Bavarijas Latviesu vestnesis, September 1, 1951

              [\95lq. 1'. seplemSr!
tptvicsu bariņu lik-
1 ATVTJJf
MUMS
i i i i
- 1 jaiisu^lailcraksta 25. jūlija nimnirS
^ ^ ^ a m 23iņa, ka Batesilē,
\ |i|iļii kļuvusi 12 g. v . Jurle,. 6 g. v. li^iiķ» ua 4 g. V . Guna Kļaviņa. Ber-t^
vs, abi skolotāji n^. Lim-
4aii?m» miruši ar sirdslrieki DV
T ^ i m a s nodaļa, l a i paglābtu šos bēr<
tsbfein lautai m nodrošinātu
ftĶ> latvifktt aitidzni^aBUi mņēmii.
lats z f € ^ j i ^ ! nodaļai s a u ^
ķ>9nip H^t^a ^drošlti^aaai VI-ģ^
ķh ^mm mvl^m BO@IOB§, i a i
pnAtammi0 kopē. D V noēro»
1^ b ē n t e dzīvokli, u n t m , d i i b i t ,
^ģķal i p t p ^ l } ! ^UM, lai bSiog^
^ liga» 1^ 4a¥o Z v i ^ i i $ , 1»^
^ UMi^ A SV un usņ^nues btēi-
;}W!fa numuri taiSetņi^
l i i i i i l i i ^ ī i i i i
slļi^fbaa
KONTRASTI
lilķ&dlgi asa^rilklņl x!ko]^ a?
\0m c f M būves, izdarot da-īmmtm^
un apkalpojot mašt<
tebraucijim, sen vaira
p i i k n m m l t ^ viituves. Qm$ to-aii
vWeIiķo taupību,
jat ^TopieSein, Kokas nc-
Bļuma gadu k ^ i ^ j u ptoi
^^}pg#laiin^4^^ viiai
:jg|:ķiifigi, tai gan l l bijļa loti mm.
aii t Miru; p i a i ^ ^m, bet U
II man un man*as ģliisi^^s u^iurm
^^ķiija par maz, papildus iegādājos
vaikall^ KadI (o pamanīja
^ v^^toecej viņa BPSS norāja par i«$ķēr-
^ SoBjIķ p i ^ a ^evta nekavēļo-
•.:diarba^
" " kauks bija pilni lldiz malim;
ļ
tat
p^stS)
_ ļaudis, nodomSlu* TaCu driai
t i ^ l j a m , ka pi^m, kjuvla apbri-t
l l o l ^ Sķldii^. Nebija šau^u, ka tas
^•^^pitlts'^ pielejot veselībai nekaitī^^
Vai ši@ ^tikums" atvazāta no
, vai t\tM fatil^, neiit4evls
i
[tu.toopu/ļ
ias; , i v e ( j l a i y i«
,JV var i#t, « i i
t^dit.vlsuruaļnil*
it JpaBiJttifif
_JWbs darbus farimS mēs bieii vien
ar aahnnieku kopīgi. Reiz
jties no attāllka lauika, aaiin
«utomaSinu pieturēja pie k l da
mh stōŗa, kuir kaim.iņi mēdza isgist
Idujtiaaua, Viņi devas pla alkrltu
i f l ^ keudBēm un^ labu laiku pa t im
^'i^ijq|l|es, UvēlējUa pāris Halaka ti
: 1 ^ Hadales, 4aius saplia'i&aiulus
un pat vecu cepuri, No bn
mim Ķth vian iepletu par šldu
ll^lb Taa tontlr nebija viss. C^lu
F t o ^ l , pletuiējlm pio kāOas ve-
}^immt kura kopš vairakiooi
#dlim dievkalpojumi vaira nenolika»
Ā M ^ i devās bazļnica un aicināja
* Tajā valdīja liela ne-ktrtlba
un kādreizējais dievnama a i -
' ^^tolia t^klu ^ōni. No SIs, telpas
ieks pievāca 4ažu& dēlus, no-ka.
baznīcas celšanai ari viņš
'ananto mfkigu koksa
tvertni par ..cietoksni". Daži to a i i -
«av. citi uzbrūk. ..Munīcija", pro-t
»B», Ir t a r p r t , kokss, ..Komandas"
rai ..kaujas" kliedzieni notiek angļu
m e a PH»uguift «ekui Mtedz. ...Mēs
« am gaiņi," viņi saka. latvieši esot
tor HttU;.
