Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1949

              /
Sestdien, 1949. g. 8, augusti
PRESE
UN POLITIKA
Sviedrijaa lielākais Igduņu laik­raksts
Vaiis EčsU publicējis ievadu
ņ(eS0 un politika, ku)*ā cenSas no-
Skildtot trifndas preses vispārējo
hMu Ievadā starp citu teikts:
JEvlidriias trimd&ieku grupas po^
UtIAA spektrā mēs atrodamies pat-
Mm tādā stāvokli, ka prese, ja tā
n ^ b attālināties no kalpošanas na-ciaiitiiem
liaērķlem, nevar ievēlēties
viJMtt pusi vai nodoties tikai viena
^ viiitemi propagandas kalpībā.
11^ savstarpējo ciņu
r e i t l t l t l pte 8 gadiem tomēr beidzot
mm mākuši tik t l i u , ka ižvei-d0ittifll
divas vietējās irontes. Vie^
Bil pHlkigāii atrodas ERN (Igauņu
: n i e l ^ a padome) un otras EKK
dllUp ia^ārbibai centrs). Tātad
pfftgriis tio stkām grupiņām Mt
diVim lietām i r noteikti solis uz
. prtekSu. Bet vērojot jākonstatē, ka
Jopidjfim Mfodami^čr nelaimīgā si-
|uwjfi: abi partneri „piedāvā" viens
OtMtil iissidarbibu" un tur i,durvis
v^*^ lūdzu, nākiet tik iekšā un
., ltnliiijj|t mdsu darbul t'rotams, vl<g-ildlIlUlr
un iiādatbiba iiEpall^k. Mēs
«stei viss Un mūsu pretinieki nav
; nekasi Citos apstākļos tas sagādātu
^ ll(»virntājiem Jautrību, bet patlaban,
fahtāilāgādējdš apstākļos nebūtu tik
^^SucriAstam, kas spēj vērot neit-rtUif
it dcaidrs, ka abās no fiīm
j»Ušem, ātševiSķi ņemot, ir vājas un
n^etlekamas tiem uzdevumiem,
^ kas mOs gaida. Jo vaiifāk tādē}, ka
' to abu darbībā to ārpuses met
Iprunguļus ritēņoK, samazinot tādā
Itfļtdā pat to n^žumu, kas paveikts
favrup stāvot...
|ļ|#tirflli ddmājoSai presei ir skaidrs,
k i Vienīgā iespēja nopietnākam dar^
hmm ppāviglem panākumiem
pavēli kad ERN radikālāko
ipiku enerģijas bagātībā un inicia­tīvi
b&l apvienota ār &KfC atturi glk§ iīaiju^ aiz ki^as stāv nopietni
itt iiMlonttU domājoši trimdas tau-tim
Sāde apvienošanās iekļautu
lldžUneto ārišķīgo irobUsto un ārdb-
Iii ojMčHuetJu kopīgas organizācijas
rUMO| kur iespējams iesaistīties
diKMmit^ (nrmāi kas kalpos vis^
ffttbai Interesēm. Labs paraugs šeit
f b p Igiuņu nacionālā fonda sadal*^
>btt»i ģan vēl svārstīga un ne^
dīNrfa Kāl šavoš kopīgos panāku-^
]inoi Uf vienigati prieka stars Zvied'^
rijāi Igauņu trimdiniekiem. No ši «ataugā vajadzētu mācīties ari po-*
ļltMcai Oi^ganlzāClJāl Jo Afāttāk tādē),
aepaftie iiāPiMb^^^^^
illds, ka tn pāmt'ilahā
teāU ieipājama4 Tāpēc pi^sei
'iur atbildības sajtltu tagadējos ep-atāklos
nav iespējams izvēlēties vie-
»tf noteiktu pusi. fU vienīgais
«1)1 it Vienvadības ignojrēšana un
m i l l i d k d spaidu pielietošana sav-iilptijāl
iuVlhdSanai. t^uses la&vēle
liildIJI b^^^^ kopdārbi^
blidoitaāi ignorēšanu un mosu tā^
lai) mērķu^ neievērošanu. Mēs ešām
ppieeln&ti, ka tikai toku tokā, sav-^
Ifitpfgā cieņā^ viens otru papildi-nni
Un atbalstot, nonāksim reizat-
)ļ)ākeļ dzimtene.
