1951-09-01-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
,1951 g. 25. I y»l>t» kanclers imbām. " f^uSia, U T V U latvtaii Newspaper fir. e2 (506)» Sept. U 1951 jitiMiiher; Vilis JanoiM, (21a) Au-mti »^ ^' Ddtoold, Lft^er, Germa» gditoiial i^a Business Offiee: Gt«feBaseh&u, Obb., ft^iē-itmgsUfifert GermemT. Piiot^r: Wei))ieimer Dnīckeftl atnib-H.. U3b) Weilbei». Obb., pZbed oiice weeiLly* Ctroile* jioii.7500 Sponsor IntematioBal 8efQ0ee Organtzatioa. ^ Mem* tt^slup; AssodatioA of ths Fres freis. , -8t no kiievu g(ui,. ^ ' " . «» ziņojumu pu IcoBlrilM?^ ttļiiiidiln ,^,u^i. Nr. 112 (^) S@ilSi@at mu i * U s@pi ttsSli Y«l8i nedēļā š^taiesis Udaviiit UtvifSti C^trSlS Ko* Gi!v. ledaktors: MtUit eiilUi». ^ AngSda on redalicijM e d i ^ ; Hm Grafentstbau« Obb^ a^e* nmgsUgor, Gtmft&y. AostiiUIas f^akcMad i ^ t i t s i* A. SsUts* tS. Unden Amisa. Wfia* d o o i ^ fmmt, V l c , AostralU: | W j ' U lo tagad paikildioļT ^^saiuetfLTB Rehaki^PartiTl ^ d l e n a (22. j,(nv8ri). ko te^fai «vinigl atdinSja, t m ^ \«a«b« dienu nol§mls W«8^ ^ | p d p ; i . : - | f : ; ; p . ^ ^^ ^gir^s Iesniedzis anag^am^^ jMeitbu. komunistu pattiļd f '^^:fatd8li<!lja BerDal ^ « garumu,: M 20 kW tiniedzas ,»ds 20(iQ k». t^^jStienbausitt".. ints|p »^,lMS:nopl|tttl bildi (8tipi •ļ^iļi|n:bnmoto spSku « I p ,J^ļiitokhilte«Bŗ::>;!^^^ Iļļhl «issBīdsIbas pakta im Sk% vailstu DP brnsiaijaa priekš, pioms, Vniinsftonā tzteicl^, ^ BdEdtļu trūktniia dēļ (Irafudot tūliņ ^{^tlii^ prograsana Eiropai bēgļu ids^an^ASV. Valba tā, ka tautas ^\ķ7]nnmm attdcies atvēlēt DP l;^lsijd9 pifpmsitas 1^411.000 dolāru. /'Arlo lēsmmu prak^kl esot padarīti ^ŖģiSp pimk d i v l ^ iooiSnc^leiir pi^* ^ tmtaif likuma grozījušos, kas paga- ;li{ki}a tenmņu DP ielailainai. Bēgļu l^atoiaiiai programmai priekilaici- IIJ9b$iģlaftar ieteicās D ž i t ^ , iz* ļpļlii^ «p 80.000 tādu pP cerības un p E i r ^ i k ^ iespējams 0 EPIZODI fļo DZĪVES ,^TAUTAS DEMOKRATUĀ" Visiem bēmim līdz 15 v«i 16 gadim ir ti-kal vim% skolas tips visā valetl. Valsts ari n^A?ka^valJau|aeSiem 1" ^ dzcjlcspiieUkiia^i .A';w%rastu pag. nedēļas tīd^ ' "^'^.ttivMiļiil biilt Mali dli.,^ kanSļa pSilpeMBSanas lir pieņemt 1500 oftic. ,.jrnelegSU>pfttgllttilli«ll| iikfiņu . giupa.^ Spfiņu>lWia [^3 irupas pitiMlgos j «pcUlla&r ^leilivSIums, Mno tvaigtt^r liļaļs ienākumiem wot 8000 ^ īi,lļ[elvorsw meitas JanaSatt^J ritaidtoja RUas advokltt p p ļ SeTtakarā IRO ļpubHs&ls infonni-iSaļas vadītājs šmerliņu josll miiims: paškaidK): ^Patlaban put^ikt, vai ASV konigress šo komisijas programmas reālizēša* asi tiapidciešamo suoAmu t&tvēlēs vai Tai vismaz Jācen Bet Ja ari tag l^dotoi^ tas nenozīmēt ka tūlīt tiks «ttjikta visa izceļolana m ASV. gulums gan rakisturlgi rāda, ar kādiem apstākļiem Jārēķinās emigrā* (^Jfi. ^programmas