J 8 p a i ^ i . tujŗ atkal y u i cM i8nu
MgSjM» kopa wi e;tiiei p«f kaut ko.
un »tt«l » fcTOfeience notiek an-gtiskU
• .
..Klple ļfts aanmSļst IstviaiEl? Vai
tad .neprotat?" praau.
1.Protam gan. bet — angļu valodā
laMk," viras paskai*©.
i
Ķiiedojis;
, Vflāk, kad daudzas izdarl-
^Jifstelgļimu, piedalījos kādas fabri-taa
segšanai darbos. Vira si-
.HSm tiki likti veči, vietām «atrunē-
: \j>i§i dēli virs tiem plāna pape, ko no-i.
klija a-^ piķa un 4arvas sajaukumu
l a i k i em oļiem sajauktu smilti.
Alfttrlkāņu darb^ biedra norādīja, ka
M% veidā izgatavots ļuini^ aavu t « -
: ķ'm^^ pildot laW, Varbūt, bet vecie,
'(imilpūv^e mi TO» vēl Ugi pali-pr|
tl, tāpat kā spilgiāa pretruna^
:^«plbāun iaiķerdibā.
Valtera^tmltis
Siv» v a U t l a . augustā.
5 ^ n luterāņu bērnu vaiaras kolo-nijā
Gloateras grāfistē. 'TS novieto-jusiea
baraku nometni, poļu meiteņu
ģimn^azijas telpāa. Tagad uz dfvām
nedēļām geit dzīvo ap 5Q latviešu,
nedaudz igauņu un poļu hiterSņu
ainu nn meteņu. U l v i e l u aucteiuā-tSju
vadībi bērnus piiiai atrani no
^ g l t t skolas ietekmes un draugu v i -
bt kam nn im kiikn ^ ^ I v o nc^
tiktu !stl latvliikl potē. Bet aitgttakaia
Ittelipt bērniem visai rteli, no t i
v a l i tiki i ^ v viegU: i
Kemal^šoa, ja teftln, ka Ķ no.
^^no ir nogimigākaia notikums laeU
bfitāuijas )at\nesn ^ z i v i Daieimu
dienām. Ja dsresmotāa dienas deva
muma Meliku ticibn saviem nacionā­lajiem
spēkiem, tad vaiaraa no*
metnea usdevnms nav masak tvarīgs:
atiprināt latvisko mūau visjaunākajā
^audBē, uzdevumi, ko esam visai
maz spējuši vai gril^juli pildīt.
„09ollti, aemsaiiti" ^ atskaņo gai^
šaa bēinu balaia, t i s pašasi kaa savā
atarpā tik labprāt mēdz nmft ^v^ā
mēlē. Tad aek^ laiviakis rotaļa^
bet pēc tam kāda atunda tiel; veltļta
Utvijas ģeogrāfijai vai v^tmal.
Piezīmēm ka vasaras kolooajas ilkoti?
jiem nav nodoma radīt kaut ka līdzī­gu
skolai. Nomatne 4om|^ atpvilai,
svaigam gaisam un vaļai latviskā vi*
ctē. Bet kāds napiatni akcents vaja^
dzigs tomēr. *
, J>aud2i vētru ir ņari gāji^i" —
I9k, šo okūsu vastures vispAti^ako un
Uāko teaii, vienā rindā ietvēris
dzejnieks, liek bērniem iemācīties un
m^\m piSvc^ta f^dders. Ta& tik
viegli neaiTOirsUies, tāpat kā aalidzi-nājums
ar Angliju, kui dztve.varē­jusi
ritēt un joprojan^ rit netraucēti
un vie^n^rīgi. Ma?ā8i saulē node­gušā^
rokaa paceļas droši gaišāk k^d
prāvests pie Latvijai kartei pra^a.
kā sauc to un to pilsētu, to un to
novadu, Nav neviena klasē, kurš
būtu palicia vienaldzīgs, kad audzinā­tājs
stāsta senu teiku par Turaidas
Rozi. Un, lūk, prāvesta jau zknē Tu­raidas
baznīcu, pie kuras šl Roze-
Malj^ apbedīta; baznīca katram jā­mēģina
uz sava papīra pa^ain ..būvēt"
Un ne tikai jāzīmē, bet arī Jāizkrāso.
Tornim jābūt zaļam. Kādas bruiL^kas
baznīcas bijušas Latvijā — ar za)icm
torņieml Kur citur tādas redzētas?
, Ar pavinsn vifknkarliam rt<fclikl-<^m
vienā vienīgā stundā šniegfe'daudz, jo
daudz. Ne tikai mazajiem, bet pat ari
viesiem, kam atļauta ^klausīties.
