Bavarijas Latviesu vestnesis, November 3, 1951

              m
te
te
i i i
p i i l
tai
•ii
mm
mmm
Plis
te mmm
mm
mmm
lv
i » »
ES'J'.l-i'l''-:':
pPil mm
p»
I i i Ipl
\0 ,
3 r
8 L A T V I JA
NEDĒĻAS POLITIKA ĪSUMA
Sestdien, 1^1. g. 3. noveialii
SŪDZĪBAS N O VECO ĻAUŽU
MĪTNĒM FRANCIJA
'Centrāls ķoaniteja, kā ziņoja V . Ja-mimSr
atkal daņēmusi vairākas latvie­šu
sQdžli)a5' vēstules no veco «laužu
ni^tnēm. Ffandjā. Vēstuļu rakstītāji
dzīvi šajās noļai«tnēs raksturo loti
drCunāSi krāsās,, lūdz palidzfbu.
Sāilas sūdzības no Francijas saiņem-t^
s jau agrāk, I bet toreiz jautājumu
nofekāidrot un izkārtot uzņēmis sūt-
• ii;'^ P. ^Grosv^ids. Kā redzams, stā-vojclis
tomēr nav labojies, kādēļ
^jtieligšui apsveramās visas iespējas
rousuoliutiešiem palīdzēt, neizslēdzot
e^tet^^lu iespēju atgriezties Vācijā.
. Sai jautājumā ICKV no jauna uz-ņ4mš
sflķarus'ar sūtni, 0 . Ģrosvaldu.
: 'iPar 4tāyoķii fkolu un izglītības
jfiitājumS ziiņbja izglītības nozares
, vadītājs prot H. Lācis. Latviešu sko^
ļi^'^paikāpeniska^likvidēšanās turpiiiās,
i ;ka stĢ^dzami organizējamas papil-d]
ii;Un svētdiļBnas skolas. Ierosmi pa-pļliskolu
organizēšanai izrādījusi arī
;Y|^CA un,DV{ tas apsveicami, tikai
< |a)rēlas, lāi mācības notiktu pec vis-Ŗliļējās
programmas.. Pēc liela izce-
, (elšanās: akciju b^gām ierosināts ap-
. il^^t^.uni sasaukt' apspriedē par izgll^
1ļ?|^ jautājumiem visus Vācijā vēl
a^^kušps skolotāju$ un mācītāj4$.'
Šidft- Ierosinājums tomēr praktiski
, ļiķ reaUzējams,^ kādēļ LCKV ari
ndijēma'vjspfrms ar publikācijām pre-
, aicināt skolotājus atsaukties un
\ ^niikgi par^ievi ?iņas. Ja rastos ie-iļftlja;.
varētu domāt arī par kādas
Wtiāksmes sasaukšanai. Arī pastāvī­gas"
izglītības komisijas vai padomes
iļ^i^Žahu rieatzin-a par lietderīgu. At-s^
viŠ^os jautājiimps , iespējams kon-
#^l|ēiieš pie speciālistdem^ ieskaitot
t^jis,' kas jau izceļojuši. > ^
'.'Steidzami jautājumi ir mācību pro-gtfmiņas
izstrādāšana un kopīgas
. S(i|biibas^ grāmatas izdiosana dzimtenes
Ait^Ibk,; Latvijas vēsturē uii ģeografi-
) jž^ jeventtiāH art mācībā, Seit
ptefiiicināš 'attiecīgo nozaru- lietpra-
- tēi^s,, jo viela ārkārtīgi jākpnļperitrē:
<\'V'/Jainums tādēļ ierosināja pi'etieka
i p i u i u » ^ atliļrīvo
šalkas uth pa^t^tāvības, posmam, kā arī
Vispār grāmatai izvēlēties tidu vielu
jŖ^ētos priekšmetos, kas mūsu jau-
Alkajai paaudzei būtu vissvarīgākā
fltimtisnes pazīš>ānas un dzimtehies ml-
IJEsItlbassekmēšanai.
