Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1949

              Sestdka, 1040. g. 6. «luguftit.
Vr. 80 (804) 1949/g. 6. augustā.
Af i u t m parakstu vai taleiaiiem pa-takslttsjoi
rakstM lxt«Urtfia tfmnas nav
katri slQ& redakcijas domas.
MUSU TĒVIEM
U N i M T ĒM
VEmtAIS DARBS
MOsu trimdas laiks VSdJfi un
Amtrlji iet uz beigām* 1950. g. 30.
JOniJs bds gandrīz 5 gadus ilgas „no-metņii
laiku" svešniecibas robežas
stabs* Sis latvieSu trimdas vēstures
pagrieziena bridis vairs nav tik tā­lu.
Visa mūsu dzīve, gan sabiedris**
kā, gan katra privātā iegūs Jaunas
formas, jaunu saturu.
& jaunā trimdas laikmeta atnāk**
Ilma dziļi nopietni jau izteicās nu-pat
notikušajā Latviešu centrālās
ļpadomes sesijā Imbsbauzenā. Emi­grācijas
nobeigšana, veco laužu, un
sUmo nākotnes nodrošināšana, lat­viešu
kultilras un tiesību jautāju-ini*-
tie Ir mūsu dzīvības un nāves
Jautājumi trimdā. Sajā rakstā ru­nāšu
piEur divi pirmajiem.
IHO ģenerālsapulces 2enēvā galī­gais
Umums izbeigt IRO darbību un
DP aprūpi iīākamā gada 3(|. jūnijā
im līdz ^m laikam steidzināt eml-grSSanu
— dod ari latviešu trimdi­nieku
lielākam vairumam noteiktas
cerības izceļot No 105.000 latviešu
trimdiniekiem 1945. g. Vācijā un
Austrijā vēl palikuši 56.000. Puse ir
tātad Jau aizbraukusi. No alzbraucēr
jiem tikai 2200 ir atgriezušies Lat­vijā
komunistu režīmā. No aizbrau*
C6lem Eiropā izvietojušies (Zviedri­ju
neieskaitot) 30.000, no tiem 24.000
Attglija. Pēc LCK ziņām, turpino-
' tlea tagadējai emigrācijas politikai,
Ug IRO darbības izbeigšanas dienu
Vācijā un Austrijā paliks 22.000 ne-
Jgvletotl latvieši, starp tiem 8,000
ViWA darba nespējīgi (vecie, slime
im invalidi).
XCP locekļu vislabākās domas
Imbshauzenas sesijā bija veltītas šo
22.000 tautiešu liktenim. Tie, kas pie-
Mljaa fial^ LCP sanāksmē, dziļi iz-
Ittta, ka LCP, ari tās laikam ejot uz
beigām, grib atrisināt visas latviešu
trimdas dziveķ problēmas un savu
darbu nobeigt apziņā, ka viss Ir pie«
pildīts.
Asāk kā jebkad LCP locekļi ple-
- * s ē 8 mūsu emigrācijai, kas i r gal- ^
veualsceļS izkļūšanai no Vācijas un
, lAUļtriJaa, Pieejot ar vēŅi un kritis*
ku skatu visai līdzšinējai emigrācl- }ai norisa un nākotnes iespējām,
^CK aaņSma stingrus rīkojumus un
vēlējumus. Nepalika nekādas Sau-;
bas, ka LCK un XX:!P izbeigs savu
dtebibu tikai tad un tā, lai visu
latviešu trimdinieku liktenis lielākā
iral mazākā mērā būtu nodrošināts.
Visā drlzuīiaā mūsu trimdas izpil­du
orgānu locekļi dosies uz ASV,
. Kanādu, Austrāliju, Franciju un
Norvēģiju, lai uz vietas aktivizētu
latviešu izceļošanu uz šim zemēm.
Bet mumis ir iemesls neticēt, ka
emigrācija vien atrisinās visu izvie­tošanas
problēmu. Tādēļ, pieņemot,
ka 1950. g. 1. jūlijā nometnēs būs
palikuši vēl 22.000 latvieši, LCP at­rada
ari otro ceļu šo tautiešu nā­kotnes
nodrošināšanai. Sis ceļš ir
drošs, un tas ir — latviskā slfds. T i ­kai
latviskā sirds var būt trimdas
kopības pamats un kopā turētājs,
, kas novērsis latviešu vecajam tēvam
un mātei, invalidam un slimajam
nabaga māju svešā zemē. Ar pavi­ļam
mazu ziedošanos mēs paši va­ram
cienīgi uzturēt un saglabāt sa-
. vai tautai mūsu pašu vidū savus mī­los.
