Bavarijas Latviesu vestnesis, September 25, 1946

              1;
SSts aizkus^jums pārņem, kad
atšķlpuB& G r o i ^ r o ^ mūstt U%
karavTfa ņōmēth^ ZiemeļvācijS «p-rūpības
daļas izdoto V i ļ a L e s i ņ a
pagaro poēmu „L e ģ e n d a." Var
redzēt, cik grūti ir nācies sadabūt
to pašu vienkāršo papīru im vācu
veco afeStf kjtttonu vākiem; So^ ne-pretenciozo
issdevuinu iekārtojis J ā ­nis
S^drabiņš^ un ilustrējis
K ā r I i s S i 1 i ņ š. „Leģendas" jēgu
šim laikam izteic Viļa Lesiņa ievad­vārdi':
„Klusu, —. te gulēs mana
gvarde, mani musketieri... Tiem
jāatdusas reiz... Bet gan viņi at­kal
celsies!''
Apgāds „Māra'\(Blūms un Beķe-rii^)
Bēmsenā pie Hamburgas-Berge-dorifas
laidis klajā pavisam citādu —
uz ^krlta, papīra un ar S. ^^idberga
vākii rotātu, it greznu miniatūrgrā-matiņu.
Tā ir R i t a s L i e p a s ski­ces
„P e g a z s u n k a 2f a." Cena tai
nav uzdota. Ve! i^azāka un daudz
pieticlgāk apgādāta, bet par 1 marku
dabūjama ir J ū l i j a V a i v a ra
„SkoIu bibliotēkas" pirmā mazgrā-matfi>
ā LibckS — Pludoņa poē­mas
«Atraitnes dēls"un „Refc-viēms"
ar»JāĢa Rud'ziša pie-zlm^
m.
Kritikai piesūtīta drēbnieku amata
meistara A. T e n i s o n a Ķempfena
(Salzstr^ 24) sastādītā JPasmaciba
kongo,^ dāmu un berhu velaa pier.,
ģriesaim." A. Tenis(Hia labā amata
meistara slava garantē, jādomā/ne-,
]ļielās grāmatiņas (cena, pēc pavad­rakstā
spriežot^ ir 6 marl^asī prakti$ko
nozīmi un vērtību. Piegriezumu un
mēr\i izskaidrojumi (tādi doti arī
lietuviešu un igauņu valodā) tomēr
ijjteikti tik kroplā latviešu valodā»
ka grūti izšlprties — smieties vai pu­koties,
feas, pi^rpēram, ir grāmatiņā
ieteiktie „g.Ģi§ā" vai ,,tems" krekls»
^ievļesu pidzamo," ,,iesūta jeb uz­sūta!
krūte," „$Iic!tes,", „kverlfts^ divi
dalāift" .»jeloki krāsalnes drēbes/'
„|^žksas teiHs" utt.? Ievadā autors
gan saka\ ka grāmata būs labs pa­līgs
mājsaimniecībā, kur vien likteņa
vētras aizdzen^ bet latviešu tekstam
tomēr vajad2;ēja atrast sapr(;itamā-kus
vārdus. V,B.
Angļu joslas latviešu ev.-lut. mā­cītāju
konferencē 11. \m Iii sq?-
tembri Gēstoclrt;^ ,^aule$^ nc^etnē
no tuvām im attālākām tautiešu no-matnm
pulcējās 40 nSatāju. Viņu
vidū bija arī prof. arch. P; Bauidziņš^
prof, E. Laube u. c. mūsu gara dar­binieki
un zfaātnieki. Kbnfer«:ice^^^
ievadījumā angļu josks g m g ^ dzī­ves
vadītājs, Latvijas ev.-lut. baznī­cas
archibīskapa vietnieka prāv;
Edg. Bergs svētvārdos norādīja»
ka^pĢg pārciestām vētrām taiitu dzī­ve
ieies vecajās gultnēs im arī munis
būs lemts atgriezties brīva Latvijā.
