Bavarijas Latviesu vestnesis, February 14, 1951

              tireždien, 195t. g.
[SANA ABI BEZ Sl
ņo pēdējiem Utvijat
Ibsiju. ka Anglijā/1*
Planti" dokumentos atzimgu;
w i «so^ atzīme paj
" ' gu. Tas tā nav visos AngliļJ
»aļ6i. i Ar! man ir izdarīta U
_ mtm^^r ^et neesmu bllJ
neviena I fikrīningā. Zinu, ka
aaiglljā «krmingi vēl nav ^
Manos ftcikumentos ierakstu izd
nail>^/ttosWis, kuŗāiivļ;^^
^ins noļ lielākiem ar apm. 560 ļ
no tiem vismaz 450 i
vieSu gan esam tikai ii
^jie poli. ukraiņi, jugoslavi,ļ
ngSil, franči, in-dieši, havajiesT
ķinieši un japāņi. ^
V> Strante, Angj
Treldlen, īgsi. g. 14 fefcraārl
L A T V I JA
Vini paliek pazemē
Nav sagaidāma masveidiga izceļošana no Anglijas uz Kanādu
„nma m MUSKUĻAINU- DODAS tm KANSLIM MA» i n»
ZEMNIEKU ~ ĢEOGRĀFIJAS MSCISANA mToaŪ^MA^
SVEGES UN DZER TAUKUS - ATMIŅAS PAR « P U T S - K f f l K t i ā A Ī l . - ANGLUAS NĀKOTNE UN UKTENIS K8ĶIRSIEnGwSTUV^^ NB KANĀDA UN AUSTRiUJA. BET ZlLllS KSNS
Mūsu līdzstrādnieka speciālraksts no
Donkasteras
darba biedrs Ir latvietis, cīnījies le­ģionā,
tā tad, pēc vientiesīša domām,
ir vācu SS vienību piederīgais, de­nuncējis
viņu darba vadītājam, uz­stādot
ultimātu: „Es kopā ar latvie­šu
SS nestrādāšu ne stundu! Vai nu
ies viņš vai es!" Anglis mierīgi no­klausījies
un pateicis .AUright! Tad
ejat jūs." AcImre<lzot, viņi jau bija
NO DIENAS NAKTĪ
DIVI PRIEKS PIECIEM — NEZĀLES GAISA KUĢI DZIMTENES BERZS
— LAUKI PRET PILSĒTU — SAULES VIETA MĒNESS — NAKTSMĀJAS
VISIEM - STRANDEJUSIE Jf)RAS NOLKI ^ ViRS, KAS GRIBĒJA SA*
GŪSTĪT HITLBRU
Včiblc UMjai no ASV
Ndmetau dzive
Bv^rsbtirgas nometnē YMCA iL
tt kursus, kuros piedalIiaVaļ
'u tiutlbu britu joslas aji J,
, skolotāji. Kursu nosK^
iwicert8Ja latvleSu viru dubi
1 ^ iaādttja V. Līventāla vadlbii
ftebrttlri likvidēts vietējais DPA
p iļOiK^etiiei vadību pārņēmuil
^ e t n s i iedzīvotāji rīkoja i
^ ^ n i ļ i blj. britu, kontrolkc,
^^^iļiaivjieim Bekeram un Kēsau'
lldta balvas un izteica atzinību',
ti Iestāžu sniegto palīdzībai
dt&m personām. Par nometntiļ
ntui ievēlēts mūsu tautletlii
ci}$ ^gle.
H^Zdcburgas novada (Austrlļi)
^^Jl Wv81f ti V. Raikovskls ķ
it"' Ft. Andersons, J, Zenmn, ļ
^"ļi^ unļ A. Driķisj revīzijai \i
S. ReVlns, E. Gulbis un A.
y bet dāAu komitejā V,
Jto9te,lM. Brice, E. Zvaipu
*^\lirattite. Latviešu komlteļaļ
' " i vēl pastāv tikai ZalcbutgM!
