1951-02-03-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
- Jf?k»jn»i tmm riņo. ^^«««^t pie pdikaidfojttiiiiem par ^ ; * t l i icgHiamt ģimaoti Sj Piipratiiiim n o v ē ^ ^ piikatv^^ Jam, to ģlmanai millņaa temimte-pa0Mlm^ ta^ t i k a ! Ziemeļmi. .n«-Veitiaaē tovoJ<*e fineniniekl. Sestdien. 1951. g. 3. fcbaUMl aa. mikta tā btijBri ci-lietot ^mettt no i pem»»n. Ja fiim maiik%^^ w^ apalrl» Z k i i ^ . « a tM^^ « īrnieku, B^Jiņaa domātas tiem ār-ļau la^d aUtL. Pašlaik i«I va_r npileetteeiikk - lēmuši nalttct vaMii ua Bilefeldi, kur iekārto 300 dd- ^ . _ ,4leilbiii JtŗedķN (itiMt 4i|ikiu Ml «fevļetfm; mljjņu bttve vH na» lakta, ka to «ivikl lafti wl^bļM <xH itirldnielcu d4«»)anK> Mok<t (Slenuag) Iri, jļ» 10^9 dO^em . . ^ ^ 4ivlem <fiSw)ltJli«i vUmi lM«SJa lM)a. Ite dzivolcia. Ini Mittv no divfim - 10 un M k^^; nt «lllņt llMliin, aipAL » kv. m liela "^m,,ļUaik»aAmp» pv dtviMB m^kllMn vtaM vannai totalNk kaa 'mm, ir «f vi|M mugitavi. Ota» kloMti latnm dtlvokUn^ m mm WmimaM m ta«ma ipkuriai* palikt Zieme)ieinfi - VestniS dīIvoioSie gui opmļiip» l i r pļmikmi i i ^ f ? ? ! * ^ ^ ' * ^ ^ irf I i i iixsi labklājības nozares vadltāiam X Niedram, (21a) Augustdorf b. Det» vmkct4ud , kUumr vēBlals. Sdhzl-vlori dulz dloedģoatt . avdārersi* disku ģimmies sastāvu un nodarbo-ianoa. le^rlekiiia iemaksa nav paradāma. moizViKNi^^ IRO 1 ^ ka k(^i pa^ e* novembra totķitUtt skaita pastāvīgi piaau-dtis. NovenOMn pamatnomatnes at-stāluii 10379 DP. Visvairāk aI«alo-iuH ua ASV un Austrāltju. 41 mSne-ia laikā ar ISO paBdaAHt iz^etofu-lies mm bāglt. bet repatriijttifei 7149i Mo imW7 pie IRO refcistrt-tatitm b ^ em DP ncmietnēs vēl ua ixce]oianu gaida sesm iu»jumci|g t S a l UK Jams no'p&sC 14—10 fgņmofiit lestdlengs nn sfētdlanas. Alal^aandta P1 aiika un EŠ^ dolfs Plauks — m) Neustadt/ HoUtein, B^(mal Seeoni^ School AndrSjs Šfcujskurbe — Stuttgart- Bad Cannstatt, bei Stutt-gar^ Punkkasema Bl 2, Zim. 33a., ,.*Hie| w#li|r^:flr " ^'^^'^ lipi. ibeater i S d i s ^ ^ D l t r l c h s Loebēfs — iMM Sātot rakstiskus Jautājumus, atbildei pievienojamas pasbmarkas. tCK Juridiskai noaaret domātie raksti turīgāk adresējami: (na) Angītft-tof bel Detmald* Lag«r» B l 9. 1 n nmUameillai pMiva dulm v;g«R^^lMaam darbu l^iiļijmrl^^ ibsls^ms. vtenuatkaiņrbl «IskfrlkttSa iSmSidittini Jlbat labai arods prsIM utt veieUbst emigrēdiss aasara Issludinilitsi Imlols- OSI nofiikitmus sekojoUsm aromemt ll^^iiaimniikifia, laukstrādaliridmn. nsnv» dariem, mOiitiekitm, msOīaaikiim. ints* niertem«ms«haiiiķleaL srchltektitm, ml|* kalpoajtem»^^ Uiteni^tmHilektrtklem. kalējiem, vifpotSliam, aaldaiaki^ tlakm» kt*m* miisiiiikisiii, mlb<du gsldnitklem ue. metālistiem, kas plo aoasola atzinuma īsspiecicUmi Btatilijss ssimniceibai. BraziUla iiapieprasa Ieriķus. tirgatSlus, dribniekut, viesmīļus un Irisltrus* vidftājs, ar ksaītfiuk īsfafiai^ un aiāie^iMIf ar labām Jlnlxvaida val^^^ . ^ I Ļ sp^istaelk iHiana* ' w 'tmvailiisnsi plinofcini ua JU^ Sll m ^ isdā. Pleaem ^ d s m\ vieus, prlek^oka ļur j^iiakaaiām siniisnām Vi m r^dio ptederumu amrē ar , ļhltSSm^ ^KāiManss n^uErtiunr lā als^ >flssli|r|fa» nda 4S i . V r an aisl* ^iObārfsidi aatftt vskK viaainiakiam; Jealmra vi» 11 BfWM.