smagu un neapdomīgu vērtējumu
ijteikSina par sevtem pretiniekiem
kļuvusi višpāi^eja parādība. Ne-«
viens neievēro, ka viss tas beidzot
v()ri!šie$ pret pašu un pret Visu
tiutu. tautā un neatkarīgā prese
sāikātā mtisu abu spārnu politiķos,
tāpat kā senāk, nākamos koalīciju
sabiedrotos, kām btltu lietderīgāk to
Sā{»^^št laikus ari pašiem. Nomaz^
gāt vienam otru tīru Ir dāudz grū^
tāk: nekā aptraipīt
i i i i i i i » » i M . i l i i m
BRĪVO ZURNSLtBTU FEDERĀ-
Apvienoto^ nāciju preses un infor^
māCiJāš apakškomisija savā pēdējā
a^iljā Ņujdrkā pieņēmusi zināšanai
uti kā materiālu turpmākām disku-aljlm
Austrumeiropas brīvo žurnā-liltu
federācijas memorandu par
presi vlņpUš dzeii^s priekškaram. Cl^
m delegāts Alfredo Karvallo ierosi-nlja
» lai komisija noklausās ari fe^
deriictjas pārstāvja Amerikā perso-nlško
tlņojumu^betto noraidīja. Pret
brīvo iumālistu federācijas pārstāv*^
II nlelatšanu sesijā nilcni protestēja
.l^domjU savienībās delegāts VasilijS
ZonoVš un Jugoslavijas pārstāvis
kbmisiil.
AUčtrumelropas brīvo žurnālistu
IMerdcija nodibināta 1948. g. Parīzē
tm tājli tagad piedalās 14 valstu
lUmāliSti, to skaitā fialtijas tautu
ple^s darbinieki, kam izdevies iz-
. kļtit no padomju okupētās dzimte­nei*
Ifederlcijās memorandā āttē-
Idtā tērrors komOniStu okupētajās
zemēs, kas pilnīgi iznicinājis tUHenes
kādreiz brīvo w s i un atvietojis to
ar saviem komSīistiskās propagan­das
un sakropļotās informācijas or-ganielni
Preses darbinieki tur pār­vērsti
par Valsts ieitedņiem, kam no-
ItegtS neatkarīgi domāt un izteik-»
tiieš^
Brīvo žumālisfti federācijas valdes
Sēdeklis ir Londonā^ un tās priekSsē*
dls B. Veržblanskis izteicies* ka
Udztgu memorandu iesniegšot ari
UN preses un informācijās komisi­jas
nākošajai sesijai, kas pavasari
notiks Montevideo.
vaciesi
Viņi sēž uz garajiem soliem gar
patumšajām sienmalām un gaida.
Galda, gaida, gaida. Gaidīšana lai­kam
ir vistipiskākā visu šā gadsim­teņa
bēgļu laodarbošanās, un šie te —
gapajā kazarmju gaiteni — gaida tā­pat,
kā 1)P gaida nometnēs un izce­ļotāju
centros. Un tomēr viņi nav
DP viņl ir vācu bēgļi, kas iera^
dusies kārtot savas darīšanas vācu
bēgļu uztveršanas centrā.
„Mūjm lielākā bēda," saka uztver­šanās
ieīļtādes vadttājžl,.„ir izšķirot
no bēlļtiļ straumes kriminālos ele­mentus
» pji tagad cenšas ielavīties
rietuma Joslās politiski vajāto mas-kās."
i <
JāatzCsias. ka nav nemaz nepatī­kami
1;ļl) dzirdēt, Ja pats esi DP, tā
tad viiBlctiminālākā elementa pārstā­vis
VādJ^. tas taču ir tas» ko parasti
dzirdaiid no vāciešiem. Bet tomēr,
kad plilt^igā pa garo gaiteni un ap-jautajiHlj
vienam otram gaidītājam,
kāpēc Viņi īsti Ir te, tad kļūst gluži
dīvaini Bb dOšu, dalTdot, cik ļoti lī­dzīgi
iŗ temeslt, kuru dēļ šie vācie­ši
JeraAu^ies rietumu joslās un kuru
dēļ šeit iitrodas lielākais vairums DP.
,,Es Jjjbēgu no urāna raktuvēml" ^
„Mans tēvs bija fabrikas direktors
mazā pilsētiņā pie Leipcigas, viņš ne-varēj^
i i*pildlt plānu, ko komunisti
izstrādijā, vlņu^ nošāva... es esmu
šeli" „Abi mani brāļi Ir Saksen-hauSsena^
i koncentrācijas nometnē."
