Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1951

              1. ff-25. •MII
h^S? kopi h^JJJ
HZ
īgu «ttifSTi;
1)11.
īgā automobili, ft,
Beļģiju biii p|.
Mtrolējot Ud« ōj.
ntjauii ipgiim
18, mimal" KHH
ciskām liļļn biS
redzēti b« nitii
Baltā naiBi tor»
nodroiiDot ptoii
abim, tl daidin
Am* Tnuiiot ^
ļ 881.000 4ol. 89 un
! leildiii Artan G»
p. febr. pat 40 nlic.
pļai kontam bi»
kr- to, ka iabiadrot^
ķi (C:ombiii|d TriTil
lanas atļauja wn
Noskovicia.
AutnsTletļl ni»
ķ'dentt Filli, i»
•vecflktu ua io
ļantojoil, lai ar m
Itt . nokļūtu Rlilt»
liceļManai iatplji
reiidfBtaB TnīBnis
(rdoili
Bopirkvil IfMiiii
ļCbrosiclo Lancukin.
JdMmittakstoi takitU*
|m firzemnlekles 200
.avgatlsa caiu. 81 ir
hŗa, kad 10 no li
kātiem spieiti to di­ls,
kal nav piwg»ti' :
Vmijaf iidoti Otitv
Lvidaffltt gtibj;-
konstruktoii Vili»
sava plSna īiM'
, aiziardilbas minii^
ķeicis vēlHaBOi M-ļrl
automobiltti «&
lAdii iMOCiMi
filimi, Kanidi vm
[apbruņot kldu m
itlka pakti o tii
nadēirootlkijļj
ai«t\i ttlnlitrt f w
leru Parīzē,
g turpmāk atliju
^tas ieddvotiju iW-un
,8vu p o l »
f rejas ^
JnotiesSts kW»
LATVIA
Lalvian Newspapcr
Kt 33 (477), April 28, 1951
Oflhli«her: Jānif Niedra, Atiguat-
>nrf b. Detmom, Lager, Germany.
Phone Augustdorf 02.
Mtorial and Business Offlc*:
Grafenaichau, Obb.. Regienmg»-
lager, Germany.
iTCA Officei 102-15, 85tli Drlvt.
ž^cbmoml Hill 18. N. V., Phon. VI
1^778. Subscription ratei USAi
8 2 . - 1-^0 monthly.
Printer: Weilheimer DmckereI,
5 m b.H., Weilheim/Obb., Germany.
Pubi twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO.
Nr. 33 (477)
Sestdien, 1951. g. 28. aprīli
Iznik treSdienit on testdienit.
lzd«YēJ8: UtvieSn Centrftia Ko-mittia.
GalTenati rtdaktori: Mak­sis
CulIUs, galv. rad. rietn. V.
UtiņS. Redaktoil! G. Grlnbtrgt.
P. Klfins. £. Miesnieks. L. Svarcs.
Apgfida saimniecTbai vadltfijt P.
Balodis Apgāda un redtkdjai
adrese: (lab) Grafenascban, Obb.,
Lager. ASV redakc vad,; A, Klāv-sons,
319 N . 22nd Ave W, Dal\ilh.
Minn., USA. Austrālilas redakc.
vad.: A. Smits, 21, Unden Avt-oue,
VVendouree, Ballarat. V l c ,
Australia.
7000 jauno dzīvokļu
DP vajadzībām
6 Ģādu laikā Rietumvacijās saimniecībā uzsuk
9 miljonus bcglu
na pār Somiju
tumšāka
ludvļgsburga (le). — Virtembergas
un Badenes iekšlietu niinistrija ziņo,
ka ar kazarmu atbrīvošanu radusies
nepieciešamība steidzami izbūvēt jau­nus
dzīvokļus DP vajadzībām. 6000
bēgļu izvietošanai, ko vācu pārvaldē
pārņēma no IRO aprūoes, 1950. g. jau
izbflvēla baraku dzīvokļus, bet tagad
okupicijas iestādes pieprasa šo vieglo
dēlu celtņu aizstāšanu ar normālām
ekSm. 1951. g. kārtij dzīvokli jā­saņem
2200 DP, tādēļ Virtembergā-
Badeng vēl šogad noteikti jāizbūvē
7000 dzīvokļu, Tā kS jaunos dzīvok­ļus
vispirms saņems nodarbinātie ār­zemju
bēgli, tad blokmājas DP vaja-dzībēm
cels viņu darba vietu tuvu­mā
— Ludviģsburgā, Štutgartē,_ Es-lingenā,
Heidenheimā, Leonbergā un
BeblingenS.
