Bavarijas Latviesu vestnesis, August 5, 1950

              m
« i
1*
te""""'^
h 1
L A T V I JA Sestdien, 19S0. g. 5. augustil mm
Prei^li IAŪ8\} l^bai ticībai» 9r-wmiu
rtrādrO^em wdum§ par direktoru ie-izvēles
Icrobeioiiittnl kritis Ja ne strā^ileks Frlds OžoMeiķs,
(td rit, tis noturēiuiies 3 l^-p^^' ^^i^^ cīnītājs jitrādnieku gvar-im.
B«t la)ķi nevar arl)^^ ^ daudzi ftaubljulies, vai^ards
iiDli^ ka da£i8^ touit slietai par^ var vadīt ražošanu. Lai šaubas ma^
ftaitņšM šm^^ testucii Tnitiņu, kurā
nj^':^f^^^fffff nozttim, kas «trlctaiekiem paskaidrojis, ka viņu
lai^r by«^^^j^^ āmaai. n(L-\i^^i^i partija un tāpēc no kat-kufti?
klit ari daiaa j a ^ ^ . Ir « i - ļ » djarbiitieka viņi prasa pikilgu pa-fOUi
», kft dali* totviefii itridi pwļWauiiibu un viņa nori^jumu izpU-iechniķiein
un tectoiskim» Lai celtu savu kvalitāti, O.
Jlem, ka darbi ttlaujas savai noia^ P ^ : N B partijas kursoi, kas uzņi-
«ai t^ad saņemot bi*rttlCi un mai«' vadītājiem mācf sasUdit un
nMft, k» Jaunai ijiMzis latviešu uspUcUt raiošinas plānus,
ftridolekiam PlvIniSā» m^Urup^ Veitela rinda HIgai ielu pārdēvē-idtdbā
U» ka vairikls pUsetls lat- ta. :pārdēV«ana pirmā kārtā skā-vieši
stridiiot par .autobuiu k|lie- msi ielas, kuru nosaukumi sakņo^
ļ ļ ^ / Ļ a l i(8Sp5Jai vēl tālāk pā^ pilsētas vēstarē vai atgādina
"•"^ Vbutil svārki, k^^ kristībās baznīcas. Tā
Idjaf sāktu pievērāties darba B! pārdēvēta par Vēstures
ļdei jiutāJimUem un vāktu' We- ielu, Grēcinieku,-^ Imanta Sudmaļa,
ijrii ļtlrpl darbi apstāk- Trijādlbas Staraja Rūsas. MOku
ļldte % les^ nozarēs Sčmtnes, Fi^kera Sudraba
>p!ēJot tfif^^i^ Edlui; Krustu Tipogrāfijas utt.
Nameja bulvāris pārdēvēts par Ma»
Jakoviķa bulvāri un Matīsa iela par
RevolflcIJas ielu.
«ventuili kara ndvjuma mu$u jn^S^Siol^i^hi^^^^^
Zvie^jai npstājii* M ē i ^ ^ ^ Slu^^ varm 2vtedrilal nalidsēt,^ cik-mōsuļ^rJ^^*^-: Stwp apbalvjjtajiem rar
^^Sla^iļ^el AbpAalrg^^^^
i n o i i i ^ i ^ ^ Raldijumfi Jaunatnei stāstīja teiku
Ifdia^ noturS» kādu rietump^^ Ha$ nones tautai sauli.
^ teostau, Iii gan Zviedz un gan gīis-fiņēmi
ipSrf. ka$ aiz ārpolM jo teikā mi-
Wii8 nehrāUattt slēpj un audzē-fato »iuli nonesis biedrs Staļins, lie-fv&^
un labvēlii. Par
Ijlkfe i p ^ laln^igām bērnības dienām
l l l i id ^ fē^ *
Apvienoto l^ciju^^^^
pi«ŖWl cttvēku tt^»u d ^ v ^ ^
mmm sAmmtm BIEDĒS STAĻINS - NSVIBNADII mi^m "^^^^^iffi^^^^l
bu spēks. Kam vēl aveSākas Pad.
