Bavarijas Latviesu vestnesis, February 14, 1951

              i A T V U A TrcSdlen. t951. g. 14. februiri
Ar^eniiiiektt inicrcies vicu
pārvalde Bavaii^ pārstāves
velētas padomes
Atbalstis ariemnieku skolas nometnēs - I RO
amata skola bgolstatē turpinās darbu
BtfMjM •pgtbitē tomniditt pi*
4mm fēdē vskOliM irii«pailoiiinMt
Ntntffgi liņoji* U itkiliflu laliii-
•lfl}i ipiUprMJtt^ Ro^naitis par
nmēfņu itklējo pimldl un kirti*
hu vlof ftlmnltdbi, Nomttņii iHtū*
fotiji MU$ Mm pēiGoA, ku pār*
ilivii i/iņiļ InUriMtt vico ItitidH
Mi»iUm tiulllm gm|>āa fieo 10
proc no noflittstt Mslvotijn kop^
}lpiivlano}ii litUkaJim* No-mmnm
B«virijai valdībā mkalot
pāt pāriļti p t i i ^ i i . Privfttl dilvb-
Joioi nmnātnlt īsiņtinlol tikai «r §^
vi^tt filc^bii pltkfiitno* Nmnttņo
kiītfba* notalktttnfiNi piftdiēta dii*
bē kliuitt noītfidijnlim Itdslvo-
Draudzīga
aicinājuma atcere
AMmliol Dfiit^fgl aldnilnait
4imm, Aoguitdorfat nomttni par
Drittdi^^ iicinijomt tftplann m viņa
noifgil rtf«rē|a iNP prtikllja un
ICF pflfkiiidk X Celmt. Rafaran^
ntkavljlt pio litTltlu kuUOrM prob-lltti
» v i ^ i i un pēc tam tiki Ittir-tiji
Draudiigl •leinijuma rizulti*
tut. Draudidgait aicinājumi patpijlt
i t i k i n l l .tikti 5 gadui, b«t viņt it*
lultāti ^ i t « i p i l pat pila ildni* KBi tutoru. Aicinājuma i^onni
tvl}ai tkotto tattadotat 1.071419
grteiUii» 416 ladio aparātu 170 kUh
vitratt 1400 gtainas, 237 mtdidnai
akapril« 1756 ttogiiBikāa kārtas un
U 1.281.157.25 naudā. U l pilntbā lx-praitu
siadojumu apmērus* jāņam
vSrā, ka t930./3l. māe. gadā par vi-sim
Ulvijaa skolām kopā bija Ūkai
I49J6S grāmatas, pit kam «UudrI vad
Isdavumi* Pēc Praudilgā atcināļuma
flrtaatu skaits skolās un Isuku blb*
fiotēkās Uiikāriojāi. No Draudilgā
aicinājuma panākumiem lxauga vēl
daudsl dtl svētīgi kuUdras paaku-ml,
kas no vltturss lapām nabūt na*
kad ķRMiimi. - Ne rafarflta piaml»
i^aa vakara daUbnlakua ar dslasmām
liŅNl«<M|i Vadātais L Sapa*Esa
Vakln bija kupU appiaklēts un vib
tfgo sntagtttMi dē} jiuiāja pallakamu
laipaldtt.
tājus tomēr nadrfkst aorlkot tādā
dsrbi, kss vēlāk ļauni staauktos ux
viņu profesijām. Vlrspadomnieks
Nentvigs norādīja, k| viņi negatīvi
informēts par YMCAS lirāditām fU*
mām« kas nelabvēlīgi Ietekmē bērnus
un jaunatni, un ludra organitādļas
pārstāvju gādību, lai turpmāk izrādī­tu
filmas ar vērtīgāku saturu.
no nometņu pārņemlana vāoi
saimniecībā atdCIrusies uz grūtībām.
