Bavarijas Latviesu vestnesis, March 19, 1949

              LATVIA
Latviao New8paper
I»fll>litM EUCOM CivU
AHairs Division Audiorisation
Ntffliber UNDP IM. Publishtr
god fiditor: Kārlis Rabācs.
DP Cflfm» KleinkOtz near
Gfiflzbttrg/D. Printer: ,^chwab.
VoIksM. , Cltozbiirg/D., Bgm^
L«odin.-Pl' Circulation: 4000.
Published. thm Hmes weekly.
Editorial olfice: GOniburg/D.,
poji^iiktts • Zimraennaniistr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 31(255)
Sestftei* 1949. ff. 19. marta
Itaāk tiit rdsM nM\SL Itda*
vēja: lAtviafta prtm dtrbisit*
Ira sMiarUbas kopa; kopas vt*
cSkais M. Cttlltfs. Galmais
radakt^rt K. RabScs (Šobrīd
darbā neatrodas); talv. redak*
tora viatn. M. Culltis. Rt*
daktork B. ĶiseUs, A. Uepa,
H. Mindanbergs. Redakcijas
adrese: 'GIbaborg/D.. Domini»
. kus Zimmennaiuistr, 2 (tāira-mais
84).
ttsimgaisa
transporti pieved no
Padamjtt Savieāibas
karaspēku
TĪTO APSPRIEŽAS AR ASV UN
tJELBRITANIJAS StlTŅIEM
Kamēr pēc Šveices / laikrakstu
iļsfim Padomju Savienība turpina
Balkinos vislielākā steigā pastipri-
^ Jau treSo reizi divu mēlacšu lai-
B Bdgradē saticies ar ASV un Ang*
maa vSitnieklem. Dienvidslāvijas
irlietn ministrs Beblers, kas paSreizi
uztunis Londonā, kādiun angfu laUs-itikstam
sņieds^ interviju, kurā pa-
'ftcaUrtrfa» ka nākamo 6 mēnešu lai-lo^
tef orms uzs pastiprinātu
iplediļ^u pret Belgradi un ka aus-immii
sdtamiedskās blokādes dēļ l piek+dienas vakarā ASV ārlietu
l ^ ' ^ ^ t ' S . i ^ t ^ ^ fi^lf h l i ^ ^ vadītājs Ent^s Bevins vtenā
ihmdas vēlāk Bebiers ottciāli So in- hg^g teica radioruhas, kurās pavēs­t
o š u atsauca, tīja Atlantik^ pakta saturu un no-
Neue Zilrcher Zeitung" spedāl- Siis runas un pakta tekstu
korespondents ziņo, ka no Padomju f^t^gf^ otrdienas, n i ^ ^ ^
SaVJaSbas četrmotorīgās transport- Kai5 j r Atl^tika pakta; punkts, kas
MdmaSmās Albānijā un Ungārijā paredz ari Austrijas un Rietumvaci-turttoa
pienākt svaigs karaspēks un N nodrošināšanu^ pret uzbrukumu,
apbruņojums. Tai pat iaikā Albā-M^,P^a^-eksta^^^^
nijas ostās, kur pirms trim nedēļām fakta parakstītāju valstu okupaci-lemdās
^ Itālijas lielie kaujas kuģi, karaspēkiem paelidzmams uzbru-ĶOr
padomju Savienība saņēma kāP^I^fl^^^dai no šim okupācijas va-reparlcijti
maksājumus, ieradušās ^^am. Paktu slēdz uz 20 gadiem, pa-oilAas
kaujas komandas un tedmiķi, ^^^ot^ .ffj^ }9 '^^^^^ P ^ ?,
a^vte^^ steigā pa. daļai . no-N^^PapUdinaji^^^ sa.
