1946-06-01-01 |
Previous | 1 of 5 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN N E W S B U L L E T IN The policy of this Newspaper is to provicle our Latvian people to exile with aU avaUable new8 of importance concerning the world'8 happenings, of polltical. eeosiomic, cnltural or social significance. And our special aim is to present the humaaiitarian ideāls and achievements of the great Democracies - the United SUtes of America and the Britisih Empire, This aim, we knciw» wiU help imaintato the spirituai and cultural unity of the Latvian people and — of aU thtogs — wiU yield hopes for a safer and happier future. Redakcija-Editorial Olfice: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem {13b) Iznāk divi reizes nedēļā - PubUshed twice a week IK Nr.42(44) Authorized by Military Government and UNRRA PiUingena, sestdiien, 1946. g. 1. jiinija .DSordžs T. Renhers, ,Kolumbijas universitātes ģeogrāfijas profesors Jaunas zemes Eiropas bezmāju miljonieinii Eiropa šodien ir kontinents ar 71 miljonu no dzīves sliedēm izsistu, bez tnājām palikušu un visā drīzumā pārvietojamu cilvēku, ar virieMem, sievietēm un bērniem, kas jau pārvietojas vai gatavojas pār/ietDties. Daļa no tiem bez mērķa fklīat pa lielceļiem, citi nīkst pulcinlšanas centros, gaidot satiksmes' iespējas. Vēl citi jau ar zināmu mērķi bezgalīgajās gājputnu straumēs virzāJi vienā vai otrā virzienā. ' Cilvēku pārceļošana pati pair sevi nav nekas jauns, tā tikpat veca parādība, cik veca ir cilvēce. Sis karš tomēr-radījis kaut ķojauntf cilvēku pārceļošanas veidā n apjukuma pārceļošanu. Daļa Eiropas no sliedēm Izsisto miljonu iŗ ārprātīgu baiļu pārņemti civīliedzīvotāji, kas bēga nt) kauju lauku tuvošanās, citi ir iz-bumboti pilsētu iedzīvolļiijļ,; vēl citi . Ir atbrīvoti vācu darba vergi un vēl citi ir bezmāju partizāni un pagrīdes pretestības kustību dalībnieki, fašis-tu nelieši un terroristi; Miljoni no tiem ir nacistu „tautu pārvietošanas'* projektu un rūpniecības apgabalu tīšas pārvietošanas rezultāts. Nenosakāmu skaitu bēgļu gaitās? aiza^āvusi nacistu prētkrieviskā un pretsa-biedroto propaganda. Lielas nacio-mainot robežas un politisku noteikšanu, un šie ļaudis, baidīdamies reālu vai iedomātu vajāšanu, sākuši .kustēties. So ļaužu kopskaits ir ap 35.000.000. Klāt nāk Vācijas potenciālās kara rūpniecības 28.000.000 sirādnieku un Itālijas potenciālās kara rupndecibas 8.000.000 strādnieku, kas paliks bez eksistences, ja pilda solījumu, iznīcināt ass valstu kara rūpniecības spējas. No tā, ko mēs darīsiiin ar šiem 71,000.000 eiropiešu, kuru likteņi ir mūsu vadītāju rokās, atļkarīgs ir tas, vai pasaules asiņainākajā kontinentā mums būs miers yai nedaudzos gad-desmitos sāksies trešais pasaules karš. Mēs esam tik nesagatavoti atrisināt šo Eiropas bezmāju' ļaužu jautājumu, ka akceptējam „žiglo'* atrisinājumu, lūkojot renatriēt šos ļaudis uz viņu agrākajām dzīves vietām ^un nerēķinoties ar ilgāka laika sekām. Vēl vairāk, karā sagrautās Eiropas atjaunošana būs tik kolosāls uzdevums, ka mūs vilinās pagaidām iesaistīt Eiropas darbaspēku pasteidzinātā uzbūves darbā vecajos nesaka-ngajos ietvaros. Galu galā vairums •So strādnieku atkal paliks bez darba un atkal sāksies vecās krīzes. Autoritātes, kas studējušas iedzīvotāju un resursu attiecības, mums apgalvo, ka Eiropas problēmas kārtošanā kolonizācija ir viens no nedaudzajiem īstajiem ceļiem uz mieru. Labi informētais vidusmēra amerikānis tam iebildīs: „Jā, Uz kuriem tad? Patiesi labie zemeslodes apga- -bali kolonizēti jau sen un tagad ir relatīvi pilnīgi apdž^īvoti.". Var piekrist, ka vairums viegli Holonizējamo zemju jau aizņemts, bet ikviens ģeo- . grafs, kas kaut cik zina savu arodu, tūlīt noliegs, ka visas labās zemes, kas būtu piemērotas 71,000.000 eiropiešu nometināšanai u'z dzīvi, jau .būtu aizņemtas. Pasaules kartē atrodami vismaz 28 apgabali, kas izkaisīti dažādās zemes daļās un kuros eirpiiie:5u kolonizēšana nc vien iespējama, bet pat :lieSski atmaksātos. L o p k o p ī b a : 1. B r a z i 1 i j a s t. s. kampos ir plaši augstieņu apgabali ar vislabāko .zāli. Tālāk " dienvidos — P a r a g - V a j ā , dienvidaustrumu B o l i v i jā un ziemeļaustrumu A r g e n t ī nā .