reālizļeijā. Sai ari Jānoder par «ttgādināiumu V ^ ^ P P nekavēties ne dienu ar ea<* 'p^Vliiiios izpeļol^al uz ASV. Ķ#/jrI.DP komisija piepiaisitos 11* i^ģ^ nedabūtu, pēc 31, decembra tikpat nsvl«i ASV. v i z i vairs ne^ T f i ^ l ; nedrīkst vairs zaudēt Katim Jāpārbauda, s«vs emi- ^ii^idletiBitusSrrūpIgi Jāiļevēro norā* dotarnitēlanļi pēc iiiW4^. h^U' nas Jāpāriet d$fbl,, vai tie var tun^ināt te-giitfl^ migstākfis skolās. VecākiTO šais lietās, n^v nekādas t i k šanas. Pazīstu kādu Prāgas veikalnieka meitu, k'as b«ja sirsnīgi idierējusi kļūt par skolotāju, Viņaslūgpiu norai-dlja, jo viņas tēvs bijis ^kapitālists un neuzticanis elemehts". Kādā man pazīstamā Prāgas {fimenē dēls jau 3 gadt» atudē^ medicīnu UelbHtfinijā. Par šādu dēh nelojSlitāti pret „tau- Us demokrātiju", palidot stiudēt kapitālistiskā imĶ vecākus spieda ēiU teikties no dēla. Viņi ari nav tam rakstījuši pusotra gada, baidoties no reprē^jām. Kādu bērnu, kas savā nevainībā bija lzpau<Me svešiem, ka tēvs ar māU mājās, klatisļs BBC raidīju-mius, atņ^a „nod3VIgajl^ vecākiem';,. un nodevu ra^sdzinlšanā jeitur» bet ni»laimIgos vecākm aizsūtīja uz SneUe, Kas UfSke U l ^ d a i ^ loides par akotelSla M g a ns pleieatSl^ komSnlsti l e ^ s 60 tsis. epvf rsoaa |fds pS* dlķsiMll^©, ksd vl98 n >t9lstas« Simnlfcl'* itralinia, tiifctnisis Sasdar Iipresa pla* šikā /aksil pastāsta «pUodtit Bo ikdl^as dilves kosūni- 6tlsk«|ā (^achoslovSkill. bvU-kūma veidi satedsam daSus so denuadācļj^ isi at-n^ tpostjC $idr^^^ dē^etumos, J a c | ^ m uŗant rikkvēs irai spmdti^ dartiiiī^ metnēs nciin^u$i^^ dzi nev^hlgi cayW^^ kurus d e m ^ j u l ^ naidīgi kalndņi^ ^Pazīstu kādu al#yieti;ķa8 nokļuvāt t^tt^jā; tādēļ/ ka viņu nepatiesi ^p- - sūdzēja ! , l c a l a ^ — kompartijas biedre; kas gribēja iegūt SIs sievietes dzīvokli. . Nebeidzamā, ankešu sistinia iespiežas cilvēka privāUjā dzīvē līdz pēdējam elktmĢiam. Aptaujas lapu jautājumi intei^ējas par visu cilvēka .intīmo ēcivi, senčiem, radiem, draugiem — īpaši ārzemēs, īpašumiem, nodarbība, prasme, uz^ati@D utt. Tādā ceļā plakts, ka vienis droši komunisti vari dabūt darbu, bet par ,»nei]»- Ucamiem" pUsbņim vienmēr ir rīcībā ziņas., . . laelfi modē ir ..brigāžu".darbs, Pie-tiek vietējās partijas, organizācijas biedram ierasties kādā namāi dzīvokli, fabrikā, skolā vai birojā tm paziņot, ka svētdien visiem jāiet darba brigādē — vai nu dh^u novākšanā, ce]u labošanā, cukurbiešu ravēšanā Dokumenti, km mākslā djMbm Valsis neāffmri^ W^ ISTO PAbATiNrt M i i 4 Vjdļn vBlM biMili*» •inii;M<v«WIb«»,vlMl». ' - | j&vļe«ulv«tt». tMHto Wj l & M ' M«ksik«i vlBi«l, Pt ļļļi'Stnimu ilMiM. .Shiunliu ASV atbalili pa» Cm». apeciJto E Balu cttķutaalwrf«l k o p«''J»VXa. * ail tui pt*»»"'"" iajuSi Oatblbu. _ atiska mis»i*' ^ n herlmenam varou , u Pakistānas ^ „ neto»»»*""' Lienu no - i i" Jļ^tā Kopīgas cl^as panākiitKis un ^^ināšanām nodibidlt* kārtību ĻaMJss 4. «ugUsta nmnuirā aiitors savās patdesajās robežām. Ja šo^ 4 Krodeis pastāsta/par Jatv^eļiu d i ^ ieifkAnas ir kā izlldeinoši pSištāvJimn pieejamo pretUelitlie^ toņi, mums nav pmata pārsteig* • dsko bloku ABN un saka, ka ties, ar pilnu sirdi ticēt. Ilggadl- Ibfievu emigranti, kaš līdz šim pil- gajā emigrācijā seyi saglabāju-algi atteikušies.nmāt par atseviš- šais krieviskais elements salīdzi- Krievijā dzīvo- ^ ®' slimnie-joSo f liēciju pat- f „ ^A. r . i ^ * 4 i . t i eA ^P®*^^ «tāvijbu pēc lieli- \^JĀNIS V> ZAICMANISJ ^^^^ ^gj^ aiscisma sabruku- ve pagātne, diem-ma, nu oficiālā balsi solot ievērot žēl, ir pierādījusi, ka apetlU no šo nāciju tiesību atdalīties no jauna rodas tūliņ pēc fiziskās at- Krievljas. Krievu maizinieku cen^ veseļošanās — par spīti svinīgām trālorganā Soc. V^tņik esot pub- d^larācijām. Tādēļ redaktora HcSta redaktora S. Svaroa apcerē- Svarca pieminētais jautājums par Jums, kurā teikts, ka trīs Baltijas varbūtēju brīvprātīgu, iekļaušanos republikas atgriezīšoties valstiskā pēclieliniecisma Krievijas repub-eksislencē pēfc U«liniccisma gala, liku federāc^ā, vienalga, vai runa bet varbūt vēlāk radīšoties Jautā- par mūsu laiku, vai nedzimušo pa- Jtfms par So republiku brīvprātīgu audžu ziņā esošo, nav d i s k u - ieslēgšanos Krievijas federatīvā tēšams, republikā. Problēmu gan varēšot je sacītā nolūks nav ierosināt izšķirt pašias šīs tautlb^asi šovinistiskas fantāzijas — rūgtie Raksta nobeigumā autom saka. ka pārdzīvojumi mūs mācījuši reālis- Svarca deklarācija esot sasnie- tiaki skatīties. starptautiskajā sa-gurns, ka^ atvieglošot baltiešu cīņu d^ivē, vad ierosināt nicināt tautu starptautiskajā plāksnē, un ka j ^ k i i par „n«dalāmo Krieviju" ap-tagad nepieciešama mūsu nacionā- zīmētajā mozaīkā. Nolūks ir mūlis nostājas skaidra formulēšana. ^liDgt apalvas un balsis pacelt at- Vispirms mums noteikti jāvēršas klātibā Baltijas nākotnei vissvarl-pret apzīmējumu tautībai Krievu gus jautājumus, emigrantu politiķiem ir jāzina, ka ^.^^^^^ ^^^.^^ kuma neiecietība pret visu vācis- Rietumu pasaules garam, visos sa- ^^^^^^ Norvēģijā un citur, arī dzīves novados piederošiem, ar neimiecisma sabrukuma kā Krieviju mums tik vien saistību ^ g ^ ^ j i ^ ^ ^ ^ j^ālitāte BalUJā pabijis, cik šīs saistības mums pret ^^^^^^ noskaņojums pret visu krie-mūsu gribu uzspiedušas d^das ^.^^^^ Ne mēs, bet Krievijā vai- Krievijā valdošās iekārtas. Mums jj^gg^^^^^^^ j^^matā tādai un ne ir un būs Ūkai viena, īsi un kon- ^.^-^^ p.^^.^. ^^^^^^ j^^. krēU formulējama vēlēšanas: no- ^^^^^ ^^^^.^^ ^j^^^^j^ ^j^^j^ kratīt Krievijas uzliktās vazās, un ^^^^ ^^^^^ gaidīdami, izvaroja \ kā politiski, tā militāri darīt visu. ^^^^gadīgas 'meitenes un sirmas 1 lai šīs važas nekad mums vairs ^ ^ ^ . ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ ^ ^gp-^ ; neuzliktu. Maims jāteic visas ^.^^^^ ^«nniektēvs Kurzemē 1945. i svešvalodās, ka Krievijas tiesība . ^^^^^^^ j^^^ negribam naidu \ BalUjā valdīt ir Ukpat pamatota, ^^^^^^ ^^^-^^ ^^^j^^^ ļ cik pamatota bija tā saucamās ^^^^ pārdzīvotā dēļ latviešiem Trešās valsts tiesība iekļaut, savas . neidentificēt lieli- \ robežās Beļģiju, Holandi un Da- ^.^^.^^ krievisko. Dzimtenē ļ ttiju. Arī tur bija ostu problēma, j^^^^^jj ^^^te nekad mums ne- \ ko Baltijas sakarībā Krievijas im- ^^^^^ politiskas kalkulācijas i periāllsms pacēla un paceļ vien- ^^^^^^ l&ievijas" virzienā! i mēr, kad runa par „nedaiāmo Krie-viju" valsts milzi bez spēka «««^s^» ^P^^ pi^ledta darbu ņ < ^ ^ Sobnd Cech<^Iovakijl ir - riskanti ļ vai tamlii^i^ . , . - sarunāties p^.ar ēPafu^^, jo katrs drīkst. Nav iedējama kādm atrast ^i:Mteai>dr4iM»tui.S(lv^^ ja nespēj laridlt afelml par i^t^iķtu f^fb# brigidl^ m i u ^^ :stiiij^:,e|^ iļpail • iaird^Igs itā^ārtojiani ir pliē^s^l^t^ipUsli M īi0ijsk laiki visi pM|<^ — protaoia , , b ŗ ^ r i i ^ inrēt sa^ai mājas atvirtk^v^^ tēju pēteņi^ apdite^ V^ā jāatstāj a^^^ irtšu if^abu,' ^kiļ^ u^ piejiēķani^ ^ ^ r i ^ Itļi kādam ^t^u^^^ soiKim piellekiu^ ir vaiŗālt mantas n ^ | viņam būtu nepieci^amsv alHkittn ,,yelti trūcīgiem ^InpUes pret ļ^re^ \m buržujirii'Vkomūiii^tl pārpilda un^^ versitāteš ar politiski uzticamu partijas biedru bērniem, i ^ k a t t g i no viņu s p ē j ^ Tādēļ ari visinteliģentākajam firsta, architekta Vai profesora dēlam praktiski nav nekādu izredžu staigāt tēvs Pēdās. Lielākais grēks - tagadējā Cecho- ^vakijā/ ir k<witakt$ ar riettmiem. Kādu Priglis tirgotāju, kura t^dinie-ķim bija izdevies aizbēgt us Beļģiju, aizsūllja uz ur«»a raktuvēm, iepriekš atņeoiot viņam pēdējo ^m IMve Čechoslovakijas,.tautas de-m< AraUjā" norit pilnīgi pēc Maskavas diktētā plāna, kā uzdevums ne vien terrorizit iedzīvotājus^ bet rast art lētu darba spēku, tesf. S t s ^ t t a » kādas ®a-tas valsts eateiavlka. mUm , omtlaa tasaļoja Aestrtļā. ae-slaukot to ^to lifopas kārtos. Teeo pteSIkal mm^ v il lav pilofka stnāiui t l Ukto-algā epSla. kas ļ^ma %m ao* risiaSlIs ponitskaļSs aiskotlsis. Austrijas neatkarības zaudēšanu Izšķīra kāda zila (tokumentu mape. kurā bija dati p^r Hitler^ pagātni un viņa priekštečiem. Jau pira^ 1934. g. toreizējais VācUas kanclers ģen. Slei-chers bija savācis ziņas par Hitlera gaitām armijā pirmā .pi^Ules kara laikā. Pēc Sl^cbera nāvi^s Gestapo šos materiālus, v^irs neatraida ^ tie bija jau nonēkiuši torelzijl Au^ritas kanclera Dolfusa rokās. .Pēdējais lai n^pei vēl pievienoja citiis,iinter^8n-tākus imeklēšanas fakttm. Pēc Dol-fusa nogallnāiflfhas likttnigā mape pārgāja