jnofttētos karakuģus saved traviksmesf^^ņa ar stāvokli, kads butu pasaule
JatevibS, Rumānijā turpina;iejplust!^^^^^ ^ , , ^
lielas sarkanariniias motorizētās Vie- A^antika paktu parakstīt gatavr-nības
tift daudz tanku., So pēdējo izteikušas pagaidām AS^^^
ziņu: apstiprina nō vairākiem avo- ^?^^ija, Kanada,^3eļ^ja, Ho-iļĻti
' lande, Liiksemburga, Norvēģija un
' , Dāriija. Pilnīgi drc^i jāineņem, ka
' ;fa šīm ziņām pievieno vēl ofidā* ari italija, Islande un Portugāle par-īSs
tedegramtn^, ka Cečhoslovakijā lamentu debates nobeigs lldž 1. apri-pali^
ltja^ Vašiiig^onā piektdien ārlietu
ckaiiļļ4?s^^ likums, ka tJņg^ija^ļnM >aziti03a; ka joprojām ari
ar s^vi^riiļ'Ičaii^^ v^ddibas v^r pievienoties
ialka ndlitārsņvieiilbu un ka ar^ lielākajai • aizsardzības siš-lij|.
sākusies pastiprināta '-sarkanar* tēmai. Sie vārdi mērķēti uz Īriju un
mljAs-aktivitāte, tad kļūst redzams, Isltodi. Pirmā, kā zināms, iekšpo-ka
jaunais Padomju Savienības iek-lītisku apsvērumu dēl saista Atlan-ŠSjfa'di35sardzīb:^
3 kabineta šefs. Vja- tika pakta parakstīšanu ar Ziemeļ-česlavs
Molott>vs neguļ. I^ndonā un MjaS'neatkarību, kas joprojām ir
Vašingtonā rēķinās ar to, ka visās strīda objekts ar Lielbritāniju. Is-satelltvalstīs
un Padomju Savjļenības ļ landes ārlietu ministrs ceturtdien
okiiipētajos apgabalos sāksies vēl ne-1 apspriedēs ar Ečesonu saņēmis ap-pieikivota
rosība.
šinās ari
0 i nju
Kaušanās un 50 stundu debates Itālijas'
parlamenta
Divkārtīgām policijas ķēdēm UL aldibas karaspēka aplenktā parla­menta
ēkā Romā kopš ceturtdienas pēcpusdienas nepārtraukti turpinās
debates par Itālijas pievienošanos Atlantika paktam. Visi komunistu un
kreisā spārna sociālistu deputāti pieteikušies runāt pret Atlantika paktu
un katram tiesības to kritizēt vismaz 10 miniites. Lidz piektdienas
pusdienas laikam nepārtrauktā* parlamenta sēde Hgs^ jau 50 stundas un
bija runājuši 116 deputātLGaŗākās debates Itālijas parlamenta vēsturē
nebija beigušās ari redakciju slēdzot^ bet Romā paredz, ka ar balsu
vairākumu iznākums galīgā nobalsošanā par Atlantika paktu būs pozi­tīvs.
Ar to tad valstu skaiHs, kas 2. un 4. aprīlī Vašingto­nā
parakstīs pasaules lielāko aizsardzības paktu,' pieaugs uz .11.
Līdz sestdienas rītam nebija skaidra vairs tikai Portugāles nostāja, lai
gan arī Lisabonā sagaida, ka ģen. Karmenas valdība Atlantika paktam
pēdējā brīdī teiks jā, jo VBkĶk ^pēc, ka Vašingtonā oficiāli paziņota
politikas maiņa pret Spāniju, par kuras iesaistīšanu Atlantika paktā
Portugāle pirms dažām dienām atklāti iestājās.
līniju aizsar­gās
36 divīzijas
mierinošas atbildes par atbalsta
punktu ierīkošanu Islandē tikai kara
gadījumā un par to ziņos Islandes
parlamentam. Jāpieņem, ka arī Is­lande
paktam pievienosies.
