1950-06-01-08 |
Previous | 8 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m r ••:.-'r.'~-: v'- 4''- M 0' I r P /i r L A i V t J A Ceturtdien, 195U. t 1* jvmija KRISTĪBAS MĒZA BIEZOKNI IpRiņts partizfinu vad(^ Elmāra B l ^ virjs nav vairs mis 4il xe* inii iidpus ^UM prieļKŠkaram, un fMunm prese vaiiSklKārt plaiāk iriņojusi par II drosmiiff im pat droifi dnltāja gaitfim bo|leviku okupētajā un apspiestajā Igaunijā. El* nam iBiipa darbība saiītfta tik dau- Adim dšludriiem veikutnienĻ un vi« ņam Izdevies izglābties tik kritiskās «ituādjā% ka ap' viņu Jau radies irtēOš leģendu cikls* Plaiāku ap-takittt par Hilpa gaitiķn sniedz ari Stokholmu Aftoiiblad«i» pareģojot» ka Ks leģandas, ejot no mutes mutS, BaMJai tautai dzīvos vil daudzās nafludrlis Boļieviki par Elmāra Hilpa galvu fttoniluii ne mazāk kā lOOOOO rub}Ut bet VLČz Um nevienam nav izdevies to tjao^m**, kaut ari 11 vira lOitlIioai dažkārt izs^tltt ' veseU laFaipaca kontingenti* BUps ir vil- (WU lapsa un arvien pratis izbēgt nlātljiem. Bek boļieviki Jau bija ttpai kā dioli, ka blitamais parti-iāmi vadonis bOs viņu rdcās. Bija faalevies useztnāt viņa paslēptuvi fllfflialas meioi, un visu apgabalu lalsnea. Vienīgo tUtu, kas vēl va- Hļa vest brīvībā, ^>iArgāja stipri Imvu sargpostaņi. No tālknes Ula dzirdami kaujas troksnis ar lotailijtt tarklķālanu. Bet uguns •tdfiMt Udz pavisam iiKbddzās. TO- 44 no meža a^āja k i r i ^ virsnieks m paziņoja >Mteņi«mpie^^^m^ ijbandi^ar^^^^j^ «to** pēc Kjaā padmOies un sagOsatt; No^ komandējii sargkareivļus uz tuvējo dano a^Ati^ tiltam iri^āja uz tnipia pu4^j^^ Ibmā liriavu karatarjua aiilc^ojam, Jti* pUkš varija iMē s e ^ g c ^ iUā. nKrtovu virinM»'* n^idja no» fiani dts kā Elmārs Hi)^. £ s ga-atumi iiotika I9f 7. Ķ tMui dēli^kaiili lUl» tādēļ fibfik noglla pagriill kā Uoeāa lem kāļu krusta un ve« vlļ« dttatenL Lai mbatu l ū d^ ļHft «ukananniiaa kaniv), Hnpi nMUpls dzimtti nlaa blmjM me« IM un ihižl tfipat iivaMJii, kad UM. g. viņu gribēju mofaUisIt vi-cML Vlļl ar savi Lepdora ignipu pariizoīni vo^ BMN HHpa dekoinat dm gailos difilām; kad dāmā parā<BJās Elmārs Hilps, bōdams reizē jvtikurm un tiesnesis. Viņi* pavēlēja zaglīgās sievas vīram par partizānu noliktavas izlauļ^lanu uzskaitīt 29 i^tienus, pie tam pa krietnam un dema ie-ddvotājiem klāt eaot Tikai pēc tam Hilps atstSJa demu. Elmārs Bilps vU nav ptecējies, bet Jau atradis mOamu mdteni pa savai gaumei Viņa kļuvi Elmāra nelķiŗiuna pavadone uiv dzemd^usl viņam ari dēlu. Sttumā tā vēl dzīvoja i^e vecāUem, bet i^ņas mDes-tSb^ L pret partizānu vadoni Hgi nebija noslēpjama, un ktievi reiz p6ciļ0 pārn^^Ja demu, lai mēģinātu notvert HiUwu Elmāra iemīļotajai izdevās izbēgt, un kopi tā laika v ^ palika pie sava