Jo vācu pārvalda nevarot garantēt
tādu aprCipi. kādu nometņu ledilvo-tājlem
devusi IHO. Da]a padomes da­lībnieku
norācRļa, ka vācu pārvaldē
esoiās nometnēs uztura labāks nekā
IRO nometnēs. Grūtības radot ari
nometņu saveiana kārUbā. Sevišķi
nolaistas kaiarmaa esot Bad Relchen
ba!ē. Kaiarmju remontiem nenlecle
lamas 4 railļ. markai, bet valdībai
lādu lldxek|u nav. 11 februāri nSr*
ņema Slei^efmas nomelni pie Min-dienau
Padomes dalībniekus Iepazīstināja
ar lekllietu ministrijas noteikumiem
par bledrolanis brīvību. Politisku or
ganitāciļu d!btnālana noliegta. Virs
padomnieks lūdra tautību pārstāvju
atbalstu dalādu Incidentu novērta
nā ārzemnieku un vācu polidjaa star
pā. Daudzkārt aizkārt! ari vācu la
dtivotājl. Latvielu pārstāvis ieteica
naciORlISm komitejām pielietot savu
autoritāti* Slovaku pārstāvis prasīja
vainīgo nodolanu policijai.
Rietumvādlas flnanēu ministrija
solījusi, ka atbalstīs ārzemnieku bēg
]u dkolas nometnēs, ja bērnus neva
rēs Izvietot vācu skolās,
IRO amata skola Ingolltatē tum
nās pasākto darbu un tanī bet ār
zemju bēgļiem uzņems ari vādeius.
A A.
PATEICĪBA
Manā 00. dzim?tana$ dienā sveid^-
niM man sūtījuši tikdaudi; tautiolu
no malu malām, ka viņiem rei?ē at
bildēt nevaru paspēt} tāpēc izlietoļu
U laikraksta laipnību, kii jau tagad
pateiktos visiem, visiem, kas man
talkuH mīļus vārdus un labu vētējul
nākotni. Proi Fricis Gulbis
Hamlltonā, Kanadl
Kalnu sprostā
Latvieši Grafenasavā
Nu Jau pagājtdte valAas nodi*
las kopi AugIbavārijM kalnu Ietver*
tajā Grafcnalavā dzīvo daļa likvidē­tās
Svābu Gmiades nometnes latvie­lu.
Grūti bija atstāt Gmindi. Na jau
nu Ivābu zemes dēļ, jo ari tur. tā­pat
kā ta Bavārijā, trimdiniekam
bija jāmin tā pati sve5ā Vācijas ze­ma.
Jāsadzīvo ar vtetējiem iedzīvo­tājiem
un jālolo sapnis par ^Irimteni.
kā gan tur Izskatās lopavasar? i^lr-fanos
no vecās nometnes grūtāku da*
rija tikai nojauta, ka nezl' vai vēl
kur dtur atradis tik labi Iekārtotu
nometni kāda bija Svābu Gmmdē.
SaMcra ičva pdai
maUmi kapss
Prof Dr. «leol Jāņa Sandara
Izvadflana uz pēdējo dusu notika
23. janvāri. Bsllngenas kapos, uz ku­rieni
viņa mirstīgās atliekaa pār­veda
no Berchtesgadenas. Tur ne­laiķis
pēdējā laikā dzīvoja LWP Iz-būvētajā
vaco ļaulu mītni. No
Berditesgadenas kapliēā novietotā
aizgājēja ar aIrlOgumu atvadījās
māc. Voitkuss. klātesot piederīgo un
mītnes administrācijas pārstāvjiem.
Mic. VoltkufiS pieminēja nelaiķa mū
ža darbu, uzsverot, ka ar Jāni San
deru mūžP>ā airiet turpat simts gadu
mu$u tautas vēstures. Nelaiķis vēl
9. janvāri nosvinēja savu 93. dzim
šanas dienu Bercbtesgadenā, kur viņu
bija apciemojis viņa dēls prāv, Dr.
V. Sanders. Vēl labi juzdamies, viņS
bija žirgts kā fiziski, tā garīgi un
12. janvāri pāris dienas pirms
saslimšanas — vēl noturēja divi
priekllasfjumt^ Bet Jau 19. janvāri
viņi viegli šķirās no lls pasaules.
£s!ingenas kapliēā bēru aktu va
dlja prof. Dr. tbeol. T. Grlnbergs, pie­minēdams
nelaiķa gara un darbiem
bagāto dzīvi. Krfilņiem ziediem un
vainagiem no aizgājēja atvadījās
studentu korporādjas Lettonia pār
fltāvji (J. Sanders bija līs korporāci
jas dibinātājs), no LNP — V.Bast
jānis, no LSK — R. LiepiņI uc. Klāt
esolio aizgājēja amatbrāļi atvadoties
katrs tdca gailgu pantu. un. Iķlrstam
zemē grimstot, sēru viesi nodziedāja
tradicionālo bēru dziesmu.
