Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1950

              b: '4-
i
i*
Sestdien, 1950. g: 18. martS.
nkiatuoi takslof mkkiiTSSaS nav
teātri auoi («dakcilat doīpaa^
T-ffT
KO LIKSIM
PAGALVI ?
„Māt, nolien man to pagalvī!" sa­cīja
vecais iiwSiftu tēvs, Eāž|ņš
bija iesviedīsi caw togu akmeni vi­ņa
pirts istabiņa. Akmens bija no
Indrānu zemes, sirmajam saimnie­kam
mlļS» Viiļš vēl n^ņpj?l^t^ ķa
Us bija kaiS materiālisma pirmais
tizbrukuma mēģinājums latviešu ga-triarchālajam
lauku garam.
, Hmi m tfkai MvĶm tev^ W ,
ir ņo sava ^ēt\^^ķ'\ t>?t visi
laivleSiļ 2«,naptiif|ķi atr^Mtļ aenļi^i.
Sv«le pķuppiU |i(),cē.ŗt mu?r fitāc^l-ēķli^
pat pirti^ii vfttŗs |^??i^tadaiņt
zmm kop^l^% ^T%s v§lrs nav
m$ syt^tl. aķļ3j\pņs, b^^ sņi^a
W>*i|i J ļ o 8v#if i^mM m^V
latvieSu zemnieku kŗft^iņ, ļaļ iv^v-cinatu
latvisko lauku garu. Gandrīz
{^(l«l|l\tii ilgi «f iŗ mtijļif, j^ū"
t^iutvk ^ pnMri^^isķi un mpŗSH
l%H T% taJii stipra
W v^^ifkft Kas m gš^n
m9Ju ifļrfjClMSanati'par^^^^ ņpjsitl-?
ļ l8 fer Ŗltatt^sif» 9l*!PM?i^^^ s^-;
m J i ^ ^ r 11(5» r^cfe^m to rpsīni
5^gar\fe5rtmi^ ķMrt-^
Ms. M vaiŗptu «^mnt^kl» ķlr^^ ma-.
teŗiālp ķļj^ tji r^H\| iespēju
iātīt bērnus augstākās skolās. Sie
Daugiv^s Vinagtem Apgliji jiu
I^SraāpA STA^pUS KRĀJ^ZpŗvU ĶASBI
ar! rada piepildījumu un Ja
K » i ^ ļ * Iķpļptp i M v i ^ BiTOBiai
;un nemltjig^iA «uķJltU^A
i% « l l j ^ ^ «^9k¥ita tālu aet
ābele?, lielais vairips jutās ciešānļ^
Slitām tietejpi^ sava dzimtā Kļovada
im tēv^ sētfis. tauku garīgais pa­vards
nebeidza kvēlot arī clft darbā
aijājušajos . latviešos. Tādēļ tikai
ieta lauku māja mainīja savu īpaš­nieka,
bet to vairums palika dzim-laa
vai<il$.ahā no paaudzes uz pa-tVHizt,
latvteSvi zemniekam viņa
ateltid^iiņ, niiāiSs;!^ tikai kails
iealkumu avoti, l^et ^an ģimenes
kaš sargājams; kopijams
im nodpdamš nākamajām ai^sēm.
ņ latviešu lav^ku māja saskanīgi
valdīja sird^t mīlestība un uzticība
Hdx Itapam un vēil aiz tā. Tas ir
laiviņu z^mnl^a gars, kādu velti
meklēsim citā» zemēa. kur cilvēki
teuii^ ipāl'i \*wkata par i^fiJoSanas
v^l topilHa iegul#anaa ob?.
