1946-09-25-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN
The s)0llcy of thls Ne^irgpaper is io provide our Latvlan people In exlle with all available new8 of Importanee eonceraing Iho world's happeniiifs. of poUtieal. ecmiomle. eoltoral or
social slgnificance. And our special ai» Is to present the hamanitarian ideāls and acbieveioenls of the great Democraclea — Ihe United Steles of America and Ihe Brillah
Bmplre. Thta alm,| we luiow, wlU help maintain the spiritual and cultural anity of the Ulvbin people and - of all things - will yield hopes for a saler and happier fniare.
Izdevējs un galvenais redaktors — Publisher and ISditor-ln-Chief: Viktors B a i l kā J i s
/ Hedakčlja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingcn/Donau, Bayem (13b) ļznāk divi reijses nedēļā — PubUshed twice a vveiek
Nr.75(77) Aathorlzed by Mllitary Government and UNRRA DilUngenā, trešdien. 1^46. g. 25. septembri
Norberts TrepSa^
Pārdomas pēc kādas
sanāksmes
Septembra sākum^ Hersbrukā notika
plaša Bavārijā dzīvojošo l?it-viešu
komiteju priekšsēžu sanāksme.
Tan! piedalījās tuvu pie simts pār-grāvju,
un tās darbā bija daudz ievērības
cienīga. Gribu tagad kritiski
piSrdomāt vienu otru vaicājumu, kas
atskanēja tieši sanāksmes laikā, vai
uz kādu paimudina šāda sanāksme.
Tādu vaicājumu nav mazums. Var
būt dažādās domās par to, vai ir
vērts, vai pašreiz i r laiks un tml.
kritiski pārruiiāt mūsu dzīves pa^
mata jautājumus, ^ana pārliecība
Ir, ka skaidrība un atklāts vārds nekad
nevar nākt par sliktu, ja tik tam
ir Iespēja. Taisni otrādi: neskaidrī-hūt
nedarīšana līdz galam i r vispa-irastākais;
un arī visļaunākais mūsu
gabiedriskajā dzīvē. ^
Un^ lūk, pēc kārtas šie atsevišķie
vaicājumi.
Vai mūsu trimdas dzīvē Vācijā ir
vajadzīgas apgabalu vadītāju darbinieku
sanāksmes? Ir ļoti vajadzīgas;
Jau pieminētā Hersbrukas sanāksme
vēlreiz pierādīja, ka šī apgabala
komitejai, kā tas droši vien ir arī c i tur,
ar vietējām nometņu u. c. komitejām
ir ļoti vājš kontakts. Apgabala
komiteja ļoti bieži nezina, kas
notiek tur, kur dzīvo tautieši, bet
nometņu u. c. komitejas nezina, ko
dara vai domā apgabala komiteja.
. Vaina, rādās, ir abās pusēs. Pasīvas
ir tautiešu mazāku vai lielāku kopu
komitejas, bet arī apgabala komiteja
nav bez savas vainas. Nav ma-r
^ zums lādu latviešu kļoloniju šinī pa-
: Sā Bavārijā, kurās neviens apgabala
komitejas loceklis nāv bijis. Komiteju
priekšsēžu panāksmes, domāju
būtu jāpārvērš par pastāvīgu institūtu,
izveidojot tā darbībai zināmu
statūtu, lai sanāksmes vadītu tās ievēlēts
prezidijs/ lai tanīs varētu balsot
par rezolūcijām parastā kārtībā
utt. Katrā ziņā šāda institūta pastāvēšana
ne tikai ļoti celtu katrā atsevišķā
apgabialā dzīvojošo latviešu
kopības apziņu, bet rosmlnātu darbu
to dzīves vietās un arī pavisam citā
darba un pienākumu veikšanas i n tensitātē
paceltu apgabalģ( komitejas
darbību.
Karavīru jautājiims... „Skrīnin-ga"
jautājums... Siem abiem vaicājumiem
sanāksme veltīja, lielu daļu
sava darba. Tie iŗ aktuāli, sāpīgi
un, nevērojot skaidri redzamo dažādu
mūsu centrālo un tiem vairāk
vai mazāk pakļauto pārstāvības orļ-ganu
savstarpēju sacenšanos panākumu
pierakstīšanā sev, vēl pavisam
neatrisināti jautājumi. Karavīru
lietā vēl īsti nav r^okārtota atlaišanas
labvēlīga dokumentēšana un DP
statūta atzīšana. Arī ar pēdējā laikā
panāktiem vispārējā raksturā
labvēlīgiem deklarējumiem praktiskais
ceļš, cik šajā brīdī, zināms,
(nav atrasts. Labvēlīgi iznākumi joprojām
rodas tikai ģadījuma^c atsevišķās
! amerikāņu iestādēs, un kur
tādi arī panākti, tur atsevišķu mūsu
„centru" nopelni ir visai problemātiski.
Tādā pat° stāvoklī ir arī DP
pārbaudes — „skrīnirtga" jautājums.
Pie tā gan sacensība par nopelniem
pagaidām i r mazāka, bet arī tanī vēl
nav nekādu rezultātu, ko mēs varētu
iztulkot par savu panākumu. Dzirdam
gan, ka vēl neesot atrasts īstais
ceļš un veids, kur novadīt attiecīgas
pārsūdzības nevis no atsevišķu i n divīdu
— no nometnēm jau izraidīto
tautiešu, bet gan ho'to pārstāvētājiem
— mazākām vai- centrālākām
komitejām un citiem mūsu iestādījumiem..
