Bavarijas Latviesu vestnesis, March 19, 1949

              1 ^
-LATVIJA. 1949. ļ . U. muti
TOP iUZOMA BEZ SLAVAS . . . ff)
VIENA STUNDA
HAR50RAS
VOLFGANGA D A R Z l l ^ RAKSTU SĒRIJA PAR LiaO
JŪRAS MILZEŅU BOJĀ EJU OTRA PASAULES KARA
Japāņ! «aprāta, ka mt gads vlņuļkos kuģus, paSa admirāļa Fmi^ flag-rokās
ielicis izdevību, kāda varbūt kuģi ,.Prince of Wales" un kaujas
nekad vair» neatkārtosies. Padomju kuģi ;.Repulse". Abi milzeņi jau
Savienība, smagi asiņcniama, Izmisf- vairākas dienas atrodas jufā: tiem
gl pūlējās atvairu Hitlera divMjas, uzdots sargāt angļu Tālo austrumu
Anglija bija piespl^a pie sienas, ļ atslēgu Slngapuru pret eventuālām
Holandes Indija kapitulējusi. Bei- desanta briesmām. TaCu nekas nav
dzot japāņu rlcibā bija tas, ko diplo- ļ manāms. Tā vien liekas, ka visā
māti mēdz saukt par „bnvām ro- pienvidķin^ jurā nav neviena japāņu
kām". Amerikāņiem bija skaidrs, kuģa. Bet aAgli nemaz nenojauž, ka
ka japāņi tās klēpi neturēs, bet daris viņi jau kopē laba laika ir atklāti
vlsut lai tiktu par Paciiika valdnie-ļun \ia japāņi drudžami gatavojas,
kiem. Karš ar ..Uzlēcc^ās saules ļ Un tad tas sākas,
i^emi" bija neizbēgam*?, jo amerikāņi 12. decembra i;itā pēkSņi parādā^
ftija pēdējais āķērsUs japāņu ceļā uz JapāiOiu lidmašīnas Situācija ir
^ troni. ,ļ skaidra: kaut kur apkārtnē japāņi
Amerikāņi bija lēsuši pareizi. Viņi paguvumi savilkt vairākus bāzes ku-nebija
paredzējumi vienīgi Japānas ģua, un viņu lidmaSīnas, nokārušās
pirmo Sacha vilcienu. Tas bija tik* bumbām un t o r j^m. tagad uzmā-pat
negaidīts, cik nekorrekts, un tas cas angļiem. Japāņi uzbrūk lielās
varēja maksāt amerikāņienm gan-ļ formācijās, un izvairitles no viņu
drfz visu karu. Tā bija Har-|bum!tru krusas nav i^i^jams. J^^
bora. |<lnz vien kāda bumba saSķaida „Re«
Visa i ! lieta Uga tikai vienu stun- ļ pulsē** katapultas ierici un kāda cita
du. Kādā skaistā 1 decembra ritā iepl23 robu labajos sānc». Taču šie
virs Pēri Harbpras. Havaju salās, ļtrāplījuml vēl nav bīstami, un .,Re-kur
staclonēta gandrīz visa ameri- ļ pulsē** nadzīgi cīnās tālāk,
klņu Klusā okeāna flote, gaisā pēk- ļ Toties daudz sliktāk klājia otram
fiņi pamirdz spoži, sidraboti putni, ciņa» biedram. Kāda torpēda likte-
Tās ir japāņu lidmašīnas. Amerl- nlgā kārtā sabojājusi ,,Prince of
kāņi ir izbrīnījušies un »pārsteigti. WaUjs" stūres medianlsmu. Ļau-
Japāņu lidmašīnas? Selt, Klusā nāks par to ir vienīgi trāpījums
okeāna vidū? K>4r lldz tuvākai japā- munīcijas kamerās. Tas nozīmē, ka
ņu bazel ir tūkstošiem kilometru? kaujiBS kuģa Uktenis faktiski ir ap-
Tas ir aizdomīgi Taēu amerikāņi zīmogots jau tagad, cīņas pirmajā
ir audzināti „fair play** garā, un viņi ļ stundā. Kā apburts tas visu laiku
gluH vienkārši novar pielaist domu. brauc milzīgi apli un sīvi un nikni
ka japāņiem varētu būt kaut kas atšaudās; manevrēt tas vairs nespēj,
ftii ādas. Viņi mazdrusciņ vilcinās, LRcFiulse" pagaidām cīnās kā velns
un tas ir tas, kas japāņiem vaja- un manevrējot dejo kā balenna.