tatvietts, turpi?etf, jutas nesarau­jamām
saitēņa siets pie katra ak­meņi
laukmalā, pie kaira koeiņa
blra^ vai kfdmiņa ataugā, Jo t^e visi
ir viņa prieku un bēdu, viņa mūža
pflliņu l^iniekl. Briesmīgākā ne­laime
iķi^i brīdis, Ja kādreiz likte-ņta
lOnia fiķirties no dzimtās sētas
un doties sveāumā. Tad paša mežā
griezts ^)a spieķis vai sauja dzim­tenes
smilts ir dar|ākās relikvijas,
ko e^ā līdzi ņemt ^
jJRedzi, tQi egli ar strupo galotni —
to kādreiz es nocirtu tavai pirmajai
Ziemssvēiku eglītei. Un bērza celmu
ar atvasi blakus: šis nocirstais bērzs
bija pai^ līksti tavam šūpulim, bet
no atvases es darināšu ceļa spieķi,
ko aiziet no Strautmaļiem," stāsta
vecais Strautmalis savam dēlam —
mācītājam, ku^a dēļ tam barons
Zanden» liek atstāt savu dzimto sē­tu.
Tikai ceļa spieķi no sava meža
viņš paņem līdzi.
Taga^ m^su dzimtenē rīkojas sar­kanie
baroni, kas visu? zemniekus
izdzen no mājām, lai tie kļūtu par
vergiem un dotos asinsliecinieku gai­tās
uz tālajiem Krievijas apgaba­liem.
Tā irijrausmlgs^ traģēdija,
kādu latviešu zemnieki nav piere-
Cķēļņ|\ savā vēsturē. Ja vel dažus
gadus turpināsies boļševiku valdī­šana
mūsu dzimtenē, tad ne tikai
latvieši, bet J^rt viss latviskais tur
būs zudis. Tas liek mums ikvienam
skaidri saprast, kāds uzdevums un
atbildība gulstas uz katru tiimdi-s
nieku. Mums jārūpējas par tautas
dzīvā spēka vairošanu un ne mazāk
par latviskā gara uzturēšanu, — tā
gara, kas nāk no dzimtās lauku sē-.
tas un ko iemūžinājuši savos darbos
mūsu labākie dzejas un prozas meisr.
tari.
Ķad rei? Latvijā vajadzēs noārdīt
nejēdzīgo kolhozu sistēmu, liekot tās
vietā atķai latvisko lauku sadzīves
fUrtību; tad šim garam būs atkal
āatd^mst visā košumā. Mums tas
: isagla^. ?veŠH ietekmju neskarts
un j ā p t o ^ vesels atpakaļ dzimte­nē.
Ar dedzību un neatlaidību tas
kieau^zinat musu bērnos, lai ari viņi
augtu piMT drošiem karoga nesējiem
Vn n^IVbtgiem latviskā gara iedzi-irtnatUJlem
Jaunajā t,atvijā.
Hksim pagalvī latvisko lauku
J. ViJmalietts
Daugavas Vanagu fonda Anglijā
gadskartojā delegātu sapulcē valdes
erieķlil^ia 4 Tomass ;fiņcūa, ka
DV^^vTenības darbojas ne vien Vācijā
un Anglijā, bet ari Zviedrijā, Beļ­ģijā,
Itālijā, Francijā, Dānijā, Ka­nādā,
ASV, Austrālijā un pat Tas-n
^ i ā . Saņ^ta$ ziņas^* ka DV
orgai^^jas aiS Br^#ii? W Argen­tīnā.
Anglijas DVP biedru skaits
pēdēji i^da laikā divkāršojies un
tags^l iŗ |800, ķ^s apvienoti 125 no­daļās.
Parbs attīstījies daudz un
dažādās nozarēs: DVF piedalās
Latviešu nacionālas pfļdomes Liel-l^
itlnija dibināmā, turpināts palī­dzības
4^rbs kā Vācijā, tā Anglijā.
