1951-04-18-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. \B. aprīli nŗš scvi ransdf aiz astes- BRITIJ LAUVA VAI PADOMJU LĀCIS? Streiku un nmieru izplejianā« hani splet britu valdību apsvērt 'alā* ku8 loliis »avu interešu sargāšanai. Ari ASV ar bažām noraugās bīstamajā notikumu attīstībā, m līdzšinējā » neitralitātes politikas vieta vērojama tendence aktīvi palīdzēt rast nokārtojumu, kas lai telpā vairāk vai marāk saglabātu status quo. Par spīti izņēmuma stāvoklim na as laulcos, komunistiskās tudehu partijai organizētie streiki un ntnnieri jau prajsljītši pāri par 10 ārzemnieku dzīvību, nm nacionāli ekatrēmā fadaijana eekte savukārt nogalinājusi vēl vairākas pmu personības, kas bija par iecietību pret ārzemniekiem. Anglijas aizsardzības ministrs Sin-vel » apakšnamā uzsvēra, ka britu lauva nCi|aušot sevi raustīt aiz astes. Demonstrējot, ka tas domāts nopietni, 80{H) t kreiserim Gambija pavēlēja nekavējoties doties no Maltas uz pas^iules lielāko nafta« rafinētavu Abadanii, bet britu valdība centās pārliecināt Balto namu, ka konflikta nokārtojumā lielā mērā ieintereaētas arī ASV un visa brīvā pasaule. Lai novērstu Vašingtonas aizspriedumus un bažas par i<5spējamo interešu sa-durēmi, Londona pat piedāvāja kopējas britu, amerikāņu un franču Vidējo ausirumu naftas lielsabiedrlba« radīšanu. Nesenajā Vašingtonas konferencē britu un amerikāņu Vidējo austrumu politikas un saimniecības speciālistiem bija izdevība apsvērt, kā vis-labilk aizkavēt Irānas un, varbūt, arī citB apkārtējo valetu naftas produkcijas zaudēšanu. Enerģiskais ASV ārlietu viceministrs Mekgije mudināja brilu» beidzot samierināties ar naftas lauku nacionalizāciju un pārāk necerēt m šl lēmuma atcelšanu Te-heranil vai Hāgas starptautiskajā t!e«;3. Tā vietā viņš angļiem ieteica savlaicīgi nākt klajā ar izdevīgiem priekšlikumiem, kā līdz šim n«atka-rigli Anglu-persu naftas sabiedrība arī pik nacionalizācijas varētu valdības uzdevumā turpināt darbību uz lldiJšinējiem pamatiem. Briti visu laiku uz notikumiem Irānā raudzījās samērā optimistiski, nedomājot, ka būs nepieciešama bruņota iejaukšanās, un cerot, ka kaut kādā mifitiskā, pašiem vēl nezināmā, veidā laika rat« pagriezīsies atpakaļ un atdos „veco6 labos laikus". Viņi — un vēl vairāk amerikāņi — vēl pagijiiišajā rudeni visumā lāva notikumiem savu gaitu, kaut jau toreiz skaidri iezīmējās dīgli stāvoklī, ko tagad pat optimistiskā Londona epie-sta ap7-īmēt par loti nopietnu. Padomju vēstnieka Sadžik^vs pa tam, gan ar Izšķērdīgiem rautiem, gan sle-penlim pieņemšanām lēnām auda ne-r€ tdzdmo6 pavedienus, kas tagad sasējušies par tēraudcietu Gordija mezglu. Rietumvalstu spekulācijās par iespējamo attīstību Irānā nebija palicis nepamanīt* fakts, ka Maršala plāna KtMnes pašlaik saņem no Vidē-j!< lni austrumiem par brīvu 75®/o va-jadiigls naftas un ka tur pašlaik iegūst 17^ 0 no pasaules naftas produkcija » resp. tikpat daudz, cik visās pārējcii«i valstīs pasaulē, atskaitot ASV un Venecuēlu, kopā. Tāpat speciālisti atzīmēja, ka vēl vairāk Kremli varētu interesēt atraut rietumiem še-jien «)5 naftas rezerves, kas sastāda pat 'i6% no pārbaudītajiem rezervju krājumiem pasaulē. Ar Pad. savienības bruņotu iejaukiianos tomēr ne-rēķinājās, pieņemot, ka pēdējā pa-sauless karu pašlaik nevēlas. Bez tam argumentēja, ka — technisko iespēju trūktima dēl — Kremlis šejienes naftas flivotus tuvāko gadu laikā tikpat kā n«$p6tu izmantot, izņemot padomju speciālistu kara laikā uzietās naftas remves Pad. savienības kaimiņos — Irānas Azerbaidžāņa. Dažas balsis brīdināja, ka Irāna, ja vien Maskava to gribētu, iekristu kā nogatavojies auglis tās klēpī bez neviena šāviena. Vairākums tomēr paļāva »!, ka Pad. savienība arī še nākotnē paliks šķietami pasīva un no tiešas iejaukšanās atturēsies. Driiz vien notikumi rādīs, kam būs bijusi taisnība. Pašreizējais sauklis Irānā ir — jūrā visus ārzemniekus, un tāds liktenis varētu draudēt arī padomju režīma pārstāvjiem. Bet nedrīkst aizmirst, ka pašreizējo nemieru im streiku organizētāja — tu-dehu partija ir vismaz pusmāsa Vissavienības kompartijai. Ttidehu ietekme ui tautas masām varētu vienā nakti vēl divkāršoticss, ja nule par Centrālās Āzijas frontes virspavēl-nrekii ne jau nejaijši — ieceltais bijušais padomju ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Stemenko kādu dienu iedomātofi persiem atgādināt, ka 1921. gadā viņu valdība noslēgusi ar Pad. savienilni kādu līgumu. Un tas atļauj Pad. savienībai aktīvi iejaukties, ja kžida valsts izlieto Irānu par bazi uzbrukumam pret Pad. savienību vai apdraud tās drošību un neaizkāra-! mlb\&. I Ienaidnieks klust par draup un sabiedroto mīkstu'' miera ilgumu, lai radītu pretspēku Padomju savienībai „Nicijām nav pastāvīgu draugu. Tikai to intereses ir pastāvīgas". — šo atziņu britu valstsvīrs formulējis jau pirms gadsimteņa, bet praksē tā izpaudusies daudz agrāk un spilgtāko iemiesojumu ieaust mūsu dienās. Pag. rudenī Sav. valstīs skali atskanēja ieteikums apbruņot Rietumvāciju. Jādomā, ka š! iespēja joprojām nav atmesta, bet par to vienīgi vairs nerunā: Francija vēl nav kļuvusi tik sapratīga, lai bez bažām noskatītos uz vācu divīzijām, un pašās Sav valstīs ir ietekmīgi cilvēki, kas vāciešiem neuzticas. Bez tam komunistu virsvadība dekl ējusi. ka „necietTs" vāciešu militārisma atjaunošanu. Drošs paliek drošs! Vāciešu apbruņošana pagaidām atlikta. Toties pilnā gaitā miera līguma sagatavošana ar Japānu, lai tā pati rūpētos par aizsardzību. Priekš nepilniem četriem gadiem kareiviskā salu valsts pieņēma jaunu satversmi. To pieņēma