jaunatne var pateikties «kal bled- savienības resp. komtmirtu metodes
ram Staļinam. un ri(»ba, iedomājās, ka reize «rāis
Fēc statistikas pārvaldes datiem starptautiskās konvencijas pieņem-
Padomju Utvljas rapniedba plānu Junu varēs iedzīvināt an rtarp^u-
Ud^ 1. jūlijam iepildījusi par l U tisko pāitaudzību par tās is*2[^^^:
proc. Ton^r dažas ministrijas plā-ļ nu* Bet tas nebija n^s valrac, «a
nu natM nav IzpUdljušas, Vietē* atkal jauna maldīšanās, Jo Pad. sa­jās
rapniecibas ministrijā plāni at» vienības komunisti ir atzinuši- wi
palikuši tērauda, divriteņu, kuļam- atzīst tikad spēku. Bez nozīmes n
mašīnu, mēbeļu un kokvilnas audu- d^Oarācijas, konvencijas, līgumi,
mu ražošanā; vieglās tapniedbas ļ vienošanās,
ministrijā nepietiekama pOmu iz- tad ir šl sp^a izpausme,
pilde kcmstatēta linu audumu, |cķu k(Anunl6mu varētu atturēt no
un dziju bloSanā, kā arf dažās ci- L j ^ ^ i , ^ miljonu slepkavībām, dē­tās
^ozarfs. Vislabāk Btrādājusi vergu darba nomet-
«magā rūpniecība un dažas fabri- ^TT^Tas ir kari. kari cUvIdbas
kas koku. pārtikas un tabakas no- ^ virdā. Protams, bruņo-
»rēs. ta ladunma nav ladomājan»
Raidījumā latviešiem ārzemēs upuritm, bet ndljoi^m drivibu tiek
stāstīja, ka PSHS stāv par mierujimieiniti ifī Iii Hiitamajā mim
un agresoīKi savaldīšanu. ASV ma- krikā, W dtrtttt {M^Nfi^ val trl^
Honešii uzbrukums Korejas tautai Liaif ptsautoi kari varētu prasīt
nav izdevies un beigsies ar fiasko, fdaudivairikimru neM Kremļa
jo cilvēki nevar atgriezt viduslaiku ii^kavolana AiUrI tai pašā vai
tumsonības virzienā. Apspiestās ari nedauds 1 ^ q^dl.
tautas stāv par padomju lekāri.u un «kratou daOam, kai tegatl ot-visas
cavēces atsvabinātāju Medni L ^ ^ J l ļ S ^^
Staļina Sai attlitlbal nevarēs p i ^ SL^H
toties nt atombumbas, nedz ari ASV ii^iS^^^]^^
kapitālistu uzbrukums padomju tau- J S ^ M S^
tim un progresīvai cUvēcei ar sain- M^LSE^ ārstu,
g tw žurkām un Kolorado vabu- ^•g^^
, 129.500 personu bez noteiktas pŗofe-
Iecavas rajona koUjozos par katru sijas. Tai pašā laikā 18.637.000 ie-darba
dienu kolhoznieks saņēmis dzīvotāju apcietināti un nosūtīti uz
l ^ k g kartupeļu, 4,ie kg graudu, koncentrācijas nometnēm lekškrie-aao
g cukura un $.57 rb. naudā, ka- vijā un Sibīrijā.' 4.977.000 no tiem
mer ZāUt«s kolhoznieki par Izstrā- miruši badā vai sargu noslepkavoti,
des dienu saņēmuši tikai ifi^ kg Ukrainā 1933. gadā badā miruši
kartupeļu, 2,16 kg graudu, 80 g .cu-17.496.
kura un 1,80 rb. naudā. Līdzekļu
trūkuma dēļ Zolītes kolhozs nav va­rējis
uzcelt pat pirii.
Si^^.^g^J^1!qPRA^^ PADOMNIEKS
ļ^rieklā. Zviedrijas pie-*
sUešanās rietuiņļi pasaulei: izriet
mums viļsaf ivarikā ^lēšanā^
tS lAtoMpilf to paJuine-vibtu
Aigat nodoklis Vacllā
P€c VSci ā spēles esošs Ukuma, algas
Kā Pad. savienībā nepārtraukti
audzis koncentrācijas nometņu ie­mītnieku
skaits, tas redzams no D.