Vļ V|ciju nosūtītas mantas par 947
mārciņām*, medikamenti iegādāti
par 1^0, bet palīdzība darbam iz-
K9 ļarikojas, lai iegūtu
ASV pāvaMni^ībM
Pavalstniecības jautājumu ASV
regulē fpaSi noteikumi» ar ķuŗiem
var iepazīties t. s. ftnmigration and
Ņat^r^lij^tion Service birojos, kādi
atrņdas visāf lielākajos pilsētās. Lai
i^g^tu ASV pavals,tnieclb,u, vispirms
Jāpieteic tā aauf.am^ „pirmā doķi^-
mēņtācija*^ (Jirst Paper?). Kad no
šfs dqkumeņtāci|as pāgpjuši 5 gadi,
iķvienV persona," kas ASV ieceļojusi
likumīgi, var pieprasīt pavalstniecl-
|»u. T^ēu pimaā dokumentācija^ ne-nozīrŗ^
ē, ķa apHk^ntam pf c 5 gadiem
pavals^r^iecīĀa katrā ziņā jānieprasa;
aŗ aj^ilkāciju viņš vi^I^i nodfošinai
sev tiesības pavalstniecību pieprasīt,
iestādes paš^s pavalstpiecibu ne­vienam
Ivepied^va^ ^ šī jautājuma
kāŗtoŠai\f^ atstata katra ieceļotāja
brīvai izvētelļ. Ton\ēr jāatzīst; ka
daŗbe^ daķūšanu ne reti, labvēlīgi
ietekmē tas, ja d^ŗba meklētājs —.
jaunieceļo:a|s iesniedzis pim^ās do-kumentāpiļjas
pieprasījumu.
Studentu dienas de­vušas
ieqlw aļbalstu
Latviešu s^u^entu centrālās savie-ņība^
iĢrosinājufnam, sarīkot stu­dentu
diĢn£^^ atsaucība nav bijusi
Vis^t lieia^ bet, jeveŗpjot pašreizējos
apstākļus — *feceiošaņas rūpes un
nometņu likvidēšanu, panākumi to­mēr
apmierina. Studentu dienu
mērķis — iepazīstināt plašākas ap­rindas
ar augstākās izglītības jēgu
rup ļrHāhīgi gr^ļtfijiem student^ ap­stākļiem
— zināmā mērā sasniegts.
Nometnēs notikuši svļnļgi ^ļ^vk^l?
pojuml un priekšlasījumi, sarīkoti
koncerti, kam sekojusi līdzekļu vāk­šana
studentu pašpalīdzības londam.
Līdz |im S9^ņemt|s ziņ^s Uepina,
ks^' pi^ļšaķie sfiril^ojumi notikuši E i -
tiņ^is, Ģļmštedes un' Eyersh\iŗgas no.-,
metnēs, betļ labākie rezultāti līdzek­ļu
vāķš^ā bijuši Uflŗņa, kur §^zļe-dots
m DM. VoMerding^ņ^ — 80,
OmStedē r - $7, Žēdprfa ~r 4Q pM.
Studentu dienam pieslēdzās Ķaļpa-ka
atceres svinības, tā vienojot jau­nos
cīnītājus garīgo vērļlbu laukā ar
vadoni Ttr cinī^lļu p^r t^vu ZĢn\i,
V
Meza darbu lieia
A. Bomanls (Duluth. Minnesota. US^)
pazim viaļein flem t^utieSiem Vācija,
Anglijā, 6ciŽl.1ā. ZvledrljS. ASV uc, kas
sakaa ap Latvijas p. g. H.. ^ec. nvirivra
ievietotp uaaiclŗ^ātumu iesailjuSi vīnam
p^etcika^nSi rakstus' itt meža darbiem
MlnĢSotas štafS. ka tie, kas līdz S. g. 15.
martam nav saņēmumi paziņojumu par
galvojumu, skaitās noraīciiti. Aicināju-mam
^t^ukušās vairāk nek^ 300 ģime­nes,
t^pec'katram personīgi atbildēt nav
iespējams.