-atrodas gaišie, klajie Gran-Cako me- (Beigas 3. lappusē)] Latviešu trimdinieku skolas pabeidz savu mācības gadu. Tas sākās neparastos apstākļos: ārpus dzimtenes, bez skolu ēkām, inventāra un mācības grāmatām; bez visa tā, ķo uzskata par nepieciešamu normālam skolas darbaca. Trūka kā materiālās, tā garīgās stabilitātes, bija tikai bērni skolas vecumā un mācīties kāra jaunatne: Vēl bija arī labi skolotāji, kurus bija devusi dzimtene. Bet tas tad ari bija viss. Retais skolotājs un komiteju pārstāvis cerēja, pavasarī darbu pabeidzot, teikt, ka visumā apmierinoši pabeigs pilnu tautskolas vai vidusskolas kursu. Bet nu tas ir realizēts. Gars un ticība nākotnei uzvarējuši. Vēl jāatzīmē kāds maz minēts, bet būtībā ļoti labvēlīgs faktors, kuru nesa demokrātijas uzvara* Tā ir brīvība, kas atraisa spēkus. Mēģinot ietvert trimdas skolotāju darba i-nērķus īsā teikumā, varētu teikt, ka mācīšanā tas ir bijis sniegt brīvajā pasaulē atzītās patiesības, bet audzināšanā — ar Dieva atzīšanu vest ģimeni un tautu uz visu brīvo cilvēku sabiedrību. SiS' mērķis visumā realizēts apmierinoši vai pat labi. Par to var priecāties jaunatne un vecāki. Skolotāji drīkst lepoties, un visa mūsu sabiedrība just gandarījumu. — Mēs neesam salauzti. Gars m'asos vesels. Atzimējuši sasniegumus, nevaram paiet/giaŗani jautajuinam — ko darīt tālāk? Jādomā par praktisku māku iegūšanu. Protams, ka to vieglāk pateikt, kā izdarīt. Se jau arī domāts sniegt tikai pāris padomu. Ģimnāziju abiturienti var iestāties augstskolās, var apmeklēt dažādos arodu kursus pieaugušajiem, kupus rīko un rīkos nometņu vadība. Abiturientiem jāpatur prātā, ka ģimnāzija sniedza tikai vispārīgo izglītībii, paplašināja gara apvārsni, ieveda kultūras pasaulē, bet neielika rīku rokā, ar ko nodrošināt sev eksistē^. Tas jāsatver nu pašiem. Tautskolu absolventi iestāsies ģimnāzijās. Tas nav taisnākais ceļš uz I arodizglītību, kuras vajadzību tik ļoti tagad izjūtam. Bet kamēr tādu nav iespējams sniegt speciālās skolās, tas ir iespējamākais ceļš. Vēlāk, pārejot no ģimnāzijas zemākajām klasēm uz arodskolām, zaudēts nebūs daudz. Bet ko lai iesāk tie, kaa ģimnāzijās ^evar mācīties kaut vai tāpēc vien, ka nometnē tādas , nav? Gribas dedzīgi; aicināt nometņu kultūras daļu vadītājus padomāt par šādiem tautskolu absolventiem. Kfi zinām, mūsu 7-gadIgā tautskola sniedz labu vispārīgo izglītību. Citās zemēs, kur tā ir 8-gadīga, tur ir arī praktiska rakstura mācības. Latvijā šis robs bija jāaizpilda papild-skolai. Tagad to varētu īpaši kursi ar praktisku raksturii. Ārpusskolas jaunatne nevai- sekmf^l lakatit^^Si pift^ augušo kursos sava psīches stāvokļa dēļ. Tāpēc tai jāiekārto īpašas mācības. Tām nebūtu uzdevums iemā-cīt kādu arodu, bet dot tikai dažas papildu praktiskas mākas vēlāk citur iegūstamajai aroda prasmei, piē^ mēram, mašīnrakstīšanu nākamajai žēlsirdīgajai māsai un taml. Mācāmie priekšmeti varētu būt mašīnrakstīšana, stenoģ:rafija, „ikdienas grāmatvedība", ievads korespondencē, varbūt arī saimniecības aritmētika, dārzkopība, biškopība, par visam lietām techniskā zīmēšana, kuru derētu uzņemt arī ģimnāziju stundu plānos, u.c. Jāturpina butu arī svešvalodu mācīšanās skolotāju vadībā. Nav domāts, ka vienā nometnē realizējams viss. Robežas novilks praktiskās iespēja» un tas, kādi mācības spēki būt pieejami. Bet būtu jau daudz kas panākts, ja vienā nometnē realizētu kaut daļu, piem., technisko zīmēšanu, mašīnrakstīšanu un valodas mācītiu. Sāds mācību darbs būtu ]ānoorgani2;ē tūlīt pēc brīvdienām, kaut ari mūsu nākotne vēl tikpat nenoteikta Icfi pagājušā rudeni, skolas darbu sākot. Tas tomēr jādara, gan lai gatavotu jaunatni praktiskai diRīvei, gan arī lai darbā saglabātu morāliskās vērtības, kuras skola šai mācības gadā jaunatnē modinājusi. Tā būs palīdzēts Jaunatnei celt t i l tu no šodienas uz viņas nākotni. J. Cormak5 Berlīnē, 20. maijā (INS). — Mēģinot panāk); ātrāku izšķiršanos svarīgajā jautājumā, vai Vācija pārvaldāma kā. saimnieciska vienība, Militārā gubernatora vietnieks ģen. Klejs pavēlējis nekavējoties pārtraukt v i sus reparāciju sūtījumus no amerikāņu joslas, izņemot tos, kas jau galīgi izlemti. Rīkojums dots tāpēc, ka amerikāņu l^ilitārā valdība nevar pieļaut tāliiļku amerikāņu joslas sainmiecības vājināšanu, kamēr nav skaidrības, vai šai