Mums ir tikai jāgrib un jārt-fcojas.
Tādēļ lēmums radīt fondu
pēc 1950. g. ļ. jūlija vēl neizvietoto
tautiešu noorošināšanal, atrodot
dzīvu pamatu, naudas uzkrāšanai ša­jā
fondā, ir visnozīmīgākais un vēr­tīgākais*
LCP sasniegums. Mums
nav vairs šaubu un neziņu par
savu rītdienu.
Tautas vienota likteņa apziņa ir
sākusi runāt ari aizbraucējos. No
visiem kontinentiem pienāk vēstis
par vēlēšanos palīdzēt saviem tuvā­kiem.
Mācītājs K. Purgailis ASV,
kas visus savus spēkus un līdzekļus
dedo savas tautas trūkumcietējiem,
ar lielu dvēseles spēku raksta, ka
ļ vini savus līdzšinējos uzskatus gro­zījis
un tagad redz, ka latvieši paši
mttirēs savus darba nespējīgos un
slimos. Daudzi ir sadzirdējuši pāri
tālumiem tautas kopības garu un
latvisko sirdi. Mūsu tēvi un mātes
un slimie var nilerlgi gaidīt rīt­dienu.
'
Sis gars un SI sirds runāja arī
LCP locekļos, kad vairākas die­nas
gremdējās vissmagākās tautas
, saglabāšanas problēmās, atsedzot vi­sas
kallās patiesības puses, un — at­rada
izeju. Samazināja pārvaldes
Izdevumus, noteica jaunus ietaupīju­mus
un tos jau * iemaksāja tautas
dzīvā Spēka saglābšanas (Pašpalīdzī­bas)
fondā. Un tas ir tikai darba un
panākumu sākums.
Savas tautas visgrūtākos brīžos
latvieši tomēr paliek vienoti. Tā ir
ķīla Latvijas dzīvībai.
V. Lamberss,
orgamzaciļu
uridiskais stāToklis
Vācijā
1945. g.» dibinoties nometnēm, ra-vietējas
latviešu kopības ar vē­lētiem
pārstāvjiem. Tā paša gada
rudeni ievēlēja Latviešu centrālo pa­domi
(LCP), kas apvienoja latviešu
trimdiniekus visas Rietumvācijas
pēirogā. Izveidojās ari apgabalu pār^
i^tivības, Latviešu c^trālā komiteja
itCK) kā.thmdas kopības izpildor-
Ijans un citi orgāni. Okupācijas le-sitāčles
nelika šķēršļus latviešu radl-tiii
organizācijai, bet līdz 1948. g. to
arī neatzina,
īpašs stāvoklis ar 1946. g. radās
Joslā, kur militārā pārvalde
omtās aizstāt trimdinieku pašu rā­dītā
» nacionālās pārstāvības ar vle-n*
veida padomēm, izveidojot bal­tiešiem
kopēju Baltijas centrālo pa-āf^
mi (BCP). Latvieši iegāja šai le­galizētajā
baltiešu pārstāvībā, patu-rcft
t\Tī savu interno organizāciju.
LCK mēģinājumi panākt savai dar­bībai
legalitāti, deva zināmus panā-
Umm 1948. g. Vidū. kad ASV mili­tārā
vadība ar rakstu paziņoja LCK,
im Ml nevar pilnīgi atzīt LCK, bet
neliedz tai darboties sociālā un lab-klijlbas
laukā. Arī IRO, izdodot sa­liņā
ar ASV okupācijas varu savu
I9I8« g. 12. augusta administratīvo
rīķojiiunu Nr. 101, atzinusi trimdi-ņi
«*u vietējās un centrālās racionā-lāsi
organizācijas.