Ka nonāk policijas
uzraudzība
Sav^ ļaiķā ļiclf,s lat^nešu nomet­nes
Dedelstorfā iedzīvotājus pārvie­toja
uz vairākām pitām nometnēm
tuvākā un tālākā apkārtnē. Palika
vairs tikai kādi ļOO "tautiešu, kuriem
tag^d, pēc vairākiem piēnešiem no
likvidējamām nometnēm Harca ra­jonā
nākuši klāt ap ļOOO poļu DP.
Nedaudzas dienas pēc šīm pārmai­ņām
nometnes administrācija sāka
saņemt sūdzības par apkārtējos vā­cu
ciemos ualauztāiņ kūtim, nozag­tiem*
divriteņiem, cūkām un vļstām.
So nodarījumu virkni pēdējās dienās
vēl „vainagojusl" ielaušanās nomet­nes
latviešu kooperatīvā. Neredzē­dama
cita ceļa, kā darīt galu nebei­dzamai
noziegumu virknei, nometnes
administrācija lūdza talkā vācu uz­raudzības
iestādes, kas nolēmušas
nometnē iekārtot pastāvīgu un ap­bruņotu
vācu policijas sardzi ar 2
kriminālierēdņiem un policijas su­ņiem.
Apkārtnes vācu iedzīvotāji, visu to
vērojot, pamazām sāk saprast atšķi-iibu
dažādo DP tautību starpā un
latviešu laiku Ekedelstorlā atceras kā
vienu no gaišākajiem*
vaira snabi un sievietes
Maif; atspFdļiins no seno pilskalnu icaivim
dotas 1749 mārc. Sūtīšanai uz Vā­ciju
turpmāk Iļelāka vērība jāpif-vers
medikamentiem, sevišķi strep-tomicīnam,
bet drēbes sūtāmas
jaunas, jo lietoto transports bieži
neatmaksājas.
DVF noorganizējis 5 sķplas, lite­rāro
iļn akatļēm'isķo sekciju, izglītī­bas
nozarē darbojas 22 lektori, kas
izbrauc uz nodaļām, aktīvas ii? dŗā-n^^
s un tai^tisķp deju ķopas^^ #1
darbojusies grāmatnīca, pelnot 346
marc Ķase§ apgrozījumi pārskata
gadā pārsniedz soop mārciņas. Pat­laban
izstrādā statūtus krājaizdevu
kasei.
Debatēs par turpmāko darbību
sapulce uz48va valdei pārstrādāt
statūtus, jo/ organizācijas darbam
vēršoties plašumā, līdzšinējie statūti
v^irs neapmierina. Atzina, ka ne­pieciešams
iegūt namu un nolēma
lūgt visus biedrus ar ziedojumiem
atbalstīt nama fondu, kurā ar 1.
martu jau bija iemaksātas 388
māra Sapulce atzina, ka DVF ak*»
tīvi Jāpiedalās LNPL turpmākajā
veidošanas darbā un vēlēšanās. —
Jaunajā valdē ievēlēja A. Tomasu
(pr-dis), A. Mauriņu, 2. B|ikovski,
£. Alksni, V. Krustiņa kundzi, K.
Strazdiņu, L. Rumbu, E. Šķobi, A.
Alksņīti, revīzijas komisijā R, Sil-arāju,
O. Beŗgmani un A. Sprūdžu.
Nometņu
dzīv?
OĻPEŅBUŖGA un citur lielākajā
daļ| ^ņgļu jpslas latviešu npmetņu
iekārtotas kino brivizrādes nestrā­dātājiem.
T^s rīko YI4CA/YWeA
reizi inēnesl.
OERELAS nometnē notika kopīgs
latviešu un ukraiņu sarīkojums.