Skaidrs ir gan kjuvis, ka,
ja kaut kas vispār ir darāms, tad
to var padarīt tikai centrālajās amerikāņu
iestādēs; to lūgt un ierosināt
var. mūsu centrālās pārstāvības orgāni,
tas ir arī to pienākums. Ar to
mēs neapejami nonākam pie jauna
(Beigas 3. lapi)usē)
virspavēlnieks Eiropa mudina
mājup
ļPrankfurtā, 18. sept. (AP). — Ģen. Džozefs Maknarnijs todien
Vērsās tieši pie pārvietoUEm personām ASV Josla, lai tšs pārdomā sava
stāvokli wi mēģina atfriipsAes savā dzimtenē neatlcarlgil no turienes
ai^tftkļiem; ASV okupācijas spēku komandieris savu aiobdājiimu adresēja
pirmā kSrti 400.000 0P, kas nav židi» Jo fidiem paredzēta atgrieSa-nās
PalestinS p9e iespējas llelākS skaitā.
Maknarnijs savi paaiņojomā mssvēra, ka Savienotās Viilstisi „veicii^
un atvieglinās^' DP repatriāciju ns to mājām kā ^vislabāko atrisinājuma
visiem, nz ko tas attiecas*'*
,Jr pilnīgi skaidrs, ka Savienotās
Valstis nespēj uzturēt nometnes nenoteicami
ilgu laiku," deklarēja i e -
nērāiis. „Apstākļi jaunas dzīv^ vietas
atrašanai Kanādā un Dienvidamerikā
nebūs viegli,",viņš piemetināja,
J o šīs valstis vēlas visvairāk
piedzīvojušus zemkopjus." Savienotās
Valstis, viņš uzsvēra, uzņems tikai
1,100 ik mēnesi.
DP visliēlākai daļai Maknarnijs
tāpēc parādīja sekojošas varbūtības
ārpus atgriešanās viņu dzimtenē:
„apmešanās uz jaunu dzīvi kādā citā
zemē, uz ko, iespējams, še būs jāgail
da vairāki gadi, vai arī eventu?.ln absorbēšanās
vācu iedzīvotājos." Maknarnijs
sacīja, ka viņš vēlas izkliedēt
baumas par „viegliem, ātriem un
plaša mēroga plāniem DP nometināšanai
uz Jaunu dzīvi cituviet."
Tlie Staro and Stripes
Kons pavēl 4RRA's DP
aprūpes štatu
samazinājumiu
Arolsenā, 18. s e p t— TOfRRA's pagaidu
šefs Vācijā Meljers Kons (Myer
Cohen) vakar uzdeva spēj), samazināt
UNRRA's personālu DP aprūpies
nozarē, tā līdzot; „radit organizāciju,
kas būtu piemērota IRO pārraudzības
uzsākšanai." IRO (International R.e-fugees
Organization) ir jaunā starptautiskā
organiz;ācija, kurai 1947. g. L
jūlijā būs jāpān;^em UNRRA's funkcijas.
Jaunā pavēle skar gandrīz ce^
turtdaļu organizācijas darbinieku.
Kons izteicās: „So jauno pavēli izsauc
nepieciešamība UNRRA*s darbīb^as
izdevuttļu samazināšanai tiktāl, lai
mēs varētu strādāt vēl 6 mēnešus pēc
mūsu pēdējā budžeta piešķīruma
līdz 1946. g. 31. decembrim." Pai-e-dzGt,
ka turpmākai darbībai nebūs
vairāk par 2;900 darbinieku — Vienoto
Nāciju pavalstnieku, plāns lidz
31, oktobrim no§aka 1753 personu
samazinājumu no patlabanējiem 4.743
darbinieku štatiem. Galvenajā mītnē
nebūs vairāk par 800 darbinielcu^
ASV joslā paliks 1.290, angļu Joslā
1.095 un franču ļoslā 305.
The Stars and Stripetii
Vašingtonā, 18. sept, (AP). — Augstākie
administrācijas pārstāvji šodien
izteicās, ka prezidents Trumens
izšķīries pateikt savam .tirdzniecības
ministram Henjijam VolJesam, ka
tam vai nu jāpārstāj runāt par ārpolitiku
vai jāizstājas no valdības.
Volless pirms tam bez prezidenta
piekrišanas bifja publicējis pag. g.
jūlijā 'Trumcnam rakstītu vēstuli,
kurā viņš iestājās par ASV piekrišanu
^Krievijas saprātīgajām drošības
garantijām," kaut arī ASV pārmestu
salabšanas nostāju; 17. sept.
Volless preses pārstāvjiem izteicās,
ka viņš neatkāpjas no savas Ņujorkā
teiktas runas domām, jo vairums
amerikāņu gribot mieru un viņam
jāturpinot cīņa ASV nostājas mīkstināšanai
pret Krieviju par spīti ārlietu
ministra Bernesa un tā palīgu
opozīcijai. Maskavas'^^Pravda", komentējot
Vollesa runu, ievadā saka,
ka ,,Volless nav varējis noliegt AS
Valstīs un Anglijā pastāvošās bīstamās
imperiālistiskās tendences." —
Prezidenta Trumena sekretārs Ross
paziņojis reportieriem, ka viņš nekā
nav dzirdējis par it kā paredzēto
Trumena, Anglijas premjera Etlija
un ģenerālisima Staļina sastapšanos.
Z V i e d r i j a s pēckara pirmajās
pašvaldību vēlēšanās jaunus guvumus
atzīmēja liberāļi, agrārieši un
komunisti, zaudējot konservatīvām
partijām un valdošajiem sociāldemokrātiem.
F a r 0 e 17 salās notikušajā
tautas nobalsošanā par neatkarības
iegūšanu vai paUkšanu pie
Dānijas galīgie rezultāti noskaidrosies
pēc ilgāka laika, bet, liekas, ka
neatkarības prasītāju būs vairāk.
Otras lielākās archipelaga salas .-^
Suderoe iedzīvotāji tomēr jau paziņojuši,
k a viņi paliks pie Dānijas,
kaut arī pārējās salas atdalītos.