Dallina un B. Nikolajcva grāmatas
Porced Labor in Sovlet Bussla, kas
Iznākusi ASV 1947. g. Ja 1929. g
koncentrācijas nometnēs bija 750,000
iemltni^, tad 1932. g. jau 2 milj.,
1986. g. 5 milj., 1940. g, - 9,5
maj. un 1946. g. jau 1^-15 milj. Ar
šiem skaitļiem nav salīdzināmi pat
teoijil vai:;2ti^riias.Dayalst-1 S^i^ wm m.gi mMm (oesetz
mmenst^rgi
5*r Wm
, ;<lļ^«mesel«iU.., ivnļ; ii|ķiasinia^i|}|att tiieri
, ^ ^ ^. _awseii and ISekan^^tiņa-dlittnitā
IH Btmeef, 4cy liSeadsv naa
l^jiH» '^^^^ vH^a «einJu UHmii
Utviešu kikrakati^^^^^^K^ ietrtef Ā l u t » ^ ^ ^
i1?{:f prot ievadrakstu! spiiialituļi^aissi ņ«Mll «a llšl^
mm mss
u«a aprcķinu. hi naadu sMtmtn atp»- viineifiUgflkie cfiriakl režīma gadi,
W^'2S^llSrpiW rno|^*«I h (1903, «.) «iniedia 170.000 tel
saaa J»«l/w. isceial^^^ pirmā pasaules kapa.
ar attlsofiii mo traBil&ometnet vai ci­tu
apU«oItoiw^ „
aiviin 4s}&mi ty aeatmaksstaTs algas no-doļais
iakar& tu noaokla Ukmes pasoml-nSSaiiu.
par ko Jau minSJu, im b) sakara
ar to, ka darbā almliaai im, f. bljulai
dalldai %\tu val viņi kādu laiku mo. s.
WJIS be« darba.
raliti ^^'felOļM^ starp to, val «liii ataksā par
dtu= Mļtt» Pāri b^^^^ ikvienā
ļj^^d^^^^^ rf |qnllās Mvi^^
eJ0t,~l:^u Jānoņik Pi^ yišpasaūles|doii^}a. mftss siinunas damstas k l brnt
Ilgs ketilai dtiPldSiolaiii, noskatoties uz i:e;srk'a™itī"ta' |r. "n^od"ZoūTu^ 'k* lasf, j»a.wņsSicm.pa» paliS^tvt
... .^^ _ . r* T ļ j ^ ^ i ^ i^rlfl.. W« m mlAtiI, bUfa nodarbinits no 1.1.
!Wi alga IWs 1,11 PMdlim^^ Jl3aMBr atpakaļ w DM ai
" - » aictš no» Ua§ nodPkU» par četriem mlneSifin (mi­nu
» »u I jju^^ MX4^84, atskaitot Jauno alga«
nodokļa likmi DM 16,SS mSnesl^ pareiiinot
Ja līdz 1989. gadgm Pad. savienī­bas
komunisti^ J^lU;^epkavoja
jlk^tovās t&MĻ t^>Wd tas
notiek jau lielā' Eiropas un Āzijas
daļā ar turpinājuma draudu visā pa­saulē.
iklu kluēs latēuerkiasMi viiiiAiāki Kr^fi r.^' *?r^* »*^* nprauj^mai pij»
e ir a/imaiiļ n^^^^ ^» Pi«a^
a».«|aiilrt4^^^^^^^ J^^^SiSS ^Si^S
||#«lktal WlwSanai|jli^ ļļmm tomērU finIflStum m konkrēta gadiJuml si summa bfiiS^PM
Wvl amlgrtcijft, Kad organizējas - nSfflm^steuMcS^^^^^^^
S i r ^ fedeiicija u^ tiek cilāta do- rp|i^^ larba |imw^J 5 Ž ? S a f ^f!
ma par vispisaules tautu apvienību, Jļ???,^*;^^^^ beibsnio Ui skaita ŗar piinu, resp. visu ka nod«f.
