1951-09-15-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mķ mm lATVU jUtvian Nevspaņer Nr. 64 (508), Sept. 15, ļm PttiilUfher: Viiis Janunu, (21a) Ao» iM^orf b« Detmold, Lager« Germa-pjMme Augustdorf 02. Editorial aud Business Office: /j3b) Ciafe;iajcbau, Obb., Rcgie-mpli^^* Germanr, Pftttters Weilheimer Druclwrd aVb-H.. (13b) WeiJheim, Obb., ^ u i h a d onc© wedd7. Cfroila-tJdi) 7500 Sponsor — InteroaUosdl lefogea Organiiation. . — M«n* ^fģbip: Assodatioo o! the Freo Nr. 64 (508) Smmm, 1051. 9. 15. sept Imāk felii nedēļā sesidleaSs lidevtjs: UuneSu Ce&ttDS Komiteja. Galv. redaktori: Ki&ktU čullUa ApgSda un redakdjat adtetej il3b) GrafeBas^hau. Obb.. Regi«r nmļfilager. Garmaņt. AtttUālijat tedekdļat vadītā)»} A. Saitt, 18. Usden Areoue. Weav douree« Ballarat, Vie., Aoittalta Padomju pūrstūvjiem atkal atļauts meklēt baltiem repatrientus Aaierikiņu augstā kamisāra birojs l augusti piesūtījis visiem saviem i f i i i j i ^ pSretāvjiem (R€si(ient Of-; Jļsers) «P^Srtiakstu par padomju pilsoņu repatriāciju no Vācijas ameri-kaņu joslas. No apkārtraksta re- <izams, ka īsi pirias tam starp amerikāņu augsto komisāru Vācijā un pa- Ttipas. alln i. pi i i i l , krievi aIzbSguSj, ļ ; | ^ franču sekM^^j^^^^^ «PJiļ» . « « ^ B o a ^ Ji mtmilml 10, dieutt ilriļ^ ^>n<erencS vieBoIull«i| Konferenci Munti SJ^idaf^ika» ūnija. " ! V. ttelta piedalīja !i.:NNew Yoik City godr*" ^yy^5'«W«Dr. Sergeji ^vāJalkS, kļuva popiiliri u cilvēku atjaunolanl, e§(. ļdiledzeruļ. ' . , »«āio, drīz uzsāka raidīja» VibaaŗbuM priekikurt", pi. JS^zijaiikOB^lteJafl priekitidii CJļ»r«,WesBia8 paSrati'lr M lomiu ķowuW|iļ'v&<|,,>, Ailstrumv&cljai IzolSciļti.; U | 4no;v fielohitem: itibil ^lamazll i ^vairāk politiski nelA Mini , IKO misijas vadītājs Vācijas ameri- Uņujosli. Filips Raiens (Ryajx) otr-atkārtoti pasvītroja, ka tiem DP, ķ^Mz 15, oktobrim nebūs galīgā l^di dokumiantējulies IRO iestādēs ^ tikai niecīgas izredzes līdz ASV P^iikima termiņa izbēgšanās 31. de-ps^ n izceļot uz Sav. valstīm. Ga-tļl Izceļotāju dokumentēšanās līdz 15. oktobrigi nepieciešama .tādēļ, lai psq)ēt!u pabeigt formālo izceļoša» 1^ procesu: DP komisijas, medici* f^H, politiskās, policijas, imigrā-iļu Iestāžu un pārējās pārbaudes. )pp;rezultātā izsniedz vizu. Sl pē« 'ļliji Stadija, ko parasti apzīmē par teeļoienas «beigu procesu" (Hnal !jp0C6Ssing), parasti* ilgst 10—-14 ne- ^u, t8 ka tie DP, kas to iesāks pēc ll'iiķtobŗa, pirms 31. decembra nevar csrēt saņemt vīzu. ^jallgā termiņa noteikšana lielā i l r pašu DP ,rīclbas rezultāts. Iz-mēģinājuma periodā jūlijā un au-gūstā konstatēts, ka 20 proc. Izceļošanas kandidātu nav ievērojuši izvietošanas centru noteiktos termiņus, vai arī ieradušies tur bez laulības, dzimšanas vai citām aplfĢcībām. Atskaitot dažas speciālas grupas, DP likuma ietvaros ASV var ieceļot 311.752 personas. Līdz š. g. 1. augustam