Viņš nodeva archibīskapa prof. Dr.
theol. T. Grīnberga, Latviešu Cetit-rālās
komitejas priekšsēža; p^^ Dr.
K. Kundziņa un prāv. J. Ķullīša
sveicienus. UNRRA's 130. vienības
pārstāvis Jensens uzsvēra, ka pat­laban
garīgās dzīves vadītājiem jā­ietekmē
tauta vairāk par politiķiem.
„Saules" nometneļs komandants N.
OSiņš aizrādīja, ka pirmā angļu
joslas latviešu ev.-lut. mācilāju kon­ference
notiek DP nometnē, kurā pēe
Vācijai kapftulacijfaff pirmā >§Hāsra^
mūsu tautiešu organizēšanās koi»-
jam darbam. Vēl sveica
gas Bometn<is komsaidants^ R. Mauče»
„Mūsu piirmais uzdevums" sacīja
archibīskapa vietnieks prSv. "Ēāg.
Berg^, „ir stiprināt tautu, lai tā ne­zaudētu
savas kopības saites uņ ticī­bu
atpafikļceļam uz dzimteni. Otrs
— mums jākļūst drošiem un stip­rākiem
» lai trimdas ceļu varētu stai­gāt
ar uz aiugšu vērstu skatu. Mes
esam tauta, ko Dievs ir cēlis. Tai
Viņš dos ari nākotni.'* ^ ^
Garīgās aprūpes ^bārņ konfe­rences
dalīfc^nieki aiig|u Joslu jaolēma
sadalīt 6—1^ iecirkņos, kufus vadfs
novadu vecākie mācītāji. Baznīcas
virsv^d^ nodaļa Haiikburgāi tos jaui
izraudzījusi. Pēc Latvijas tradici-jām
oktobra otra šr^ētdi^ arī trim­dā
atzīmēsim Pļaujas svētkus. Mā­cītājiem
jāsTita baznīcas virsvaldes
nodaļai Hamburgā ziņas par izdari^
tāiftt^^^^^^ k^^
iesvētībām, dievgaldniekiem utt. D i i -
zu»^ to d^lešiiEiigrā^
S.OOO eksemplāros, ko jau
iespief Hannoverā. Latviešu bij. ka­ravīru
dzīves un darba rosināšanai
ļalvJ^ g^du^ v ^ Laufere^ k^n^S^^eš dalIbnieM arigļu joslā
,»Saules" draudzes pr-ks J . Zemitis pilnvaroja māc. Oļģertu Rjaiili, bet
ua pareizticīgo priest J. Sķiliņš» par cietumā nokļu^Aišo tautiešu ga­rīgo
aprūpi jāgādli māc. Rob^am
Āboliņam. Konfer«encē zžņoja, ka
Mi^ehS apĢl^nātl^^^^^^draui-dzes
māc. Frišenfelds uii Džūkstes
draudzes riiāc; Lūsis. Abas CJertrū-des
baznīcas Rīgā esot veselas^ jo
tur pag. gada Ziemsvētkos notikuši
dievkalpojumi. .• .'I"'.• ,
r^of. Edm. Smits konferencē/ re­ferēja
par baznīcu un dogmatiku,
prof. L.^ Slaucītājs |>ar dzīves
Stifeiļlerii^^^^^^^p^^
A. Skrodelis par rteKģisko dzivī ta­gadējā
vācu evaņģēliskā baznīcā un
inic. J. Meisters par kristiānisma
ietekmi uz latviešu tautas dvēseli.
Referāti izraisīja cllaudz pārrunu un
svaigu (temrti^^n
gās dzfves druvS. * • ^'
Lai Dieva svētība pavada mūsu
baznīcu atbildlg^jS tautas audzinā­šanas
darbāS,
avīzi visai: angļu jbs^^
saņemtas un atliek veikt tikai avī­zes
organizēšanas darbus. Praktiski
rezijiltāti, cerams, būs jau septembra
otrā pusē. Redakcija, cik paredzams,
atradīsies Detmoldā. LCK „Infbr-mācijas
Biļetens** tāpat torphiSs iz­nākt
visma? tik i l ^ , kamēr jaunā
avīze nebūs pilnīgi iegājusies.