Latviešu māksliniekus pārstāvēja
baletdejotāja Vēra Lemkiha, vijol­nieks
Teodors Kaizers un pianiste
Olga Mālkalne ar dziedātāju Vilmu
Aigari. Ukraiņi reprezentējās ar na-r
cionālām dejām, pūtēju orķestri, ka­zaku
kori un kādu veiklu Kijevas
operas baletdejotāju. Sarīkojums
izdevās labi, bija kupli apmeklēts un
to slavina' atsauksmes ari vācu
presē.
ĢRAFENASAVAS jaundibinātā^
baltiešu nometnes padomes vēlēša­nās
piedalījās 87 piroc. balstiesīgo,
no latviešiem ievēlot: V. Vaski
(priekšsēdis), Aug. Krastiņu un Elisi
Daņkeri. Ņom. ķom. ievplēti: Rob.
Ozpls (priekšsēdis). Aug. K^asiiņš,
Edg. Kazekovsķis, Steinbachs un V.
Vaskis.
DAUGAVAS VANAGU Austrijas
nodaļas gada sapulce pieņēma pa­gaidu
valdes sastādīto budžetu 1950.
gad^m — 10'40p šil, no kura galve­nie
izdpvuŗni paredzēti invalidu un
bijušo ķaŗavi^ ģiņieņu pabalstiem
un invalidi^ protēžu labošanai. * Pa-gaidti
v a l ^ līdz šim invalidu, slimo
karavīru un karavīru ģimeņu pa­balstiem
izmaksājusi 7760 šil. Noda­ļās
jaunajā valdē ievēlēja: A. Eglīti
(priekšsēdis), 0. Siķtaru, E. Garkā^
nu, J. Zemzaru un A. Upenieku.
NEļS^ATEjSi nometnē skolotais
A. Baņķovics; np Lībekps nolasīja
intpresanļu referātu par neklātienes
skolu» kuras idpja, latviešiem i^tkll-stot
pasaulē, ,būs jāīsteno, ja gribē­sim
savu Jaunatni izaudzināt par
latviešiem. Debatēs A. Bankovics
sķfiitļipm Hustrēja neklātienes sķor
1as projCKtu, izteikdams gatavību, šo
jautājumu kārtojot, vienmēr būt
latviešu rīcībā.
DAUGAVAS VANAGU Meminge-nas
nodaļa izdevusi sava biļetena
Daugavas Vanagi 1. numru. Tā
ievadā likti Andreja Bgliša vārdi:
.,Tas karogs jums, ko plēš un skauž,
Uz tēvu zemes jāuzsprauž".
LATVIESU sardžu rota Viesturs
izpelnījusies par februāri Stutgartes
apgabala (Military Post) sardžu rotu
labākās vienības nosaukumu, saņe­mot
uz mēnesi savā īpašumā arī
goda dēli. Sakarā ar apbalvojumu
rota izgāja inspekcijas skatē, ko
pieņēma amerikāņu plkv. leitn. Rei-ersons.
Rotu komandē kapt. Kr.
Blite.
AUSMAS latviešu nometne Klein-kecā
marta sākumā likvidēta un
lielākā daļa tās iemītnieku pārvie­tota
uz Leipheimas ukraiņu nomet­ni
4 km no Gincburgas (13b) DP
Camp Leipheim b. GUnzburg); ve­cākos
un slimīgos jau februāra bei­gās
pārcēla uz latviešu nometni
Memingenā.
DEDELSTORFĀ iekārtota jauna
nometne angļu joslas tbc slimajiem
DP, kam nav izredžu emigrēt. No
dažām nometnēm turp devušies jau
pirmie slimo transporti.