.!iXPRETOJASi: A$IMILi^CUAS-,:UN
i ; . IZKLIEDĒŠANAS POLITIKAI
-,X./Silcie ieteica censties ..atdilvinSt
ijilplbās^; katrā izdevīgā jfidljumā Ifi-
, dzot- vēl 'Vācijā' esošos rakstniekus,
zinātniekus, >rīyī6 un sa­biedriskus,
darbiniekus apciemot sko-iti^!
ar saviem referātiem vai brīVās
plrhinās.'dalīties ar jauniešiem savā
pi|ŗe>dzē un XI siskmēt nacionālo au-
.drināšanu. Arī;, turpmāk latviešu
pārst|vības orgāniem nav jākavējas
nostāties pret asimilācijas un izklie-dļēia>
has poiļtiku,'kā tas nule jau da­rīts
LCKy /vadībās vizītē pie'UN
bē^ļu augstā komisāra pārstāvja
Borinā. f Ja\ nav iespējamas nacio-
- riālas, skolas, tad jāizmanto vācu skb-
. 1^8, bet noljetderīgas uo nepieņema-iņaš
ir-dažiiviet; izveidotās jauktās
bē^glu skolas, kur, piem., mācās lat-
Vliši, igauņi un jugoslavi ar vācu va-
1^'dļi kā mācības valodu un atseviš-
Iflļm stundām' skolnieku mātes vaiodā.
i lietuviešu centrālā komiteja iero­sinājusi'
izveidot JBaltijas tautu bēg­ļ
i ^ kopīgu oficiāju pārstāvību, kā
aļri' izdot, kopīgu 'informācijas biļe-tfenu
vācu valodā, kādu jau izdod
Keiluviešu centrālā komiteja. Pastāv
i. atlf .ierosinajums par kopīgas mītnes
^adišanu. LGKV šos ierosinājumus
p^niļCipā' pieņēma. Pārstāvības > radī-
, š'^ki jāizstrādā un kopīgi jāpieņem
stiiļtCiti. .Doma par kopīgas mītnes
rUtšaimiatnietama nebūtu, bet prasa
' vl^ļ.'daiā^u ziņu vākšanu un sīkākus
aļpirēķinus, .
.B^āltiešu centrālās komitejas dekla-rļSļusas,;
ka ir ar mieru pievienoties
vi i e n a i dažādo, bēgļu tautību kopl-gsii
|>ārstāvībai, uz baltiešiem pie­ņemamiem
statūtiem. Patlaban vēro­jams
p^rallēlisms starp jau pastāvošo
IŅfGOPŌRE un nacionālo komiteju
sakaru virsnieka pie IRO Dn 0.
I^iirkmajera noorganizēto jau8w pār-siivibu;
' Lai sekmīgāk cīnītos pret vāciešu,
^^rimļmācijām pret'bēgļiem, Ā.Silde
ie^(>sināja baltiešiem an šinī ziņā ko-o^
llfnēt I spēkus. Pieņēma priekšliku-iņujaiciiiāt
tautiešus vākt un piesūtīt
L<|Ky juridasfcajai nozared faktu ma-
•jfe|itius^^ pair, .visiem vācu presē vai
; .'pT^tiskŗdz! baltiešu
i hteii . '^isfcnminācijas gadījumiem,
- Bennfii vēl Ja®
ANGLUiļL:
Dramatiskās dienas un stundas
Anglijā ir garām. Tauta ir teikusi
savu spriedumu un devusi iespēju
Cerči/lam sešus gadus pēc sakāves
velēšanās 1945. g., brīdī, kad yiņa
kauju - laukos izcīnītās uzvaras prieki
bija sasnieguši augstāko kulmiinaciju,
tagad mēģināt uzvarēt a-ŗī mieru.