Savi laikraksti angļu joslā tagad
hus arī iģ^l^jiem, iietuviešiem,^^^^^i^
ļiem, dienvidslāviem un ukraiņiem.
anālu
Uz, MeiamingeBO pārceltie Nērd-l
i n ^ a s un daļa Dcmauvērtas no-m^
tne^ latviešu, kas atsevišķā vie-
Drlbā^ novietoti Kalna nometnē, pili:^
sapulce is^teica vēlēšanos arī turp^
māk palikt atsevišķā vienībā ar sar*
vu komiteju. — Pašu spēkiem rū­pīgi
sagatavotas un ar sekmēm jau
izrādītas K Blaumaņa „Skroderdie-naa
SilmaČos" 5 ainas 0. V-sK^
Pēc AugšĶfalcas Svarchofoaas lat­viešu
nometnes pārcelšanas, uz
HHarktredvieu c^ls ari pārējās 4 nelie-lls
N^inburgaa (vorm Waldi aiffiņķa
latvi^u nuiiietncs. Pārvietotajiem
M-cas j^Kaatuer Brau*" 4' s^
viesnīcas ēkā gandrīz katrai ģimenea
iznācis pa atsevišķai istabai. Tagad
latviešu skaits M-e^S jau parsiuĢdž
600. Viņu rfdbā nodota piala s^
kojumu zāle, kas visai piemērota
teatŗa izrādēm, koncertuem un citā­diem
sarīkojumiem; Edi Virzas .pa­matskolā
turpmāk darbbsfes i»^.^^P^^^
Brencis, kas M-cā vadīs ari visu ^
jienes ev,-lut. latviešu garīgo» daavi,
}0 sava pastāvīga mācītāja te līdz
šim nebija. — M-cas ev.-lut. drau­dzes
kapos iesvētīta piemiņas plāk­sne
latviešu bij. ķaiavīram un i n ­validam
Rūdolfam libertam no Val­gundes
pag., kas, braucot ar divrite^
ni, savainots im miris šejienes slim­nīcā.
Plāksne darināta ps» tautiešu
aiedojumiem ļV. Zirnītim). — Reit-
Hngēnas latviešu komitejā Iranēu
joslā par pr-dl ievēlēt$ V* Vinter^
par locekļi^ V,» Bandinieks, K
Grīnbergs, A. Sietiņsonš un B. Sei-beHs
(EfiKssts iUaBks), — UNRRA's
35- vienībast dir. P. Truša fTrouchaut)
pēc DP pāi'baudes, IKlM^gas latviešu
nometnē» no kuras izraidīti Jau 32
iemītnieki, īpašā rakstā pārbaudes
komisijai lūdzis ievērot vairāku iz­raidīto
ģimiapru sevišķais apstākļus un
pārlemt 7 lietas. Vairākas ģimenes,
kurās ir veci dlvēki, mffisi bērni vai
invalidi, ai^izraicBšanu ir pārdalītas.
bir. Trušo solis nometnes iemītnie­kos
radis dziļu gandarijiimu. — DI-burgieši
p^tteicigi par Blombergas
viesu — Hertas Lūses, Emīla Mauri­ņa
un komp. prof. J . Mediņa" vērtīgo
koncertu lA; Eīdtaiņ^ --^ L ^
kooperatīvu organizāciju centra pre-zidija
sēde Oldenburgā pr-dis J.
V i 1 c i ņ š aicināja organizēt ražo--
šanas, darba un patērētāju kobperS-tīvus,
dibinot tos no mazuma, kā nu
katrā noīrietnē un vietā tas iespē­jams.
Vietās, kiff dzīvo arī lietu­vieši
un igauņi, kas nevarētu no­dibināt
pašu kooperatīvus, tie uzņe­mami
par biedriem latviešu koope­ratīvos.
