1951-09-01-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
- lūMesu Jaunākis pūmdzcs gleznotāja
$^ Ij*. im. Af^di liteft. vifm «1*^ * Ko nozīmi
Lmn&oi ī^k^m' 236. Ipe^l Jd tas
l&oaīiSŖi ,i$r neatlaidibiii mbMhu ko
iio/i€^<>}a®figlm mtteit Uii0^ tad paraiti ^akām i^maiigot no,
m^mnt^mAim m pa^ i#vi* plt» pa'Vple&ii »čigliiiet^ mango^pa
rbjilgik^ .^ps^ lOištAi^ tfiisdi mli%i (var aru, pia),^i!m^a€ēm
ir i ^ t o faa Augudll G a i l i l ^ pav^t^f 266. Ipp. paaprucia
Va&rm tiņa ( M l ^iko^šfī latvisku i i ^ ^ kur f^ra^ aakām kam,
im i i ^fiiif p l ^ i }oii l ^ š tulkoju^ •^93*,Ipp* 14. r. no t^r lietotās
ma un ai! ģliti gtiSski ie^rf^ pati fotpaa TietI jēs^a tomēr ^i,i8lamist">
pWi^imixiMĶZ^ ^64. IppJ jāsaka
m^^s Gafliita darba, .tas, tāpat ..pļeklķu" ^ai vismas „plaidlu". 94,
kS jģrākoa, makstita ar spilgta tar Ipp^ «^vtiņu!' vsetā vairāk liata. ,iavi«
Imi^ Hdu iejutu m vimi .nopina tiņu'\ r - Neparasta m līdz lim svešs
i^di^ļiaņos til^jamā vi&la^ Tāaa* ir vaids «.mlļava" (p^ daiļavas pa-tiura
sats^. ar ķidaa 49^911 bēgļu raugai?) it lpp.r līdz šim teicām mī<»
todvat Uķt^nli kas dravtamigajās ld4i lākš^ pa vecam d^augala» ir lietota
gada Oktobra dldenās atsētājuai tgauiii* ari torma mīlniece — Ir tomēr nejās
kr^iuat 1^ dotos uz ZvitdhjttJparMti dzirdat vardu Kungs-Dievdt
UivI fe4a£$d:a aabi^!b#> visāda ve» tCrlMus bez artikula, kaut ^ to ta-pm^^
m sievietes^ ir arī bērm. gad tiešām tā. cenšas Uetot. Man ir
Ir tiiir M^Mģenti. un objektīvi intal* š^^as, vai ttešim būtu ieteicama lai
ļ^k^ŗMv^ izpratēji, nopietni dzl^ gadfjumā akoltiti aHēikti&š no atti
m filo^oH* un toi pašā laikā atf kttila, l i īpaM, cinSoties aidarināt tan
lāki rabiuzii pat tikai Jkm dzivei ta& Valodu, tad liēretl Va^ gadlttes.-
praktiķi. ,tm m^sAienta tvērēji. Atrazib* ja n^r4dz }o vārdu t^lk^tttu ^ lielo
tniei vitiraa svaidīti laivā un ak^« burtu/k^ no, runas konteksta šā var
da2Biesl^9i acis, vtM viņi kļa@t viļ- U r i r e i i i f i ^ f mtese nav gluži ^k'aidri
i»rdI0 ui^ vai nu dta citam pastlstaf izprotama. Te d^rei;ai varētu Ildzē-vai
vlsmiaz pali pārtoni im novērtē lies, pieliekot^ klltirttiHlu".
iavas džlvea gai&s. Tl» v ^ k iiti #^īi^ par pareizrakstību.