wi 4mmis Jāiei^^^ * ' - " '"
ķārtt^a ap Latvi-
IfOl^kirpgu. Ir jikaidrs,^^^^^^ ^ ^ . ^
vini Aerilnāsiea finr TAt«H4n. ft*4ftii-lft?*J!MJf Prac6de aivlenif vai vairi* (Ala va| Alfa) neskaita, H i i | darba a«»
mējs wo. g. augusta i^cfļo, jadabā viņa
•--"''D alga mēnesi 1810. ff. (t, s. teorētis-
, . , ņims-1 'if*>» ^ *r i|S PM (PM U00:S«ilM),
pienākuma ir būt lojIHem pret ze- k»?!^^^^^^^^^ I- S«J «J^^^^^^^ J*l?*» I-Jums
wfaījai«WM&lS*'Wem mp. par a manēsfenf^DM wj-l At-summu
55
Sapŗotamt, vlslj». kai darba Isboldsa U U
t * J % « a o d o k ļ a i s u d i i n a j u n u tad,
fSJSi^' ^'^^ ^^rba dm^ aevarēJa tmt dala
ļadarits un par to katri atsevllķā gadi. 11^ jjjja Jātottrpsilas pālam. aalldiinUa* '
^m"SS^«*'*5* W ^ tarifa pioai.
rlk^m aa tasad splkl esosam llkmitn;
ba plrvaidai M^emto betdarba pabalsta
;Kāda lasītāja jautā; ,,Esmu lasī­jis,
ka Baltijas republikās notiek ie-
Advotāju pārvietdiana. Lūdiu pa­skaidrot,
val tas ir taisnība ņn kā-»
pēc lāda pārvietošana notiek? —
Mēnešraksts Soviet Hussia TQday,
kas Ņujorkā iznāk angļu valodj, at­bild:
i,Sinla pretpadomju baumās
nav ne mazākās patiesības. Tomēr
atsevišķi republiku pilsoņi līdz ar|
to ir ari viias PSRS pilsoņi un kā
tādi var pēc patikaa pārvietoties kurj
vien vēlas visā savienībā « (»)
INFORMATION
Ilga m
masl
^JalaJle
ilia laņa^
Vācu avoti ziņo, ka Austrumprū-sijā
brīvu civiliedzīvotāju vairs nav.
Strādnieki darbā taisttti ar militāru
pavēli un padzīti koncentrācijas no-metfiēs;
90 prec. Austrumprūsiji
palikušo vāciešu deportēti uz Pad.
savienību, Viņu vietā Jau Hdz 1948
g. atvests vairāk nekā pusmiljons
Centrālkrievijas un Ukrainas iedzī­votāju.
No tiem <pēc pašu krievu
ziņojumiem Kaļiņingradskajā Prav
dā) gada laikā aizbēguši 80.000^
100.000. Tagad kārta pienākusi Vol
gas tatāriem, un viņu pirmais trans­ports
(BOOO) jau .ieradies Tilzitē.
Kopš kapitulācijas' krievi apcietina
juši 260.000 vāciešu. Līdz šim at­brīvoti
tikai 22.000, pārējie vai nu
miruši, vai deportēti uz Pad. savle
nlbu. Katrā astotā vācu ģimenē
trūkst kāda piederīgā, ko nonāvē
jušl vai aizveduši krievi. Kad 194?
g, likvidēja Ulsovas koncentrācijas
nometni, 20 proc, ieslodzīto bija mi­ruši
bada nāvē. Nāves nometne
Jamlieā prasīja 8000 upuru. Sak-senhauzena
pārbavēta 100.000 ieslo­dzītiem,
kur Hitlera laikā augstā­kais
ieslodzīto skaits bija 14.000.
Latvijā pirmā krievu okupācijas
gada noslepkavoti un deportēt
^".800 cUvēku. ProcentuāU tas ir
Agrākās likmes (lavllkums)
AliM nodoku, mcaeļi OM
m
a
0 «
li
i. nodpkju klase MT
H
•Ž3
Ū 1 J
i^Hiiiaa
vpļn uauukas Isradsas siaanīt
WSM,I5«HM.,TlpH latalSaS»
lv pirvaldai lainltgt pSc
laialadaot lOfiumi, Japta^
laiļaa P Ņ M M CRattsiat) pitklMia.
