Bavarijas Latviesu vestnesis, July 2, 1949

              LATVIJA Sestdien, 1919 g. 2. iQ
Voi tā uzvarēs
Tikai pL 10 ieradās pats mimstrs.
«Biedri/* sacīja viņš, „vispirms —
pilnīgu mieru. Kapitālistiskie spēki
gr*b mūs iebaidīt, bet tas tiem ne­izdosies.
Ir jau iedarbināti zināmi
pretlīdzekļi. ^ Pienākusi izšķirīga
rtunda pilsoniskās pasaules iznīci­nāšanai.
Francijā, Sav. valstis un
Anglijā, visās lielpilsētas sākušās
demonstrācijas un bruņota sacelša­nās
pret kapitālistisko, ultimātu.
Demonstrāciju vilnis atmaskos de­mokrātiskos
kara kūdītājus. Pasau­k
s revolūcija būs jau rit noticis
ft*t8."
Sekoja virkne oficiālu rīkojumu
m norādījumu. Vēl tai pašā nakti
konfiscēja radiq uztvērējus ari v i -
fAm komunistu partijas biedriem.
Pārējiem tie bija atņemti jau sen.
Visujs radio aparātus nodeva MVD.
Ar^^ Staļina rīkojumu visus baumu
Izplatītājus varēja nošaut bez jeb­kādas
izmeklēšanas.
„ViņS melo/f klusu noteica Voro-psijevs.
^Ārzemju raidstacijas ulti­mātu
sāka noraidīt tikai priekš
/4 jftundām. Kā gan var būt iespē­jams
» ka kapitālistiskās lielpilsētās
ļm notikušas sacelšanās? Fedja»
drijiugs, mēs esam beigti..."-
Kad palikām ar ministru vie­natnē,
viņš ^ kļuva bažīgs. „Nav
labi," sacīja viņš. „Ultimāts pār-'
Jteidža mūs pilnīgi nesagatavotus.
R^inājāmies ar karu no ārpuses
un apjozām sevi ar draudzīgu val-
6tu joslu. Tagad jāpārorientējas.
Piltnikārt, mums jāievakuē daļa ie-
'ds^votāju no lielākām pilsētām un
Jaunajos centros stingri jāsatur sa­vai
rokās vadības groži. Tas viss
Jāizdara uzmanīgi uii slepeni, lai
nerastos panika. Par evakuāciju
di^Iķst zināt tikai visuzticamākie cil­vēki.
Iedzīvotājiem jāpaskaidro, ka
viss ilr lāb|kā kārtībā un nekādas
briesmas nedfaud. Politbirojs ap-lī>
riedlsies visu nakti un izstrādās
kara plānu." ^
Ministrs nebija vēl beidzis» kad
fii*i atskanēja trauksme. Kļuva
dzirdami pretaviācijas lielgabalu
vtfivieni. Nodzisa elektrība. Lidma-,
Slnaii ' lidoja neaizsniedzamā aug­stumā,
un pāri visai Maskavai no­lija
skrejlapiņu lietus. Tās bija ie­spiestas
krievu valodā un saturēja
jau minēto ultimātu. Visas vietas
bija apsētas ^hrejlapiņām. Bija
skaidrs, ka noHita nebūs neviena
cilvēka, kas nezinātu ultimāta sa-ttļru.
Radio uztvērēju atņemšanai
nebija vairs nekādirs nozīmes.
Maskava kļuva līdzīga skudru
pfOznim. Dzelzceļu stacijas un v i l ­cieni
bija pārpildīti izbraucējiem..
Tp8 atturēt .nebija iespējams. Kaut
aiii Visus satiksmes mezglus stingri i
apsargāja, milzīgās masas vairs ne­bija
atturamas. Sardžu karavīri gan
saSllira neskaistāmus cilvēkus, bet
toļi/vienkārši pārpludināja > neatvai-
Tfimas masas.
