1950-04-13-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• i .i- -> -1 % ii II LATVIJA Ceturtdl«i, 1950. g. 18. aprīli II i k 3 S 3 i -; . (ii! i I ar I . 1 I ii H • II il i9r 28 (372) 1950. g. 13, apHlt Ar jotort'ptrtftftii m (iitefl^lem pt ffiiĶtttiOt fmum Iftttttl* aomM luf Aizmirsts viss, Spakenbergas nometne un veco lauzu miHie trauksmes stāvokli LABI APBIEKLEn PBDĒJIE KULTŪRAS SARĪKOJUMI kas sļcira MlndiakAtf Cel» «fmei. tcas ItnJJt Zv»«Hr«ji, mam numurā ietpiedu fitm okttp«ajl Utviji. Btktti. to) •tcpeta uz Zvlfdrtju nogādāji» Kāds IttvUiit ptrtttini. («jekt!vt |»itā»- Hti Pir Umtat noti^aoojumu bol^^ viku iOli. par,okupantu rīcību ga« TfpJi pittCflR^tā un morāles iznlcl-nālani. fntntti daudzi fakti, kā ari Izteiktai dzimtene palikušo tautiešu domas par latvielu emigrantu dzīvi. IPI911 ttrldi^m. satversmei un Latvi* l a i nikotRff JautIJumlem. milku-mu; litiioi tr n^na taisni par trimdiniekiem, no Ceļa zfmēm sniedzam • r l saviem Udtajiem. ^No repatriantiem mēs esam ari U^KsiniJuli t4M* latvielu enURrantu itrfdim. Mēn^ dnSm, ka viens no •tridus Iboiiem ir satversmes jautā* Jumi» tftpit zinām to, ka emigrantu iiimft siiķllusies Ulmaņa režīma iititivjoi tta nosodītajos. Ne viena, iņ otrt jMurSdlba mums nav saprota- * M kitri tiņi mH nedoniljam, ka «miimtu uzdevums bQtu līs problēmai atriilfifit. Bez pSrspHējuma ?aru teikt, kt mēs dzimtenē lodien esam tielim vienota tauta, un ka mums leil nav nekādu ieklēju pre* telķibu, kas palreizē'os apstākļos tottt tikai smieklīgas <vēl nožēloja-mlkas tfis mumt liekas trimdinieku vidOK Visam bijušam ir pSrvilkta ivltnu un mēi^s visiem viens ^ Latvijai brīvības atgOlana. AiznUrsts ir viM, kai Iķfra, j>aHcis tikai tas» kaff vieno: niAlest!l)a uz savu tautii un tēvzemi. Neviens vairs neskatās uz to, ko otn darījis vai nu partiju lalkoi, Ulmaņa laikfi, „baigajfi gadfi** vai vicu okupāeljas laikā: ja tas nav HeH noziedzies pret latvielu tautas dzīvības interesēm, ja nedara to ar! iodl#n, tad tas ir pilnvērtīgs tautas loe^lii tfii posta pilntiā cīņā par stāvēšanu. Ulmaņa lailcus Seit neviens neno- 1001, — glūn otrādi: tautas atmiņā tit legululiei kā mdsu neatkarīgās valsti gaišākais laiks Tas nenozīmē ka mēi viti būtu tagad akceptējuši Vlmlņa izdarīto apvērsumu, bet vet8(^ doma ir tāda, ka lls solis bi^l nei^iecielamlbaf diktēts, un radiālai kļOdai un nepilnības jātt.labo Bfkctnē, kad bClīim atguvuli savu MvttHK Kādai vajadzētu izskatīties jauna- Jll latveniMi, par to daudz nerunā. }o lai probltoai lodien Ir tikai bla-kui nozīme pal«s brīvības atgūšanas j l ^ ^ . Skaidrs Ir tas ka lai satver-imei Jābūt demokrātiskai - bet tā ikedrikstēttt ple)aut daudzo partiju rašanos un agr^k neizbēgamo ,,an-dtU** «- un ka valsts , prezidenta timkdjai būtu paplašināmas Ir dzirdītas ar! domas, ka sākumā būtu jārada militārs rdllmi, lai pārejas lai* ki izbēgtu no politiskām kaislībām im iv^BlIanās (ŠI doma radās tad, Imd uzzinājām par latviešu strldi- H^iem