Viņi c^āk un nāk, un neviens īsti
skaidri kezlna, dk daudz bēgļu Jau
rietumjoslās saplūduši, bet kopā ar
tiem vlictešiem, ko parasti mēdz
saukt nrir bēgļiem, kaut gan parei­zāk
biml nosaukt tos par izraidītiem
no Suiļldtijia^j Rietumpolijas un cl*
tiem lipl^abaliem, tagad rletumjoslās
esot jau vismaz 8 milionl vāciešu*
kam Ūik nav ne īstu māju, ne draugu.
i:*āplc nav brinumsrka vācu prese
pēdējoij mēnešos arvien Intensīvāk
cīnās par to, lai ari vāciešiem dotu
iespējas izceļot. Pasaules sabiedriska
doma ylļl nav noskaņojusies par to»
bet vaļr btiti ka Rozenheimas laik<^
raksta teu(!htt\^rm informācija, kas
pareģo ievirojamus atvieglinājumus
vāclāiiļi Izceļošanai Jau sākot ar i980.
g. sākumu, nav nemaz tik nepama­tota,
fiis Uiikraksts apgalvo, ka vā*
ciešu |isii2eļošana už ASV, Kanādu,
Dienvid^imf&riku im Austrāliju varē­šot
sliļcties, tiklīdz būšot iztukšotas
DP nometnes Vācijāj un, šim brīdim
gataviīļjciiies, Vācijā jau nodibināta
Īpaša Htfide ar nosaukumu Štaehdi-ges
ftskijetariat fuer Auswanderungs*
weseKi,| t aialdām ar sēdekli Brēmenē.
Aatilļjiene]^ Nachrichten savuicārt
specilUņojumā no Ženēvas vēstī,
ka Plijscļuies baznīcu apvi^ība ga­tavojot
i vllclešu vispirms bēgļu
jeb t. a «iliautas vāciešu" — izvieto­šanu
AiiStrālijā un citās aizjūfas ze­mēs.
Ari šis laikraksts min to pašu
termiņu plašākai vācu Izceļošanas
kustībai; — 1950. g. sākumā, kad DP
pa It^ļlālķal daļai jau būšot izvietoti.
Sis laikij'aksts apgalvo^ ka Austrālija
ļoti tnt(3re»ējotles par VācU techni-ķiem.
It isevišķl raktuvju inženie­riem
lin; liitiiķiem. ilinoisas štats ASV
esot.pleprBisījis vācu burtličus un le-spieciljtls^
ATI Cīlo un Bolīvija jau
esot plliprasījušas vācu speciālistus.
Vācu !Sp(3ciāli8tu labā slava no vie­nas
p^ies un patiesi ārkārtīgais iek-^
šējais 8|)iediens,^k(> rada bēgļu pār-blīvējums
rietumu joslās, no otras
pu3e% droši vien var izraisīt vistu­vākajā
I nākotnē plašu vācu bēgļu
straumiļuzi aizjūrās zemēm, ja arī ne
gluM iltu IdāO. g« sākumā.
l^E^dMhes Tagēblatt savākusi sta-tlstiiiļ^
aiji ziņas par to, kā vācu bēgļi
. sadallļuŠies pa atsevišķām valstīm,
un k<mstatē, ka vislielākais bēgļu
sablīvējums joprojām pastāv SlēzVi-gā-
Mlteinā, kur ik uz simt ledzT-vota}
J<i!rt esot 74 bēgļi, Lejassaksijā
bēgļi ļ^aVilitojuSl iedzīvotāju skuitu
par prijc, Bavārijā pār 32 proc,
Hesiaiiē pār 22 prac, bet VirtCmber-gā-
BādiSinē par 21 proc.
&ii b^gļu masas jau tagad sāk ie­tekmēt
| tie tikai Vācijas iekšējo po-litikti
bet — un tas zināmā mērā
. var iiktirt arī tieši mūsu intereses —
Jau Vētojamas pirmās pazīmes cī­ņas
Mrnešafiai arī arpūs Vācijas.
RiJiksluttgl kārtā taisni tajās valstīs,
kur ^Uix ieceļotāju skaits agrāk bi­jis
liels, :|au sākusies kampaņa, kas
Apieteji, akmenkaiii
mūrnieki!
Air „Canadiatt Latvian Na-
Federation*' starpnieci-^
bu risidusies iespēja ieceļot
Kiliādā apmetējiem, akmeņ-
M^ēh un mūrniekiem (kā
si^lgtai grupai) darbam katram
Birodā.
tliietesentus lūdz piesūtīt
nepieciešamās ziņas (īsa bio-gifallja),
apliecības par aroda
sjaiilliaitiām (noraltsti), darba
jjiIJillMbas (noraksti) un citus
informācijas dlitu«t pirmās gru­pas
sakomplektēšan&i prol. J.