Nākamā dienā turpinājās bēgšana
no Maskavas. Ļaudis plūda pa ce­ļiem
un tīrumiem, lielākās un ma­zākās
grupās, maisiem, kastēm un
saiņiem apkrāvušies. Trešās dienas
vakarā Maskavā, vairs nebija re-
^dzams neviens milicis — pārģērbu­šies
civilās drēbēs tie visi bija
aizbēguši no pilsētas.
telās atskanēja palīgā saucieni.
Laupītāju bandas klīda no nama
už namu, to vidū ari daudzi MVD
Vīri un miliēi. Naktis visās malās
skanēja palīgā saucieni — slepka­voja,
zvaroja un laupīja. Līķus ne­novāca.
Laupītāji paņēma līdz t i ­kai
vieglākus saiņus un pārtiku un
bēga ārā no pilsētas.
Mans kollēga Voropajevs vairs
niebija sasniedzams telefoniski./y[z-rŠdljās,
ka ari viņš bija aizbēdzis.
Starp citu — visai izdevīgos ap­stākļos,
Jo viņam bija izdevies sa­dabūt
automobili, kur varēja iesē­dināt
ari savu ģimeni. Mēģināju
rfkoties līdzīgi nākamā dienā, bet
bija j^u par vēlu. Sofeŗi bija aiz­bēguši
ar visām mašīnām, paņem­dami
lldzf savu nelielo mantu.
.Mūsu ministrija Jau trešā dienā
bija gluži tukša — darbā nebija ie­radies
neviens ierēdnis. Ar lielām
grūtībām man ceturtā dienā tonļēr
izd^ās atstāt pilsētu kopā ar savu
ģimeni.
KARSTUMA VlIi^IS LONDONA
UN ŅUJORKĀ
Londona (C). — Kopš pirmdienas
Londonā valda neparasts karstums.
Otrdien un trešdien temperatūra
ēnā sasniedza 33» C. Uz Anglijas
salām tāda temperatūra ir ļoti reta
parādība. Bez tam Jau kopš 12. jū­nija
Lielbritānijā nav nolijis ne pi­liens
lietus. Karstums Londonā tik
liels, ka augšnamā pēdējā sēdē at­ļāva
noņemt parūkas. Tās, kā z i -
" nims, taisītas no altu vilnas spro­ga
un i r ļoti biezas.
V» lielāks karstums jau 32, dienu
valda Ņujorkā Termometrs nepār­traukti
rāda 35*^ ēnā. Tāds pats kar­stums
kā Ņujorkā valda ari Vašing­tonā,
Baltimorē, Detroitā, Pitsburgā
tm Bostonā. Arizonas tuksnesi ter­mometrs
uzkāpis līdz 48^ ēnā.
(Beigas)
Kā vēlāk noskaidrojās, ari Krem­ļa
speciālā sardzes grupa bija sa­plakusi
' lid^v minimumam. Staļins
un politbirojs *bija aizbraucis jau
.otrā nakti pēc ultimāta publicēša­nas.
Trešā dienā Maskavā iesoļoja
speciālas armijas vienības, kas bija
norīkotas kārtības uzturēšanai. Ie­dzīvotāji
tām sagādāja civilus ap­ģērbus,
un karavīri masveidīgi bēga
projām. Nāca rīkojums, ka kara­spēka
vienībām jāapmetas 200 km
attālumā no pilsētām.
Politbirojs bija izsirādājis kara
plānu, pēc kura stipriem tanku v i ­ņiem
vajadzēja pārpludināt Rietum­eiropu
un iedzīt amerikāņus jūrā.
Sis milzīgās kara mašinērijas iedar­bināšanai
vajadzēja stingru precizi­tāti
munīcijas, degvielu un pārtikas
piegādē, papildspēku Izrīkošanā utt.