Ja nometnē rodas vairāki
kooperatīvi, tad to kopējo lietu kār­tošanai
noorganizējamas^ sadarbības
kopas, kurās jāieiet visu kooperatī­vu
valžu priekšsēžiem. Par LKOC
sekretāru ievēlēja i»ag.6cc. Augustu
Ģzolu 'un pieņēma ražošanas koo­peratīvu
darbības noteikumus. Iz­strādāti
un pi^emiti art darba koo-perātrvu
darbības noteikumi. Notei­kumus
skolēnu kooperatīviem fz-strādās
vistuvākā laikā. Nākamā
L Ķ O C sēde oktobri, cik paredzams,
būs Gŗevenē. — Oldenburgas DP
preses darbinieku apsprfedēUNRRA's
vienības dir. Džemsens norācfija, ka
jau ļ!dz ^1. dec^mfeiri^
ganizāciju un tās funkcijras pārņēma;
jaunā Starptautiskā b^ļu orgattizā^'
ci ja — IRO. Starplaikā īpaši ap^-
mācītas UNRRA's darbinieku vienī­bas
ļ^lgi pārbaudīs visus DP,. ne-interesējoties
par to tautību, bet gan
vai katram atsevišķam no tiem drīkst
būt DP tiesības. Uz Angliju darbā
aicināto sieviešu reģistrēšana pār­traukta.
Pieteikušās drīz sāks pār­baudīt
medicīniskā komisija.—- O l ­denburgas
latviešu pārstāvis apga-bala
padomē inž. R. Putnaērglis uz­aicina
visu veidu jau pastāvč^u un
projektētu latviešu un jai&tu ražo­šanas
uzņēmtimu vatEbu iesniegt v i -
lAtvieŠir C e n t r a l
1^ kārtīs HidesdiiS^l^^ DetinoMiiir
Mdzot irrjau s wr
Lai DP sagāztu labāka^ studē\
iespējas» angļu jos^s vācu
augstskolām jaunam semestrim no­teikta
jattma uaļ^m^ahaa
Varēsi uzņemt Helāku skaitu jaunti
latvie^ studoittt. Augstskolās DIP
st»ienliem pdešķktle vietu 10 ^ o a
hiS$šy^ atsevi^^
fautībSm, ar ko nebūs ndbnantoti»
^r^etu^^^^,)^
i^i<^tšējā^^^^^^^^^ S ^ Kandid^lļ^
kas v 3 ^ studēt, i r laid jāii^rv^kta»
vācu
ti4m jāi^lda 3 ank^as un, |dey^
nojot kvas t J M ^ ^ iha^
klfijīlKls^ v i r s a i ^
sitva» nometnes birōli ii^kvk^
cltes^spēk^ prof. j^fiodl^
tas ,<Sāulē* „Latviešu V§stoc^ra^
rāda: ,4iambiBPga| DP uolverritātē
darbs rosīgi t^
raksta i^p^latlisi zīļ^ par
sitātes slēgSanu i t mpa^essL^*^^^^^^^^^^^^
miem» ndz ar ziņām» kādus ražolu-mus
var dot eksportam resp. kādi
noņēmēji tos meklē un var eksportēt
uiļ kādi ir zināmi dīkā stāvoši vācu
uzņēmumi. Sīs ziņas adresējamas:
Ammerlāndeŗ Heerstr. 60, Olden-burg
i . 0. Vardele pie Vēdī­tas
atklāta jauna latviešu DP no-riletnfe
Oldenburļgaa apgabalā. Tā at­rodas
ļaizlja. K i ^ ^ Visi iemīt­nieki,
izņemot bērnus tm darba
nespējīgos^ steādā» Visvairāk meža
darbos. Nometnes jkomandants ir
Smitš (»IMenas PajĶme^^^^O
m . Skftāis
, Ikdiena
Sēd man^ ikdiena
Salmu kaudzes līkajā kārtī,
li^koņu pelēka, ka vārna nosalusi.