joslai būs jāiztiek ar pašas saimnieciskiem krājunuem vien. Tā kā 25 proc. no reparāciju sūtījumiem no amerikāņu joslas pienākas Krievijai, novērotāji uzskata rīkojumu ari par mēģinājumu piespiest krievus izlīgt jautājumā par Vācijas saimniecības centrālizēšanu un barjeru nojaukšanu starp joslām. — Ņujorkā pienācis otrs kuģis ar imigrantiem. Tas atvedis Savienotām Valstīm 600 DP. — ASV imigrācijas komiteja pieņēmusi likumu, kas atļauj Vienoto Nāciju pilsoņiem iebraukt Savienotās Valstīs, lai precētos ar bruņoto spēku piederīgiem vai kara veterāniem. Likums attiecināms kā uz vīriešiem, tā arī uz sievietēm. Pēc apprecēšanās iebraucēji var parastā kārtā iegūt amerikāņu pavalstniecību. Iebraucējiem jāierodas ASV ne vēlāk par 1947. g. 1. jūliju, un precībām jānotiek vēlākais 3 mēnešu laikā pēc Ierašanās Amerikā. Ja saderināšanās izjuktu, iebraucējam ASV atkal 'jāatstāj. — IJNRRA V ā c i j ā līdz šim atradusi 10.000. bērnu, kurus vācieši piespiedu kārtā atveduši no citām zemēm. Bērnu meklēšana sākusies janvārī; un darbā piedalās UNRRA's 6 īpašas vienības. — ASV kara ministrija paziņojusi, ka l . jūlijā Eiropā atradīsies 335.000 un Klusā okeāna joslā 385.000 amerikāņu karavīru. Kopš kara beigām līdz, 30. aprīlim mājās pārvesti 5.450.000 karavīru un vēl 179.000 pārvedīs maijā un jūnijā. —- 8. jūnijā uzvaras parādē Londonā piedalīsies arī ievērojami, amerikāņu spēki virspavēlnieka ģenerāļa Malmai'nija un citu augstu virsnieku vadībā. — Padomju pārstāvis U N O Andrejs Gromiko asi protestējis pret UNO pārstāvju rīcību, apsveicot poļu ģenerāli Komorovski (Varšavas cīņu vadītāju Boru) UNO vārdā ar ierašanos Ņujorkā. Apsveicējs bija UNO ģenerālsekretāra vietnieks Hatsons. Protestu iesniedzis ari poļu delegāts Dr. Lange. Gromiko deklarējis, ka Hatsonam nav nekādu tiesību UNO vārdā apsveikt ,,atbēgušus viesus", un piebildis, ka „Sāda rīcība kompromitē ne tikai organizācijas vadību, bet arī pašu organizāciju." Bors, paskaidrojis Gromiko, esot „poļu tautas ienaidnieks." Vašingtonā atsaukta „Paris Samedī Soir" ziņa, ka iespējama prezidenta Trumena un ģenerālisima Staļina sastapšanās Vīnē. Laikraksts bija ziņojis, ka abi DP devas samazinātas pair 300 kalorijām Frankfuriā, 26. maijā (AP). — Amerikāņu armijas galvenais štābs v£ikar paziņoja, ka pārvietotām personām amerikāņu Vācijas Joslā pārtikas devas, sākot ar 1. jūniju, samazinās par 300 kalorijām dienā. Tas būs pirmais pārtikas ierobežojums pārvietotām personām, kuru pamatdevas dienā uzturētas 2300 kaloriju apmērā, kamēr vācu civīliedzīvotā-jiem tās samazinātas jau 2 reizes līdz tagadējai r>CO kaloriju dienas devai. „Partikas eksperti ziņojuši, ka pašreizējais pārtikas patēriņš DP nometnēs amerikāņu joslā pārsniedz to daudzumu, kas vajadzīgs labas veselības uzturēšanai", teikts ziņojumā, kufā norādīts arī, ka vācu civīliedzīvotāju devas ,,'parasti papildinās ar. nenormētām pārtikas vielām." Ar jaunajām devām parastais bēglis, kas mīt DP nometnēs, saņems 2000 kaloriju dienā,.bet tie, kas klasificēti par nacistu '„vajātiem", saņems 2200 kaloriju viņu līdzšinējo 2500 vietā. Amerikāņu joslā vēl paliek pāri par 400.000* DP. _ Tlie Stars and Stripes valstsvīri satikšoties 10. jūnijā, lai parakstītu 25 gadu draudzības līgumu. — 23. maijā S a v i e n o t ās V a l s 11 s sākās plašs dzelzceļnieku streiks, kas gandrīie; pilnīgi apturēja satiksmi uz 330 dzelzceļiem. Streikā piedalījās 250.000 iiizelzceļnieku un lokomotīvju vadītāju, kas pieprasīja 20 proc. algas paaugstinājumu, bet ne mazāk par 2,50 dol. dienā. Prezidents Trumens piedāvāja algas paaugstinājumu par .1,^18 dolāriem dienā. 25. maijā iitrelks izbeidzās, kamēr prezidents f rumens, uzrunājot kongresa abu palātu kopsapulci, pieprasīja plašas pilnvaras pret valdību vērstu streiku apķaļrošanal. Kongress 2 stundās pēc prezidenta pieprasījuma ar 306 pret 13 balsīm arī pieņēma radikālu likumu streiku stingrai apkarošanai. — Maskavas radiofons, atjaunojot krievu pārmetumus Lielbritānijai par 120.000 vācu karavīru neatbruņošanu angļu okupācijas joslā, teica: ,,Pēc pirmā pasaules kara vajcu profesionālās armijas lielumu noteka uz 100.000 vīru. Londonā toreiz aizrādīja, ka ari tas vēl esot pār daudz. No šiem 100.000 izauga Hitlera armija." „Pravda" norāda, ka