25. janvāri Sandera tēva mirstīgās
atliekas krematizēja un urnu ar viņa
pllļiem 3. februāri novietoja Bslln­genas
kapos, latviešu nodalījumā, kur
zemē Izbūvēta urnu gl^ātuva. *
Vieglas smiltis latviskajam Dlava
tulkami
Šaubas piaptttBJās. Ērtās kazarmas
nomainīja koka baradņas. kur no
vienas istabas otrā var ieskatīties
caur dēļu spraugām un Izkritušu za­ra
caurumiem. To vaira nav sauso
ietņu. bet, izejot no barakSm. jāap­bruņojas
dublanēm ira! stulmju aba-kiem.
Dienvidos tuvo«as pavasaris un
siltie saules stari lēnām saēd sniegu
kalnu galotnēs.
Pirmia i a s p ^ nesolīja daudz. Bet
bēglis, kas Jau daudzus gadus dzīvo­jis
.^ēigānu dzīvi", aprod ar visu. Sa-ri^
inājums par zaudēto Izgaist, pāri
pa!iek de.^ā apņemšanās iakirtoUes
ari jaunajā dzivea vietā iespējami
ērtāk, lai tā kaut daļēji atvieglotu
mūsu nelaimīgā laikmeta dzIvL
Cilvēl» grib dzīvot. Nāks pavasa­ris,
vasara, atmodusies skaistā dien­vidus
daba. blj. gmindtettt būs pria»
cigs par savu Jauno ,.repubUku"
Zvejniekiem pavērsies darba savi no
zarē. jo zivju bagātība daudzajos ap­kārtnes
ezeros esot krietna. Tikai zie­meļnieks,
kas pieradis pasaules pla
šumun skatīt ar neierobežotu ^atu,
dienvidos Jūtas kā sprostā. Ta vairs
nav Baltijas Jūrss. nedzird viņas viļ­ņu
ēalu. kas bēglim svešumā atgā­dina
savējo avelclenus no tālās, ml
ļās tēva m ā j u . . .
Grafenalavas nometne v i l Ir IRO
aprūpē, teēu Jau tuvākā nākotni ari
to paredzēts pārskaitīt vācu salmnia-cibā.
Ro^gi darbojas YMCA'YWCA
un Daugavas Vanagi, tikai žēl. ka te
tik maz latviešu. Edvīns Brms
Galvojumi
latviešiem uz ASV
NCWC muma ziņo, ka tāa H-cIbā
ir 350 galvojumi latvis»
šiem Ieceļošanai ASV. Galvo*
Jumus sagādājml Sti>rokA (Sea-brook)
farma, kur Jau strādā
lielāks skaits baltiņu. Sai fer­mai
Ir labi atilsUta lauksaim*
niecība konsarvju rūpnia-dba.
Latvieši, kam vēl nav
galvojumu, bet kas atbilst emi­grācijas
noteikumiem, var pia«
tdktiea NCWC pāmtāvibā un
lūgt galvojimau. NCWC gal­venā
pārvalda Vācijā griezu*
sies pla LCK tin citām latviešu
organizidjām ar lūgumu gal­vojumu
piešķiršanu latviešiem
darīt zināmu tm Iespējami at*
balstīt Tuvāka informādja par
NCWC akdju Iegūstama vie­tējā
IRO birojā.
RBDAKCtJAI
BRĪVLAIŠANA ARI BEZ SKIlNINGA
Kādā no pēdējiem Latvijas numu­riem
lasīju, ka Anglijā, t a. ^brlv*
laišariu" dokumentoa atdmējot tikai
tad. kad esot iegūta atzHne par skrl-ningu.
Tas tā nav visos Anglijas ap*
gabalos. Ari man Ir izdarīta brIvlaU
šanu atdmi^ bat neesmu bijusi vil
nevienā skriningā. Zinu. ka Vidus-anglijā
skriningi vēl nav noUkuši.
Manos dokumentos ierakstu izdarīja
vietējās polldjas Inspektors kas bija
retf laipns. Hostalls. kuri ozivoju. ir
vieiM no lielākiem ar apm. SGO lamlt-nlekiam.
no tiem vimas 4S0 āiioh
nlekL LatviOu gan asam tikai tB. pi«
rējia poļi. ukraiņi. Jugoslavi. ēachl,
ungān, franči, Indieši, havajieši, ni-īeri,
ķlnieU un japāņi.