Necilā ledaini stingušās kājas,
Acu akās ie^imis
Sāpju miers.
Antons iet pasaulē
(Beigas)
Stāds ar Antonu neuzdrošinājās
^črfstāt savas Vietas un tranticēt nmā^
ISjus, abi saprata, ka tas neižskaff-fos,
labāk pagaist, varbm Zefe paU
trtSiāķ līdz viņiett?. Antonam ioftiēr
kaut kas iedūrās sirdī tni dtlša tali^-
JSš sašjukt, bet pienāca saihihiece,
detorgi iegrtjzf jās bariņa vidū un uz­sāka
savas runas:
,4iabi esat strādājuši šonedēļ, tādēļ
drusku papriecāsimies. Iesim dārzā
pa^atltl^^ vai nav kādas c^s ienā^
kušfis... Ari mauriņā varēs atlais­ties
un papļāpāt Ei, meitas, klājiet
gaiduf Šodien man maza goda diena,
iedzersim ūrl ieēdīsim, ko Dievs de-,
v i s . , / '
Ar saimnieci uh Zvīku priekšgalā
viss bars devās un dārza pusL Linij-nieki
cieša grupā turējās tillīņ aiz
^Ciesniecp. Kad priekšējie jau bijā
pie iznestajiem galdiem. Stāds pamā­ja
ar galvu, viens no pītmajiem f)ie-r^
va tuvāko krēslu,, iespieda tajā
saimnieci un tuIiņ, skaļu „Iai dzīvo r
saucienu pavadītu, svieda gaisā. Pā­ris
reizes viņa iekliedzās no prieka
un acīm vērās uz zemi, laikam reiba
galva, bet cēKji neatlaidās un, aiz­vien
no jauna iekliegdamies, krēslu
ar sēdētāju uzžūpoja gaisā.
Šovakar visi Jutās drošāki, dārzā
nebija tā, kā pirmo reizi telpās, te
pie lielajiem galdiem varēja izsēsties
Srti, atspiesties,uz elkoņiem^ nmāit
skaļi un smieties cik patīk. Ciessiece
i r Zviku un ZdH atkal sēdēja vioiā
p i ^ uniciti |»re^, tikai iordz Anto­nam
bija jāskatās meistara svinīgajā
sejē. IttOpesti^ pibiu tēva skatu tas
uzlūkoja Antcmu, aevišp
bet vēīāk a ^ u k a labvēlībā im mā­ja
runāt dri^ik, kad red?:ē}Q ? ^
vēl bikli izsm^sm vārdus uz Zelēs
pusi.
„Vai, tadi mūzikas Jum® nay?*V jau
labi sasards, Žvika ieprasajfe uri
skatīja Hodailņu kā parasts savā pa­vēlētāja
skatā. >^
„Kā nav, iJt, iĒtr iU)dzi^ atsaucās
un tūdiņi cēlis, „Ja tik bfls visas sfi-«
Namiņā ŗAe sienas karSJās ģhaia
un mandofina, vecu veea£s instrur
mentu inventārs^ bez kā n e i z l i^
viena līnijnieku istaba. Reizēm tur
redzēja arī vijoli. Ģitāru spēlēt Ro-dziņš
prata, arī uzskaņot, tāpat man­dolīnu,
tikai to viņš maz ņema rokā,
jo, kā teica, tai viņa pirksti esot par
bieziem. Tur atkal Kriemiķīs bija
meistars. Vakarstundās, parasti
starplaikā no mazgāšanās līdz tum­sai,
abi muzicēja un tad visi uzmanī­gi
klausījās.
Rodziņš driz atgriezās ar instru­mentiem,
uzvilka ģitārai Jaunu s^gtt^
par laimi bua gaifijusies lieka, un
varēja sākt spēlēt Mierīgs m No­pietns
viņš gaidīja uz iO-iemiķi, kas
uztraucies grozīja tapiiļ^Si nevarē­dams
uzreiz uzķert isto slāgu sa­skaņu.