|dii sviesti ksrim^n aa^ ifiSbs vieta Dime<ļln«l vMk aaim* "veeuiiis ads si m masiiel aafitskt* Plsteiklsnfi ;tlemsnt7iscement birojos. IjS k M bssātnieks »S|k«laa^ isiassi mekia prĪN^^ bczMrau pSrir JSilldz tlftums nt t gadiem. Saim* nieks nmā frsnču. spāņu, sngiu un vicu ^k^u^sjss ntdon. botsninksit Imti-rent^ ^ latviešu transflcentrus Ven-torfu, OlikāMi un mankanaā pie U<i bduuĻ aarucis m 3S00. ««Aizgādības darbā sevišķu rosību parāda DV organizācija,*' teica pār-stiivts. «Ileiāko artavti Mz ttjn de- *vu£l Anglijas un Kanādas DV. Ka vācieši un viņu sociālās iestādes pa-lMm||| f||iŗafip^m ippelBi'iron* ^ lil<^tādi vāculltādes ir lojālas sadarbībā ar latviešiem. No tiem, kas jau atraduši sev dtc- Su eksistences fmiatu zem kājām kādā no at^flras z^nēm, gribētos vēlēties lielāku atsaudbu Akcijā palicēju aiķaistišanā, jo no pabalsta, ko gangi un nacionāli mfesā vāi» darba pārvalda, bmāk Pļl ja loturam. kamēr drānu lliivu ief^iM pietrūkst Slimiem t Mdzbēmu ibnenimlitāvoldiair aC Pilnāka. v ilbmetņu skdās parallēli vāeil' itundto māca arī mālēa valodsi Latviešu skolotāji savu darbu vflģ bez atKdiilbas, ko kidreia ^<mibaii|tt dziļā pateidbā. Pašaizlle^ stiMi art apgabalā pt£m^ turas darbinieki, būdami paBdUgi piemiņu un uc aktu sarīkolan(, Va* ču fodta vi8iwttitoia tr laMil m viskās sejas im sujas sagl^bOanai ko daiMbrt Ari«ia i z n k^ ^Tide un materittisms. tād^ bniņisi kas sargā mūsu garigo un ni^deiaiia^ kultūru, k d d ^ im jo e ^ m kaunēsiRM vārda - l a t ^ ! * *' Kurp v8as izceļot vācieti Vācu prese pēdējā laikā daudz diskutē problēmu par vācu bēgļu organizētu izeeļolmi. Pagaidām, fi^i ka vācieši tālāk par diskusijām šinf jautāiumā nav tikuši. Bundcstags Minētajā sanāksmē ParliOI» kā at! sekojcM Mariala pUna organiii^llas darba k<»nisijas kmitetencē Vādja bija piln^estgt pārstāvim Rtetum-vādjas suverenitātes pakāpeniska gan nesen nolēma uzaicināt vald9>u atjaunošana valdībai beidzot deva izmaksāt tādimn izceļotājiem, kam Jau visi dokumenti kārtībā, no nastu izlīdzināšanas fcmda pabalstu cela un bagāāas transporta izdevumu legša-nai. Ari Maršala plāna valstu stmā notikušas apspriedes par darba spēka izlīdzinājumu saimniecības inten-sivizēianai atsevišķās vals^. Šādam nolūkam Jau 1948. g. aprIU Pa* rlzē pieņemta sevišķa konvencija. Galvenās darba spēka pārpalikuma zemes ir Vācija, Itkuja un Bolan^. jSprot angļu vai vScu valoda. Prlekftroka vtenlnitkiem vsl rosui ģimenei, — Kādi elts grimatrOpnieelbst usaimums dāvā darbu fotogravSUJam. retuHuusm us sUkUi un fUmas, msllnburUleim*itno* tipistam, msllnburniotm • menottpistam, rokas burtticU», ofstitesi^edSism un Uto* granks simitijsm, Jāprot anttu vai vācu