dēla tēva. Viņas vecttus krievi depcurt^a, un nodevējs saņēma par atllddbu vecāku mājas. Bet tā kā viņi b a i ^ Hilpa atrid>Ibas, krievi viņā mājās novietoja Ipaiu sardzi* Xad ilgu laiku ndcas nenotta un pttr H i ^ neko nedzirdēja, boļievfld i^eņēma; ka partizānu vadītājs ar savu sievu pāreēUes uz dtu apgabalu un sardzi atcēla Jau nākolā dienā no mežiem iznira Hilps, un nodevējam bija Jā-^ samaksā ar savu ddvibu. Pinm Elmārs Hilps galīgi atstāja Sāmsalu. lai savu galveno mītni iekārtotu detzemē, viņi vēlējās, lai viņa dēlu nokrisUtu kārtīgi pēc baznīcas Ukumiem. Kādu nakti maskēts virs ar paceltu pistoli pamodināja Kfonas mādtāju: nC^i«^ man maz laika!" Boļleviku okupētā semē dlvW lādos gadījumos nemēdz daudz Jautāt, ne brīnīties. Ifādtājs žigU saģērbās. JPaņem ari savu amata tērpu un visu, kas vajadzīgs bērna kristām!" bija nākolā pavēle. Garīdznieks paklausīja. Tad maskētais aizsēja mācītājam ads un uzsēdināja viņu uz sava motocikla, foaudens bija ilgs. Gala mērķis bija — Ehnara Hilpa galvenais Itābs, un maskētais vedējs - pats HUps. Kad HUpa dēls bija nokrisUts, n^dtfiju tādā paļā ceļā atkal noi^Ja mājās, (sn) Ikdiena koncentradjas nometne lESLODZmB VELK VEUJMUS - VXCIB8I VKKUACA 8AVU SPI.- DZmUJUU - MIS SVEICINĀM PBIEK8NIEC|BU KekoneM i^ldibai bus jātiek gala at vīpu^vai somi Somijas pavalsfniecibu lūdzis atjaunot neminu m revolūciju speciālists ģenerālis Ture Lehens w kodolu, kopi tā l i k a sagfdājii boļi0viki«m tik daudiif<ll4Ut 1»^ p c t t l izsolīto nau4ās; prēmiju par viņa gatvu pēc iepdM aprakstītās idauianās no salas paaugstināja no 11.000 Hdz 100.000 rubUem. Kad krievi sāka Mo triedenu pret Sāmsahi, iim nottUcam mobili** iēja ne vien spēcīgus bruņotus Q>ē-kua jDet fpaU no lekBkrieviJas it- •auca ari trīs dcspertus partizānu •pkarbianai. Akdjas galvenais mēiķis bija tieli Elmāra Hiķa saf gOaHiana. Bet Hiļpi lievdk le^ naidnieku ar viņa pda cīņas Bdzek» Uam, organizējot savu „piekto ko» kim^ NeUdzēJa ari Uls Ueti>ratē-iu gudrība, un HUps tos visus trīt SKdftvidēJa. I Ebnaru Hilpu divi par sļiabaga tautu draugu un sievielu aizstāvi IMa tomēr gadījās izņēmums^ Par^ tizāni dziļi Sāmsalas mežā, netālu no JMkas d«itia, bija noslēpuH daļu savu pārtikas krljumu. Kāda d«na sieva nejauii pasl^ituvi aļ>> klāja un daļu niāntu aizstiepa Udsi, dodama ari kaimiņu sievām, kam gāja t»Epat grOU kā viņai paiai. Bet prMian pienāca gals pēc dažām Beinnibiiterts-rddftāj^ kas a^^ vieii Udu vērību velOJii Skandināvijas valstīm, ziņo» 1» tiienās ftekonena vaUDRM sitjaunot Sbmi- Jas pavalstidedbu Uiuis pkdom^ ģamMa Ture tdites. Kaut ari poms bddams, Edz Um iHiņi savu tau^u bija kaunīgi aizslēpis aiz Padomju savienības pases un pa-valstnledbaa. Tagad, liekas, ģenerālis Ldiens atradla īsto bridi, lai „sevi atkal atdāvinātu agrākajai tēvijai*', Jo viņi paridāi vienn^ tur, . , "kcSt ģāihm i^rēlkl}. Maeri, sabo- « ļ i a ^ ^ l i p t t ^ pon- LB^Kiustvordu lUnsBlikU 1. Putns, i amtgums. t* ISssiaSt I. Kl OatmiBkl). t. Trirmo- ntlrliks liiUleni. ll. SUmma. 