dzigs. I MRCPUISC" ir nogāzis septiņas japāņu
Tāpat kā Hitlers, ari mikado nav ļ lidmašīnas un izvairījies no 19 tor-grlbējis
atteikties no priekšrocībām, pēdām! Tas ir apbrīnojami, pat fai-kādas
dod nepieteikts karš, un viņa nomenāll, bet . . tas tomēr nekā
aplēse ir lieliska un c^lniskat ar vle- vain> nevar jfrozit.
nu sitienu tikt galā ar amerikāņu Japāņi Māk arvien no Jauna, viens
floti. Un tamdēļ japāņu lidmašīnas vilnis pēc otra. i^n beidzot ari „Re-apmet
gaisā Infohnādjas loku, pre* pulsē'* ir smagi ķerts. Abi kuģi vēl
clzl notēmē un bez kādām ceremo- cināi» ar izmisuma sparu, taēu cerību
nijām nomet savu bumbu kravu. vairs nav. Briesmīgās torpēdu seri-
Vienā mirklī visa Pēri Harbora Jas beidzot sala^jž kuģu pēdējo pre-ietinusles
milzīgā dūmu un liesmu testUbu Angļu jūrnieki, laivās sa-mutult,
un amerikāņiem kļūst kāpuši, mēmi noraugās, kā lēnām
skaidrs, ka lielais japāņu „debesu no^frimst viņu lepnais, skaistais
dēls'* patiesībā Ir tikai pirāts. Ja- LPrlnce of Walei5". Augšā, izārdīto
puņu lidmašīnu ir vairāk nekā ļ vir!?bQvju re^,ģos, vēl stāv kāds virs,
simts. Tās nāk vienā vilni p& otra; un viņa seja ir svinīga un stinga,
amerikāņu zenltartilerlja šauj cik Tas Iŗ ,.PHnce of Walc9" kapteinis
ļaudas, taču, kad beidzot Ir ledarbi- Uēs (Leadi). Viņš pamāj ar roku
nāta visa aizsardzības sistēma, ir jau I un atvadoties sauc: , J^bu laimi,
par vēlu. Jai^ņl savu padarījuši: zēnll Lai Dievs stāv jums klāt!"
aerodroms ir noslaucīts, un ostas ra- Tad viņš nogftest kopā ar sav^
jons ir viens vienīgs dūmu un Ues* kuģi.
mu mutulis. ļ Noskaņojums lliondonā un VaSlng-
Sln! vienā stundā amerikāņu flote tonā ir drūms: 10 kaujas kuģu ne­zaudējusi
vairāk nek? visā pirmajā pUnā nedēlā! Tā taču ir katastro-pasaules
kaŗā« Smagi bojāti vairāki fal Noskaņoj\mis Tokio ir sajūs-kreiseri.