^iPāi|]os novados un noi
ēSu apzināšanai un infor
daVboJM pārstāvji. AugSauiti
lipldl: St. DamjanskiSf lin!,1
8tt*^i Tiroles novadSjE!
^ce^ ļbisbruck, Hoettiogeiļ
tdn^t nometnē, Tlrolj)
Kad pēc otri pasaules kara un ne-ilnltā
gūsta aiz latviešu karavīru
lugurām Vācijā un Beļģijā reiz aiz­vērās
gūstekņu nometnes vārti, tie
lokļuva „putne brīvībā". Vilšanās,
ids, fiziskās un garīgās ciešanas ne­bija
salauzušas šos jaunekļus un vl-is,
kas savās gaitās bija atstājuši
[audz krustu nometņu kapsētās un
irl vājnieku slimnīcās un sanatori-
I. Brivfba viņus nesagaidīja tā, kā
riņl to bija pelnījuši. Un tāpēc ne-
»i]a jābrīnās, ka daudz blj. karavīru
1947. g. pieteicās par ogļrači-em uz
ļllju, lai izkļūtu no toreizējā Vfi
Ijas H^irka". Diemžēl, reģistrēto pār-reiaaa
us Angliju aizkavējās, un
Itarplalkā nāca piedāvājums braukt
Beļģijas ogļraktuvēm. Protams,
aicinājumam radās sekotāji, lai
ļan tagad var teikt, ka Beļģijas ak
ija nav bijusi laimīga.
Taču lielākā daļa uz Angliju re
itrēto izturēja un, kā paši saka,
|pllkl un muskuļaini" devās pāri ka-liāltm,
ar vecu drēbju sainīti vai ko-ia
kastīti rokā. Neviens nezina, cik
novērtējis latvieti darbā, un denun-koDā
lat tiMn fafuiflS,*»^ u ^^MA^A^^^^^* HM]^ seviSķi labs strādnieks,
redzot denuncianta pārsteiQto seiu:
Kad dzīvsudraba stabiņi, neatlai­dīgi
kāpdams, tuvojas 100 grādiem,
un sviedru slaucīšanai jau krietnāks
dvielis bija par mazu, es nopietni
sāku apsvērt draugu piedāvājumus
vieglākam darbam, labākai algai un
cilvēcīgākiem darba apst&ļlem.
Darbs laukos, Reiņa Blngaļa vār*
diem runājot, vairs asaku nelauza, jo
10 mēnešos organisms bija krietni no­nākti,
atkarībā no darba svarīguma,
smaguma un norīkojuma ilguma, Kad
tie nāk malā, dolāru žūksnis ir
krietni liels. Taču tie, kuriem nav ģi­menes,
savu sūrt grūti pelnīto naudu
blell vien palaiž daudzajos krogos un
restorānos, līdz kabatā nepaliek ne
centa un Jāubago pat naktsmājas.
Bet ne katram izdodas Izkaulēt
brīvu gultasvielu. Kur palikt? Vē-rūdīts.
Vērojot mūsu veiksmi, darba 1ās nakts stundās ielās tos vajā poli-devējs
Ud arī nekautrējās man ar cija. Atliek pavisam nomaļas vleUs
viisniekl. Arī ar angļu darba bl^-L; I ^^^^^ ^«cas nojumes ostas rajonā.
Tiem un priekšniecību attiecības iīU^Ai * i\ JL*^ ®^ * par bu. Algas likme tomēr paUka nemal- Viens no šādiem bezpajumtniekiem
ļoti labas, un īstie Donkasteras oal- A!?U?^*^ dzirdēts.^ Uiga, un dzīves apstākļi visprimltīvfi- ieradās naktsmītnē pavisam izsalcis
rači uzskita latviešus par s ^ līdzi JJ'Ē^^ v^^'^'^^^ r drebinādamies. Tā kā pašreiz tal-glem.