Airtmam — DP Camp Wilno,
(lltt-b) Clausthal-Zellerfeld.
nepārprotami tiecas pretim mērķim
— parādīt, ka vācu tautības ieceļo­tāji
būtu vēlai^ki par visu to tau­tību
pārstāvjiem, kas tagad nosaukti
par DP. Ai'ģentīnā, vispirms vācu
valodā izdotie laikraksti, bet tagad
jau arī dti, nemitīgi cenšas ieskai­drot,
ka „IRO ieved mūsu zemē 5.
kolonnu — komunistus,'melntlrgotā-jus,
sliņl^'Vun tai pašā laikā asi
vēršas pret to, ka.IRO piekopj rasu
diskrimināciju, nepalīdzot; vāciešim
no Ungārijas, Cechoslovākijas un
Polijas."
Nav šaubu, ka pamazām šāda vei­da
valodas kļūs dzirdamas arvien
vairāk un vairāk ari ārpus Argentī­nas,
un, kaut ari IRO politiku tas ne­spēs
ietekmēt, šl kampaņa ar laiku
varēs kļūt ievērojami jūtams šķēr­slis
visiem tiem ārzemniekiem, kas
būs pam^uši Vācijā pēc IRO darbī­bas
Izbeigšanas un tad mēģinās iz­ceļot
uz savu roku. Pasaule aizmirst
tik viegli — liekas, ka daudzi jau
tagad aizmirsuši, kas bija vāciešu
upuri un kas paši vācieši, r'
Aleksandrs Liepa.
iimi if ••|| I I'
Nolaupīts ukraipu rakstnieks
Kopš 16. aprīļa bez ^ēsts pazudis
pazlstainals ukraiņu rakstnieks t)r.
Viktors l^etrovs, kas bija atstājis sa^
vu dzīvokli Minchenē, lai dotos uz
Mitenvaldl. Jau ilgāku laiku pirms
tam Kijevas radiofons vērsa pret
Petrovu rfciknus uzbrukumus viņa
antlkomūnistisko rakstu dēļ, un vi­sas
pazīmes^ norāda» ka rakstnieku
piemeklējis tāds pats liktenis kā
savā laikā ģenerāli Kutuzovu, ko
aizveda ar varu boļševiku aģenti. Lī­dzīgā
kārtā jau 194d. g. novepībrī no
Augsburgas pazuda ukraiņu rakst­nieks
un pretestības kustības cln^
tājs HorSkiJS.
Šinīs dienās Rēgensburgā noticis
uzbrukums pret ukraiņu trimdas val­dības
saimniecības ministru Inž. S.
Dovalu. Kāda nezināma persona
nakti pieklauvējuši i^e viņa loga un
pēc atvēršanas mēj^ājusi iesist Do^*
vālam ar smagu dzelzs priekšmetu
pa galvu. 'Uzbrukums Homēr neizde­vies
» un Vainīgais aizbēdzis* Tanī pašā
nakti Landshūtā mēģināts ielauzties
ukraiņu nacionālās padomes locekļa
Charchala dzīvoklī. Pēc pl. 8 nakti
divas personas pieklauvējušas pie
dzīvokļa ārdurvīm un< kad nav ie­laistas,
sākušas lauzt durvis ar
dzelzs lauzni. Vienīgi tad, kad sa­celta
trauksme un uzmodināti kai­miņi,
bandīti atkal, aizbēguši* (EOS)
Komunistu iM^
tm%n (SS). - Debatēs par IRO
darbību pag. saimniecības gadā Ap^
vienoto nāciju saimniecisko un so­ciālo
lietu komisijā Padomju savie­nības
delegāts ierosināja pieprasīt
no IRO to pārvietoto personu Sa­rakstus,
kās atsakās atgriezties Pa^
domju savienībā un citās komunistu
okupētās zemēs. Padomju ierosinā­jumu
komisija noraidīja ar 18 pret
8 balsīm. ASV pārstāvis Valters tCoč-nigs
padomju prasību nosauca par
neķītru mēģinājumu iegūt materiā­lus,
ko tad varētu izmantot jau-*
Uām represijām pret pārvietoto per-
'SoUu piederīgiem dzimtenē.
Runājot par bēgļiem, kas vēl at­rodas
Vācijā,^ Polijas pārstāvis Jūlijs
Kacs izteicās^ ka viņa vald\ba Šo cil­vēku
likteni absolūti neesot ieinte­resēta.
,»Lai viņi paliek ASV aprū­pē,"
teica Kacs* „Sie bēgļi nav ne­kādas,
pārvietotās personas, un tie
tur atraduši savu īsto vietu. Daži
tomēr atgriezās pie ļmums mājās*
Vienam tādam mēs nesen piespriež
dām nāves sodu."
It Ārzemnieka vasara
Etmars Aide
Nāves nometne Leningradas
tuvuma'
Stockholms-Tidningen ziņo, ka
gandrīz puse no tiem baltiešiem mi­ruši,
kas kopš 1946. gada ievietoti
Novoseljes koncentrācijas nometnē
Ļeņingradas tuvumā, šai nometnē
pašlaik atrodas 3000 latviešu un igau­ņu,
starp tiem lielāks skaits sievie­šu.