Immēs). Mēs te arf zinām, ka emigrācijā jau notiek valdības . lastādflanai mēftinālumi, pazīstamā tirgolanii ar ministru posteņiem un taml« bet uz to gan mūsu reakcija Ir aia, Jo tai aizkar cīnītājus dzimtenē » tm mūsu atbilde: mums pašiem Mt galvu vēl d!e9!g8n. un tās nav ll*ktākai par t5m tur ārzemēs! Mūsu mērķis lodien -> brīva, nevil nea^arlga Latvija. Tas jums ār-lemēs varbūt liksies nes^rotaml un tfri ķecerība, bet mēs redzam, ka mūstt^dzlvā inēka zaudējumi }^ šodien ir par lieliem, lai Latvija nākotnē varētu celties kā neatkarīga — euverēna valsts. Metiniet ari jūs to lapnist un Ieskatīt jau laikus. Par reālāko veidu mēs esam atzinuši visu triju Baltijas valstu savienību, pēc ksi^jai mēģinot to Vēl paplašināt tr Somiju un Poliju, neizslēdzot pat •a^tļaulanos ar Skandināvijas val-itfA. Bet II jau Ir problēma, kas prasīs vēl daudz laika un enerģijas un i^nēe to piemin tikai garāmejot, Jo p'irrunSta tā tomēr dažkārt tiek. No ārzemju raidījumiem mēs zinām ar! par Eiropas savienoto valstu un citām līdzīgām Idejānt Tās gan mēs uzskatām par nereSlām jo EU ro'Mi naSre^z sn^^aMta ar dz?*hs priekiOcaru un lā stāvokļa sekas Ierobežo šo Ideju ne tikai šodien, bet būs jūtamas vēl tālu nākotnē. Protams, viss atkarīgs no t^, par cik brīvi Rietumeiropa un tāpat pfirējās lemes ārpus d'.e-^ '^.''^'•'•?ira iesai-lt! s*es ciņā pret bolJevisrru. Tas varēju būt faktors ar vislielāko un plašāko vienotāju sr^^ni nw:s da-ll< Uii neskaidrās, bi^l vien naivās C^lvēcIHas un demokrātijas deklarā-dtas « kas mums sen apnikušas un 8eV«i k l tuH-» n^'^'^-^na vai pa^ LatvleUem dzimtenē kam Izdevies ieļpt zināmu, kaut ari ne-^iln^ fu lĀrsk^stu. kas ārzemēs rakstīts M T apst*V1fem Latvijā latviešu un clttautu p^^^si. līs ziņas dažkārt liekas nārāk t'^ndencio/as, faktiem nc- •Ibllstolai. Mēs to izskaidrojam tā- Koj^ vairākām nedēlam Splken-bergas nometnē valda ists trauksn^ stavoltlis, jo tās pastāvēšana strauji tuvojas beigām. Vairākas ēkas jau atdalītas to baltiešu novietošanai, kas izskrinēšanas dēļ vai labprātīgi pārgājuši vācu saimniecībā. Daļa iemītnieku pārcelta uz Hamburgas Transmitted, Zoo un Hagenbeka no-metnēm, bet prāvāks skaits izraudzīti pārvietošanai uz Rendsburgu. Tā kā pārvietojamiem lielāko tiesu draud ieskaitīšana vācu saimniecībā, tad daudzi tautieši to labpritigi izdara jau šeit, jo viens no pēdējiem rīkojumiem nosaka, ka tien\ kas p-'^l pāriet vācu saimniecībā, nav jāatstāj lidz^inēile dzivokļi. Bi^uSi gan pāris gadījumu, kad steigšus jāatbrīvo d^ži dzīvokli to agrāko lpa§- Gai^a ierosinājumus Vācija paiiceļu^naiioines nodrošināšanai Vācijā palicēju luterāņu DP paS-uziurē^ anas iespēju veicināšanai Luterāņu pasaules feaerāci;as vietējām izveidošanas nozare uzaicina interesentus, sevišķi māksliniekus un arodpcetējus iesūtīt tai ierosinājumus tādu daiļamatniecibas vai mājturības priekšmetu pagatavošanai, ko iespējams ražot vai na fc>dvrūpēji mājas apstākļos, vai darbnīcās." Ārzemēs izvietotie