11 X>il. vfbas sols. IK Vietnltisvirds. U. Aptl- •Mttuns mOzIki. l i Dilvni^s. 18, Pt* SSi9k 11. Dauilt n^mtftls 1 Utvlelu grallķls. 1 O ļ - Mbsti nItrUs. i Mttoloģisla mSā aieVB. S. Ap^lM piederums. S. Darba ML IL Orteķtt l i k ^ a aievca. 19. Valsts ksm It Pi«āa produkts. IS. Kasa. 11. flojttis» mis BSUOTVSBDI} MKLilS ATBISINUllilS ttesBlikti 1 Alaukits. I. Puis. t. gttlBa. S. Citroni. 11 tM. It Ira« VL TSSSL a m. a OOt n. Atceras. SHEtos. » . ieva, J^JBta^ - ttsiMSftis t um. 1 Assrto. tvm.j-mķm. ^ smaragds. ^ T. Mēgto. S. Cl-vmt I. Ost. II AUais. a BOe. l i . ftvls. IT. Anet. a Alvi. iiUilif stāvdUU pēi; iipiilādjas nekad nav bijis Htt stabils, tāa ir, to aUal mēģinUuii traiMsēt tuda^ komdnisti, sajusdamtea stipri aii sarkanannUas durkļiem, kas lo skdsto zten^u leinl iiāene no v i sām pusēm. Par streikiem» ģenearālstreiklem un vēlreiz streikiem Fāgerholma valdības laikā visi ateeras. Draudīgo stāvokli tikai lafis stundas pirms elc^ļdosijas izdevās novērst ari tagadējām ministrii^ jpvazklentiin Ki« konedanL Bet tai ndcādā gadījumā nenoojtaiē, ka komunisti lesp. Kremlis iavui nodcmiua bOtu atmetis. Un tāpēc kominternes un kominiorma ģenerālis Ture Ldms imnanlgi sdm visam, lai īstajā bridi sāktu rīkoties» Jo m velti Mad^avas aprindās v^u dēvē par nl^tecbnikas vIru^ SU fanātiskato komdnlsU ndzoka-tās pleviklga: viņi ir bāls, nodegti un mazrunīgs. Uhena ir īsts grāmatu tārps, sauss^ garlaicīgs un lietisks^ kas reti smdda un nevienu nedei. Skolā Lebena mīļākais pri^lmets bija matemātika un va-kKias. Viņi dzimis 1888. gadā Jon-senkod »)s un Jau divdesmit gadu vecumā pilnīgi pārvaMIJa deviņas vakklas. Pēc apvērsuma Somijā iOia gadā savu karjeru Ldiens sāka kā komunistu lafioilsta ledaktors, bet īsti avansēja tikai Madtavā, bd-dds aonm sarkuio vitinidni ikolu un kļuvta par polltruku. NUcamals etaps Ldiena karjerā ir sarkanā kara akadēmija Madcavā un ģenerāļa pakāpe no padomju iēlsirdibas. Tā k(Aok»ts, Tim Ldiens drīz vien parādījās visur, kur vien kas gatavojās vai notika. Kad Bela Kuns Ungārijā tdsUa revolCldJu, viņam blakus stāvēja ari Lebena Viņi bija Eitnera dejpenais padom-n l ^ Bdinchenē un revolddjas or^ ganizētājs Berlīnei KomOnlstu aprindās padstama viņa grāmata Ceļi uz uzvārdu, kas figurē ad rietumos ds pieņemtā Langera vārda. Le-bens i d sacerējumā māca kā rīkot revolddjas un valsts apvērsumus, nedodams tcmiēr nevienas noteiktas receptes, bet allaž norādīdams, ka apstākļi mainās un tāpēc tikai tie jāizmanto, piemērojoties attiedgajd situfidjd. Grāmatas kvintesence savdkama vienā tdkumā: JPfirāk lida humāalUite ir bīstama, un ie-naidnidcs to var uzskatīt pair vājumu.