A n g l i j ā miris visā pjisaulē pazīstamais
69 g. V. ^astronoms sērs
Džemss Džinss (Jeans). — Z v i e d r
i j a s ievērojamais atomu pētnieks
un Nobela balvas ieguvējs Dr. Zīg-bāns
nosauc ziņojumus par „spoku"
raķetēm virs Zviedrijiis par histēriju.
Ierodoties atompētnieku konferencē
Ņujorkāj viņš reportieriem paziņoja:
„Es pats pārbaudīju vienu
no šīm raķetēm. Tas bija meteorīts."
Miera konference Parīzē
Bulgārijas politiskā komisija vienojusies
par līguma 9 pantiem. Viens
no tiem nosaka, ka Padomju Savienībai
jāizvāc savs karaspēks no B u l gārijas
90 dienās pēc līguma parakstīšanas.
„4 lielo" vienošanās rezultātā
Krievija ir ar mieru to darīt,
ja Itālijas līgums nosaka, ka tas pats
jādara angļu un amerikāņu karaspēkam
Itālijā. Slavu delegācijas protestēja
pret aizliegumu Bulgārijai
eksperimentēt ar ^tombumb^m. V ?
Anglijas iebildumiem, ka slāvi atbalstījuši
tādu aizliegumu Itālijai,
slāvi atbildēja skaidri: „Demokra-tisko
Bulgāriju nevar salīdzināt ar
Itāliju, kas i r viena no galvenam imperiālisma
un ^ totālitāriāiaisma iniciatorēm."
17. sept. Dienvidslāvijas
pārstāvis Beblers .piirmeta Rietumvalstīm'
priekštiltā pjzjcijas izveido-šāižs
nodomus Trii^as brīvvalsti
nākotnes militārām akcijām pret
Dienvidslāviju. 16. sept. Dienvidslāvija
vicepremjera Kardeljs Itālijas
politiskā komisijā dscēlīgi deldarēja,
k a Rietumvalstis mēģinot „apvilkt
smagu dzelzs priekžikaru visapkārt^
Vidusjūrai."
UN
Padorfiijas pārstāvis G i ^ m i i v o pieprasīja,
lai Drošības padome liek
Grieķijai izbeigt ..provokatorisko ri-cību"
uz Albānijas robežas, minoritāšu
vajāšanu un propagandu pret
Albāniju. — ASV kongresa loceklis
Toms, atgriezdamies no brauciena uz
Rietumeiropu, VaSingtonā izteicās,
ka «Vācijas un Francijas tautas masas
runā par Jaunu karu im ka tas
ir nenovēršams." Pēc prezidenta
Trumena apmeklēšanas viņš sacīja:
„Vienotās Nācijas zaiudē ticību. Tfi
drīz jāatgūst, jo citādi tJN vārdļpmn
masas v a i n nemaz neticēs."
K^ra nozieilznieki
Ar pēkšņu oficiālu pazi- jinu
Nirnbergas starptautiskā militārā
Eiropa gaida Eizeinhaueru
BerUnS, 18. sept. (AP). ~ Neviens
īsti nezina; kad Eiropā ieradīsies
ASV armijas štāba šefs ģen. Eizen-hauers,
— laikam ne agirāk par oktobra
sākumu, bet ASV bruņotie spēki
Eiropā jau gatavojas sarīkot v i ņam
cienīgu uzņemš.anu līdzīgi tai,
kāda bija prezidentam Trumenam
un pārējiem valstsvīriemi, tiem pērn
ierod(§ties Potsdamās konferencē. 5.
okt. ģen. Eizenhauers ar sievu un
dēlu Džonu būs Anglijas karaļa
Džordža un karalienes Elizabetes
viesi Balmoralas pili Skotijā. Okupētā
Vācijā un Austrijā viņš uzkavēsies
tikai 10 dienu, apciemojot ari
savu dēlu kpt. Džonu Eizenhaueru,
kas Austrijā komandē amerikāņu
kājnieku pulka rotu.
The Stars and Stripes
tribunāla lēmunia pasludināšana par
22 apsūdzētiem nacistiem un 7 ria-cistu
organizācijām atlikta līdz 30.
sept., kad pŽiziņos „vainīgi" vai„ne-vaiņīgi,"
bet atsevišķos spriedumus
pasludinās nākamā dienā. — Apaiū-dzētam
Frikam, izrādījies, Bavārijas
bankās vēl tagad noguldīts 1.23 milj.
marku, bet žīdu zākātajam Strelche-ram
1,08 milj. marku Nīrubergas
bankās. Neatkarīgi no apsūdzēto bagātības,
torsļļBvas mēnesī drīkst Izņemt
tikai ļ 250 marku un vēl 50, ja
tām ir bērni. — J a p ā n a s blj.
premjeram jTodžo un tā 28 līdzapsū-dzētiem,
kl^lztelcās vien5 no to aizstāvjiem
"—amerikāņiem, ir lielākas
izredzes uz attaisnošanu nekā Vācijas
kaŗanoziedzniekiem, kas gaida
Nīmbergas tiesas lēmumu, visvairāk
tādēļ, ka Japānā nav bijis nekā l ī dzīga
žīdu vajāšanai Vācijā. —
Džordžs Bernards Sovs intervijā
Londona izsakās; k a pēc atombumlbu
pielietošanas bez iepriekšēja brīdinājuma
Sabiedjrotiem vairs n e e mt
ētisku tiesību notiesāt uz nāvi Nirnbergas
tiesā apsūdzētos nacistus. Līr-dzīgus
uzskatus pauž arī citi angļu
sabiedrības pārstāvji.
1/acUa
ASV Militārās valdības informād-jas
kontroles direktors brigādes ģen.