Apk^tna »iz visam pusēm no nakār-da
bundlu"* nometnes atipri vidsem^
nieclska: kalnāji, mm^ puduri, l^bī*
proporcionāls vecāku nodarbībai ar
bērniem un latviešu skoln ietekmei!
Daži latviski rima ar stipri anglisku
akcentu, daži izmisīgi meklē latviskus
vaidus, lai izteiktu savas domas, kas.
droši vien, jau norisinās angļu valo­dā.
Sešus gadus vecā Astride, tur­pretim,
tikpat labi lasa angliski, kā
latviski ar visām garimia un mīk­stinājuma
zīmēm.
Ak, grāmatnieki, avīžnieki, komitej-nieki,
diplomāti, politiķi un visi pā­rējie
— vai visu mūsu pats pirmais
uzdevums nebūtn darīt i e e j a m o mū­su
bērnu saglabāšanai? Jo, ja zaudē­sim
viņus, Ja ^ņi vairs nepiederēs
mūsu tautai, tad — trimdai ieilgstot
- k|5$ pantazām r>evajadzīgas un lie­kas
mCisu grāmatas un avīzes, komite­jas
un padomes, viss tas, ko mēs ta­gad
ceļam* un uzskatām par svarīgu.
t a i tāpēc šeit sirsnīgi pateicamies
Paugavas Vanagiem, Nacionālajai pa­domei
Lielbritānijā un Baznīcas pār­valdei
par atbalstu, lai šāda bērnu
nometne varētu notikt. Bet vajadzīgs
daudz, «ļaudz kā vēl vairāk...
ia4 ar*evu,ŗ saķUf blrnifin-
„Uz redzēšanos," viņi man atbild,
šoreiz {Pavisam skaidrā latviešu va«
lodā. V. Sķ,
Latviešiem Bostona
savs Ā
Amerikas latviešu tautiskā savienī­ba
Bostonā atradusi Jamaika Plēnā
sabiedriskam vajadzībām piemērotu
naoHi un nolēma to pirkt par 20.000
dolāriem- Savienība vāc ziedojumus
biedrības nama pirkšanai jau veselu
gadu im iekārtojusi sevišķu Zelta grā­matu,
kur ieraksta katra ziedotāja
vārdu. Ziedojuši ne tikai mūsu tau<*
tie^i, bet prāvākas siunmas arī vai­rāki
amerikāni. Sevišķi pec nama iz­raudzīšana
ziedojumi piaaug* jo jau^
nais biedrības nams tautiešiem loti
patīk — tas ir skaistā vietā pie Frank'
Una parka.
Nesen ALTS šmauca visu Bdstonas
organizāciju un draudžu pārstāvju
san^ismi nama jautājumā. Piedalījās
ALTS valdes un re\^jas kom^ijas.
i i a m a pirkšanas komisija, DV no-dalas,
ALAs, latviešu korpprāciju
Boslonas kopas, Bostonas latviešu
palīdzības biedrības, latviešu ev. lut*
un baptistu^ draudzes, y^ flubuU-kvarteta
Tēvija, skautu un talļViesu
deju ansambļa pārstāvji, kas atzina
israudstto biedrību namu par piemē*
rotu un iegūslamot apsolot vislielākā
līdzdalību Hdsaklu, savākteā^ l ai
latviešu organizācijas Bc^tonā drīsi
varētu novietoties aavā latviešu na«
mā, kas pavērs daudzsološas isredies
kultūras un sabiedriskā da^vē, L
V S s t t t l o l a t v i l a t n o A n a t r i l i l a l
Lai «arī mūsu klasiskie mūziķi Sid­nejā
vēl cīnās ar darba meklēšanu
^avā profesijā, un tikai dažiem tas
laimējies, tad deju mūzikā šai pilsētā
mvķējie iekarojuši goda pilnu vietu.
Tautieti sastāda prāvāko daļu New
Australian kluba orķestra sastāva,
kas ik vakarus spēlē pppulārajā Ma-tin
Cate vai M«irtiņos, kā to parast^
nosaukt miisu mēlē. Tīri ktvisķs ari
Harija Rozenlāla orķestra sastāvs
^itē kinbār Pila ielā, bet atsevišķi
mMiu muiiķi spēlē austrāliešu d?csa
orķestros da^ādps klubos un restorā­nos.
