšanai izgāja no rietum-vdstlm. Pag. sestdienas rītā Bevms spontānā apņēmībā ieradās pie V i - iinska padomju vēstniecībā. Rietumvalstis, kā aizrāda BBC korespondents Parīzē T. Barmens, ne vienreiz vien bija prptestējušas pret veltīgu laika nosišanu garajās saru-nāf un it sevišķi pret konferences InpantoSanu propagandas nolūkos. Rietumu cenšanās tagad iziet uz to, lai panāktu kaut kāda veida sadzīvi ar Pad. savienību, par ko jau r u nāja Bēvins angļu strādnieku partijas kongresā Blekpūlā. S l miermīlīgā sadzīve, modus vivendi, starp rleturcliem un austrumiem, kā aizrāda angļu delegācijas aprindās, ir Jo nepieciešamāka tagad, kad Vācija un Berlīne ir saskaldītas. Tāpēc fetrām okupācijas varām esot Jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tur kaut cik normālāku dzīves ritumu. Izejot no šl apsvēruma, rietumvalstis esot iesniegušas Višin- «kim veselu rindu konkrētu priekšlikumu. Sie priekšlikumi it dabiski «karot pirmā kārtā satiksmi no Berlīnes uz rietumiem un tirdzniecību starp austrumu un rietumu Vāciju, - divi jautājumi, kurus l^espēja nokārtot komandanti Ber- Bnē. Notikumi Parīzē pēdējās dienās M j l risinājās šādā raibā virknē: Otrdien pēcpusdienā četri ministri sanāca kopā slepenajā apspriedē t i kai uz īsu bridi. Jau pēc nepilnas stundas Višinskis ar visu savu svītu atstāja sēdes zāli, iekāpa auto mašīnās un aizbrauca. Tris rietumu ministri turpretim palika zālē sēžam, un viņiem drīz vien piebiedrojās pārējie viņu delegāciju locekļi, kuri iepriekšējā slepenajā apspriedē nebija piedalījušies. Rietumvalstu delegāciju sekretariāti bija ne mazākā mērā par žurnālistiem pārsteigti, kad dabūja zināt par Višin-ska pēkšņo aizbraukšanu. Delegāciju preses šefi tūliņ steidzās uz Rožainā marmora pili, lai informētos par stāvokli. Pēc vairāk nekā vienas stundas viens no šiem preses šefiem izgāja no Sēžu zāles un paskaidroja reportieriem: «Vlšinska aizbraukšana nav nākusi negaidīta. Tā nebija nekāda demonstratīva i z - soļošana no zāles, jo sēde bija no-risusi omulīgā noskaņojumā un ministri bija vienojušies sanākt kopā vēl šovakar vēlu vakarā." Neviens nezināja, vai Višinskis bija iesniedzis savu atbildi uz rietumu priekšlikumiem un tad atstājis zāli, lai dotu viņiem laiku to pārbaudīt, jeb ari viņš bija atgriezies padomju vēstniecībā nogaidīt tālākas instrukcijas no Maskavas. Atstājot pUi, Višinskis nemaz nesteidzās: viņš lika savam šoferim, novirzīties no taisnā ceļa un braukt caur Buloņas mežu. Padomju vēstniecību viņš sasniedza ar 40 min. ilgu nokavēšanos. Absolūtā noslēpumainība, kādā bija tlt^s visa$ pēdējo, dienu apspriedes, klāja ari misteriozos notikumus otrdienas vakarā. Rietumu delegāti nebija izvilināmi dot paskaidrojumus kaut vispārējās frāzēs, un viņi tikai ieteica nepacietīgiem žurnālistiem ..neuztraukties". Pēc dažām pazīmēm tomēr varēja spriest, ka Višinskim jau rokās ir jaunas instrukcijas no Maskavas, — instrukcijas, kas izšķirs, vai konference izjuks dusmās jeb arī vieno-fTurplnājums 8. Ipp.). Padomija šķiežas ar aizdomīgiem pārmetumiem Londona (S). - Padomju kara flotes oficiozs Krāsnij Flot ziņo, ka Turcijas kara flotes virspavēlnieks kopā ar vairākiem augstākiem virsniekiem izlidojis uz Vašingtonu, lai vestu tur sarunas par turku kara flotes bāzes ierīkošanu Melnās jūras piekrastē. ..Nevar būt nekādu šaubu," raksta Krāsnij Flot. „ka šī bāze būs nolemta nevis turku, bet gan amerikāņu kara flotes lietošanai." Sis pats padomju orgāns apsūdz ..zināmos zviedru militāristus", ka tie nodomājuši pārvērst Zviedriju par bazi ,.raķeššāviņu un atombumbu karā pret PSRS". Izstrādādami un sekmēdami šādus plānus, zviedru virsnieki esot kļuvuši par ..amerikāņu aģentiem". Kā United Press ziņo. vēl šovasar Zviedrijā apmācīs 1000 skolotāju civilai aizsardzībai. Valdība apzīmē par nepamatotām baumas, it kā skolotāji tiktu sagatavoti „atomu karam". 