DoHusa pēcteča Sušidga i rīcībā. Viņš cerēja ar savākto doku-meMu palīdzību, nosarglt Austrija neatkarību. Pi^audēdanS šos ^toku. mmitus.publicēt.Bellā grāmatā. S\^- ^oflgs varbūt tieš^ zināmu l ^ u aizkavēja nacionālsociālisma uzvaras gājienu Eiropā. — 2^lās mapes el^loace bija zināma tJķai ^žām ptrm\lm Eiropā, un Gestapo nežēloja līdzeklim tēs iegūšanai. Mapes glabāto dokunmtu Sleichera eāvākUjā daļā bija reģistiitia Ādolfa Hitlera gaidas pirmajā pasaules karā. Tur bija Listera pulka oficiālie ziņo jumi, kas ktasi atšķīrās nadonāl sociālistu l^atltās infonnātijas un brošūrām par H i t lm di^e$W gaitu Jai'^onIb|:^&:^'':v }l aij^ialvoiinl Ir feldnariiaiam Lu-taidorfm, k^ dmpatizija nacfonD* s o c i ā l i e kijstibai. T l ^ t nadonll* sodllisma pr^mganda bija palaMt^ izdmsitu vai<^darbu, 'H kā HHIere viens pels gū^ā 12 tranCu karavīru. Patiesībā HHIm lieltto tiesu pavadījis nevis frontē, bet ^is« mugurē un slimnīcās, toir dsiedinljls epilepsiju. Tāpat i^^ā mqil UJa re* ģiibrēti vēl dali dti, wmšk Mmsan-ti fakti, kas sfl netaskanēja h na* donālsociālis^u propaganda izplati-taji( PATIESĪBA PAR ĀDOIf A KARA-Tā nekur nebija na maz&i nņrā^ jtmia, ka Hitlers kara k l k l būtu apbalvots ar liķiras dzekes krustu. No< pratinot viņa kara biedrus, bija iegū tas liecības, ka Hitlers apbalvots i ! kai pēc kara, un galvenie nopelni ša VAI HITLERA VECTĒVS BIJA ZlDS Se^donlUkis U^cfbis tH^ mvh DoHuis, nodsiddrotkm Hitlera ts-cdšanos, Rūpīgā oiiģ^āldokumtsila pārbaudē a^lijēs sdDojošals. Kāda jaunm meit^e — Matim Si&algrubo* re m Augšaustrljiļs bija ncmBroii Vīnē, kur ttrādāja par kalpoīd bagiti (Turpisajuss s; tpp.) LCPV jau Litvielu centrāli padMē VēciJI no Bavl^Jea ap^ba^ levlllti AUoAss Avotiņš, R6b€rti Ancftto, VIKietm Lesiņš, Aiiūi^Voi&uss, KlrUsIhenlt* Zeņlņš, HMeits Tillers, A n i m Zvie-dris un Rml)erte Zlgarsi no VU^tem» b f ^ - B U t e ^ ; VdldmUs Sļtilsi- $»de un Robitlii fm ni> Zimeļnfiii^V^tfiiest Artffrs Sil-ģ^ tis, AlfrilUļ M ^ e m ^ ' i ^ K^tll Atipikalnii m LēJ^tisMjat: Adtoi^ Abākuks, Rūdolfs Baņgerskis, JŪHJs Būm^s un Vilis Hāzaerst no franču josh^: Vilis J a t ^ tm K l i lk SāiakoVs.' No S l ē s v ^ • H<^Uteid^ apģ«^ala redakcijai ziņu nav. TmSANĀS A I JAEOBU KAIZBIU, KURTU SUIļlACHSRU UH LUtZI i,. i ,.Kaiit pasaule Dieva vārdi piedbti* votu brīvības atdzžmšenurlieliem zelta burtiem rakstīts uz mkanā samta priekškara Berlīnes techntskās ui^- versilāt^ Mājā aulā. Si vēlēšanās vieno klātesošos goda viesus un vicu studējošo jaunatni, kas, par spīti tte« lini numuri lesi®!: a IISTZNIGĀ Z I U MA?S H Dokumenti, kas naksSja dtSvIbas un kSdas valats saetkarTbu . . . . . 