nogremdēU vairāki iznld- mas pilns. Getru dienu laikā jau
nātajl. bet — kas visļaunākais — otra uzvarai Jaunā jūras kara sis-ķ
®rtl an visi astoņi kaujas kuģi. kas tēma spoži attaisnojusies. Japāņi Ir
mhrukuma laikā atradušies ostā. pārliiecināti. ka tatradušl ledjrukuma
Valrfik nekā 3000 Jūrnieku gājuši sistēmu, pret kuru nevar pastāvēt
bojā, un 1000 no tteim pazuduši bez I neviens kuģis Tā ir viņu slavenā
viste, formācija ,33". Trīsdesmit trīs Ud-
Japfiņu zaudējumi salīdzinot ir I mašīnas, no kurām 12 ir horizontālā,
gluži niccigit tikai 105 burabve-ļ lidojuma bumbvedēji. 12 pikējt^ās
dēji, — visi» kas akcijā piedalījušies, un 9 torpēdlidmašlnas. „Repulse"
Tas gan liekas necilvēcīgi, bet Japā* I un , »Prince of Vāles" ir pirmie šīs
ņu bumbvdrfējiem pietika benzīna sistēmas upuri, un viņiem seko bez-tikal
lldz mēiljlm, un pēc uzbruku- gala daudz citu. Kā pēc burvja mi-ma
lidotājiem atlikuSas vairs tikai jlcna atdzīvojies vis« Klusais oke-dažas
minūtes. Turklāt neviena lld- ans, un visur ir japāņi, tikai japāņi,
mašīna hedrikstnc^orist uz salas. Ja-1 Viņi n<»itiprinās Maršala, Džilberta
paņu bumlivedēju. drupu attēli ne-1 un Karollnu salās, viņi Izceļas n\alā
drīkst rotāt amorikiņu žurnālu lap-1 Sumatrā; japāņi izmet angļus no
puses, un tāpēc lidotājiem dots mā-ļMalaja pussalas un Singapuras, pa-jiens
nolaisties . . . Jūrā. Tie ir sla-ļ dzen amerlkāņusi no Filipīnām. Viņi
venie Japāņu „p#nāvnieki", un tie ļ iespiežas Jaugvlnejā, bombardē Aus-ir
akli fanātiķi. Ar saviem pēdējiem ļtrāliju,'gremdē kuģus. Amerikāņu,
benzīna pilieniem viņi āziātiskā nik-|ang|u, holandiešu un austrāliešu ko-numā
vēl uzbrūk zvejniekiem jūrājpējā flote kūst kā sniep saulē. Jā­apšauj
{audis HcmoluKi ieli^ un I Pāņu uzbrukumi notiek visur, un tie
tad viens pēc <^ nozūd, lai kaut I ir kā vardes lēcieni: no salas uz salu.
kur Jūrā nogrimtu. Akcija pabeigta,! Arvien mazāka kļūst amerikāņu
— gluži tā, kā tas progranunā bija Pān;aldltā tcrritorija; angļiem un
paredzēts. Lidmašīnas savu pada-1 Itolandiešiem tādas nemaz vairs nav
rijušas, un Japāņu b^zes kuģi kaut i Beidzot Klusajā okeānā atlikuši vairs
kur Klmjā dceanā ar plkiu tvaiku I tikail pāris atbalsta punktu: dala
dodas mājup. ļ Jaungvinejas Zieraelaustrālijas pie-
Un tomēr • . . par spIU Ja- r^^^» ^^^^^^^ un Havaju
pāņu trieciena panākumiem, nevērt)- okeāna vidū. Tas ir viss;
jol gaviles Tokk) vai NagasakL kaut Xns zud, tad šādas katastrofas
kas Japāņiem tomēr nav izdevies. P^^^ pagaidām pat grūti novērtēt.
Jā, savā idņā amerikāņiem bljīisi ļ Taču laime ir amerikāņu pusē.
pat laime. Japāņiem nav izdevies ļ Kad japāņi pret šim pēdējām ame-nogremdēt,
nedz bojāt nevienu tonnu ļrikāņu bāzēm sūta savu gandrīz 100
no amerikāņu jaunās, modernās flotes ļ kuģu lielo desanta armādu, ASV ba-kodola.
Liktenis bija gribējis, lai k^ģu lidotāji izdara šķietami
pieci vēl atlikušie Klusā okeāna flo- neiespējamo: nolaiž dibenā četrus
tes kaujas kuģi, to vidū abi nupat japāņu bāzes kuģus. Tas ir kā brī-kā
Ūd«il ielaistie milzeņi, 35.000 tjnums, bet tomēr patiesība. Ameri-lielie
,J«Iorth Carolina" un „Washing. | l^āņi atspēlējlušies par Pēri Harboru.
ton*' un četri lidmašīnu bāzes kuģi dzīvi palikušie atriabušl kritušos,
tai laikā atrastos jūrā, manevros. Tos ļ Tiesa, daudziem amerikāņu lidotā-nav
skārusi neviena bumba, un tas ļ jiem šl ciņa bijusi pēdējā, un viens
nozīmē, ka Pēri Harboras akcija gan ļ bāzes kuģis pat nesagaida ^ atpakaļ
ir smags sitiens, kas liek amerikā- nevienu vienīgu savu lidaoaratu,
ņiem sagriloUcs, bet tas nav viņus Taču !Viidveja ir glābta. Palikusi
noguldījis uz dēliem. Sevišķi sveikā | b€z lidmašīnu apsardzības, visa mil-zl<
»ā japāņu armāda pan^iežas un
pilnā jaudā dodas atrakal. Tas ir
1942. g. jūnija sākumi Nu ameri-kāiiiem
izdevies pārvarēt kritiskāko
punktu visā karā un sākas atvcse-ļošainās.