Tādā kārtā mūsu pārstāvības or­gāniem
radās zināmas, kaut arī stip­r
i . nepilnīgas. Iespējas kārtot mūsu
tautiešu lietas un vajadzības attiek­smē
pret okupācijas iestādēm un
IHO. Attiecībā pret topošo Rietum-vāciijas
valsti mūsu organizāciju stā­voklis
palika neatrisināts, kas kavē­ja
mūsu tiesisko un mantisko jautā­jumu
kārtošailu. Tagad, LCK pūļu
īrezultātā, Nlmbergas reģistra tiesa
il. iļ. 20. Jūnijā reģistrējusi organlzā-
<;l;lU «Latviešu trimdas kopība"
(D10 lettische Volksgemeinschaft Im
libdļ),; piešķirot tai Juridiskas perso­nas
tiesības. Reģistrētās organizāci­jas
statūti atspoguļo mūsu internos
.ļiTrļmdas kopības noteikumus** tik­lab
attiecībā m organizācijas mēr-ķleiļii,
kā arī pārvaldes orgāniem.
Statūtu 8. un 9. paragrāfi legalizē
Lat^le$u centrālās padomes (LCP)
m Latviešu centrālās komitejas
(LCK) pastā\rēSanu, uzdevumus un
nosauhiumu. LCK Inf. n.
- klaips moizes un divas siļķes,
pull(steni nepērk arī par 5 markam'
m ISClĻOf I J U NlOeĻS NO BBITU J013LAB U Z AUSTRSLUU
J^mlgier nopūšas palicēji, kad
vēlā sestdienas vakarā no britu jos­las
sapulcēšanās centra Zēdorfā do­das
ceļā kārtējais iknedēļas izceļo­tāju
transports ar 640 DP, kas cauri
Itālijai dodas uz Austrāliju. Sevišķi
skumīgi ir tie, kas Zēdorfā ieradu­šies
reizē ar aizbraucējiem, bet to­mēr
kaut kādu iemeslu dēļ spiesti
vēl palikt. Labi vēl, ja jāpaliek tikai
līdz nākošajam transportam, bet ir
ar! kandidāti, kas šeit gaida jau
kopš februāra vn pati vēl ilgāk. Zē-dorfas
nometnes pastāvīgie iemīt­nieki
stāsta par ģa^ljiimiem, kur iz­ceļotāji
nogaidījuši vairākus mēne­šus
xm pēc tam IRO iestādēs no­skaidrojuši,
ka pēc oficiālajiem sa­rakstiem
viņi jau ^en atrodas Aus­trālijā.
Tāpat var iznākt gaidīt mē­nešiem
ilgi, ja izceļotājam noklīst
dokumenti. Normālais gaidīšanas
laiks Zēdorfā ir ^-4 nedēļas, pēc
tam jau noteikti Jāsāk Interesēties,
jo izceļošanas procesa gaita tad vairs
nav normāla. i y\
No katra transporta kādi 10—15
atpaliek tādēļ, ka idņiem bijusi kā­da
nepatīkama saskarsme ar poli­ciju
vai tiesu vai arī kāds nevēlams
politisks traips pagātnē.
Nelaimīgi Zēdorfā arī Ir tie ļau­dis,
kas paraduši dienas pavadīt
darbā, bet tagad aiz garlaicības ne­zina,
kur dēties. Daudz vairāk to­mēr
ir to nometnes iemītnieku, kas
jūtas laimīgi, ja var kaut kā ,4zsll«
dēt" no šejienes darba norīkoju­miem.
Jājautā, ko viņi domā darīt
Austrāliji Pie nelaimīgajiem vēl
pieskaitāmi cītīgie grāmatnieki, Jo
lielais vairums grāmatas šeit nevar
iegādāties naudas trūkuma dēļ. Lai­mīgs
tas, kam pēc vairāku n^ēnešu
nodzivošanas pa transltnometnēm
vēl Izdevies saglabāt pāris marku*
Gluži nelaimīgi turpretim ir tie, kas,
paklauiiot paziņu vēstulēm, ka „Zē-dorfā
jāuzturas ne ilgāk par 3 vai 4
dienām . . jau MinSterē pasteigu­šies
izdot pēdējos feniņus un tagad
Zēdorfā jau nedēļām Ugi sēž „sau-sā'*.
Kādam laimīgajam no šiem ne­laimīgajiem
izdevās pārdot pāri Jau­nu
zeķu par kukuli rupjas maizes,
divām siļķēm un ylenu cigareti.
Turpretim rokas' pulkstenis par 5
markām neatrada pircēju. Naudas
izdošanai ta kārdinājumu diezgan.