To mūsējie panākuši ar savu'^'lf i^l"" ^""1 ^^H*' ^ ^ ^ ^ ^ i ^ ^^^^ vējS staigā.Uījos.apēst savas līdzpaņemtās sviest-apzinīgo
darbu, kārtību un stāju. Un «vaigu gaisu neva- maizes, laipni piedāvāju vienu no
tas ir liels sasniegums, ja ievēro, ka fl , * ^l"?^*-. ^?^^^r rēja sūdzēties ne ziemā, ne vasarā, tām šim nožēlojamam ..jūras vH-vecie
Donkasteras ogļrači, kur pa- Iļk^^l'^S^"'? f'T^ aicinot neat- Pia lielākiem vētras grikiienlem tā kam", Bet viņš bez kautrēšanās pa- nlLl.^'^^^^^ Laikraksti arī izsola Hgojfis kā milzīgs gaisa kuģis, kas Ik ņēma abas urnepateica pat paldies.
^. goaaigas naudā un sudraba kau- brīdi var atrauUes no zemes un pa- Līdzīgas kategorijas cilvēki Ir J>e«.
ws, ko saņems ražīgms ogļrakt^^^^ gaisā. Trūka elektriskās ap- darbnlekl oardzāk aan iāsaka -
t v f paaugstinājumiem valdība gaismošanas, arī mazgāšanās Iespēju klaidoņi, kas nemn strādāt. Gan arī
> / . ^ ^ J ^ ^ ^ ^ H v f f . 5? ° f d z ī - nekādu. Sūknis, kas atradās ārā. zle- tie saņem nelielu pabalstu uztura^
Jvojatnom^^^^ naktsmītnei, taču šo cilvēku ek-
, ^ , ^ itirpat veselu kilometru. Var vēl pie- slstence ir vairāk kā nožēlojama.
Ilunājot ar latviešu ogļračiem par minēt, ka vasarā caur grīdas šķirbām So ļaužu vidū ir cilvēki, kas bl-l.
janv. notikušo ,.brīvlaišanu" un le- Istabā leauaa nezāles. Mūsu alzle- juSl Eiropā, piedalījušies otrā pasau-spējamo
izceļošanu uz Kanādu, no- šanu pasteidzināja vēl tas, ka sieva Ies karā un vispār daudz redzējuši
Skaņojums ir tāKis, ka mūs^ zēni kādu dienu ieraudzīja ap 3 m garu un piedzīvojuši. Arī viņu atzinumi Ir,
brīvprātīgi paliks tepat un pazemē. Uūsku. kas omulīgi pastaigājās mā- ka Amerikas dzīvei nav romantisma
Tie kas gribējuši, esot jau aizgājuši jas priekšā un beidzot pazuda zem ir Ukal skriešanās pēc naudas,
uz fabrikām. PaUkušle iestrādājušies, pakšiem. Kāds naktsvlesls man pastāstīja, ka
iedzīvojušies un zina, ka fabrikās vl- , Citādi bijām lo vtco būdu gandrīz bijis izpletņlēcēju vienībā un 1945. g.