\ Itālijas komunisti visiem līdzek-lem
cīnās pret, Atlantika paktu. Ce­turtdien
pēcpusdienā Romā sākās
H^cu Briseles signatārvalstu ap- ļ parlamenta debates, kuras visi 70
apriedes, kas beidzās pirmdien, no- komunistu deputāti paziņoja, ka iz­tika
aiz slēgtām durvīm. Lai gan mantos savas tiesības runāt vismaz
bija'zināms, ka apspriedīs Rietum- ho minūtes katrs, ko paredz parla-eiropa^
aizsardzības plānu, ņemot menta noteikumi. Bez tam komū-yēr
§ Atlantika paktu oficiālajā ko- nistl izmantoja katru izdevību, lai ar
munlkē par to nebija minēts neviens starpsaucieniem traucētu citu parti-vārd^.
ŪP aģentūra tagad sakās uz- ju runātājus im pieprasītu arvien
zinfijusij ka appriedē plānota Rie- ļ jaunus paskaidrojumus. Kad ceturt-
.^eiropas aizsardzības līnija no dienas nakti pienāca ^ņas, ka ko-
Svelces robežām pa Reinu līdz Zie- mūnistu sarīkotajos nemieros maza-meļjūrai.
Sīs līnijas aizstāvēšanai ļ jā Temī pilsētiņā sadursmēs ar po-
Francijai būtu jādod 24, Lielbritani^ iiciju viens demonstrants nogalināts
jai 6, Beļģijai 3, Holandei 2, bet Luk- un vairāki ievainoti, komunisti par-semburgai
1 apbruņota un apmācīta lamenta zālē sacēla kņadu im "uz-divfzija
Agrāk, kā zināms, feld- bruka ar krēsliem un dūrēm pārē-marSalš
Montgomerijs prasīja 45 di- jiem deputātiem, kliegdami, ka po-vižijas.
iicija slepkavo viņu biedrus. Izcē­lās
kautiņš. Sēdi pārtrauca, līdz
parlamenta sulaiņi kaušļus izšķīra.
Ap parlamenta ēku visu laiku ne­pārtraukti
plūda komunistu noorga­nizētas
trieciena grupas, kas mēģi­nāja
vairākkārt ēkā ielauzties. Tos
atvairīja policija im kaŗas-pēks, kas
vairākās ķēdēs apņēma namu. Ro­mā
un citas lielākajās Itālijas pil­sētās
mobilizēta visa policija un tās
palīgrezerves. Komunistu protesta
streiki sākās visā zemē. Romā tie
gan ilga tikai yienu stundu. Par
nopietniem starpgadījumiem ziņo no
Milānas, Turīnas un citām ziemeļu
rūpniecības apgabala pilsētām, kas
(Beigas 5. Ipp.)
ASV bu?es pirmo
atļBmlidmasuiii
Atomenerģijas komisija Vašing­tonā
darījiiisi zināmu, ka ASV
pašreiz būvē pirmo ar atomener­ģiju
dzītu lidmašīnu Nekādi tu-
;vāki norādījumi nav doti, bet
pieņem, ka tas būs kāda moder­na
iznīcinātāja tips. kamturbo-motoru
aizstās urāna motors —
ierīce, līdzīga parastajai sprauslu
iekārtai, kas nepieciešamo sutu­ma
enerģiju strūklas radīšanai
iegūs no urāna sabrukšanas ener-ģijsis.
Principā šādu motoru būve
ASV pānunāta jau vairākkārt,
bet visi līdzšinējie praktiskie mē­ģinājumi
atommotoru izgatavo­šanai
atlilttl piemērotas izolācijas
trūkuma dēļ, Jo, tedmiski grūtā­kā
problēma ir, kā pasargāt ap­kalpi
no nāvīgajiem izstaroju-mic^
m, kā^i rodas urānam vai
plutonijaņi sabrūkot.