imais^Mviļi^ tlaai darba ņSma-
151
202
852
19.7» MO 4,05 s,05 ^ ? P^LS» d«&a
n,75U,15 7,«S 5,75 IM - I a f P ^
302 33,5» 21,75 IS,7I 145 5^ 1,05 ^\^m\^^
m «B,5a «,50 w,75 w,75 y» 445 «.hal laaaiiiilliailas. ^ m jm «,50 3340 n.75 12,75 5.05 0^0 tttt., utt.
j a u n l P Ukmes
152 2,7ft 1,50 - -
808 . ^,30 4,80 2,00 1,~
858 1S40 940 545 4,^
m 264&ll4a 145 741
358 364.ņ 2545 1040 $,80
408 48,05 8045 8845 1140
ntt., att.
(isvilkums)
040
«>8S
$,25
9,80
3,30
4,05
iisin
|maa
\tm
^ var lai^llioliii,
attiMigo laika bl
^«lapas sanama
anaaaaamt) val ari
«av vtidlapas, Idinma
0,40
Oznāk angļu vslodS)
Polijā patifīban plašos apmēros
iclrl^ē ļoti veikli saraksta alepenā
viatule, kuras anonīmie aiei-n
» lasītājus neparakstīt ts, 9,30 1,05 0,401 Algas «odiBa iiknmi b M t » » i» mm petīciju.. Vēstulē norā- skSStl vW i5Jlak5?u,*'k«i
dll^ ķa Juvojas kaŗj un ka pašrei- tīdsigi attiecība aigas nodokus ir pa- M?a1SS.r*JLffi
liēJS padomju okupācija Polijā driz»??*"'?»^"'^!"*'^^**^ OJ^SM*..]?^-
izMjills. Poļu^ komdnistiskā pre. SMltara^ IfH'^^^^^^^^^
«I a i ^ o šis -vēstules izplatišanē S&eTi^^^ | . / ^ M f t ff^^^^^
katodu Makapus, bet pēc daudzām mm X) kU paredsajaii t m ' ļ "i5. SSiikaSl ^iSnKin^^^^
^ nepareizs. OM^^ vf- teicams aitiaeiga jagapiu par S g ^ no- ^
Stuli Izplata poļu pagrtdes kustība.Uokla ItJtddnāJumum g. lesiSegt ar| Mag. iur. j . K l u o ls
tas pats, ja ASV gada laikā zaudēta
2.400.000. Slepkavības un dep(«fe
cijas pēdējos ķ r im okupācijas ga^
dos strauji augušas. Līdz ai gaia
sākumam no Lietuvas deportlii
800.000. Lat\4ias 600.000, Igauņa-jas
— 200,
Rumānijā Donavas — Melnās jā-ras
kanāli rok cietumnieki un koai»
centrficijas nometņu iemītnieki. Po»
Uji no Katlnas pēc atmaksas aaua
noslepkavotie polu virsnieki. \te
savus upiiŗus jau prasījusi Koreja.
Prontē, ko dažu stundu laikā zautf-ja
un ieguva, ati:asti amerikāņu ka*
ŗavuri sasietām rokām un šāviņa
brūci galvā. Seulā notikušas masa
slepkavības un izrēķināšanās ar kfc
mūnisma pretiniekiem. Nogalintta
ari vienīgā Korejas parlamenta ķa^
cfkle sieviete.
Kur paUkuši japāņu un vācu ka^
ŗa gūstekņi? — Krievi oficiāli w^
juši, ka Pad. savienībā vēl atrodas
)5.000 japāņu kara gūstekņu. Uz %
kā zināms, reaģējis ASV virspavfi*
niidu Japānā ien. Mekarturs, jaM-ņu
vārda paskaidrojot, ka jābūt v i
vismaz 870,000. Atkal 1300.000 slap^
kavibu. Ar vāciešiem stiivoklls vH
aunāks. Kaut krievi saka. ka at^
laiati visi vācu gūstekņi, Dr. Ada^
i\auers apgalvo, ka iztrūkst 1,5 milj.
Komunistiem pārņemot varu Ķī­nā,
arī šl milzīgā zemē Maskavai
kļuvual par milzīgu vergu rezem»
āru. Jau tagad deportācijai uz Si­bīrijas
raktuvēm, sagatavots miljons
ķiniešu.