luterāņi laipni lūgti iesūUt^informāciju par to, kādus priekšmetus, ko neražo Vācijā, būtu ieteicams pagatavot eventuālam eksportam. Ierosinājumam pievienojams arī priekšmetu tuvāks apraksts, pēc iespējas papildināts zīmējumiem vai loto uzņērrumiem. Sevišķi vēlami ierosinājumi rokdarbiem^ ko varētu darināt vecie ļaudis, piem., tautis-^ kiem adījumiem, izšuvumiem, tau-. tiskām lellēm, rotapietām, ādas un koka izstrādājumiem, pinuma darbiem utt Tāpat vērtīgi biitu mākslinieku Ierosinājumi baznīcas piederumu rcsp. reliģisku simbolu: al-tāŗsegu, svečturu uc. kokgriezumu, krustiņu uc, sudraba kalumu, svēto riestu ādas iesējumu ar apkalumiem ut^ izgatavošanai Reizē lūdz paziņot afl eventuālos noteikumus, ar Tcādiem to auton pievienotos viņu ierosinājumu izmantošanai. IerosinājunU adresējami K. Kalniņam, Lutheran World' Federa-tion Local Settlement Advisor,* IHO Area II QH8, Stuttgart - Nellingen, US Zone, Germany. SAGATAVOJAS P^^RRIAI VACU SA^pOECTBA Jau labu laiku NeiStales (HolStei-nā) nometnes aciminlstrācija un tautību pārstāvji ar vācu iestādēm pārrunā DP pāriešanu vācu saimniecībā pēc IRC darbības izbeigšanās. Vācu Iestādes pievienojušās, ka invalidi varēs turpināt darbu IRO likvidētajās nometņu darbnlci^s, bet kazarmu blokos pārdozēts Iekārtot lielu pārtikas līdzekļu rūpnīcu, kurā darbu dabūt varēs ari DI», Vācu Urdzniecibas kamerai neesot iebildumu, ka nometnēs dibinātu kopdarbības kopas pa tautībām, un viņa būtu palīdzīga to noorganizēšanā un iesaistīšanā vietējā tirdzniecības sistēmā. Vispār pārējas jautāiums vācu saimniecībā Seit pavirzījies krietni uz priekšu, tā kā noteiktam termiņam pienākot, tai būs sagatavojusies Ir vācu pārvalde, ir DP administrācija. dēj adi, ka latviešu emigranti par katru cenu grib pievērst sev un mūsu neiaim^gajai dzimtenei šai ziņā visas kurlās pasaules uzmanību un tāpēc bieži sagroza faktus un sabiezina krāsas, tēlodami apstākļus visumā tādus pašus, kadl tic bija „bai-gajā gadā", kara priekšvakarā Otrs apstāklis, kas rada šo n-jsnskaņu starp faktiem un to attēlojumu, varētu būt vācu kara gūsttkTiu rjt^isti, kuŗl atgriežas Vācijas rietumu joslās un ir vai nu uzturēiušies I.atvijā (tādā gadliumā parasti izolēti a'.z dzeloņstienlēm un apsarg^Mi ir! dar-t> ōs) vai tikai lai cauri braukuši un tāpēc par mūsu patieso stāvokli, mūsu ikdlen'i zina maz, bet centas daudz stāstu. Kaitīgs šādā tendenciozā apstākļu attēlošanā ir tas, ka brīva'ā pasaulē par latviešiem var rasties priekšstats kā par tautu, kas tik daudz izntcināta. ka vairsi nespēj celties. Tik pat kattiga būtu otra galēllba — ka katrs latvietes ir partizāns, ka pret<*«:tihas ku5;tība iz-rletusies pa visu P?dr>m^u «avienf-bu, tādējādi sadruo'not šo impēriju no iekšiCT^es, Te jāuzs\*eŗ. ka paš-reizēios apst§k^<>s tas ir neiespēdami — vismaz Latvija — un ka ?riidie-r- am ^Snāk no āmiises un drīz, citādi n?»dcnā1!e cinīti ii me^os un pagridē reiz tiklam būs iznicināti, ncspēi? šo grūdienu uztvert un virzīt