jau bija izsniegts 279.630 vīzu, tā kā vēl atlicis izsniegt 32.122. „Ta-gad jSnobeidz sl vīzu skaita izsnieg-šana, kas aptver vairāk nekā 50.000 personu," paskaidroja dir. Raiens. nPēc 31. decembra vīzas vairs neizsniegs, un nevienam, kas līdz 15. oktobrim nebūs pilnīgi dokumentējies, n«v izredzu vīzu saņemt. Ja ikviens DP, *kas ieinteresēts izceļot uz ASV, pats neveltīs tam visu interesi un pūles, tad paredzams, ka atliks daudz neizsniegtu vīžu un daudzi bēgļi, kam šī iemi^la dēļ būs jāpaliek Vācijā." lijas piu)kQkas" degviih u» f vķo gaita beA irplltņiņa it* lamāja. Gumljsi tvortsif| lrā>.^^'eUBtIbal dlļ pfe ao* l'ļMbpjItas,' 11 vadjl arvien pie* ļu., pētījumos kenstatljoii^ l^omlteja: Ifiktemi ASV Uigd eiot lagti* seiģis un leilgiot viinu ll<ļf ir^ģoja Kaizera-Frlina prezidents Kaltari. dselis priekSkara orgīnltli ļ mi\]. dol., ko ASV soiBU )al ārvalstīm preiidenti Tw ļs mill. vieta. 18 pār 4,amerikāņa gslrte; ļur tis. ieradās apskatīt ttw U. Apmičējur iiklMinit.lŗ [s policistu*'. ^ itt vēlēs un umrēs konistvi' Js bremjērs blis Ideai, awi« | ļdējuSais^Cereili, - Id Tribūna. iomēr nekandidēs par Arga-tntu llf novembra vēl8i«ili to, jo pēc konsUtūcijai J •ir šim amatam vienu giM 4el«.a5md«iļtt»«'P^«)^J lUaban "slepeni būvHondDBt iļi kāSn kmita driiumi # "naa iekšUetii nlnijtrlj»^. ^fic^ karavīriem nēsftt pM»l» Meņus nn ^^^^ .4. fandldātūru Nobela ^mjf ģenerālsekretārs U. jo irbņ par tik nozlmlgtt; , imUvros Vācijas brltn j v fprfftllsles 7 Atlantlka ^ ''SSfļlrSkšjnlekadiiIi^; Uetārs Mesljs. ^Brl l « J? G toidijuši kādu polu i i i m rātajam caa leatlvāltt'* P«c « . [parauga gatavoloU« ^^^^^ feses liņām. datum» ļ Ļ Maskavas tuvumS jw egSdājot Mn.w 6kūs, ieroču» « « J ^ ^ f l tņSIistus. fnā^rs M ^ l %a I klleJoS»»» Vic.) F ^ līksmes pu«m jātie»' ^ ; ««rtJH tt* Vijas Istafli bJa saKd{|»!n& ^irm^o trimdas g^du laban norisinās va^9k politiski un Iff pašreizējo'brīdi, tad redzam, ka idejiskā laukā. Un, lūk, te Jau latiri^ii skaita 'Vācijā samazinS- šobrīd mums atveras plašas un no-jiesdešmitk^ tīģi. Un tomēr, kaut zīmīgas iespējas, tikai.t6 izman-t^ m skaits še, Vācijā, būtu. vairs tošanai vajadzīgs darbīgs prits un desmit tūkstoši vai drīz vēl par cīņas griba, kldiem tūkstošiem mazāks, šīs lekām mēs visas šīs iespējas trimdinieku daļas ^ pakāpeniski apsve* noiMe ar to ne- f ram un izmanto-bils zudusi, ne ^ ĀDOLFS SliDE J j^^^ ^^^^^^^^ vien rēķvnot skait- šinī brīdī dot at-ļos, bet vēl dažu citu vērā ņev bildi tiem mūsu tautiešiem, kas itaamu iemeslu dēļ. pārsteidzīgi norakstījuši Vācijas Vācija vēl arvien paliks viens t^^^^ BO galvenajiem cīņas priekšposte- jumos. ņiem'pret boļševismu un par lat-: Bieži (feirdēts sākto, ka Vācijā viešu tiesībām. Saiva loma te bi- vairs palikuši tikai slimi un veci, 'jusi ārējās iniormacijas nozarei un garjgi ^n^^^^^^^^^^^ pie Vienas tautiešu daļas