i VSUK»*, vecuma robela apm. N gadi Ai^AH, Irtia. Narvēģila m Kanāda oieiM DP amaMekoa Aiuiija piedivā darbu suku un slotu Jļ^t^Sfiuft}^*i!SSn^M^^ p&f$m sr.S māre. atslgojumu nedili. MiS?.J^^ uoe^ īsiK^ipil^^n DoraKHDu mei»wr«m ^ m ii^ogranjaa HH ir prskid metini* toigramm* Vecuma tobela apm. 80 gadi, me lOiiUet jijpfot angļu valoda. IrIJa mektt iekoļ<^us smatniekus; nsm» dari-gsldnieku kuģu bOvētavsi un remont-dsrbmcai, ķieģeļu meistaru pie automi* tlskis tvaika spiedes un ķieģeļu glasila- almājis ar priMdi pil Ķiddier un Ufk msilnSn -~ atalgojums i-7 diirc. nedfJS; dirjba vieta nubllni, priekiroics KKSS g. vecim sievietēm ar nedaudz angļu vai vicu vsledis sinSlaaām; tek* itnmallnu mechaniķl un adSmō maUnu monUert>msiSnu uzsUdlianai un remon-teisnsi, atalgojums S mire. nedSļi, pie* t^tim ITds SS g. vecu. Korvlģlja pledivi Oslo darbu diviem bufiliftiemr diviam kiileju metitārlem, dl4 viem/ofaetteapiedSjlem, Ittografijas boratbriju m«iUimiii t^ litoi^sffjas f64 titri un Iniealert-koastrakiara dselss augit1|>0vju projektēšanai. Ugums ji* slids 1 gadam, prtekiroka vlaalnlMem vai prselUem bezbērnu piriem, ne veci« klem par 15 g. — Kalgārljas, Albertas prov., optisko instrumentu firma niedivi darbu fe'eapatittti epUskOk etsktrilio ba mlraietitbsi InsMmentu labetilm ar 150 dol. akuma algu mSnesI, vēlamas anjiu valodas idniianas. Kersmiķim*t!miajsm darbs porcelāna un mālu trauku fabrikā, prlekSroka vieniniekiem vai i>ezbēmu pSHem. «- Ma* ningā, Albfirtas prov,, meklē »-S0 g.v. •l«Ht!a*Jil «etttw.^tiai.ti^ 3 ki^m. ieteikšanās ment birojos. RssetUement Flsoe» iespēju Izceļošanu r ^ ē t ar divpusīgiem Ukundenu Vācu stridniektii interešu aizstāvība āraem^ tatpīd atkal piekrtt atjaun<^ām kohmilā-rām i^rstāvlbātiri. Pifn^ Itgunni par strikinieku ekfeporbi Vācija jp^kstl- Ja pag. gada li jūlijā ar Praūdju. Trūkst pilnfp p ā r d ^ par Ifdž šim hct^cdMo irtcu strādnieku skaitu. No militāro vUAbu nrganlzlta-jām akcijām kaut dk steltliski nozīmīga bija tflcal „ i ^ o n Nordsee'\ kas vervēta sieviešu dartrn spēku uz Angliju. Rakitutfga toties Ir Izceļot gribētāju statistUai to^ sakopojis Le-jassaksijas laoeļ^tenaa l^trojs Htoo-verā. Birojs pag. pdā r e j ^ J I s pavisam 9100 Intermntu padmna meklētāju tzceļošanaa lietās. Ko tiem 2500 i^Ua notdkta mērķa; ITM gri bēja Izceļot „uz al^JūIU^ bet 7Mū vt^ārši «Izceļot no Vāct]as^ Ua reflektanti, kam acu prtekšā kaut dk noleflctāki mbķi. minējuši via^ pirmā kārtā Austrāliju, ASV un Kanādu, bet sarakstā netrūkst gandrīz nevienas pasaules zemes. Pieaugtāals bezdarbs vādešu Izce-ļošanas prt^lēmas tlloil vēl paasinās Saimniecības speciālisti tomēr brfdi na iestādes neveicināt arodniedski izglītotu un spējīgu darbinieku Izoe-i^ nSUSi^ un nekaitēbi pašu vabts Interesēm . . .... '^mn. latvifitt i i vini Uem oriaiOs^v^ II kenkuiia un fmvls p i ^ algu. tfs angļu prlekinlectbas Jumu koris valrikas dsissmai skiou platli. dHNmts anraa un