Cerčlk, kas savā ilgajā politiķa mū­žā
kuriozā kārtā pirmo reizi par prem­jeru
kļuvis kā polītiskāsk partijas va­dītājs,
apzinās, ka viņu, valdību un
visu britu nāciju nesagaida vieglas
dienas. To viņš uzsvēra aiī pirmajā
deklarācijā pēc konservatīvo partijas
uzvaras, , ļiikdams atcerēties saviis
vārdus par sviedriem, asarām un asi­nīm
— vienīgo, ko viņš bija nācijai
solījis, uzņemoties mdni^tru preziden­ta
amatu pēc I^enkērkas. Bet Cer-čHs
i i pārliecināts, ka viņam ar savu
nesatricināmo ticību izdosies spārnot
nāciju iiz ŗjaunu rosmi un jauniem
panākumiem, kas; ne tikai daļēji at­jaunos
Lielbritān jas svaru un nozīmi
j[)asaules polītilcāi bet reizē ļaus tai
kļūt' par izšķīrēju faktoru īsta, tais­nīga
un ilgstoša miera radīšanai visā
pasaulē.
Rietumvalstu galvaspilsētās tagad
ai lielāko interesi gaida, kā Cerčils
savu mērķi domā pasniegt un cik
lielas pārmaiņas tas nozīmēs Angli­jas
ārpolitikas kursā, kas līdz šim
plašos vilcienos balstījās uz abain
partijām. Pieturēšanās pie šī prin­cipa
visumā sagaidāma arī nākotnē.'
Bet Cerčils, kas pats pēc kara beigām
ierosināja jaunu aktivitāti vienotās
Eiropas kustībā, noteikti centīsies iz-bieigt
britu atturīgo nostāju un pa­nākt
straujāku progresu ,Strasburgas
paTlamenta un Eiropas ministru pado­mes,
veidošanā. Tāpat sagaidāma no­stājas
maiņa par labu Franko* un par
sliktu Maotsetungsm. Cerčik zina,
ka viņam- ir lielākas izredzes iegūt
ASV finančti palīdzību nek^ viņa
sociālistiskajam priekšgājējam. To
viņš arī nekavējoties prasīs, lai sting­rāka
nostāja Tuvējos un Vidējos aus-strumos
nebūtu jau pašā pēcvēlēšanu
perioda sākumā jāsaista ar nepopulā­riem
jauniem nodokļiem pašu zemē.
Tas nenovēršami prasīs britu tuvinā­šanos
ASV viedoklim vienā otrā prin­cipiālā
jautājumā. Tāds noteikti ir
arī koņiūnistiskās,Ķīnas valdības ne­atzīšana,
vismaz kamēr tā piedalās
Korejas karā.' Taču llelākjais Cerčila
eks^perimenti, par spīti ASV atturīga­jai
nostājai, liekas, būs mēģinājums
panākt jaunu 4 valstu ārlietu mini­stru
un pēc tam personīgu ,,trīs lielo"
— Cerčila, Trumena un Staļina satik­šanos,
cenšoties šādā ceļā mazināt
starptautisko saspīlējumu. Atcero­ties
Teheranas, Jaltas un Potsdamas
Tjrāļošanās rautus, kuru rezultātā Ei­ropa
šodien.nonākusi tik kļūmīgā
strupceļā, pārliecīgu sajūsmu šis no­doms
nespēj ierosināt. Ari prezidents
Trumens būs visai grūti izkustināms
no Vašingtonas, lai dotos, pi)em., no
jauna uz Potsdamu. Bet viņš to no­teikti
darītu, ja šādā veidā būtu iz­redzes
> novērst karu un radīt pasaulē
stabilu mieru. Cerčilam ir lielisks po­litiķa
deguns, oratora talants un —
milzu respekts Staļina acīs. Ja viņam
drīzumā paredzamajā vizītē. „ Baltajā
namā izdotos pārliecināt Trumeiņu un
vienlaicīgi ieinteresēt arī Staļinu, at­liktu
vienīgi cerēt, ka izejas punkts
sarunām, labās ticības vietā „vecajam,
labajam tēvocim- Džo'' šoreiz būtu
rietumvalstu militārais, materiālais un
morālais pārspēks.