Nākamajā numuri lasiet:
LIKTENĪGIE DAT^ra
Kanādā organizējas baltiešu
basketbola vienība
VĒSTULE LAT^'UAI NO HAMILTONAS
Pagājis jaa pusgads Kanādā «D a^d jā-
M ari spom draugiem kādsi īliņa. Nu, un
ko gas lai es cim raksilio, kil tikai puT
spertu. Dieoižēi, mm nav biļī* ^ctjams ne­viens
eits sporta teids kā tikd Uk mlļats
basketbols. iStrādSiu «īsu laiku oakt* m»i»ā,
k& Eācā» «fpēlēt trtoiņjefa. LitJvvkii
bikim ir uzņēmīgāki par mums us nodi-bMjs
Uamiif^ā sa\i'tt »pona klubu. Tmgad
ari mmi d^'ē par lietuvieit, jo kanadtc-glcffl
oicvar 03 oevar le$tSst[t, ka latvieiif
oa lietuvietis cav tieus uo ta» paitt.
Lietu'vieStt spēlētāju vidO n&v pailsfiunu
vārda, kādēi ari nekādus Htlua panākumu»
negaidām. Māsu 200 lūkstoSu pllttēiā ir ^
basketbola vdinl^ai. sadallias vairākās gru­pās.
Pa&reir •> ^igusiea grupm meistarība
ua savā stiirpā sāk saeensries 1. v. iegu*
vēji, lai sonkaidrotu pUsētas mtristarvieslbu,
kas tālāk spēkosies ar citu pilsēlu iabāk^ijām
komandām Oatario meistamosaokumu iidņā.
Maija sākumā ^cen'Isie« epgalraJu uzvurē*
tēii, tej ttoikaidronj gaiJa Kan^idas
labākās vieofbas gadu. Hamiltana nav ne­kāds
stiprais cietoksnis un uz Itālākiem pa­nākumiem
nevar cerēt. Gribēto* teikt, ka
la'.ākā» kt*nanda5 spēlē loti skjīts.u baitVtt-
Mu, un jāatzīstas, mūsu ^Rlgai». «.Kur-sai".
«DaugavieSie-n** un tāpat vircbuirgie-
Sicm, klāfof diezgan grūti. Katirā ziņā ne­esmu
or noskatīšanos vieo mieHL Griba no­teikti
redzēt īsto spēju samēru». Ceru, ka
varēju realizēt savus plānus im noorganizēt
Kanādas baltiešu turoeļu. Praktiski tS būtu
ņkm larviešu-lietuvieSu sastādītā. Ar tādiem
spēkiem kā Daulinas, Bogdanas, MickevilMus,
Richteri m Poltraku vienībai vīajadzētu bOt
pietiekami stiprai, lai godam repreteittētu
mOsu basketbolu. Varbūt tas li* par dituiz
Uel» risks» bet esmu ievadlits «trunas tj^lel
ar Kanādas olimpisko izlasi Mostr<(ālā.
Katrā ziņā par to vēl rakstlSo.
Vēl mazliet par mdfo vtefllbām. īSaVfi
grupā palikām 4. vietā, kaui pirmās vietas
ieguvējam reiz zaudējām tikai ļogarināiiHni»
bet otrā riņķi ar 3 p.
Par savu spēli pats neesmu apmleriinars,
kaut gan viens otrs mani dēvē par pilttētat
labāko spēlētāju. Bumbu frozā dabUt varu
vēl it labi, un bija patikamt lasīt laikrakstos,
ka esmu pilsētas „grozu karalis'". Paāreit ar
125 iegūnem punktiem es.Du vadībā.