N^ācās jau viegli iekarot šis pozi-ņu
pāris vārdu musu mēlē. „0, jOs
arī latvieši." mani uzrunāja sirma,
cienīga izskata austrālietis. ,M
to rināir vaicāju, pārsteigts, . A es
pazīstu šos izcilos mūziķus, kas mums
šovakar spēlē ^ viņi ari latvieši.
Bieži atbraucu še ar savu ģimeni."
Mr. Abots Rīgā dzīvojia no
1934. g. kā Latvijā plaši pazīstamās
firmas Ernu ļ r lM pārstāvis. Ķl^ī*
jos Uk pMlkai^o stāstu — atzinību
musu operai un^ vispār mū|ik|i. Jau*'
naie paziņa stāstīja par Rīgas jūrmalu
un jaukām dienām, ko tur pavadījis.
No aplausiem un viesu biežās cia*
mošanās pie^ muziķiem deju starp'»
* Arcbibīskapt prof. Dr; theol. T.
Grlnbergs 28. septrab?! Bsllngenā sa­jauc
Vācijā palikušo mācītāju konfe­renci,
kurā apspriedis dažādus baznī­cas
dzīves jautājumus,
* GauUngas vsanatorijas latviešu
kopas valdē levēliti: A. Endiiņš
(priekšsēdis). R. Drelmaois, l Caupa-le,
A, Dttcens un D. Jansons. Tuvākā
nākotnē uz Gautingu pārvietos Am-bergas
sanatorijas tm luteuiē tbc
pārskološanas centra iemītniekus,
^ Bll^eldl nodibināta Latviešu
JKS (VMCAsl nodala. Valdē ievēlēti
A, B ^ i n l (priekkēdisl, D i Orosliņl,
Kārkliņi. V. Skābardis un R. Ba­lodis,
t Meisaimniecībļ» darbinieku kopa
Anglijā divu gadu laiki bes palīdsl-bas
darba dauito veikusi ari mi*
saimniecībās dai^binieku tuvināšanas
un vienošanas darbā. Kopā pašlaik
if 45 b i ^ l
• 0 •
Z 3 0
cijaa. Muzļiķu arodbiedrībai kā jau laikā un draudzīgiem mājieniem de«
visas pārējās, nikni raudzījās uz ,»sve-ļ jojot garām estrādei,, varēja just, ka
AHMU ministrijas at<
bilde ASV latviešu
,s pelna-^i^ifa» Ik
j frsaldenta Truroena vārdā ASV Sr-
;:B«a ministrija piesūtījusi Amerikas
^;?Wviešu apvienības vaMei rakstu ar
: »teiclbu par 22. jūlija telegrammu,
Ml ALAs valda izteica gandarīju-
H^U par amerikāņu vaMlb^s nostāju
:;BalUjas valstu inkorporācijas jautāju-
: 8& ArUetu ministrijas atbildē vēl-nerādīt
® m ārlietu vicemjnistra
: 8 e r ^ UBfunn, al&lājot Amerik?
>l?is ra!^jumus Baltijas tautu Valo-ih
un ASV valdības 1W0. g. 23. jū-
% deklarāciju, kurā tā neatzīst l a t -
% ^ Igaunijas un Uetuvas ieklau-
Janu j>Q:(i. savienībā.
U M e l o ofķetifli Sidnejai nakUktutiS
J S e d r i n » k a uzņēmumf
šiem iebrucējiem", kas eventuāli ar
jaunām Idejām un priekšnesuma vei­du
mēģinātu traucēt šejienes svēto
mieru» Draudēja ar 5^10 gadu aiz-
~ , . liegmnu spēlēt kā profesionāliem,
bas lauki, zilas tāles. Sis i i Kolsvolda | g^t neallnidiba un arī austrāliešu
kalnāju rajons, viena no tūristu P»e-'«^'p^^m^ atsaucība kontineniālajam
vilkšanas «naglām" Rietump^Ujā.
Šeit viduslaikos bija Anglijas aitu
audzēšanas un vilnas tirdzniecības
centrs, kura slavu pauz senas* lepnas
baznīcas un pieminekli. Bet kopš tām
dienām daud» kas grozījies, lauksaim­niecība
kļuvusi vispusigāka. Audzina-^
tājlem nav grūU rādīt m apvārlņiem
itfetlt, ka ai»a§wun tipat UikaU-jies
^ 1 Latvijā* Kāda lieliska pār­maiņa
bērniem, kas nākuši no londo-iMs
akmeņu tuksneša, no piekvēpu'
šās Bradfordas, Anglijas ostu pilsē­tām,
ģimeņu nometnēml
Bērnu pāranglosanāa process ir vē­rojams
dažādās pakāpēs, kas pratēji
SAIjUMAMA
INFORMAajAS
Dažādu informācijas literatūru an*
glu valodā cīņai pret komunismu pēc
pieprasījiEma un bet maksas, tika?
stilam panāca savu, un ja daži mūsu
džesisii vēl nav biedri arodbiedrībā,
tad viņi Vairs nekautrējas no nenovī­dīgajiem
austrāHesu kollēgām.