6ALI6I iznkiniit Trt9 režimu Londona (AFN). — Maršalā TitO/ Jugoslavija atkal nonākusi uzmanības degpunktā. Uzmanību tai velti abas puses — rietumi un austrumi Bet katra puse to dara dažādā veidā. Kominfonna kongress savfi trešajā sesijā, kas notikusi Breslavas tuvumā, pieņēma izšķirīgus lēmumus par Jugoslaviju un nolēma reiz par v i sām reizēm darīt galu Tito režl-niam, pievienojot Jugoslaviju atpakaļ „tautu demokrātiju" saimei. Pēc ziņām no informētiem avotiem, kominforma valstis nolēmuša? ievadīt pret Tito režīmu - visplašāko propagandu, kontrsplegošanu un saimniecisku blokādi, kā ari pārtraukt i r to visas diplomātiskās attiecības. Kominforms pieņēmis ari svarīgus lēmumus par Vāciju, Grieķiju, Ķīnu un par reliģijas problēmu Austrumeiropā. — Sofijā, B u karestē un Triestā tagad atklāti r u - nā, ka maršala Tito dienas skaitītas un ka Jugoslavija drīz vien atjaunošoties „tautas demokrātija". Otrdien Ungārijas valdība griezās pie Jugoslavijas ar notu, kuŗfi apsūdz to ungāru-jugoslavu tirdzniecības līguma tīšā pārkāpšanā. S. g. pirmajos pieci mēnešos Jugoslavija esot sistemātiski samazinājusi un beidzot pat pilnīgi pārtraukusi savu eksportu uz Ungāriju. — Pirmdien Belgradfi publicēja paziņojumu, ka pārtraukta visa tirdzniecība ari starp Jugoslaviju un Cechoslova-kiju. • Belgrades radio trešdienas vakarā paziņoja, k a ungāru valdiba'^upjā kārtā izraidījusi no Ungārijas trīs jugoslavu tirdzniecības pārstāvjus. S{ ir jau trešā reize pēdējo 10 dienu laikā, kad ungāru iestādes izraida Belgrades oficiālos pārstāvjus. Bet tai pašā laikā Anglija un ASV spērusi pirmos diplomātiskos soļus maršala Tito pozīciju stiprināšanai.' Abas rietumu lielvalstis piedāvā Belgradei financiālu un saimniecisku palīdzību, lai tā varētu spītēt kominforma žņaugiem. Parīzē otrdien ieradušies ASV un Anglijas vēstnieki Belgradē. Angļu vēstnieks Pīks apspriedās ar Bēvinu par piecgadīga tirdzniecības līguma slēgšanu m Jugoslaviju. Kā dzird, Anglija esot ar mieru piešķirt Belgradei vairāk nekā 100 milj. dolāru lielu kredītu. AGATAVO ZEMI KARAM Gen. Farkošs Budapekd izstrādā kāta gaļm^ hi vasarai ļugoslavijā Jugoslavija un tās kominforma kaimiņi šodien atrodas tuvāk bruņo-tain konfliktam nekā Jebkad pagājušos 12 mēnešos. Tā ziņo UN politiskās informācijas bisojs savā pēdējā bi|etēnā. Lai gan šim izdevumam nav nekādas ofioiālaf nozīmes, tanī parasti sakopo izvilkumus no vispārbaudītākajiem materiālienL Kopš pirms gada pag. vasarā kominforms atklāti* deldār^ti maršalu Tito un viņa režīmu par komunistiskās internacionāles ienaidnieku Nr. 1, nav pagājusi neviena diena, ko viņa pretinieki nebūtu i z mantojuši, lai stiprinātu Jugoslavijas pozīcijas. Lai gan joprojām nav nekādu sīkāku ziņu par pēdējo kominforma sanāksmi Breslavas tuvumā, līdz šim pieejamās informācijas liecina, ka vistuvākajā laikā sagaidāma jauna ofensīva pret maršalu Tito. Kamēr politiskā ciņa pret Tito notifk plašajā atklātībā, militārā sagatavošanās risinās vislielākajā slepenībā.' Kopš 6 mēnešiem Albānijas galvaspilsētā Tirānā atrodas Maskavas militāro speciālistu izlases štābs operāciju sagatavošanai pret Jugoslavijas rietumu robežu. Tā i r tikai knaibļu viena puse. Otrs līdzīgs štābs atrodas Budapeštā, Akadēmijas ielā 5, un to vada U n gārijas kara ministrs ģen. Michalljs Farkašs. Sos sagatavošanas darbus, protams, I financē Maskava. Pēdējās nedēļās esot atvērta vēl trešā centrāle bukarestā. bet tās uzdevumi esot galvenokārt aģentu sagatavošana un izlūkošanas dienests. Kamēr ģen, Farkašs Budapeštā izstrādā pēc kominforma norādījumiem ofensīvas plānu šai vasarai, Albānijas centrālei galvenais uzdevums «sagatavot zemi" incidenta provocēšanai ar Jugoslaviju. Pirms dažām dienām albāņu iekšlietu