Lielais vairums Ieslodzīto notie­sāti
uz 10—15 g, spaidu darbos. Viņu
vienīgais noziegums, ka tie nav pil­dījuši
režīma uzliktās saimnieciskās
saistības vai izrādījuši nelabvēlīgu
nostāju pret padomju Iekārtu.
Ieslodzītie nodarbināti dažādos
rakšanas darbos, vieiia| daļa pie kāda
liela jauna kanāla izbūves. Apieša­nās
mežonīga un necilvētiiska. Div­padsmit
stundas dienā jāstrādā pie
visminimālākā uztura — ūdeņainas
viras un 500 gr. maizes.
1946. gadā Novoseljes nometnē le*
vietoja 5diOO baltiešus, bet kopš tā
laika 45 proC. no viņiem miruši un
nepietiekamā uztura dēļ mirstība vēl
pieaug.'
Kādā citā ziņojumā Šis pats laik­raksts
raksta, ka spaidu darbu no­metņu
rajonā starp Ļeņingradu un
Maskavu dažādās ceļu būvēs un re­montdarbos
atbrivotp vācu kara
gūstekņu vietā, Iesaistīti 25.000 līdz
30.000 lat/ieši un igauņLi
Ceļš gar mūsu nometni put. Lie­tus
ūdens tikko stājis urdzēt grāv­ja
cementa notekā, vējš pārskrējis
ceļa pretējās puses vācu dārziem,
un pazūd arī mitrums no oļiem un
grants. Atveru Uogu un ļau)u svai­gai
vasaras elpai pēc patikas iz­staigāties
inanas mazās istabiņas
kaktos, izložņāt plauktu un pa^
šķirstīt tikko lasītas grāmatas la­pas.
Saule ir izlīdusi no mākoņu
plīvuriem, un tikai mirkļiem zemi
pārskrien tumšu ēnu svītras.
Ceļos un eju. Ap mani ir tikai
vasaras tveices piekarsēts gaiss un
siena vālu vītuma Smarža, kas at­gādina
Gaujas pļavas saulainā Jū­nija
diendusā. Liekas, ka tepat aiz
uzkalna būtu upes leja, tur pāri
otrs krasts im varens sils, bet aiz
tā paslēpies Cēšu baznīcas tornis
un veco pilsdrupu sarkanums. Es
atlalžos sienā un, rokas zem gal­vas
salicis, ļauju, lai pār mani viz
vasaras debess un lodā saules sil­dīta
siena sanešana.
Es nezinu, cik ilgi guļu. Saule ir
pakāpusies vēl augstāk, es uzlieku
roku siena vālam un sajūtu zāles
pieskāriena ausuiņu. Esmu kā no­reibis,
un it kā miegā dzirdu tepat
blakus atskanam vairākas balsis—
kāds virs, nostājies man pie kā­jām,
saka parupjā, bet laipnā balsi:
„Kungs, mēs krausim sienu. Jfums
nu būs jāpaceļas augšā."
Viņš tMxA švābu mēlē, un es tikko
saprotu, tūlīt teļos un redzu: lauka
vidū stāv divi zirgi \m rati, pie ku*
ŗiem grozās sieviete ar salmenīcu
galvā. Ma^et tālāk vēl viena, bet
blakus viņai sienā atlaidusies mei­tenē
ar lakatiņu, un es nesaprotu,
kā neesmu dzirdējis Viņus atbrau­cam.
Brīnīdamies laikam esmu pa­grozījis
galvu, Jo virs man blakus
ievaicājas, kas kaitot.
„Nekas," es atsaku im skatos, kā
viņš krauj ķērpti kokus. OaUjas pļa­vas
n6 jauna ienāk prātā, un, pa^^
metis ads uz siena vāliem, Jau­tāju:
„Vai Jums nevajagā palīga?"
Vācietis pagroza cepuri un
saprasmē skatās manL
„Es labprāt JUms palīdzētu," es
liekt^ pirkstu pie krūtīm^ ar otru
roku rādīdams uz siena vāliem.
,,Nē, mēs pāli tiksim galā."
Ēs skaidroju^ ka strādāšu tāpat,
bez naudas, tikai savam darba
priekam. Vācieša sejā atplaukst
smaids, bet tad viņš kļūšt nbpiētnš.
,iJūs taēu esat ārzemnieks?"