stiprā ģen. Mekartura ietekmē, un tā deklarēja: Japāņu tauta uz visiem laikiem atsakās no kara .. atsakās no citu valstu apdraudēšanas un varas lietošanas. Tagad Jnpānā, līdz pat pēdējam laikam vēl tā paša ģen. Mekartura ietekmē, notika priekšdarbi armija^ atjaunošanai. Jau pag. gada jūlijā Mekarturs pilnvaroja Japānas ministru prezidentu „nacio-nālās policijas rezerves" radīšanai, un pēc pieciem mēnešiem šai rezervei jau bija 73.000 vīru, kas vingrinājās saviem uzdevumiem 30 apmācības nometnēs. Viņus apmācīja pēc amerikāņu reglamenta ar amerikāņu ieročiem, un apmācības pārraudzīja amerikāņu padomnieki. Puse no šiem vīriem ir pēdējā kara veterāni. Tos sagatavo par instruktoriem un virsniekiem jaunajai japāņu armijai. Kamēr miera līgums nav parakstīts, tikmēr armijas atjaunošana nav iespējama. Bet pamats domāt, ka Ja* pana miera līgumu dabūs jau šai vasarā un tas būs „mīksts" miera līgums. Mekarturs to visu laiku steidzināja, jo gribēja visā drīzumā atgriezties Sav. valstīs, kur nav bijis vairāk par desmit gadu. Stingrais, 71 gadu vecais vīrs gan gribēja sev atļaut atpūtu, bet tikai pēc pabeigta darba — pēc miera līguma ar Japānu, kam bija jāvainago viņa lielākā uzvara: ienaidnieka pārvēršana par draugu un sabiedroto. Tagad viņa pasākto darbu turpinās ģenerālleitnants Ridžvejs, kas jau paspējis no-deklarēties, ka viņš darīšot visu, lai ar Japānu liktu parakstīt* miera līgums cik vien ātri iespējams. Ka mierlīgums ar Japānu ir ar pirmšķirīgu politisku nozīmi, kas Jānai. Bet saprotamas ar! kaimiņu bažas. Japānas gadījumā bija jānomierina Austrālija, Jaunzēlande un Filipīnas un arī Anglija. Jādomā, ka ASV republikāņu politiķis Džons F. Daless to daļēji jau veicis savā nesenā ceļojumā. Atlikušo daļu nolīdzinās ASV diplomāti — visas šīs zemes vēlas redzēt ASV spēku savā pusē, bet ASV savukārt vēlag miera līgumu ar Japānu „jo ātrāk, jo labāk". Ķeliariskās Japānas nesenie karavīri labprāt fotografējai }auna}is unllomās, kas redzami liecina par amerikāņu ietekmi. Uz TS.OOO ..policijas rezerves" vietām īsā laikā pieteicās 375.000 brīvprātīgo. Armija varēta ātri atjaunot bei leiaokiiBU — vienīgi ar brīvprātīgajiem. realizē ārkārtīgā tempā, to liecina arī Tālo autsrumu speciSlpilnvarotā Dallesa steidzīgā ierašanās Tokio. Lielās steigas galvenais cēlonis ir politiskā situācija Austrumāzijā. Tur jārada pretspēks komunisma ofensīvai. Kā Rietumeiropā vācieši, tā austrumos japāņi ir pārbaudīti komunisma pretinieki. Abas tautas bijušas labas karotājas, ^ām bija augstvērtīga rūpniecR)a, un abas tiecās pēc. . . dominējošā stāvokļa savu kaimiņu vidū. Tās vajadzīga» komunisma atvairiša- Manani un Kuki ena par Itālijas kompartijas kongresu PARTIJAS ĢENERALLINIJAI UZTIC tGIE KOMUNISTI MĒĢINA ATKRITĒJUS PARMAClT Roma (ip). — Kā ziņo no Feraras, Itālijas „titoistu" deputātiem Maņani un Kuki, atstājot kāda drauga namu, no paslēptuves uzbrucis lielāks skaits partijas līnijai uzticīgu komunistu. Piesteidzoties trauksmes pol^cijafe vienībai, kas kopš Maņani un Kuki izstāšanās no komunistu partija^ vienmēr uzturas viņu tuvumā, agresīvos demonstrantus izdevies izklīdināt Maņani tomēr jau bijuši nodarīti tik smagi miesas bojājumi, ka viņam vismaz nedēla jāpavada slimnīcā. Pēc izstāšanās no partijas, publicētājā brošūrā abi deputāti bija raksturojuši terrora metodes, ar kādām partija Itālijā, īpaši rūpniecības novados zemes ziemeļos, mēģina uzturēt savu kontroli pār biedriem, uzsverot, ka viņiem sakarā ar izstāšanos draud dzīvības briesmas. Romā tad tikko bija beidzies 5 dienu ilgais Itālijas komunistu partijas kongress, kurā, lai aizkavētu Maņani un Kuki gadījumu atkārtošanos, nolēma nākotnē stiprināt partijas disciplīnu un veltīt lielāku vērību biedru uzraudzībai—- īpaši tādēļ, ka pēc atgriešanās no Pad. savienības, daudzi partijas biedri slēgtās sanāksmēs bija pauduši satriecošus iespaidus par stāvokli tur izglītības uc. ziņā. Partijas vadītāja Tolati uc. oficiālās runas tomēr atspoguļoja nelokāmo paļaušanos Pad. savienības vadībai un aicināja biedrus uz neierobežotu lojalitāti pret to, uzsverot, ka tajā neesot valdošās šķiras, kas vēlē-tos karu. Maņani un l^tki. kas bija aicinājuši vajadzības gadījumā aizstāvēties arī pret padomju iebrukumu, norādot uz šo draudu realitāti, Tolati apzīmēja īpar „dažiem nožēlojamiem renegā-l i e i Q k u r u s Itālijas valdoša šķira esot izlietojusi par ieroci mēģinājumam sašķelt tautas frontes vienību. Viceģen^rālsekretārs Sekia Maņani un Kuki gadījumus izlietoja paškritikas ievadīšanai, norādot, ka nākotnē esot pamatīgāk jāiepazīstas ar partijas ideoloģiju un, no tās vadoties, jāvēro un jāvērtē tiklab vadītāju, kā biedru darbība — nevis kā līdz šim, visa galvenā vērība jāpiegriež masu sapulcēm un ziņojumiem, kuros minēti skaitli un nedzīvas lietas, bet aizmirsts pats cilvēks. Pēc oficiālajiem datiem, neskatoties uz daudzajām aiziešanām no partijas pēdējo mēnešu laikā, tās biedru skaits visumā esot pieaudzis no 2 uz gandrīz 2,5 miljoniem. Lai novērstu nepiederīgu personu ielavīšanos sēžu zālē, bija iekārtota trīskārša kontroles sistēma partijai biedru karšu pārbaudei. Neviens nevar liegt Stemenko apgalvot, ka padomju lācis nav vairāk disponēts ļaut sevi raustīt aiz astes kā britu lauva. Gambija viena nespēj ne vienu asti raustīt, ne otru pasargāt no raustīšanas. Bet stāvoklis' atradās 14 jaunāko modeļu 'mašīnu tuvosies lūzumam, ja notikumu at-i v.sas tās bija zagtas Minchenē. daļai tīstiba spiedīs bntus un amerikāņus ^ jau bija nemontētas riepas, radio nosūtīt u2 notikumu vietu 1-ielākus