no tādiem maskētiem darba bataljoniem, kādus tagad nodarbina angļi, izveidojušās nelegālas „melnā reichsvēra" vienības. „Sarkanā Zvaigzne*' izsakās, ka Alfrēds Hugenbergs un citi vācu magnāti angļu joslā atkal sapņo par Vācijas saimniecisko pamatu atjau-nošanu, un piebilst, ka amerikāņu imperiālistu aprindas nav ieinteresētas Vācijas atbruņošanā, bet gan monopolistiskas dominācijas iegūšanā Vācijas saimniecībā. — Berlīnē 200 vācu civilistu nodarbināti svarīgu nacistu dokumentu pārfotografē-šanā. Tajos ir saraksti par visiem nacistu partijas biedriem un līdz-darbiniekiem ārzemēs ar vārdiem, adresēm un profesijām, kopsvarā 250 to. Saraksti aptver^ 24 valstis. Tajos atrodami ari" 803 amerikāņu vārdi un ziņas par visiem viņu darbiem slepenā nacistu dienestā. Sie saraksti, kas Berlīnē tagad savākti no visām Vācij as malām, dos pierā- (Beigas 3. lappusē) Mācītāju konference Visus amerikāņu, franču un angļu okupācijas joslā Vācijā dzīvojošos latviešu mācītājus esmu nodomājis aicināt uz k o n f e r e n c i EsUnge-nā, Vīrtembergā,, 10. un 11. Jūlijā. Konferences dai'ba kārtību izziņošu vēlāk. ^ Dr, T. Grinbergs, Latvijas ev.- lut. baznīcas archibīskaps ApmeklējuiDis pie arcM-bīskapa Latvijas ev.-lut. baznīcas archi-bīskapu prof. Dr. T. Grīnbergui Es-lingenā Šinīs dienās apmeklēja ev.- lut. baznīcu visīpasaules i konfederā^ clju savienības eukumeniskās daļas vadītājs Dr.Dr, S. Gļ. Michelfeldera no Ženevas. Sīs organizācijas centra atrodas Amerikā. Savienība uzņēmusies gādību par iatviešu ev.-lut draudzēm Vācijā. Pārrunās ar archibīskapu Dn Dr. S. C. Michelfelders iīļteresējās par mūsu ev.-lut. draudžu vajadzībām un arī par Latvijas kultūras un saimniecības dsīvi ^valsts patstāvības gados. Arichiļ)Iskaps viņu sīld informēja par visiem šiem Jautājumiem un, runājot par ^ ev^lut. baznīcas pašreizējām vajadzībām, norādīja, ka draudzēm trūkst -dziesmu grāmatu un bībeļu. . Dr. Dr. S. C. Mich^Ifelders sarunā paskaidroja, ka viņa pārstāvētais organizācijas varētu sniegt palīdzīgu roku ari tādā gadījumā, Ja latviešus pārvietotu uz Ameriku. • ,^ . J. Railiums Ērkšķainā problēma Par Baltijas valstu problēmu sa-^ runās, kas ievadīja Anglijas un PSRS 20 gadu neuzbrukšanas līguma noslēgšanu 1942. g. Jūnijā un līdzīga ASV un PSRS līguma noslēgšanu, Ohaijo Stāta universitātes profesors Forsters Rijs Dalle^s (lilhea DuUes) grāmatā, kas* vācu valodā i z^ dota ar nosaukumu „per Weg nach Teheran" (New York; Oversēas Edi-tions, Inc.), raksta: „PSRS, Lielbritānijas un Savienoto Valstu pamatin-teresēs bija nacionāla drošība. Pirmā bija ar mieru atzīt Atlantijas chiirtu, bet nevēlējās atteikties no apgabaliem, kurus tā 1939. 1 un 1940. g. bija okupējusi Polijā, Baltijas vaktīs, Somijā; Besarabi jā uņ Bukovinfi. Mo-lotovs noliedza, kā^ šo apgabalu paturēšana aizkārtu Atlantijas chartas principus, un palika pie viedokļa, ka šīs territorijas absolūti nepieciešamas Krievijas aizsardzībai ļ pēckara pasaulē. U i šīs reālistiskas bāzes Lielbritānija pa lielākai daļai bija ar mieru šīm prasībām priekristi Bet Savienoto Valstu nostājaļ bija stingri pret Jebkuru territoriālu i vienošanos, kas, kaut ari tikai šķietami, būtu pretrunā ar piišnoteikšanās prjincl-plem. Kaut gan par slepena līduma slēgšanu nevarēja būt ne runas^ Rūzvelts nevēlējās nodarboties nākotnes miera konferencēs ar konfliktiem, ko varētu tadīt mūsu Sabiedroto kompromisu saduršanās ar amerikāņu polītlklas mērķiem, jo šādi konflikti 1919. g. Parīzē Jau bija saistījuši Vilsona rokas. Visvairāk ar Rūzvelta palīdzību ērkšķainajā problēmā tomēr' atrada izeju. Padomju Savienība deklarēja gatavību neuzsākt ņekpdu akciju līdz kara beigām attiecībā u z tci apgabalu likteni, kas atrodas pie tāa rietumu robežām. Par ļo angļu-krie-vu sabiedrošanās līgums viņai garantēja nacionālo drošību. Amerika solīja morālu palīdzību un sadarbību pēckara laikā, lai n^odrošinātu mieru un drošību brlvajānv nāGijām. Pats par sevi saprotams, ka ar šo kompromisu Polijas un ļBaltijas valstu nākotne nebija nokārtota. Problēma bija tikai atlikta. Tomēr pa^ stāvēja cerības, ka yismaz. pa kara laiku' šo lietu varēs novilcināt.'" Ilmārs Rūtenfekls
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-06-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460601 |