1944. j . ^igaui^u, lautaa plrcfeāvji, m Ori^ies^jļ^grifeiti^, {^ņmūH itc*),'
ladēļ, ķmit:^m vies roasāna 8&tuii,U^| u ^ ^ i (nj, {ppk jiraketa
laika «i^ā aptver ttkai dmķu vairākU:y^iw>r pagS6a#ēto^,
par divām daennaktim, tas savā kop- jai^^^, ^ te ir seknl. ^ Svinfcfti
oiMEsnļl ir plafe igauņu tauta$ vieiia ^ļin mi^yļitA^ avinatol, JO
mela virtiii^s posma attēJķ vesela ^ vitds »av t^iteee celifts,
epopSje,:v««i rīde muma igauņu dzivi Mmtn it avii^t, kurptiil'vkopsjo
no 1939, Tudens līdg l»4i g. ok- i s ^ ^ . ^ i a i f l i ^ ^ a t a i , > » : k.
tp^^to., , ; . , d l ^ l i f^ttkl trititim tlktf^M-V8^
;Ci2vēhs raksturu un pardzlvoju&nu dieti m M l l l t Hl <^tt ^(cildd^lti
tēlošanā GaiUti it apbrisiojaiš. Hs^* m)^ n ^ elMltiiaMl, ekatltnii Ar
6linlak< Bet .viņš arī vispārīgi ir v l r i m kl dMtiaifii ntim iVt*
di'v^Ska, jfr, pat viaaa d]iv|čes 1 ^ ; ^ . ^ mķ tiepil&fgi easkaņa,.
davea pailņeja m Izpratēja - va}- ^^iji jau iiiji«i|,.4žrujia svinama
airdtgsi.ailkistš un droS^. Kaitre atM^^^^dietgetf'^
ieviiķ^ el
impS^m Tldi^mdiVlda ar! it īstie
cilvlku iedzīves.-un mm
M M Uiņ pmm im%% Tidē) ati
<^īve v i š t^ tOmē> V&rzSs Uss priekšu
pa pi^tlvas attistibds siliedēm^ .'Tā*' I me^ ki^tivē^i^^ ļaužu kūtrība straz
|iēe:#.Vistt! autora skepsi, viņa kriti- du, un dtu putnu mājiņu izlikšanā,
cisiam^iiMjuifalilmun^p^ecakamtt^ b ligzdu postlšatna un kaķu
kā-tarf ftiraligot^^ V(ispirī{^ Už viSa savairošanās ^ kaia gados Eiropā to
negaltviA (Bezffs^n spilgto tēlojumu, ļ skaita četrkāirtojie^.
anla^rā;Mettt..U2tvēJi galu «tfā nav tatu vislielākais mazputnu lauHumš
p ^ S r l ^ ..tumia, dtūmtd un p^ia^ Uf ķņnikillju lietošana kukaiņu un
ētiska.. Autorā^MvēS skatījuma pa- Mtlkļu Iznīdēšanā, Vietta pati b^
māitlvltvpatisii, (^ptinM^. p^t nenO* daiģa dieftā patērē turpat 15.000 ku
l i ^ z a ^ iMlisio^i cerība im pai pSr- ^^iņu, un pat neizskatīgais zvirbuli
liecība, k^ pre^ji t i ^ {amn^a ^^^^^^ ssviem msztojiem dieni izbaro 300*-^
mirMIgai vatai m Šķietamai nesatri* 400 tirpu vai klpuru. Ja liU visi Šie
dnSmīim :^lu gdl!ļ toaae^r uzvarēs
idmis, cildei^, k«isitigaie< Jais;ever
at; siņtt^š api»rllM)janoā n ^ nenOr«
mālu i ^ o t e ģ M p^ādibu ^ sumi*
baģ tin Vijuflm brliu murgu un lap»
% pM nftves tuvoēmāi p&t^lVO»
neus^vstt^ i t i atttoii^ lielo
patridi^t^ flto, aj^roto HieiidftS-u^
i i ^ lm Mgmif^ ^ v e i dste^
t^šēs milē^lbtt' Spit$H tlldti epižOcB
no krievu 'jbažU^ ier&oianan laika
Igauuiji, ^ to saistitilē t^i^t^ uzskati
un pārdzīvoju^, kt art baap 1941. gf.