Ja nodarbinātie DP līdz šim mak-si]
a vicu pārvaldei 65 feniņi par
katru dzīvokļa kv. metru, tad jauna-jSs
stingri būvētās celtnēs dzīvokļu
īres maksa būs 1,10 DM par kv. m.
Jaunu namu būvdarbi, paredzams,
liksies jau tuvāko četru nedēlu
laikā.
Plašs dzīvokļu būves plāns visas
Rietumvacijās mērogā paredzēts vis-pSrējā
septiņu punktu programmā,
kai iesniegta kancleram Adenaueram
im paredz nākošo sešu gadu laikā pil
vairāk nekā 9 milj. bēgļu no austru­miem.
Programmas realizēšana prasī­tu
ap 12 miljardu marku, un to izstrā­dājusi
speciāla komisija — 15 ame­rikāņu
un vācu lietpratēju.
Programmā sekojošie septiņi punk­ti:
1,2 milj. dzīvokļu vienību izbūve
bēgļiem; 700.000 personu pārvietoša­na
Rietumvacijās mērogā uz paval-stlm,
kas mazāk pārslogotas bēgļiem;
bēgļu pārvietošana arī katras atseviš­ķas
zemes mērogā, pieskaņojoties
saimnieciskām vajadzībām; darba sa-gčide
600.000 bēgļiem lauksaimniecī­bā
un rūpniecībā; jaunu apmācības
darbnīcu iekārtošana; pietiekamas
platības lauksaimniecības zemes kul­tivēšana,
lai sagādātu 35.000 cilvē­kiem
pastāvīgu darbu un 65.(X)0 no­darbinātu
daļēji. Pēdējais punkts pa.
redz dažādus sociālās palīdzības so­lus.
ĢIMENES DIENA SVINAMA
VASARSVĒTKOS
Latvijas ev. lut. baznīcas archi-bīskaps
proif. Dr. theol. T. Grīnbergs
mūs informē, ka Ģimenes diena svi­nama
maija otrā svētdienā, kas šo­gad
iekrīt Vasarsvētkos.
6. maijā iesvētīs Insulas veco ļaužu
tilgi uzs^t Rietumvacijās saimniecībā, mītni Berchtesgadenā. '
•
5i$tams klusums ap Maotsetungu
PĀRSTEIGUMIEM KOREJAS FRONTE VAR SEKOT JAUNI NOTIKUMI
PBKINGA
SŪTNI ĻEBIĢSVU JAU D l v S P A l SOMIJAS NAKOSO .^GAUUITEftU''
Stokholma (ni). — Pēc Viktora Ļebeģeva ieceliiou pir laimo pi-dom]
u sūtni Helsiokos labi informētas aprindas tuvikaji li^ki ftgaidt
pastiprinātu padomju aktivitāti Somija, lai nodroitnStu komtUilsttiUlt
r,tautas demokrātu" partijas uzvaru parlamenta vSlSianSs jōMjI, N m ^ i t i
par izslēgtu pat atklātu sarkanarmijas iesoļošanu Somijā, atsavcotiM ni
savstarpējās palīdzības līgumu, līdzīgi kā tas bija savā laikā Bēltl]at
stu gadījumā. Tādā veidā Kremlis varētu nodrošināt vēlēšanu farra brtvu
vēlēšanu vietā, panākt komunistisku parlamentu un valdību, kti prultu
pievienošanos Pad. savienībai.