** Ievērojot komOnistu metodes, bumānitātes vārdu, Iķiet, varētu pavisam wMigL svītrot no padomju Lidās endkkĶMijas. Starp loao. un 18SS. gadu Ldiens skobjās Ļeņina aka^^mijā Masla-vā un praēcUlU Hs mācības iimsn-toja Spānijā pilsoņu kara laikā. Pēc demas kara ar Somiju viņi pdl-dzēja somu kvidingam Kūsinenam nodibkāt valdību Terijokos, bet li» posms tomēr ndbdja sevilķi ievērojams Ldiena karjerā. Tas aiuro^e-žojās vijīgi ar uzsaukumu rakstl-lanu somu tautd, kas ,,savā bur-žuāddcajā apmātIbā'V par tiem vienīgi smējās* Bet tad 1845. gada Lehens kā uzvarētājas varas pārstāvis atgriezās S(Mnijfi. Viņi Iķirās no savas pirmās sievas Hertas Kūsi-nenas un atļāva viņai aplaimot Irjo Leinoi ^Aiz tik i ^ g a atbalsta Lei-no kļtrva par iekllleti ministru, bef viņa karjto drīz v i ^ bddzās, jo Fāgediokns viņu vienkārli paddna. Hertu partija nosOtIJa natpClsUes'* uz Budapeltu* Pirmo revolūdjas mēģinājumu ģenerālis Lehens izdarīja 1848. gada rudeni Keml. Tas tomēr beidzās nesekmīgi » un viņi mi^Igu prātu „kaujas hxM'* pameta trīs nogdi-nātos, vairāku! dmtus ievainoto ņn 8000 apdetināto komOnistu un viņu Udzdoējēju. Tagad, Uekas, Lehens i z l i e s , ka vieglāk bfis darboties kā Somijas pavalstniekam. Vai ar viņu tiks galā Kdconena valdība, to rādīs nākotne. Koncentradjas nometnē bija vd-rāk nekā 7000 ieslodzīto: vlrieH, sievietes un bērni Virielu barakas no devielu atdalīja plats dzdoņstiepļu žogs. Paz sarunālanos caur žogu draudēja sods, bet tas neattuiēja. Sarunājās padstami un sveii, un esmu pārliecināts, ka diezgan daudzu vēlāk Vādjā nodegto laulību sākums meklējams koncentradjas nometnē. Amors sēdēja uz dzd(»g«tiep-ļu žoga un lāva uz abām pusēm. Of idāU koncentradjas nometni sauca pai darba nometnL Lieiākd daļd vajadzēja smagi strādāt Drēbniekus, kurpnidni», galdnidcus, maiznidcus un pavārus nodarbināja savā spedāUtātē. Tie strādāja td-pās un lācaitljās koncentradjas nometnes elitē. Algu, i»n)tam8k nesaņēma ari viņi, bet toties vienmēr atradās zem jumta un siltumā. Pārējiem iedoddUJiem klājās nesalīdzināmi gratāk, it sevilķi diktā laikā. Vissmagākais darbs bija vezumu vilklana. Pa desmit, pa i^ecpadsmit piejagtt |4e ratiem, mēs vilkām akmeņus un granti no kilometrim tālām vietām uz nometnL Jāvdc Us darbs bija kā Jauniem, tā vedem. Pēdējie vdrs daudz nespēja, un mums vajadzēja vi&t ari viņu vietā. Daudzās vietās vezumi bija Jāvdk bez ceļa, pāri laiddem, pat anuniem, kur riteņi ddļl grima zetnē. Kaut gan daudd nomira un dažus Polijas vādelus