Vairāki klubi mani aicinājuSi parakslltiet
nākoSai sezonai, bet es. protams, neiekritu,
jo mans sapnis ir — spēcīga latvie&u bas­ketbola
vieal'ba Kanādā. Ceru, ka ildz fudc*
nim viens otrs atbrauks āe pāri.
Datus vārdus varu uzrakstīt par hokeju.
KadonāUjā Ugā kanadieālm šogad neveicas,
trtt^fē amerikāņi. Dro&s pirmais ir Detroita
ar (32 p., Bostonat Sl p. un tikai 3. vietā ar
SO p. Torosto. Kanādieti saSutidi ^ uu-dēto
pasaules meistamosaukumu. Latirakstt
raksta: ^Uz priekSu sOdf labu vienību vai
ar! nepiedalīties nemāt". Vienība, kas re-prtzeatēja
Kanādu Stockbolmā, patiesām ir
diezgan vāja, par to labākas āett Ir vismaz 20.
Jā, Kanaā spēlē ar! futbolu. Htmiko&S tr
tikai viena komanda, bet jādomā, ka diet-gejB
fpēdga. Aprīli gaida viesos oo Angti-fa$
Mtfichesier United. Vietējā vienibl visi
spēlētāji ir skoti.
MIU sveicietii sporta draugiem Vadjā!
A l f r ē d a M i e z ī t is
LABASIS LATVIEŠU SPOSnSTl
ANOLUA
Anglijas latvteāa sporta pārvaldes Hkotft
aptaujā par 3 labākaliem latvieSu sportistiem
Atiglijā IW. g, nodotas 207 balsis. Par !a
bāko sportistu atzīts J« Stesdzcnieks, otri
vietā Izlues fotboUs^s E. Frtimaols tm
3. vieglatlēts A. Puksts* ^
BavāHias osistamdltsifs 35 km slēpolsoi
igaunis Penis, kas iu 2 gadus startē oo S^ml*
bofenas vācu sporta klub*, pinni klasē ptU*
eis otrā vieta, veicot distasGi 2^4KO. Ufva»
rēiiājs Dreāers-NejMos. sasniedzis 3:23:1ā.
Veeo viru klasē Rups tfisttoci veicis die­nas
labāU laikā 2:14:28 un M^gsags
Zieae|vāeiMt*Hiet«iBva€i}as sadkste hrt*
bolā bija pieslēgta ari radiofonaou Hanbur»
gas radiofona reportieris Ommerniiis pie*
minēja gaodHz vieulgi Ziemelviciļas spēlē­tāju
vārdus, bet Frankfurtes radiofoni pār­stāvis
Malbons spēles atreferēlufnā SAVtt>
kārt runāja tikit par Dlenvidvicijas vieoltei
sasoēli, uzbrukonlem un ftiviņlem vārtos.
Birgers ROds, Korv^iļas ^ēkltoas karu*
lis*\ pēdējās starptautiskajās sa^stēs lē­cienā
„paiudējis'* iHenu slēm, tomēr kritieai
laimīgi palicis bez tevalnojumieio.
S^rta sarIkofttflBB oepirspēls ieņēmum re­kords
vēl joproififfl Ir Dempseļa Tesiia
dņa CikagA, kas kasē deva 2.cSo.OOO doL
Val las^tifiāTka . . .
• . . austrālietis Begna.'4s ir rekordists
sporta makāķerēi&nfi: 2 stundās ua 13 mlafli*
tē viņd pieveids plēsīga haltlH, kas svlrail m kg.
Ziemai aizejot. ,
MOsu IZLASES SLEPOTJUl
POSĀS CEĻA UZ ASV UN
KANĀDU
Ziemas prieki drīz beigsies un diei» vtl
rnOsu slēgtā] i vairs A-agos Alpu kalnu &nitga
laukus. Viiirāki izlases slēpotāji jau ir is»
celojuSi un palikušie poāas uz ASV, Kaaadi
un Austrāliju. Vecmeistars V. Skf«stiņi
kārto dokumentus izceļošanai uz ASV. Kļ%
man paāam varbūt laimēsies tikt Ot&ijo
ātatā, Klivlendā, turienes Y.MCAs orga&itl^
dailamataieku darbnīcā. P. Jānltis cer drli
tikt pie radiem Kanādā. 1 ^ g. triadtt
tseistars nobraucienā Aug. Reimanls es
Austrāliias raksta, ka nākamajā gadā viņ&
cerot piedalīties Austrāliļas melstanaelkstēs.