lOpim* HKiāTAvga iMmMHMi, ateiilalnā, ^liiiiii lis vieu sarkanā Imagia nedsiea ^Emaif^ifSb^ bQaJtuSSm^ vtaitt sarkanā kntfOa dsibUMm m m^oas kamitaju. Abu tautu i z u ^ ^dtmym nākobsia ' NEīSITIll^ neniez Unde^ A» oSiift un A m ItveliliSM VAi^ififAi uni-:.. - ims 1* IMMS avii v $ smcsi savas vai dta M stetasaaiiis la allbt- ^ aa la skabiaa, |a ailmis \ varam atrssttas besitslis taatle^, ao kariem divi trailsldi w aadai» kitvitla tautai. Ir ki rilellt silvaklti patreis iMsaaiks mU aiŗataa mavm ataaa - asas. saail aslva^ taatliia fli aiīnMtttt ias^»iatwiaaam?teim.a« Jgb M glābt a«^rast|ņi».iilģW^ a i * AGATES KUSTI BOM^S (43. turpinājums) 1^ Slilpkava tātad tuvojii sava upura gsildam, Iedūra dzelksni tfdaot uz vietas izsauea nāvi. Ja ari Zizele būtu iekliegušies, ^motora rūkoņas &^ neviens neko nebūtu dzirdējis. Bet Ja nu ;jtamir kāds būtu dzirdējis — nu, tad viņas kliedzienu iz-iskaldroja šf lapsene, kās, lūk, sadzUa naliūķi. ^ X i Jau teicu, tas biji piiniHr. t Piet^moi - - k ā tas fbatiesi aif notikit ka saindētais dzelksnis tiek atrasts, liekami slepkava to ktksl ptavāe, noziedzniekam tomēr ir Jau •isbdroKnāta irtMpšanās, lībiskās nāves Iespēja tātad aiRN^. Noziedznieks nevis izmit pūšamo stobriņu pa logu, "bet āiibāi to aii kāda sēde^n^ kur policijai, Izdarot Udmašl- ^nas pārmeklēšanu, tas ar! Jāabrod. Protams, policija tūliņ > nolemj, ka šis pOAamais stobriņš Ir slepkavības ierods. Udz ' ar to paceļas Jauttjums par attāluma lomu nozieguma gaitā, un, atrodot pūšamo stobriņu, aizdomas tiek novir^tas dtā, Japridiā lūplgl bdcalkulētā virzienā. Tliēu es nevarēju atķiivoties no domām par lapseni. Ja dairiņva to bija paņ^nlļ Uda lidmašīnā un palaidis vaļā zi-ntai^ i»slcholo0dcajā i^osnentā, tad viņam šai vajadzībai bija ari kāda maza kārbiņa. Ar to ari izskaidrojama mana aiņkāra par pasaā^ somu un rokas bagāžas saturu. ; Un šeit rikās pikilgi negalata attīstība. £s gan atradu to, ko meklēju — bet, kā man JOfilta ne pie īstās personas. Gēla kunga kabatā atradās gluāi tukša, parasta sērkociņu kārbiņa. TaCu Normana Gāls, saskaņā ar liecinieku vienprā* tlglem izteidenlem, na rdks nebija devies lidmašīnas starp- ^ā, bet tikai piecēlies, tai dotoa ua tualeti, un pēc tam atgriezies savā vietā. Par spīti visam tomēr bija kāda Iespēja, pateicoties kurai Gāli varēja veikt neiespējamo un izdarit slepkavību kā to liednāja viņa kofq« saturs.** Jiana koferis?'* vaicāja Jaunais zobārsts, un viņa vaibstos Eavidēja zbfiāma jautrība un reteē mulsums. ^Vaļsirdīgi sa-ot, ea pat nemaz vairs neatceroa, kas tur Isti bija Iekšā.** Puaro viņam laipni uzsmaidīja. / ,iTlkiii vienu minūti imdetlbasi Es pie tā vēl atgriezīšos. Bet vispirms atstāstīšu tlk^ savas pirmās idejas. No ie^jsmlbas viedokļa man tātad bija ^tras personas, kas būtu varēiuSas nogalināt Ziseles kund?.i: abi stjuarii, Klensijs.im Gils. Taču tagad es šo gadījumu aplūkoju no dta redzes viedokļa, un proti — no iemeslu viedokļa. Ja iemesls saskan ar iespējbn tad slepkava man Ir rokā! Taču es nevarēju i^ko līdzīgu sameklēt Mans draugs Diapss ne vienu vien reid pārmeta man, ka es mēdzot lietas tfšu prātu sarežģīt. Taēu gluti otrādi — šai iemeslu problēmai U devu visvienkāršāko ietērpu. Kam gan tas n.