m i nistrija ziņoja, ka publicēts saraksts par 60 robežincidentlcm, kādi notikuši Grieķijas pierobežā. U N sekretariātam iesniegtā kopija aptver vairākus simtus lapaspušu sīkā ma-šīrirakstā. T i k p ^ rūpīgi esot sagatavots aktu materiāls par konfliktiem ar Tito robežsargiem. Ameri- ^ r t ^ konferences „kvarteti" - «etŗu ^^^^^£111^ BteMis» A n d r ^ VfiBnfcdii n a f t a w r as tsiri. No krtkāā UB labo pmA: mm Bobeiite kāņu ziņu dienesta rokās atrodas šl ' SMfākšla pirmā daļa, kis apt^^ēr l a i ku no 1948. g. 27. jūlija līdz 1949. g. 17. janvārim. Tanī uzskaitītas 46 vieglākas un smagākas sadursmes. Par smagāko apzīmēts 5. janvāfa incidents, kad Albānijas territorijā pie TerbiSas ciema esot iebrukušas 2 rotas jugoslavu karaspēka. Kaula ilgusi 11 stundas un abās pusēs b i jis daži desmiti kritušo. Albāņu ziņu centrs tālāk sakopojis visus iespējamos materiālus par Tito aģentu darbību, proklamāciju kaisīšanu un ro-bežpārkāpumiem gadījumos, kad Tito lidotāji nav ievērojuši robežas. Blakus faktiskajam materiālam Tirānas birojs sagatavojis arī propagandas plakātus, uzsaukumus un veselas avīzes serbu un kroātu valodās, pagaidām gan bez datuma. Daudzi novērotāji par visai bīstamu pazīmi uzskata bij. Albānijas komunistu partijas ģenerālsekretāra Džodžes nošaušanu. Kā zināms, nāves sodu izpildīja šinīs dienās, jo savāktie materiāli nepārprotami liecināja, ka augstais komunistu funkcionārs bijis Belgrades spiegs. Kā Tito raugās uz šiem gaidāmiem notikumiem? Cik tas spriežams no (Turpinājums 8. Ipp.). DARBU UZSAKOT Apvienojoties trimdas preses orgāniem Latvijai, Latviešu Ziņām un Nedēļas Apslcatam, laikraksts Latvija nule, kļuvis vienīgais, kur satecēs trimdinieku rūpju, bēdu, ilgu un nākotnes cerību pavedieni Pilnām apzinādamies savu lielo uzdevumu — allaž prātā turēt vienīgo svēto mērķi — mūsu tēvu z ^ mes atgūšanu, laikraksts grib būt savu lasītāju patiesais draugs un padoma devējs; grib stiprināt ticībā nākotnes gaismai ikkatru tautieti, lai kur to būtu aiznesis likteņa v i l nis; grib modri vērot izkaisīto tautas, locekļu gaitas, būt nomodā par ikvienu, nerimstoši aicinot nenoklīst no latviskās ģimenes un tautas. Tā, turpinot apvienoto laikrakstu līdzšinējās labās tradīcijas. Latvija kā nemiera zvans skandinās latvisko vārdu visā pasaulē, prasot latviešu tautas un zemes tiesu un taisnību. Uzņemoties apvienotā laikraksta llcenciāta un galvenā redaktora pienākumus, izsaku sirsnīgu pateicību par līdzšinējo darbu Latvijas galvenajam redaktoram K. Rabficana. Latviešu Ziņu galvenajam redaktoram A.Klāvsonam un Nedējaf^ A p skata galvenajam redaktoram E. Raisteram, tāpat visiem redaktoriem un līdzstrādniekiem. Aicinu visus darba koUēgas veltīt visus spēkus, lai laikraksts ari turpmāk būtu plašas un. vispusīgas informā^ cljas un vērtīgu atziņu paudējs latviešu trimdiniekam jebkurā pasaules malā. Lasītājus lūdzu neliegt savu atsaucību Latvijai, tagad vienīgajam latviešu laikrakstam Vācijā, lai tas godam spētu veikt savu uzdevumu. Lai nerimst skanēt trauksmes zvani, lai neapklust balss, kas latviešu asinis iedziedājuši mīlestību , uz skaisto zemesr stūrīti Baltijas jūras ielokā, līdz vēstīs trauksnU tas lielais brīdis, kad celsimies l i dojumam uz savu saulaino tāli — mūsu Latviju. V. Lambergai L^PunLCP priekšsēdis izbrauc uz Slnls dienās uz Stokholmu izbrauc LNP un L C P prlekJSsēdls J . Celms. Viņš tur uzturēsies ap divi nedēļas, lai kārtotu jautājumu par ciešāku sadarbību starp tautiešiem Vācijā un Zviedrijā, pārrunātu savstarpējās palīdzības lietas un iepazītos ar Zviedrijas latvieiSu dzīvi un organizācijām. J . Celms bija aicināts piedalīties Zviedrijas latviešu dienās ar referātu, bet Izbraukšanas formalitāšu kārtošana Ieilga. Tagad vīza saņemta un ceļojums, kaut ar noseboša-nos, var notikt. Viesošanās