Description
Title | 1946-06-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVIAN N E W S B U L L E T IN The policy of this Newspaper is to provicle our Latvian people to exile with aU avaUable new8 of importance concerning the world'8 happenings, of polltical. eeosiomic, cnltural or social significance. And our special aim is to present the humaaiitarian ideāls and achievements of the great Democracies - the United SUtes of America and the Britisih Empire, This aim, we knciw» wiU help imaintato the spirituai and cultural unity of the Latvian people and — of aU thtogs — wiU yield hopes for a safer and happier future. Redakcija-Editorial Olfice: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem {13b) Iznāk divi reizes nedēļā - PubUshed twice a week IK Nr.42(44) Authorized by Military Government and UNRRA PiUingena, sestdiien, 1946. g. 1. jiinija .DSordžs T. Renhers, ,Kolumbijas universitātes ģeogrāfijas profesors Jaunas zemes Eiropas bezmāju miljonieinii Eiropa šodien ir kontinents ar 71 miljonu no dzīves sliedēm izsistu, bez tnājām palikušu un visā drīzumā pārvietojamu cilvēku, ar virieMem, sievietēm un bērniem, kas jau pārvietojas vai gatavojas pār/ietDties. Daļa no tiem bez mērķa fklīat pa lielceļiem, citi nīkst pulcinlšanas centros, gaidot satiksmes' iespējas. Vēl citi jau ar zināmu mērķi bezgalīgajās gājputnu straumēs virzāJi vienā vai otrā virzienā. ' Cilvēku pārceļošana pati pair sevi nav nekas jauns, tā tikpat veca parādība, cik veca ir cilvēce. Sis karš tomēr-radījis kaut ķojauntf cilvēku pārceļošanas veidā n apjukuma pārceļošanu. Daļa Eiropas no sliedēm Izsisto miljonu iŗ ārprātīgu baiļu pārņemti civīliedzīvotāji, kas bēga nt) kauju lauku tuvošanās, citi ir iz-bumboti pilsētu iedzīvolļiijļ,; vēl citi . Ir atbrīvoti vācu darba vergi un vēl citi ir bezmāju partizāni un pagrīdes pretestības kustību dalībnieki, fašis-tu nelieši un terroristi; Miljoni no tiem ir nacistu „tautu pārvietošanas'* projektu un rūpniecības apgabalu tīšas pārvietošanas rezultāts. Nenosakāmu skaitu bēgļu gaitās? aiza^āvusi nacistu prētkrieviskā un pretsa-biedroto propaganda. Lielas nacio-mainot robežas un politisku noteikšanu, un šie ļaudis, baidīdamies reālu vai iedomātu vajāšanu, sākuši .kustēties. So ļaužu kopskaits ir ap 35.000.000. Klāt nāk Vācijas potenciālās kara rūpniecības 28.000.000 sirādnieku un Itālijas potenciālās kara rupndecibas 8.000.000 strādnieku, kas paliks bez eksistences, ja pilda solījumu, iznīcināt ass valstu kara rūpniecības spējas. No tā, ko mēs darīsiiin ar šiem 71,000.000 eiropiešu, kuru likteņi ir mūsu vadītāju rokās, atļkarīgs ir tas, vai pasaules asiņainākajā kontinentā mums būs miers yai nedaudzos gad-desmitos sāksies trešais pasaules karš. Mēs esam tik nesagatavoti atrisināt šo Eiropas bezmāju' ļaužu jautājumu, ka akceptējam „žiglo'* atrisinājumu, lūkojot renatriēt šos ļaudis uz viņu agrākajām dzīves vietām ^un nerēķinoties ar ilgāka laika sekām. Vēl vairāk, karā sagrautās Eiropas atjaunošana būs tik kolosāls uzdevums, ka mūs vilinās pagaidām iesaistīt Eiropas darbaspēku pasteidzinātā uzbūves darbā vecajos nesaka-ngajos ietvaros. Galu galā vairums •So strādnieku atkal paliks bez darba un atkal sāksies vecās krīzes. Autoritātes, kas studējušas iedzīvotāju un resursu attiecības, mums apgalvo, ka Eiropas problēmas kārtošanā kolonizācija ir viens no nedaudzajiem īstajiem ceļiem uz mieru. Labi informētais vidusmēra amerikānis tam iebildīs: „Jā, Uz kuriem tad? Patiesi labie zemeslodes apga- -bali kolonizēti jau sen un tagad ir relatīvi pilnīgi apdž^īvoti.". Var piekrist, ka vairums viegli Holonizējamo zemju jau aizņemts, bet ikviens ģeo- . grafs, kas kaut cik zina savu arodu, tūlīt noliegs, ka visas labās zemes, kas būtu piemērotas 71,000.000 eiropiešu nometināšanai u'z dzīvi, jau .būtu aizņemtas. Pasaules kartē atrodami vismaz 28 apgabali, kas izkaisīti dažādās zemes daļās un kuros eirpiiie:5u kolonizēšana nc vien iespējama, bet pat :lieSski atmaksātos. L o p k o p ī b a : 1. B r a z i 1 i j a s t. s. kampos ir plaši augstieņu apgabali ar vislabāko .zāli. Tālāk " dienvidos — P a r a g - V a j ā , dienvidaustrumu B o l i v i jā un ziemeļaustrumu A r g e n t ī nā .