ņiem, varbūt būs vēl grūtāk vai pat vai iemīļojuši, - sevišķi tās tuvāko pavasarī piedalījies Berchtesgadenas
Donkasteras ogļraču mītnes
ti viņu bija, — sākumā varbūt ap
ikstoti. Bet pašreiz llitviešu ogļ-1 audzēm dēls seko tēva pēdās, nar
laču skaitu Anglijā var vērtēt apm. nieka vīri, bet skaita sevi par se-i „o:^„«su««i ^ i -* 4 - i t ,\ \ 1-^—. -r- —
' ' no kuriem ap 200 strādā višķu rasi. Viņi nav izcilus dižā au-^!^ Tl ?' ^^^^.1*- apkārtni, kupi pārveidojām līdz ne- akcijā, lai sagūstītu nacistu dižvīrus
Iii». liAiais nftnVactor«eU«ms w «i.«^m . H « ^ , f * « . 19^<i ^^^^ pazcmē. Un paŗ grūtu- - - - - - -
mlba palīdzi
ngUjas ogļraktuvju centrs. Pie pa-1 smagām dūrēm. ' ' ' r"""'? T-^it^i:'^ wka šie saimnieks šķēršļus nelika. No tālākaļneticīgi raudzījos viņā. norādot, ka
aemelangUja» lielajā Donkasteras I gurnā, bet platiem, stingriem pleciem I ^ ļ^ ""JS^? l"-^^' ^Jt^ srotu- pazlianal, ierUtojot puķu dobes, ce- vai paSu Hitleru. Gados samM Jau-iglraktuvju
baseinā, kas ir lielākais Uuprām rokām ua, Ja vajadzige, arin^.?Ji''L"®r»i'a^^^ Jaunība palīdz iiņus un sastādot kokui. SinI ziņā|nais virs bija krietni r«sns. un es
knnlll» nitlTaHiivli. ranir. PIA n«.Um*nSm ^nrBm paneSt VlegiBK, — ta SAKa Sle salmnu
llsStā, kur dzīvo vai nu privāti van«ai latvleSi VHT BtrBHat iH«i« 'Ai,r.\At. \^Titk~ iri ik~TiC."T 7 " I?."" " ""FK^™")» uiuui».I jaaoi apiieciou, sas ap»«pnn«jtt vi-pilsētas
nomalē esožajā hoetell, bus Daži tLtTan S *^rJ^ 1^^»".»'^Jf. Un tomēr no visa tā bija JUķlras, vēl ņa vārdus. Apliecībā vēl bija teikti.
topi%r angļu un citu tautību ogļra:| r J.!!! ""Jl^^ial^ra"!i"IJKL^ vairāk tādēj, ka «imdeks .avu|ka savus pienākumus vlņS velci, go-kas
apstiprināja vi-
Unteradh 351 (Vorarlbergļi
' ttovadā: A. BogdanoviS,
' 8' - in: DV A(
vildē ievēlēti A . ^ ^ ^ , , _ .
ia) A. Upenieks, V . i^4"i kur neesot sevišķi labi darba un
...s l Zemzars un X Zv»«:|iWes^ i.
ija^ komisijā B. GarkāMjīpi Gandrīz latviešu ogļrači ir blj.
iru A TaifinlnS. • Kv^^raviri, lielais vairums no 15. divi-pžžjljas
un policijas vienībām. Gados
tikai
jātais. Vecuma robeža u. c. kavēja
tvieSu virsniekus kopā ar saviem
" lem doties no Vācijas uz Angll-
^ ^ s raktuvēm, atskaitot dažus vācu
Ņūkastles rajonā, arī SkoUjā, bet citas tautības EVW. uzzinot, ka viņa
maz viņu Dienvidanglijā un Vel
300--4p0 latviešu izkliedēti VI- Sinieku pagātne vai kara gaitas. To Zilo kalnu, kura tuvumā esmu dzi-Isivādfik flan"l^''launōi'TaiidirdtM
anglijā Boltonas, Mančeste^^ sekoSs notikums. Kāds mis." JlUljs Valvart ' ^ ^ ' *
D o n k a i t e r f i , februārī.
un jA. TaisniņS.