V. Stranta, Anglijā
Nomelnu dilve
Ever^urgas nometnē VMCA rikoja
valodu kursus, kuros pledaU||s ap SO
dalādu tautību britu Joslu angļu va­lodas
«kolotājl. Kurnu noslēgumi
koncertija latviešu viru dubultkvaN
tets mācītāja V. UventUa vsiBML Ar
I. februāri likvidits vietijals DPACCS
un nometnes vadību pirņimusi IRO.
Nometnes Iedzīvotāji rīkoja svinīgu
Izvadīšanu blj. britt^ kontrolkomlsl|as
pārstāvjiem Bekeram un Kasām .Pa­sniedza
balvaa un Izteica atzinību par
brttu iestātu sniegto palīdzību |4lr-vietotām
personām. Par nometnes ko*
mandantu ievēlēts mūsu tautietis Bō*
nifādjs Egle.
Zalcburgas novada (Austrijā) komi­tejā
Ievēlēti V. Raikovskls «priekšai,
dis). Fr. Andersons, J. Zemurs, l
Zariņš un A. Driķisi revlzljss komi­sijā
J. Revlna. E. Gulbis un A. Upa-nieks,
bet dāmu komitejā V. Krūma,
7L Eglīte. M. Brice, E. Zvaigzne un
A. Garance. Latviešu komiteja Au­strijā
vēl pastāv tikai Zalcburgas no­vadā.
Pārējos novados un nomsMi
latvielu apzināšanai un informtts-nal
darbojas pārstāvji. Augšaustrljas
novadāt St. DamJanskSa, Unz, fiat-schek
Str. 26t Tiroles novsdāt E Kur*
zemniece. Insbruck, Hoettingergassa
15i Kufštelnas nometni, TIrolii St
Baltads, DP Lager Kufsteitt Spiteli,
KarentIJi: A. Jansona, DP Lager Spit-tal/
Draui Vlladii. Karintlji: M.
Teichmanis, DP Lagar St. Martin 8.
WiUacb} Forarlbargas novadā: A. Plū­me,
Lauteracb 351 (Vorarlberg)t Sti­rnu
novadā: A. Bogdanoviēs, Gro,
Burgring 8 IIL — DV Austrijas
nodaļas veidi Ieviliti K Egllila
(priekšsēdis). A. UpenIdLS, V. Rsl*
kovskls. J. Zemzars un J. ZvIrbullSf
revīzijas komisijā E Gsrkāiu, T. Xa-govskls
un A. Taianiņi
VIUSUSIŅS
VIRŠU MATE
Xi Dlava elpas nesti mākoņi Jsu dauth kas pāri gājis Viršu
mājām un lau^m, bet Uk skarbu pārdzīvojumu viesulia gan
laikam atjoņojis pirmo reizi viņu mūiā.
Austrumu pamala dun smafļos artilērijas gdivienosi dreb
zmna un dlviku sirdis. Pa tuvējo lielceļu uz Rīgas pusi stel-dzam
rads bigļu psļūgt». un viņu atstātie putekļu vāU no­gulst
laukmali smagi kā skumjas.
Ar! Viršu pagsimā slāv somām, sainim un makilam ple«
krauta divjūgs sr vezuma virsū ērU nosēdinātu puisēnu pāri
lai laimīgajā vecumā, kam avela sajēga par ļaunumu un
briesmām. Bet kaut gan lomājas Ilggadīgais kalpa Jau saskart
ipklibojis ratus, rūpīgi pārbaudīdams, vai Iejūgs kārtībā, vai
vezums labi nosists un dvīņiem droša sēdēšana viņu va-
^ k l vil vienmēr nav paguvuši atvaditiea no saimnlecia —
sirmis Rogu mātas,
.Wāmlņr alssarp virsnieka drānās ģērbi« virs jau
kuro reizi tver un glāsta viņas drebošās rokas. „Vai Uelām
tu nevarētu mūs paklsttsUf Tā lūdzies neesmu neviena un
nekad: brauc mums Itel Gusts pieskatīs mijas, un. Js Dieva
Vilis — drii nāks^ atpakaļ...**
„11cu. dēls, ticu, ka nāksit ^ vai gan dtādi maz varētu
būti Bat, Ja jums mīļi» Šis mājas, tad mani vis Ildzi sev ne-
K^eL Ko gan nabaga Gusts te apspētu viansi Labi. ja lau-kus.