ar bai^ītfo deporttdjtt ^ai^ntie ndti-^
kuini. viss kāpina lasītāja inte«
TM, tM tidēl frimatu tiešām ieteic
čams £^iašft ^vienam* Tikai to ne«
var" lasirpltntlrigi ātri; tā jliasa ar
pSfdčmi tin nopletnlbii. tikai tad piU
n!fi i&llias VI& tas vēMīgads, las i i
tis saitnri.
/ P ^ vstbdu }&akav ka t i vijumā
nev^ j lm t^d^u ^ r a s u it iz**
tetoiens „«^ktlja ķekarā" (8. Ipp.),
Maii MV fodzelīHa^Mlleiibadia vārd^
nJcas, un nevaru pārliecināties, vai
tas tiešām ir tautas Izteiciens. — 20.
putm paasustu; va^am iedcmiāties^ kā
aavaitoi^ kukaiņu un kāpuru bries
mai liuksaimniectbdi^ jo. pēc zināt
niēk/u ieskstiimr ar ķlm^āiijām vien
aup kat^U nav iznīcināma. Un Ja
AU vēl plftuinmn, ka rudeņ<m Italiji
nn Frandji beziael^s un cīruļus
kilogramiem var pirkt kattā tirgū,
tid,' iķiēt, nav tilu tai laiki, k^
Kietimkeirapģ piedzīvos vienu no Bt
bili pieminētajām Bģiptes mocībām
— kukaiņus, Cerēsim, ka mūsu dzimtenei
tā tomēr nebūs jāpātd^lVO*
AttStrijI,^ augusti
KULTŪRAS CHRONIKA
^ Ot^SMŠIfl Āl^ldd Notīm, kas IttVois Vil«
bsigiislf@rs6S aomitoē pts Ulmas, t ^ s cdļā
08 Sanado, vezdams lidii vairākas trimdā
izštMdāias 9lčzaa<, c^ot tās izstādīt Torofifo.
Adelaides tatvieSu (eatŗd ansaīnbnš sniedzis
t. Blaitttaļ)!a Nd ddfd^ās pUdeies |d<ufifv^
do^, pfidaloffēš V. I^ttrei, E. Damrotei, H<
V<etei, z; Sveanei, G. Matisonam. 2. Dulpi-ņam,
P. Purlialitim ua H. Ģelzēnam. fIrm*
izrāde bija ^^tejiisl tīti alsaucl^it ska-
Viens no tiem ir mans vecaia Šab".
•jisPeJuzobs. Atbrauca; cilvēks, ciemos,
apraudadeaniēs krita man ap
kaklu u^ eprāīisloja AKA iMajim
„PHē^3jies, Jēkaup... ptiecSjlea
ifdž ar manit" ^ ^
„Kaš tad nu lēcies?"
„Ižgiibc^! ^ Ha lielai Uēlditn^ l«<
giābos. \
«Vilciena katastrofā vai?"-
„Tad nē, ftēbūs. jābrauc m Afiae*
riku: m&i4 notaidīļa, saprotil"
„Bēt kas te ko priee*tiesit — tēvi
tak bērni ttir ^kiAit
„Kaš gaft^^ņiētt būtu par priēku,*-
mau, tedz', draud t l amefikiņu tubet*
kulo^e... Padomi jel: trīs mēneši
bfitu jākvern tai gtles ealā, tad trīs
gadi eanatoHjā &ez' kas Vēi pē^
gait. Tuf jau vies esot savādUt; l^as
te v^el^, m tur sliMd no^. uu ja
nu vSt giadītos sasirgt «aiT amerikāņu
trakuma sēigu Val dr! nedod DieVsf
^ nomirt vēl džtvam eiot, ko tad?