SAŅEMAMAS LATVIJAS
ĀRZEMJU PASES
Elizabete Treija. dzim. Banere. var sa-ņemt
savu Latvijas ārzemju pasi LCK
sakarnieka birojā. Minchenē, Hercoga
Rūdolfa ielā 49. Alfrēds un Er^a Noras
savas LaUijas ārzemju pases var saņemt
no A, Bolšteina Latvijas redakcijā»
Viena np lielākajām latviešu sar­džu
vienībām angļu joslā atrodas
Gladbačhr aiz Reirias- Pagājis vai­rāk
nekā gads kopš viņi Kauliņa va-
^īķl š^t atbrauca. Ne vi§i šip vīri
VB '-r, bija saglabājuši dzimtenes lē­ju
r i. Lieki kautrējies — karš, gūsts
Daiļainatniekl darba
un nom?tnps, atvērušas plaisas, kurās
krājas s|rņi, un n^v ll^zpts, ja tos
slppj aŗ tukšļpm u^iprinājurņi^m vai
novalkātām fiazēm. Un tpmēr šinī
mistra barā blakus sporta vīram
Jāsim ir cilvēki, kas jāpiemin kaut
V^ltikav tādēļ, ka viņi šo „kara kaU
pa*' dzīvi un tieksmi līdzin^tips pēc
bezrūpīgākā biedra noteikti atvairī­juši,
pieķeroties ļjetām uņ spķm^a-mi
darbus, kas dienu jūklī liekas sī­ki,
bet kas V?ši So sīko un smalko
detaļu dēļ līdzējuši dažam labam at-vairīt
Ŗeiņzpmes, dārgo šņ?ibi un lē-
^s sievietps*
Pašreizējas iaceļosanas
iespējas uz Kanādu
Kanādas latviešu nacionālās ap­vienības
aprūpes fonds (LRA) mūs
informē: Lai gan Kanādas darba tir­gū
pašlaik vērojams atslābums, iz­devies
visus pēdējā laikā Halifaksā
un Otavā saņemtos ieceļošanas kan-f
didātu lūgumus ar .darba ministrijas
starpniecību nosūlit Kanādas valdī­bas
imigrācijas misijai Vācijā (Ca-nadian
Government Immigration
Mission, Karlsruhe-Durlach, Luss-
Strasse 4), kas saziņā ar IRO kandi­dātus
uzmeklē un uzaicinās uz ko­misijām.
Katram sarakstā minēta­jam
kandidā|am paziņots arī tieši.
Joprojām ir grūtības ar vecākiem
par 50 g. Pašlaik darba ministrija
pieņem tikai sarakstus par cilvē­kiem,
kas grib un var strādāt vismaz
vienu gadu lauksaimniecībā, ir jau­nāki
par 50 g. un gatavi no savām
ģimenēm pagaidām šķirtips IRO
vēl segs ceļa izdevumus pietiekami
ilgi, lai jaunieceļotāļi, kas nonākuši
Kanādā, pieprasot ģimpnes, tās vēl
varētu sagaidīt ar IRO kuģiem»
Pēdējā laikā vēl arvien ir pippra-^
Sļjums pēc vieninieoēm, kas pārsnie­gušas
18 g. V. Kandidātes, kas vē­las
strādāt Kanādā mājsainmiecibā,
var pieteikties tieši jau pieminētajā
misijā.
Vīriešiem — vieniniekiem vai ģi­meņu
galvām, ja tie grib izceļot uz
Kanādu darbam lauksaimniecībā,
jāiesniedz LRA, P.O. pox 388^ Otta-^
wa, Ont., Canada. šādas ziņas: ģim.
stāv., dzims datums un vieta, paš­reizējā
adrese (informējot mūs ari
par adreses maiņām) un prakse
lauksaimniecībā. Tiklīdz kāds no
kandidātiem būtu mainījis savu no­domu
izceļot šādā veidā, lūdzam
mums nekavējoties ziņot. Atsevišķos
gadījumos ieceļošanas grūtības var
rasties bij. karavīriem, lai gan esam
pūlējušies šo jautājumu apgaismot
iestādēs, kur var cerēt uz atbalstu.
Dažkārt, lietu vēlreiz caurskatot, iz­dodas
panākt labvēlīgu iznākumu.
mmssssmmuBamammmmBĒĒmmBmm
LCK KARTOTĒKAS
tagadējā adrese Ir:
(13W Augsburg Hochfelcl,
Latvian DP Camp.