Hamburgas un Brēmenes tirgotāji
piedāvā gan Itālijas bumbierus, gan
Havajas salu banānus, ^ t kad aiz­gāja
pēdējais transports uz&aziliju,
kur 850 emigrantu vidū bija ari pā­ris
desmiti latviešu ģimeņu, tad kāda
aizbraucēja bēdīgi staigāja gar So
gardumu kastēm. Jo Viņas pēdējais
kapitāls bija 20 feniņu — tieši vienai
galviņai Vācijas salātu.
Pašreiz Zēdorfā atrodas ap 10(K)
Austrālijas braucējii, bez tam te ne­gaidītā
kārtā no franču Joslas iera­dās
arī izceļotāju transports uz ASV.
V. D.
^Sarabande'' bojājumi
dēļ meklē patvirumul
Īrijas ostā
Pēc daudzu mēnešu ilgas gat
Sanās baltiešu iegūtais motori
„Sarabande** beidzot 25. Jūlijā
ja atstāt Gēteborgas ostu, lai ar
pasažieriem — baltiešiem^ po]
un krieviem—dotos uz Kanādu,
ļā kuģim jau pēc dažām dienām
dījušies mašīnu bojājumi, un 31.
lija nakti tas bijis ^spiests legrii
Korkas ostā Īrijā. Sniedzot lo
„Stars and Strlpes'V piebilst, ka
pasažieriem daudzi esot ar
koncentrācijas nometņu miesā U
dzinātiem numuriem, un ka
abām vienotrai sekojošām oku]
jām BalUjas valstīs āie bēgļi
beidzot vēloties rast jaunas māj
tas ar stabilu nākotni «—par
tam, ka ari Zviedrijā esot
labi dzīvot un pelnīt.
LIKVIDĒS ARI ANSBACHAS UN
ERLANGENAS NOMETNI
Amerikāņu Joslas IRO galvenā
mītne oficiāli paskaidrojusi, ka no­metņu
konsoUdāclJas programma
Hesenē nobeigta. Sai apgabala pa­likušas
tikai pastāvīgās DP nomet­nes
un IRO iestādest t. L apgabala
IRO štābs, slimnīca, kontrolcentrs
un strādnieku nometne Hanavā,, izr
vletoSanas centrs Bucbachā^ repa­triācijas
centrs Bab^nhauzenā un
starptautiskais meklēšanas birojs
Arolsenā.
Augustā mo paredz slēgt 9 no­metnes
un iestādes Ziemeļbavārljā,
kuru kopīgā uzņemšanas kapacitāte
bija 5000 personu. Likvidējamo no­metņu
skaitā ir latviešu nometne
Hindenburga kazarmās Ansbachā»
kur nesen vēl bija 000 latviešu, un
Erlangenas nometne ar 600 latvie­šiem.
Likvidējamo IRO iestāžu vidū
ir an" valodu institūts Laufā.
Imbshauzenas sesijas impresiļūs
Par apkārtnes ietekmi uz cilvēka
dvēseli ir pausti ļoti dažādi viedokļi.
Patiesība šaja strīdā, liekas, tomēr
bCis tā, ka katrs apkārtnē saredz to,
ko viņS vēlas, un ka nav vienalga,
vai ļaudis izmaina domas un pieņem
lēmumus ērtās, bagātās, trūcīgās, cil­denās
vai nožēlojamās telpās, jo pret
ai3iklrtit"ies burvību immūni cllvid
gadās ļbti reti. Tas nāk prātā, kavē­joties
Imbshauzenas pils kādreizējā
dižciltīgā īpašnieka istabās, ko grez­no
slavenu senču ģīmetnes, gleznas,
gobelēni un lustras un ko Pasau­les
luterāņu apvienība šoreiz bija
ļāvū4 latviešu trimdas parlamenta
seaļjd. LCP 15. sesija sanāca Imbs-hāUzļenčis
pilī, kas atrodas ilarca kal­nāja
dienvidvakaru nogāzē, starp
paugurainiem tīrumiem un apmežo-tieila
pakalniem.
Latviešu centrālā padome — šī
daudz ,,apstpādātā" bēgļu dzīves do­mu
paudēja un virzītāja savā attī­stībā
gājusi līkumotus ceļus, bet šo­brīd
jau atgādina zināmu parlamen­tu
miniatūrā. Sajā tautas pārstāvju
salm§ ir daudz- debatēts par kādrei­zējās
saeimas ēnas pusēm, bet, vaļ­sirdīgi
runājot, no bieži nonicinātās
simtvīru ēras vēl neesam tālu aiz­gājuši.