AttstrāUiā Slēpot cer ar! vecmeistars Kurts
Li^rts, Egons Lauks ua jausals distsnēi
slēpotas U\ix^L ASV jau 2 gadus sl6)t
HermanovsUs. dies sportistus treal Uipi»
u i ^ Tā mēs izkllstam visos v^^ (et
ceram tomēr reiz atkal tikties Oait^kalsL
Bad AtbUngss rosīgā YMCAs sllpe^
saime 13. tnartā H)a rlkoiusl sacīkstes Is»
cicoltā ziemas sporta kūrortā Obeias^orft.
Piedaliļās ari poļu, dienvidslāvu un ubiki
slēpotāfi. Ubākās sekmes guva Pēteris Jl*
oitts (agrāk Valmieras sp. b.). Dtivolot Aba
tuvuma, viņā loziem varēils labi trenēties.
Izņemot vienu dieovidslavu. visās Pktsli
vietās ierindojās latviešu slēpotāji. Kf viii
piedatliās Antbachas YMCAs sportisti Groi*
flvis tffi Bērilapa, aobraucie&ā ioiiido^tei
ua &. vietā*
^lomfi sUktā sniega dēl ueeasibas aotiki
ļoti la un samērā dieglā distaeeē. Uzv»<||a
K JānīHs ar kopUlku SLO sek* Otrā vitti
ierindojās Bad Aiblingss TMCAs priekl&i^
limts Kapiis 06 seL 3. Rēpinā 684 itr»
pt» konkurences R. Upe distsnd veica 4M
sek. 1 km Dobrsttcieoā ar attgstuma stsitibi
apm. 400 ra atkal uzvarēja P. Jānltis, ststājti
pārējc^ ēaObniekus tāla als sevis. DlsiMd
v^li veica 2J9,0, 2. Kapsis 3:03,0, 3.
Tai ptlā aobrtudena eelā pēe stodss
tika vāciciu rīkotās normu pārtoa^ so»
^stes aosimei icgCUUnai. Norma t ak
10 sek.. āoziem vAktdIi Hkai 13 vāca SUM.
tāii. Ti kā trealņos dlstaocl jau vsirākktft
biju veicis sp 2 mla. IS sek.« aolētau pledā*
Ities. Ļoti labi man padevās gHltākils eiU
Sbtls sākuma posms. Tas deva droNu,
Ft tad aetāla ao beigām lietā ātmtBl to*
drātos iMu 4 n plstaia meloas tetais ls»>
kurnam. Laime tomēr tlja sabiedrotā m
dismod veica bes kritiena, lai gan pa^ vairs
neticēja, ka Ulda galā ar tetnes pievilklaBts
sp^. Normas grāmatā tagad stāv iersksfits
ait latvieāa vārds )o dTstaaci Hj« vsidi
tUU I nta. 80 sek.
ftelala tipt
SLUDINĀJUMI
t
27. februāri, 3 stundas pēc; pusnalts,
Indijas okeānā netālu no Oilonas pēc
smagām oicSaoām mOžlgā duiiā aizmiga
tautietis
ARVĪDS LIELAIS
^ Kaseles latvieāu musemes,
Viņti 0^1 atcerēsies latvJdl
I 10. transporta dalllbnieki es
Attstr^^
Kas var soiegt infoni^idjtt
par manu dēlu, biroja darbinieku
VILHELMU KOZLOVSKI
(Vilhelm Koslovskv), dzim. 10, 1. 19M. g.
Liepājā? Mans dēls bija vifsdiikai^ivis
(pbergefreiter) vlenlbfi Fcldpost Nr. 2512213.
Paztņ^umua iCidg adresēt:
Cttstav Kotlow8kyi (24) Plcnsl^g, Flācht-liflgslager
Kielseag. <222)
LUKSUS IZDEVUl^n; APGĀDS
</9 A P Qn
i^od literāri vērtīgus darbus grezni letftrii
grāmatas iespletot ut labākajiem ārzemju pa*
plrļem loti ierobelotā tirāU <- Udt āOO
m visu metieau iesienot dažāda krāsu iābM
kvalitātes audeklos, kādē| ēie Izdevumi It
vispiemērotākās dfivaaas.