pie Dānijas tautiešiem nav paredzēta, jo vīza der tikai transitam. E. R. Mepatik Luizianas statā Ņujorka. — United Press ziņo no Ņuorleānas: ,JKā dažās aprindās i z sakās, Eiropas pārvietotās personas nākušas pie slēdziena, ka dzīve Luizianas štatā neatbilst tam priekšstatam, kāds viņām bija radies pēc noskatītām Holivudas filmām. DP, kas bija pierakstījušies par farmeriem, redzēja sevi tālu prom no spilgtām lielpilsētas ugunīm, no skaistiem cilvēkiem un no vieglās izpeļņas, kas viss tik jauki bija attēlots uz kino ekrāna. Pie šāda slēdziena nākušas autoritatīvas iestādes, meklēdamas izskaidrojumu faktam, ka ne mazāk kā 40*/o no cukura plantācijās nodarbinātiem emigrantiem Jau aizlaidušies lapās. Viņi, liekas, devušies uz ziemeļiem, meklējot sev tur labākas izdevības un vairāk spožuma. Monsinjors V. Kastels, kas vada katoļu organizāciju, kura bija apgādājusi galvojumus 300 immigran-tiem, izteicies, ka daudzi no šiem ieceļotājiem .jiemaz nav piemēroti darba un dzīves apstākļiem Luizi-ānā". Viņš piebilda: .J*ati galvenā vaina meklējama Holivudas tieksmē attēlot Ameriku par zemi, kur var viegli tikt pie bagātības un pie lābim dimfim. Sfidos ieskatos ir ari tbopielii B d U dēku mi ari mfisa pašu virsnieki un kareivji palīdzējuši iepotēt eiropiešiem šādu ieskatu, lepni dzīvodami un šķiezdamies ar naudu." Tik augstu ^izbēgušo laukstrādnieku procentu (40Vci) bija aprēķinājis kāds amerikāņu valdības ierēdnis, kas b i ja inspekcijas nolūkos ieradies pieminētā rajonā. Pēc viņa pārliecības, vēl 20Vo ieceļotāju t u vākā nākotnē pametīs lauku darbus. Pēc viņa doniām, vaina meklējama ,.nepareižā propagandā." Kāds (cukura plantācijas īpašnieks izteicās: Spriežot pēc viņa paša piedzīvojumiem ar pārvietotām personām, pēdējām ..radies iespaids, ka nauda un viegla dzīve plūstin plūst pa Amerikas pilsētas ielām". Pēc šl farmera vārdiem, DP šeit gaidīja nezin kādus brīnumus. Bet kad viņi atbrauca, tie atrada šejienes dzīvi daudz citādāku. Tagad viņi meklē sev vieglāku darbu." Laikraksts New Orlieans Item raksta, ka D P bēgšana no lauldem izskaidrojama ar laukstrādnieku smagiem darba apstākļiem un zemām algām. Bet kāda armēņu sieviete, kas bieži maina savas darb? vietas, izteikusies: „Es neatbraucu šurp, lai strādātu. Es atbraucu, lai apprecētos cr kādu bagāta vira''
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 18, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-06-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490618 |
Description
Title | 1949-06-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | •» - • p i l» .1 ^ .-• :.''ļi*.'Vv;'-'ļ 1949.I ( « ^ mkita 11^ 1- m .«>> In. LATVIA Latvifls Newspaper publiflbed under EUCOM Clvll Affttf Divislon Authoriaation SSalber UNDP IW. Publluher gatf Sdltor: Valdemān Lam- 0t»ffltI>rau0nlik-Str. 1. Prlnter: inmer * Ungejieuer. Ludwlgs. buri Kdroerstr. 16. Publlshed liHMWMldT. Circulation: 14.000. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 66 (290) Sestdien, 1949. l&JonUi. Iznāk tre&dicnās un sestdienās. Udevējs: Latviešu Centrālā Komiteja. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. ttā, vietnieki: M. CiiUtls un K KlāvMns. Re-dakteri: A. BoIit«lns, Pr. Igals. J. Jēkabsons, P. Krusa. B. Ķīselis, H. Mlndenbergs. A. Ozols, t. Ralstei'S. L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngcn/N., inuandstr. S. t^. ITt». ]ileklē modus vi rietumiem un Vācijas saskaldīšanās divi daļās pagaidām nav novēršama . ftaW (L). — Rietuma delegāciju iorindis Parīze ceļas optimisma cilnis, un E(^inā marmora pils šīs ga^Uļgi vidfi bija pilna rožainu ce-fl^ o, Francijas niinistrtt kabineta f{dl trešdien Sumans paziņoja, ka vienošanos par Austrijas valstsligu-ļffi, varbūt, varēšot panākt vēl pilDti 1/septembra. Sis bija vis- JļUnīistisldlkais paziņojums, kāds 0ds šim dzirdēts Farizes konferen- Sumana optimisims pamatojās acīm redzot uz apsvēruma, ka sa-ki^ i ar attiecību pakāpenisku pa-lUktinSšanos starp Jugoslaviju un toffiinforma valstīm, padomju dele-gficija vairs neatbalstīs jugoslavu pailbu pēc Austrijas territorijas Karintijfi un Steiermarkā un pēc leparšdju maksājumiem. Kopš pirmdienas Parfzē bija vē- .Jama atkal kāda jauna parādība: ļitrl ministri aiz slēgtām durvīm meklēja bazi austrumu un rietumu ladielvei. Tam tomēr nav nekā ko-pSj'a ar 1945.