tālāk. nieku-vāciešu vajadzībām. Sag. - dāms, ka lādi gadījumi nākotnē val-rcmes, lidz pamazām visas nometnes ēkas nodos atpakaļ vāciešiem. Iedzīvotāju skaits manāmi sarucis. Sevišķi nepatīkamā stāvoklī nonāk tie tautieši, kas dokumentējušies izceļošanai jau pirnur vairākiem raēne- :»m un katru dienu gaida izsaukšanu uz,transitnometni, bet kam to-mfr jāpārceļas. Spākenbergā darbību jau izbeiguši skola, likvidējas kooperatīvs un citas organizācijas. Gandrīz katru dienu nākas izvadīt kādu darbinieku, tāpēc sabiedriskā dzīve kļuvusi neiespējama. Pakāpeniski sāk izvietot arī veco ļaužu nometni, pārceļot tās iemītniekus galvenokārt uz Fa-rell. Oficiāli nobeidzot nometnes kulturālās pnšdarblbas dzīvi, 28.—31 martā notika pēdēlās kultūras nedēļas sarīkojumi, ko atklāja ar literāri mū-ikālu vakaru. Em. Skujenioks referēja par e^ndrlz piecu gadu kultūras darbu Saules un Spākenbergas nometnēs. Dziedāja brivmākslinieces Ainas-Raitas dziedāšanas studijas pu'ļ7~'T'»<? H. Orāve, I. Egllte-Kur-me, A. Baumane un L. Galdiņa savas skolota 1as pavadībā, deklamēja bij. dramatiskās kopas dalībnieki, klavieru solo !fnilH!<a E. Ooblna. DaiēH to pašu proīramu, piedaloties vēl rakstn^e'-f-»^ P. Gruznam, O. Lieniņam un Em Skuneniekam ar saviem iaun'lka'*em H^^-b^pm, nākamajā vakarā noklausilās veco ļaužu clf'ma iemītnieki. Kultūras .nedēļas nobel)»umā savus darbus atkal lasīja ļap minētie rakstnieki un d'.iedāja i. Gutmane-Pēter.«;one, pavadot I/. Vīksnai. V!«', ?'^rlkoMiF>i nar s^** satrauktalam gara stāvoklim un ceļa somu saiņošanai bija labi ap* meklēti. . -ems. lil(videts pēdējais YMCAs mdcibu centrs angju josla Pēc Homeburgas mācību centra likvidēšanas pag. gada beigās, 1. ap-rni darbību izbeidzis ari pēdējais pasaules YMCAs mācību centrs angļu joslā — Neištatē pie Hanoveras. Sājos centros notika ne vien dažādi kursi YMCAs darbiniekiem, liet ari konferences DP skolotājiem, mācītājiem, bērnu dārzu vadītājiem, skautiem un gaidām utt Abi mācību centri, kuru vadītājs reiz bija B. Radziņš, savas darbības laikā veikuši lielu,avarlgu un svētīgu darbu. Pēc Neištates centra likvidēšanas YX1CAS darbībā, kas bēgļu aprūpē izrādījusies ļoti nozīmīga, atkal beidzies viens posms. Homeburgas centrā, kas sāka darboties 1947. g., notikuši pavisam 52 VMCAs kursi ar gandrīz 3000^ dalībniekiem. Pavisam Horneburgā abos darbības gados notikuši 92 dažādi sarīkojumi ar 4824 dalībniekiem — 3992 vīriešiem un 830 sievietēm. 12 tautību DP tur guvuši vērtīgas zināšanas. Neištates mācību centru nodibināja 1947; g. jūnijā, Jau pirmajā gadā notika 8 kursi ar 244 dalībniekiem, 1948. g. 40 ar 1022 dal., 1949.