ASV;
Pagaidām, rietumvalstu centieni ma­zināt
starptautisko saspīlējumu tomēr
koncentrēti - uz UN, kas 24. oktobri
atskatījās uz 6 gadiu pastāvēšanu un
kuras kopsapufce 6. novembri< savā
jaunizbūvētajā Parīzes . mītnē sāk
jaunu sesiju. Optimisma pilns uz to
Viena
DAŽAS SARUNAS AR BRITU VELĒTAJIEM
ceļā devās ASV ārlietu ministrs Eče-sons
ar ASV delegācijas loceklim,
lai šīs nedēļas nogalē jaiu, ap­spriestos
ai Idenu un Siimanu.
Ostas strādnieki Ņujorkā, kuru
streiks joprojām vēl nebija bei­dzies
— tā dēļ arī vairāki kuģi no
Eiropas ar DP bija novirzīti už Ņū-orleāniu,
— ieņēmuma kārtā nekavēja
šo . prominento personu iekāpšanu
tvaikonī America ^ vienīgi bagāža
tām bija jāuznes pašām. Prezidents
Trumens veltīgi bija mēģinājis pa­nākt
streika pārtraukšanu, uzsverot,
ka tas divi nedēļās ,4esaildējis" pre­ces'
300 milj. dol. vērtībā un
draud paraiizēt visu SaV. valstu
saimniecisko dzīH — streikotāji ne­atkāpās
no savām prasībām pēc 15
proc. algas, pielikuma. —• No prezi­dentam
tuvām aprindām ziņo, ka
pēdējās nedēļās- viņa noskaņojums
mainījies par sliktu atkalkandidēša-nai
1952. g„ kaut arī pats Trumens
šai jautājumā izteikties; atsacījies.
Iespējams, ka tam sakars ar tikpat
klusi augošo ģenierāļa Eizenhauera
gatavību kandidēt. 'īstenībā l^andidēt
nevēlas ne viens, ne otrs, bet abi sa­jūt
pac' pienākumu kandidatūru Uz­ņemties,
ja ar to varētu aizkavēt
ižolācionistu spārilāim piederošā re*
publikāņi^ senatora. Tafta kļūšanu
pai prezidentu. Tafts nesen oficiāli
apliecināja, ka to noteikti grib pa­nākt.
KOREJA?
Pēc pirmajām trim sanāksmēm ^pa­miera
līgšanai bija laibas cerības uz
kara darbības izbeigšanos vistuvāka­jā
laikā, jo komunisti vairs nepastā­vēja
uz ^ . platuma gradiu kā demar­kācijas
līniju, un domstarpība^' tās
nospraušanā, aptuveni atbiilstoši paš-'
redzējām stāvoklim frontē grozījās
tikai par pāris kitlometinfem., Sarunām
turpinoties^, ASV , štāl>a priekšnieka
ģenerāļa Kolina uzskats .tagad ir,v
tās gan beigsies ar pamderu, bet ta[s
vēl -prasīs labu laiku. Cīņas frontē
turpinās. Notikušajās gaisa kaujās
pagājušajā nedēļā atkail nogāztas
vairākas ienaidnieka tutbolidmašinas.
Vātij as-austrumu joslā It tikai
blef^. Tagad to pēc a
apciemojuma Prāgā apstipdnāj
^prezidents" Pīks, atļaiijot ie
jumus par amnestiju ieslniegt
vadoņiemv zemju valdību m
galvām. Ka zināns, glandrīz
šos amatus ieņem tika
pric. simpatizējošas per sonasj
Mkiišie nedaudzie, ierosiaotk
ieiiaidnieka atlaišanu, risētu
vi^tu. — 24. oktobri, klongr
ej^t brIvdienSs līdz 1952.