vispārējai ^g^jagig^^^^ cīņas gatavībai. Nav tā, ka Vā- niā nākuši, lasot aprakstus par cijā palicēji domātu tikai par pā- veco ļaužu mītnēm un tbc slimnī-nlsku bēgšanu, ja sāktos saduirsme, cām šinī zemē. Ir tiesa^ ka veco nedz arī šodien nodarbojas vienīgi ļaužu un k skaits Vā-ar stāvēšanu pie sociālo iestāžu ir lielāks nekā jebkur citur, durvīm. Vācijas tautieši vēl ar- ^g^u tas nenozīmē, ka šie cilvēki ^en saglabājuši datudz vitāla spē- būtu kāds brāķis un latviešu lieka un cīņas jaudas. Drudžainā njajrvērtīgs elements. Pie tā-emigrācijas norise g^n lieatļauj d^s ailziņaš būtu jānonāk ne kri-pldējā laikā izveidot stabilus dar- stīgas mīlestības vārdā, bet, tieši ba pasākumus, jo notiek nepār- paturot acīs. ka ārējie apstākļi trauktas personālas pārmaiņas un pabīdījuši pamalē, tomēr pSrvietošanās, bet tiklīdz šis posms ^e vecums, nedz invaliditāte šos biis beidzies, un tas notiks jau cilvēkus nav ikreiz norakstījusi ne pšc dažiem mēnešiem, būs radīti tagadnei, ne arī pārredzamai nā-jauni darba priekšnoteikumi. Sis icotnei. Kā piemēru minēsim vienu iftiks puslīdz sakrīt ar jaunās visvecākajiem mQsu trimdas ICP Vācijā ievēlēšanu. Viens jau vadītājiem — ev. lut. baznīcas ar-ir skaidrs šodien, ka tās darbam • chiblskapu prof. T. Grīnbergu, lai būs jāmeklē jauna gultne. Daudz darbīgus garus mūsu vecajā kas līdzšinējos darba paņēmienos paaudzē atradīsim ari citur, .unpienaumuizpr^^^^^ tee dzīves apstākļi trimda. _ atļāvās pateikt vienam no bet arī lielo notikumu n o n s . . ^ ^ ^ i l S k a ^ I latviešu zināt- Tie, kas aizceļojuši no Vācijas ^^^^^^ lai viņš un pārējie ar pirms gada vai agrāk, zaudējuši galvām saprotot, ka, tiem P^eizo perspektīvu par šejieni. .^.^.^ laiks aiziet malā. - tad Vācija nav vairs tikai karu lo neapstiprināsim. Ja % s i un okupēta zeme, bet Ja^musu vecajā paaudzē sastopamies Mien daudz kas vairāk. Un ^^^r ļaudīm, kas cēluši un izcīnījuši , katru mēnesi tās dzīvei ejot aušup- ^^^^..^^ veidodami ar savam ro-i ceļu, radikāļi mainīsies arī tās P^* kam un viedo pratu tas apbrīnoto litiskāicma un iespējas. Nav glu- ļ^^ļ^ļajību tad nevar būļt, ka tie ii tā, ka tautieši Vādjā stāvētu .^^^^ pilnīgi ārpus laika un telpas. Jauf Qļuiļtds pats sakāms par mūsu āS situācija, pareizi izvērtēt^ ^ kara invalidiem, kas gan ļreiz iz-lavirzīta, slēpj (cevī daudzas ^ P ^ " sj^ti no kauju varoņu rindām, vēl las. Taisnība, — ne jau. personī- ^^^^^ jigļ spēs palikt savas un 9as dzīves un'materiālā stāvokļa ij^^^^^ jjjīves cēlāju ierindā. Mabošanai, bet lielajai cīņaii, kuļas dalībnieki esam. Sī cīņa pat- (Beigas 2: IPP) - i domju kontroliestādēm panākta vienošanās, ka akreditētam padomju sakaru persoī^ālam atļauts apciemot ārzemju bēgļu nometnes amerikāņu joslā, „!ai ar padomju vai Baltijas pil-soņiem vai personām ar neskaidru pavalstniecību, kas varētu būt padomju pavalstnieki, pārrunātu