Makklurs Berlihē aizliedzis ievest,
izplatīt vai pārdot ASV joslā visias
Padomijas joslā publicētās „avīzes,
grāmatas, žurnālus un citus izdevumus,"
jo krievi nav pieņēmuši viņa
piedāvājumu vācu izdevumu bri^ral
apmaiņai visās 4 joslās, — Francijas
pārstāvji atteiktišies lietot savā okupācijas
joslā Vācijā kopēja parauga
pastmarkas, kādēļ Sabiedroto kontroles
saskaņošanas komiteja piekritusi
šo kopēja parauga pastmiarku
lietošanai tikai amerikāņu, angļu un
Padomijas joslā.
ASV
Pēc 17 dienu streika uz 68 no 400
Ņujorkas ostā dīkā stāvošajiem k u -
ģiem atgriezušjis to komandas. —
ASV valsts parāds atkal samazināts
par 2 miljardiem doL tin tagad ir
vairs „tikai" 263.706.000.000 dol. —
Valdība paziņojusi, ka papildus 1200
brivprātīgajiem zinātniekiem, kas
pēc kara beigām jau atvesti AS
Valstīs, lai palīiizētu militārā un k a -
ŗaflotes pētniecībā, uz ASV nogādās
vēllielāku skaitu vācu un austriešu
zinātnieku. Paziņojumā no-^
rādīts, ka „vāciešu un austriešu z i nātnisko
prasmi izlieto arī pārējie
Sabiedrotie, kas piedalās Eiropas
okupācijā."
The Stars and Stripes
Nemifri Krievijā? ŗ
„New V o r k H e r a l d T r i b u -
ne" 8. sept Jjniedz sava Londonas
biroja informāciju, ļka ASV un Anglijas
valdības saņēmušas šķietamil t i camus
ziņojļumus no Krievijas p i r^
sevišķi nopinām iekšējām grūtībām
Padomju Sa/vienībā. Sī Londonu un
Vašingtonu salsniegusi informfidjia
vismaz pa daļaE izskaidrojot Padomi-jas
delegācijas t, s. obstrukcionfilo
taktiku miera konferencē P^Izē.
Visaugstākie ^rngļu-amerikāņu pārstāvji
domājot, ka Krievija tiSām Izvairoties
no ātras miera nodibināšanas
Eiropā, Jo tai esot grūtības vai
pat briesmas ar patlaban ārvalstīs
atrodošos apm. 2.000.000 sarkanās ar
mijas karavīru reabsorbēšanu pašā
Padomijāi Kremlis, pēc šīm domānjĻ
ir drīzāk ar mieru atstāt šos karfii-vīrus
tur, kur tie atrodas patlab^
un pārtiek pa lielākai daļai no oku^
pēto zemju līdJijekļieih, nekā vest v i ņus
mājās, kur, liekas, nemitas rūpnieciski
traucējumi un pat pārtikas^
nemieri. Ziņbjuiiii par uztraucošiem
nemieriem un liraudošām poUti ikārn
pārgrozībām Padomju Savienībā
mēdz atskanēt jo bieži, bet tie bieži
arī pierādījušies par nepareizienu
Labi informētās Londonas aprindās,
kam tagad irļieejami zināmi konfidenciāli
ziņojumi paiļ rOphieciskām
grūtībām un pat par pārtikas nemieriem
Ukrainā un Baltkrievijā^ izsakās,
k a liecības par nopietnām iekšējām
problēmām Padomju Savienībā
ir Uk pārliecinošas, ka tām neapšaubāmi
ir lielā daļa taisnība. So zlņo-j
urnu apstiprinājumam min kādu
nesenēju Maskavas^ radiofona raidījumu
pašiem Padoihijaš klausītājiem,
kurā bija teikts:„CilvēkoSp kas
pieder sociāUstiskai • sabiedrībai, tomēr
vēl i r pagātnes pēdas un viņu
zemapziņā var nomanīt kapitālisma
paliekas. Sociālistiskās sabiedrības
progresu kavē tik kaitīgi,' ieradumi
un atmiņas, kādi ir nolaidība, darba
disciplīnas pārkāpumi, nacionālistiskās
tendences un citas īpašības.
Mūsu zeme no kapitālistu pasaules
nav nošķirta liU" dzelzs sienu. Naidīgās
Idejas vivc ielavīties šādā vai
tādā ce]ā, jo īpaši ^tpalikušo ļaužu
vidū." Citi pierādījumi atrodami
laikrakstu telegrammās no Maskavas
augusta beigās, kurās ir runa par
,4cardinālām tirīSanām,** p4r kādām
ziņojusi pati Ukrainas komunistu
partijas centrālkomiteja. Pēc oficiālās
aprindās pieejamās informācijas,
liekas, ir pilnīgi skaidrs, ka apstākļi
Padomju Savienības iekšienē ir pat
ļaunāki, nekā t0| var izprast no P a domijas
oficiālās ļstatlstikas datiem
par 25.000.000 bezpajumtes palikušo
iedzīvotāju, 7.000.000 kaŗfi nogalināto
un par drausmīgiem postījumiem
rietumu rūpnieciskos apgabalos.
A* S<
Prof. Dt, A. Svābe atteicies
no LPB priekšsēža amata
Dažu agrāko profesionālo žurnālistu
un vairāk vai mazāk aktīvo
galvaspilsētas im provinces laikrakstu
līdzstrādnieku trimdā Vācijā nodibinātās
Lattdešu preses biedrības
priekšsēdis prof. Dr. A. Š v ā b e, kā
18. sept. ziņo „LatvieSu Ziņas" Es-<
lingenā, atteicies no amata. Līdz jaunā
priekšsēža ievēlēšanai tā pienākumiem
pilnvarots vicepriekšsēdis
KārUs Rabācs- L P B ārkārtēju biedru
sapulci sasauc Eslingeoā 6, oktobri.