Latviešu mākslinieks vienmēr bijis
labākais sūtnis savai taut^^i ānem^.
Ja arī daudzi cienījami mākslinieki
neuzskata deju mdziķus un mazās ska­tuves
dalībniekus pa? māksliniekiem,
tad še. Austrālijā, šie ,<nemāk$Unieki'
sagatavojuši c^u sabiedrībā saviem
lielajiem brāļiem un māsām. Austrā­liešu
sabiedrība Sidnejā latviešu deju
orķestrus vērtē „h;gh c l a s s u n ja
austrālieši pērk biļetes mfisu dziedo­ņu
vai tnslrumentdlistu koncerl:em,
lad ddļa „vainas'" noteikti pierakstā­ma
^maziem brāļiemk<*s Sidneja
guvuši labu vārdu jau agiak.
Ja vēks omulīgi pavadīt vakaru un
rīcībā ir automašīna, tad katrā ziņa
jābrauc uz Foiestas priekšpilsētas
naktsklubu Foresi Inn Fiench's- Tas
celts nesen, slēgtas verandas veida,
niļVpasU izdevumu samaksu, issūla ar skatu uz Sidnejas uguņu jūru. le-
Amerikas Utv^fešu apvienības centra-, kārta mājīga, ēdiem un dzērieni gar-
Us valdes vicepriekšsēdls un LNP šigi, viesi izmeklēta publika, bet pats
nrezidiia loceklis V. Lambergs, 6, galvenais -~ spēle tdutiešu orķestris.
Gordon St Api. % Jsmaica PUm, U-iadies tur p.imo it.u, seiotics
Bo>ton 30, 'Mass.. USA. P^^e gaMioa. parma.niju ar savu v.ei-viesi
un muziķi bija draudzīgā kon
takta.
Biju mazliet nobažījies par vakara
progranunu, kurā orķestra dallbnia^
kiem bija paredzēts tēlot un spēlēt
reizē tā, kā tas noticis Sidnejā pirms
100 gadsero, jo šo^d svinam vienotās
Austrālijas jubileju. Agrāk* kad tr
zpmnieki mēģināja tēlot austrāliešus
pēdējie dusmojās un kļuva ienaid
rļieki uz v i a lm laikiem* Sorei? no*
tika brīnums. Strausa, ValdteUela
un Linkes mūzika, pateisie senlaicīgie
tērpi un izdarības, kas varbūt nebija
liekas saviiķs pašas fiar sevi*
veids, kādā šie ,,ākstlbas" M M i la
austrāliešiem atgādmāja senatni
vecos labos zelta laikus. K^^d vijo^
nieks, trombists un menedšer^ Jāni
Sedrinskis, tērpis gvardes ģenerāla
tērpā ar lāčādas cepuri, ievilka zo­benu
un a'cinaja viesus dziedāt līdzi
pazīstamu vahi, visi to arī darīja, un
publ;ka un mūziķi kļuva viena jautra
un bezbēdīga saime. Austrāliešiem
sevišķi patika džesista Alctondra
Mātisona, Liepājas operas baleta soli­sta
koraiskā.s izdarības. Basiats un
akordeoniste ;r slaidais kufzemnteks
— komponists ValdemSis ĢibletiS,
klametu un ģitāru spēlē Latvijas ra­diofona
solists Alfrēds Ozols. Pia­nists
ir komponista Ei^ns FreimanU.
bet Vilhelms Argalis vada ansambli
un spēlē sdksatonu,
Aleksandrs Bundie
S i d n e j ā , augustā.
v-^v . • • '
* Kanādas Utviešu kīdtūras centra
valdē ievēlēt! V. Miklašivics, B. C t -
vers, K. Boriss, A. Bundže, J , NIedra, •
h Galdniia un V . Rundans. Bez tie­šiem
uzdevumjem kultūra^' lauki
centri aprūpēs arī trūkumā non9ku«
šos tautiešus. Uzsāks vākt līdzek|ua
nespējnieķņ nama iekārtošanai. '
* Latvijas sOtnis Llelbrltanijl U t -
vijas ģenerālkonsulāta Toronto eekre*
tāru Vili Tomsonu Iecēlis par Latvi-ja$
konsulu Montr^aiā.