Viss tas prasīja laiku. Masu pani­kas
ietekmē darbs valdības iestādēs
bija pilnīgi paralizēts divi pirmās
dienas. Politbirojs, parUjas centrālā
komiteja un vairākas ministrijas
savus rīkojumus un norādījumus
noraidīja pa radio kaut kur no
Urāliem. Šiem rīkojumiem nepa­klausīja
un tos neievēroja.
Manam brālim Grigorljam bija
taisnība attiecībā uz komunistu Iz­turēšanos.
^ Jau sākot ar pašu pir­mo
nakti, tie sāka Izklīst, pievieno­joties
bēgļu masām un laupītāju
bandām. Izveidojās ari kāda spēcī­ga
apbruņota grupa, ko vadīja viens
ģenerālis. Tā okupēja radio staciju
un noraidīja šādu uzsaukumu:
«Uzmanību, uzmanību! Seit Mas­kavas
raidītājs. Staļins, Molotovs,
politbirojs un visi ministri aizbē­guši.
Maskavā, patliban veidojas
pagaidu^ valdība, kuras sastāvā pav
komunistu. Pagaidu valdība uzaicl-^
na visas savienības republikas no­dibināt
vietējās valdības bez komu­nistiem.
Karaspēka vienībām jāpa­dara
nekaitīgi poUtruki, MVD vie­nības
jāatbruņo. Tāpat aizliegts
pildīt tos rīkojumus, kas nav sa­skaņoti
ar pagaidu valdību. Iedzī­votājiem
jāpaliek savās vietās —
amerikāņi nenometls bumbas, Jo
pagaidu valdība ievadījusi sarunas
ar ASV."
Viss tas bija meli un tīrā propa­ganda,
bet šis uzsaukums vēl vai­rāk
palielināja vispārējo chaosu.
Pilsētas kļuva aizvien tukšākas.
Ceļi bija pilni nožēlojamu cilvēku.
Laupīja vairs tikai pārtiku, lai uz­turētu
dzīvību. Cik tālu bēgt? Simts
kilometru? Divi simti? Visu liel­pilsētu
apkaimē posta ainas bija
līdzīgas. Cilvēki bija zaudējuši gal­vas/
Ja masas virzījās savā zināmā
virzienā — katrs nejiīušs pretim­nācējs
varēja tās novirzīt gluži uz
citu pusi. Līdztekus bēgļu masām
vairojās chaoss un panika.
Maskava ar saviem 5 milj. iedzī­votāju
bija kļuvusi tukša 4—5 die­nās.
Tur vispār nevarēja vairs būt
runas par kādu kārtību vai discip­līnu.
Visi Eiropas raidītāji savukārt
nemitīgi skandināja ultimāta satu­ru.
Tie skaitīja dienas, cik vēl atli­ecis
līdz pilsētu iznicināšanai. Plem.:
„Sodien Ir ultimāta trešā diena.
Atlikušas vēl četras dienas. Pēc ie­gūtiem
datiem padomju varasvīri
-rafēristl negrib atteikties no varas
un, glābdami savu ādu, grib izni­cināt
visu krievu tautu. Mēs zinām,
ka šie nelieši aizbēguši no galvas­pilsētas
jau pirmajā dienā. Visas
lielākas pilsētas kļuvušas tukšas,
varu pamazam pārņem bezparte­jiskie."
Kaut gan mēs visi zinājām, ka šie
raidpuml ietver propagandu, tajos
tomēr bija daudz rūgtas patiesības"^
Tai pašā laikā padomju raidītāji
ziņoja, par sarkanarmijas spožām
uzvarām un neaprakstāmiem va­roņdarbiem.
Pasaules revolūcija ri­sinoties
pilnā gaitā utt.
Kad mēs savā laikā ar brāli^Grl-goriju
pārrunājam nākotnes kara
problēmu, viņš apgalvoja, ka, līdz
ar atombumbas atklāšanu, karš kļūs
par psicholoģisku ciņu. Tagad bi­jām
kļuvuši pirmie šāda kara acu­liecinieki.