Jā,"
Viņš groza atkal galvu» it kā
Šaubīdamies, tad piekrizdams pa­met
ar roku, un es eju viņam talkām
Viņā vēl netic, skatās un, kād ņe^
mu dakšas, pienāk un māca, kā
Siens kraujams, no stūriem un tad
Vidū. ^s smeju^ stāstīdams^ ka kād^-
reiz esmu krāvis daudzas ķērpas
manā tālajā ziemeļu dzimtenē, kur
īsāka vasara un laiks pastāvīgāks.
Kad pirmā kaudze uzmesta, vā­cietis
kļuvis gluži laipns, nāk man
klāt uh piedāvā smēķēt.'
«Paldies," es saku,„neesmu iemā­cījies."
„J3et ārzemnieki taCu visi smē«
ķē,^' viņš cenšas mani pārliecināt.
Man nav ko atbildēt.. Turpinu
nest siena klēpi pēc klēpja^ un ma-^
ni apreibinājusi savītušo stiebru
saldenā smarža. Es ņemu dakšas»
cik lielas varu, un man tīk, ka pie**
cos un rokās reizēm Ieguļas guru«
ma tirpums. Sķict, ka atkal esmu
.aiz HalskUma mežiem, saule karsē
kā diendusas laikā, im ap mani pla­ties
siena mēneša miers dzimtenē.
Uzmetis mazāku klēpi ķērpas galā,
Iegrūžu roku sienā un ļauju zāļu
stiebriem durties sasvīdušajā miesā.
Mēs metam ķērpu pēc ķērpas.
Saule jau palaldusies zemāka un
mums atlicis vairs tikai pats lauka
gals» kur sievietes sarausušas sienu
divos platos vālos. Tad beidzam
pēdējo kaudzi un ejam pie vezu­miem.
Siens lauka gālā pļaUts ag^
rāk Un tā sažuvis, ka, rokās ņemts,
sabirst gružos. Es piebraucu pirmo
zirgu un gaidu, kamēr meitene ie^
kāpj ratos. Tad sāku celt klēpi pēc
klēpja un, reizēm kaitlnādamies.
KAD MIROŅI ATGRIE2AS
Maskavas Iedzīvotāji bija Višal
pārsteigti, kad tie pēdējā „lldotāju
dienā" pilsētas ielās redzēja arī
Virsniekus uh kareivjus Vecajos Caru
laiku tērpos un agrākām goda zīmēm
greznotus. Pārsteigums pilnīgi pa­matots,
jo bija laiki, kad šādu tērpu
un ordeņu glabāšana bija kontrre-volūcionārs
nodarījums, par ko
draudēja cietums un deportācija.
Tagad ari Maskavas raidītājs ziņo,
ka Padomju savi^ības augstākā pa­dome
atļāvusi Valkāt vecos tērpus
un ordeņus pilsoņiem, kas piedalīju­šies
pirmajā pasaules karā pret Vā­ciju
un 1904/05. g. kārā pret Japānu.
Rīkojums motivēts ar aizrādījumu,
ka „jāgodina visi tie, kas SaVā laikā
cīnījušies pret Padomju Savienī­bas
vēsturiskajiem ienaidniekiem".
paņemu pilnākas dakšas. Bet viņa
nesaka ne vārda, brīžiem vienī^
pasmaidīdama un mādama ar
vu. Kad siena klēpis aizsedzis vi«
ņas seju un jaužams tikai Jaunais
augums, man liekas, ka tā ir krusw
tēva māju Maija. Ceļu jaunu klēoL
sviedri līst aumaļāni, un si«^
smalkumi pielipuši pierei, sabiruši
aiz bikšu jostas un grauž lAugurl
Mēs kraujam pēdējo vezumu, kad
negaidot uzpūš vēss vējš un pa»
malē iedūcās pērkons. Ceļu vēl lt«
rāk, bet vācietis jūdz zirgus Jiu
gatavajā vezumā.
„Brauciet ar to vezumtjļ. mājis,*»
saku, redzēdams, ka tumšā debesi i
jau tepat virs galvas un kufU kai!»ļ
ru mirkli sāks līt. Bet viņš dari,k|
pavēl viņa zemes ieražas, un estuN
pinu celt pēdējās dakšas. Vējš alt-ķeŗ
mazākus siena vīšķus un lesvl^
tuvējā kartupeļu laukā un meitene!
uz vezuma plivina drānas kā ae«l
gudrs.