— Detmolda drīzumā darbību uzsākošā
latviešu nedēļas laikraksta redakcijā
darbosies Ēriks Raisters, V i lis
Lesiņš un Voldemārs Dulmani.<
Tā metiens atļauts pa 1 eksemplāram
uz katrierh angļu joslas 7 latviešu
DP.
Radus, draugus uri paziņas m. brāļi
Ozoli no Ķēču p. un j4nis Reščcv-skis
no Seces p.: DP Camp 1203 F.
Flensburg-Fniierlund (24)- 3640
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 25, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-09-25 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460925 |
Description
| Title | 1946-09-25-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | LATVIAN NEWS BULLETIN The s)0llcy of thls Ne^irgpaper is io provide our Latvlan people In exlle with all available new8 of Importanee eonceraing Iho world's happeniiifs. of poUtieal. ecmiomle. eoltoral or social slgnificance. And our special ai» Is to present the hamanitarian ideāls and acbieveioenls of the great Democraclea — Ihe United Steles of America and Ihe Brillah Bmplre. Thta alm,| we luiow, wlU help maintain the spiritual and cultural anity of the Ulvbin people and - of all things - will yield hopes for a saler and happier fniare. Izdevējs un galvenais redaktors — Publisher and ISditor-ln-Chief: Viktors B a i l kā J i s / Hedakčlja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingcn/Donau, Bayem (13b) ļznāk divi reijses nedēļā — PubUshed twice a vveiek Nr.75(77) Aathorlzed by Mllitary Government and UNRRA DilUngenā, trešdien. 1^46. g. 25. septembri Norberts TrepSa^ Pārdomas pēc kādas sanāksmes Septembra sākum^ Hersbrukā notika plaša Bavārijā dzīvojošo l?it-viešu komiteju priekšsēžu sanāksme. Tan! piedalījās tuvu pie simts pār-grāvju, un tās darbā bija daudz ievērības cienīga. Gribu tagad kritiski piSrdomāt vienu otru vaicājumu, kas atskanēja tieši sanāksmes laikā, vai uz kādu paimudina šāda sanāksme. Tādu vaicājumu nav mazums. Var būt dažādās domās par to, vai ir vērts, vai pašreiz i r laiks un tml. kritiski pārruiiāt mūsu dzīves pa^ mata jautājumus, ^ana pārliecība Ir, ka skaidrība un atklāts vārds nekad nevar nākt par sliktu, ja tik tam ir Iespēja. Taisni otrādi: neskaidrī-hūt nedarīšana līdz galam i r vispa-irastākais; un arī visļaunākais mūsu gabiedriskajā dzīvē. ^ Un^ lūk, pēc kārtas šie atsevišķie vaicājumi. Vai mūsu trimdas dzīvē Vācijā ir vajadzīgas apgabalu vadītāju darbinieku sanāksmes? Ir ļoti vajadzīgas; Jau pieminētā Hersbrukas sanāksme vēlreiz pierādīja, ka šī apgabala komitejai, kā tas droši vien ir arī c i tur, ar vietējām nometņu u. c. komitejām ir ļoti vājš kontakts. Apgabala komiteja ļoti bieži nezina, kas notiek tur, kur dzīvo tautieši, bet nometņu u. c. komitejas nezina, ko dara vai domā apgabala komiteja. . Vaina, rādās, ir abās pusēs. Pasīvas ir tautiešu mazāku vai lielāku kopu komitejas, bet arī apgabala komiteja nav bez savas vainas. Nav ma-r ^ zums lādu latviešu kļoloniju šinī pa- : Sā Bavārijā, kurās neviens apgabala komitejas loceklis nāv bijis. Komiteju priekšsēžu panāksmes, domāju būtu jāpārvērš par pastāvīgu institūtu, izveidojot tā darbībai zināmu statūtu, lai sanāksmes vadītu tās ievēlēts prezidijs/ lai tanīs varētu balsot par rezolūcijām parastā kārtībā utt. Katrā ziņā šāda institūta pastāvēšana ne tikai ļoti celtu katrā atsevišķā apgabialā dzīvojošo latviešu kopības apziņu, bet rosmlnātu darbu to dzīves vietās un arī pavisam citā darba un pienākumu veikšanas i n tensitātē paceltu apgabalģ( komitejas darbību. Karavīru jautājiims... „Skrīnin-ga" jautājums... Siem abiem vaicājumiem sanāksme veltīja, lielu daļu sava darba. Tie iŗ aktuāli, sāpīgi un, nevērojot skaidri redzamo dažādu mūsu centrālo un tiem vairāk vai mazāk pakļauto pārstāvības orļ-ganu savstarpēju sacenšanos panākumu pierakstīšanā sev, vēl pavisam neatrisināti jautājumi. Karavīru lietā vēl īsti nav r^okārtota atlaišanas labvēlīga dokumentēšana un DP statūta atzīšana. Arī ar pēdējā laikā panāktiem vispārējā raksturā labvēlīgiem deklarējumiem praktiskais ceļš, cik šajā brīdī, zināms, (nav atrasts. Labvēlīgi iznākumi joprojām rodas tikai ģadījuma^c atsevišķās ! amerikāņu iestādēs, un kur tādi arī panākti, tur atsevišķu mūsu „centru" nopelni ir visai problemātiski. Tādā pat° stāvoklī ir arī DP pārbaudes — „skrīnirtga" jautājums. Pie tā gan sacensība par nopelniem pagaidām i r mazāka, bet arī tanī