^ktu par labu. Ja 2i2eles kundze vairs nedzīvotu? Katrā jOņā viņas iminā-mājai meitai, jo t§ mantoja tnaSumu. Tad es uzdūros uz dažām personām, kas atradās Zizeles varā, — Jeb, teiksim tespējams, ka tās atradās viņas varā. Es stāvēju izvēles priekšā. ^ Tikai vienā gadījumā pārllednoši un nemaldīgi bija konstatējams, ka kādam pasažierim bijušas attieksmes ar na«^lep* tevoto «rtmcūzieti — tā bija lēdija Horberija. Lēdijas Horberijas gadījumā <emeidi IHja skaidri. Dienu ^rms notikuma viņa bija apmeklējusi Zizell, būdama pilnīgi , {Risusi. Viņai bija draugs, kāds jauns aktieris, kas ļoU labi būtu varējis notēlot to amerikāņu pircēju, kas Iegādātās pūšamo stobriņu, kā ori piekukuļot Unlvcrsal Airlines ierēdni, lai tas atļautu 2izelei lidot ar pusdienas lidmašīnu. Stāvoklis bija tāds. ka man bija Jāatrisina tā sākot, dlv-daļlf^ problēma. Es nekā nespētu iedomāties, kādā vefcāā lēdijai Horberljal būtu bijis iespējams izdarit noziegumu; un no otras imses — es nespēju Iedomāties, kādu Iemeslu dēļ āo nodegumu būtu pastrādājuši stjuarti, misters Rtensijs val Normans Gāls. Taču manās smadzenēs neatlaidīgi urbās doma par 2lzdēs nepazīstamo meitu — mantinfed. Cik fsti no aizdomās turamām personām bija precējušās? Vn ja bija preeēJtiAās — val Mda no tām varēta būt Anna Moriso? MRMa g ^ «a nosvītroju diezgan drizl; viņa IT cēlusies no vecas, krMnaa Dbrsetas dzimts. Alberts Dēviss tīkoja pēc kādas mdtenes, kuras tēvs un māte vēl dzfvl. Misters Klensijs dzIvoJa vee» puiša dzfvl, un misters Gāls, adm retkot, bija līdz ausim Iemīlējies Džēnā Grelā. Es negribu noklusēt, ka slepeni visai pamatīgi pārbaudīju Greja jaunkundzes iepriekšējo dzīvi, nejauši no viņgs uz-ilnālls, ka viņa uzaugusi kādā Dublinas bār^u namā. t^ēu es driz pārUecinfijos, ka viņas un žizel^ starpā mv nekādas radniecības. Pēc tam, kā jau manam draugam DŽanam zināma, izga<^ tavoju sarakstu par rezultātiem. Stjuartiem no 2iaelas kun* dzes nāves necēlās ne «ludējumi, ņe radās kādi l^vumi Misters Klensijs plānoja sarakstīt grāmatu |^r tēmu, ar ki^rtt viņš cerējla iegūt slavu un skanošas monētas. Misters Gāla noskatījās, kā mazinājās viņa padentu skaits tātad šai virzienā apstākļi neblia no veidnātāilcm! Un tomēr man taiā laikā bija s t i n ^ pārliecība, ka mis* tcrs Gāls ir slepkava. Tukšā sērkodi;«i kārbiņa un viņa kofera sft^urs — tās bija lietas, kuras nedrīkstēja Izlaist no acīm. Šķita, ka Zizelrs nāve ieguvuma vietā sagādājusi viņam zaudēiumus. Taēu kādēļ gan šis efekts nebūtu vārtīs ar! maldināt? . Tādēļ es nolēmu Izveidot pazīšanos ar misteru Gāļu. Jo mana p'eredze l^ecinfiia, ka sarunu laikā ikviens agrāk vai vēlāk sevi