Bet kur tad dārzil Kur lopiņi un pulniņil Kas saimniekos
un apkops visus kaktus? Kas aeiis puķītes uz tava tēva kapa?
Nii tttts — gan saprotu, ka tu man tikai labu vēlē tāpat kā
aa Jums viMam, ak, lūdzams, neņem ļaunā lo reiziti vis
nakkuOŠtt tevi;*
Jtol Ja nu. māt. Vlrlbs tev atņem vai — kā es visvatrāk
bīstos — manis <»lļ t e v i . . . " še staltā vira augums tikko Jau-i
w l nodreb, un viņam jānorij kāds neizsadts vSrds,
Sirmgalve to ari negaida, bet. dēla rokas savējās saņēmusi,
paceļ miklo acu skatienu pāri vtņa Vktzemes saules apspīdē­tai
piarsi:
„Vlss^^ dēliņ, Dlava lOņā: kā Viņš grib^. tā notiks. Un ļa
Jau daikirt pati mmti piedUvoJi»!, ka Udga sirds var sa­klausīt
Dlava balsi, tad ari šobrīd dzirdu viņa pavēli: tev
Jāpaliek ieltr
Visus virdua Jau itruBiJusl. vedekla pukstot pieglaul
galvu Rogu ssitaa placaaiĻ kamēr dēls noliecas, lai skūpstitu
aavaa auklitijM «viegls rokas:
«Tad Dlava virdi, mtauHi, — mis atsasim tevi Virtos!"
nBraudat laimīgi, mlļla bimll Visuvarenā roka lai vada
un pasarga Jūs un piešķir man laimi - sagaidīt jūs pār­nākam
mtjia tvalkua un veselusi' i
Oaii apkampt»! un nomutējusi %hu% Viršu saimi^ ec9 pie-lai
litias tn vil ralzl apmīļo us vezuma sēdoks mazi4a8«
kam Ilgās atvadīšanās briii aiztecējuši llgsmā sacensībā, ar
pātagi» kātu gaiņājot mušas no nemierI0 diiājošos zirgu mu«
gurām.
..Braudet nu, cālīši, braudetl — lai Lalmlta neplekusdama
tek i\m% lldzr
Mazajiem tur nav ko Iebilst, — braiAiana Uem allal sa­gādājusi
lielu prieku. Tikai viens no viņiem iedomājas ap­vaicāties:
„Saki, vecoffiāt, — kāpēc tas i^rkons vteu laiku rūc un
rūc, bet nelīst?"
Taēu Rogu mātei nav Jāpūlas meklēt piemērotu atbildi.
Jo otrs četrgadu virini lietpratīgi aizrikia savam dvīņu brālim:
„Kā tad var līt, ka saule spīdi'*
Savā ziņā viņam taisnība. Bet zem šis pašas viņu bērnības
dienu saules tur, nc^pilnus desmit kilometrus tālāk, list granātu
un minu šķembu lietus un dnitāju asinis... Un tādēļ pa liel­ceļu
steidz bēgļu pajūgi, un tādēļ jāsteidzas ari jauno Rogu
ģimenei, lai šo asiņu straumes veltīgi neaizrautu viņus pār­agri
i^mclbā...
Rogu Juria palīdz raudošajai sievai uzsēsties uz vezuma
un, ar klusu, bet sirsnīgu rokas spi^ienu atvadījies no
krietnā darbu līdzgaitnieka — klibā Gusta, vēl pēdējo reizi
pārlaiž skatienu Viršu ēkām. pagalmam un laukiem, ar ku­riem
saauguši visi viņa Udzimējas dzives gadi. Un tad viņš
sacērtas, kā sevi kaut ko lauzdams, paķer grožus no vecā
kalp4 rokām un vada tirgus ux olnkcs pusi, pats iedams bla­kus
vezumam neparasti steidzīgi gaitā.