-atrodas gaišie, klajie Gran-Cako me- (Beigas 3. lappusē)] Latviešu trimdinieku skolas pabeidz savu mācības gadu. Tas sākās neparastos apstākļos: ārpus dzimtenes, bez skolu ēkām, inventāra un mācības grāmatām; bez visa tā, ķo uzskata par nepieciešamu normālam skolas darbaca. Trūka kā materiālās, tā garīgās stabilitātes, bija tikai bērni skolas vecumā un mācīties kāra jaunatne: Vēl bija arī labi skolotāji, kurus bija devusi dzimtene. Bet tas tad ari bija viss. Retais skolotājs un komiteju pārstāvis cerēja, pavasarī darbu pabeidzot, teikt, ka visumā apmierinoši pabeigs pilnu tautskolas vai vidusskolas kursu. Bet nu tas ir realizēts. Gars un ticība nākotnei uzvarējuši. Vēl jāatzīmē kāds maz minēts, bet būtībā ļoti labvēlīgs faktors, kuru nesa demokrātijas uzvara* Tā ir brīvība, kas atraisa spēkus. Mēģinot ietvert trimdas skolotāju darba i-nērķus īsā teikumā, varētu teikt, ka mācīšanā tas ir bijis sniegt brīvajā pasaulē atzītās patiesības, bet audzināšanā — ar Dieva atzīšanu vest ģimeni un tautu uz visu brīvo cilvēku sabiedrību. SiS' mērķis visumā realizēts apmierinoši vai pat labi. Par to var priecāties jaunatne un vecāki. Skolotāji drīkst lepoties, un visa mūsu sabiedrība just gandarījumu. — Mēs neesam salauzti. Gars m'asos vesels. Atzimējuši sasniegumus, nevaram paiet/giaŗani jautajuinam — ko darīt tālāk? Jādomā par praktisku māku iegūšanu. Protams, ka to vieglāk pateikt, kā izdarīt. Se jau arī domāts sniegt tikai pāris padomu. Ģimnāziju abiturienti var iestāties augstskolās, var apmeklēt dažādos arodu kursus pieaugušajiem, kupus rīko un rīkos nometņu vadība. Abiturientiem jāpatur prātā, ka ģimnāzija sniedza tikai vispārīgo izglītībii, paplašināja gara apvārsni, ieveda kultūras pasaulē, bet neielika rīku rokā, ar ko nodrošināt sev eksistē^. Tas jāsatver nu pašiem. Tautskolu absolventi iestāsies ģimnāzijās. Tas nav taisnākais ceļš uz I arodizglītību, kuras vajadzību tik ļoti tagad izjūtam. Bet kamēr tādu nav iespējams sniegt speciālās skolās, tas ir iespējamākais ceļš. Vēlāk, pārejot no ģimnāzijas zemākajām klasēm uz arodskolām, zaudēts nebūs daudz. Bet ko lai iesāk tie, kaa ģimnāzijās ^evar mācīties kaut vai tāpēc vien, ka nometnē tādas , nav? Gribas dedzīgi; aicināt nometņu kultūras daļu vadītājus padomāt par šādiem tautskolu absolventiem. Kfi zinām, mūsu 7-gadIgā tautskola sniedz labu vispārīgo izglītību. Citās zemēs, kur tā ir 8-gadīga, tur ir arī praktiska rakstura mācības. Latvijā šis robs bija jāaizpilda papild-skolai. Tagad to varētu īpaši kursi ar praktisku raksturii. Ārpusskolas jaunatne nevai- sekmf^l lakatit^^Si pift^ augušo kursos sava psīches stāvokļa dēļ. Tāpēc tai jāiekārto īpašas mācības. Tām nebūtu uzdevums iemā-cīt kādu arodu, bet dot tikai dažas papildu praktiskas mākas vēlāk citur iegūstamajai aroda prasmei, piē^ mēram, mašīnrakstīšanu nākamajai žēlsirdīgajai māsai un taml. Mācāmie priekšmeti varētu būt mašīnrakstīšana, stenoģ:rafija, „ikdienas grāmatvedība", ievads korespondencē, varbūt arī saimniecības aritmētika, dārzkopība, biškopība, par visam lietām techniskā zīmēšana, kuru derētu uzņemt arī ģimnāziju stundu plānos, u.c. Jāturpina butu arī svešvalodu mācīšanās skolotāju vadībā. Nav domāts, ka vienā nometnē realizējams viss. Robežas novilks praktiskās iespēja» un tas, kādi mācības spēki būt pieejami. Bet būtu jau daudz kas panākts, ja vienā nometnē realizētu kaut daļu, piem., technisko zīmēšanu, mašīnrakstīšanu un valodas mācītiu. Sāds mācību darbs būtu ]ānoorgani2;ē tūlīt pēc brīvdienām, kaut ari mūsu nākotne vēl tikpat nenoteikta Icfi pagājušā rudeni, skolas darbu sākot. Tas tomēr jādara, gan lai gatavotu jaunatni praktiskai diRīvei, gan arī lai darbā saglabātu morāliskās vērtības, kuras skola šai mācības gadā jaunatnē modinājusi. Tā būs palīdzēts Jaunatnei celt t i l tu no šodienas uz viņas nākotni. J. Cormak5 Berlīnē, 20. maijā (INS). — Mēģinot panāk); ātrāku izšķiršanos svarīgajā jautājumā, vai Vācija pārvaldāma kā. saimnieciska vienība, Militārā gubernatora vietnieks ģen. Klejs pavēlējis nekavējoties pārtraukt v i sus reparāciju sūtījumus no amerikāņu joslas, izņemot tos, kas jau galīgi izlemti. Rīkojums dots tāpēc, ka amerikāņu l^ilitārā valdība nevar pieļaut tāliiļku amerikāņu joslas sainmiecības vājināšanu, kamēr