Pagātne nāk līdzi,
Makiavelijam būs dažā ziņā tals-nībi),
ja viņš saka, ka cilvēks nekad
nav labs, ja viņu nespiež labam būt;
toīrnēif nebūtu pareizi apgalvot, ka
mU pēdējos gadu desmitos nekā ne­būtu
mācījušies. Sajā trimdas parla­menti,
kur nav atklātu politisku
partiju, starp citu tomēr notiek di­vējāda
veida klusas cīņas. Te cīnās
tēvi ar dēliem un kopā turētāji spēki
ar centrifugālām tieksmēm. Negribu
būt ļauns pareģis vai vājš pravietis
un zilēt uzvarētāju, tomēr gribētos
teikt tāpat kā Kostēra Pūcesspleģe-
1im — uzvarēs daba; pirmkārt, uz-
^vaifs jaunā paaudze resp. tas no­grupējums,
kas savā garā būs jauns
un attīstības spējīgs.
Vēl vairāk iepriecina parādība, ja
redzam, ka kopāturētājl spēki gūst
pārsvaru pār centrifugālajām tiek-smlim.
Kas baro šīs centrbēgu tiek­smes,
kādas izpaužas visās mūsu or-ganlzllciju
sanāksmēs un jo sevišķi
izpaudās pēdējā Imbshauzenas se­sijā,
— uz to grūti atbildēt. Varbūt
tā ir patmīlība, varbūt iedzimta vai
iemantota neiecietība. Tas tomēr nav
galvenais; sparīgākais ir tas, ka na-
^cioBālais saprāts guvis un, liekas,
arvien; gūs virsroku pār šīm tiek­smēm.
Aplam dara tie, kas priecājas par
mūsu nesaderību un cīņām, bet no­ziedzas
pret tautas garu — kas šīs
nesaderības un neiecietības sēklu
kaisa mūsos. Vienalga, kādas ideo­loģijas
vai pasaules uzskata vārdā
mēs strīdamies, — šis strīds būs un
paliks neauglīgSj ja tas netuvinās
mūs Latvijas atbrīvošanas brīdim.
Katra politika ir laba, kas tuvina
brīvai Latvijas valstij. Tai jābūt
mūsu pirmajam tm pēdējam baus­lim.
Klausoties Imbshauzenas pili ga­rajās
un dažkārt arī sīkumainajās
debatēs, tomēr radās pārliecība, ka
vairums no mums ir uz īstā ceļa.
Gan materiālas dabas un lokālpolī-tiskl
motīvi mūs pagaidām vēl ie­kvēlina
vairāk nekā nacionālās kul­tūras
un nacionālās politikas kardi­nālie'jautā
jumi, toihēr beigās arī tur
pārsvaru gūst saprāts. JPariarņents,
kas prot savas kļūdas atzīt, ir spējīgs
dzīvot.
Kamēr Imbshauzenā notika ap­spriedes,
pāri pilij nepārtraukti dūca
Berlīnes gaisa tilta lidmašīnas.
Harca kalnos brīžiem spīdēja saule,
brīžiem kalni Ietinās miglā, bet pils
mājīgais gars kā silts pavards deva
mums cerību siltumu. Turklāt atva­du
vakara mājastēvs prof. S. Smits
līdzās laicīgajām vakariņām ciemi­ņiem
pasniedza raženu devu mūzi­kas
dzidruma. Vakara vēlajā stundā
pils senatnībā flīģelis runāja svēt­svinīgi
un pacilāja. Dienas Imbshau­zenā
nebija velti vadītas.