Kad ari mandolīna bija kār­tībā,
Kriemiķis vēl nevarēja iesākt,
viņš domāja gabalu, knibinājās ap
stīgām, strinkšķināja, līdz Rodziņš
pusdusmīgi pateica: .,Kad Prāterā
zied; koki..." un tūliņ gabals iesā­kās
ar slaidiem Kriemiķa pirksta
braucieniem pa mandolīnas kakliņu
no apakšas uz augšu.
Ciesniecei mūzika patika. > „Jauki^
jauki!" viņa smaidīja, kad gabals
beidzas, un slavēja spēlmaņus ari ci­tiem
vārdiem. „Tak kaut ko citu
vēl protat, nevis stabus un stieples
vien cUāt Varbūt kāds grib padan­cot?
Paraujiet galdu sāņus, lai lie­lāks
laukums!" ^
Nekāda lielā dancošana neiznāca,
ndtiija Jaunkundžu, ja neskaitīja līdz
Ciesnieci un kalpa sievu Ilzi; kal­pones
ķauitrējās klajā: neesot
tā saģērbušāsi Ierunas nelīdzēja un
Rodziņš pierunāja, pēc brīža abas
iznāca dārzā pavisam citos lindrakos.
Slaidāko l^āds tūliņ saņēma rokās
un aizlīgoja valsi par z^āju un aiz
viņa TeniJ5 ar mazāko. "Kem nelai­mīgi
aizmetās kājas aiz ciņa uņ abi
nogāzās. Meita izrāvās, noskrēja ma­lā
un turŗ»māk noņēmās ar Teni ne­dejot.
„Ko ar ^du, kas g^žas gar
aemi..." pietvīkusi viņa teica Ze-tei
\m lanbdnājās^ lakata ^tCu±
Zvīka uzitudza saintmiea^ un» tikai
ŗ^ās tui'ēdāmie$,, viens no otra
krietni atistatu viņi grieza īstu vec­laiku
valsi. Zete vēl bija brīva. Jā,
kas gan viņu uzlūgs?^^^—^ Antons no­tirpa
pie šīm domām un, nez kādas
varas sviests, pēkšņi devas pāri lau­kumam.
Zete, redzēdama viņu tuvo­jamies,
psiti pagājās pret! im iekļā-vārpuiša
rokās.. Antons. satvēra viņu
cieši — baidījās, ka pēkšņi neuznāk
reibums - un abi tad īedejoja lau­kumā.
-''^-^
Brīdi viņi deJe^a kli^ēdami. Nebi-^
Ja nekāda iegansta sarunām. Antons
skatījās Zeta iesāņus garām un tikai
kā neviļus reižēin pavērās sejā. Bet
tad Zete iesmējās un atvainojās: k r i -
t€* nost kiiHT^ V » P l e ^ ^
t o ^ viņā likās ito^^^^^^i^ un tū­liņ
runāja tālāk, izstastl(iama;^^k
māmuļa šim vakaram jau ilgi gata­vojusies,
ka sen viņa zinājusi, ka ie­lūgs
visus UD arī līnijhiekus. Kā pa­tīkot
viņSiS mājās, vai citur nebijis
labāk? — Antons nemācēja melot»
izstāsti^ ka tikai pirmo vasaru H-nijniekos,
ka agrāk strādājis tīrumā.
Tādēļ gaidot toreiz nonmāto siena
ttOku. Vs^^^
Te māj ās esot jauki, — Antcms uz­slavēja
saimnieci, viņa esot viesmī­līga,
neesot lepna un Saucot arī v i ­ņus
pie g^'allda. •
Sai brīdī 2^te pievirzījās Antonam
pavisam tuvu un teica klusu:
„Vai Jūs nedomājat, ka eš gan es­mu
lepna?..."
Antons nezināja, ko atbildēt. Kaut
kas viņā sila un viļņojās, cēlās un
pus»
un
pMra. Ja varētu tā droši im īsti r u ­nāt,
ja to drikstētcr, ja te apkārt n€^'
būtu citi, - - v ^
leptla, ka viņa ir laba m .