jautājumus, kam sakars ar šādu personu repatriāciju". Apkārtrakstā norādīti amerikāņu ierēdņu pienākumi šai sakarā un padomju repatriācijas virsnieku apmeklējumu ^kārtība. Paredzētais padomju pārstāvju apciemojums amerikāņu ierēdnim jāpaziņo attiecīgās no-metnes IRO resp, vācu pārvaldei, kurai jāsagādā piemērotas telpas saru* nām un apmeklējums jāizziņo no-metnē, iemītniekiem jāpiesaka ne vten padomju virsnieka ierašanās diena, stunda un sanāksmes vieta, bet arī jānorāda, ka ..sanāksmē labprāt sagaida katru nometnes iemītnieku, kas vēlētos padomju pārstāvi satikt." Tālāk atgādināts šos paziņojumus nometnēs izlikt pietiekami redzami un laikus. Norādīts nedarīt neko tādu, kas varētu cilvēkus atturēt no sastapšanās ar repatriācijas virsnieku, bet jābūt arī skaidram, ka šis sanāksmes notiek uz tīri brīvprātīgiem pamatiem. Padomju repatriācijas virsnieki gan drīkst ļ nometnēs ierasties vienīgi kāda amerikāņu bruņoto spēku locekļa pavadībā. Pieminētais apkārtraksts vēl norāda uz fiUCOM 58. cirkulāra 5. labojumu, kas izdarīts š.g. 21. jūlijā. U * bojupiā starp citu teikts, ka padomju repatriācijas personālam atļauts apmeklēt art jebkuru nometni, kur dzīvo citi. ne padomju pavalstnieki, lai uzvemtu kontaktu ar eventuāliem padomju pavalstniekiem, ..kas tur tomēr varētu dzīvot". Repatriācijas virsniekiem arī dota privilēģija ASV bruņoto spēku locekļa klātiene izskaidrot u pārrunāt ar katru padomju vai Baltijas pavalstnieku repatriācijas lietas un mudināt šīs personas uz repatriāciju, gan nelietojot draudus, citādus spaidus vai varu. Aizliegts sagatavot faktisku vai šķietamu pa domju pavalstnieku sarakstus iesnieg šānal padomju repatriācijas ierēd-ņierii. Pret personām nometnēs, kas musina uz ņaddigu vai dumpīgu iz rīcību pret padomju repatriācijas^ ie rēdņu normālajām funkcijām, jāieva da katra piemērota rīcība, Tik tālu augstā komisžira apkārt raksts un izvilkums no 58. cirkiilāra. Raksturīgi šķiet tas, ka šāda vient šanās ar padomju parltāvjiemizdarita BAZNĪCU KONFERENCE RACEBURGA UN ARCHlBlSKAPA T. GRIN-BERGA VIZITACIJAS BRAUGENS PA ANGĻU JOSLU notiks š. g. 22. septembrī, pl. 10 Augsburgas latviešu nometnē Hoch fēldā. Nometne sasniedzama ar 4, vai 14. ielu dzelzceļu, braucot līdz Protestantischcr Friedhof. Pieteiksa nās un tuvāka informācija Firnhaber str. 77-~6. uņininētās privilēģijas tiem pie šķirtas tieši laikā, kad atkārtoti esam dzirdējuši rietumvalstu doklaracijas arī Vašingtonā, par Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu, kad Ženevā noraidīti padomju mēģinājumi atka uzsildīt bēgļu reģistrācijas un repa triacijas lietas, kad no Austrijas ar godu vai pat varas ndzekļiem izraidi tas savu laiku pārdzīvojušās repatriācijas komisijas. Mūs vel var in teresēt īpaši tas, ka rund šajās in strukcijas ir ne tikai par padomju pilsoņiem, bel ari par Baltijas vaislu pavalstniekiem (Baltie Nalionals), Tātad arī Baltijas valstu pavalstnieki šīs instrukcijas garā ielilpinali p a - d 0 m j u •repatriācijas virsnieku lencēs'V Kurs latvietis; ar šādu viedokli samierināsies? Piezīmējams, ka šo jaulajumu paredzēts pšrrunāt ari baltiešu centrālo organ;2Šc:ju apspr.ede. M- D. No 2@«—30. aogustam Raceburgā pie LIbekas eoUk^ bemlcas konference, bura piedalliis Irzemia im vico biglu biznloi v^dlUļi, Vicilas zemlu batnlcu pārstivji, LWF derblnleM no Vfidlasj traed* klņu un angļu Joslas OD bēg|o lieto direktors pie IWF br. St Her* mans no Zenēvas. No Latvilas ev. lot, basplcas ptedall|i^ archibls* kaps proi. Dn tbeoK T. Grlnbergs, prof, GHIņS, mic E Laoge, raSc Dr. H. Biezais no Zviedrijas un māc E. Roillis. Pēc konieieoces mOio archiblskaps devis vlzltlcljas braudeoi pa anglo Joslo. Arcbiblskapt prof. Dr. Ibeol. Gilabergs Augostdorlat soiaetaē. No «ickl^elupa pa labi — LCK priekSsēāls plkv. V. lanttat. V Upenieka utņSmums Konferenci EKD (Evangelische Kir-chen Deuisdilaod) vārdi ielija baz* nīcas virspadomnieks Osterloe. Viņi pateicās visiem, kas palīdzējuši bar* iilcai veikt svētīgo palīdzības darbu trūkumā un ppstā nonākušajiem ārzemju un vācu bēgļiem, Koniferdoces uzdevums izstrādāt programmu turpmākai darbībai. Prof. Redeke no Ķī- Ies universitātes savā referātā aicināja sekot Kristus evaņģēlija māci-bd paifdsii tim tr trūkumi. Ir art \%tim, ka Dievs nav ar stipra* jiem, ar ti<^, kam Ir spēks un vara, iet gan ar^vāļajim un vajātiem. Ar! daudzos citos refaritos izskanēja <k)ma, ka jāpalīdz bēgļiem saimnie* ci^ā un kulturālā laukā, jāpalīdz, viņiem saglabāt savas tradīcijas un (TutplnSjums 2. Ipp.) A I JU VALDES ATZINUMI PAt^^^l^ ^^^^^^ V^^ Pēc tam, kiUI latviešu centros un presē bija itteUfita vēlēšanfiii aktīvākas Amerikas latviešu apvienības darbības, 1. septembri Pilad^Uiji, latviešu ev. lut, draudzes nami^^^^^h^^^^ valdes piektā darba sēde, kurā tās goda priekšsēdis sūtnis J. Feldinant ziņoja par savu braucienu uz Eiropu un valdes priekšsēža prof. P. Lejiņa vadībā ajpiprieda aprūpes, kultūras, baznīcu uc. lietas. Centrālās valdes līdzšinējais sekretārs B. Albāts, uzņemoties centrālās valdes biroja vadītāja pienākumus, atteicies no valdes locekļa amata, tādēļ viņa vietā stājies pirmais kandidāts A.Līdads — DV vadītājs ASV. Pēc baznīcas virsvaldes priekšsēža zvēr. adv. P. Ēgliša priekšlikuma ALA savā laikā nolēma vērst ASV ev. lut. sinožu vērību \& to. ka daudzās vietās amerikāņu baznīcu pārvaldes izdara lielu Spiēdiettu latviešu asimilē-šanai. Viens no konkrētiem piemē-rim bija Vašingtonas latviešu ev. lut, draudzes mācītāja Veinberga atbrīvošana no amata, nominējot viņa viela sinodes misijas mācītāju V. Mežezeru. Pēdējais iesniegumā ALAI pārmet iejaukšanos mācītāju lietās^ Apvienības rīcību kritizējuši ari daži lini numura GARĀMEJOT - Kl mH dnāmltt ar oUifm" . . . . . J. Ipp. @ MCS LASĀM UN SMfJAMrES - Ko Ciņ« tauta par Uivieijtm Au*- !fāh|ā'- , . • . ' r - . i ' - . y\pp/ 1 .JtERCOCS tOHSE & C C - Kā komii4īi KocJu gril>ē)« likvidCl .,o»t. idjoliju"*".. .