Pēteris Aigars
JAUNI ATVIEGLINiUUMI
DZELZCEĻA PASAZIEŖIEM
No 1. augusta Rietumvācijas dzelz-^
ceļi noteikuši braukšanas maksas
pazeminājumu grupu braucieniem:
12 pieaugušu personu grupa saņem
33Vs proc. pazeminājumu, 25 perso­nas
— 50 proc. No 1. aug. pagari­nāts
arī svētdienas turp un atpakaļ-braucienu
derīgums. Atpakaļbrau-cienam
jābūt izbeigtam tikai pirm­dien
pL 12, nevis, kājīdz šim, svēt­dien
pL 24. I
PATENCE PAE UDZIUTIBU
Sirsnīgi patencinu Jums visiem,
kas man līdzjūtību sūtījuši gaužajās
sērās par mīļās dzīvesbiedres zaudē­jumu,
aizejot mūžībā. Lūdzu no
Dieva Jums visiem labu spirgtu ve­selību
un daudz laimīgus gadus tā kā
man. Dr. I. Sanders
Vācijā vēl darbojas 65
skauta vienības
Skautiem ierodoties Amerikā, sava
adrese jāpaziņo latvieāu skautu or­ganizācijas
sakarniekam vad. A*
Gaujenlekam (30 Dongan Plaee,
N. y. C 34, N. y.. U. S. A), kura
vadībā nupat reģistrēta pirmā lat«
viešu roveru dzimta Amerikā. Kfi
informē skautu pri^cšnieks A Rals-kums,
Anglijā patlaban darbojas .13
latviešu skautu vienības, Zviedrijā
7„ Austrālijā 6 un Kanādā 4 vienl-ba#/
Alfr. Stema vadjbā latviešu
skauti organizējas ari CUē. Vācijā
vēl reģistrētas es skautu vienības.
Sinls dienās Velerodē pie Kaseles
noslēdzās augstāko — Gaŗezera va­dītāju
kursu nometnes posms. Skau­tiem
lielākas nometies šovasar no­tiks:
no 1.—14. augustam Plēnes eze­ra
krastā, 16 km no Eltinas nomet-ņos
apm. 287 Vidzemes apgabala
skauti. Parallēli skautu nometnei
darbosies gaidu nometne ar apm. 150
dalībniecēm. EsUngenas skautu no­metnei
no 8.—21. aug. paredzēti 2(H)
dalībnieki, bet 175 latv. skauti no
22. augusta līdz 4. septembrim no-metņos
pie Vircburgas. Dažādās citās
vietās ar! būs skautu nometnes, bet
ar mazāku dalībnieku skaitu.
Nīcas novada skauti Jau nomet-ņojušl
Fišbachas apkārtnē. Nomet­nē
piedalījušies 140 Jaunieši, un no­metnes
programmā. Īpaši uzsvērta
latvisko tikumu un gara daudzinā­šana.
„Domāju, ka nometne tās da­lībniekiem
paliks atmiņā kā maza
Latvija," raksta nometnes vadītājs,
Kursas apgab. skautu priekšnieks
K. Stunda. —ip.
Nometņti
dzīve
FISBACHAS nometnes Kārļa
Skalbes ģimnāzija jūlijā atzīmēja 4
gadu pastāvēšanu.
VIRCBURGAS centrālā nometne
jūlijā rīkoja nometnes pašpārvaldes
četru gadu darbības atceri. Pār­skatu
par nometnes Izveidošanos un
darbību sniedza komitejas priekšsē­dis
A. Bormanis. Viņa, LCK priekš­sēža
H. Klarka uc. runās Izskanēja
atziņa, ka latvieši šo drupu pilsētiņu
izveidojuši par spēcīgu gara citadeli,
kas ^gan ir likvidācijas priekšva­karā,
bet ar četros gados paveikto
tā latviešu trimdas vēsturē sev ie­rakstījusi
paliekamu lappusi,
HEILBRONNAS tbc sanatorijā sU-majiem
latviešiem neaizmirstamus
brīžus . sagādāja mācītāja Liepiņa,
operdziedones K. Brantes, brīvmāk-slinieces
V. Baravikas un aktiera R.
Blrzgaļa apciemojums ar dievvār­diem
un mākslinieciskiem priekšne­sumiem.
ANT VĒRPES latviešu nometni
Flensburgā likvidēs un telpas nodos
vāciešiem. 250 latviešus pārvieto uz
Mirvikas nometni turpat Flensbur­gā,
bet pārējos uz Eitinu. Padomes
pēdējā sēdē nometnes naudu sadalīja
trūcīgajiem un slimajiem, bet man­tai
ievēlēja likvidācijas komisiju,
kas to pārdos un naudu nodos
tbc slimajiem.