^46. g. kļūmīgo ap-peaflement (samierināšanas) politiku, un drīzāk jau atgādina modus vtvendi izmisīgo meklēšanu 1942. g. vasarā un rudeni Vašingtonā starp Japānu un Sav. valstīm pirms Perl- Httboras. Četri lielie i r vienprātīgi rtlmazļ savos centienos apslēpt savu nevienprātību. Uekas, ka viņi aiz-biraiikdami no Parīzes durvis neaiz-drtls, bet. šķirsies labā omā un miiMfis uzturēt savstarpēju kontaktu tādā veidā, kā uzdos lietpra-t? Jlem „8tudēt^* 2in5mu8 Jautājumus. St pēdējā un izšķirīgā fāze Parl-iS sSkSs Jau svētdienas vakarā, kad 86iH ftrlletu ministri pēc neauglīgai diskusijas par miera līgumu ar Vficijti pēkšņi sasauktajā slēgtā sēdē Izdarīja mēģinājumu koncentrēt konferences darbus šaurākā, pieticl-giķš, bet toties praktiskākā gultnē. Kopš tā brīža visas konferences sē-ieņ notiek vienīgi aiz slēgtām durvīm. jāuzsver, ka iniciatīva konferencei intensivēšanai izgāja no rietum-vdstlm. Pag. sestdienas rītā Bevms spontānā apņēmībā ieradās pie V i - iinska padomju vēstniecībā. Rietumvalstis, kā aizrāda BBC korespondents Parīzē T. Barmens, ne vienreiz vien bija prptestējušas pret veltīgu laika nosišanu garajās saru-nāf un it sevišķi pret konferences InpantoSanu propagandas nolūkos. Rietumu cenšanās tagad iziet uz to, lai panāktu kaut kāda veida sadzīvi ar Pad. savienību, par ko jau r u nāja Bēvins angļu strādnieku partijas kongresā Blekpūlā. S l miermīlīgā sadzīve, modus vivendi, starp rleturcliem un austrumiem, kā aizrāda angļu delegācijas aprindās, ir Jo nepieciešamāka tagad, kad Vācija un Berlīne ir saskaldītas. Tāpēc fetrām okupācijas varām esot Jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tur kaut cik normālāku dzīves ritumu. Izejot no šl apsvēruma, rietumvalstis esot iesniegušas Višin- «kim veselu rindu konkrētu priekšlikumu. Sie priekšlikumi it dabiski «karot pirmā kārtā satiksmi no Berlīnes uz rietumiem un tirdzniecību starp austrumu un rietumu Vāciju, - divi jautājumi, kurus l^espēja nokārtot komandanti Ber- Bnē. Notikumi Parīzē pēdējās dienās M j l risinājās šādā raibā virknē: Otrdien pēcpusdienā četri ministri sanāca kopā slepenajā apspriedē t i kai uz īsu bridi. Jau pēc nepilnas stundas Višinskis ar visu savu svītu atstāja sēdes zāli, iekāpa auto mašīnās un aizbrauca. Tris rietumu ministri turpretim palika zālē sēžam, un viņiem drīz vien piebiedrojās pārējie viņu delegāciju locekļi, kuri iepriekšējā slepenajā apspriedē nebija piedalījušies. Rietumvalstu delegāciju sekretariāti bija ne mazākā mērā par žurnālistiem pārsteigti, kad dabūja zināt par Višin-ska pēkšņo aizbraukšanu. Delegāciju preses šefi tūliņ steidzās uz Rožainā marmora pili, lai informētos par stāvokli. Pēc vairāk nekā vienas stundas viens no šiem preses šefiem izgāja no Sēžu zāles un paskaidroja reportieriem: «Vlšinska aizbraukšana nav nākusi negaidīta. Tā nebija nekāda demonstratīva i z - soļošana no zāles, jo sēde bija no-risusi omulīgā noskaņojumā un ministri bija vienojušies sanākt kopā vēl šovakar vēlu vakarā." Neviens nezināja, vai Višinskis bija iesniedzis savu atbildi uz rietumu priekšlikumiem un tad atstājis zāli, lai dotu viņiem laiku to pārbaudīt, jeb ari viņš bija atgriezies padomju vēstniecībā nogaidīt tālākas instrukcijas no Maskavas. Atstājot pUi, Višinskis nemaz