Stai$ā m apkārt zārka!.., Bet tavu^
āctgus dakietusi jau šīni kraetā w
škattja, ka Amerikā būlu sllnls. la!
viņiefs paldi^ ^ Ižtlva mani k l nd
uguns..
Paf Peluzoba veselību uh ^ara^
spējām nekad neešmu Satibijles, uu tā
man atlika tikai priecātii^ līdzi Viņa
laimei.
OiVl m laimlļfie džtvo Amerika.
Ar tiem iepazinos dēuēši ^ caut aa^
vu imabaē biedru Seskaiņa tēvu^
Mums, lūk, ^da paraža! tikko vienam
gadaa grāmata, avīze vai vēstule, tā
lasām abi kopā, lai par divi vecām
galVāM Vairāk paturētu prātā. Un tā
nu viņdien ņēMām cauri Amerikas
krustdēla vēstuli Seskamim:
,iSveiks, krustiēvi Neņem ļaunā, ka
tik ilgi nerakstīju* Vienkārši — neiznāca.
Te, stētos, nav tādu gurķa
dienu ka bija Eslingenā, Jāraujas
melnās miesās^ lai tiktu līdzi citiem
latviešiem. Sava māja jau nu gan
butu, bet sieva kauc ,pēc televīzijas
aparāta, un autiņš arī vajadzīgs kā
ēst, jo citādi vīkendos katrs solis
maksā bargu i>aa}du.
Liels paldies Tev, ka atsūtīji šurp
Liju, Tu nevari iedomāties, cik U>
migi esam, kai viņa atkal pie miums»
Mijas: (fetvē\.tūlii* if»iMS8|^i; jViņfc
vēl nebija mūs aizmirsusi u^. 'tagad
jau pilnīgi iedzīvojusies, k^su kai<
ndņiene liju e^uc par prino^.. Viņa
tiešām' i{#Uli Vil sk^ls^Sa nekā
bij^ Eslingenā,
Tu gan rakstīji, ka Lijas pirsutīša«
nai to 70 doiatu neesot^ pieticis, .taču
noatceros vairs, dk biji piemaksājis.
Bet tev jau % ni^a pirki. ^eimit
īparku nedeg, Vācija tak jūSr Vjecoei
ap^idljei; ķaķēniņ^, J^tmēt .mikdS
te katrs nieks jāsamaksā grūti pel-iiMu
ibudii. Kad būlu iegādājies viai^
vajadzīgo, gan jau tad aizlaidīšu arī
Tev kādu Ueku dolāru.
-1 '.^
Sirsnīgo vēituli izJasījis, Seskaiņu
tēVs nošklicijd Atis m tīti vai ^a-piktojās,
kad apV4k:ājd^:\
j,Kālab tad meitēns* bija /palicis fis-lingenā:
Slimoja vai?", .
tiKsiS par meitēnu! Jauna ka«
ķehe tā bija, saproti!"
„Un M tu viņ\i aizsūtīji uiti Ame«
riku?" ; '
„JaU p8m:8il^ŠldU laikut"
Un tad nu aizmdglojās art manas
acis: tie divi faij6 kimigi jau veselu
gadu!
Ceturtais laimtgāle ir mana ^6laa
biedi-s Papaide. Atī vlijt ^an ttēdzfvo
Vādja, hēi Ir tik levērdjaM vltfi, ka
dKirdanis jau pa liielil gabak Agrlk
gan tam, nabagam, gāj^ gfūtii bfja
Jines ne v i ^ saVs kruats Mt muguras,
bet otrs vžl Helāks bija pakitt^ kaklā.
tin kamēr mēs d t l līgiMojām pd
^vam tēva msjam; Papafde Jau ta*
reiz bija spiesta dzīvot ^vēJt^toā, lau-am
sveras m%ih un pat kamtākajl
si^na laikā vilkt mugurā aites svār*
kue ar stērķelēti! krūti un stīvu ap-kaklii
viņam, Jūk, pret paša gribu
un pārldeclbu bija uzkrauti smagi
starptautiski pienākumi Un kas VIS
trakākais nelaimīgajam bija pat
liegts sūdzētie par šo un citām vi
ņam nodatltāin pārestībām un netais
nibām Bet kas gan «rī viņu būtu
dzardējisj ne vien latvieši, bet arī ci*
tas tautas un viņu valdības tolaik
bija kā apmātas, un Paparde mocījās
viens savās grūtajās ciešanās.