Ultimāta termiņš izbeidzās sep­tītā
dienā. Astotās dienas rītā de­besis
pārklājās milzīgām lidmašīnu
formācijām. Rietumu demokrātiju
pirmie gaisa desanti ieņēma Krie­vijas
lielpilsētas bez neviena šā­viena.
Nākaiflā dienā raidītāji zi­ņoja
par Jaunas valdības nodibinā­šanos
Maskavā. Līdzīgas «iņas no­raidīja
ari pārējās savienības re­publikas.
Izziņoja stingrus notei­kumus,
kas vētsās pret laupītājiem
un citāda veida vardarbību. Visas
partijas atguva savu rīcības brīvī­bu,
izņemot komunistu partiju.
Krievija bija pārvērtusies par de­mokrātiju.
Notika vēl atsevišķas cīņas ar
MVD bandām un miličiem, kas kā­du
laiku slēpās lielaias mežos, bet
to nokārtoja policijas vienības.
Karš bija uzvarēts un padomju ter-rora
režīms salauzts bez Jebkādiem
zaudējumiem rietumos.
AtĢmu eksploiljas Pado
savienibi
Londona (E). — Informētas aprin­das
Londonā sakās zinām, ka rietu­mu
ūnijas konsultatīvās padomes
apspriedēs, kas notika Luksembur-gā,
nolasīts amerikāņu aizsardzības
Iestāžu ziņojums par atomu eksplo-zljān^
Pad. savienībā. Sav. valstu
rīcībā, kā zināms, ir īpaši instru­menti,
kas, līdzīgi seismografiem,
reģistrē katru eksploziju. So Instru­mentu
tikls ietver visu Pad. savie­bu.
Amerikāņu aizsardzības Iestā­des
savā I ļslņojumā uzsvērušas, ka
pēdējā laikā vairāki Instrumenti re­ģistrējuši
eksplozijas, kuru centrs
atradies kaut kur Sibīrijā. Pēc spe­ciālistu
domām, Sis eksplo:dJas va­rēja
rasties vienīgi atomu skaldī­šanas
norisē.
Pazīstamai^ Sav. valstu flnanclsts
un bij. Rūzvelta saimnieciskais pa­domnieks
Baruchs kādā runā pār­meta
valdībai,'ka tai vēl nav totāla
mobilizācijas plāna, ko varētu ie­darbināt,
tiklīdz sāktos karš. Pēc
Barucha domām, ari aukstais karš
var būt tļkpat totāls kā īstais. Tā­pēc
steidzami būtu jāizstrādā vis­pārējs
mobilizācijas plāns.
No Vašingtonas adņo, ka jau vis­tuvākā
nākotnē Sav. valstis sāks
ražot atombumbas sēriju produkci­jā.
LIdž šim eksplozijas kodolus pa­gatavoja
I vienīgi Los Alamos labo­ratorijās.
Tagad uzcelta Jauna fab­rika
Vašingtonas štatā, kas ražos
eksplozlJaS| kodolus no plutonlja.
Tie izmaksās uz pusi lētāk nekā
līdzšinējie.
MŪSU sadīista izdli
starptautiskā turnirā
Pašlaik Oldenburgā notiek pir-mals
pēckara starptautiskais Sacha
turnīrs Vācijā. Pēc 13. kārtas jau
skaidri izvirzījušies turnīra favo­rīti
Visā vācu dienas un speciālajā
šacha presē varenu vārdu turnīra
aprakstos rod latviešu šachlsts £.
Zemgalis.
Turnīrā vēl jāspēlē pēdējās kār­tas.
Punktu stāvoklis pašlaik ir
šāds: priekšgalā Hamburgas Sacha
teorētiķis Heinlke ar 9V» punktiem.