nesteidzās: viņš lika savam šoferim, novirzīties no taisnā ceļa un braukt caur Buloņas mežu. Padomju vēstniecību viņš sasniedza ar 40 min. ilgu nokavēšanos. Absolūtā noslēpumainība, kādā bija tlt^s visa$ pēdējo, dienu apspriedes, klāja ari misteriozos notikumus otrdienas vakarā. Rietumu delegāti nebija izvilināmi dot paskaidrojumus kaut vispārējās frāzēs, un viņi tikai ieteica nepacietīgiem žurnālistiem ..neuztraukties". Pēc dažām pazīmēm tomēr varēja spriest, ka Višinskim jau rokās ir jaunas instrukcijas no Maskavas, — instrukcijas, kas izšķirs, vai konference izjuks dusmās jeb arī vieno-fTurplnājums 8. Ipp.). Padomija šķiežas ar aizdomīgiem pārmetumiem Londona (S). - Padomju kara flotes oficiozs Krāsnij Flot ziņo, ka Turcijas kara flotes virspavēlnieks kopā ar vairākiem augstākiem virsniekiem izlidojis uz Vašingtonu, lai vestu tur sarunas par turku kara flotes bāzes ierīkošanu Melnās jūras piekrastē. ..Nevar būt nekādu šaubu," raksta Krāsnij Flot. „ka šī bāze būs nolemta nevis turku, bet gan amerikāņu kara flotes lietošanai." Sis pats padomju orgāns apsūdz ..zināmos zviedru militāristus", ka tie nodomājuši pārvērst Zviedriju par bazi ,.raķeššāviņu un atombumbu karā pret PSRS". Izstrādādami un sekmēdami šādus plānus, zviedru virsnieki esot kļuvuši par ..amerikāņu aģentiem". Kā United Press ziņo. vēl šovasar Zviedrijā apmācīs 1000 skolotāju civilai aizsardzībai. Valdība apzīmē par nepamatotām baumas, it kā skolotāji tiktu sagatavoti „atomu karam". 6ALI6I iznkiniit Trt9 režimu Londona (AFN). — Maršalā TitO/ Jugoslavija atkal nonākusi uzmanības degpunktā. Uzmanību tai velti abas puses — rietumi un austrumi Bet katra puse to dara dažādā veidā. Kominfonna kongress savfi trešajā sesijā, kas notikusi Breslavas tuvumā, pieņēma izšķirīgus lēmumus par Jugoslaviju un nolēma reiz par v i sām reizēm darīt galu Tito režl-niam, pievienojot Jugoslaviju atpakaļ „tautu demokrātiju" saimei. Pēc ziņām no informētiem avotiem, kominforma valstis nolēmuša? ievadīt pret Tito režīmu - visplašāko propagandu, kontrsplegošanu un saimniecisku blokādi, kā ari pārtraukt i r to visas diplomātiskās attiecības. Kominforms pieņēmis ari svarīgus lēmumus par Vāciju, Grieķiju, Ķīnu un par reliģijas problēmu Austrumeiropā. — Sofijā, B u karestē un Triestā tagad atklāti r u - nā, ka maršala Tito dienas skaitītas un ka Jugoslavija drīz vien atjaunošoties „tautas demokrātija". Otrdien Ungārijas valdība griezās pie Jugoslavijas ar notu, kuŗfi apsūdz to ungāru-jugoslavu tirdzniecības līguma tīšā pārkāpšanā. S. g. pirmajos pieci mēnešos Jugoslavija esot sistemātiski samazinājusi un beidzot pat pilnīgi pārtraukusi savu eksportu uz Ungāriju. — Pirmdien Belgradfi publicēja paziņojumu, ka pārtraukta visa tirdzniecība ari starp Jugoslaviju un Cechoslova-kiju. • Belgrades radio trešdienas vakarā paziņoja, k a ungāru valdiba'^upjā kārtā izraidījusi no Ungārijas trīs jugoslavu tirdzniecības pārstāvjus. S{ ir jau trešā reize pēdējo 10 dienu laikā, kad ungāru iestādes izraida Belgrades oficiālos pārstāvjus. Bet tai pašā laikā Anglija un ASV spērusi pirmos diplomātiskos soļus maršala Tito pozīciju stiprināšanai.' Abas rietumu lielvalstis piedāvā Belgradei financiālu un saimniecisku palīdzību, lai tā varētu spītēt kominforma žņaugiem. Parīzē otrdien ieradušies ASV un Anglijas vēstnieki Belgradē. Angļu vēstnieks Pīks apspriedās ar Bēvinu par piecgadīga tirdzniecības līguma slēgšanu m Jugoslaviju. Kā dzird, Anglija esot ar mieru piešķirt Belgradei vairāk nekā 100 milj. dolāru lielu kredītu. AGATAVO ZEMI KARAM Gen. Farkošs Budapekd izstrādā kāta gaļm^ hi vasarai ļugoslavijā Jugoslavija un tās kominforma kaimiņi šodien atrodas tuvāk bruņo-tain konfliktam nekā Jebkad pagājušos 12 mēnešos. Tā ziņo UN politiskās informācijas bisojs savā pēdējā bi|etēnā. Lai