Nu tā vairs nav: tagad cieš tie, kas
Papardēm pāri darījuši, bet pats viņš
atbrīvots no negantajiem žņaugiem,
— viņa gars atpestīts, mēle atraisīta
un — kaut vēlu, bet toties skaļi —
viņš raida iztrūcinātajā pasaulē savus
ilgi glabātos apsūdzības vārdus. Un
tos nu gan, laikam, dzird visi, jo esmU
saklausījis pat e s—
Jēkabs Vientiesis
Daudzo Parīzes gleznbtājii vidū
Edzards' viens no ievērojamlfcl
Viņš ir frīzietis, di^mis Brēmed
bet kopš 25 gadiem d2lv<i p^t
Viņa gleznās jūt Paiīzes gam
,^isiķ;:-r^^^^
Pirmais paia<ules kaŗl uii pēek
ciešanas viņupleivedekspresonim
Tas viņa pirmais posms ap Ifit
td2(). g. aivēks^iotēja un> tkm
kais cilvēks ^^ II posms do^nri»
4tkāttojae dažltfli variā(A)§s,
gleznie nevsir noliegt B« Mjiinia^;
tekmi* Pēc^ daudziem ceļo]^
kas viņu noved līdz Rīgai lin
jai, 1927. g. viņš beidzot, a)
Francijā. Parīzē viņš ^sa^o^ j |
glessnotāju Zuzannu Bizendīkiu^ļ
dieck) no Dancigas, kas vēlāki
viņa aiieva^ Pamaza viņai
gamma top jautrāka* Viņa
priekšteču līnija sniedisas no!
k&Ea un Goija pāri Maņē Ifds
ramii Edsarda māksla ir imp^
n ^ ^ turpinājums un tālākatt!
Starp' dtu, gleziit^tājs |>ate zinai
stāstīt gaidījumu, kad ķadla mi[
gleznām at^iežas no Ceo!ic»8loi|
jas, bet ar Manē parakstu*.^ ^1
' Eduards ir koloriets. Mazā:
mā viņš fiksē pirmo toņu g^
Lielajā izstrādājumā, protSļsl^
krasu kombinācijaa var liaii^
taču galvenais viņam ir krāsi
saskaņa. Viņš noteikti piešlud|
koloristiem pretetati .zīmltlļieis,
neairiem. Viņa palete, gai^bi^is
u^ tomēr delikāti flo^ņoia» kJ^
pēdējo darbu izstādļē J^artzl, ti
galerijā, viss gails un gaif
ram, gleznā Place,de la CoUr^del
da jauna d ^ at masu mēitetf
Tij^riju dSižā teraaē. p^ti#ajļba
pelēka dietia, bet pēr|u kr
gaiši iticetas pret pi)u pillki
sšdēm.