Viņš skaistā spēlē uzvarēja ari liel­meistaru
Bogoļubovu.
Otrajā vietā ar 8H punktiem un
divām nepabeigtām partijām ir liel­meistars
Bogoļubovs. Senais latvie­šu
paziņa no Ķemeru lleltumlra
laikiem šogad i r īpaši spīdošā for­mā.
Uzvara Vācijas meistarībā rāda,
ka vairāk kā 60 gadus vecais kara-^
Uskās spēles bruņinieks vēl i r jau­nības
spara pibis. Dzimis krievs,
bet jau drīz pēc pirmā pisisaules
kara ieguvis Vācijas pavalstniecību,
B. jau pilnīgi aklimatizējies ģer­māņu
vidē.
Trešajā vietā turnīrā ari ar 8H
punktiem un vienu nepabeigtu paro­tīju
ierindojies Zemgijlls un 4, ar 8
punktiem un vienu nepabeigtu part.
Francijas meistaru Rosolijno. Zem­galis
aiz Bogoļubova , ieguvis otrā
galvenā favorīta vālrdU. Viņš nav
vēl zaudējis nevienu partiju, un pē­dējās
piecas kārtas beidzis tikai ar
Krustvārdu mTkla
i i i
i •ViV
i 7 m i m i
i
8 i
••!•;•;• i i i • i
11
1 i it i i i • 18
14 15 i 16
\ i 17 f
t i 1 m i i 18 i 19
limeniski:
dziedonis. 7.
1. Mūķene. 8. LatvleSu
LatvleSu rakstnieks. 9.
Stāstījuma pamatdoma. 10. Redzi! 11.
Noziedzīgs. 14. Spieķis. 16. Sprldzeķils.
17. DeklamSt. 18. Upe Latvija. 19. Vieta,
kur.notik^ ievērojama konference.
atatenlski: 1. Zemes bagātība. 2. Pa­saku
bate.i 4. Dzīvnieks. 5. Stacija Rī­gas
Jūrmalā.! 6. Dziesmai līdzīga mel­dija
mūzikas gabalos. 7. Dīglis. S. Cirst.
12. Lielumu gradācija. 13. Miesas izau­guma.
15. Kablnāt 16. Svētceļojumu
vieta.
IEPRIEKŠĒJĀS KRUSTVĀRDU
MlKLA!S ATRISINĀJUMS
Līmeniski: 1. Pastērs. 6. Bārs. 7.
Raut. 9. Irs. 10. Urzula. 12. Emls.
14. Linga. 15. Lajs. 18. Sakas. 20.
Grasis. 22. Irt. 23. Sūkt. 24. Pēda.
25. Talants. — Stateniski: 1. Partl.
2. Arsēnš. 3. Toma. 4. Rau*. 5. Sula.
6. Biologs. 8. Taksēta. 10. Urgas.
11. Zilas. 13. Sasiet 16. Jards. 17.
Grūt. 19. ĶUa. 21. Aka.
VĪNE NO BĀRA PAZCD MILZU
COSKA
Vine (A). — TreSdien pulksten
vienos nakti VInēs krlmln§lpollclj?i
Izsludināja trauksmi, jo kfidfi no
pazīstamākajiem naktslokāliem pēc
priekšnesumiem no krātiņa pazudu­ši
25 kg smag^ milzu — č&ska. Tū­līt
ielenca namu un to pārmeklēja
no jumta līdz pagrabiem, bet Čūsku
neatrada. Čūskas meklēšanā pieda­lījās
ari zooloģiskā dārza speciālisti
un policijas suņi. Naktslokāls pa­gaidām
slēgts, jo vlši pārliecināti,
čūska joprojām atrodas nami.
VAI STAĻINS ATMmS
S M ^ S A N U ?
Maskava (NYHT). - Kāds Dr.
Kuzņecovs komunistiskās jaunatnes
laikrakstā Komsomoļskaja Pravda
sācis kampaņu pret smēķēSanu, ko
nosauc par kapitālistisku paražii.