Lielus upurus kā pašā Pad; sa­vienībā,
tā tās okupētās zemēs pra­sījusi
lauku koUektīvizāclja.
Latvijas vien 1949. g. deportētis
50.000 zenmieku ģimenes, val vii»
maz 100.000 cilvēku. Un tie ir ie­mesli,
kāpēc pasaulē šodien tik»
daudz posta, sāpju, nelaimju. Pēc
Starptautiskā Sarkanā Krusta sta­tistikas,
pašreiz ir 60 milj. bēgļu, no
kuriem 16 milj. Centrālelropā,
900.000 Vidējos austrumos, 700.000
Grieķijā, 12 milj. Indijā, 8O0.000
Burmā un daudzi miljoni Ķīnā un
Indonēzijā. Rietumeiropā vien, pēc
IRO ziņām, katru dienu ierodas 500
'«-'lOOO jaunu bēgļu.
Un vai tad nu nav vairāk kā tais»
nlba ASV ārlietu vicemlnistra Torpa
vārdiem, ko viņš teici UN saimni^
cibas un sociālā padomē: — pai
Savienības pārvaldītajā apgabali aa
Vācijas līdz Sachalinai, no Lapu o^
mes līdz Adrijal verdzībā dzīve 1^
l ē m l l j i - š e d -
nāt: visur, kur vien nodibinās ko­munistu
režīms, tam Ildzi iet va>
gu darba sistēma, kas atgādina pie«
spiedu darba metodes, kas šinīs val­stis
"pastāvēja pirms simt gadiem. —
Bet ar to vēl nekas nav līdzēts. Ar
nosodījumu starptautiskā forumā'
slepkavības nemazinās, koncentrā­cijas
nometnes slēgtas netiek un ne­tiks.
Tās aug un augs augumā. Bet
kas tad ir tas līdzeklis, kas visā pa­saulē
var izbeigt masu slepkavības,
atbrīvot cilvēci no posta un ballēm?
— Nekas cits, kā Isapš, kaut ari asi­ņains
un upuru ziņā vēl nepiere­dzēts.
Ja trešā pasatiles kara uzva­rai
būtu vajadzīgas kaut desmit Hl-roSimas,
tad tomēr, līdzi skaitot kri­tušos
kaujas laukos, upuru skaits ne­būs
lielāks nekā tā saucamā miera
laikā, kad pēc Kremļa pavēles slep^
kavo jau gandrīz ^risā pasaulē.
Un šl ir trešā pasaules kara īsteni
jēga, kuras izprašanai derētu legau*
mēt no krievu koncentrācijas no-metnes
izbēgušās, čechietes Jerens-kas
vfirdusi — Cilvēks, kas ei! vel
brīvs no sarkanās tirranljas^ iedomā
kaut bridi, ka vienā dienā ari Tava
dzīvība var nebūt, un ari uz Tavam
rokām un mugura« var tikt uzieto»
vēti numuri, arī Tu vari kļūt tas,
kas es biju. Padomā, cilvēk, par šo
iespēju un kāpēc tas viss tā ir. —
Ev. Freivalda
ujj; satnai
-.lo 7.emes
ziņt
& Jorift to« ^ „
at
gis beidzot izbraucis jūra
kam rodas zināms risks okeāna
šķērsošanai. Bez tam zviedru iestā­dēm
bijušas zināmas nepatikšanas
ar Kanādas sūtniecību par baltie­šiem,
kas izbrauc bez ieceļošanas
vīzām.
Sarunā ar Kanādas sūtniecību mū­su
korespondentam tika loti nopietni
paskaidrots, ka iestādes Kanādā
stingri raudzīsies, lai ieceļošanas do­kumenti
būtu kārtībā. Tika norā­dīts
ari uz to, ka lielākajos zviedru
dienas laikrakstos Stokholmā UD
provincē vairākas reizes bijuši ic*
vietoti paziņojumi ar augstāk mln^
to norādījumu. Citādi iebraukšanu
uzskatīs par neatļautu robežas pār­iešanu.