ĒdžattM modeliH biēii la^dtlrt
t i ir.patīziētē, k l Bdzair^
delikāta, pabāla sejas krāda,
dē^iititiņš, sāirtae lūpae, mep
un lieks, dtusku žlņklrī^ši
§as acis, Svarīgs glēžiioiā
m iStpš. varbūt t l nev
diēūai mo<te,^bēt,' ka viņi f
^'tMm^ kib euĀiimi
smalki t n metstatt^l^ un
piederas to valkātājai. > ^
Meistara i^mfļotd teUliatI ^
jas^ Se viņš pats atzīst Degi
du. Tā ir tā pati skatuves |
ra, kur valda deju t^ps un
gaisma, kas gleznotāju apbūnisi
'iuņeat4;|ktiem^^^^ ttd^f
it i'S rotaļšfjoti^'fā, piemet
jotāja baltā un gaišzilā tērpī
ķlgs ir Mazo modlstu iMti
vain nd lepakšaa a^iig^itedttt
jam sr spdC^i-naiVi i z p l ^ i ei
^tiņieM, vi®5 J6ti aniajiikā b l l im
^amattottī ar ddikitSii pāfēj
tēr^atita art dejotāja gail
tērpā, nostādīta pret pellki
ttdžigii kJtasi^^ impf^M
Eduardam tik savas tfķtm i
kādā vasa^rigs vld^, piemr* 91021!
ļūinos, ķiir centrāla fipfa vdlkl:
pelēku tētpu ar gtaišzilieffi trai
vai Kātas u£ laukiem, kas kAm
nimijiauk'U noskaņu, vai M
dfaudženes «em ziedošas'lti#ly,
nīdstate man Vada uzmetumi f,
kreisajā pusS domiufi krāsi, ķ
lajā gl^ižftā pārvietojas Uz
lai pāTVēfStos par Sārttētti
ziediem.
Puķes Ir melskra iemijotš
puķ^ vā«ēs' un Mž damu tep
Pēdējās gan laikam IS80. gada
bet tas jau nav evarifi. \
ari būs ritthenas mode. GalvēU
ģlēstnotājs saskaņd savus k
pieņus. Tā tas arf ar viņa kl
bu. Uz Modistes (|^da tlēi
daud2 ko rēdžēt: daži siev^iļ
ciņi, dažas spalvas, katit kas
un galsigs- kāda. svītrota kār
pie lampas piekārta Idle,
mēr Viss kopā ir brliiīISķl^
akords. Arī viņa pēdējā darlķ
gleznotāja Utrillo portretā, kā
mazo mīdteņu ģīmetnēs jfitama
tara roka. \
Nav brīnums, ka Ēdzarda gt
visvairāk iecienītas ASV, Kaila
Holandē. Pēc visiem kara uiļ
kata pātdzivojumiem, materiāl
un mašlnālā laikmeta citadeles
ki it Sevišķi mīl pamielot ac
kādas gaišākas un delikātākas
!es. Arī mums, izmocītiem (
šiem, Edzarda māksla tuva k l
franču gleznošanas tradīciju
ļ Parīzē, augustā.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 1, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-09-01 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510901 |
Description
| Title | 1951-09-01-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
- lūMesu Jaunākis pūmdzcs gleznotāja
$^ Ij*. im. Af^di liteft. vifm «1*^ * Ko nozīmi
Lmn&oi ī^k^m' 236. Ipe^l Jd tas
l&oaīiSŖi ,i$r neatlaidibiii mbMhu ko
iio/i€^<>}a®figlm mtteit Uii0^ tad paraiti ^akām i^maiigot no,
m^mnt^mAim m pa^ i#vi* plt» pa'Vple&ii »čigliiiet^ mango^pa
rbjilgik^ .^ps^ lOištAi^ tfiisdi mli%i (var aru, pia),^i!m^a€ēm
ir i ^ t o faa Augudll G a i l i l ^ pav^t^f 266. Ipp. paaprucia