vēl nav nekādu rezultātu, ko mēs varētu iztulkot par savu panākumu. Dzirdam gan, ka vēl neesot atrasts īstais ceļš un veids, kur novadīt attiecīgas pārsūdzības nevis no atsevišķu i n divīdu — no nometnēm jau izraidīto tautiešu, bet gan ho'to pārstāvētājiem — mazākām vai- centrālākām komitejām un citiem mūsu iestādījumiem.. Skaidrs ir gan kjuvis, ka, ja kaut kas vispār ir darāms, tad to var padarīt tikai centrālajās amerikāņu iestādēs; to lūgt un ierosināt var. mūsu centrālās pārstāvības orgāni, tas ir arī to pienākums. Ar to mēs neapejami nonākam pie jauna (Beigas 3. lapi)usē) virspavēlnieks Eiropa mudina mājup ļPrankfurtā, 18. sept. (AP). — Ģen. Džozefs Maknarnijs todien Vērsās tieši pie pārvietoUEm personām ASV Josla, lai tšs pārdomā sava stāvokli wi mēģina atfriipsAes savā dzimtenē neatlcarlgil no turienes ai^tftkļiem; ASV okupācijas spēku komandieris savu aiobdājiimu adresēja pirmā kSrti 400.000 0P, kas nav židi» Jo fidiem paredzēta atgrieSa-nās PalestinS p9e iespējas llelākS skaitā. Maknarnijs savi paaiņojomā mssvēra, ka Savienotās Viilstisi „veicii^ un atvieglinās^' DP repatriāciju ns to mājām kā ^vislabāko atrisinājuma visiem, nz ko tas attiecas*'* ,Jr pilnīgi skaidrs, ka Savienotās Valstis nespēj uzturēt nometnes nenoteicami ilgu laiku," deklarēja i e - nērāiis. „Apstākļi jaunas dzīv^ vietas atrašanai Kanādā un Dienvidamerikā nebūs viegli,",viņš piemetināja, J o šīs valstis vēlas visvairāk piedzīvojušus zemkopjus." Savienotās Valstis, viņš uzsvēra, uzņems tikai 1,100 ik mēnesi. DP visliēlākai daļai Maknarnijs tāpēc parādīja sekojošas varbūtības ārpus atgriešanās viņu dzimtenē: „apmešanās uz jaunu dzīvi kādā citā zemē, uz ko, iespējams, še būs jāgail da vairāki gadi, vai arī eventu?.ln absorbēšanās vācu iedzīvotājos." Maknarnijs sacīja, ka viņš vēlas izkliedēt baumas par „viegliem, ātriem un plaša mēroga plāniem DP nometināšanai uz Jaunu dzīvi cituviet." Tlie Staro and Stripes Kons pavēl 4RRA's DP aprūpes štatu samazinājumiu Arolsenā, 18. s e p t— TOfRRA's pagaidu šefs Vācijā Meljers Kons (Myer Cohen) vakar uzdeva spēj), samazināt UNRRA's personālu DP aprūpies nozarē, tā līdzot; „radit organizāciju, kas būtu piemērota IRO pārraudzības uzsākšanai." IRO (International R.e-fugees Organization) ir jaunā starptautiskā organiz;ācija, kurai 1947. g. L jūlijā būs jāpān;^em UNRRA's funkcijas. Jaunā pavēle skar gandrīz ce^ turtdaļu organizācijas darbinieku. Kons izteicās: „So jauno pavēli izsauc nepieciešamība UNRRA*s darbīb^as izdevuttļu samazināšanai tiktāl, lai mēs varētu strādāt vēl 6 mēnešus pēc mūsu pēdējā budžeta piešķīruma līdz 1946. g. 31. decembrim." Pai-e-dzGt, ka turpmākai darbībai nebūs vairāk par 2;900 darbinieku — Vienoto Nāciju pavalstnieku, plāns lidz 31, oktobrim no§aka 1753 personu samazinājumu no patlabanējiem 4.743 darbinieku štatiem. Galvenajā mītnē nebūs vairāk par 800 darbinielcu^ ASV joslā paliks 1.290, angļu Joslā 1.095 un franču ļoslā 305. The Stars and Stripetii Vašingtonā, 18. sept, (AP). — Augstākie administrācijas pārstāvji šodien izteicās, ka prezidents Trumens izšķīries pateikt savam .tirdzniecības ministram Henjijam VolJesam, ka tam vai nu jāpārstāj runāt par ārpolitiku vai jāizstājas no valdības. Volless pirms tam bez prezidenta piekrišanas bifja publicējis pag. g. jūlijā 'Trumcnam rakstītu vēstuli, kurā viņš iestājās par ASV piekrišanu ^Krievijas saprātīgajām drošības garantijām," kaut arī ASV pārmestu salabšanas nostāju; 17. sept. Volless preses pārstāvjiem izteicās, ka viņš neatkāpjas no savas Ņujorkā teiktas runas domām, jo vairums amerikāņu gribot mieru un viņam jāturpinot cīņa ASV nostājas mīkstināšanai pret Krieviju par spīti ārlietu ministra Bernesa un tā palīgu opozīcijai. Maskavas'^^Pravda", komentējot Vollesa runu, ievadā saka, ka ,,Volless nav varējis noliegt AS Valstīs un Anglijā pastāvošās bīstamās imperiālistiskās tendences." — Prezidenta Trumena sekretārs Ross paziņojis reportieriem, ka viņš nekā nav dzirdējis par it kā paredzēto Trumena, Anglijas premjera Etlija un ģenerālisima Staļina sastapšanos. Z V i e d r i j a s pēckara pirmajās pašvaldību vēlēšanās jaunus guvumus atzīmēja liberāļi, agrārieši un komunisti, zaudējot konservatīvām partijām un valdošajiem sociāldemokrātiem. F a r 0 e 17 salās notikušajā tautas nobalsošanā par neatkarības iegūšanu vai paUkšanu pie Dānijas galīgie rezultāti noskaidrosies pēc ilgāka laika, bet, liekas, ka neatkarības prasītāju būs vairāk. Otras lielākās archipelaga salas .