aparat;, baterijas un citas vērtīgas " u i . G.a daļas. Motorizētie lužpu zagji u n zagtu automobiļu centrāle meza Minchenē (fm). — Ievērojami ceļo-tieg metallu cenām, ārkārtīgi vairojušies metallu, īpaši krāsaino metallu lūžņu zagšana. Martā Minchenē vien policija konstatējusi 157 zādzību gadījumus. Minchenē patlaban ir vairāk par 400 lūžņu tirgotāju, kamēr pirms kara pilsētā to nebija vairāk par 20. Daudzi tirgotāji apzināti uzpērk zagtus lūžņus. Tos ļaudis vāc, kur un kā vien iespējams. Kādu nakti policija Minchenē aizturēja smago automašīnu ar diviem vīriešiem un vienu sievieti, kas braukāja apkārt pa pilsētu, pievācot katru kaut kā pieejamu metalla gabalu. Divus vīriešus apcietināja, kad viņi mēģināja kādā d7el7celu šķūnī nomontēt lokomotīvēm misiņa daļas. No lūžņu zagļiem nav droši ne telegrāfa kabeļi un elektrības vadi, ne arī pieminekļi un žogi. Lūžņu cena kopš Korejas kara sākuma cēlusies apmēram septiņkārtīgi. Bavorijae policija Minchenee apkārtnē, dziļi biezā mežā atklāja plašu zagto automobiļu parku, kur patlaban Tomēr ar miera līgumu un armijas atjaunošanu vēl nefcūs atrisināta Japānas vislielākā problēma. Katras tautas prieks un lepnums — tās jaunā paaudze Japānai sagādā vislielākās rūpes. Tās iedzīvotāju skaits pieaug neiedomājami ātri. Katru dienu tas palielinās par 5000. Pag. gadā pieaugums sasniedza 1,5 milj., bet labvēlīgākā gadījumā tas var būt 1,8 milj. Jau tagad Japānas 84 milj. iedzīvotāju saspiesti šaurākā telpā nekā Kalifornija, kur nepilni 10 milj. Pēc Čikāgas universitātes pfof. Ed-varda AJkermama pētījumiem, kas Mekartura uzdevumā divi gadus nodarbojās ar Japānas iedzīvotāju problēmas studijām, 64 proc. no japāņu ģimenēm nekādu dzimstības kontroli (ko japāņiem kādreiz stipri ieteica amerikāņi) neatzīst. Bērni nāk pasaulē, kā daba to nolikusi, un, Ildz^ tinējam pieaugumam turpinoties, jau 1955. g. Japānas salās dzīvos 90 mii]., bet 1970. g. — 107 miljoni. ^šreizējo japāņu miljonu paēdināšanai nepietiek ar salās ražoto pārtiku. Katra piektā rīsu tonna jāieved, tai pašā apmērā jāneVed citi pārtikas līdzekli. Iepirkumiem nepieciešami dolāri vai citu zemju valūta. Agrāk to ieguva ar plaši attīstītās rūpniecības ražojumu eksportu. Fabrikas varētu ražot ari tagad, bet trūkst izejvielu, ko deva Mandžurija un Ķīna. Rūpniecības paplašināšana būtu nepieciešama ar! darba iespējām, jo darba pieprasījums pieaugot par 100.000 mēnesī. Rūpniecības strādnieki bezdarba laikā agrākos gados atgriezās uz laukiem. Tagad arī japāņu strādnieks dod priekšroku pilsētai, bet rūpniecība uzlabojusi darba metodes un agrāk nodarbināto trīs vīru vietā iztiek ar vienu pašu. Japānai nākamos 20 gados būs jādod darbs 8,5 milj. cilvēku. Jau pieminētais prof. Akermans pateicis pavisam atklāti, ka Japānai, ja tā nesaņem palīdzību no ārienes, jāierobežo iedzīvotāju skaits vai jāakceptē „bada standarts". Sīs izredzes nav noslēpums arī Kremļa vīriem Maskavā. Protams, tiem nav patīkams drīzais miera līgums, bet amerikāņi būs uzņēmušies pienākumu rūpēties par Japānas ekonomisko stabilitāti, būs uzņēmušies jaunas nastas, kas vecā onkuļa Sēma muguru salieks vēl vairāk. Jau 1949. g. par japāņu komunistiem nobalsoja 3 miljoni. Ja saimnieciskās grūtības pieaugs, varbūt balsos vēl vairāk. Un aģitatorus taču var piegādāt no sar-kanarmijas kontrolētām salām pat zvejnieku laiviņās! Visi japāņu kara gūstekņi arī vēl nav atgriezušies. To apmācība turpinās kaut kur Sibirijā. Kremļa cerības iomēr var izrādīties veltīgas, ja japāņiem dos iespēju kļūt par vadītāju spēku pretkomūnistiskā Austrumāzijā. „Ja mēs cīnīsimies trešajā pasaules karā," teicij; kāds japāņu politiķis, „mēs cīnīsimies par Japānu, nevis par Sav. valstīm, un sagaidīsim mūsu privileģētā stāvokļa atjaunošanu Āzijā." Japāņus karā vēl neaicina. Tiem dod miera līgumu, un to viņi saņems labprāt. Jo tas bŪ€ solis tuvāk Japānas starptautiskā svara un stāvokļa atjaunošanai. x» DAŽOS VĀRDOS Prtt Msislra ŠķlroSanu amerikiņu armUf not»lsoji8 *tautas vietnieku nams ar m 126 balsīm. v ^ Pārvietot kādu kalnu no Riodežautiro centra uz jūrmalu nolēmusi BTatihjai q«lm-pilsētas pārvalde. Kalna plrvieto&ant biU radījusi pilsētas padomē asas debates, Jo t| virsotnē atrodas kāds iev'ērojams klosteru. Beidzot vienojās ari par klostera pārctlUiitt. Kalna pārvietošana, kas izmaksās O.S jardu kruzeiru, tomēr atmaksāsiet, jo, ptx, dodot atbrīvotos apbūves qabalus piltlUi centrā un jūrmalā, varēs iegūt 1,S miljtr^ kruzeiru. Uel&kt tk«itf vicv kiŗi Udoti)i teniii. Sies sarkanās Ķīnas aviācijā Koreju fro«t|, ziņo amerikāņu gaisa spēku galvenali itibt. GrenliBdi timrgāt Dānijas v i r s a i ^ TI. dibā — ^ d a vienoāanās panākt« dāņu ^ amerikāņu sarunāt, kas Kopenhāgenā titļi 27. martā un beidzāt šinīs dienās, lavērojanā rtpubUkāņn tetātora VtM«h barga vasellbas stāvoklis pēdējās dianāi ļĶ. taroi pasliktinājies. 67 g. v, teaātort viens no dedzīgākiem divu fiartiju pcjftikai atbalstītājiem. Ēģiptes karant famki piemelojiet ^ pietnā laika • prasībām un atteicies no ttadi* cionālajām greznām kāzu ceremonijā». 