- . g. 43 ar 1429 dal. un 1950. g. 14. ar 410 dalībniekiem; pavisam 95 kursi un konferences ar 3105 dalībniekiem no visām DP tautībām. Pēdējos Neištates centra kursos s^igatavoja jaunos VMCAs vadītājus, kas strād'ls Vācilā ar! pēc IRO darbības izbeigšanās. Neištates' mācību centru vadīja igaunis Auls, bet pēdējos mēnešos to pārņēma Homeburgas vadītājs igaunis Treiers. Techniskais vadītājs bija R. Pētersons, kas kopa, ar instruktoru V. Multiņu ar! rūpējās par sporta nodarbību pareizu nostādīšanu. Plašos biroja darbus pārzināja G. Grlnbergs kura sirdslieta bija angļu valodas kursi, sevišķi llngva-fona metode. Alfrēds Vinčels Bagatigi ziedojumi Arējas informacijah fondam Cīņa par savi-s dzimtās zemes atgūšanu ir mūsu dzīves saturs. Mūau rokās nav citu ieroču kā vien vārdi, kā vien draudīgo briesmu signāli, ko raidām pasaulē. Ķa ikkatrs var piedalīties šai cīņā, to ir sapratuši mūsu tautieši, atsaucīgi ziedojot savas artavas LCK Arējās informācijas fondam. Caikā no 16. febniāŗa līdz 31. martam Arējās infortnācijas fondam saziedots DM 3755,65. Ikvienbm ziedotājam sirsnīgi pateicas fonda vadītājs V. Lambergs. ZledojA: Honcs nometnes tautlefii DM 34.8T; Hohnes nom. 34,15; CMWS Post 478 tautieši «liruMcnā 14,~, Bad Alblin^as nom. tautleftj 121.60; VarUiS nom. tautleS» Lēzē 100.-; Vailas nom. I^zC» 49.—; Valkas nom. tauUeSt Ulmā 280.23 (K. stunda 20,-); Valka* nom. Ulmā 57.90; Ambergas nom. tauUefil 113,— (O. KalniņS 10.-); Ambergas nom. 3S,—; RoStates tauUcSl 15.-; Accu nom. tautieti Hanoverā 62,50; Accu nom. latv. komiteja 10.-; KarisrOes nom. UiuUešl 183,30 (E. EgUlU un E. Vlksne pa 10,-); M. Brants UbckS 5.-; M. Griķis Ans-bachas nom. 5,—; amerikāņu jo«las Daugavas Vanagi 100,—; IngolStates nom. tautieši 33,—; VMCAs nodala Heldenavā 73.—; TraunStelnas nom. tautIcSl 291,70 (K. Kra^tloS, A. Colders pa 10.—); TraunSteina» nom. latv. komiteja 8,S0; baltiešu darba gnīpas tautlefii Paderbor-nā 43.-; CMWS Post B-5 tautieši Gro-navā 20.50, Erclas nWT>. tautieti 20.—; Erclas nom. latv, komiteja 10—; CMWS Post 483 tauUešI Gmlndelfeia 25,-; CMWS Post 483 tauticSl GmlndelfclS 10,-: latviešu CMIO vienības tautlcAt Bad-Olphaurenl 39,—; SenRvardenas nom. tautieši 27,50 (J BOmanls 10.-); likvidētais CMWS Post 510 vads Izelo-nd H. Glndbarhā 11.*-; Rotveilas nom. tautleSl 17,- (J DSv!*; 10.—); Rotveilas latv. nomelno 50,— (H Upcnlcks un E, Grots Arol5cna 10.—): Dr V. Straupe Zollntrenfi Mant'enbpfKā 5.—: P, Greizi» Auflsburt!5 3Q.~: .1. Tcnc?^s Zviedrijā 23.—; Latviešu Nacioniila atvaļināto ka-rnvTru b-bas Hinnverns kona 10.—; 324 TPT GP Forh\:ma 150; F. Zv5rcul«s Es-llnnenS 10.-: Invalidu rS^'^koloSan.li ' centra kursanti Evcr-^bur^a 33.50; VM-C.\ sV\VCA<; nod. Evmburea 10.-; DV nrtd. Evrr??bur88 10.—: Eversburgas nom. latv. komitela 20—; V. Zempurs Zēdor-f. 1 S.-: Z*>df^rfas nom. latv.' komiteja 50—: An«!bōcha? Hlndcnburca nom. tautieti 22 50: Ansbacha.*» H*ndenburt!a nom. latv. komiteta 25.-: Ravensburga.<i tau-tlf$ l 16.- (Dr. P. Blrrnleks. 10,-); R«- vrn<:burgas latv komiteja 10.—: H. V.'^Kimnnis Hanoverā 5.— : J. BaS^^rs DU InirmS 5—! Dr A. Jaunrems HeilbronS 10—! bM TtatinStctrncs nom. latv. komiteja 3SS0: Eslln^eras kolonijas tau-ttcSl m.k^ M. l.ēmaniR.Tillak. J. Aft-b^'- c?;. A- Rnt^pldrns j. .TaunTemf? pa 10,-); Ventrrfas nrm. tautleēl 158.