1* tpf. B SAGlABlsn^ SAVUS BiBNUS LATVIlAt Reportlla par latvieSo bSrno vasaras nomtt&i Anglija S tpp. S VIENS NO MlUONieil KopS ar deportSt, baltii^itm SiblrijS 1 Ipp. 1 MOSU TAUTAS lASSTUBS - Prot E. Blatos apcarl|aau pirmais raksts , , ; . » . . . , I. m m tAlMIGie -* JSņo Vian. tieSa (olotons . S. ..NatraucS viņu. — tS Tinam vuriegllk (edoiaSttas. It kā riņi pasauli bStu ap-griezis otrfidi." l a jm riskam, plašā akaitā sapludini ari no ..klusēšanas joslas". Sottik uz viņiem rmiā Jak(H>8 Kdzers, Bonņas, valdlbfl^ min^trs Vlsvācijas jautāju-' miem. Ilgi aplausi pfiri»lc aulu, kad, ministrs aicina nezaudēt ticību vienotai un brlv^ Vācijai, pašiem šl mērķa labā aizB^rstot partiju un pretišķības un visu pārējo: „Pie veba ar mazliet vairāk vai mazāk soclāli^a, komer-vātivisma vai liberālisma. Rietum-vācijas federatīvā republika ir tikai pagaidu nokārtojums. Mūsu gala mifr-ķis ir - Vācija ar Berlīni kā galvas-pUsēlul" Tūkstoši» klātmšo v i l eauc Kai» zera vārdu, kad sarīkojuma vadīti^ stāda mani priekšā bundmsinlstraa kā latviešu brīvās pres^ pārstāvi. Palūdzis aavu Bonnas ke^lēgu likt pusdienām mazliet pagaidīt, ministrs ir ar mieru veltīt mazu bridi intervijai. Ka^enais ^dēja auguma va^U-virs, kura īpašā ziņi šodien ir rūpes par vienota Vādjas i^Oanu, savi derba pārpilnībā tomēr atradia laiku painfoimēties arrpar boļševika okupēto kaimiņtautu likteņi^ im to piederīgo dzīvi un (krbu brīvajā pasauli. Siltiem virdleņi Jakobs Kaizera ap« liecina savas neMeku)otās simpātijas latviešu kutos dņai par brīvības at-gūš^ u« „Ko Jūs, mMtra kusg^. domājat par mūsu nākotnes izredzēm?" skan ēvlžnidca Jautājums, — ,.Keut ko konkrētu šodien s^It, bM jūsu ticība noteikti vainagoties pa-niktmiim. Pirms sēkt kopiju dlna-misk^ u politiku, mums jās^atsvo-jas, Jikonsolidē spēkL" Ar palivfgņ smaidu ministrs piebilst: .^Šodien, pai-dšea Dievam, jau tomēr atkal esam Ukuši soh tālāk." (turp. 8. ipp) 11^^^ m m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 1, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-09-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510901 |
Description
Title | 1951-09-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
,1951 g. 25.
I y»l>t» kanclers
imbām. " f^uSia,
U T V U
latvtaii Newspaper
fir. e2 (506)» Sept. U 1951
jitiMiiher; Vilis JanoiM, (21a) Au-mti
»^ ^' Ddtoold, Lft^er, Germa»
gditoiial i^a Business Offiee:
Gt«feBaseh&u, Obb., ft^iē-itmgsUfifert
GermemT.
Piiot^r: Wei))ieimer Dnīckeftl
atnib-H.. U3b) Weilbei». Obb.,
pZbed oiice weeiLly* Ctroile*
jioii.7500 Sponsor IntematioBal
8efQ0ee Organtzatioa. ^ Mem*
tt^slup; AssodatioA of ths Fres
freis. ,
-8t no kiievu g(ui,. ^ ' " . «»
ziņojumu pu IcoBlrilM?^
ttļiiiidiln ,^,u^i.
Nr. 112 (^)
S@ilSi@at mu i * U s@pi
ttsSli Y«l8i nedēļā š^taiesis
Udaviiit UtvifSti C^trSlS Ko*
Gi!v. ledaktors: MtUit eiilUi».
^ AngSda on redalicijM e d i ^ ;
Hm Grafentstbau« Obb^ a^e*
nmgsUgor, Gtmft&y.