Hongkonga (nl). — Labi infor-
Biltls aprindās pastiprinājusies pār­liecība,
ka tiešām varētu bOt patiesas
ziņu par noslēpumaino ;,galma revč-
Iflciju" sarkanajā Ķīnā, kas it kā bei­gusies
ar Maotsetunga atbldiSanu pie
ffialii par labu Kremlim draudzīgākai
personai. Jaunais „Nr. 1" komanistis-kSs
Ķīnas valdībā esot līdzšinējais
Koininforma instruk­cija
emigrantu polī-tisko
organizāciju
terrorizesanai
Londona (fm), — Sunday Times zi-
00, ka kominforms izdevis jaunu di­rektīvu
par terrora akciju pret orga­nizētām
padomju satelītvalstu emi­grantu
grupām rietumos. Liekas, ka
ar šo direktīvu saistāma arī kādrei­zēja
polu vēstnieka Francijā Luka-
^evica mistiskā nāve. Viņu 31. martā
atrada pakārušos viņa dzīvoklī Va­šingtonā.
Sākumā to iizskatīja par
pakfivībaa gadījumu, bet pēc tam ra­dušas
stipras aizdomas par noziegu-
^\ Gadījumu izmeklē ārlietu mini-
Tieši vakarā pirms nāves Lu-
(Turpinājums 8. Ipp.)
SvarMŽHals īsuma
* ''«ffoslavlļa .pieprasījusi jaunu aizdevu
valUu valdībai. ASV ārlietu minis-
. i ' T * ' ^ * * P " pieprasīto 180 milļ. do-
P^^'Sanu, lai Tīto varētu segt iztrfl
S Jo bruņošanās izdevumi radījuši nS-dlvgades
budžetā.
* lestāSanās veidlapas ASV armijas ār-
JHjnlekū vienībās sākot ar 1. mailu aa-visās
amerikāņu militārās Iestādēs
.J tautas vietnieku nama ārlietu ko-
•^Jlt otrdien pieņēma likumprolektu par 2
o"). tonnu labības piešķiršanu Indijai. Tau
vietnieku nams ir ieskatos, ka šī labl-
W«« Jāfinansē no Maršala plāna sum-l
i L... turpretī domā, ka tikai puse no
Jf»J' dolāru jāsedz ar Maršala plāna
aiSlv*; Y ^^'^^ P^se Jādāvina. Tādēļ
. ^«**Jas bada posta mazināšanas
'•««Janā teUts abu namu Jauktā komisija.
ba?nV.5^^* ««ol atklājusi ūdeņraža bum-ļ
noslēpumu, liņoja otrdien nedēļas žur-
C u''*^' l-lelbrltānija ar šo uz 14 ga-ilSii
^ atomu spiega Klausa Fuksa
P'^f^S vaJstS' isam pilnīgi zi-
W . J ^ ' * ' ^ * bumbas eksplozi}as izraisī-
: , S«P^ns, ko neesot izdevies ndz Slm
«PSm amerikāņu zinātniekiem.
SfiLh**^ informētas VaSlngtonas politiskas
koriis , •'?l«»«ša8 informāciju, ka Ziemeļ-
«s mJ!'1'*'*^*' "Vienībā apmāci-no
fiolH vienības. Dala no tiem nākot
Wu uu^^^?^"' ^w piederot sarkanā»
MoBMi u . ^ i " dala no Arējās
Vicepremjers un politbiroja vadītājās
vietnieks LiušaočI.
Ķīnas 'sarkanā diktatora Maotsetun­ga
vārds, ko padomju prese pēdējos
gados daudzināja biežāk par visiem
citiem ārzemju komunistu vadītājiem,
kopš dažiem mēnešiem vairs nav pie­minēts
Maskavas laikrakstos. Arī pa­domju
radiofona raidījumos, TASSa
ānemju un vietējos ziņojumos valda
klusums par „populārāko komunistu
vadoni pēc Staļina". Baumas par Mao­tsetunga
slimību vai uzturēšanos
Vlaskavā liek apšaubīt noslēpumai­nais
klusums, kas valda ap Ķīnas
sarkanā diktatora vārdu arī pašā Pe-kingas
presē un radiofonā. Valdības
un partijas diktators pēdējās astoņās
nedēļās arī nav piedalījies ne mini­stru
padomes, ne partijas centrālko­mitejas
sēdēs.
Jaunākās ziņas no Pekingas vēstī,
ka valdības un partijas vadības ap
rindās valdot domstarpības par Kore­jas
konflikta tālāko attīstību. Labi
informētie Tālo austrumu pazinēji šai
sakarībā norāda, kA bez Maotsetunga
pēdējā laikā tiklab Pekingā, kā Mas­kavā
noklusēti arī vairāki citi pro
minenti Ķīnas komunistu vadītāji. To
vidū esot armijas virspavēlnieks ģe­nerālis
Cudē un ģenerālis Liubočengs.