TIKKO IZNĀKUSI:
Fr. Dtiesmss Zve$alelta svē<als vakarldtoas
ar V. MetjOsa apceri ua |. Zvlrla||
illttstrfic. DMaļS
K, Skalbes UtMs roze (itdenga satliaaal
us ārzemēm parastais aploksaē M tslsa
pastu) omiffi
NEDAUDZ KRĀJUMA:
M. Bendnipes Elks ToagO ar J. Zvir^a
I illustfāc. DM 4^
SAGATAVOŠANĀ:
Gija de Mopasāaa aoveles.
Pasatioājumi (ari atseviāķi eks.) adresējami
LATVIEŠU ORĀMATOICAI
(& Sākto),
(13b) A^j^utg-Lager Hodif
palikušie bazēš kuģi patreiz ir sva*
rigāki par visu. Tie nav pat ar zel-
Ui atsverami, jo amerikāņi zina, ka
no japāņu puses tagad nāks sitieni,
viens negaidītāks par otru.
Amerikāņi nav malcUjuMes. Nāka­mais
Sitiens nāk jau četras dienas
vēlāk, tm t&s ķeŗ abus angļu lepnā-ktssi
m m
3
SiSS
im) Nlimbcrg 2, „Va!ka".
C«na DM 0,-.
Iznāks 20. tnartā. (185)
i SARDŽU vnti
vētas nopicti^ prec, nol. limaiDlt dotnii» ar
taatietēm, oeizslēdzot atraii
no I S - d g. V. Vēstules ar īsa biogrāfiju
atraitaes ua fiķiinencs
un ģtmctai adresēt: vecākam, vidējam m jau-
Tfākaffl. Oa8twirtscftaft Pcttr Uocker, Dicd-iidulcld
(23) Post Plaggcnburg, Kr. Anirich.
«L^TVUAS- ABONElIfENTtl.
pasOtinot istkrakstu pa attetriiķlcm ek*
Sen^lāriem (lldz 3 eks ieitk.). maiksi
DM oildesl • 0 « QM m pli»Q-tBaau;
pasOtinot koUtktIvi vairāk par
3ļ eks, — DM 3.- mēoeM nar ski«Qi*
piāru;i pasatinot oa Srumēm un maksājof
VicijI OM 3 . - misesi ^ DM 130 par
piesaillaou. ^ludioājamt makiā 0,70 |
Pir vieoslefigas uoaeartille lie«!icdH«das ļ
Biiņmto telpa. Darha mtklgSaeas sledi> .
aijomi par pusctau. i
Aboaemmta pieteikumi^ slodioājtimL.
oaudas eārvedorai ua korfspiiBdMca adre­sējama
.,Laiviiai |l3b> G(toiborg/i:>o.,
Burtcrmeisttr^t asdfoaofiPlarf 7.
l^tviji itoik tris rtiies etdē»! - ©tr»
diro5« f^tofidUois m sestdiioāa.
TEODORS CBLMS
HSgas
meklē paziņas ua draugus* LOdiu rakstft:
Stecby koav. hem Adclfā, Sverige. (203)
8VBT» MANTOJUMt
IKVIENAM LATVIETIMi
Kr. BABONA
Latvju dainu Izlase
SIs ir Kr. Barona mOit pād^tls lirlk
ptveikts liOkā 00 1020.-m gn Uxm
olrmorelt publicēts 4 grāmatas, kopi s|
1300 Ipp.
liuaals Izdevums Mvieaots t Belos s^
Jt»QOs. Driiufflā ttsāks ^rmis tljami:
Tzfs svīrfīākis krfU ^vfim ttflii
^ I Rīdlbit im kmiOāt ļ
II PreObM a UM
IIINln tn kēm
MJumfi 470 ^ tr 4497 ittti^td^tmMi
kās tpzlmltss ar atsevtiķu tu tli^lriHi
daiott uumerfielltt.