Padomju jaunatnei esot vislaimīgā­kā
dzīve, kamdēļ tai neklājoties ap­reibināties
ar nikotīnu. Sādu nar­kotisku
līdzekļu lietošanu vēl va­rētu
saprast kapitālistiskās zemēs,
kur pati dzīve spie^ cilvēkus mek­lēt
aizmiršanos. Bads, trūkuma un
bezcerība tur pat bērnus dzen > uz
smēķēšanu. Amerikā piedāvājot pat
speciālas cigaretes bērniem. Sko­lotāji,
pionieru vadītāji un bērnu
vecāki aicināti paskaidrot Jaunie­šiem,
ka nikotīns i r inde, kas grau­joši
iedarbojās uz tās lietotāju ve­selību.
Pret šis indes lietošanu jā-cinotles
visām jaunatnes un parti­jas
organizācijām. (Bet pašu tautu
tēvu un skolotāju līdz šim taču bie­ži
attēloja ar raksturīgo līko pīpi
vai kūpošu cigareti rokā? Vai viņš
to būtu atmetis.)
miaiziid. ^ayiis IzalzaL
Vai kokaburs ir lācītis vai putns?
Vai viņš lido, vai tikai rāpjas pa
kokiem? Kāds viņš Izskatās? Vai
viņš smejas ari par latviešiem, vai
tikai par iedzimtiem austrāliešiem?
Par šiem mūsu redakcijā Iesūtī­tiem
Jautājumiem Arelropas konti­nentu
redaktoram smiekli nenāca.
Pirms kāda mēneša viņam bija
laimējies spiestuvē ielaist kādu
manuskriptu, kurā kokaburs bija
nosaukts par lāciti. Ar to sākās ne­gals.
Pēc dažām dienām pienāca
pirmā lasītāju vēstule: ,Jūs esat
lieli muļķi. Lasiet Brēma «Dzīvnie­ku
pasauli".'*Tur jūs pārnācis, ka'
kokaburs Ir nevis lācītis, bet putns."
Tad mūsu redakcijas radio re­daktors
tikmēr cīnījās ap savu apa­rātu,
kamēr tanī kādu dienu at­skanēja
kbkabura smiekli. Izrādās,
ka Austrālijas radiofona starpbrīžu
signāls ir austrāliešu „smieklu put­na"
kokabura dīvainā dziesma. Tā
sākumā lidinās jautrai ķiķināša­nai
un pamazam pāriet īstā smieklu
šalti. Kam labs īsviļņu uztvērējs
un laba antenna, tas kokabura
smieklus var dzirdēt no pulksten 6
līdz 7,15 vakarā uz 19 un 25 metru
viļņiem.
Agrāk kokaburs smējās tikai par
austrāliešiem. Tagad viņš to dara
ari par latviešu DP, kas vientuļos
mežos cērt dzelzceļu stigas vai pus-tuksneSos
gana aitas. Neviens no
mūsu jaunaustrāliešiem vēl redak­cijai
nav atsūtījis plašāku aprak­stu
par saviem piedzīvojumiem ar
kokaburu. Pirmajiem eiropiešiem,
kas nonāca Austrālijā, kokaburs
likās īsts daimons. 18. gadsimta
ekspedīcijas Jaunvelsas mūža me­žos
paniskās bailēs bēga no nere-^
dzamā smējēja, kas veselām dle-'
nām pavadīja ekspedīcijas, pats
slēpdamies biezajās eikaliptu lapot­nēs.
Pirmie austrālieši kokaburu
sauca par „the laughing Jack" —
„Smleklu Jāni'V Sl putna dziesma
patiešām tik ļoti līdzinās cilvēka
balsij, ka var notikt visdīvainākie
pārpratumi.