«0 <m.^c A. Emstons. J Brants pt 10.-); v<rcburr3«i Ccntrāl3«: nom. I^tv komite-fn m-\ R. Afvars VtircbachS 10.-: bIJ. K^einkorn»? nnm latv Y!^!CA'yWCA 50.—: Dr. VTgants Hanoverā 15.—: A Gerrāns K^ē 5.-: A. Paukulls Amber- •^A 5 - : CMW? 13 rota pns^mē s«.-: ^fjr^^>ļ^ i x 5 150 "i-: BloTO-bprp'^^ nom ^ W Dz TJvin<»f:or»d 3.—: V Kr?«^ A'trshurr.l- N>'5talcs nom. 13,-; CJ^nSTS P05t 292 10.50. LCK KANCFIEJA nu I.CK **'^rstāvis Bavārijā sasnie-diam! par tālruni: Angsbarg 5Z59 no pL 9—12 im 13—16. sestdienās no pl 9-12. Nometņu dzīve LCK Informācijas nozares biroja vadītājs mac. A. Galiņš izceļojis uz ASV. Viņa vietā iecelts bij. Rīgas apgabaltiesas loceklis mag iur. J ā nis Krūmiņā. ULMAS latviešu nometnē Valkā Ieradies Stutgartes militārās pārvaldes rezidents Kepls (KOppl) Ulmā un pavēlējis nolaist Latvijas karogu un noliedzis to jebkad vairs uiļ^llkt mastā. Rīkojums dots ar pazemojošām piezinīēm. Par notikumu ziņots mūsu sūtnim ASV J. Feldmanim, LCK un ASV augstajam komisāram Vācijā Mekkiojam. REINES ukraiņu un polu nometnē šinīs dienās novietoti ari latvieši no dažām likvidējamām nometnēm britu joslā. Pavisam te ap 50 tautiešu, kas dzīvo kazarmu blokos, pa 8 istabā. Pēc IRO ieskata, šie tau-tieši pašreizējām izceļošanas schē-mām neatbilst. Nometnes adrese: (21) Rheine/Westf. Damloup Ka-serne IVIEMINGENAS nometni atstājuši, izceļojot uz ASV, māc. T. Zīraks, kas bez tautiešu reliģiskās aprūpes darbojās arī par ģimnāzijas direktoru uc. pasākumos, un sabiedrisks darbinieks J. Silinskis. kas kā latv. kom, priekšsēdis daudz darījis tautas kopuma labā HAMBURGAS DP nometnēs, kur tagad pārvieto tautiešus no Neištates uc. Siēzvigas Holšteinas nometnēm, DP projektēts izvietot pa tautībām. Plānots visiem izsniegt strādātāju devas un DM 3 nedēļā kabatas naudas. Bez darba spējīgajiem uz Hamburgtļ pēdējās dienās pārvietoti arī vecie, slimie un izceļošanas altcijās iesaistījušies. Vērojams, ka dala DP pārvietošanas vietā izvēlas tūlītēju iekļaa^anos vācu saimniecībā. FIŠBEKA pie Hamburgas iekārtota nometne, kurn pulcina latviešu DP no Slezvigas-HolSteinas nometnēm. BOJX G?^.!TS! KONCENTRĀCIJAS NOMETNES IESLODZĪTI LATVIEŠI Izceļot 1945 g. pie Neištates no- Rrcmdēlo ku^i Tilbeck, kas toreiz vedis Neigames koncentrācijas nometnes gūstekņus, konstatēu. ka starp bojā. garušajiem mocekļiem ir šādi latvieši: R. Bērziņš, P. BriziņS, Antons PepiņS no Daugavpils, Jāzeps Vovers. Sīmanis Mucinieks un Pēteris Damroze. ASV PASTA MAISUS NEDRĪKST LIETOT Daži gadījumi spiež aizrādīt, ka stmgri aizliegts lietot amerikāņu pasta maisus iesaiņošanai, jo pēc ASV likumiem tie izmantojami vienīgi pastam Visiem DP un bēgļiem, kuru īpašumā būtu Sādi maisi, no-teikti jāievēro, ka nekādos apstākļos tos nevar izmantot citiem nolūkiem. viii ULES REDAKCIIAI TA NAV TUKSU SALMU KULŠANA! Tautietis A. Logins Austrālijā, ko arī iedvesmojis rakstīšanas prieks, Latvijas 113. numurā pārrunas par mūsu nacionālajiem un kultūrai