nav skaidrības, vai šai joslai būs jāiztiek ar pašas saimnieciskiem krājunuem vien. Tā kā 25 proc. no reparāciju sūtījumiem no amerikāņu joslas pienākas Krievijai, novērotāji uzskata rīkojumu ari par mēģinājumu piespiest krievus izlīgt jautājumā par Vācijas saimniecības centrālizēšanu un barjeru nojaukšanu starp joslām. — Ņujorkā pienācis otrs kuģis ar imigrantiem. Tas atvedis Savienotām Valstīm 600 DP. — ASV imigrācijas komiteja pieņēmusi likumu, kas atļauj Vienoto Nāciju pilsoņiem iebraukt Savienotās Valstīs, lai precētos ar bruņoto spēku piederīgiem vai kara veterāniem. Likums attiecināms kā uz vīriešiem, tā arī uz sievietēm. Pēc apprecēšanās iebraucēji var parastā kārtā iegūt amerikāņu pavalstniecību. Iebraucējiem jāierodas ASV ne vēlāk par 1947. g. 1. jūliju, un precībām jānotiek vēlākais 3 mēnešu laikā pēc Ierašanās Amerikā. Ja saderināšanās izjuktu, iebraucējam ASV atkal 'jāatstāj. — IJNRRA V ā c i j ā līdz šim atradusi 10.000. bērnu, kurus vācieši piespiedu kārtā atveduši no citām zemēm. Bērnu meklēšana sākusies janvārī; un darbā piedalās UNRRA's 6 īpašas vienības. — ASV kara ministrija paziņojusi, ka l . jūlijā Eiropā atradīsies 335.000 un Klusā okeāna joslā 385.000 amerikāņu karavīru. Kopš kara beigām līdz, 30. aprīlim mājās pārvesti 5.450.000 karavīru un vēl 179.000 pārvedīs maijā un jūnijā. —- 8. jūnijā uzvaras parādē Londonā piedalīsies arī ievērojami, amerikāņu spēki virspavēlnieka ģenerāļa Malmai'nija un citu augstu virsnieku vadībā. — Padomju pārstāvis U N O Andrejs Gromiko asi protestējis pret UNO pārstāvju rīcību, apsveicot poļu ģenerāli Komorovski (Varšavas cīņu vadītāju Boru) UNO vārdā ar ierašanos Ņujorkā. Apsveicējs bija UNO ģenerālsekretāra vietnieks Hatsons. Protestu iesniedzis ari poļu delegāts Dr. Lange. Gromiko deklarējis, ka Hatsonam nav nekādu tiesību UNO vārdā apsveikt ,,atbēgušus viesus", un piebildis, ka „Sāda rīcība kompromitē ne tikai organizācijas vadību, bet arī pašu organizāciju." Bors, paskaidrojis Gromiko, esot „poļu tautas ienaidnieks." Vašingtonā atsaukta „Paris Samedī Soir" ziņa, ka iespējama prezidenta Trumena un ģenerālisima Staļina sastapšanās Vīnē. Laikraksts bija ziņojis, ka abi DP devas samazinātas pair 300 kalorijām Frankfuriā, 26. maijā (AP). — Amerikāņu armijas galvenais štābs v£ikar paziņoja, ka pārvietotām personām amerikāņu Vācijas Joslā pārtikas devas, sākot ar 1. jūniju, samazinās par 300 kalorijām dienā. Tas būs pirmais pārtikas ierobežojums pārvietotām personām, kuru pamatdevas dienā uzturētas 2300 kaloriju apmērā, kamēr vācu civīliedzīvotā-jiem tās samazinātas jau 2 reizes līdz tagadējai r>CO kaloriju dienas devai. „Partikas eksperti ziņojuši, ka pašreizējais pārtikas patēriņš DP nometnēs amerikāņu joslā pārsniedz to daudzumu, kas vajadzīgs labas veselības uzturēšanai", teikts ziņojumā, kufā norādīts arī, ka vācu civīliedzīvotāju devas ,,'parasti papildinās ar. nenormētām pārtikas vielām." Ar jaunajām devām parastais bēglis, kas mīt DP nometnēs, saņems 2000 kaloriju dienā,.bet tie, kas klasificēti par nacistu '„vajātiem", saņems 2200 kaloriju viņu līdzšinējo 2500 vietā. Amerikāņu joslā vēl paliek pāri par 400.000* DP. _ Tlie Stars and Stripes valstsvīri satikšoties 10. jūnijā, lai parakstītu 25 gadu draudzības līgumu. — 23. maijā S a v i e n o t ās V a l s 11 s sākās plašs dzelzceļnieku streiks, kas gandrīie; pilnīgi apturēja satiksmi uz 330 dzelzceļiem. Streikā piedalījās 250.000 iiizelzceļnieku un lokomotīvju vadītāju, kas pieprasīja 20 proc. algas paaugstinājumu, bet ne mazāk par 2,50 dol. dienā. Prezidents Trumens piedāvāja algas paaugstinājumu par .1,^18 dolāriem dienā. 