Mēs nepagūstam vezumu noslet,ļ
kad^ klāt ir pirmās lietus lāsei, un
jau mirkli vēlāk ar Spēcīgu briiia>|
nu nāk pirmā gāze. Sievietei %\tiĶ
kritušas aiz vezuma, vācietis
stāv skatās, bet mēs ar mtitfn^
gluži nejauši esam paslēpušies j
vienas no kaudzēm. Lietus liļl
aizvien spēcīgāks, un liekaSi ka*
nenāk vis ar vēju, bet no visām
sēm. Es brīdi raušu sienu, n)
dams alu, tad lienu zem ķērpas
meitene Spraucas man līdz.
kaudzes ir krēslains un tveicīgs,
kā gari pirksti karājas siena sthi)
ri. Līdz ar lietu atnākusi pērķ(m(
ducināšana, un mirkli viss kļl
gaišs kā dienā un laikam tepat li
kā ķēris zibens spēriens — spi
dārdoņa aizveļas pār mūsu
Meitene piespiedusies man
klāt, norīb atkal spēriens, vēl
nāks par plrmio, un man šķiet» lt(
tas bija tepat pie vezumiem,
tene pieplok pavlsi^m pie maņiii
kaut ko saka, bet es nedzirdu
vārda. Es Jūtu, ka viņa t r l^
mākta viņa kļaujas vēl ciešāk,
pār mums nogrūst Jauns pērm
dārds.
„Jūs ešat savādāks nakā clU
zemnieki," meitene saka man
auss.
Ārzemnieks? Jā, kur tad t%
mu? Mo lielus mani glābusi Vi
zemes audzēta zāle urt koPI^
Švābu mestā kāudže. tīri ŠI nii:
tie — tāl nav ne nieka tto Oaill
meitenes Maijas burvības, tai jtt^
ne džiēsmu, ne smaidu, un es i
esmu tikāl ārzemnieks. Kopē)!
viņu mums Ir vienīgi lietus *
devušas tās pašas debesis, kaš I
ka tīrumus manā dzimtenē. Ēi klU
sēdams ceļos no kaudzes, jūtu
kājām nopļautās zāles lUīgajus, i
hešteigdāmies un Izliekos tledžMl
jis vācieša saucienus, ūdens skl
lojas siltām lāsēm, ceļa peļķē Itti
lieli burbuļi, paceldamies un pir
plīsdami kā nebijuši, un ap mf^
ir tikai lietus un Vāczemes ko
lapu ČabēŠana. Nav Gaujas, ftl
lielā sila, un aiz Uzkalna kpld Ivl
bu ciema sarkanie Jumti.
Istabā vēl paslēpusies vaia
tveicīgā elpaV Es atvepi logu
ļauju tai satikties ar negaisa m\
svaigumu. Reizē ar vēju istabā l i
metas dažas lietus lāses. Ne putēk'
ļa nav uz palodās, un tā lietū
mazgāta spoža. Art no lielās pl8k
snes pretī manam logam ūdens hC
mazgājis visus putekļus. Baltāk»
sa liekas kā nupat uztriepta; ii
mekiie burti. Tos vārdus eš idft
no galvas. Viņi mani rītos sagilo
un vakaros aizvada gultā. LletUSt5l;
nevar nomazgāt un putekļi ?aēšt,j'
tie ir stipri uzkrāsoti vārdi:
Uzmanību! Ārzemnieku nomeitMI»
Latvieši pie Pirenejie
nomasai
Par tautiešu dzīvi un 8tavoUl|
franēu joslā apgabala pārstāvis
Džirne mums izteicās: TautieSiēj»
Strauji izceļojot, viņu skaits no MOpj
gada sākumā tagad sarucis uz )Xm.
Visvairāk izceļojuši Už Austrāliju -^l
470, uz Franciju 120, Angliju 60 tfflļ
uz Venecuēlu 57. Kādi 40;devuSieSļ
uz Kanādu, 34 uz BraZiliju, bet uz
ASV tikai 12. Vispār, ASV labdaft'-j
bas organizāciju pārstāvji joslu ap-i
meklējuši tikai pašā pēdējā laika.^
solot sagādāt galvojumus. VairUm».
tautiešu, kas devušies uz Framm
tur jau paguvuši iekārtoties. Kāda.
40 cilvēku liela grupa saistījusi^;
darbā lauksaimniecībā Pireneju tā-jonā,
kur nomā 4 saimniecības. Gru-:
pa no valdības saņēmusi aizdevuiōļ^
un ar apstākļiem ļoti apmierināta.
Straujās izceļošanas dēļ nometnS»
pavisam saplacis skolēnu un skolo­tāju
skaits, tā ka var runāt paj
skolu darba izbeigšanos šoruden vi8ā
franču joslā. IRO pabalsti atrauti
arī studentiem. Vienīgi vecāko kur«a
studenti, pa daļai atbrīvoti no lek­ciju
naudas un maksas par dzīvok­ļiem.
P * ^ .•••illllll
numurs
«"^'".Smf vārds). Jauno
i? JSisSi Valdmans.