-^ Suderoe iedzīvotāji tomēr jau paziņojuši, k a viņi paliks pie Dānijas, kaut arī pārējās salas atdalītos. A n g l i j ā miris visā pjisaulē pazīstamais 69 g. V. ^astronoms sērs Džemss Džinss (Jeans). — Z v i e d r i j a s ievērojamais atomu pētnieks un Nobela balvas ieguvējs Dr. Zīg-bāns nosauc ziņojumus par „spoku" raķetēm virs Zviedrijiis par histēriju. Ierodoties atompētnieku konferencē Ņujorkāj viņš reportieriem paziņoja: „Es pats pārbaudīju vienu no šīm raķetēm. Tas bija meteorīts." Miera konference Parīzē Bulgārijas politiskā komisija vienojusies par līguma 9 pantiem. Viens no tiem nosaka, ka Padomju Savienībai jāizvāc savs karaspēks no B u l gārijas 90 dienās pēc līguma parakstīšanas. „4 lielo" vienošanās rezultātā Krievija ir ar mieru to darīt, ja Itālijas līgums nosaka, ka tas pats jādara angļu un amerikāņu karaspēkam Itālijā. Slavu delegācijas protestēja pret aizliegumu Bulgārijai eksperimentēt ar ^tombumb^m. V ? Anglijas iebildumiem, ka slāvi atbalstījuši tādu aizliegumu Itālijai, slāvi atbildēja skaidri: „Demokra-tisko Bulgāriju nevar salīdzināt ar Itāliju, kas i r viena no galvenam imperiālisma un ^ totālitāriāiaisma iniciatorēm." 17. sept. Dienvidslāvijas pārstāvis Beblers .piirmeta Rietumvalstīm' priekštiltā pjzjcijas izveido-šāižs nodomus Trii^as brīvvalsti nākotnes militārām akcijām pret Dienvidslāviju. 16. sept. Dienvidslāvija vicepremjera Kardeljs Itālijas politiskā komisijā dscēlīgi deldarēja, k a Rietumvalstis mēģinot „apvilkt smagu dzelzs priekžikaru visapkārt^ Vidusjūrai." UN Padorfiijas pārstāvis G i ^ m i i v o pieprasīja, lai Drošības padome liek Grieķijai izbeigt ..provokatorisko ri-cību" uz Albānijas robežas, minoritāšu vajāšanu un propagandu pret Albāniju. — ASV kongresa loceklis Toms, atgriezdamies no brauciena uz Rietumeiropu, VaSingtonā izteicās, ka «Vācijas un Francijas tautas masas runā par Jaunu karu im ka tas ir nenovēršams." Pēc prezidenta Trumena apmeklēšanas viņš sacīja: „Vienotās Nācijas zaiudē ticību. Tfi drīz jāatgūst, jo citādi tJN vārdļpmn masas v a i n nemaz neticēs." K^ra nozieilznieki Ar pēkšņu oficiālu pazi- jinu Nirnbergas starptautiskā militārā Eiropa gaida Eizeinhaueru BerUnS, 18. sept. (AP). ~ Neviens īsti nezina; kad Eiropā ieradīsies ASV armijas štāba šefs ģen. Eizen-hauers, — laikam ne agirāk par oktobra sākumu, bet ASV bruņotie spēki Eiropā jau gatavojas sarīkot v i ņam cienīgu uzņemš.anu līdzīgi tai, kāda bija prezidentam Trumenam un pārējiem valstsvīriemi, tiem pērn ierod(§ties Potsdamās konferencē. 5. okt. ģen. Eizenhauers ar sievu un dēlu Džonu būs Anglijas karaļa Džordža un karalienes Elizabetes viesi Balmoralas pili Skotijā. Okupētā Vācijā un Austrijā viņš uzkavēsies tikai 10 dienu, apciemojot ari savu dēlu kpt. Džonu Eizenhaueru, kas Austrijā komandē amerikāņu kājnieku pulka rotu. The Stars and Stripes tribunāla lēmunia pasludināšana par 22 apsūdzētiem nacistiem un 7 ria-cistu organizācijām atlikta līdz 30. sept., kad pŽiziņos „vainīgi" vai„ne-vaiņīgi," bet atsevišķos spriedumus pasludinās nākamā dienā. — Apaiū-dzētam Frikam, izrādījies, Bavārijas bankās vēl tagad noguldīts 1.23 milj. marku, bet žīdu zākātajam Strelche-ram 1,08 milj. marku Nīrubergas bankās. Neatkarīgi no apsūdzēto bagātības, torsļļBvas mēnesī drīkst Izņemt tikai ļ 250 marku un vēl 50, ja tām ir bērni. — J a p ā n a s blj. premjeram jTodžo un tā 28 līdzapsū-dzētiem, kl^lztelcās vien5 no to aizstāvjiem "—amerikāņiem, ir lielākas izredzes uz attaisnošanu nekā Vācijas kaŗanoziedzniekiem, kas gaida Nīmbergas tiesas lēmumu, visvairāk tādēļ, ka Japānā nav bijis nekā l ī dzīga žīdu vajāšanai Vācijā. — Džordžs Bernards Sovs intervijā Londona izsakās; k a pēc atombumlbu pielietošanas bez iepriekšēja brīdinājuma Sabiedjrotiem vairs n e e mt ētisku tiesību notiesāt uz nāvi Nirnbergas tiesā apsūdzētos nacistus. Līr-dzīgus uzskatus pauž arī citi angļu sabiedrības pārstāvji. 