Senātor.5 Mak Mahons paziņo­jis
14. martā, ka nākamos 5—6
gados ASV izdos 500 milj. dolāru
mēļ^nājumiem ar kuģu un zem­ūdeņu
dzinējierīcēm, kam ener­ģijas
avots būs urāns vai rādijs.
Šim nolūkam nekavējoties sāks
celt atommotoru institūtu, kas
nodiarbināš vairākus tūkstošus
zinātnieku un technlķu.
VAI ARĪ ASV
IESTĀSIES PAR
OKUPĀCIJAS KA­RASPĒKA
ATVILK­ŠANU
NOVACIJAS
aOMlGA VSCD POLITIĶU
APSPRIEDE GODESBERGĀ UN
RIETUMU MARKA SABIEDROTO
SEKTOROS BERLĪNE
Politiskajās aprindās jaii kopš la­ba
laika valdīja uzskats, ka pēckara
saspīlējuma periodā viena no centrā*
lajam problēmām ir un paliek VS»
cija Kamēr Eiropas pašā vidu ne­nodibināsies
miers un stabilitāte,
tilonēr visa rietumu konsolidēšanās
var neizrādīties pietiekami efektīga*
Ka šis uzskats pardzs, liecina pē*
dējā laika aktivitāte Vašingtonā un
Berlīnē, kuras punatā ir vēlēšanās
atrisināt ja ne visas, tad vismaz
Rietumvācijas problēmu. Aģentfira
„Kronos« sakās zinām, Ica Eēesons
sagatavojis pat īpašu plānu, ko ap­spriedīs
kopā ar'Bevihu un Sumānu.
Nedēļas sākumā Rietumvācljas
problēma no jauna parādījusies po-lītiskajā
skatuvē. Lai gan to zinā^
mā mērā aizēno debates par Atlan­tika
aizsardzības sistēmas Izveidb*-
šanu, saspīlējiunu Eiropas vidū kā
rietumi, tā austrumi cenšas no jau­na
pārbaudīt. Visvairāk pārsteidz
šai sakarā „Paris Presse — L*In-transigeant"
Vašingtonas kores­pondenta
publicētā informācija, ka
Atlantika pakta parakstīšanas laikā
ASV ārlietu ministrija uzaicinās
Bevinu un Sumānu apspriest Eēeso-na
izstrādāto plānu. Ts^ paredz, ka
Vācijas problēmu varētu atrisināt,
atvelkot okupācijas karaspēku līdz
rietumu un austrumu robežām, tā
kā praktiski Vāciju atstātu kā sa«
bied&'oto, tā padomju armija. Oku­pācijas
karaspēks, kas paliktu Vā­cijā,
nedrīkstētu pārsniegt divi di­vīzijai'
Ja šim 0i^tant pievienotos
.ari Padomju
Pēc divn^ gadu nemitīgām partizānu cīņām ar komunis^eiņ vi$ā|šanās varētu sasaukt ini^a konfe-
Dlenvidgrieķijā no jAtēnām līdz Patrasai valda miers un Icārtība. Kā I renei.
valdība ziņo, pagājušo nedēļii tīrīšanas akcijās iznīcināti pēdējie ko- Politiskās aprindas un pārējā fran-mūnistn
pretestības perēkļi uh tā tagad var sākt tik ilgi aizkavētos zc-|ču prese šo „L'Intransigeant" infor­mēs
atjaunošanas darbus. Angļu un amerikāņu žurnālisti šīs ziņas AP- māci ju uzņem ar lielu piesardzību,
stiprina — „Time8** ievieto sava korespondenta; plašu adņojumu, ka Pe- [piebilstot, ka tas būtu „liels diplo-loponesais
pussalā komunista aktivitāte Izbeigusies, satiksme rit netrau- mātišķs pārsteigums'', ja ziņa izrā-cēti
pa visim ce|i^ uh tau^ atelpo. dītos pareiza. Vašingtonas zināmu
Tai pašā la&ā tomēr no jeiemeļ- un Vidusgirieķijas nāk ziņas, ka tur aktivitāti attiecībā uz Vācijas pn>b-gatavojas
jaunas anagas cīņas ar komūnlstirai gar visu Albāidjas un lēmu tomēr apstiprina arī amerikā-
Bulgārljas pierobežu. Lai gan pēdējā ofensīvā pret Florīhas pilsētu par- Iņu laHcrakstl Viena daļa preses
ttzāni cieta smagu neveiksmi un zaudēja pusi sa^va karaspēka, tagad pie- apgalvo, ka Ečesons, pretēji ģenerā-nāk
atkal jauni pastiprinājumi. BBC grieķu komunistu spēkus j«^rojām|lim Klejam un lielajām bankām,
vērtē uz 23.000 vīriem.