Ive^ spēku pārlaist pri'
piMelties kājās:
icešu apraudzīt, vai
Ne nosaukums, bet darba degsme
Li^ivijas pārstāvis Francijā par latviešu
organizācijām
apstākļos. Tagad uz darbu ejot, ne , ^
vēroju vis uzlecam sauli, bet gan lAlVI»! VHA B\
mēnesi. Jo mans darba laiks sākas' fc*^"«•MMI
pl. 23 un beidzas 7. Tā ir YMCAs, , * ^
naktsmītne, kur man Jāuzkopj telpas L I>anlas latviešiem,
vai pārmaiņus jāreģistrē viesi, kas piešķirtas uztu­Ierodas
pārgulēt nakti. Tā vēroju vis rēšanās atļaujas, līdz
dažādāko apriivdu cilvēkus. Te atse­višķās
Istablņlb jau vairāk kā divi
gadus dzīvo divi pensionēti kuģu
kapteiņi, vairāki studenti un dažādu
Sakarā ar presē pacelto Jautājumu nams, Jo šai Jautājumā pie tās ne- ļ citu profesiju ļaudis, kas mīl saķled
'^iamtltt fronte, lāgiem atvlM
uMīiM ināju apkaimei, ai
ļlaukus.ļ ne mājas, nedz taļMļ
,<^rdi# un prāti gan smapi
m paklausoties, nav nevieBlf
Jēgas liogalināts vai modftļ
''"^^ m. Un drīzi vien vairs m
iļ:tt jkabaviri nebūtu rekv
no visdažādākajām «a^^
m sugai vērsi un beidzot i
Irtetim i a t ļaujot iztraķotifil!
^I^is^ianai^ļ priekam. ^
Sfttotle.s ko dažas labas i<
JW patukS^tl ari viņas apc^
l|«^va bal^J klausīdama, m
lljumu. flaudz grūtāk gaiļj»'
Bkteņbiedram Gustam, tafti
ylstt vairāk saudzēt vecas
a^^lasajam invalidam
^ tef lilit ••«^ā?
darba ga tām neatraudami^
draudu pilnas dienas, klua^l
mitēfeies negantas atni
rniva nnaiin.fJnSfivi v-inirn. nnira^n Latviešu naciouālās komitejas viens nav griezies. Ja šada biedrība rību un grib savā dzīvē būt pavisam
li\?H7im«LH ^^^^ dibināšanu mūsu korespon- tiešām būtu nodibināta, it sevišķi vēl neatkarīgi, Jo īrējot Istabu citur, ne
^ h*tu« «^^^ Sffi^^es Pi® Latvijas pārstāvja ar pretenzijām būt par noteicošu vienmēr Us iespējams līdziedzīvotā-
*^W*v»i;*u^^^^^^ K. Bērenda. kas viņam snie- latviešu organizāciju Francijā, tad. ju dēļ.
Mvejoues aimiņas par pirmajam ļ^^^ ^^^^ paskaidrojumus: acīmredzot, tas darīts ar nolūku ma- Dažkārt šajā mītnē pavisam vēlā
Pārstāvības Ieskats Ir, ka Latviešu zināt latviešu kopdarbību. Sāda rl- nakts stundā gadās sastapt ļaudis,
palīdzības komiteja Francijā jau ta- ciba būtu uzskatāma par kaitīgu lat- kas vairāk kā pārtikuši. Aizkavēju-gad
būtu uzskatāma par Latviešu na- viešu lietai Francijā. Sies kādā krodziņā, tie nedodas vis
cionālo komiteju, jo tā apvieno lielā- — Vai latvieši Francijā visumā ie- mājās, lai netraucētu ģimeni, bet le-ko
daļu Francijā dzīvojošo latviešu, kārtojušies labi? — rodas pārgulēt šeit. Sievām tomēr
Saskaņā ar šīs organizācijas statu- Šķiet, ka liela daļa cenšas pēc kā nav miera — tās zvana pa tālruni
tiem komiteja tiesīga sūtīt savus pār- labāka, kādēļ vēlas emigrēt tālāk uz un Interesējās par savu laulāto
stāvjus uz provinci biedru Interešu ASV, Kanādu, Austrāliju un citām draugu stāvokli, bažīdamās, ka tie
aizstāvēšanai, piem.,-veco ļaužu ap- aizjūras zemēm. nav nokļuvuši policijas aresta tel-rūpel,
kulturālu pasākumu Izveido- — Kā nokārtots veco ļaužu Jautā- pās, slimnīcā, vai kādā citā vēl ne­šanai,
bibliotēku dibināšanai, palīdzi- Jums? — patīkamākā vietā, jo dzīve Amerl-bas
sniegšanai tiesiskos Jautājumos Kā zināms, mūsu vecie ļaudis no- kas lielpilsētās sit augstu vilni,
u. t. t Arī jautājums par nodaļu di- sūtīti 17 katoļu klosteros sakarā ar Ja turīgāko aprindu cilvēki pārguļ
bināšanu provincē samērā vienkārši īpašu vienošanos starp IRO un Fran- atsevišķās istabās, tad lielākā daļa.