Vlsaa nodaļas ievada IpdU Kr. Birslā
•peerāKuDi, kas dod konceatrtto pārskm
M T Ittvlskaiām tradīcijām to ditm tUiĶ
Krājuma izkārtots sīkās a^dcāfiodalls
faskaidro|umiem« «a koptummā tas vti4l
iGriB^a spa par latvisla mOJte tllm*
• Trlmdialekt Bls ttdefums Ir skaidrikili
latviskā nira avots, tād^ palldti ts
saglabāti PasOtlDi to savā trimatalcā vil
M l apgldA, Iemaksai^ DM 3.-^ teitttā
eki, mina cena paredzēta DM K—, taro*
Hta DM 10,-.
Piegādi garantālam tikai pasatialUa*
miem ar lepriekāājo Iemaksu, kaa isda»
rimi Ods I. g. 15. IV.
Igeeļotijiem, ļemskUjot pfbm vlrtfki
(kopi ar porto DM 15,-, reip. DM 11,-)
tn tOlIt val filik tttdodot adresU gristttl
oosatlsim art uz jebkura citu tmu
j ; KADIĻA BUfldi,
(14a) BssUatsB/N.
Stttttgartarstr. 27-3. (220)
Nwil fenāclB
Almas Riditerei
tēlofjums 5. ainās
, JINISA SAPNIS TRIMDĀ
Ludziņa ssviSķl parocīga skolēna teltiitt
(0 pers.). Cena DM 1«-.
Vēl dabafanm
A. Skujai
RAKSTNIECĪBAS TEORUA
Oma DM 4,-,
Abas grāmatas rotātas. IzsOta tikai preti^H*
miekāl^u samaksu vai ai> uzlikto pēoMktik
Scolām un atkalpārdevējiem 20 proc. atW^
• J PAMIUENS. (13b) Māi '
DP Oimp wamer Kaseme.
sa i
3
Grāmatas,
daJļamatniecIbaa darbus,
paatmarkas
PIEŅEM KOMISUA.
Kortsposdeoel un sOUjumos adrasltt
A. S t r a s d l ņ f i , CmAnn, Act^
g Guesthouw, A. C T., Austrsļia.
§ • *
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiijiiiiiiiiiiiiioiiii
Meklēju savu viru
PĒTERI DERUMU
dtSm. 1910.
no im. i
Deruma, Bamford
Meld, Eogland.
«. 20. ļfln., Utvjjā, -Nse ^«
Is. maija. Zipas lōdz:
Hostel, Bamford Nf. p»J
1
DAUGAVAS VANAGU
otri numura saturā:
Ģirta Salnā stāsts NEKUR skaf aiz\ōdltā kara beigu dienas Kurzemē: kar» v^^*
sulo» gravto dzin^to sētu atstāSau, kurellcSu pēdējās izmisīgās kaujas, ist*
TicSu dramatisko glābSanos, zvejnieku lalvfls bēgot uz Zviedriju.
AtiŠlava EglBa jaunākā noveleie CŪKA, kas notēlo „izskHnēto" dzlvl vācu cif
mā un ,3ivcrlgo" trimdinieku vieglās un raibās dienas.
Arsa apskats ZIBENS PĀB KRIEVIJU, pamatojotiei ttz jaunāujicm roatcriālieni,
imercsaniā tvērumā sniedz ziņas par otro ^saules karu un Izšķirīgiem mo*
mentiem tā norisē.
Bez tam saturi A. Pleosnera, V. Lcsiņa, E. Ķezberes, E. Raistcra un citu darbi.
Visi pirrnpublicējuffli.
Izdevums pērkams nometņu grāmatnīcās. Vairumā pasfltināms
LAR DAUGAVAS VANAGU GRĀMATNĪCA,
(13a) Nūmberg 2, Lettenlager Valka.
Coia DM 2,50. Atkalpārdevējiem l8*/# atlaide. (2^6)
I a t r o d a m s
•ar
itreiK'Vispijjpia
gjļtai seko «h
m nehiUda abBpļi
IkiitgaidlntB ari' •-
4blii9ieviid dSvl paŗ
\lS)0tti dlptenltīt
""'"••liaBi
^«-Ftdoo^u Savi
Ml lata 4r8ttcUeiB,
mm
flo