prezidents Truiiens;
proklamēja kara stāvokk
starp ASV un Vādju. Ko
aphndas sagai<iai, Ica Ai IVv
akiīvākn politiku ari Aļieamot
ja^ jautājumā, iestājotiek pat
giai komisijās dibināšanu pieļ:
līdkgim soļiem, kas nc st^If
ļa [vaTasvīarus konkrētāk izvēī
šā par vai pret viciiotas
radīšaiiu um izsistif no to lok
šinējos trumpjus kā šīs
gākajiem aizstāvjiem".
domas
Mains;kāimiņŠ saka: „Es tailsoju par
konservatīvajiem tāpēc, ka gribu strā­dāt
un kā;ut ko sasniegt Naudas vēr­tībās
]!nazināšanā!^ ir vis^bīstamākā
Iteta, kaš valstī vār notikt. Un visai
faikii strādnieku partijas valdiība tieši
to veicināja. Biju kara laikā Grieķijā
un redzjBju, kā ļaudis nes savas bez­vērtīgās
drachm'as koferos. Nekad,
nekad inflāciju!,Esmiu mazs būvuzņē­mējs
tin zinu, ko nozīmē cīTiīties ar
dažādiem ierobežojumiem, aizliegu-miem
,un Uceticēm. Dodi'et man orī-vību,
un es katram, kas vēlas, celšu
majas^"
Mans otrs kadmiņš stāsta: „Bez šau­bām,
es atkaĻ balsoju par strādnieku
partiju. Juins vajadzēja būt Londoinā
pimus kara, lai jūs^ redzētu, kādi iz­skatās
konservatīvo polī'tikas rezul­tāti.
B€wiaxbs, nedrošība par rīt­dienu...
Ak, negribas vairs nemaz
atcerētiesl Bagāto ļaužu valdība ne
gribēja aizstāvēt, ne arī aizstāvēja
mazo cilvēku intereses. Bet tagad ^
tagad es= zinu, kur^ stāvu. Esmu kan-tines
vadītājs un zinu, ka arī bezdar-ba
vai slimības gadījumā es neno-nākšu
izmisuma stāvokļu Pirms kaŗav
turpretim, es dažreiz nespēju nopirkt
bērniem pat zābaciņus... Cerčils kā
kara laika vadītājs ir liels, bet m^'era
laikam viņš neder!"
Un tādas un tamlīdzīgas, pretišķī­bas
iir gandrīz visos jautājumos starp
vdeniem, kas grib riskēt, un otriem,
kas,vairāk par visu vēlās dioštbuj
starp privātās iniciatīvas piekritējiem
un tiem, kas aizstāv vaJjsts uzņēmu-mois
un plānošanu? starp vieniem, kas
vēlas Lielbritāniju redzēt stipru un
respektētu, un otriem, kas pēc agrāko
karu šausmām grib mleni gandrīz vai
par katru denu. Tā iiav vienkārša
pretišķība starp* bagātiem un naba­giem.
Jo tādā gadījumā g-ān balsis
25. oktobra vēlēšanās nebūtu sadalī­jušās
tik vienāidil Dalīšanās līniju
nosacījusi cilvēku daba, raksturs, in­tereses
un dziņas.
Lai būtu kā būdams, konservatīva­jiem
par savu uzvaru pēc pirmajām
sajūsmas izpausmēm nav liela iemesla
priecāties. Nelielā parlamentārā vai­rākuma
strupceļš, ar kādu ^mocījās
Etlija valdība, palicis gandrīz tikpat
nepatīkams Cerčila jaunai valdībai.
Liekas taisnība Birmdngham Post kon-siarvātīvajam
redaktoram, ka strād­nieku
partija gan zauidējusi, bet Cer­čila
partija nav uzvarējusi. Tauta tur­klāt
sadalīta divās daļās tā, kā vēl
nekad
Krfi^isais publicists Kinģslejs Martins
savukārt piebilst, ka lail gan lēboristu
valdība kritusi, tomēr sļtrādnieku par­tijas
vara Lielbritāndjā joprojām pa­liks
liela. Cerčils neuzdrošināšoties
pieskarties sociālai apdrošināšanai un
citiem labklājības valsts balstiem. Jo^
projām paliks degvielu, "dolaTu un al­gu
, krize. Ļoti > maldoties tie, kas
domā, ka šozdem ogļu būs papilnam,
cenas kritīsies un visas lietas kļūs
skaistākas!