25. maijā iitrelks izbeidzās, kamēr prezidents f rumens, uzrunājot kongresa abu palātu kopsapulci, pieprasīja plašas pilnvaras pret valdību vērstu streiku apķaļrošanal. Kongress 2 stundās pēc prezidenta pieprasījuma ar 306 pret 13 balsīm arī pieņēma radikālu likumu streiku stingrai apkarošanai. — Maskavas radiofons, atjaunojot krievu pārmetumus Lielbritānijai par 120.000 vācu karavīru neatbruņošanu angļu okupācijas joslā, teica: ,,Pēc pirmā pasaules kara vajcu profesionālās armijas lielumu noteka uz 100.000 vīru. Londonā toreiz aizrādīja, ka ari tas vēl esot pār daudz. No šiem 100.000 izauga Hitlera armija." „Pravda" norāda, ka no tādiem maskētiem darba bataljoniem, kādus tagad nodarbina angļi, izveidojušās nelegālas „melnā reichsvēra" vienības. „Sarkanā Zvaigzne*' izsakās, ka Alfrēds Hugenbergs un citi vācu magnāti angļu joslā atkal sapņo par Vācijas saimniecisko pamatu atjau-nošanu, un piebilst, ka amerikāņu imperiālistu aprindas nav ieinteresētas Vācijas atbruņošanā, bet gan monopolistiskas dominācijas iegūšanā Vācijas saimniecībā. — Berlīnē 200 vācu civilistu nodarbināti svarīgu nacistu dokumentu pārfotografē-šanā. Tajos ir saraksti par visiem nacistu partijas biedriem un līdz-darbiniekiem ārzemēs ar vārdiem, adresēm un profesijām, kopsvarā 250 to. Saraksti aptver^ 24 valstis. Tajos atrodami ari" 803 amerikāņu vārdi un ziņas par visiem viņu darbiem slepenā nacistu dienestā. Sie saraksti, kas Berlīnē tagad savākti no visām Vācij as malām, dos pierā- (Beigas 3. lappusē) Mācītāju konference Visus amerikāņu, franču un angļu okupācijas joslā Vācijā dzīvojošos latviešu mācītājus esmu nodomājis aicināt uz k o n f e r e n c i EsUnge-nā, Vīrtembergā,, 10. un 11. Jūlijā. Konferences dai'ba kārtību izziņošu vēlāk. ^ Dr, T. Grinbergs, Latvijas ev.- lut. baznīcas archibīskaps ApmeklējuiDis pie arcM-bīskapa Latvijas ev.-lut. baznīcas archi-bīskapu prof. Dr. T. Grīnbergui Es-lingenā Šinīs dienās apmeklēja ev.- lut. baznīcu visīpasaules i konfederā^ clju savienības eukumeniskās daļas vadītājs Dr.Dr, S. Gļ. Michelfeldera no Ženevas. Sīs organizācijas centra atrodas Amerikā. Savienība uzņēmusies gādību par iatviešu ev.-lut draudzēm Vācijā. Pārrunās ar archibīskapu Dn Dr. S. C. Michelfelders iīļteresējās par mūsu ev.-lut. draudžu vajadzībām un arī par Latvijas kultūras un saimniecības dsīvi ^valsts patstāvības gados. Arichiļ)Iskaps viņu sīld informēja par visiem šiem Jautājumiem un, runājot par ^ ev^lut. baznīcas pašreizējām vajadzībām, norādīja, ka draudzēm trūkst -dziesmu grāmatu un bībeļu. . Dr. Dr. S. C. Mich^Ifelders sarunā paskaidroja, ka viņa pārstāvētais organizācijas varētu sniegt palīdzīgu roku ari tādā gadījumā, Ja latviešus pārvietotu uz Ameriku. • ,^ . J. Railiums Ērkšķainā problēma Par Baltijas valstu problēmu sa-^ runās, kas ievadīja Anglijas un PSRS 20 gadu neuzbrukšanas līguma noslēgšanu 1942. g. Jūnijā un līdzīga ASV un PSRS līguma noslēgšanu, Ohaijo Stāta universitātes profesors Forsters Rijs Dalle^s (lilhea DuUes) grāmatā, kas* vācu valodā i z^ dota ar nosaukumu „per Weg nach Teheran" (New York; Oversēas Edi-tions, Inc.), raksta: „PSRS, Lielbritānijas un Savienoto Valstu pamatin-teresēs bija nacionāla drošība. Pirmā bija ar mieru atzīt Atlantijas chiirtu, bet nevēlējās atteikties no apgabaliem, kurus tā 1939. 1 un 1940. g. bija okupējusi Polijā, Baltijas vaktīs, Somijā; Besarabi jā uņ Bukovinfi. Mo-lotovs noliedza, kā^ šo apgabalu paturēšana aizkārtu Atlantijas chartas principus, un palika pie viedokļa, ka šīs territorijas absolūti nepieciešamas Krievijas aizsardzībai ļ pēckara pasaulē. U i šīs reālistiskas bāzes Lielbritānija pa lielākai daļai bija ar mieru šīm prasībām priekristi Bet Savienoto Valstu nostājaļ bija stingri pret Jebkuru territoriālu i vienošanos, kas, kaut ari tikai šķietami, būtu pretrunā ar piišnoteikšanās prjincl-plem. Kaut gan par slepena līduma slēgšanu nevarēja būt ne runas^ Rūzvelts nevēlējās nodarboties nākotnes miera konferencēs ar konfliktiem, ko varētu tadīt mūsu Sabiedroto kompromisu saduršanās ar amerikāņu polītlklas mērķiem, jo šādi konflikti 1919. g. Parīzē Jau bija saistījuši Vilsona rokas. Visvairāk ar Rūzvelta palīdzību ērkšķainajā problēmā tomēr' atrada izeju. Padomju Savienība deklarēja gatavību neuzsākt ņekpdu akciju līdz kara beigām attiecībā u z tci apgabalu likteni, kas atrodas pie tāa rietumu robežām. Par ļo angļu-krie-vu sabiedrošanās līgums viņai garantēja nacionālo drošību. Amerika solīja morālu palīdzību un sadarbību pēckara laikā, lai n^odrošinātu mieru un drošību brlvajānv nāGijām. Pats par sevi saprotams, ka ar šo kompromisu Polijas un ļBaltijas valstu nākotne nebija nokārtota. Problēma bija tikai atlikta. Tomēr pa^ stāvēja cerības, ka yismaz. pa kara laiku' šo lietu varēs novilcināt.'" Ilmārs Rūtenfekls |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-01-01