nodod. Ikvienam ir nepārvarama tieksme runāt pairam par sevi. Es pūlējos iegūt mistera Gāla uzticību un pierunāju viņu pat palīdzēt mnn. d'^oties pie lēdijas Horberijas par viltus Izspiedēju. Un tur viņš pielaida pirmo kļūdu. Es biju ierosināifs viņam nedaudz pāinļērbties. Bet viņš ieradās pie manis gluži neiespējamā, smieklīgā Izskatā. Viņš itAkatfIās pilnīgi pēc ērma! Neviens, pat visneapdāvinātākais stulbenis, nebūtu varējis savu lomu tik slikti notēlot, kā viņš man to no^loja. Kāda iemesla dēļ viņi Izlikās par tik neapdāvinātu? Apzinādamies savu vainu, viņš baidījās a^lfit savu akt'efa talantu. Pēc tam. kad es vina smieklīgo masku bilu izlabojis, atklājās viņa mākslinieciskā veiklība. VIņS tēloia savu lomu tik lielisici, ka lēdija Horberija viņu vairs nepazina. Un tas pfirliednāja mani, ka vIņŠ spēja notēlot savu lomu gan Parisē kā amerikānis, gan ari lldmaiīnā. Starplaikā mani nomāca rūpes par I^lēnas iaunkundd. Val nu viņa bija aila līdzgaitniece, val ari pilnīgi nevalnīp; pēdēiā ga^jRjuml viņa biia pakļauta briesmām kļūt par upuri. Varēja penākt diena, kad viņa kļūtu par slepkavas sievu. Lai aizkavētu pārsteidzīgas laulības, es vinu kā savu sekretāri paņēmu līdzi uz Pariti, un, kan^r mēs tur uzkavēiā-m »es, pieteicās ari mantiniece, kuras līdz šim trūka. Mani tūliņ pārsteidza līdtiba. par kuru taiā laikā es netiku nekādā skaidrībā. Kad man beidzot atvērās ads. bija jau par vēlu. Sākumā ^ t a , ka^aiklājums, it kā viņa būtu atradusies lidmašīnā tm šai ziņā melo^iii — ka tos saj^ visas manas teorijas. S^tM, ka Šī, lūk. Ir persona, kuras vatnd ir magi oMk rādījumi! Taču, Ja ari viņa bita vainīga, tad viņai bija aif MMI f i» līgs ^ kāds vīrietis, kas nopirka pūšamo std)riņu tin i ^ kukuļoja gaisa sabiedrības aģsntu. Kas bija šis virtetis? 1 ^ būt viņas vbrs? Un tad es pttcšņi atskārtu īsto atrisinājumu. Protams,'atrk slnājuiņs bija bts par tik, par dk varēja ļ^Hridlt kādu MJti punktu. Jo šim manam atrisinājumam Mja nt^adešm, W Amui Mdriso nebūbi atraduidas lidnttāini. la triefanljft lidijai HOcberiJaI un saņēRRi allHldi, kas sakrita ar n M K l^ām: aptaksna Madlēne litMa UdmaHni patalobtto ^ ļ i t kundaaa pHeSņm lēmunmm p i ^ Puaro pirtraut» stistu, un misteri lOensijs drudeu nadioK lemMSfti: «FiedotMet, bet man tur iHss nav tfuii jkaUhra«^«'* )Qa ftbi belgalat u ^ t l t mani par slepkavu?** plitja NmnanaOāla. Mttaii b ^ s spēji pagrtiafii pret tJ^akadl Jūa esat sleidcava!... Pagaidiet, ^ Jums visu pi» skaidrošu* PēcRJo n e ^ laikā nōb ar l n q p i i ^ tmm paveicām dažādus darbus, tr Uesa, ka Jūs, 8d(0^ Jūsu tēvotef Džona Gāla gribai, kļuvāt par zd)flrstu. Kad Jūs pkņlmtt; in?iUcsi, Jūs pārņēmāt ari viņa vārdu; ti&t Jūs bijāt vtat māsas, nevis brāļa dias. Jūsu īstais vārds tr BlCards, un tel Rieards Jūs pagājušā ziemfl Nidl lepadnfitla ar Annu VMm kad viņa tur uzturējās ar savu kundd. Stāsti, ko Vb)a nnmii uitloēja Tibo kunga kabinetā. Ir patiess, dk tāhi tas