Padomju propagandas degpunktā to­ties
izvirzījušies jauni komunistu va­rasvīri,
kas līdz šim stāvēja Maotse
tunga un ģenerāla Cudē ēnā. Ķīnas
sarkanā diktatora vietā pēdējā laikā
visur min Liušaočī vājrdu. Būdams
Pad. savienībā apmācīts, Liušaočī visu
laiku bija lielākais Kremļa draugs un
tā interešu aizstāvis sarkanās Ķīnas
valdnieku vidū. Viņam ir spēcīgi at­balstītāji
Pad. savienībai draudzīgo
elementu vidū armijas aprindās, ar
ģenerāli Linpiao priekšgalā, kas ilgā­ku
laiku bija Ķīnas bruņoto spēku
virspavēlnieks Korejā.
Ārzemju politiskie novērotāji pār
liecināti, ka ar Maotsetunga nozuša
nu no Ķīnas politiskās dzīves vadi
bas radikālas pārmaiņas sagaidāmas
ne vien pašā Pekingā, bet arī Korejas
kara norisē. Pad. savienībai tad vairs
nebūs jābaidās, ka sarkanajai Ķīnai
piegādātie ieroči un materiāli, intere­sēm
kādreiz saduroties, varētu sagā­dāt
pašam Kremlim nopietnas nepa­tikšanas.
Bez lielākiem gaisa spēkiem
un plašiem kaia.materiālu sūtījumiem
Pad. savienība tad varbūt nosūtīs uz
Korejas fronti lialāku sfeaitu karavīru,
īpaši mongoļus.
Kāds britu laikraksts piezīmē, ka
šie briestošie notikumi bijuši pamatā
ASV tautas vietnieku nama priekš­sēža
Raiberna brīdinājumam par
draudošajām briesmām Korejā un vis­pār
Tālajos austrumos.
^ Ekstrēmie pesimisti Helsinkos Ļebe-ģevu
jau tagad apzīmē nevis par dip­lomātisko
pārstāvi, bet gan nākošo
Somijas „gauleiteru". Optimisti un
oficiālās aprindas gan cer, ka, Somija
arī nākotnē paliks rietumu parauga
demokrātija, kaut arī tai ar Pad. sa­vienību
kpoēja robeža un pēdējā no
savām jaumegūtajām fllotes bāzēm
var bez grūtībām apšaudīt somu gal­vaspilsētu.
Tomēr pat optimisti spiesti atzīt, ka
Ļebeģevs — maršala Rokosovska
priekšgājējs Polijā — ir pārāk ievē­rojama
persona, citādi samērā neno­zīmīgajam
postenim. Tikpat zīmīgs ir
fakts, ka viņa iecelšanu oficiāli pazi­ņoja
nepilnu nedēlu pēc somu-pa-domju
savstarpējās palīdzības un
draudzības līguma 3. gadadienas svi­nībām;
pēc šī līguma kara draudu ga­dījumā
abām zemēm kopīgi jārūpējas
par savu aizsardzību. Jaunais padom­ju
sūtnis varētu sākt apgalvot, ka
šādi „kaŗa draudi" jau pastāv un,
balstoties uz līgumu, pieprasīt no So­mijas
jaunas bāzes.
Uzsverot iespējamo notikumu at­kārtošanos
resp. paraillēlitāti attīstībā,
Daily Mail norada, ka uz līdzīgu lī­gumu
pamata Pad. savienība 1939. g.
ieguva mllitSras bazeš kaimiņvalstīs
i jūnijā, Latvijā un Lietuvā. „Kaut arī
^ad. savienība šais līgumos apņēmās
neiejaukties šo triju valstu iekšējās
ietās, Ma/skava tSs anektēja nepilna
gada laikā pēc līgumu parakstīšanas,"
teikts laikrakstā. Daudzi somi jūtot,
ka viņu līgums ar Pad. savienību no­zīmē
pastāvīgas briesmas Somijai.