— . 0
KOMUNISTU PARTI2ANU CiŅAS ZlElVtEĻORIEĶUl TURPINĀS
ASV apsveiktu Vidusjūras paktu
Tuvojoties Atlantika pakta parakstī­šanai
Vašingtonā, atdzīvojušās bau-inas
par Vidusjūras militāras reģio-nālsavienības
radīšanu, BBC ce­turtdien
ziņoja, ka Turcijas ārlietu
^^f^inistrs Sadaks esot veicis priekš-sarunas
par Vidusjūras pakta no­slēgšanu
Londonā un Vašingtonā un
'tuvākajā laikā izbraukšot uz ASV,
¥ ar Atlantika pakta dalībnieču
valstu ārlietu ministriem Vašingto­nā
pSrrunātu Vidusjūras paktu.
So ziņu pēc dažām stundām at­sauca
Turcijas ārlietu» ministrija,
paskaidrojot, ka tās ir tikai baumas,
ka nekādas sarunas par Vidus^
a^as pakta parakstīšanu Turcijas
sūtņi Londonā un Vašingtonā val­dības,
uzdeviunā nav veduši un ka
Sadaks gan laikam dosies uz ASV,
bet tikai, lai personīgi vadītu Turci­jas
delegāciju UN pilnsapulcē, kas
sāksies dienu pēc gaidāmas Atlah-
"ka pakta parakstīšanas.
So ziņu un atsaukumu Londonas
^ Vašingtonas politiskās aprindas
^ e m ar lielu rezervi. Vienis pra­tis
visi tomēr par to, ka Turcija
pašreizējā politiskā stāvoklī jūtas
visai satraukta un labprāt vēlētos
savu neatkarību un patstāvību no­drošināt
ar reģionāliem militārlīgu-miem,
kas tai paredzētu tikpat efek­tīvu
palīdzību pret uzbrukumu no
Padomju Savienības puses kā to ga­rantē
Atlantika pakts Rietumeiropai
un Skandināvijai. Vašingtonas ofi­ciālās
aprindas ir par šāda pakta ra­dīšanu,
kamēr Londonā domas dalās.
Ja tomēr Maskava pastiprinās spie­dienu
Vidusjūras austrumu daļā un
Tuvojas austrumos, kā tas jau it kā
notiek Irānā, tad iespējams, ka Lon­dona
piekritīs Vidusjūras pairtam,
ko tik neatlaidīs prasa Turcija un
komunistu tieši apdraudētā Grieķija.
Piektdien Vašingtonā ārlietu mi­nistrija
oficiāli apstiprināja, ka ap­sveiktu
arī Vidusjūras pakta no­slēgšanu
vm labprāt uzklausīs visu
ieinteresēto valstu domas par šādu
militārsavienību pret agresiju Vi-dusjiiras
telpā un Tuvajos austru­mos.
Savā pēdējā ziņojumā ASV kong­resam
par militāro palīdzību Grieķi­jai
.un Turcijai , prezidents Trumens
apstiprināja, ka pagājušā gadā Grie­ķija
saņēmusi ieročus,^ kara materiā­lus
un pārtiku par 280,5 milj. dolāru.