* Jftlija otrā pu$ē nz 70 m ō ^ j ^ *
diem aUkatījl^ i n i Aleksandrs Ķui;a«
Jubilirs dzimis 1981. 9. Rīg^ apr,
Brivāa Latvijai laikā bija llgga4iQa
:;em<^s ierīcības departam^ta un
Vaisla Zantes bankas dir^tore, A k -
īvi piedalījies arī sabiodr^kā dllvi^
Trimdas dienas A«' Ķ\m vada BoMo^
nā, ASV.
* Cikagei lal^^ņ.|k|yb|Mnf9ldn
padomē ievēlēti Ozoliņa, Eglīte. Run-
|ule. Zirne, H. Krelcers, Skomba,
^nd^nanis. Mūrnieks, īkkm, Roze
un O. Krolls.
^ l^ar hlujorkas latvieiu jadnatnaa
pulciņa priekšnieku Ievēlēts KL Zī»
mūlis, bet par vietnieci 0« Igāle. Reta
mēnei^ notiek lalvie&n lakstm^^
vakars. Nmganizēti ml i^ātntekn
un sabi^isko darbinieku relerlta
vakari. '
« SiniinātI. ASIV, @v. l u t latviešu
draudze par mācītāju Ievēlējis j;G^i«
Draudze neietilpst nevienā sinodi un
strādā pēc Latvijas ev. IttL basnīces
parauga. Par draudzes priekiniekti
ievēlēja K. Norveli, bei valdē T. Tē^
raudu» A. Iviņu, A. Bērniņu, I4< Kap«»
nl, A. Sproģi, K. Biiadit revMjaa
komisijl K. M i l e n b ^ . Tfttan un
Kalniņut dāmn kf^tejft p i ^ p r ^ i «
nie^ & Bēndņņ.
t Vaiir^onaa latviešu biedrības
Longjfi-Kelso nodaļas vahtt iovIllU
A. Dravnieks^ K. Krievs, Jl. G i o ^ O.
Ieviņā un J . Endsiiņš* bet rovisijat
konMsijā E Mačs, J. Ubeita im i i
Mālmanis.
^ Trimdā atjaunots ģen. Goppata
londs, ko pārvalda A. Riīiskums
(ASV), K. Stunda (ASV)« V. H i tv
(Vācija), māc K Būmanis
(ASV) un Vera Goppero (Zviedil)a).
Valdes prio^šsēla A. R f l ^ t ^ adro«
sei 411, W. Fark Str., Apt 4, Oklabo*
m^ aty, Okla., UJSJi.
^ Angusta sākumi f^ladelHjā. ASV,
^erlkāņ'u raidSmstaeija Fhtladelphia
Broadcasting Service • Intemslional
Volea pirmo reizi pārraidīja program-*
»m latviešu valodā. RMdījwu teva«
dl ja šīs Idejas īstenotājs St Jatmdsems,
bij^ LCK pārstāvis 6lisviga-Holittinā.
Raldfjtmii notiek katrtt sestdienu.
^ AustrQl]as Daugavas vanagt^i
pārzina divas v a l d ^ — Rletnmat^t|fi«
lijas (priekšnieks i . Stipnieks) l i i
Austrumatmtrātlji^ v^lde. ko pagai*
dām vada Runiks. Pēdējā uzkrājusi
70 mārc, kuras izmantoa pēc Rietam-
Vācijas valdes norādījumiem.
* Malburnā nodibināts Saules maz­pulks,
par vadītāju izraudzīts Mar-šaus.
* PerA nodibināte Rieiumaustrāli-jas
U4zeklu fonds (RALF), kā mērķis
ir ziedojumu vākšana Rietumaustrā-
Uja. Fonda valdē ievēlēti A. Und-bergi
(prlekšsēdisl, M. Vāczcmnieks
un J . Pēteisons. Valdes locekli ru-nājsflRi
ik sestdienas vakaru Pērtas
YMCAa telpās,
* Venecuēlas latviešu palītfelbas
bie4rtl)as valdē ievēlēti J , Kenkuzens
(p%ekšsēdisļ, E. Vjcinskis, A. Lazdiņš,
J, Lecis, bet rcviziias komisijā S- Gre-bežs
nn P. Chaccvsčs.
1 _
1^
I*
m