„Tautas demokrātu" partijas prese
cenšas sagādāt eventuālu iemeslu pa­domju
intervencijai, apgalvojot, ka
agrārās partijas dominētā koalicijas
valdība un tās politika ir naidīga
Pad. savienībai. Valdībai notiekot tie*
penas sarunas ar Zvi^riju, pretēji
līguma noteikumiem^ valdlPba v i ^ u -
slgi gatavojoties karam uu ar ameri­kāņu
kapitāla palīdzību esot izbūvē­jusi
pret Pad. savienību vērstu spiegu
tīklu.
Beitdzot, par visai sliktu zīmi, kas
vēstītu par negaisa tuvošanos, uzska­ta
arī Hertas Kūsinenas, „Somijas bī­stamākās
sievietes", iecelšanu par
„tautas demokrātu" partijas vadoni.
Laikā starp abiem pasaules kariem
Kūsinena apmēram desmit gadu pava
dījusi Pad. savienībā. Vēlāk viņu par
ārdītāju darbu ieslodzīja cietumā. Pēc
kara beigām viņas vīrs Leino nesek
mīgi mēģināja organizēt varas sa­grābšanu.
Hertas tēvs Oto Kūsinens
savā laikā pēc Kremļa rīkojuma kļu­va
par ,,brlvās" eomu valdības galvu;
šo valdību Pad. savienība organizēja
Karēlijā 1939. g., pēc agresijas pret
Somiju, par kuru Pad. savienību to­reiz
padzina no Tautu savienības.
ASVor^nize
Baliijas floiili
Brēmenbāffend (ip). — KS pretspēku
Baltijas jūrā operējošām Austrum-vācijas
„jūras policijas" vienibirii
ASV no Rietumvācijā pieejamajām
kuģu un jūrnieku rezervēm pašlaik
organizē īpašu Baltijas jūras flotili.
Tās rīcībā nodoti četri 600 t mīnu l i ­cēji,
kā arī vairāki pārbūvēti agrākie
vācu flotes kuteri un torpēdlaivas.
Flotile operēs amerikāņu kaŗaflotes
ietvaros, bet 80 proc. tās apkalpe*
ir piedzīvojuši vācu kara flotes jūr-n
i ^ i .
tomēr bus jābombardē
lidlauki ?
PAGAIDĀM KOMUNISTU MASU OFENSĪVA NOTIEK BEZ TANKU UN
LIDMAŠĪNU ATBALSTA
Tokio (lo). — „Sķiet, ka II ir
stiprākā ofensīva, kādu ienaidnieks
līdz šim Korejā pasācis," teica ģene-rālls
Ridžvejs, atgriežoties no frontes
inspekcijas brauciena. Tālāk UN
bruņoto spēku virspavēlnieks Tālajos
austrumos bija uzskatos, ka īstās cī­ņas
tikai vēl sāksies, jo komunistu
uzbrukuma spars, par spīti lielajiem
zaudējumiem, ar katru dienu pieaug.
Ofensīvas pirmajā dienā vien komu­nisti
zaudējuši 12,000 vīru.
Ķīnas aviācija, kura^ iejaukšanos
gaida jau kopš ilgāka laika, pēc UP
ziņām, vēl nav frontes rajonā parā­dījusies.
No 8. amerikāņu armijas
pēdējiem frontes ziņojumiem izriet, ka
ķīniešu masu uzbrukumi notiek pil­nīgi
bez tanku un lidmašīnu atbalsta.
Komunistu gaisa spēki pēdējā laikā
vispār kļuvuši par lielo nezināmo Ko­rejas
karā. Kopš pag. gada decem­bra
padomju lidmašīnas izcīnījušas
daudzas gaisa kaujas ar amerikāņiem.
Lielākie zaudējumi līdz šim arvien
bijuši komunistu pusē, Christian
Science Monitor militārais korespon­dents,
kas pavadījis amerikāņu iz­nicinātājus
uzbrukumā, atzīst, ka ko­munistu
piloti ir visumā labi apmā­cīti,
tie lido taktiski pareizi, bet slik­ti
šauj. Krievu Mig tipa turbolidma-šīnas
esot līdzvērtīgas labākajiem
amerikāņu lidaparātiem.