Sī ievērojamā summa, teica Tru-mens,
neesot zemē nomesta, jo stā­voklis
Grieķijā pēdējā laikā manā­mi
uzlabojies. Grieķu komunistu
starpā esot vērojama šķelšanās, ne­saprašanās
un apjukums. Tas vēl
pavairojot izredzes, ka jau šai gadā
arī Vidus- un Ziemelgrieķijā izdo­sies
pilnīgi atjaunot kārtību un cī­ņas
izbeigt. .
Trumena vērtējums visumā atbilst
faktiem. Kopš ģen. iMarkosa kriša­nas
nežēlastībā un Tito politikas
maiņas grieķu partizāniem sākušās
smagas dienas. Valdības karaspēks
saņem arvien vairāk un labākus ie­ročus
un sekm3s nodroStna arī angļu
un amerikāņu instruktoru darbs
grieķu armijā. Šķiet, ka miers, kas
tagad iestājies Grieķijas dienvidu
daļā — Peloponesas pussalā, ko no
pārējās valsts territorijas šķir šaura
zemes strēmele, būs ilgstošs. Citādi
tomēr liekas apstākļi Grieķijas zie­meļu
un vidusdaļā, kas robežojas ar
Maskavas satel!t2€tmēm Albāniju un
Bulgāriju Kaut arī līdz šim lielā­kais
partizānu palīdzības avots —
Dienvidslāvija pārtraukusi pat uni­formu
piegādi, np Albānijas un Bul-
'gārijas turpina plūst krievu ieroči
un jauni partizānu I pulki. Nesen
presē parādījās ziņas, ka pat jaunā,
Maskavas vadībā izveidotā Aiastrum-vacijas,
tautas policija veselām vie­nībām
nosūtīta uz Grieķijas ziemeļu
robežu. Tāpat atklāts noslēpums ir,
ka grieķu partizānu , karaspēkam
vervē brivprātigos visā Eiropā, arī
Rietumvācijas pilsētās, kur starp
atlaistajiem gūstekņiem un simtiem
tūkstošu bezdarbnieku arvien atro­das
dēku kāri algotņi, kam pēdējā
kara piedzīvojumi neļauj iekļauties
normālā dzīvē. M
Smagākais sitiens grieķu nemier­niekiem
tomēr bijusi ģen. Markosa
aiziešana. Kopš divi mēnešiem par
Markosu trūkst jebkādu ziņu. Infor-
Pastardiena atlikta
iestājies par ierobežotu rūpniecības
sociālizēSanu Rietumvādjā, lai tādā
mācīja, ka viņš esot sagūstīts Bul-ļ kārtā vieglāk varētu apkarot Pa­gari
j§ un nogādāts slavenajā Lub- domju Savienības prq>agandu un
Jankas cietojimā Maskavā, nekur ne- komunisma tendences. Jo bez saim-apstiprinās.
Tāpat joprojām nav zi- nieciskās un politiskās stabilitātes
nams, vai Mļarkoss tiešām nav near- pašā Eiropas vidū par neefektīvu
stējaņias slimības dēļ izdarījis paš- var izrādīties ne vien Maršala plāns,
nāvību, kā to ziņoja informēti ļau- bet arī Atlantika pakts,
dis no Salonikiem. Katra ziņa — Ne mazāku aktivitāti Vācijā izrā-kopš
šīs nuirkantās figūras pazuša-ļda arī austrumi. Godesbergā, kur
nas no brūnipelēlcās Ziemeļgrieķijas savā laikā notika Hitlera konferen-kalnu
ainavas, partiz^em trūkst ce ar Cemberlenu, Daladjē un Mu-īstas
vadības. . Grieķu komunistu | (Beigas 5. Ipp.)