RBDAKClh
TIKAI AR SADARBĪBU
nUtvieši AngUJā pērk
auto un motociklus''— tādi
rezultāti lasāmi ziņojumos
stiem, vēstulēs draugienu Kadi^
Udzlna latviešu un britu
uzņēmlbut tas patiesi var
elpu. Mūsu centienus neaptui
JlenieSu fatāUi padevība ma&i
liktenim. Taču, ieskatoties
kļūst skaidrs, ka ari file
nevienu nepaceļ hfirs pŗol
līmeņa. Viss pirkts uz m
mēnešiem im gadiem Jāatskil
mazā algas atUkuiha augstas
vas parādiem \m procentiem,
spiež sajūta, ka, pat vienu
atraujoties no darba» trešdaļa
nedēļas skaidrās izpeļņas pag
Tikai viens ceļi var atbri
uzspiestā stāvokļa; temes Ip
Uzmanīga sludinājumu pāri
rāda, cik nesalīdzināmi di
mazi zemes gabaliņi ar H
akriem: 2000—7000 mārc.
tim liellpašumi ar 100 un vair<
riem tikai apm. 100 mārc.
visām ēkām. Un tomēr tas
milzu kopsummu lOJ
mārc, ko pat lielāka draugu
nevarētu savākt. Tādēļ radli
ma: Ja mēs ikviens no 15.000
šiem ik mēnesi būtu idedo:
mārc., tad mums 2 gadu laiki
iegūtas 24 lielfarmas ar visu
un nedzīvo inventāru. Mūsu
d.26.im darba ^ ^ s nestu ^(
labākos augļus, Rastos
kumi, ar ko pirkt Jaunus Ipal
atbalstīt mūsu nacionālos
mūsu slimos, invalidus, mūsu
slinlekus un visus ra^tājus
spēkus* Sājos centros mums
vietas, kur pulcēties, iepazīti'
priecāties, gūt Jaunas ierosm*
spēkus, uzvest pa izrādeti
dāt, rīkot referātus, pārrunu
rus, iegūt par draugiem un
rotlem šejieniešus. Tas at
mūs no vislielākajām aslml
briesmām un atraisītu mūsos
varamu nacionālo pašapziņu.
Beidzot — varētu šādas U
mas izmēģinājuma dēļ sadalīt
akru lielos īpašumos un ui
maksu pārdot Jo lēti zemes
tājiem. Visiem kopīgi parel
mantojot šejienes apstākļus,
tence uz šāda zemes gabala
nodrošināta. Ar būvsabieijļribi
līdzību drīz varētu uzcelt ari
jamās mājas, un īsā laikā ta
kopībai atmaksātu arī par
ā nevienu
u veicināti
ed
gantjago
šil. ziedojums nedē
grūtinātu, bet bū
tautiski mērķi, un ieguldītā
līdz mūža galam nestu vislat
augļus ari ikvienam personisl
sākumam vajadzētu ap 300 dliļ
kas katrs spētu ziedot 100 mfii
gūtu ierosmi un pierādījumu.
Bet — mēs jau esam Indi^
listi... Tas nozīmē — neua
nos otram ne par pensu. Lalj
katra atsevišķais spēks ir dk^
cīgs, apvienots tas kļūtu vari
bet tas jau nedrīkst notikt,
kārpīsimies katrs atsevišķi,
nacionālie mērķi sabrūk kauti
tekļos. Arī šobrīd mēs esam ļ
kuši tikpat individuāli kā
gadsimtiem. Bet dzimtenē
laiku skan noklusināmas rau(
J. U., Ang]
KA LAI IZCEĻO SARDi
DIENESTA VIRI?
Emigrācijas ziņā mēs, sardžuj
nesta vīri, esam līdz šim atst'
kā pabērnu lomā. Mums ir gai
līts, ka pēc dienesta laika h
šanās būs iespējams izceļot,
to droši paļauties nevar. Jau
pieteikties emigrācijai tuvi
IRO nodaļās praktiski bieži .
iespējams dienesta pienākumi
neparocīgās satiksmes dēļ. Bez!
mūsu vidū ir daudz bij. kaŗj
kas agrāk izskrinēti, bet iesnl
pārsūdzības mēnešiem ilgi ĻI
šas bez atbildes. Šķiet, ka tuvi
laikā tās arī dienas gaismu nei(
dzīs, tā ka attiecīgajām persoj
izceļošanas iespēja ņemta. Vai
šo lietu nebūtu iespējams
resēties mūsu trimdas oficiālaji
personām? P. Platais'
(««'fJdarbu sava
I « £ . f t t i l s p e c i a U -
^'".'Siramatnietoein. FiS/SācišanSs
mTmeaoPJleļ»^»
apstSklos ua w
^StlHi^Dierim lidz
JSs sieru speciaUsts.