nokārtojams, jo komitejas darbības cljas katoļu palīdzības organizāciju, kas šeit ierodas, izmanto kopējas gu
apjoms Ir visa Francija. Pēc pārstā- Dabīgi, ka nonākot svešā ,vldē, ne- ļamtelpas. Te saplūst visdažādāko
vlbas domām, pat komitejas nosau- pārvaldot valodu un nepārzinot le-ļ šķiru ļaudis: amatnieki, gadījuma
%ida viens no daudzallem Donkaste-1 grozīšana nebūtu nepiecieša- stādes režīmu, dašs labs jūtas vīlies, darba strādnieki, jūrnieki, bezdarb-
M uivU2n nia, kaut arī tā iespējama vienkārša Jo vairāk, ja šis režīms arī vecajiem nieki u, c. Pavisam īpatnēja šķira —
ras laiviesu ogļračiem paziņojuma kārtībā, Jo intensīvai un paredz viņu spējām piemērotus dar- divu pēdējo kategoriju ļaudis. Vien
#edēļām Anglijā, zēni ar humoru at- lietderīgai darbībai nav svarīgs no- bus. Sai sakarā gribētos brīdināt mū-
'llsrās, ka vēl še medicīniskā apska- saukums, bet to cilvēku degsme, kas su vecos ļaudis Vācijā labi pārdomāt,
t| viņiem zem padusēm meklēti |So darbu uzņēmušies. pirms viņi pierakstās šai akcijā, lai
utniņi". To nav darījis angļu ārets, — Kā Jūs skatāties uz laikrakstos nevienam neceltos sarūgtinājums,
t gan kādas Latvijas kaimiņtautas minēto t. s. Francijas (Forbachas) lat- Kādas attiecības izveidojušās ar
NO DARBA
ATGRIEŽAS AR SMAIDU
^^f- ?.^5S i#^»wSgaisrkislats Izbēdzis Vomū^^ I viešu biedrību? - ļ mūsu kaimiņtautu pārstāvjiem? -
apģērbiem. vmes « ^ ^ ^ ^ ^ biedrības nodibināšanu Vislabākās. Sūtniecība uztur vis-veida
pareiza Ulaiui^k«a -^^-j^^ ļaunumu viņš tomēr pārstāvniecībai oficiāli nekas nav zl- ciešākos sakarus ar Lietuvas pārstā
pasaules ^arba ļaužu atbm
Viršu^^iigf
mi kambari apsēdusies, v^»
ģīmetnei, klusi sarunšda^l
Hi^ku }enikSan:a«,
lopu puldijiu, Rogu rsim
grāvmales krtlmāja nSkufii
neesot varējis nodarīt,, lai gan da
ilm sagādāja grūtības. Jāatzīmē, ka
•|ar angļu valodas skolotājiem ogļ-
.flču apmācības centros pirmajā laikā
•bādājušl arī vairāki latvieši.