Tagad par kokaburu neviens aus­trālietis
vairs neuztraucas. Gluži
otrādi — kokaburs kļuvis par
austrāliešu nacionālo putnu, un
viņu sargā likums. Vai kokaburs uz
to pats ir lepns, nav zināms, bet
dabzinātnlekl novērojuši, ka «Smiek­lu
Jāņi" nevis izmirst, bet gan
strauji vairojas.
Kokaburs visumā līdzīgs mūsu
sīlim. Tas ir 25—30 cm gaŗ^, un tā
ķermeni rotā spalva baltā, brūn­ganā
un lezllganpelēkā krāsā. Viņa
Tāds viņā Izskatās patiesibS.
uzvarām, Uelā ciņa ar BogoluW,
Zemgalim paredzēta t u r n i ^ S
kārtā. Ar savu eleganto
bagāto spēles veidu ZemgalU teiSu
saviem pretiniekiem un daudaSS
viņa spēles vērotājiem īstu 2SL
jumu. Viņš viens no turnīra
rāk apbrīnotiem SachlstienilSī!
prese atļaujas šādu viņa rakihn?
jumu: .,Meistars Zemgalis neaiaSu
rināts tikai par turnīra speclK
nostāju, kas viņa panākumus uaS!
ta par pārsteigumiem"
„E8 spēlēju šachu Jau 18 n * ,
bet, ja tas tā turpināsies, art n TS
gadiem valdīs uzskats, ka maS^T
nākumi ir pārsteigums vai fi£
jums. Es pats esmu citādās d o ^
y
viegla
Bedfordas apgabala mel8tar8ii&;
stēs 250 angļu vieglatlētu nSl
startēja ari ēetrl latviešu «pw5S
Brencltis uzvarēja augstlēkSantS
Miķelsons šķēpa mešanā. MadnS
ieguva otro vietu tāļlēlcfianā; b^ļE
ķls bija otrais diskā un šķēpi
dus distanCnleks Salnais 6
1500 m skrējienā ierindojās 8.
Sporta kopas Tālava pārbaudei m'
čīkstēs Leigtonā sasniegti Sidi l i^
zultfiti: tāļlēkšanā Mackan m
Steinbergflļ 5,74; trissoļlēkiani iSt
kars 12,11, Nikazis 11,29; iķēpiS
ķelsons 48,79, Zaķis 45^60; diski
ķis 36,93, Miķelsons 38,25; M iT
Nlkazls 36,11, Zaķis 27,80; l o d iH
kazls 10,85.
un MiUevē m Ciw€nt
kimsaē
Hamburgas pilsētas Izlases vloilt
bā sacensībā pret Lejasrelnai ap»
gabalu startēja ari divi „firzQBnll*
kl" — latviešu sportisti Millan ir
Circeni, kas ar saviem izdliem pi*
nākumiem izpelnījušies angļu J ( ^
skatītāju nedalītu atzinību. Cbci»
nis uzvarēja šķēpa mešanā, tanli»
dzot 63,12 m, kas ir i l gada Idit
kais rezultāts Vācijā. StutgarttUil
Sīks pagājušā svētdienā IKUQ|«|
spēja tikai 61,65 un ameriki^ jol»^
Us vācu sporta laikraksti lo mnk
tātu lieliem virsrakstiem reklītfl^
par lielisku, šī gada labāko mlš^ Sumu. No vācu sportlstlen^ vēl fŪ ^
0 m līnijai ticis Vils ar 6149 i , '
Noldls MlUers bdes grOšanft ierb>'
dejās otrā vietā ar 14,82 m.
rēja Vācijas pašreiz labākais
grūdējs Bongens, sasniedzot tMĪ
15 m līniju. Mllleram šovasar Ir li*
bākās izredzes pārspēt Latviju M*
kordu.