30.SI0 ārsenlu studentu patlaban a p a ^ amerikāņu universitātes un augstākās aād* bas iestādes. Prensa Argentiaa saucas jaunais laikraktd, ko valdības aprindas izdos slēgtā deaiokTi* tiskā laikraksta Prehsas apgāda namā. Gaļas. i(v)«, olu un pleai radonlIaM w^ domju joslā turpināšoties vēl neaotitK laiku, — paziņoja darba un apgādei K|. nfstrs Hamans laikraksti Neue Zeit Pirti* kas krājumi, ..pateicoties Pad. uviMlkii un tautas demokrātiju palīdzībai", ptltltkļ pieaugot, bet to tomēr vēl nepieUekot S izbeigtu racionēSanu. Pēc kārtas sestais ēecka katoli Eduards NeCejs Slovākijā, ar tvfrettu^C cinfijis pa^vfbu komunistu retlmav, tfļe oficiālā Ce^choslovakijas ziņu a|entūrt. Ieroču pi^lfdzlbu Baiialaii Tīto t l pm. komunistu spēkiem Ķluā pieprasījis ģeaarll* majors Donovant, amerikāņu stratiģi^ dienesta šefs pēdējā karā. Kādā rtpubliki* nu senatoru sanāksmē viņš iztaicli pai ĶĻ» nas nacionālo partizānu apgādi, Bometot «f jadzigot krājumus ar izpletņiem. DoMvm ari neredzot iemesla, kāpēc neatļaut Cat)* kaiSeka spēkiem invāziju no Fornous dat* zemē. Līdzīgās oomās esot senatora Tifii. ..Boļševiki loti labi tina, ka mii w\ņm satrieksim, ja to armijas sāktu soļot plft Vācijai," izteicās Dr. Vanevars Baši, a«a> rikāņu zinātniskās pētniecības šefs pMljl karā. Kādā sanāksmē PentilvCnljai QBi?«. sitātē viņš izteicās, ka ASV saoatavojolāl lietot atombumbas pret ianaidniaM tīdlbii un apgādes centriem, kā atf jausui n ipl* cigus ieroCus smago tanku aptorēšaitl, « kuriem tik lielā mērā dibinitt ptdoAii Hri» tēģlja. UN neatstāt Jugoslavlltsi MVOI KklHJlL f|> dljumā. ja tiktu apdraudlU mtttt IISMI, teica Trigve LI kādi banketi, ko «ta pir godu Belgradē sarīkoja marlalt Tito. Tupi* not savu Salkanu ceļojumu. UN ģeBtrIItti* retārt presei konferencē Atēnlt Mtkaldreja, ka agresijas gadījumā Eiropā, UN rfkolitt tāpat kā Korejā. Jaunu atombumba cietumi ligudrojit n 14 gadiem notiesātais angļu atomu tpltgi Kļauts Pukst. Jaunā Upa atombumbt «tot daudz iedarbīgāka par līdzšinējām. Vācija ozTarēJa STOICI 200. valstu Mdkitl futbolā, kas risinājis svētdien OrlckM iti* dionā 35.000 skatītāju klātienē. B fltllbv spēku pārbaudē Karlsruē totlei umrtt to* cīnīja šveicieši. MJIzIgu pazemei atombumbu Mvlolil u militāru bazi ceļ amerikāņu, angļu ua (rtftēti karaspēks pie Sidi Nasarai. lībijā. Tun* mā jau stacionēts liels skaits turboinidii* tāju un darbos letaittiti 20.000 llbleiu. Krievu tralera ttkadra iibraukutt lamtt* šas kanālim, lai caur VidutJOni dotoi ti< lāk uz Vladivoitoku. ftio 0 „ni9m kā toi apzimējuti angļu admirālltitt, bi gluži jauni un ar jauna valda vlrabflfL Kopīgai atomrCIpnIecTbu dibiniīau frfb uzsākt Norvēģija ar Holandi un legflt* iMr* ģiju izmantot laimnieciskiem paiikualiiu Norvēģi jau kopš 1948. g. Kjalarifl labora* torijāt izdara sekmīgus mēģlnfljumut tf IM* go ūdeni un urānu. 170.000 galonu lielu un kādu mazāku i t t» dart Oil Company naftas cisternu pit Nīku aizdedzinājuši vietminiešu partizāni. Plastisku vielu, kas pilnīgi aiuargi M tl* dioaktivo staru iedarbības, izgudrojuši aM> rikāņi un ar šo Jauno masu paredf pār* klāt karakuģu virspusi, kā ari celtBM, ķv rat aplles ar šis vielai šķidru paveidu. Atzsprotta ilflžai Hvančonas baMlna fpik* stacijai, apm. 15 km ziemeļos ao 39. Mfll* lēles, atvēruši ķinieši, lai aizkavētu UN nlbu tfilākvirzišanos. Nodoms nav devlt dltoi rezultātus. Jo ūdeni ātri nokritiii m ar! satiksmo pa svarīgo Cu&fitBai-JifMlp* nas ceļu nav pārtraukta, bet bai«(u MMOII joprojām turpinās sīvas cīņas pat t i IHŪ- Sanu. Vienu no deviņām Jauiproleklltia «iNl* rūpnīcām sāk celt 2000 m augstumi, loki|i kalnoi, Kolorado. Sini pasikumam pltlķllti; 16, milj. dolāru. Ar atomenerģiju dzītu lidmašīnu b t i i l kP-ģi sSkuSi konstruēt angļu zinātnieki ua cm\ to pabeigt 8 mēnešos. \ Malajas kauēuka sūtījumi Ķtaal R f i ^ pirmajā ceturksni sasniedza 19.400 t. ktmlr; visā pag. gadā ķinieši saņēma tikai 38.600 l Atcelt nāves spriedumu Otkarta M M f prezidentu Trumenu lūgusi Portorikai Bili'' karigo partija, jo Kollaco uz atestāta do» mSm pret ASV prezidentu esot noveduil ļ i f i na ietekme. Vtsoi Maikavai lalkrakitoi uetea biji f» dzama Kenterberijas „iarkani dekāna" Mof' »ona ģīmetne, kopā ar leSu pārējo pif gada Staļina miera prēmijai Ieguvēju tttl' licm. Visi apbalvotie - Dr. Hjūlati Mfla» sons. prof. 2ollo }(\TĪ, francūziete KotOM.; amerikāņu bīskaps Multons, Sunjatitni kt»» dze. Korejas ,.demokrātisko sieviešu ūalju" priekšsēde Paksenlaja un meksikānis Eribff to Hara ~ saņem diplomu, zelta mediļo Ui 100,000 rubļu katrs. Marokas neatkarību franču valdibll sniegtajā notā pieprasa lĒģipte. Saksijas urāna raktuvēs psdomjo joili SO» likušas asiņainas sadursmes itarp itri'lnlf kiem un N K V D apsardzību. Lieli ikalU itrld-nieku apcietināti. Kašmirā Ieradusies amerikāņu lletpratiji komisija, lai meklētu Izdevīgu vietu afiW' jas baiel. ziņo Maskavas radio. Halles Selasl 1.100 viru stiprs bataljons it-ttajis DžibutI ostu. lai dotos uz Koreisi ralauku. Groalko Parīzes konferencē pfirmet AoiH* kai baru ierTkoŠAnu visapkārt Pad. savlettl* bai. Tās Mot Anglijā, Fram-ijā. Norvēģijl KiprS, Mandē, Grenlandē, Suerfi, Ēģipti, Irānā un Turcijā. 12 milj. dol. vērtībā ?ega8, palflnus, drif iu» ur kazarmļn drīvei nepier JfŠirttf prifkSmetns Eiropā iepērk amerikāņu «rmlji- Izdemolēta DB saspridzināta komunistu ptf* tiJM centrālā mītne Nicā. Asa brīdinājumu notu par atkārtotiem brt* ņottem robežincidentiem JugoslavijaI le«i»' gusi Rumānija. Pāvesti pieņēmis princesi Elizabeti speciāli ««diencē pag. piektdien. Kā zināms, pr#t ķ «nqlu troņmanrni«>c«>« un viņas vTra SK m«klēiurr.u Vatikānā protestēja LiclbritāflijU protestantu aprindā», J«unu divl/jju uz Koreju paredzējušai »o «Otīt Ljplhr;»Sn!!flt imperijaģ valstis — Ai* gl'ja. Kanāda, Austrālija tt|i JtuasiUadi. ķ itū iPirona] par ttvieo M a s ' liet ari 11 pariti^ (•ipWi«8 pafii ' atbJguii pie h tie atzin( ļ t a ierodai AI Voniā! vien pai js bii BIL waldireg irti Ul voi^i/ vai
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510418 |
Description