Sititruiimenes locekU
Sķm toenesī. Amatnie-igSSem
jāstrādā 6 die.
iļ!,8it.lJa nedēļa nav
- -2 stundām, tad
Jenu.'
B P « samēri mums-ne-liri.
ffiakBa 8,20 peso par
iiiiDedus 16, biezpiens
ittotupeli 2--3, cūku
Sfti^r'ē(W6, vērfa;
|iilWII,(Skas:32-6t),
ļļPiŗp pār kg, bfet
ļļpi Cauru gadu dā-,
'^^'aiīgPrvīnogas m^^^
ļS, 100 gab. apelsīni
"•drusku dārgāki,
bagātīgā izvēlē,
i 1 ir galvenais'šejie-
IPate daudz vīna, kas
is/ sākot no 2,50 peso
Ifbs maksa 32 peso
110.'
toiga uzvalks 1500—
100^ sieviešu
thinģu un^d kur-'
pipari. Labs rok^s
l ā s par 1800 peso,
iar «00, luto par 30.000
l i «ārgl ir darba rīki,
ļ te ņemt līdzi, 2-3
|atkarIbS no rajona,
peso mēnesī, bet
ar 3-4 istabām
. « ķ a istaba no
apar gāzi un elektrību
MnesL Vienam pel-
^ toni uzturēt grūti.
»iespējams mē-
^!00O-15OO peso. Uz-
M o peso
No piedzīvoju.
*.ka, strādājot ai-feat
nav iesj.
Sājiem, ņet
greznotajie
Palaikam
Giju, paf,
priekš. Not'
tērpti ,,d*Bl
ceļ barikāde»
na. Pusdlenļ
mija pSf9fj
dents alzbl^
svešs. Ieradi^
tā vajaga, o
Zemē ir n
strādā arne-^
lāga apmie:
pārstrādāsa»
rodas dom*
nās. - Piev
cējas ļaudis,
saka ļoti de
tam tleUekas
grib dabūt nr
Runātājs nav
llcistu nošauj,
uguni u? pflll
30 ievainoti 1
Jūs Eiropā to
gan tur Diem
tādi tomēr Cl
tās ik uz • st
tiein. Tie Ir
līnētt Kad n
laukumu par
nieku poUds
tas vajadzīg«i
nenosistu t l "
Pil
^m^. Pastāv na-mČ'}'^
ajūtamas,
Pirmais DP
perfitjvs nodlbl
Ieceļotāju ģimc
apsainmiekošani
Goijas štata vid
štata galVaspUfll
gabals atrodas
līmeņa, kādā ai
lijas un reizē
amerikas sirdf.
šai apgabalā līst
Otrus s^us mēnļ
$tim āieņini
ViflviJrfik tiir
pibu un rīsa at
laikā sekmīgi ^
audzēšana.
30.000 ha, ko­pa
daļai kultivēt
tikai ap 20 ģim<
sākts celt pagai
menēm. Pastāvī^,
aizdevumus. K(
celt īpašu jaunai
katrai mājiņai
"»^«">a. rak-
*59 ķēra,
pmS/'. kad
Aizbraucot no
viete lasīja pa
staņus, ko pana
zignēti spriežot:
lai tur alzbrauco
vai kriims, kāds
ķltls, ko draugos
gluži viena". Dai
dēts, ka Kanādā
Višķi prērijās, kol
dēļ šī latviete v-sēklas,
lai izdaijd
Ceļā mēs izšķiļrān
vai šī daiļuma ali
kamā vietā vai
cās kādā atstātā
Es nokļuvu vie
^ krūmu nabad
dzēties. Meži, ka
f pirmajiem sol
ļaunais saimnieks
I.JŪS taču mīlat
ir divi brīnišķi
roana vārīgākā vi«
su suņus dzīvokli
sens^ aizspriedums,
varēt Ne acu kal
Ka Rigg vācu Jum
"šus rītos veda
sodību gājējiem/
Zemnieka s ē t/
fins bija mlls
pam bez silti vā
P'lsetā dzīvokli?
"»isu zemē bija
J?n>U8 uzskatīja p
zspieda cilvēku no
' ' ^ ' ^ suņi bija ma
^Nezinu, vai sai
«ajūtu. kuni