Universitātes sporta vleglaM
sacensībās ar vācu sportistiem sa­snieguši
šādus rezultātus: Riemob
un Pūpēdis 100 m 11,8, mŪmM
un diskā 13,95 un 39,92, Garais lodi
11,93 un Circenis diskā 34,35.
Izlases futbolists Kārlis Ārēm ar
savu vienību „Raclng Club Parlf
Izbraucis uz vairākām sadkitta
Spānijā. Nav vēl zināms, kurā v!»»
nlbā K. Ārēns spēlēs nākošā mofl
knābis Ir varens cērtamais 1 cd
garumā^ No šl kokabura deguni
baidās daudzi austrāliešu mazlide
dzīvnieki. Kokaburs ar lielu sajOi-mu
dzenas pakaļ, plem., lapsām vat
pat meža sunim dingo. Viņa barība
Ir žurkas, peles, rivls, ķirzakai,
čūskas un skorpioni Pa starpim
kokaburs, tāpat kā mūsu silis, lab­prāt
notiesā pa mazākam putai­nam.
Kokaburs Ir ļoti pašapzinīgs Uō
aristokrātisks putns. Viņš ar savu
sievu, kas augumā drusku mazāki»
bet tikpat rijīga un smejas vēl «»•
ļāk par vīi:u, parasti dzīvo divoi
dzīvokļos. Viens tiek Ierīkots vatt
eikalipta dobumā, otru kokabitf»
izknābj pamestās termītu bOvil.
„Smieklu Jānis" labprāt uzturtf
cilvēku tuvumā. Nepārprotami vi­ņam
patik cilvēki, to viegU piera­dināt,
un viņš pret radības kungtt
Izturas ar daudz humora. Ja ar ko­kaburu
apietas labi, viņi Ir w
pieklājīgākais radījums pa»«2
bet ja kāds ir ļauns, tad kokabur»
knābis kļūst bīstams. Dažam labMJ
austrāliešu puikam, kas ķlrdftlj»
būrīti Ieslodzītu kokaburu, p a ­stam
norauta āda un miesa m
kaulam. Pēc šāda cirtiena kokōbun
smejas ļaunā priekā.
Sis Ipatais putns, tāpat kā iag^l
vai kovārnis, labprāt zog spidoj»
mantas un paslēpj tās savā Ugzfl»i
Kāds Kvīnslendas farmers ^
par kokabura pāri, kas
izkārtai veļai sistemātiski apknāoa-jls
visas perlamutra pogas. .
Austrāliešiem kokaburs Ir ^
kas Vidzemes saimniekiem JjvJ
sugas gailis. Kokaburs sāk Btnmŗ
līdz ar saulēs lēktu. Tas ir celSaoM
signāls Austrālijas farmeram, J »
„Smieklu Jāņa" labā oma tam jse-
Hp visai darba dienai
Ki^MMi sportam-mf^
noi na rokāS. V i ļ
k i * " " k a s Daļiņu p a v ^l
1 i ļ g t ' pa»u Bomu kfidl
IIRf fd UbUou mese ptartu». un m^^^^
IM A u m a roerķlsnebljļ
SS, brt «an draudzigasBaļ
Mana milā sieviņa,
Eleonori
nrfris no mums
mdl 8. g- 10- i^^i^-
li jOnilfi.
IRAI par dzimteni mm
Iii ItollS alzgfija Dieva
Iju lainmleks
dzimis 1878. g. 25.
Oldenburgas Jaunaj(
Md 10. mallS pēc grūtas
Albei
maŠInbortUi
% 11. 97., apglabāts
^ 8lz zvaIgznSm,
« W M t e l z mīļi ,
' J l M j e i t pasaulS šķirušieļ
AKAI DABŪJAMA
JjMmamStelneplecleša-
•'•KrUļļtt grāmata
W|ai cepumi
recepte,, cena
ļ2,P«'^tiiumu8 izpilda r«»««« pasta pgcmakBfi.
^ '»mn grāmatnic»
^ ^ Camp Valka.I