atbrīvoja, iesloddto d^dts auga. Arvien no jauna atveda abēja dzimuma un dažāda vecuma ļaudis, pat kroplus, kas nekādos apstākļos nevarēja kļOt bīstami. Kādu dienu, kad vienā no pēdē* jām grupām atgriezos no darba, nometnē vddija savāds uztraukuma, ledoddtie saiNcstēJās un vid)iežāk bija dzirdams Jautājums: V d ui viņu jau redzēji? Izrl^Jās, ka bija atvests kāds dndcns vīrelis, kas vienā no Austiumpdijas datumiem, Id izpelnītos palielinātu uztura devu im dtes priekirocibas, bija nežēlīgi sitis pfisrējos vādelus. Ari mOsu nometnē bija tādi Atvesto notvēra starp barakām, un sākās nežēlīga atriebla-nās. Oetunvā viņi bija pārējos vādelus izģērbis kailus un sitis ar stiephi pātagu. Nometnē v ^ Sfl^^ē-^ ma dtienua un kfijtf iplrteiua Vakara pārbaude notUca barakās^ un bijulais detuma bend^ si|»mpuiu s^u un klibodams, k<Hpā ar diviem virsniddem im nometnes uzraudem, apstaigāja visas barakas pēc kirtaa. Sitējus viņam neizdevās uzrādīt, bet labprātigi neviens nepieteicās. Tad priekiniedba nometnes biroja kartotēkā samdclēja visu to vārdus, kaa bija «tsOUti no attiedgā detuma. N&olā diei^ bunkurs un aresta td-pas bija tik pikias kā vēl nekad. Ari dtieni neii^aUka, kaut gan mums vienmēr ikandināja, ka nav vaira Hitlera laiki un dst Ir aizliegts. MOs pārējos dresēja nakti. PiedzēruHes virsnieki un sargi ienāca btfdcā. Tāpat pudcailus mūs izdzina nometnes laukumā. Tas bija dubļains, jo lija. Mums vajadzēja skriet, gulties un celties vismaz ceturtdaļstundu. Prieklniedbu vajadzēja svdcināt Pie tās piederēja ari visas polietes ^ kantoristes, kas bija nods^inātas pri^^ā nometnē. Jāsveicina bija, noņemot cepuri Prid^jā nometnē, kur atraida komandanta mītne, sardze un biroji, visvairāk nācās sastapties ar kantoristēm. Reiz strādāju tur, izdaiļojot apstādījumu laukumu. Vairākas reizes ņian gāja garām kāda Jauna poliete (unifc^ā). Kad tņ$ notika piiino rdd^ svddnā-ju, bet pcdiete pat gdvu nepagrieza uz manu pusi Pēc tam vairs nesvd-dnāju, un viņa pienāca man klāt Tas, ko viņa man patdca, bija l ē nīgs pretdats mdtenigajam izskatam. „Vd tevi, choļera, svddnāt neviens nav mādjisl? Nācr* Viņa aizveda mani pie pala nometa nes komandimta. Patdcu kā bija. „Vd tas taisnība?" Jautāja koman-dants kantoristd. ^Jā. Bet Jāsvddna taēu ir katru reid.- „Viņi darīja pardzi, jo ir norīkots darbā, bet ne sveldi^lanai Vairāk ar lādam aQd^)ām pie manis ne-griezietieg."* Tad komandants pagriezās pret mani un dēdamies teica: „Kad mani i^rmo rdd sastopait, varat pasvddnāt, bet tā, lai tad ari ir pēdējā rdze td dienā. Ja nepa-svddnādt mani kādu dienu ne rdzi, iff! tad Jums ļauna nekas nenotiks. Jo kam tad es varu sūdzēties!? Pats esmu ie taa augstākais.