Va&rm tiņa ( M l ^iko^šfī latvisku i i ^ ^ kur f^ra^ aakām kam,
im i i ^fiiif p l ^ i }oii l ^ š tulkoju^ •^93*,Ipp* 14. r. no t^r lietotās
ma un ai! ģliti gtiSski ie^rf^ pati fotpaa TietI jēs^a tomēr ^i,i8lamist">
pWi^imixiMĶZ^ ^64. IppJ jāsaka
m^^s Gafliita darba, .tas, tāpat ..pļeklķu" ^ai vismas „plaidlu". 94,
kS jģrākoa, makstita ar spilgta tar Ipp^ «^vtiņu!' vsetā vairāk liata. ,iavi«
Imi^ Hdu iejutu m vimi .nopina tiņu'\ r - Neparasta m līdz lim svešs
i^di^ļiaņos til^jamā vi&la^ Tāaa* ir vaids «.mlļava" (p^ daiļavas pa-tiura
sats^. ar ķidaa 49^911 bēgļu raugai?) it lpp.r līdz šim teicām mī<»
todvat Uķt^nli kas dravtamigajās ld4i lākš^ pa vecam d^augala» ir lietota
gada Oktobra dldenās atsētājuai tgauiii* ari torma mīlniece — Ir tomēr nejās
kr^iuat 1^ dotos uz ZvitdhjttJparMti dzirdat vardu Kungs-Dievdt
UivI fe4a£$d:a aabi^!b#> visāda ve» tCrlMus bez artikula, kaut ^ to ta-pm^^
m sievietes^ ir arī bērm. gad tiešām tā. cenšas Uetot. Man ir
Ir tiiir M^Mģenti. un objektīvi intal* š^^as, vai ttešim būtu ieteicama lai
ļ^k^ŗMv^ izpratēji, nopietni dzl^ gadfjumā akoltiti aHēikti&š no atti
m filo^oH* un toi pašā laikā atf kttila, l i īpaM, cinSoties aidarināt tan
lāki rabiuzii pat tikai Jkm dzivei ta& Valodu, tad liēretl Va^ gadlttes.-
praktiķi. ,tm m^sAienta tvērēji. Atrazib* ja n^r4dz }o vārdu t^lk^tttu ^ lielo
tniei vitiraa svaidīti laivā un ak^« burtu/k^ no, runas konteksta šā var
da2Biesl^9i acis, vtM viņi kļa@t viļ- U r i r e i i i f i ^ f mtese nav gluži ^k'aidri
i»rdI0 ui^ vai nu dta citam pastlstaf izprotama. Te d^rei;ai varētu Ildzē-vai
vlsmiaz pali pārtoni im novērtē lies, pieliekot^ klltirttiHlu".
iavas džlvea gai&s. Tl» v ^ k iiti #^īi^ par pareizrakstību.
1944. j . ^igaui^u, lautaa plrcfeāvji, m Ori^ies^jļ^grifeiti^, {^ņmūH itc*),'
ladēļ, ķmit:^m vies roasāna 8&tuii,U^| u ^ ^ i (nj, {ppk jiraketa
laika «i^ā aptver ttkai dmķu vairākU:y^iw>r pagS6a#ēto^,
par divām daennaktim, tas savā kop- jai^^^, ^ te ir seknl. ^ Svinfcfti
oiMEsnļl ir plafe igauņu tauta$ vieiia ^ļin mi^yļitA^ avinatol, JO
mela virtiii^s posma attēJķ vesela ^ vitds »av t^iteee celifts,
epopSje,:v««i rīde muma igauņu dzivi Mmtn it avii^t, kurptiil'vkopsjo
no 1939, Tudens līdg l»4i g. ok- i s ^ ^ . ^ i a i f l i ^ ^ a t a i , > » : k.
tp^^to., , ; . , d l ^ l i f^ttkl trititim tlktf^M-V8^
;Ci2vēhs raksturu un pardzlvoju&nu dieti m M l l l t Hl <^tt ^(cildd^lti
tēlošanā GaiUti it apbrisiojaiš. Hs^* m)^ n ^ elMltiiaMl, ekatltnii Ar
6linlak< Bet .viņš arī vispārīgi ir v l r i m kl dMtiaifii ntim iVt*
di'v^Ska, jfr, pat viaaa d]iv|čes 1 ^ ; ^ . ^ mķ tiepil&fgi easkaņa,.