AostiiUIas f^akcMad i ^ t i t s i*
A. SsUts* tS. Unden Amisa. Wfia*
d o o i ^ fmmt, V l c , AostralU:
| W j ' U lo tagad paikildioļT
^^saiuetfLTB Rehaki^PartiTl
^ d l e n a (22. j,(nv8ri). ko
te^fai «vinigl atdinSja, t m ^
\«a«b« dienu nol§mls W«8^
^ | p d p ; i . : - | f : ; ; p . ^ ^^
^gir^s Iesniedzis anag^am^^
jMeitbu. komunistu pattiļd f
'^^:fatd8li;!^^^
Iļļhl «issBīdsIbas pakta im
Sk% vailstu DP brnsiaijaa priekš,
pioms, Vniinsftonā tzteicl^,
^ BdEdtļu trūktniia dēļ (Irafudot tūliņ
^{^tlii^ prograsana Eiropai bēgļu
ids^an^ASV. Valba tā, ka tautas
^\ķ7]nnmm attdcies atvēlēt DP
l;^lsijd9 pifpmsitas 1^411.000 dolāru.
/'Arlo lēsmmu prak^kl esot padarīti
^ŖģiSp pimk d i v l ^ iooiSnc^leiir pi^*
^ tmtaif likuma grozījušos, kas paga-
;li{ki}a tenmņu DP ielailainai. Bēgļu
l^atoiaiiai programmai priekilaici-
IIJ9b$iģlaftar ieteicās D ž i t ^ , iz*
ļpļlii^ «p 80.000 tādu pP cerības un
p E i r ^ i k ^ iespējams
0
EPIZODI fļo DZĪVES ,^TAUTAS DEMOKRATUĀ"
Visiem bēmim līdz
15 v«i 16 gadim ir ti-kal
vim% skolas tips
visā valetl. Valsts ari
n^A?ka^valJau|aeSiem
1"
^ dzcjlcspiieUkiia^i
.A';w%rastu pag. nedēļas tīd^
' "^'^.ttivMiļiil biilt Mali dli.,^
kanSļa pSilpeMBSanas
lir pieņemt 1500 oftic.
,.jrnelegSU>pfttgllttilli«ll|
iikfiņu . giupa.^ Spfiņu>lWia
[^3 irupas pitiMlgos j «pcUlla&r
^leilivSIums, Mno tvaigtt^r
liļaļs ienākumiem wot 8000 ^
īi,lļ[elvorsw meitas JanaSatt^J
ritaidtoja RUas advokltt p p ļ
SeTtakarā IRO ļpubHs&ls infonni-iSaļas
vadītājs šmerliņu josll
miiims: paškaidK): ^Patlaban
put^ikt, vai ASV konigress šo
komisijas programmas reālizēša*
asi tiapidciešamo suoAmu t&tvēlēs vai
Tai vismaz Jācen Bet Ja ari tag
l^dotoi^ tas nenozīmēt ka tūlīt tiks
«ttjikta visa izceļolana m ASV.
gulums gan rakisturlgi rāda, ar
kādiem apstākļiem Jārēķinās emigrā*
(^Jfi. ^programmas reālizļeijā. Sai
ari Jānoder par «ttgādināiumu
V ^ ^ P P nekavēties ne dienu ar ea<*
'p^Vliiiios izpeļol^al uz ASV.
Ķ#/jrI.DP komisija piepiaisitos 11*
i^ģ^ nedabūtu, pēc 31, decembra
tikpat nsvl«i ASV. v i z i vairs ne^
T f i ^ l ; nedrīkst vairs zaudēt
Katim Jāpārbauda, s«vs emi-
^ii^idletiBitusSrrūpIgi Jāiļevēro norā*
dotarnitēlanļi
pēc iiiW4^. h^U'
nas Jāpāriet d$fbl,,
vai tie var tun^ināt te-giitfl^
migstākfis skolās.
VecākiTO šais lietās,
n^v nekādas t i k šanas.
Pazīstu kādu Prāgas veikalnieka
meitu, k'as b«ja sirsnīgi idierējusi kļūt
par skolotāju, Viņaslūgpiu norai-dlja,
jo viņas tēvs bijis ^kapitālists
un neuzticanis elemehts". Kādā man
pazīstamā Prāgas {fimenē dēls jau 3
gadt» atudē^ medicīnu UelbHtfinijā.
Par šādu dēh nelojSlitāti pret „tau-
Us demokrātiju", palidot stiudēt kapitālistiskā
imĶ vecākus spieda ēiU
teikties no dēla. Viņi ari nav tam
rakstījuši pusotra gada, baidoties no
reprē^jām. Kādu bērnu, kas savā nevainībā
bija lzpau |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-09-01-01