Title | 1951-04-18-08 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. \B. aprīli nŗš scvi ransdf aiz astes- BRITIJ LAUVA VAI PADOMJU LĀCIS? Streiku un nmieru izplejianā« hani splet britu valdību apsvērt 'alā* ku8 loliis »avu interešu sargāšanai. Ari ASV ar bažām noraugās bīstamajā notikumu attīstībā, m līdzšinējā » neitralitātes politikas vieta vērojama tendence aktīvi palīdzēt rast nokārtojumu, kas lai telpā vairāk vai marāk saglabātu status quo. Par spīti izņēmuma stāvoklim na as laulcos, komunistiskās tudehu partijai organizētie streiki un ntnnieri jau prajsljītši pāri par 10 ārzemnieku dzīvību, nm nacionāli ekatrēmā fadaijana eekte savukārt nogalinājusi vēl vairākas pmu personības, kas bija par iecietību pret ārzemniekiem. Anglijas aizsardzības ministrs Sin-vel » apakšnamā uzsvēra, ka britu lauva nCi|aušot sevi raustīt aiz astes. Demonstrējot, ka tas domāts nopietni, 80{H) t kreiserim Gambija pavēlēja nekavējoties doties no Maltas uz pas^iules lielāko nafta« rafinētavu Abadanii, bet britu valdība centās pārliecināt Balto namu, ka konflikta nokārtojumā lielā mērā ieintereaētas arī ASV un visa brīvā pasaule. Lai novērstu Vašingtonas aizspriedumus un bažas par i<5spējamo interešu sa-durēmi, Londona pat piedāvāja kopējas britu, amerikāņu un franču Vidējo ausirumu naftas lielsabiedrlba« radīšanu. Nesenajā Vašingtonas konferencē britu un amerikāņu Vidējo austrumu politikas un saimniecības speciālistiem bija izdevība apsvērt, kā vis-labilk aizkavēt Irānas un, varbūt, arī citB apkārtējo valetu naftas produkcijas zaudēšanu. Enerģiskais ASV ārlietu viceministrs Mekgije mudināja brilu» beidzot samierināties ar naftas lauku nacionalizāciju un pārāk necerēt m šl lēmuma atcelšanu Te-heranil vai Hāgas starptautiskajā t!e«;3. Tā vietā viņš angļiem ieteica savlaicīgi nākt klajā ar izdevīgiem priekšlikumiem, kā līdz šim n«atka-rigli Anglu-persu naftas sabiedrība arī pik nacionalizācijas varētu valdības uzdevumā turpināt darbību uz lldiJšinējiem pamatiem. Briti visu laiku uz notikumiem Irānā raudzījās samērā optimistiski, nedomājot, ka būs nepieciešama bruņota iejaukšanās, un cerot, ka kaut kādā mifitiskā, pašiem vēl nezināmā, veidā laika rat« pagriezīsies atpakaļ un atdos „veco6 labos laikus". Viņi — un vēl vairāk amerikāņi — vēl pagijiiišajā rudeni visumā lāva notikumiem savu gaitu, kaut jau toreiz skaidri iezīmējās dīgli stāvoklī, ko tagad pat optimistiskā Londona epie-sta ap7-īmēt par loti nopietnu. Padomju vēstnieka Sadžik^vs pa tam, gan ar Izšķērdīgiem rautiem, gan sle-penlim pieņemšanām lēnām auda ne-r€ tdzdmo6 pavedienus, kas tagad sasējušies par tēraudcietu Gordija mezglu. Rietumvalstu spekulācijās par iespējamo attīstību Irānā nebija palicis nepamanīt* fakts, ka Maršala plāna KtMnes pašlaik saņem no Vidē-j!< lni austrumiem par brīvu 75®/o va-jadiigls naftas un ka tur pašlaik iegūst 17^ 0 no pasaules naftas produkcija » resp. tikpat daudz, cik visās pārējcii«i valstīs pasaulē, atskaitot ASV un Venecuēlu, kopā. Tāpat speciālisti atzīmēja, ka vēl vairāk Kremli varētu interesēt atraut rietumiem še-jien «)5 naftas rezerves, kas sastāda pat 'i6% no pārbaudītajiem rezervju krājumiem pasaulē. Ar Pad. savienības bruņotu iejaukiianos tomēr ne-rēķinājās, pieņemot, ka pēdējā pa-sauless karu pašlaik nevēlas. Bez tam argumentēja, ka — technisko iespēju trūktima dēl — Kremlis šejienes naftas flivotus tuvāko gadu laikā tikpat kā n«$p6tu izmantot, izņemot padomju speciālistu kara laikā uzietās naftas remves Pad. savienības kaimiņos — Irānas Azerbaidžāņa. Dažas balsis brīdināja, ka Irāna, ja vien Maskava to gribētu, iekristu kā nogatavojies auglis tās klēpī bez neviena šāviena. Vairākums tomēr paļāva »!, ka Pad. savienība arī še nākotnē paliks šķietami pasīva un no tiešas iejaukšanās atturēsies. Driiz vien notikumi rādīs, kam būs bijusi taisnība. Pašreizējais sauklis Irānā ir — jūrā visus ārzemniekus, un tāds liktenis varētu draudēt arī padomju režīma pārstāvjiem. Bet nedrīkst aizmirst, ka pašreizējo nemieru im streiku organizētāja — tu-dehu partija ir vismaz pusmāsa Vissavienības kompartijai. Ttidehu ietekme ui tautas masām varētu vienā nakti vēl divkāršoticss, ja nule par Centrālās Āzijas frontes virspavēl-nrekii ne jau nejaijši — ieceltais bijušais padomju ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Stemenko kādu dienu iedomātofi persiem atgādināt, ka 1921. gadā viņu valdība noslēgusi ar Pad. savienilni kādu līgumu. Un tas atļauj Pad. savienībai aktīvi iejaukties, ja kžida valsts izlieto Irānu par bazi uzbrukumam pret Pad. savienību vai apdraud tās drošību un neaizkāra-! mlb\&. I Ienaidnieks klust par draup un sabiedroto mīkstu'' miera ilgumu, lai radītu pretspēku Padomju savienībai „Nicijām nav pastāvīgu draugu. Tikai to intereses ir pastāvīgas". — šo atziņu britu valstsvīrs formulējis jau pirms gadsimteņa, bet praksē tā izpaudusies daudz agrāk un spilgtāko iemiesojumu ieaust mūsu dienās. Pag. rudenī Sav. valstīs skali atskanēja ieteikums apbruņot Rietumvāciju. Jādomā, ka š! iespēja joprojām nav atmesta, bet par to vienīgi vairs nerunā: Francija vēl nav kļuvusi tik sapratīga, lai bez bažām noskatītos uz vācu divīzijām, un pašās Sav valstīs ir ietekmīgi cilvēki, kas vāciešiem neuzticas. Bez tam komunistu virsvadība dekl ējusi. ka „necietTs" vāciešu militārisma atjaunošanu. Drošs paliek drošs! Vāciešu apbruņošana pagaidām atlikta. Toties pilnā gaitā miera līguma sagatavošana ar Japānu, lai tā pati rūpētos par aizsardzību. Priekš nepilniem četriem gadiem kareiviskā salu valsts pieņēma jaunu