partijas vadonis Zadiariādess xm
partizānu vadības galva Joanīdess
to nespēj jau tāpēc vien, ka plēšas
savā starpā. Vislabāk to pierādīja
abu vadītais lieluzbrukums pret Flo- ļ Ceturtdien, pl. 11,32" dienā, pēc kā-rīnas
pilsētu februāra sakumā, ar da Karlsrūes kaktu astronoma aprē-ko
sabruka partizānu ilgi gatavotā ķiniem vajadzēja sākties pastardie-ofensīva,
lai beidzot iegūtu sev „gal- nai. Tā nenotika. Toties Bavārijā
vaspllsētu", Sī akcija bija ilgi un dažās vietās izpirka.sausas šņabj»
rūpīgi jo rūpīgi sagatavota. Kalnu bodes, kapsētās pulcējās uii saia
masīvā starp Vemonas vn Orlova- tūkstoši vecāku sieviņu, un bērni
nas pilsētiņām, kur joprojām atrodas negāja skolās. Katoļticīgajos ciemos
nemiernieku galvenais centrs, savil-ļ un mazpilsētās, kur pastardienas gai-ka
diivas divīzijas labi apmāci- dīšana bija vienīgais un galvenais
ta karaspēka, ko pastiprināja, ar 4 notikimis, izpārdeva arī visas dvētī-rotāmsabotlleŗu.
Joanīdess un Za- tās sveces, jo pareģojumi teica, ka,
dtiariadess pJJši uzņēmās virspavēlnie- ļ pasaules galam tuvojoties, saule ap-cību
Uzbrukuma pavēlē Florīnai tumšosies un vienīgie gaismas avoti,
bija teikts, ka šī pilsēta jāieņem par kas šai pastardienas tmnsā savu spo-katru
cenu, lai radītu jaunu valdības zumu nezaudēs, būs svētītās sveces,
centru Cīņa, kā zināms, beidzās ar Kā jau dažu reizi, ari 17. martā
valdības karaspēka uzvaru Partizā- atkal pierādījās, ka simti tūkstoši
ni zaudēja 772 kritušos, 350 gūstek- nopietnu, darbīgu ļaužu paļaujas
ņus un vairāk kā 1200 ievainotos — ļ baimiām par pastaniienu. Masu
gandrīz pusi no visa partizānu uz- pārliecība, ka grēcīgā pasaule šoreiz
brukuma spēka. tiešām ies bojā, Rietumvācijā bija
' Liel:as neizprotami, ka grieķu ^^^^fļ^^^^
valdīt^a ar amerikāņu atbalstu un ^ ^ ^^
modemiem ieročiem netiek galā ar f ^ humoristisk^^ raidījumos ar
nemierniekiem. Iemesli tam mek- T-t^ muriku un .<rtastijumiem par
lejami. īpatnējā partizānu taktikā, l^^f, P?^^^^?^"^' . ^ ^ ^^^^^ l^"
Vispirms jau apgabals, kurā tie dar-f^^^J^ veselas pilsētas un cie-bojas,
ir trīs un pus reizes Helāks Pl??' ļai^s pārdevuši zemi un
par Sveici ~ 140,000 kvadrātkilo- ^ Eiropas,
metru. Visa Grieķijas armija sa- Kad pulksteņu rādītāji ceturtdien
stāv tikai no 8 divīzijām, kas pus- f??^^<^, bktenīgo minūti un ari
līdz vienmērīgi jāsadala pa visu Šo P . P^^^^^as laikam nekas nebija
platību Partizāni slepeni konqent-r.^i?^:.P^^i^\^^ šo pastardienu
rējās vienā inetā un tad uzbrūk ka- ^ļ^S^aia, pec Mindienes raidītāja
ŗaspēkam bieži desmitkārtīgā pār- r^^^"^ „Tik liels un
spēkā. Kamiir no c i t i ^ ciemiem ie- n^^^Lf ^^"^
^aizkavēties.** Tā pastardiena „atiil&-
(Beigas 5. Ipp.) ita" uz nezināmu laiku.