„Gelš, droši vien^ būs grūts, bet
Cerčils mūs va(fiji8 jau agrāk ne pa
mazāk grūtu ceļu. Viņš noteikti
mums stāstīs nepatīkamas lietas un
prasīs smagus u p u r u s . b e t viņš
dziļā nopietnībā vadīsies no britu
tautas reputācijas un interesēm," -—
raksta Daily Telegraph. V. Sk.
lāi'iribs. materiālus ^ vajadzības gadiju-
PRIEKŠDARBI 18. NOVEMBRA
' , ATZĪMĒŠANAI ,
y Centrālā komiteja jau ievadījusi
priekšdarbus Latvijas valsts svētku
atzīmēšanai Vācijā. Bez svinīgajiem
aktiem, dievkalpojumiem un sanāk­smēm
nometnēs, darba rotās uc. mē­ģinās
panākt īpašus 18. novembrim
veltītus raidijumus 5 lielākos Rietum-vādjas
un Berlīnes raidītājos, pro­grammā
bez informatīvās uzrunas pa­redzot
arī latviešu mākslinieku pie­dalīšanos
> resp. latviešii mūziku skaņu
platēs. No dažiem raidītājiem prin^
dipi ala piekrišana ' j au saņem ta.
Darbu tālāku kārtošanu uzdeva atse­višķiem
LCKV locekļiem resp. ap­gabalu
pārstāvjiem. Tāpat atseviš­ķām
personām uzdeva gādību par
piemērotu rakstu vai informācijas
publicēšanu vācu un,^ cik iespējams,
arī ārzemju presē. No dažādām vie-*
tām saņemtā informādja liecina, - ka
Latvijas valsts svētku atzīmēšanad ro­sīgi
gatavojas latvieši un viņu orga­nizācijas
visās zemēs. >
Saimniecības un finanču nozares
vadītājs V. Zdanovskis ziņoja par ga­da
trešā ceturkšņa budžeta izpildīša-nos.
DM 13.000 apmērā noteiktais
budžets izpildījies ar apm. DM 900
atlikumu. — Par apgabala pārstāvi
Austrijā apstiprināja / Austrijas dele­gātu
LCPV A. EglīfcL M. C.
EĢIt^TEt
Sueoas kanāla joslā ārēji viss mie­rīgi,
jo britu karaspēks.tur kontroli
pir satiksmi piekrastes rajonos stingri
iavās rokās. Toties briest bīstami no--
tdkumi pasā zemēj jo pretbrltu noska­ņojums
pēc Cerčila uzvaras vēlēšanās
vēl pastiprinājies. Sevišķu niknumu
plašās ; aprindās radījusi informācija
par it kā pastāvošo slepeno britu-amerikāņu
plānu, pēc ķuŗa Ēģipte,
situācijai kļūstot draudīgai, 24 stundu
laikā totāli okupējama. Ēģiptes val­stu
padomie reajjljusi, izstrādājot vis-pādrējas
mobilizādjas likumu, kam
Ipirms stāšanās spēkā gan vēl jā­iegūst
valdības un parlamenta ak­cepts^
Pagaidām cīņas smagumu uz
^vlem pleciem uzņēmušies brīvprā­tīgie
«atbrīvošanas" bataljoni. Rie­tumvalstis
un Turcija tomēr vēl jo­projām
nav atmetužais cerību līdz ar
citām arābu valstīm pieriināt arī.
Ēģipti' piedalīties kopējā Tuvo un
Vidējo austrumu aizsardzības sistēmā.
VĀCIJA:
Kādas pārvēlēšanu kampaņas ietva­ros
VTdenbņkā, Ziemeļreinā-Vestfālē
Rietumvācijas ministru prezidents Dr.