Pirmais iniciators un praktiskaii
izkārtotais šajā pasākuma bija vada
komandieris Celtnieks. Ar saviem
domu biedriem viņš salūkoja un iz­mēza
kādu pamestu pagraba kaktu
un lika tanī atspīdēt gaismai. Tās
bija ne vien elektriskās spuldzes, bet
vēl vairāk latviskais sirds gaišums,
kas atmirdzēja žurku im zirnekļu
piedzīvotā pagraba cellē! Te tapa
sudrabkaļu un kokgriezēju darbnī­ca-
Ķa priecātos vecie saktu un gre­dzenu
kalēji, atnākuši no Daugma­les
vai Tērvetes pilskalnu kalvēm,
savām acīm redzēdami, ka viss, ko
tie reiz izsapņojuši un kaluši, nav
palicis tikai aklajai veļu tiesai, b^ .
mirdz t^lāk» kā • vis§. kam latviskai
dzīvošanas stiprums un vērtJba,
Gada laikā darbnīcā ar lielāku vai
mazāku veiksmi strādājuši ap 20
sardžu vīri. Pēc sardzē negulētām
naktīm tie nav meklējuši valgumu
jau patālu pazīstamajā melno
azilā „Helena-Brunn<', bet samieri­nājušies
ar kapličai līdzīgo pagrabu.
Daudzas praktiskas lietas te patstā­vīgi
Izdomātas tm atrisinātas»
Varbūt šobrid, kad dilstoSajās DP
nometnēs izstāžu un tautisko izda­rību
ūdeņi aizpaloluSi, un tagad
vairs tikai Interesējamies par gul­tas
un algas tiesu pie svešiem saim­niekiem,
ir lieki un skumji to pie­minēt
Tomēr, labs ir viss, kps gara
dzīvošanai darits un piepildīts)
• VA-Pe
Uz Lieldienām dāvanu sainis)
no
JĶS Zviedrijā jaunievēlētā centai
ralā valde (priekšsēdis prof. K^,
Straubergs, locekļi ^ T. Vltoliņlļ
P. Piķelis, A. Ore, prāv. 0, Sakāft;
nis un H, Ginters) pirmajā sēfc \:ģ
?tarp citu nolēma npsūtlt uz Li^.>1
dienām latviešu bāreņiem un triU-f-^l
Humcietējiem bērniem Vācijā l^\'-/4
dāvanu sainīšu no Zviedrijas tau» ^"
tiešu saziedotiem līdzekļiem. Vald^
iepēla komisiju, kas vadītu un
skaņotu visu JKS sainmiecisko pa^ i
sākumu darbību un sevišķi gādātai
par saziedoto līdzekļu taisnīgu, tauf^ i
pigu un lietderīgu sadali un izlieto* '
šanu.
tiiitiniiiuuuiiimimļtHiuiuiJMUiiiitiiiMiiiiuitiitMiiiiiiiiiiiiitiiHiMiitiMiti
HBVAKCUA!
No 1. jūlijo Ametikas Baiss
raidfjumi arī lotvisiti
Zviedrijas Latvju Ziņas sniedz
informāciju no ASV, ka, sākot ar
1950. budžeta gadu, t. i. 1. jūliju
Amerikas Balss raidīs pavisam 34
valodās, pie kam no jauna sāks rai­dīt
latviešu, igauņu, lietuviešu, ar­mēņu,
gruzīnu, azerbeidžāņu, turk­mēņu,
uzbeku un ebreju valodās.
Raidījumiem ebreju valodā veltīs 30
minūtes, bet pārejām 8 valodām ko­pā
četras stundas dienā.
Rotārlešl (bij. Rīgas un Liepājas Ro*
tary klubu biedri), ķas vēl^s emigrēt,
aicināti nekavējoties pieteikties tuvākajā
IRO Resettlement Placement Oflicer bi­rojā.