gan šim izdevumam nav nekādas ofioiālaf nozīmes, tanī parasti sakopo izvilkumus no vispārbaudītākajiem materiālienL Kopš pirms gada pag. vasarā kominforms atklāti* deldār^ti maršalu Tito un viņa režīmu par komunistiskās internacionāles ienaidnieku Nr. 1, nav pagājusi neviena diena, ko viņa pretinieki nebūtu i z mantojuši, lai stiprinātu Jugoslavijas pozīcijas. Lai gan joprojām nav nekādu sīkāku ziņu par pēdējo kominforma sanāksmi Breslavas tuvumā, līdz šim pieejamās informācijas liecina, ka vistuvākajā laikā sagaidāma jauna ofensīva pret maršalu Tito. Kamēr politiskā ciņa pret Tito notifk plašajā atklātībā, militārā sagatavošanās risinās vislielākajā slepenībā.' Kopš 6 mēnešiem Albānijas galvaspilsētā Tirānā atrodas Maskavas militāro speciālistu izlases štābs operāciju sagatavošanai pret Jugoslavijas rietumu robežu. Tā i r tikai knaibļu viena puse. Otrs līdzīgs štābs atrodas Budapeštā, Akadēmijas ielā 5, un to vada U n gārijas kara ministrs ģen. Michalljs Farkašs. Sos sagatavošanas darbus, protams, I financē Maskava. Pēdējās nedēļās esot atvērta vēl trešā centrāle bukarestā. bet tās uzdevumi esot galvenokārt aģentu sagatavošana un izlūkošanas dienests. Kamēr ģen, Farkašs Budapeštā izstrādā pēc kominforma norādījumiem ofensīvas plānu šai vasarai, Albānijas centrālei galvenais uzdevums «sagatavot zemi" incidenta provocēšanai ar Jugoslaviju. Pirms dažām dienām albāņu iekšlietu m i nistrija ziņoja, ka publicēts saraksts par 60 robežincidentlcm, kādi notikuši Grieķijas pierobežā. U N sekretariātam iesniegtā kopija aptver vairākus simtus lapaspušu sīkā ma-šīrirakstā. T i k p ^ rūpīgi esot sagatavots aktu materiāls par konfliktiem ar Tito robežsargiem. Ameri- ^ r t ^ konferences „kvarteti" - «etŗu ^^^^^£111^ BteMis» A n d r ^ VfiBnfcdii n a f t a w r as tsiri. No krtkāā UB labo pmA: mm Bobeiite kāņu ziņu dienesta rokās atrodas šl ' SMfākšla pirmā daļa, kis apt^^ēr l a i ku no 1948. g. 27. jūlija līdz 1949. g. 17. janvārim. Tanī uzskaitītas 46 vieglākas un smagākas sadursmes. Par smagāko apzīmēts 5. janvāfa incidents, kad Albānijas territorijā pie TerbiSas ciema esot iebrukušas 2 rotas jugoslavu karaspēka. Kaula ilgusi 11 stundas un abās pusēs b i jis daži desmiti kritušo. Albāņu ziņu centrs tālāk sakopojis visus iespējamos materiālus par Tito aģentu darbību, proklamāciju kaisīšanu un ro-bežpārkāpumiem gadījumos, kad Tito lidotāji nav ievērojuši robežas. Blakus faktiskajam materiālam Tirānas birojs sagatavojis arī propagandas plakātus, uzsaukumus un veselas avīzes serbu un kroātu valodās, pagaidām gan bez datuma. Daudzi novērotāji par visai bīstamu pazīmi uzskata bij. Albānijas komunistu partijas ģenerālsekretāra Džodžes nošaušanu. Kā zināms, nāves sodu izpildīja šinīs dienās, jo savāktie materiāli nepārprotami liecināja, ka augstais komunistu funkcionārs bijis Belgrades spiegs. Kā Tito raugās uz šiem gaidāmiem notikumiem? Cik tas spriežams no (Turpinājums 8. Ipp.). DARBU UZSAKOT Apvienojoties trimdas preses orgāniem Latvijai, Latviešu Ziņām un Nedēļas Apslcatam, laikraksts Latvija nule, kļuvis vienīgais, kur satecēs trimdinieku rūpju, bēdu, ilgu un nākotnes cerību pavedieni Pilnām apzinādamies savu lielo uzdevumu — allaž prātā turēt vienīgo svēto mērķi — mūsu tēvu z ^ mes atgūšanu, laikraksts grib būt savu lasītāju patiesais draugs un padoma devējs; grib stiprināt ticībā nākotnes gaismai ikkatru tautieti, lai kur to būtu aiznesis likteņa v i l nis; grib modri vērot izkaisīto tautas, locekļu gaitas, būt nomodā par ikvienu, nerimstoši aicinot nenoklīst no latviskās ģimenes un tautas. Tā, turpinot apvienoto laikrakstu līdzšinējās labās tradīcijas. Latvija kā nemiera zvans skandinās latvisko vārdu visā pasaulē, prasot latviešu tautas un zemes tiesu un taisnību. Uzņemoties apvienotā laikraksta