1/acUa ASV Militārās valdības informād-jas kontroles direktors brigādes ģen. Makklurs Berlihē aizliedzis ievest, izplatīt vai pārdot ASV joslā visias Padomijas joslā publicētās „avīzes, grāmatas, žurnālus un citus izdevumus," jo krievi nav pieņēmuši viņa piedāvājumu vācu izdevumu bri^ral apmaiņai visās 4 joslās, — Francijas pārstāvji atteiktišies lietot savā okupācijas joslā Vācijā kopēja parauga pastmarkas, kādēļ Sabiedroto kontroles saskaņošanas komiteja piekritusi šo kopēja parauga pastmiarku lietošanai tikai amerikāņu, angļu un Padomijas joslā. ASV Pēc 17 dienu streika uz 68 no 400 Ņujorkas ostā dīkā stāvošajiem k u - ģiem atgriezušjis to komandas. — ASV valsts parāds atkal samazināts par 2 miljardiem doL tin tagad ir vairs „tikai" 263.706.000.000 dol. — Valdība paziņojusi, ka papildus 1200 brivprātīgajiem zinātniekiem, kas pēc kara beigām jau atvesti AS Valstīs, lai palīiizētu militārā un k a - ŗaflotes pētniecībā, uz ASV nogādās vēllielāku skaitu vācu un austriešu zinātnieku. Paziņojumā no-^ rādīts, ka „vāciešu un austriešu z i nātnisko prasmi izlieto arī pārējie Sabiedrotie, kas piedalās Eiropas okupācijā." The Stars and Stripes Nemifri Krievijā? ŗ „New V o r k H e r a l d T r i b u - ne" 8. sept Jjniedz sava Londonas biroja informāciju, ļka ASV un Anglijas valdības saņēmušas šķietamil t i camus ziņojļumus no Krievijas p i r^ sevišķi nopinām iekšējām grūtībām Padomju Sa/vienībā. Sī Londonu un Vašingtonu salsniegusi informfidjia vismaz pa daļaE izskaidrojot Padomi-jas delegācijas t, s. obstrukcionfilo taktiku miera konferencē P^Izē. Visaugstākie ^rngļu-amerikāņu pārstāvji domājot, ka Krievija tiSām Izvairoties no ātras miera nodibināšanas Eiropā, Jo tai esot grūtības vai pat briesmas ar patlaban ārvalstīs atrodošos apm. 2.000.000 sarkanās ar mijas karavīru reabsorbēšanu pašā Padomijāi Kremlis, pēc šīm domānjĻ ir drīzāk ar mieru atstāt šos karfii-vīrus tur, kur tie atrodas patlab^ un pārtiek pa lielākai daļai no oku^ pēto zemju līdJijekļieih, nekā vest v i ņus mājās, kur, liekas, nemitas rūpnieciski traucējumi un pat pārtikas^ nemieri. Ziņbjuiiii par uztraucošiem nemieriem un liraudošām poUti ikārn pārgrozībām Padomju Savienībā mēdz atskanēt jo bieži, bet tie bieži arī pierādījušies par nepareizienu Labi informētās Londonas aprindās, kam tagad irļieejami zināmi konfidenciāli ziņojumi paiļ rOphieciskām grūtībām un pat par pārtikas nemieriem Ukrainā un Baltkrievijā^ izsakās, k a liecības par nopietnām iekšējām problēmām Padomju Savienībā ir Uk pārliecinošas, ka tām neapšaubāmi ir lielā daļa taisnība. So zlņo-j urnu apstiprinājumam min kādu nesenēju Maskavas^ radiofona raidījumu pašiem Padoihijaš klausītājiem, kurā bija teikts:„CilvēkoSp kas pieder sociāUstiskai • sabiedrībai, tomēr vēl i r pagātnes pēdas un viņu zemapziņā var nomanīt kapitālisma paliekas. Sociālistiskās sabiedrības progresu kavē tik kaitīgi,' ieradumi un atmiņas, kādi ir nolaidība, darba disciplīnas pārkāpumi, nacionālistiskās tendences un citas īpašības. Mūsu zeme no kapitālistu pasaules nav nošķirta liU" dzelzs sienu. Naidīgās Idejas vivc ielavīties šādā vai tādā ce]ā, jo īpaši ^tpalikušo ļaužu vidū." Citi pierādījumi atrodami laikrakstu telegrammās no Maskavas augusta beigās, kurās ir runa par ,4cardinālām tirīSanām,** p4r kādām ziņojusi pati Ukrainas komunistu partijas centrālkomiteja. Pēc oficiālās aprindās pieejamās informācijas, liekas, ir pilnīgi skaidrs, ka apstākļi Padomju Savienības iekšienē ir pat ļaunāki, nekā t0| var izprast no P a domijas oficiālās ļstatlstikas datiem par 25.000.000 bezpajumtes palikušo iedzīvotāju, 7.000.000 kaŗfi nogalināto un par drausmīgiem postījumiem rietumu rūpnieciskos apgabalos. A* S< Prof. Dt, A. Svābe atteicies no LPB priekšsēža amata Dažu agrāko profesionālo žurnālistu un vairāk vai mazāk aktīvo galvaspilsētas im provinces laikrakstu līdzstrādnieku trimdā Vācijā nodibinātās Lattdešu preses biedrības priekšsēdis prof. Dr. A. Š v ā b e, kā 18. sept. ziņo „LatvieSu Ziņas" Es-< lingenā, atteicies no amata. Līdz jaunā priekšsēža ievēlēšanai tā pienākumiem pilnvarots vicepriekšsēdis KārUs Rabācs- L P B ārkārtēju biedru sapulci sasauc Eslingeoā 6, oktobri. — Detmolda drīzumā darbību uzsākošā latviešu nedēļas laikraksta redakcijā darbosies Ēriks Raisters, V i lis Lesiņš un Voldemārs Dulmani.< Tā metiens atļauts pa 1 eksemplāram uz katrierh angļu joslas 7 latviešu DP. Radus, draugus uri paziņas m. brāļi Ozoli no Ķēču p. un j4nis Reščcv-skis no Seces p.: DP Camp 1203 F. Flensburg-Fniierlund (24)- 3640 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-09-25-01