satversmi. To pieņēma stiprā ģen. Mekartura ietekmē, un tā deklarēja: Japāņu tauta uz visiem laikiem atsakās no kara .. atsakās no citu valstu apdraudēšanas un varas lietošanas. Tagad Jnpānā, līdz pat pēdējam laikam vēl tā paša ģen. Mekartura ietekmē, notika priekšdarbi armija^ atjaunošanai. Jau pag. gada jūlijā Mekarturs pilnvaroja Japānas ministru prezidentu „nacio-nālās policijas rezerves" radīšanai, un pēc pieciem mēnešiem šai rezervei jau bija 73.000 vīru, kas vingrinājās saviem uzdevumiem 30 apmācības nometnēs. Viņus apmācīja pēc amerikāņu reglamenta ar amerikāņu ieročiem, un apmācības pārraudzīja amerikāņu padomnieki. Puse no šiem vīriem ir pēdējā kara veterāni. Tos sagatavo par instruktoriem un virsniekiem jaunajai japāņu armijai. Kamēr miera līgums nav parakstīts, tikmēr armijas atjaunošana nav iespējama. Bet pamats domāt, ka Ja* pana miera līgumu dabūs jau šai vasarā un tas būs „mīksts" miera līgums. Mekarturs to visu laiku steidzināja, jo gribēja visā drīzumā atgriezties Sav. valstīs, kur nav bijis vairāk par desmit gadu. Stingrais, 71 gadu vecais vīrs gan gribēja sev atļaut atpūtu, bet tikai pēc pabeigta darba — pēc miera līguma ar Japānu, kam bija jāvainago viņa lielākā uzvara: ienaidnieka pārvēršana par draugu un sabiedroto. Tagad viņa pasākto darbu turpinās ģenerālleitnants Ridžvejs, kas jau paspējis no-deklarēties, ka viņš darīšot visu, lai ar Japānu liktu parakstīt* miera līgums cik vien ātri iespējams. Ka mierlīgums ar Japānu ir ar pirmšķirīgu politisku nozīmi, kas Jānai. Bet saprotamas ar! kaimiņu bažas. Japānas gadījumā bija jānomierina Austrālija, Jaunzēlande un Filipīnas un arī Anglija. Jādomā, ka ASV republikāņu politiķis Džons F. Daless to daļēji jau veicis savā nesenā ceļojumā. Atlikušo daļu nolīdzinās ASV diplomāti — visas šīs zemes vēlas redzēt ASV spēku savā pusē, bet ASV savukārt vēlag miera līgumu ar Japānu „jo ātrāk, jo labāk". Ķeliariskās Japānas nesenie karavīri labprāt fotografējai }auna}is unllomās, kas redzami liecina par amerikāņu ietekmi. Uz TS.OOO ..policijas rezerves" vietām īsā laikā pieteicās 375.000 brīvprātīgo. Armija varēta ātri atjaunot bei leiaokiiBU — vienīgi ar brīvprātīgajiem. realizē ārkārtīgā tempā, to liecina arī Tālo autsrumu speciSlpilnvarotā Dallesa steidzīgā ierašanās Tokio. Lielās steigas galvenais cēlonis ir politiskā situācija Austrumāzijā. Tur jārada pretspēks komunisma ofensīvai. Kā Rietumeiropā vācieši, tā austrumos japāņi ir pārbaudīti komunisma pretinieki. Abas tautas bijušas labas karotājas, ^ām bija augstvērtīga rūpniecR)a, un abas tiecās pēc. . . dominējošā stāvokļa savu kaimiņu vidū. Tās vajadzīga» komunisma atvairiša- Manani un Kuki ena par Itālijas kompartijas kongresu PARTIJAS ĢENERALLINIJAI UZTIC tGIE KOMUNISTI MĒĢINA ATKRITĒJUS PARMAClT Roma (ip). — Kā ziņo no Feraras, Itālijas „titoistu" deputātiem Maņani un Kuki, atstājot kāda drauga namu, no paslēptuves uzbrucis lielāks skaits partijas līnijai uzticīgu komunistu. Piesteidzoties trauksmes pol^cijafe vienībai, kas kopš Maņani un Kuki izstāšanās no komunistu partija^ vienmēr uzturas viņu tuvumā, agresīvos demonstrantus izdevies izklīdināt Maņani tomēr jau bijuši nodarīti tik smagi miesas bojājumi, ka viņam vismaz nedēla jāpavada slimnīcā. Pēc izstāšanās no partijas, publicētājā brošūrā abi deputāti bija raksturojuši terrora metodes, ar kādām partija Itālijā, īpaši rūpniecības novados zemes ziemeļos, mēģina uzturēt savu kontroli pār biedriem, uzsverot, ka viņiem sakarā ar izstāšanos draud dzīvības briesmas. Romā tad tikko bija beidzies 5 dienu ilgais Itālijas komunistu partijas kongress, kurā, lai aizkavētu Maņani un Kuki gadījumu atkārtošanos, nolēma nākotnē stiprināt partijas disciplīnu un veltīt lielāku vērību biedru uzraudzībai—- īpaši tādēļ, ka pēc atgriešanās no Pad. savienības, daudzi partijas biedri slēgtās sanāksmēs bija pauduši satriecošus iespaidus par stāvokli tur izglītības uc. ziņā. Partijas vadītāja Tolati uc. oficiālās runas tomēr atspoguļoja nelokāmo paļaušanos Pad. savienības vadībai un aicināja biedrus uz neierobežotu lojalitāti pret to, uzsverot, ka tajā neesot valdošās šķiras, kas vēlē-tos karu. Maņani un l^tki. kas bija aicinājuši vajadzības gadījumā aizstāvēties arī pret padomju iebrukumu, norādot uz šo draudu realitāti, Tolati apzīmēja īpar „dažiem nožēlojamiem renegā-l i e i Q k u r u s Itālijas valdoša šķira esot izlietojusi par ieroci mēģinājumam sašķelt tautas frontes vienību. Viceģen^rālsekretārs Sekia Maņani un Kuki gadījumus izlietoja paškritikas ievadīšanai, norādot, ka nākotnē esot pamatīgāk jāiepazīstas ar partijas ideoloģiju un, no tās vadoties, jāvēro un jāvērtē tiklab vadītāju, kā biedru darbība — nevis kā līdz šim, visa galvenā vērība jāpiegriež masu sapulcēm un ziņojumiem, kuros minēti skaitli un nedzīvas lietas, bet aizmirsts pats cilvēks. Pēc oficiālajiem datiem, neskatoties uz daudzajām aiziešanām no partijas pēdējo mēnešu laikā, tās biedru skaits visumā esot pieaudzis no 2 uz gandrīz 2,5 miljoniem. Lai novērstu nepiederīgu personu ielavīšanos sēžu zālē, bija iekārtota trīskārša kontroles sistēma partijai biedru karšu pārbaudei. Neviens nevar liegt Stemenko apgalvot, ka padomju lācis nav vairāk disponēts ļaut sevi raustīt aiz astes kā britu lauva. Gambija viena nespēj ne vienu asti raustīt, ne otru pasargāt no raustīšanas. Bet stāvoklis' atradās 14 jaunāko modeļu 'mašīnu tuvosies lūzumam, ja notikumu at-i v.sas tās bija zagtas Minchenē. daļai tīstiba spiedīs bntus un amerikāņus ^ jau bija nemontētas riepas, radio nosūtīt u2 notikumu vietu 