Ad^auers bij-a izteicies, ka 31. ok­tobra
konferencē ar rietumvalstu aug­stajiem
komisāriem* jau cerības pa­nākt
galīgo vienošanos par okupāci­jas
statūta aizstāšanu ar jauno līgu­mu.
Sim paziņojumam sekoja sabied­roto
iestāžu paskaidrojums, kurā brī­dināts
no tik pārsteidzīga un pārlie
cīga optimisma. Adenauers esot lūgts
minētajā datumā vienīgi rezumēt līdz
šinējo sarunu rezultātus resp. panāk­to
vienošanos par. atsevišķiem punk
tiiem, bet līdz izšķirīgu lēmumu sta­dijai
vēl esot garš ceļš; vispār tos
iepriekš jāakceptē triju rietumvalstu
valdībām. Tā vāca-prieki uz pavisam
drīzu okupācijas režīma izbeigšanos
atkal apslāpēti, — arī Parīze uz. vi­sām
līdzīgām informācijām reaģējusi
ar ledainu un skeptisku smīnu. To
ties lielu progresu šķiet uzrādām
Parīzē notiekošās sarunas par Eiropas
armiju, kas, pēc pašreizējās informā-djas,
sastāvēs no 14 franču, 12 vā-dešu,
11 itāļu, 3 beļģu'un 3 holan­diešu
divīzijām.. Ikvienā no šīm di­vīzijām
būs miera laikos 12.000—
14.000, bet karā — 15.000 vīru. Jau
pirms pusmēnesa bija^ skaidrs, ; ka
amniestija politiskajiem ieslodzītajiem
atomeluplozUas līdz šim no
16 Atomieroču manevfu ietvaros
Stalfi ASV.
pUtisko atentāta serilsi
upiiri kJitis arī M g., v. Remons,
koriīisfiri Kamhodžfi, vienā no In^io!
valstīm.', ' ' r
Pkr "laulības svētumu liestfijās.
Pijsļ XII plašā rupā Itali^is sievi
koiigresfi, noraidot jfbkfida veida
konļtroli. , ,
Pēc apcjemolumt Kanādā prinee
bete un Edinburgas hercogs Ugsd
10 mUl. dol. sadalei izceļ'oļtfiju vi
ko ASV kongress Sim mērķim .atļi
zumā paredzēta jauna' 8taļpta\iti
-irenco' B r i s e i ē . - ^ r - - ' ^ ^ ' ' ' • '-'^.^^^
Vsplrms Irānas naftas koklUktv
nod!)mayi6 jaunais britii) atlietu minis
kas, tūliņ pēc stāšanās ainatfi ' I
Lonķonu britu vēstnieku T( sKeraBā
: S e p f a d U v : ^ ^ • :':: . .
{Niecīgs pagrieziens pa' hbl lv
statējams ' no ' neseno' vēlēšanu r
Komunistus Nacionālajā padomi
deputātu vietā pārstāv vais tikai
I Zviedrijas valdībai j^tvaincjles Ai
ior& Lēmans. kas kādā runa senā
teicies, ka no Zviedrijas aisbēguSi
/lai izvairītos no dioSas deportācijas
tenii Lēmans esot uzzinājis, ka
šādļeiņ bēgļiem dod polltukas a
JUU' ka 30 no minētiem igaiuļiiem v'
?2vl^driļā . V
Politiskā bēgļa tiesības NorvēģiJ
baifl lūdzis kāds padbmju^ piļlsbliis, ^
gā/is Norvēģijas robežu ļpie Kf
Bēgja vārd^ neizpauž.
Bezmaksas braucienus pa ASV
nlbes un tās sateiītvalstu. piļsoņieii^
valdības rēķina pdrēdt 2 repubik
tātu iesniegtais likumprojekts! Ik ,g<^
uzņemtu uz laiku, līdz 2 mi&neštetiļ
du tUristu, kas valdībai izmaksātus
par katru. Līdzīga- kfirtfi' ASV ''
vajadzētu atļaut viesoties Pafl.. aavl|
tā i|,veicinātu saprašanos stelrp aai
uņ padomju bloka taujtfim".