Viņš neatskatās pal uz pagalmā palikušo māli. kas ar sirdi
un prātu gan tecētu tos pavadīt, kā klibais Gusts to dara.
bet ŗ^kšņa nespēka sajstilām kājām palikusi uz vietas, klēpi
nošļukušām rokām un asaru aitmigbtām acīm. Viņš ne­d
r ī k s t atskatīties, baididamies, ka tam pietrūks spēka pa­mest
rav^c^o sirmgalvi. Ari vedekla, vezuma virsū Ugoda-mās,
Ieslēpusi seju rokisi m tikai mazdēli priecīgi mij pa-hcējai
ardievas.
.Alts braucam, vecomit, mH braucam!*'
« . . . un pārvedīsim tev demakukuiil"
..Ved;et, bērniņi, pārvedlet! — ai, kā gaidīšu..."
Taēu mazo aizbraucēju ausis vjņu vairs nedzird, jo tie ir
pārcilvēcisku sāpju žņaugtas krūts izdvesti vaidi, ko sakļau­sit
un saprast spēj Ūkai Rogu Juns, viņa sieva un la^.kam gan
ari Latvijas atbrivošaas ciņu veterāns Gusts,
Be? no §1 detā, masrunlgā invalida ārienes to grūll noma-nii:
viņi uvada jaunā aajsm;eka ģ.meai tikpat mierīgi, kā
dēikārt cien^os braucot, un, palaidis divļugu ts lielceļa, p.e-met
roku cepurei ua klibo atpakaļ.
V.rfu māti v;ņl atrod nometulos pie suņubūdass viņa ap­kampusi
smJkstoM Kārava kaklu un pīeglaudiisl savu sirmo
galvu melnaiam' p:nkain-m:
«Neraudi, nmit. n€bēdā|;ef» — gan viņi atkal pārbrauksi"
Bet paia; pār va;g;ein vēl lāso asaras...
.5a:mnlecf K]\hm Gusts pī^kaf,^ viņas plecam kā
mavlinidams. S% m dm*u, — mvat kavēt laba l a i k a . . ."
l(k d-radi vārd'j rei?ē, p;e tars - gandriz lieku, v i r i ne­bija
aruDājis kopi vecā Rogas bērēm pirms čelri gadiem.
" si^-wsy^jiiiiipii II I
Vsrbūt āis brīnums dod sirmgalvei spēku pirlslst priekāsuli
stūri mitrajiem valgiem ua piecelties kājās:
..Ej. Gustiņ. sjl — es aiitecēiu apraudzīt, vsl lopiņi wr
•sgājuli zirņos.,.**
Sabrukuma konvulsiju raustītā fronte, lā0em atvilkdsnis
lieliem lēcieniem, pārve|as Viršu māju apkalttftl, ar tavas
uguns postu neskardama ne laukus, na mājas, neds tajos pa-
Ukulos cilvēkus. Tikai viņu alrdla un prāti gan smagi ladri-gāli,
Jo. plašāk paraugoties un paklausoties, nav neviena pa»
gasta. kur kāds nebūtu bet jēgas nogalināts vai modtib ap*
cietināts vai klusībā pazudināta. Un drfzi vien valia na? ne­vienu
tādu māju, kur lielinieku karavīri nebūtu rekvisējtdt
karaspēka vajadzībām kādu no visdažādākajām nantim tn
priektoetiem. sākot ar brangu sugas vērsi un beidzot ai vtt*
niecīgāko rokas pulkstenīti, vietām pat ]aujnt Iztrakoties fa^
mācībām un necilvēcīgam postiāanaa priekam.
Ari Rogu mātei nācies šķirties no dažas labas I e m ī ļo
radības un lietas, un krietni patukšoti arf viņas apcirkņi « i
pagrabs, taēu. allaž sava Dieva balsij klausīdama, viņa pa»
zemigi panes ar! šo pārbaudījumu. Daudz grūtāk gan tas pa*
devies viņas uzticamajam likteņbiedram Gustam, taēu Rogu
Jurim dotais solījums — par visu vairāk saudzēt vecās saim­nieces
dzīvību — palīdzējis šim siksujam Invalidam apvaldīt
savu cīnītāja asiņu kaismi.
Un tā« savām ikdienas dsrba gaitām neatraudamlas, viņi
pārlaiž smagas nemiera un draudu pilnas dienas, klusībā lūg­dami
un gaidīdami laiku, kad mitēsies negantās strMIbas
dzīres un lielinieku karaspēks būs gana apgādājies ar pār­tiku.
apa\iem un valascilvēku apģērbiem, ar vīriešu un sla-vielu
divriteņiem, visdažādākā veida pareiza laika rādītā­jiem,
vērtslietām un citām pasaules darba ļaužu atbrīvošanai
nepieciešamām mantām.