** Kantoriste aizgāja kā nopliķēta. Pēc tam vēl vairttcas dienas es strādāju pridciējā nometnē» bet manā tuvumā viņa vdrs nerādījās. Komandantu gan re<kēju daudzas r d - zea^ bet viņu svddnāju labprāt Tas bija dlvfics, kam katrs iesloddtds varēja pieiet un izteikt kādu lūgumu, nebaidoties, ka tiks sodīts, ]a nebija darijis to noteikumos paredzētā padotības kārtībā. Reiz komandants man jautāja, no kudenet esmu? Pateicu. Vd es vē-lotlēe braukt uz Vāciju? Meloju, ka nē. Tad kāpēc es neesot rakstījis lūgumu (vmiosek), kā vēlos palikt Po- HJā? Tagad esot Jau par vēlu to darīt So sanmu atstāstīju bs^rakā, un tā bija lita pdecas vēsts pārējiem ieslodzītajiem. Kāpēc par vēlu? Drizumā ies transports uz Vādju! — dta iz« ;1 Ll IU M brinumoini notikumi Jtijā Pēdcaŗa laiks ir bagāts brīnumiem un brīnumainiem gadiju-miam, kas not&uU vd notidc daudzās valstis. Divi tomēr saistijuM zinātnieku un kristies pasaules ievērību. Abi atdmēU Itālijā: kāda zemnieku mdtene Natuča Evolo pēkiņi sākusi svīst adnis, un Romas ārsta tm zinātnieka pieņemamās telpās uz denas parādljud^ Kristus gdva. Zemnieku meitenes gadījums daudz neatiķifas no dtiem lldd-giam, kas visbiežāk piem^ē vien-kārius, primitīvus cilvēkus. NaUiča Evelo no Katancano provinces kādu dienu pScIņi sākusi svīst asiņainus sviedrus, kas parādijulles uz viņas sejas. Kad tos nosudnāja linu drānā, bija redzams Kristus sejas, Dievmātes vai krusta attēls. Dažreiz varēja lasīt ari burtus LODEA. Meitenes vecāki atcerējās, ka viņa pirms kāda laika pieddijusies gari-gajā iMTOcesijā, kur nests kāds transparents ar uzrakstu Lode a Maria (Ld slavēta ir Marija). Pavisam dtfids gadījums notids Romā ^ali pazīstamā intemista un hormcmu pētni^a prctfesora Pendes uzgaidāmajās telpās. Itālijas gd-vaspilsētā viņi jāeder intellektiOilu aprindām un ir ļoti ievērojams d-nātnieks. 1947. gadā profesors atjaunoja savu dzīvokli, renovēdams ari kādu telpu, kas visu laiku stāvēja tukla. Pie sienas tur nojauca kamīnu un visu telpu izbalsināja kaļķiem. Te profesors uzglabāja savu dimnieku kartotScas un slimību vēstures. Nedzņemta pdika vienīgi tā vieta, kur agrāk stāvēja kamīns. Driz vien tur parādījās plankumi, ko sākumā uzskatīja par sēnītēm un kuriem neveltīja nekādu ievfelbu. Bet t ^ kādu dienu profesors Pende pamanīja, ka iie plankumi sāk vadoties par Kristus sejas attēlu. Viņi tos parādīja savam ioferim, virtuveid, sduretārei, tris «fliem, kas vid ir ārsti un vairfidem pad-ņām. Vieni domāja, ka Kristus seja Uddnās Leonardo da Vinēi gleznd Santa M»ia della Grade dievnamā MUānā, dU bija pārUednfitt, ka tā ir kāda II Uelā itāļu mākslinieka mazāk padstama glezna. Ld gan profesors par lo dīvaino parādību pastāstīja tikd nedauddem, valodas drīz vien izplatījās pa visu