^; Tā latvieši kopā ar citiem DP de- gāde tām pārvietotām personām, kas
1*s apakšzemē. Seit bez angļiem, vēlētos ASV turpināt vai uzsākt stu-un
skotiem, priekšā bija ari po- dijas. Darbu universitāšu tuvumā
Vl Parīzē. Igauņiem še, diemžēl, pār­stāvja
nav. Viņu Palīdzības komite-
STUDBNTIEM ĪBSPEJA IECEĻOT Ijas priekšsēdis ir Pchme, ar kufu
ASV mums vislabākās attieksmes.
ASV pašlaik notiek galvojumu sa- ļ Parīzē, februāri Erve
MODERNIE DP SAKĀMVĀRDI
Neskati vīru no aptaujas lapas.
Unrrai zelta pamats.
Tāds dipltis skrinēts, tāds neskrī-
{ ^ panāc šurpl" ^
tiirienfi, viņa ierauga W
drānās un tūliņ pat tver
klkam būsi nelaimīga*
telUgi rauga ievie^ti«* 1,^1
.Cifc lāgu neesi redzēs...
i ko tu te grāvī dari?
nācu...'
Ar smaidu latvieši atceras, ka viņi gādā amerikāņu studenti. Stipendijas
'ilricatīU par «brīnumputniem", un nav paredzētas, bet iespējams, ka
*ngļu darba biedri viņus pieskaitīju- kandidāti varēs apmeklēt universitā-pie
poļiem. Ne vienmēr Ir laiks tes vakara kursus, dzīvot kopā ar at- ļ nēte.^ ,. ^ ^
. iespēja 900 metru dziļumā sari- tiecigās universitātes studentiem. Dzērājs no kluba tālu nekrīt.
>t ģeogrāfijas vai vēstures stundas, mācīties valodu un sapelnīt lldzek- Dari ko darīdams, sagādā apliecī-
' kādreiz gadījies, ka kādam latvie- ļus nākošam mācības gadam. Vēlāk bas. . ^ , ^- ,, ^
zēnam, apnīkstot stāsUt, no ku- iespējama ari stipendiju piešķiršana. Labāk sētnieks Ņujorka nekā ko-
™ - e s viņš un kur atrodas Latvija, Interesentus lūdzam rakstīt: WSR/ mitējas priekšsēdis Dingelingenl
* l un skaidri pateicis, ka esot baltais ISS Representative. Mr. A. J. M. van Maza sūdzlibiņa gāž Uelu vīru.
' Ikimoss no Lapzemes, dzerot taukus der Burg. Muenchen. Funkkaserne. Viens gudrs var vairāk prasīt, nekā
ēdot sveces Lētticīgais klausītājs Bl. 30 .vēstules norakstu piesūtot desmit muļķi atbildēt
noticējis un savukārt otram dar-; Latviešu studentu centrālai javienl-ļ Ar muti ^Amerikā, ar darbiem vācu
biedrim pastāstījis, ka šie, lūk,' " " ' '—^^
||ot eskimosi. Protams, vēlāk viss la-
]pi angļu humorā noskaidrojies.
JLietuviešu un igauņu ogļraču vidū
^ t i maz. Protams, ka bailtieši turas
bal, Hamburg 36, Wohnlager Zoo, 3-a. saimniecībā.
Karavīriem šai akcijā tikpat daudz Ne visi ceļi ved uz Gronu.
izredžu kā ar parastajiem galvoju-
Latviešu stud. centi« sav.
prezidijs
miem.
Meliem īsas kājas; tādēļ tie pa
rasti brauc braukšus (l. klasē).
Fridollns
cārši jūrnieki, kas sastāv arodbiedrī
bās, parasti izpelna 10—15 dol. dien
Skaista igauņu
reorezcniacija
Stokholmas Koncertnamā nule no
tika igauņu organizāciju rīkots kon
certs, kurā kā goda viesi bija lūgt
ASV. .Anglijas un Kanādas sūtņi
Stokholmā. Ievadvārdus sarīkojumam
teica blj. preses atašejs Aksels Llnk-horsts,
pasvītrodams, ka šis kon­certs
ir baltiešu pateicības izpausme
par brīvo rietumu valstu doto patvē­rumu.