1-ielākus aparat;, baterijas un citas vērtīgas " u i . G.a daļas. Motorizētie lužpu zagji u n zagtu automobiļu centrāle meza Minchenē (fm). — Ievērojami ceļo-tieg metallu cenām, ārkārtīgi vairojušies metallu, īpaši krāsaino metallu lūžņu zagšana. Martā Minchenē vien policija konstatējusi 157 zādzību gadījumus. Minchenē patlaban ir vairāk par 400 lūžņu tirgotāju, kamēr pirms kara pilsētā to nebija vairāk par 20. Daudzi tirgotāji apzināti uzpērk zagtus lūžņus. Tos ļaudis vāc, kur un kā vien iespējams. Kādu nakti policija Minchenē aizturēja smago automašīnu ar diviem vīriešiem un vienu sievieti, kas braukāja apkārt pa pilsētu, pievācot katru kaut kā pieejamu metalla gabalu. Divus vīriešus apcietināja, kad viņi mēģināja kādā d7el7celu šķūnī nomontēt lokomotīvēm misiņa daļas. No lūžņu zagļiem nav droši ne telegrāfa kabeļi un elektrības vadi, ne arī pieminekļi un žogi. Lūžņu cena kopš Korejas kara sākuma cēlusies apmēram septiņkārtīgi. Bavorijae policija Minchenee apkārtnē, dziļi biezā mežā atklāja plašu zagto automobiļu parku, kur patlaban Tomēr ar miera līgumu un armijas atjaunošanu vēl nefcūs atrisināta Japānas vislielākā problēma. Katras tautas prieks un lepnums — tās jaunā paaudze Japānai sagādā vislielākās rūpes. Tās iedzīvotāju skaits pieaug neiedomājami ātri. Katru dienu tas palielinās par 5000. Pag. gadā pieaugums sasniedza 1,5 milj., bet labvēlīgākā gadījumā tas var būt 1,8 milj. Jau tagad Japānas 84 milj. iedzīvotāju saspiesti šaurākā telpā nekā Kalifornija, kur nepilni 10 milj. Pēc Čikāgas universitātes pfof. Ed-varda AJkermama pētījumiem, kas Mekartura uzdevumā divi gadus nodarbojās ar Japānas iedzīvotāju problēmas studijām, 64 proc. no japāņu ģimenēm nekādu dzimstības kontroli (ko japāņiem kādreiz stipri ieteica amerikāņi) neatzīst. Bērni nāk pasaulē, kā daba to nolikusi, un, Ildz^ tinējam pieaugumam turpinoties, jau 1955. g. Japānas salās dzīvos 90 mii]., bet 1970. g. — 107 miljoni. ^šreizējo japāņu miljonu paēdināšanai nepietiek ar salās ražoto pārtiku. Katra piektā rīsu tonna jāieved, tai pašā apmērā jāneVed citi pārtikas līdzekli. Iepirkumiem nepieciešami dolāri vai citu zemju valūta. Agrāk to ieguva ar plaši attīstītās rūpniecības ražojumu eksportu. Fabrikas varētu ražot ari tagad, bet trūkst izejvielu, ko deva Mandžurija un Ķīna. Rūpniecības paplašināšana būtu nepieciešama ar! darba iespējām, jo darba pieprasījums pieaugot par 100.000 mēnesī. Rūpniecības strādnieki bezdarba laikā agrākos gados atgriezās uz laukiem. Tagad arī japāņu strādnieks dod priekšroku pilsētai, bet rūpniecība uzlabojusi darba metodes un agrāk nodarbināto trīs vīru vietā iztiek ar vienu pašu. Japānai nākamos 20 gados būs jādod darbs 8,5 milj. cilvēku. Jau pieminētais prof. Akermans pateicis pavisam atklāti, ka Japānai, ja tā nesaņem palīdzību no ārienes, jāierobežo iedzīvotāju skaits vai jāakceptē „bada standarts". Sīs izredzes nav noslēpums arī Kremļa vīriem Maskavā. Protams, tiem nav patīkams drīzais miera līgums, bet amerikāņi būs uzņēmušies pienākumu rūpēties par Japānas ekonomisko stabilitāti, būs uzņēmušies jaunas nastas, kas vecā onkuļa Sēma muguru salieks vēl vairāk. Jau 1949. g. par japāņu komunistiem nobalsoja 3 miljoni. Ja saimnieciskās grūtības pieaugs, varbūt balsos vēl vairāk. Un aģitatorus taču var piegādāt no sar-kanarmijas kontrolētām salām pat zvejnieku laiviņās! Visi japāņu kara gūstekņi arī vēl nav atgriezušies. To apmācība turpinās kaut kur Sibirijā. Kremļa cerības iomēr var izrādīties veltīgas, ja japāņiem dos iespēju kļūt par vadītāju spēku pretkomūnistiskā Austrumāzijā. „Ja mēs cīnīsimies trešajā pasaules karā," teicij; kāds japāņu politiķis, „mēs cīnīsimies par Japānu, nevis par Sav. valstīm, un sagaidīsim mūsu privileģētā stāvokļa atjaunošanu Āzijā." Japāņus karā vēl neaicina. Tiem dod miera līgumu, un to viņi saņems labprāt. Jo tas bŪ€ solis tuvāk Japānas starptautiskā svara un stāvokļa atjaunošanai. x» DAŽOS VĀRDOS Prtt Msislra ŠķlroSanu amerikiņu armUf not»lsoji8 *tautas vietnieku nams ar m 126 balsīm. v ^ Pārvietot kādu kalnu no Riodežautiro centra uz jūrmalu nolēmusi BTatihjai q«lm-pilsētas pārvalde. Kalna plrvieto&ant biU radījusi pilsētas padomē asas debates, Jo t| virsotnē atrodas kāds iev'ērojams klosteru. Beidzot vienojās ari par klostera pārctlUiitt. Kalna pārvietošana, kas izmaksās O.S jardu kruzeiru, tomēr atmaksāsiet, jo, ptx, dodot atbrīvotos apbūves qabalus piltlUi centrā un jūrmalā, varēs iegūt 1,S miljtr^ kruzeiru. Uel&kt tk«itf vicv kiŗi Udoti)i teniii. Sies sarkanās Ķīnas aviācijā Koreju fro«t|, ziņo amerikāņu gaisa spēku galvenali itibt. GrenliBdi timrgāt Dānijas v i r s a i ^ TI. dibā — ^ d a vienoāanās panākt« dāņu ^ amerikāņu sarunāt, kas Kopenhāgenā titļi 27. martā un beidzāt šinīs dienās, lavērojanā rtpubUkāņn tetātora VtM«h barga vasellbas stāvoklis pēdējās dianāi ļĶ. taroi pasliktinājies. 67 g. v, teaātort viens no dedzīgākiem divu fiartiju pcjftikai atbalstītājiem. Ēģiptes karant famki piemelojiet ^ pietnā laika • prasībām un atteicies no ttadi* cionālajām greznām kāzu ceremonijā». 