-^ . • . • I. Ipp. • B PAB PIEBAIGAS A2IEM UN U.VU PAtAGlEM - Sms atoiņai par Maliena CIEMOS PIE J A 9 A JAUNSVOiA* 8I.VA ~ S^ooisaa korpl ar «ūia raksiavetlbas icniorti . . . . I. Ipp. dtj latviešu mācītāji; Valde atiina, ka tai ir morālisks un nacionāls pie* nākums nostāties pret latviešu asimi-lācijuj A L A šai sakarā tomēr interesējas tikai par latviešu baznīcas vis-pārigo stāvokli AŠV, bet negrib iejaukties atsevišķu draudžu lietās un mācītāju strīdos, kas ir draudžu pār valdes vai baznīcas vadības lieta. Kaut gan ALAs dibināšanas kongresā daudz latvieiu organizāciju un (Tttfpin, 2. ippj No sava amata pag. trešdienā demisionēja Džordžs Maršals, ASV ^iz-sartklbasmin^ trs, ģenerālštāba priekšnieks X pasaules kari vin Mariala plāna radītājs 1947. g., esot pār ār-jlelu ministru. Prezidents Trumēns ģenerāli Maršalu, kas al^et„ļotl privātu iemīlu dēļcildināja kā nācijas visu laiku lielāko dēlu. Par aizsardzības ministru iecelts Maršalā līdzšinējais vietnieks Roberts Eber-krombijs Lovets. Maršāk aiziešana nav pārsteigums, jo viņš bija to pieteicis jau ar^ 30; JūnijUi un palika vēl 2 tālākos mēnešus tikai, lai nodrošinātu ie$ŗ^- jami plaša aizsardzības budžeta pii* ņemšanu. Viņš joprojām paliek pri-zidenta riclbā īslaicīgiem ptoSku-miem, ja to prasītu nSciļ® interese >^ 1-3 i » » M i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 15, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-09-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510915 |
Description
Title | 1951-09-15-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
mķ
mm
lATVU
jUtvian Nevspaņer
Nr. 64 (508), Sept. 15, ļm
PttiilUfher: Viiis Janunu, (21a) Ao»
iM^orf b« Detmold, Lager« Germa-pjMme
Augustdorf 02.
Editorial aud Business Office:
/j3b) Ciafe;iajcbau, Obb., Rcgie-mpli^^*
Germanr,
Pftttters Weilheimer Druclwrd
aVb-H.. (13b) WeiJheim, Obb.,
^ u i h a d onc© wedd7. Cfroila-tJdi)
7500 Sponsor — InteroaUosdl
lefogea Organiiation. . — M«n*
^fģbip: Assodatioo o! the Freo
Nr. 64 (508)
Smmm, 1051. 9. 15. sept
Imāk felii nedēļā sesidleaSs
lidevtjs: UuneSu Ce&ttDS Komiteja.
Galv. redaktori: Ki&ktU čullUa
ApgSda un redakdjat adtetej
il3b) GrafeBas^hau. Obb.. Regi«r
nmļfilager. Garmaņt.
AtttUālijat tedekdļat vadītā)»}
A. Saitt, 18. Usden Areoue. Weav
douree« Ballarat, Vie., Aoittalta
Padomju pūrstūvjiem atkal atļauts meklēt baltiem repatrientus
Aaierikiņu augstā kamisāra birojs
l augusti piesūtījis visiem saviem
i f i i i j i ^ pSretāvjiem (R€si(ient Of-;
Jļsers) «P^Srtiakstu par padomju pilsoņu
repatriāciju no Vācijas ameri-kaņu
joslas. No apkārtraksta re-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-09-15-01