UN gaisa spēku virspavēlnieks Tā­lajos
austrumos ģenerālis Streitmeirs
norādīja, ka komunistu bruņotie spē­ki
Ziemelkorejā izbūvējuši vi^az
50 jaunu lidlauku. Tāpat paplašināti
visi līdzšinējie. Kaut ari amerikāņu
bumbveži savos uzlidojumos ienaid­nieka
lidlaukus bieži padara nelieto­jamus,
komunisti tos loti ātrā laikā
atkal sakārto. Tas, pēc ģen. Streit-meira
domām, liecinot, ka komunistu
bruņoto spēku vadība ar kādu no­teiktu
laika posmu nodomājusi ie­saistīt
cīņās aviāciju. Izlūku lidoju­mos
īsi pirms komunistu lielā uz­brukuma
sākuma ienaidnieka lid­laukos
frontes rajonā konstatētas ap
500 lidmašīnu, „Ja komunisti sāks
iedarbīgus gaisa uzbrukumus, tad tas
var izvērsties UN karaspēkam par
līdz šim nepieredzētu draudu," teica
gaisa spēku virspavēlnieks.
Sajā situācijā varbūt slēpjas arī
prezidenta Trumena un ģen. Mekar-tura
konflikta atslēga. Ja komunisti
ievadīs plaša vēriena ofensīvu, ko
atbalstīs arī stiprāki aviācijas spēki,
tad amerikāņu gaisa spēku vadībai
neatliks nekas cits, kā atkal, tāpat kā
to darīja ģen. Mekarturs, prasīt at­ļauju
bombardēt Ķīnas lidlaukus.
Dezertējusi gandrīz
1000 ,.tautas policistu"
Berlīne (md). — Padomju joslas
,.tautas policijā" gluži ikdienišķa
lieta ir dezertēšana uz rietumiem.
Pēdējā laikā, kā ziņo UP, Rietum-berlīnē
ierodoties caurmērā pieci
policisti dienā, un sešu nedēlu laikā
patvērumu Berlīnes rietumu sektoros
meklējuši 192 «tautas policijas" lo
cekli. Dezertēšana arvien vēl pieaug,
un dezertieru kopskaits par pēdējiem
divpadsmit mēnešiem tuvojas 1000.
Turklāt dezertieru reģistrēšanu Rie-himberlīnes
polldja sāka tikai pag.
gada maijā.
Sociālisma
kaprajii
Mlleatiba ui lavo tuvāko, ko par
savu mldbu ttOfakmem llkuil Kon-fudjs,
Kilitus un Mobamedi, guļ arī
Ori sodiUtiBa panatoi. Ja cHvēkam
ir plemclga deņa uo labvēlība pret
tavu IfdzdlvēkiĻ tad viņa garam ir
un bflt prasība pēc lldivērtibas, pra-slbat
lai visi dlvēki kl brfvi un pat-stāTffļl
indivjdl pēc Iespējas vienādi
varttii baudīt, ils temes labumus. Tā­dēļ
ari teorētiķi sodlUsmu plašā no­zīmi
kvalificē par katm tlekianos Iz­nīdēt
divēkn sabiedrībā pastāvošo
iķiru un slāņn «Hķinbas, bet ianrikā
nn modernāki Boilaiē par tldn taut-salmnledskii
ststēmn, kas, ierobeiojot
prlvātlpainmn, cenšas lantHlmiaecIbu
pakļaut kopīgai kārtošanai Par sodā-
Ilsmu kā sistēmu varam runāt tikai
sākot ar 19. g. s., un par tās dibinātā­ju
unkatāms Sen Siinons (Saint Sl-mon,
1760.-1825. g.j. SImons un viņa
skolnieki sociālisma jautājumu Jau Iz-tircāja
ne tikai kā ekonomisku, bet
ari kā morālisku, reliģiozu un politis­ku
problēmu un prasīja visas tautas
dzīves satura reformu. Sis sociālisms
bija miermīlīgas dabas. Tas griezās
pie bagātajiem ar atdnājumu iero«
beioties, bet ne pie tiem, kuru labā
viņi strādāja.