30.SI0 ārsenlu studentu patlaban a p a ^ amerikāņu universitātes un augstākās aād* bas iestādes. Prensa Argentiaa saucas jaunais laikraktd, ko valdības aprindas izdos slēgtā deaiokTi* tiskā laikraksta Prehsas apgāda namā. Gaļas. i(v)«, olu un pleai radonlIaM w^ domju joslā turpināšoties vēl neaotitK laiku, — paziņoja darba un apgādei K|. nfstrs Hamans laikraksti Neue Zeit Pirti* kas krājumi, ..pateicoties Pad. uviMlkii un tautas demokrātiju palīdzībai", ptltltkļ pieaugot, bet to tomēr vēl nepieUekot S izbeigtu racionēSanu. Pēc kārtas sestais ēecka katoli Eduards NeCejs Slovākijā, ar tvfrettu^C cinfijis pa^vfbu komunistu retlmav, tfļe oficiālā Ce^choslovakijas ziņu a|entūrt. Ieroču pi^lfdzlbu Baiialaii Tīto t l pm. komunistu spēkiem Ķluā pieprasījis ģeaarll* majors Donovant, amerikāņu stratiģi^ dienesta šefs pēdējā karā. Kādā rtpubliki* nu senatoru sanāksmē viņš iztaicli pai ĶĻ» nas nacionālo partizānu apgādi, Bometot «f jadzigot krājumus ar izpletņiem. DoMvm ari neredzot iemesla, kāpēc neatļaut Cat)* kaiSeka spēkiem invāziju no Fornous dat* zemē. Līdzīgās oomās esot senatora Tifii. ..Boļševiki loti labi tina, ka mii w\ņm satrieksim, ja to armijas sāktu soļot plft Vācijai," izteicās Dr. Vanevars Baši, a«a> rikāņu zinātniskās pētniecības šefs pMljl karā. Kādā sanāksmē PentilvCnljai QBi?«. sitātē viņš izteicās, ka ASV saoatavojolāl lietot atombumbas pret ianaidniaM tīdlbii un apgādes centriem, kā atf jausui n ipl* cigus ieroCus smago tanku aptorēšaitl, « kuriem tik lielā mērā dibinitt ptdoAii Hri» tēģlja. UN neatstāt Jugoslavlltsi MVOI KklHJlL f|> dljumā. ja tiktu apdraudlU mtttt IISMI, teica Trigve LI kādi banketi, ko «ta pir godu Belgradē sarīkoja marlalt Tito. Tupi* not savu Salkanu ceļojumu. UN ģeBtrIItti* retārt presei konferencē Atēnlt Mtkaldreja, ka agresijas gadījumā Eiropā, UN rfkolitt tāpat kā Korejā. Jaunu atombumba cietumi ligudrojit n 14 gadiem notiesātais angļu atomu tpltgi Kļauts Pukst. Jaunā Upa atombumbt «tot daudz iedarbīgāka par līdzšinējām. Vācija ozTarēJa STOICI 200. valstu Mdkitl futbolā, kas risinājis svētdien OrlckM iti* dionā 35.000 skatītāju klātienē. B fltllbv spēku pārbaudē Karlsruē totlei umrtt to* cīnīja šveicieši. MJIzIgu pazemei atombumbu Mvlolil u militāru bazi ceļ amerikāņu, angļu ua (rtftēti karaspēks pie Sidi Nasarai. lībijā. Tun* mā jau stacionēts liels skaits turboinidii* tāju un darbos letaittiti 20.000 llbleiu. Krievu tralera ttkadra iibraukutt lamtt* šas kanālim, lai caur VidutJOni dotoi ti< lāk uz Vladivoitoku. ftio 0 „ni9m kā toi apzimējuti angļu admirālltitt, bi gluži jauni un ar jauna valda vlrabflfL Kopīgai atomrCIpnIecTbu dibiniīau frfb uzsākt Norvēģija ar Holandi un legflt* iMr* ģiju izmantot laimnieciskiem paiikualiiu Norvēģi jau kopš 1948. g. Kjalarifl labora* torijāt izdara sekmīgus mēģlnfljumut tf IM* go ūdeni un urānu. 170.000 galonu lielu un kādu mazāku i t t» dart Oil Company naftas cisternu pit Nīku aizdedzinājuši vietminiešu partizāni. Plastisku vielu, kas pilnīgi aiuargi M tl* dioaktivo staru iedarbības, izgudrojuši aM> rikāņi un ar šo Jauno masu paredf pār* klāt karakuģu virspusi, kā ari celtBM, ķv rat aplles ar šis vielai šķidru paveidu. Atzsprotta ilflžai Hvančonas baMlna fpik* stacijai, apm. 15 km ziemeļos ao 39. Mfll* lēles, atvēruši ķinieši, lai aizkavētu UN nlbu tfilākvirzišanos. Nodoms nav devlt dltoi rezultātus. Jo ūdeni ātri nokritiii m ar! satiksmo pa svarīgo Cu&fitBai-JifMlp* nas ceļu nav pārtraukta, bet bai«(u MMOII joprojām turpinās sīvas cīņas pat t i IHŪ- Sanu. Vienu no deviņām Jauiproleklltia «iNl* rūpnīcām sāk celt 2000 m augstumi, loki|i kalnoi, Kolorado. Sini pasikumam pltlķllti; 16, milj. dolāru. Ar atomenerģiju dzītu lidmašīnu b t i i l kP-ģi sSkuSi konstruēt angļu zinātnieki ua cm\ to pabeigt 8 mēnešos. \ Malajas kauēuka sūtījumi Ķtaal R f i ^ pirmajā ceturksni sasniedza 19.400 t. ktmlr; visā pag. gadā ķinieši saņēma tikai 38.600 l Atcelt nāves spriedumu Otkarta M M f prezidentu Trumenu lūgusi Portorikai Bili'' karigo partija, jo Kollaco uz atestāta do» mSm pret ASV prezidentu esot noveduil ļ i f i na ietekme. Vtsoi Maikavai lalkrakitoi uetea biji f» dzama Kenterberijas „iarkani dekāna" Mof' »ona ģīmetne, kopā ar leSu pārējo pif gada Staļina miera prēmijai Ieguvēju tttl' licm. Visi apbalvotie - Dr. Hjūlati Mfla» sons. prof. 2ollo }(\TĪ, francūziete KotOM.; amerikāņu bīskaps Multons, Sunjatitni kt»» dze. Korejas ,.demokrātisko sieviešu ūalju" priekšsēde Paksenlaja un meksikānis Eribff to Hara ~ saņem diplomu, zelta mediļo Ui 100,000 rubļu katrs. Marokas neatkarību franču valdibll sniegtajā notā pieprasa lĒģipte. Saksijas urāna raktuvēs psdomjo joili SO» likušas asiņainas sadursmes itarp itri'lnlf kiem un N K V D apsardzību. Lieli ikalU itrld-nieku apcietināti. Kašmirā Ieradusies amerikāņu lletpratiji komisija, lai meklētu Izdevīgu vietu afiW' jas baiel. ziņo Maskavas radio. Halles Selasl 1.100 viru stiprs bataljons it-ttajis DžibutI ostu. lai dotos uz Koreisi ralauku. Groalko Parīzes konferencē pfirmet AoiH* kai baru ierTkoŠAnu visapkārt Pad. savlettl* bai. Tās Mot Anglijā, Fram-ijā. Norvēģijl KiprS, Mandē, Grenlandē, Suerfi, Ēģipti, Irānā un Turcijā. 12 milj. dol. vērtībā ?ega8, palflnus, drif iu» ur kazarmļn drīvei nepier JfŠirttf prifkSmetns Eiropā iepērk amerikāņu «rmlji- Izdemolēta DB saspridzināta komunistu ptf* tiJM centrālā mītne Nicā. Asa brīdinājumu notu par atkārtotiem brt* ņottem robežincidentiem JugoslavijaI le«i»' gusi Rumānija. Pāvesti pieņēmis princesi Elizabeti speciāli ««diencē pag. piektdien. Kā zināms, pr#t ķ «nqlu troņmanrni«>c«>« un viņas vTra SK m«klēiurr.u Vatikānā protestēja LiclbritāflijU protestantu aprindā», J«unu divl/jju uz Koreju paredzējušai »o «Otīt Ljplhr;»Sn!!flt imperijaģ valstis — Ai* gl'ja. Kanāda, Austrālija tt|i JtuasiUadi. ķ itū iPirona] par ttvieo M a s ' liet ari 11 pariti^ (•ipWi«8 pafii ' atbJguii pie h tie atzin( ļ t a ierodai AI Voniā! vien pai js bii BIL waldireg irti Ul voi^i/ vai |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-18-08