Romu. Sekretāre tikai ar milzīgām pūlēm varēja atturēt ziņkārīgo baru, kas, uzdodamies par slimniekiem, vēlējās aplūkot jauno brīnumu. Sienu pēc Pendes lūguma izmeklēja ari Romas mūzeju un galeriju direktors jnro-fesors Da Kamposa. Viņi domāja, ka Kristus attēls ir kāda fieska. Bet kad plankumu mazliet nokadja, apaklā neatrada nekā. Tā pnrfesora Pendes dzīvokļa noslēpiuns nav at-ridnāts vēl līdz l d diend. I^i gan pats profesors ir ticīgs katolis ,viņl tomēr kategoriski no-raida jebkādu brinumu. Tas meklē izskaidrojumu spiritismā, ar ko pats nodarbojas jau kopi gadiem, līdztekus būdams ari liels Leonardo da Vinēi denltājs un pētnieks. Tuvākie profesora draugi driz vien pēc Kristus attēla parfidllanās pledall-julieg kādā spiritistu seansā pie nesen mirulās grāfi«ies B^cas. Tur saņemta atbilde, ka gleznas autors dzimis 1452. gada 14. oktobri, bet attēls pirmoreiz profesora Feittes dzivokn parādījies 1847. gada 11 oktobri. Tas notika Leonardo da VinH 495. ('•^m^iiņdlenā. io (ttvu gadījumu d^ vien. Es pie-ddvoju vēl ko svarīgāku. Rdz strādāju pie smagu būvmateriālu pār^ vietoianas. Cetil viri nesām kādu baļķi Man blakus gājējs pddda to vaļā. Ja ari es būtu rīkojies tāpat, baļķis būtu uzkritis, man uz kājas. Sdcodu zobus un turēju ar visu s p ^ Jau nākamā dienā ^Ijadzēja iet pie ārsta, Jo mugurā dūra kā ar nazi Ārsts nekādu pdidzibu nesniedza, bet aizsūtīja projām ar savu parasto tddenu: — Atnādet, kad būdt nomiris.'* Tiklīdz parādījās komandants, gāju pie viņa un tdcu, ka nesmu spējlgs strfidfit Pēc divfim dienfoi mani izsauca uz ambulanci Todien nometnes sanitāros apstfik)us pārbaudīja kāds poļu firsts. Tas izmeklēja mani un pavēlēja nometnei &rstam izrakstit rimi, ka esmu uz dennit ^enām atbrivots no darba. Nometnē bija kāda ^pata iesloddto ffrupa, kaa Udidd prata padēp-ties, lai nebūtu Jāstrādā. Viena daļa pēc rita pārbaudes bēguļoja starp barakām, bet otra slēpās priddējā nometnē, kur bez administrādjas ēkām bija ari iķūņi, darbnīcas un nol£ktavasi Reiz tm tetrus bija uzgājis nmeinea komandants. Viņi nebija viņus sodījis, kā noteikumi paredzēja, bet iedevis katiram divas dgaretes un ietdds nākolo rdd paslēpties )Mk. Tāds dīvains dlvēks bija koncentradjas nometnes augstākais pavēkiidcs. Sastopoties ar ieslo-ddtajlm personīgi, viņi bija labs, bet necēla ne pirkstu, kad turpat viņa acu priddā sliktie uzraugi mūs dresēja un lamāja. Vislielākais uztraukums vddija nometnē, kad diviem ieslodzītiem izdevās id)ēgt Tie ar lielāku grupu Mja izdititi dari>ā ārpus nometnes, kur, izmantojot kāda ļoti laba uzrauga nevērību, pazuda mežā. Meklēja, bet vdti, noķert bēgļus neizdevās. Daudd pārējie viņu dēļ pazaudēja matus, ko nogrieza ar varu. Ari ma-ni Aāra Us rflDoJums, jo uzraugu ads Linde bija neuzticams. rakaaafll lupInUimii ladet bdgas: BBiraOT ATVERAS KONcnmucuAs NOMETNES TXBII dņi * iaooo(W.