davea pailņeja m Izpratēja - va}- ^^iji jau iiiji«i|,.4žrujia svinama
airdtgsi.ailkistš un droS^. Kaitre atM^^^^dietgetf'^
ieviiķ^ el
impS^m Tldi^mdiVlda ar! it īstie
cilvlku iedzīves.-un mm
M M Uiņ pmm im%% Tidē) ati
<^īve v i š t^ tOmē> V&rzSs Uss priekšu
pa pi^tlvas attistibds siliedēm^ .'Tā*' I me^ ki^tivē^i^^ ļaužu kūtrība straz
|iēe:#.Vistt! autora skepsi, viņa kriti- du, un dtu putnu mājiņu izlikšanā,
cisiam^iiMjuifalilmun^p^ecakamtt^ b ligzdu postlšatna un kaķu
kā-tarf ftiraligot^^ V(ispirī{^ Už viSa savairošanās ^ kaia gados Eiropā to
negaltviA (Bezffs^n spilgto tēlojumu, ļ skaita četrkāirtojie^.
anla^rā;Mettt..U2tvēJi galu «tfā nav tatu vislielākais mazputnu lauHumš
p ^ S r l ^ ..tumia, dtūmtd un p^ia^ Uf ķņnikillju lietošana kukaiņu un
ētiska.. Autorā^MvēS skatījuma pa- Mtlkļu Iznīdēšanā, Vietta pati b^
māitlvltvpatisii, (^ptinM^. p^t nenO* daiģa dieftā patērē turpat 15.000 ku
l i ^ z a ^ iMlisio^i cerība im pai pSr- ^^iņu, un pat neizskatīgais zvirbuli
liecība, k^ pre^ji t i ^ {amn^a ^^^^^^ ssviem msztojiem dieni izbaro 300*-^
mirMIgai vatai m Šķietamai nesatri* 400 tirpu vai klpuru. Ja liU visi Šie
dnSmīim :^lu gdl!ļ toaae^r uzvarēs
idmis, cildei^, k«isitigaie< Jais;ever
at; siņtt^š api»rllM)janoā n ^ nenOr«
mālu i ^ o t e ģ M p^ādibu ^ sumi*
baģ tin Vijuflm brliu murgu un lap»
% pM nftves tuvoēmāi p&t^lVO»
neus^vstt^ i t i atttoii^ lielo
patridi^t^ flto, aj^roto HieiidftS-u^
i i ^ lm Mgmif^ ^ v e i dste^
t^šēs milē^lbtt' Spit$H tlldti epižOcB
no krievu 'jbažU^ ier&oianan laika
Igauuiji, ^ to saistitilē t^i^t^ uzskati
un pārdzīvoju^, kt art baap 1941. gf.
ar bai^ītfo deporttdjtt ^ai^ntie ndti-^
kuini. viss kāpina lasītāja inte«
TM, tM tidēl frimatu tiešām ieteic
čams £^iašft ^vienam* Tikai to ne«
var" lasirpltntlrigi ātri; tā jliasa ar
pSfdčmi tin nopletnlbii. tikai tad piU
n!fi i&llias VI& tas vēMīgads, las i i
tis saitnri.
/ P ^ vstbdu }&akav ka t i vijumā
nev^ j lm t^d^u ^ r a s u it iz**
tetoiens „«^ktlja ķekarā" (8. Ipp.),
Maii MV fodzelīHa^Mlleiibadia vārd^
nJcas, un nevaru pārliecināties, vai
tas tiešām ir tautas Izteiciens. — 20.
putm paasustu; va^am iedcmiāties^ kā
aavaitoi^ kukaiņu un kāpuru bries
mai liuksaimniectbdi^ jo. pēc zināt
niēk/u ieskstiimr ar ķlm^āiijām vien
aup kat^U nav iznīcināma. Un Ja
AU vēl plftuinmn, ka rudeņ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-09-01-06