llcenciāta un galvenā redaktora pienākumus, izsaku sirsnīgu pateicību par līdzšinējo darbu Latvijas galvenajam redaktoram K. Rabficana. Latviešu Ziņu galvenajam redaktoram A.Klāvsonam un Nedējaf^ A p skata galvenajam redaktoram E. Raisteram, tāpat visiem redaktoriem un līdzstrādniekiem. Aicinu visus darba koUēgas veltīt visus spēkus, lai laikraksts ari turpmāk būtu plašas un. vispusīgas informā^ cljas un vērtīgu atziņu paudējs latviešu trimdiniekam jebkurā pasaules malā. Lasītājus lūdzu neliegt savu atsaucību Latvijai, tagad vienīgajam latviešu laikrakstam Vācijā, lai tas godam spētu veikt savu uzdevumu. Lai nerimst skanēt trauksmes zvani, lai neapklust balss, kas latviešu asinis iedziedājuši mīlestību , uz skaisto zemesr stūrīti Baltijas jūras ielokā, līdz vēstīs trauksnU tas lielais brīdis, kad celsimies l i dojumam uz savu saulaino tāli — mūsu Latviju. V. Lambergai L^PunLCP priekšsēdis izbrauc uz Slnls dienās uz Stokholmu izbrauc LNP un L C P prlekJSsēdls J . Celms. Viņš tur uzturēsies ap divi nedēļas, lai kārtotu jautājumu par ciešāku sadarbību starp tautiešiem Vācijā un Zviedrijā, pārrunātu savstarpējās palīdzības lietas un iepazītos ar Zviedrijas latvieiSu dzīvi un organizācijām. J . Celms bija aicināts piedalīties Zviedrijas latviešu dienās ar referātu, bet Izbraukšanas formalitāšu kārtošana Ieilga. Tagad vīza saņemta un ceļojums, kaut ar noseboša-nos, var notikt. Viesošanās pie Dānijas tautiešiem nav paredzēta, jo vīza der tikai transitam. E. R. Mepatik Luizianas statā Ņujorka. — United Press ziņo no Ņuorleānas: ,JKā dažās aprindās i z sakās, Eiropas pārvietotās personas nākušas pie slēdziena, ka dzīve Luizianas štatā neatbilst tam priekšstatam, kāds viņām bija radies pēc noskatītām Holivudas filmām. DP, kas bija pierakstījušies par farmeriem, redzēja sevi tālu prom no spilgtām lielpilsētas ugunīm, no skaistiem cilvēkiem un no vieglās izpeļņas, kas viss tik jauki bija attēlots uz kino ekrāna. Pie šāda slēdziena nākušas autoritatīvas iestādes, meklēdamas izskaidrojumu faktam, ka ne mazāk kā 40*/o no cukura plantācijās nodarbinātiem emigrantiem Jau aizlaidušies lapās. Viņi, liekas, devušies uz ziemeļiem, meklējot sev tur labākas izdevības un vairāk spožuma. Monsinjors V. Kastels, kas vada katoļu organizāciju, kura bija apgādājusi galvojumus 300 immigran-tiem, izteicies, ka daudzi no šiem ieceļotājiem .jiemaz nav piemēroti darba un dzīves apstākļiem Luizi-ānā". Viņš piebilda: .J*ati galvenā vaina meklējama Holivudas tieksmē attēlot Ameriku par zemi, kur var viegli tikt pie bagātības un pie lābim dimfim. Sfidos ieskatos ir ari tbopielii B d U dēku mi ari mfisa pašu virsnieki un kareivji palīdzējuši iepotēt eiropiešiem šādu ieskatu, lepni dzīvodami un šķiezdamies ar naudu." Tik augstu ^izbēgušo laukstrādnieku procentu (40Vci) bija aprēķinājis kāds amerikāņu valdības ierēdnis, kas b i ja inspekcijas nolūkos ieradies pieminētā rajonā. Pēc viņa pārliecības, vēl 20Vo ieceļotāju t u vākā nākotnē pametīs lauku darbus. Pēc viņa doniām, vaina meklējama ,.nepareižā propagandā." Kāds (cukura plantācijas īpašnieks izteicās: Spriežot pēc viņa paša piedzīvojumiem ar pārvietotām personām, pēdējām ..radies iespaids, ka nauda un viegla dzīve plūstin plūst pa Amerikas pilsētas ielām". Pēc šl farmera vārdiem, DP šeit gaidīja nezin kādus brīnumus. Bet kad viņi atbrauca, tie atrada šejienes dzīvi daudz citādāku. Tagad viņi meklē sev vieglāku darbu." Laikraksts New Orlieans Item raksta, ka D P bēgšana no lauldem izskaidrojama ar laukstrādnieku smagiem darba apstākļiem un zemām algām. Bet kāda armēņu sieviete, kas bieži maina savas darb? vietas, izteikusies: „Es neatbraucu šurp, lai strādātu. Es atbraucu, lai apprecētos cr kādu bagāta vira'' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-06-18-01