Vairāk^^ h
„ ^ esat^ 1 ^
bafef un saspieda 1 » !^
1 ^
nopūtās, pasmSldŠ^a.
# Antonā, sja;^a
,,Niciet.«
Abi izlīda cauri ogidajlem. fMekSl
lauStmiiņŠ^^ <^
Antons ndcad l i ^ j a nri^n re-s.
Veranda stikla fe^ei^
malaj krāsc>tš ^
es. Zete gāja pa
ņā granti! 8 1 ^
jptoflv Pie? dobēm ri>t apsltājās^ A r ^
gainul^s, tonriSr turējās^
stftnri sita. Ko viņa taģg^
kas Jāsaka vai J^ldaara? DaasiMafI
MJa d^rdēts^ ari i)edējā^^ 1 ^
rridkbs, ka puiā^
un p01as nidtis
to tagad dariliu?.
Zete atkal pārtrauca viņa domair.
/„Sestieties te/' viņa vijenkārSf leksi,
«parunāsimies.** ļ
Meitoae ats^ solā pie uiei
pameta ar roku |»ret $#uļkr^fo
ābeles. Anims pavilka to tuvāk, paSi-laik
Jau sēdās, bet ak DiwB!
i)em vtņd vairs nebija atbalsta m
viņš kopā ar krēa^lu izstiepa zāllL
Zetei nāca smiekli, tconēr viņa vai->
<^ās un palīdz^ Antonam piecelr
t l ^
J m laikam, ižkustmājāt,^
viņa radīja uz aitioaisitĻ^^
kas:.;.;.">y-":;>
Antonam gribējās pazust» bu| citā
^rietā ķikmae^ tais
pašos vecajos Damībniekos Šitādu
izgāšanos! Labi vēl, ka Zet^^ nezo-ŗ
bojās... Bet kas zināja, ko viņa da­rīja
sevf, varbūt kkš^gi tnolfa vic^-
nos smieklos.
,^Jūs laikam šāc@ kres@ sli^
dējis?"
1^ bila, Antons t a f i md^Ja sēcU^
Jis. Auksti sviedri vien viņam
dās uz pieres un deguna» vairāk no­kais
ikenotika, ne viņi runāja, nesmē-
J$š. Aiszi kiuiiiem k l a i ^ un dancoja
n|»i; š^l^^^
Zete vēroja Antonu, ^ a t i d a B^
V i ^ neleii atpidE^ mklasla v i ^
Varēja ta^¥^^^^ mmsm
dttba nevirllgt^^^^^^^^
petoin^ Viņa, am^ņiSim^^^^^
kā to smica draudseim jdio^ agrl&
ta&am t^ i k ^ ^ ncliūtu doinā|BS^
Un Id 1^^^^
ca. Viss l^jmģs^^
kad vairs nessiuks s^d&t. K a Zēl^is
iviņu nedsmeoš^ t i «ni likās.., Ģlull
vai raudas» n ā ^ — vijit Jau, dtn
«fekā nevšBr^ afad^
JFfe^et vS," Zete
narbkaii,,Biju aizdomu Ko ^
Jonls^ gribēju paā^^
un arī dtu vS, BeftrstieU^^
Antons siĶtlj^ uz wff<*u doW iffi
sirds, jau^^^^^^^^K maa^M
fesvilās no Jaima. Kā Zele vienti^r
zinājSĻ ko prasft un ko rādīir
pi^āja 1^
katru,'ziedu.;-
skaistāki riecB-^Anto^
gribēja teikt, ka t ^ i r viņa
Bet I M J - - vismaz kāds iegansts
v i p^ceft:^
„Mana
tad izai^a gan druska Uelāk^. Ife*
ftiā nu kur§ vietā. A r i ir ^aist»*
1 AW noliecās dobes izģrotf JS
K*ās ziedu pēe zteda. Tad p a ^
ari - tālāk. Va—lod-a s -^^--njās. Zett