S o n s * . S^vieno-
S s S Amerikas kontlnai-
/Kastos kSde tautietis."
•AS. m^^oi turp.
,m<m, raksta: ..Kar?-
ļ S tikai dlVBi! karota-
Sfflļvtta d2iv6 katfs no tiem
^BMftljfi. Brīvības idejes
Ļm, kas rnn brīvību,
iļ^lļali^em ir savs neliels,
ļSrffib kalpot t*al tiem
Kitoto «aja fttmtM
llKiaiireiHe līkie litutA'
U partJtejS disivfe katru cil-
BlljuSl, var iķlrt. To ih-i
ti« jautājumi, kas mūs
ved pti kopīgam m?r-lu
teaimb laikraksts VMis
tjtl pirkas igauņu laik"
'att EMti $6iia pagJlidSm
.ft\mm- spi6«tu#. bet
Wem hummriēm ap'-
f:iļ^ savs iptestūvē.
ļaunā laikraksta gal"
W alfclGlfot ailgļu joS'
ii «entrālās komitejas
l Kitiibergu, kas nēatka.^
lijus laiki t^adiģSja *£%t^
Ņķfllttttt Postimees, Kitsber^
»89 Vācijas ŅujMkā sa»
irtiiriirr
m prot
cenu'*
I (tiNājas par liela ang}u
-J un satiriķa Bernharda
*o»eielilju un humoru tm ar
_«iļttainl Viņa drimumdle^
Pjļl tS, kā to nekronēto sla."
p ļ rakstnieki Diedzivo labi
W desmitu, bet kronēto
mm Vllttlgl Zviedrijas
^mamt abprātigā smīnē-
««iffldienu, kas pagāja 28.
mJ^k ."«P'egriež tik
'f»»8 »l>*al jubilejai kā
tt" S ¥ lafe'uB
n,Snf^ cienījamais
jjf*' tondottu,lalpār.
ffift *^<^^nikvi.
8« ko gadu grāmatu
Sff ! P« «Pm. 1000
W. "'in^mu nav
ļ^MfliecināJies, ka kāds
i » vķs grāmatas
ļ'«*tl]lj kidu īsu savu
gSiD 2if«'*Btiem un
Pii
it^SJ^^^"^' lieli'-
^i^'^'ife žaflru^'^.^'ns starp
Kaut kui
jas piis^^»'
cilvēks -7 ,
riska darbi
pards. Jau
nodarbina i
tūrālo dziVJ
vā novadā,
tuvumā n
Velta Ilflte
meklē muz
nieku, ka v
nes si«^'^^
raksta par
dien* Pasln
rodas Cbui
nieks Vlkti
vojumu ur
sveša, ļoti .
Separda. v]
ļām viņS P
Sis, varbļ
tiem Inte^^
kuriem vēl
vusi gluži
simpātiskā
rtīāksllnleki
dzelzceļu 0^
nām pārlēi
Vā arodā,
pats augt
ari propagi
latviešu tf
Tha LatvlL
panācis, m
ari šl anfear
manis un 1
pianists V*
nedalīts.
„Ko mēš
V. Ziedonii
vecais, veS^
ģijas pilnai
niš UA es ^
Honora
Sini gadi
nami nevii
ou un krii
laika bi^(
(da.. 1798.),
tiklab sava]
ņā, kā ari
ietekmes d(
literatūras
reālisma pi
un 16. g.
gals virzif
latviešu ml
Kaislais ga]
uzgOla Naļ
laika delvi
biedrību ui
-.un to veikļ
likteņlem-krāsu
un
kūmos un
nieki turēji
tā radās viļ
neskaitāmuļ
daļai Sajbs
Saš petsoni
3000), un,
viņš esot ,
gH^ztaģ llL
gal\^ehos vļ
Nelzdevli
BalKfiiks bl]
jāts. Lai
viņš strādl
dām dienai
ietērpies bļ
dānis mrttil
Sotas BD.O(
lēBuma!). „
mam node^
apbrīnoj art
zlSanu, ipfc^
Taatsalmnlļ
letelq Baizi
vSstures viļ
"^Us.gan n
Jo to ir vet
tt^fiBU dieni
lltferāri vl^
daudz
nko visi sll
Nevar teli
tikai laba
viņa kollei
^odas dau(
f^opularais
nieks Gusti
?,^ku: „Lai
Balzakam
pŪBtu frai,
— viņš na\
"^^8 smalki
Pārāki, tolJ
^n talanta]
D08t(
^.«Izaka dt
"^m^ tāpatl
skaitāmās -
^<^dam vēl
Kaut arīļ
vecumu sa
laikiem pt
*^loŽtl8kaj
^» Jaunas