Rūpīgi aranžētajā programmā pie­dalījās
Stokholmas un Upsalas Igau­ņu
kori diriģentu proL J. Avika un
H. Kiska vadībā, solisti — E Vārma-ne,
Milvija Laide un Edo Karriso, pia­nista
Kebi Lveteja un vijolnieks
Alfrēds Pisuke. Programma lielākā
daļā saturēja igauņu komponistu dar­bus.
Dāmas korī bija tērpušās krāš­ņajos
tautas tērpos, kas radīja dzīvu
interesi augstajos ārzemju viesos. Vēl
goda vietās redzēja blj. igauņu sūtni
Stokholmā — Lareteju, zviedru pro­minences
— baltiešu draugus, un
latviešu organizāciju pārstāvjus.
V. V.
aprīlim Jāatstāj no­metne.
Tajā varēs pa­likt
tikai tie IRO ap­rūpē
esošie, kas gal­da
Izceļošanu un kam
nav uzturēšanās atļaujas Dānijā. Arī
tiem, kas gatavojas emigrēt, bet kam
Jau piešķirta uzturēšanās un darba
atļauja, nometnē palikt nevarēs. Iz­ņēmuma
gadījumos privāti varēs dzī­vot
arī tādi, kam uzturēšanās at­aujas
nav.
Mineapolisā ar sirdstrieku miris
Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks
A. Bllcavs. Latvijā viņš strādāja par
coppienotavas va(Utāju un Vācijas
trimdas laiku pavadīja Flšbachas no­metnē.
Daugavas Vanagu Zviedrijas saime
uzsākusi plašu ziedojumu vākšanas
akciju Vādjas Invalīdu, slimo, veco
ļaužu un bērnu atbalstīšanai.
Toronto latv. b-bas
gadskārtējā sapulcē,
pārvēlot valdi, Jauna-
^ Y - ^ j ā Ievēlēti Kaksis,
Deksnis, Kampe, Pē-tersons
un Cernav-skis.
Revīzijas komi­sijā
— Goba, Bērziņš
un Zariņš. Līdz šim biedrības nama
fondam savākti pāri par 900 dol., kas
Ir par maz, kādēļ nama Iegāde jā­atliek
uz vēlāku laiku vai arī Jā­organizē
uz veikalnieciskiem pama­tiem.
Biedrības budžets 1951. gadā
samazināts par 1000 dol.
Red. V. Lambergs no Mančestras
pārcēlies uz Bostonu, kur pagaidām
saistījies slimnīcas darbā. Viņa jau­nā
adrese: 6, Gordon Str. Apart 9,
Jamaica Plain, Mass., USA.
Prof. Dr. M; Strautmanis, kas Jau
trešo gadu vada MisOn universitātes
metallurģiskās pētniecības laboratori­jas
Rollā, izpelnījies Amerikas zināt­nieku
ievērību, īsā laikā S. jau no­lasījis
vairākus referātus zinātnis­kos
kongresos un publicējis lielāku
skaitu nozīmīgu darbu. Ievadīto pētī­jumu
sekmēšanai viņš saistījis vairā­kus
asistentus, no kuriem trīs ameri­kāņu
ķīmijas doktori, viens turks un
viens indietis. Nākošajam semestrim
pieteicies arī kāds jauns ķīniešu zi­nātnieks
no Formozas.
Prof. A. Aizsilnieka pārskats par
Pad. savienības patērētāju kooperā­ciju,
kas pirms dažiem gadiem Stok­holmā
bija Iznācis angliski, pievērsis
kooperātoru uzmanību arī citās ze­mēs.
Tagad šis darbs izdots holandie­šu
valodā, un gaidāmi tulkojumi ari
vēl citās.