Patiesos aizlieguma apstākļus ne­izdevās
noskaidrot ne kuģa kaptei­nim,
ne ari mūsu korespondentam,
taču Jāpiezīmē, ka īsi pēc tam, kad
lietu nodeva caurskatīšanai tieslietu
ministrijai, kuģim tika dota atļauja
Stokholma (w). - Kuģis Goran"
ar 50 baltiešu bēgļiem, kas bija no­domājuši
izčeļlt tālāk uz Kanādu,
bet ko zviedru iestādes Gēteborgā
aizturēja, pirms dažām dienām iz­gājis
jūrā. Kā Jau varējām Latvijas
55. numurā ziņot, aizturēšanas ie­mesli
bija ļoti neskaidri. 6ai saka%
ribā mūsu Stokholmas korespon­dents
griezās zviedru ārzemnieku
komisijā, kur noskaidrojās, ka pē­dējai
šai Uetā nav bijusi darīšana.
Baltiešu bēgļiem katrā laikā atļauts
no Zviedrijas izceļot, ja ir ieceļoša­nas
vīza vajadzīgajā valstī.
Policijaa iestādes Gēteborgā pa­skaidro,
ka tām bijis uzdevums
raudzīties, lai kuģa inspektora (kuŗS,
starp citu, patreiz atrodas 6 nedēļu
ilgā atvalinājunrā un nav sasto­pams)
aizliegums paliktu spēkā. Sa­runā,
ko nevar apzīmēt par ofici­ālu,
tika paskaidrots, ka bijuši ga-cU[
jumi, kad baltieši no ostas izbrauc
ar atļauto pasažieru skaitu, bet jū- izbraukOlcer ka W ^^^^^
la nelegāU uzņem vēl vairākus, pieldisies nek^ ļaSns ^
Sdiem saules augstltei»
"•'Sules statu
tait, Jo to ledarbfta ma^
Sm 8Wt>lWem stariem _ ^
rti« ce\S caur atraosfairu,
S a i r a tos vairāk uzsto
Tropu Josla t5tadviWļ^
bagātīgu slltun* un^fņ
pateicoties ari tM»,
rumi padoU tikai •peMIr-
Sm no^lb.8 «d«,lM>§
vldejS» temperStilrM »
30». Temperatūra» pda i
nav lielai. Jēdri»lM jar .j
laikiem tropu JosUņav^fl
Vfttora 21. n«rtS Wi . a
saule ir vlsauglt». *^
decembri vluemSt
Mērenā joslā saule n*M
miedz zenītu. Tur Jau
gada laiki, Jo vasarll^*?!
ŗUta, l Hula auntHt'C
nai garums, atkadbi B»
platuma, Ir »M ««M
tuvumā)) 1S*I
ktt tUVMIJ*.;,,.,
no t<i> m^m nmmmm
ampUtad», PJi^
vumā, ir lielas. Jo tuvāk
rlem loklern. Jo liļlHttti
da laikos, un ari dienas gi
mSram LatviJI (ui W^UB
nas garumi gida laiU ivii
6 līdz 18 stundām, Dlenvldvl
49° platuma) no | Udi MJ^
AuksU ^eb polirit Jei^
turas gada ampUtfldai I» \
lu tuvumā pat visu gadu i
ttoa turas zem O». Kaut |an
dienas gapmu pinnledz'M n i
un polos ilgit pat < mIMUM
pat vasarS apstākļi diJvIbalHl
nelabv«Igl, Jo vasara Up
saule spidžemu un nesoH ««
milzīgos ledus b l ^ .
Jādzieni pardlenM un i
mu mūsu Izpratnē zaudi i
mi. Palos polos dtenss i t
nāds ar vasaras gājumu,'»
aaius. Tikpat lafa Ir atkal
Mlzēaip to ziema. ^
•.y^ saņemamais sl
tad ir atkarig, no vifetas ttf
TOtorara un no vliita» augrtw
i^L'"»^'^' Nokrišņu'da-
E ^ c , ? " J*^» tuviima
3»m. Salās un piejūras
^ « ir mitrs ar sam«ra visai
Mjfim un mērenām ziemāT»
starpB'*4
un nakti. Piemēram Itetti»»?
S f § f ^erneJuSS
«dēja temperātOra Ir 4.«?m,-
^ ^ v dēja temperāSraTS
klimatu mērenāfcj^r
^skarstākss
aut