attieeaa uz viņas bērnības datiem; taēu pēdējo daļu viņas stistā *ūs bijāt rūpīgi sagrozījuši. Anna Moriso dnā, mdtos vārdu. Uzturoties Montekarlo, 2izate tika parādīta vat nu viņai v|i jums, tm tika pieminēti ari vb^s vārds. Jūa pēk^ apdnājātles, ka šeit darīšana ar milzīgu īpalumu. TIS kairināja Jūsu spēlnuu^a dabu. Tad Jūs lEzzināJāt no Annas Moriso par lēdijas Horberijas attieksmēm ar 2lzehi, pēc taflā^ Jūsu galvā pamazām atausa nozieguma plāns. 2li»la bija Ji»^ nezina iĶ lai aizdomas kristu uz lēdiju Horbarlju, Jflsn^ plāna nobrieda im bddzot nesa ari augļus. Jūs i^ekukuļo^ gaisa sabledri^ Ierēdni M ^ ti kā 2isela varēja \m pašā Udmašinā, kurā bija ari Udija Horbd^Ja. Asm Moriso jums nejauši pieminēja, ka i viņa pati dosies pār kanālu kulL Tādēļ Jūs ari n ^ n ā j ā ^ s ar Annas Moriso klātlani Ul^ mašīnā, tas jūsu plānus būtu nopietni apdraudējis. Ja Mm kļuvis zināms, ka 2izel^ meita un relaē numtinieoa ceļo VA^ mašīnā, dabiski, ka aizdomas būtu vfersušās pret idņit H$ Jūsu sākotnējā plāna viņai savas prasības uz mantojunm bttl jāuztur ar nevainojama alibi palīdadbu, un incotl^ VŪI nozieguma laikā atradusies vild^iā val uz kuģa* Ua tad Jflg būtu apprecējuši Annu Moriso, kas tajā laikā bija JOiOi Ieskatījusies. Bet jums interesēja tikai nauda, nevis pali meitene. Tam pievienojās kāds jauns sarežģījums. Le Pinē Jūs Ieran» dzijāt Džēnu Greju un pazaudējāt savu sirdi. Un JŪAt ksdi» llba pamudināja jūs riskēt vēl bīstamāku spēli Jūs nolēmāt iegūt ne tikai naudu, bet ari meiteni, ko «f*^ lējāt Jā, Norman Gāl jūs izdarijāt slepkavību naudai di|r un nemaz nebijāt noskaņoti par atteikšanos no nodeguma^ augļiem. Tādēļ jūs iebiedējāt Annu Moriso, ka viņa tJI* apvainota slepkav^ā, ja tūliņ pieteiks savas mantojuma tli» sibas, un pierunājāt viņu paņemt dažas dienas atvaļtnā^MI un Ŗoterdamā salaulāties. Sājā laikā jūs viņai lefOstlJit, k i lai viņa tiek pie savas naudas. Viņai nekas nav jāsaka ptatM ka viņa nodarbināta par aptekmi. un visa lieta jānostāda p l | iespējas tā, it kā viņa un viņas virs būtu bijuši viņā pttil okeānam, kad slepkavība notma. (I^irpmāk bd^) .-it
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510203 |
Description
Title | 1951-02-03-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
- Jf?k»jn»i tmm riņo.
^^«««^t pie pdikaidfojttiiiiem par
^ ; * t l i icgHiamt ģimaoti Sj
Piipratiiiim n o v ē ^ ^ piikatv^^
Jam, to ģlmanai millņaa temimte-pa0Mlm^
ta^
t i k a ! Ziemeļmi.
.n«-Veitiaaē tovoJ<*e fineniniekl.
Sestdien. 1951. g. 3. fcbaUMl
aa.
mikta
tā btijBri ci-lietot
^mettt no i pem»»n. Ja
fiim maiik%^^ w^ apalrl»
Z k i i ^ . « a tM^^ « īrnieku, B^Jiņaa domātas tiem ār-ļau
la^d aUtL. Pašlaik i«I va_r npileetteeiikk - lēmuši nalttct vaMii
ua Bilefeldi, kur iekārto 300 dd-
^ . _ ,4leilbiii
JtŗedķN (itiMt 4i|ikiu Ml «fevļetfm;
mljjņu bttve vH na» lakta,
ka to «ivikl lafti
wl^bļM |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-03-02