Pēc lielBji naHas eksp^ozlias. Cli
naft^ laukos. Austrijas padomju j|
aizdegās 5000 t naftas, paļi. ies
ap\:ietināt 2 austriešus.' Komunistu
Der Abend -eksploziju pieraksta ,|A
tiem". ļ /
Vismaz 10.000 blēžu darbojas !^iet|
izkrāpdami iedzīvotājiem naidu ai^i
„ķēžu vēstulēm",. krustvārdu un c
tus sacensībām, foto/ palielinājumu
šanu utt. Viena šāda banda ar |
^jiemļ^
U JOSM
, izteid
censibu ap 900.000 , iedzīvo
apm. 3SP.000 marku.
Ap 1 inilii bēgļu no /pad;;
nelegāli uzturas. Rietumvācijā
rijas bēgļu pārvaldes iiodaļa^lVadlil
vigs. Daļa šo bēgļu aizņen^ot dar|'
RQrā un Virtembergā, kuk^biiis pafe
vietot no Bavārijas, LejaMawijas|
vigas-Holšteinas pārceļamos vāca:: I
izraidītas. ' I-
847 milJ. franku aizsardilbat vi
nākošā gada budžetā ieplļānojusi
pret 720 milj, franku iepriek^jā/ga
90 jg. vecumā miris Zviedrijas prt
lis, mituSā karaļa Gustava brālis, ka
noraidīja piedāvājumu kļūt ļ par
karali.' Izbeidzoties llAijai starp Zviļ
Norvēģiju,, par 'Norvēģijas karali kli
priiicls Kārlis, vēlākais H ā k o n s .)
Par jaunu pretalkohola līdzekli «-^
tabletēm ziņo no Ņujorkas,
tableti dienā par 5 cenUem,
leņe
pacien
atturētie» no alkohola, jo kav t vai
pilēm alkoholiska dzēriena paātri
pieaug asinsspiediens, iestājas
grUtības un vemšana. / 1 '
Vairāk desmit personu daļOJnSaa
100 daļēji zaudējušas redzi un vēl a
saindējušās Atlantā noWeUlalkohor
nas. To laiduši apgrozībā iifiteņkri
„lēno. streiku" uzsāka franču
pieprasot algas ^paaugstinājumu, Str<
muitas ierēdņi turpināja darbu, bet
.dējam sīkumam ievēroja visiis mui
rakstus, pedantiski pārbaudot katru
bagāžas priekšmetu un tā aizkavējoī^
ārzemju ceļotājus.
Pēc autokatastrofas atguvis kust
kāds amerikānis Alabamas štatā,
nēšus iepriekš bija cietis paralizi.
tldz pamatiem nodega kficlas i
Vursterheidē, britu joslā, kamēr
steigušās ugunsdzēsēju vienības iz
starpīgu ciņu, lietojot ūdens šļū'
nelaimes vietā ieradās ari Kukshafi
sētas ugunsdzēsēji, vursterheidieSi
projām, paskaidrodami: ,,Sis i ir m'
'grēks" un vērsdami ūdens strūklas
nācējiem. Krietni izmirkt dabūja
tllāji.
250.000 „tautas auto" kopš prodi
jaunošanas 1945/ g.^ Izl^iidusl Riet
autorūpniecība. Lielākajā Rietumvāci;
fabrikā Volfsburgā ražotie „tautaf a
mērā maksā 4800 DM, un toš>efc
26 valstīm. Pavisam Rielumvācija m
ap 9500 automobiļu.
Likvidēt Leipcigas pavasara -m
turpmāk tās rīkot tikai rudeņos
Austrumvācijas iestādes. i
4V
^ 1 5, 1/
mmmm
mm
MM i
i i Ml
mm
Uts
i
II
m
'•VFJ