Tas pats attiecas ar! uz rotārle-šiem
no Igaunijas un Lietuvas.
V. Volts
LAPAKIE |£R08INAiIl}MI
No latviešiem, kas kādreiz bija
brivās Utvljas pilsoņi un par tā­diem
sevi uzskata vēl šodiPn, brīvi
savus uzskatus var izteikt tikai Uei
kas atrodas šaipus dzplzg priekika*
ra. Tie, kas palika aiz degošā Kur*-
zemes krasta, par savu pārUecIbu
var tikai mirt vai spītīgi klusēt,
Vārda brīvību mēs tad W cenSa^
mies izmantot, tikai dažreiz jSnp»»
sarkst, kā to darām. Daudzi pie*
spļauj to trauku, no kura kādret«
zvejojuši treknos kumosu^. K«f
pēc tiem nekāroja, ar prieku atce» *
ras dienas, ko pavadīja savā valsti
un katru bridi gatavi doties dņl
par viņas atbrīvošanu.
Nenoliegsim laktu, ka ir itai|>:
mums tādi, kas, būdami tagad La*' ^
vijā, meklētu atkal treknāko kumo­su
un taisītu karjeru. Citi to cer
taisīt n^otnē, kad n^ks viņu laiki
Bet partizāniem dzimtenē nav
sonīgas dzīves, un viņi gaida
atbalstu šai bezkompromisa ^
Kas to lai vada? Labākais no Latr
vijā minētajiem, šķiet. Dr, !f. V»*
ras un Latvijas tiesu palātas toc**»
ļa ierosināļums. Tagad jācīnāl, W
dienā, kad noliksim savus ciņM
ieročus, visi kopēji lemtu par brivl"
vās Latvijas iekārtu.
J. Ziemanis, Vircburgā
DA2AS PIEZĪMES PAB LATVJU
ENCIKLOPĒDIJU
E. R. Latvijas 22, februāra numurā
rakstā «Nacionālā rokas grāmata iet
tautā" silti ieteic katram Latvju «t-ciklopēdiju.
To pašu daru arī es.
Bet E. R. raksta: „Nav nozīmes
apstāties pie atsevišķiem rakstiem»
pētīt to samērus vai meklēt sīkas
faktu kļūdas, kādas šādā milzu dar­bā
nav izskaužamas," Tam es vaira
pilnīgi nepievienojos. Daži labojumi
vienā otrā rakstā tomēr būtu nepie­ciešami.
Piemēram, 51. lapp.: Ances
pagasts, Ventspils apr. starp... Sar-kanmuižas
utt. Sarkanmuižas pag*
1938. g., ja atmiņa neviļ, pārdēvēts
par Ventas pag. Pagasta jaunais no­saukums
vai piezīme par to būtu
ļoti vēlama. Andreja sala (52. laj^*)
Kurzemes kolonija... Sala Dauga­vā
pie Rīgas palikusi neminēta.
Enciklopēdij5»s lasīšanu un sapra­šanu
apgrūtina ļoti daudzie svešvār­di,
kurus var — un būtu pat visai
ieteicams — aizstāt ar saprotamiem
latviskiem vārdiem, citādi enciklopē-^
diju bez svešvārdu vārdnīcas dau­dz!,
īpaši gados vecākie tautieši ne­sapratīs.
J. Jumars, FaUngbostcl^
iļlEUlHvētas
irtirteņus -
«eltu un su
^a^'lilvcni
JgMiBOiecIba un
taukiiiin^
-^^4^ un • - • -
mAuktenda (228
:.;2lP«<>la« un 1 m
tiklab pliietl
majtoSt
fc, \ krāniem; p
[l2»P« tiem brauc
te.*,
•uje nav pa«i7
Niiiofes f
blata. Ir!!*"*"' w
«la.