Gaišākie brīži šajās drūmajās dienās Viršu saimniacai ir
tie, kad, vēlos vakaros savā kambari apsēdusi, viņa pār­cilā
un skūpsta savu mflo ģīmetnes, klusi sarunādamās sr
tām kā diivām...
Otrā nedēlā pēc lielinieku UnUšanss. dzenot no ganī­bām
mājup vēl atlikušo lopu puldņu. Eogu mātas naskos
solus pēkiņi sajauc no grāvmales krūmāja nākusi naklusa
baiss:
«Virlumitl... Vlrlumāll — panāc šurpl"
Ubi leskaUjusies balss virzienā, viņa ierauga lapotni It-slēpušos
jaunekli karavīra drānās un tūliņ pat tver roku pla
grumbotās pieres:
..Vai, mllalsl tu tak laikam būsi nelaimigts PūpoUanas
dēlsr*
.Tas paU. Vitiumāt! - tamlnēji kā liktsr — ksŗavfrs
gurdeni atbild, un sejā tam velUgi rauga iaviasUsi enaldl.
r.Kā nu neuzminēti ~ dk lāgu neesi redzēu.. Pat savā
reizi auklējusi t i k u . . . Bet ko tu ta grāvi darir '
,.Aipūšos, māmiņ, — tālu nācu..."
(Turpmāk beigas)
^HrtSft»*-
j/Uštfišs,
ļ*yāi u«n^ t if -
^ ffiijt ne-kopi,
W , 9 »ī
tu «rf " '
kSdieii »r 5"
te» nāk, ka_^
Tl»nieki. Aņ^
rico un P"*"
ļoti laba», wi
fliea. To omi _
apzinīgo darbttf
ts» ir U « l « « " "
TMie DonkMt
U m *aka,
dtvfa )>W k»-
ubJti vai ko-
>il# ^
Donkašterat
2001
pagiina'
ŅenosI
Latvi*
audzēm dēls
i nieka viri, l
, _ | i p ' ^ i itrSdā Tišķu r^
M \m Doniasteras 5^S, bat platir'
l ' f f l csatrs. «e pa-^^^*^^^ <lurta,
to Bsg}i Tajās raktti^ *
Ilgi «itropoU, i t i ^ ftP nav aizliegusi
JkKeiaiba tis ajļgļri^ fiit pla ogļu tl
Ibi^tlTorsInuprivStlval ņa), latvieši v
l i s i M » ^ ^ ^ oMtelI, bus. Daži pat
MļM dttt ^tlbii pgķa- un eagatavojii
'^ima stršdš Ponka- un rīkotāju F
i i ^ i , Daiik^ cen- vakanēu. Kādi
^ Iii divi braucienā no strādā latviatls,
tiiM 6ā- j i i ķīmiju. N(
tllsviiB vai irlļ hoste- jumi rāda, ka
kttWtti kkHed?« Vi- Sinieķu pagf
il^iopŅ, Maniļņterasļfakstu^ ajŗt
_jii^sziaotl}|, bat^d^^ tautības
tiliJteTlda&glili 4^
riMol mHķl labi darba un
l i litrkh ogļra» tr blj.
iUiivainii&i no 15. £vl-
Jāididlu vieiilblm. Gados
p - l M i irecIJiM
l i t t n i b i l ak c. kavēja
\itai*ii kotS ar iaviem
M%m uz 'Angli-1
iP**oi, Vtoas dgirafiu E Latviešu ^
*Jai*>r Plmajfim K*^^,!,^^ ^^^^
' «dza šādus paiaf
Pārstāvības lei
palīdzības komit^
gad būtu uzskal
cionālo komiteju,]
^0 daļu Frandjl
Saskaņā ar šis
tiem komiteja tit
«tāvjuš uz pro^.
aizstāvēšanai, pi<
nipel, kulturālu
Sanai, bibliotēku
sniegšanai '
^ t. t Ari jauts]
blnāSanu provim
nokārtojama, jo
w 3 r S : r^"»?». bet to
."Sili^K^^^^ biedrību?!
'tiS^ kal"—
f|lC«jŗcltieoDp d« PaSlMk noj
»uta»
bai v^^^^^tu v' «amburg 36
Utvf