«r^ «imntodb» dibugtdibiļ naudu kpuJ trili paiēdzSts 10 g(rf)tt vai K» projektun Inoek • • — vlnaas lopkopim, bet i**} .ļtMi tekooperltt - trfhi diUiiJlaiu. Ceni ipUrUIJiim blpojuniui aprt^); lidota ninnledbu un Iltk)pi)M: ļ - - rl- PiidņlBa] CtSau mt ^iigl atHuktī5r vtnlgjk: asastdi ^vetmiiai^^^ VMiņI VUSUNUBO ^MlKSAtJTūS ZSĶIS LAKATOP lāizviil Baltfji A.VAg^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500601 |
Description
Title | 1950-06-01-08 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m
r
••:.-'r.'~-: v'-
4''-
M
0'
I r
P
/i r
L A i V t J A
Ceturtdien, 195U. t 1* jvmija
KRISTĪBAS MĒZA BIEZOKNI
IpRiņts partizfinu vad(^ Elmāra
B l ^ virjs nav vairs mis 4il xe*
inii iidpus ^UM prieļKŠkaram, un
fMunm prese vaiiSklKārt plaiāk
iriņojusi par II drosmiiff im pat
droifi dnltāja gaitfim bo|leviku okupētajā
un apspiestajā Igaunijā. El*
nam iBiipa darbība saiītfta tik dau-
Adim dšludriiem veikutnienĻ un vi«
ņam Izdevies izglābties tik kritiskās
«ituādjā% ka ap' viņu Jau radies
irtēOš leģendu cikls* Plaiāku ap-takittt
par Hilpa gaitiķn sniedz ari
Stokholmu Aftoiiblad«i» pareģojot»
ka Ks leģandas, ejot no mutes mutS,
BaMJai tautai dzīvos vil daudzās
nafludrlis
Boļieviki par Elmāra Hilpa galvu
fttoniluii ne mazāk kā lOOOOO rub}Ut
bet VLČz Um nevienam nav izdevies
to tjao^m**, kaut ari 11 vira
lOitlIioai dažkārt izs^tltt ' veseU
laFaipaca kontingenti* BUps ir vil-
(WU lapsa un arvien pratis izbēgt
nlātljiem. Bek boļieviki Jau bija
ttpai kā dioli, ka blitamais parti-iāmi
vadonis bOs viņu rdcās. Bija
faalevies useztnāt viņa paslēptuvi
fllfflialas meioi, un visu apgabalu
lalsnea. Vienīgo tUtu, kas vēl va-
Hļa vest brīvībā, ^>iArgāja stipri
Imvu sargpostaņi. No tālknes
Ula dzirdami kaujas troksnis ar
lotailijtt tarklķālanu. Bet uguns
•tdfiMt Udz pavisam iiKbddzās. TO-
44 no meža a^āja k i r i ^ virsnieks
m paziņoja >Mteņi«mpie^^^m^
ijbandi^ar^^^^j^ «to** pēc
Kjaā padmOies un sagOsatt; No^
komandējii sargkareivļus uz tuvējo
dano a^Ati^ tiltam
iri^āja uz tnipia pu4^j^^ Ibmā
liriavu karatarjua aiilc^ojam, Jti*
pUkš varija iMē s e ^ g c ^
iUā. nKrtovu virinM»'* n^idja no»
fiani dts kā Elmārs Hi)^. £ s ga-atumi
iiotika I9f 7. Ķ
tMui dēli^kaiili
lUl» tādēļ fibfik noglla pagriill
kā Uoeāa lem kāļu krusta un ve«
vlļ« dttatenL Lai mbatu l ū d^
ļHft «ukananniiaa kaniv), Hnpi
nMUpls dzimtti nlaa blmjM me«
IM un ihižl tfipat iivaMJii, kad
UM. g. viņu gribēju mofaUisIt vi-cML
Vlļl ar savi
Lepdora ignipu pariizoīni vo^ BMN HHpa dekoinat dm gailos
difilām; kad dāmā parā |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-01-08