Ar soclāldembkraUjiis nodibināšanu,
kas notika 1848. g. Fr)inci]ā L. Blanka
vadībā un 1863. g. Vācijā F. Lasala ie­tekmē,
sociālisma miermīlīgais rak­sturs
zūd. Sociāldemokrātija kā Jau­nā
sociālisma sistēma ar savām mā­cībām
griežas jau tieši pie tautu apak­šējiem,
nabadzīgākiem slāņiem, lai
tos piegrieztu savām mācībām; sodā*
lisms legOst aģitācijai formu. Ar aģi­tāciju
čenlas šais slāņos modināt sa-rūgtUlļlJuma
un naida jūtas ne tikai
pret pastāvošo tautsaimniecisko itruk-taru,
bet arī. pret valsts varas pār-ativJIem
nn mantīgiem slāņiem. Ar
Marksa un Engelsa parādīšanos uz
skatuves šodāldemokratijas program­mas
kļūst arvien radikālākas, un tiek
nodibinātas intemadonālas strādnie­ku
organizādjas. Uzsūkusi visas L.
Feuerbacha pret kristKgo ticību kā re­liģiju
vispār vērstās negādjas, Markss
un Engels godā liek cīņu pret reliģiju
un dabīgas, normālas evolūcijas vietā
musina uz visa noārdīšanu, uz revolū-dfu
kā pašmērķi. Sapratīgāko sociā­listu
atraušanās no šl destruktīvā so-dāllsma,
kas sašķēla arī internacio­nālās
strādnieku organizācijas, kā arī
valsts varas stingrā reakdja pret šo
graujošo kūdīšanu uz laiku izvēdināja
sabiezējušo gaisu revolucionāru pa­grabos.
Tomēr Marksa sētā ļaunā
sēkla ja ne vairāk, tad kā vārpata
parādīja savus asnus itin visos vēlā­kos
kā kreiso, tā mēreno sodālistu
internacionālos kongresos.
Pirmais pasaules karš pavēra ko­munistiem
durvis uz varu Krievijā,
otrais paplašināja viņu varas sfairu
Eiropā un Āzijā. Sociālisma vārdā
Bronšteins, Ļeņins un Džugaivili ar
vislielāko nežēlību un tenoru uzsāka
savas varas gaitas. Sociālisma vārdā
daudzām tautām atņemta brīvība un
ticība un pāri par 30 gadiem nepār­trauktām
straumēm līst dlvēku asinis
visur tur, kur valda komunisti. So­ciālisma
vārdā vēl šodien zog cilvē­kus,
Izrauj no dzīves, spīdzina un de­portē
un vH šodien miljoni nelaimīgo
upuru smok koncentrācijas on spaidu
darbu nometnēs. Sociālisma vardē ko­munisms
attīstījis milzu kara rūpnie­cību
un izveidojis draudīgu kara po­tenciālu,
lai ar tā palīdzību uzspie­stu
vēl brīvajām tautām piesmieto
sociālismu kā dāvanu. Pēc gadiem
vēsturnieks te pie sociālisma kapra­čiem
velti pūlēsies atrast kaut stari­ņu
no sociālisma gaišas idejas.
Noslēgumā daži vārdi par mēre­niem
sociālistiem. Neapšaubāmi Šai
sodāldemokratijai pieder redzami no­pelni
pie Ievērības cienīgas likumdo­šanas,
kāda nav atrodama ne Anglijā,
ne ASV, kur sodāldemokratija neat­rada
auglīgu zemi un nepastāv vēl
šobrīd* Bet pasaules vēstures lielajās
lietās un cilvēces smagos brīžos šie
sociālisma kalpi, kaut viņi ari runāja
plašo masu vārdā un disponēja par
varu, tomēr nav pratuši sevi parādīt
par kādu izšķīrēju faktoru. Interna^
dopālos strādnieku kongresos gan
daudz runāts par visu zemju proletā-riāU
solidaritāti, bet līs organizādjas
ne tikai neprata, bet pat nemēģināja
aizkavēt abus pasaules karus. Nevar
paiet garām arī tam, ka šī sociālde
mokratija visur un vienmēr, kur vien
tā nonāca tiešā saskarē ar komunis­mu
kā valdnieku, vai nu kapitulēja,
(Turpinājums J!. Ipp.)
M
i-
I
i
.4:1,,
> ii
1 V