dzīves jautājumiem nosaucis par tukšu salmu kulšanu, turpat ari piezīmēdams, ka mēs vairs nedrf-vojot tautas atmodas laikmetā. Tas ir ļoti bēdīgi. Rakstītājs laikam nezina, ka tautas atmodas laikmeta vadītājas personas par savu uzdevumu uzskatīja stiprināt tautas garīgos spēkus, iedvešot ticību labākai nākotnei, skaidrot nākotnes mjgrķus un radīt to sasniegšanai nepieciešamos līdzekļus, organizēt tautu un vadīt to darbā un cīņās. Vai šobrīd mums nav jādara tas pats un vai mēs to jau nedarām? Mazāk ar ikdienišķu notikumu izklāstīšanu, bet tieši ar nopietniem un audzinošiem rakstiem Pēterburgas Avīzes sagatavoja latvialu tau» tu jaunajam laikmetam, kļuva par šī laikmeta ievaditāju. Ari tagad mēs sava laikraksta slejās darām to pašu. Arī toreiz bija atpakaļrāpiull jeb bizmaņi. To netrūkst ari tagad — asimilantt organizāciju noniecl-nātāji, pašpalīdzības nodevas nemaksātāji. Visos kontinentos, kur vien ir lat^ vieši, tie pulcējas kopās un dibina biedrības, kuru nozīme šodien nav mazāka nekā atmodas laikmetā. Man gribētos pasvītrot, kk biedrību dibināšanas jautājumam būtu Jāveltī vēl vairāk uzmanības nekā to esam darījuši līdz šim. Ja mumt tas izdosies, mēs nepazudlslm ari tālākajā trimdā. Edv. Taters, Memingenfi CIK ILGI TAS TURPINSSn»? Ne^Latvijas Saeimas, nedz Ulmaņa režīma vairs nav bet laikrakstos par abām bijušajām iekārt^ jau ilgu laiku dažādi autori polemizē. SI polemika līdzinās vairāk nepār* trauktai vienas un tās pašas veļai mazgāšanai: tikko viens kādu gaba« lu izmazgājis, nāk otrs ..un uzgāž tam atkal netīrumu spaini Cik Uģi tas tā turpināsies? Kaut visu mums laupīja .)un ņēma, vēl palicis pēdējās valdības IrklN tējo pilnvaru nesējs sūtnit Kāriti Zariņš. Sis vīrs jau pirmā pMa^ kara laikā pierādīja savat» bēgļu organizēšanā un aprūpē, palīdzēja ari Z. Meierovicam izc ciņu par Latvijas atzīSanti. N traukti viņš pēC' tam pārstāvi} Latvijas valsti un tautu ārvalillir Bet tagad daudzi ]ūta0 aicināti v^i mācīt vai kritizēt. Viens lūd2 %ih ni ķerties pie darba, cits apsvef ]aiu<^ tājumu par uzticības pārbaudi .vi* ņam, vēl trešais viņa pilnvaras pielīdzina tramvaja biļetei... Domāju, šie padomi ir lieki, Jo viņš! politisko situāciju pārredz la-, bāk nekā pārējie. TāpSc polemika» laikrakstu slejās velti aizņem telpas, tāpat velta ir M. Valtera braukāšana un savu personīgo uzskatu klāstīšana it kā demokrātijas vārdā par lietām, kas sen miriias traģiskā nāvē. Kad gan pats novālo-jies kapracis apkaunēsies un beigi mēģinājumus sūtņa tīro vārdu vilkt netīrā veļas baļļā? A. Lfiklns, Sadberijā, Kanādā ļ KĀPĒC TA? Pēc ilļfkas gaidīšanas imākusl P. Mantpieka kartogrāfijas institūta izdots;, Ldivijas karte. Labs papīrs, gllt.s darbs. Tā ļoti noderīga ll(kņemšanai izceļojot, tikai jājautā, ka»lc Latvijas karogs no-vietļ;^ s uz Lietuvas daļas un vai kairmņu tau|a devusi tam saVU pl«- krišanu. / * Negribu tlcit, ka Latvijas terrlto-rija būtu tik maza, ka tanī nevarēja ietilpināt Latvijas karogu. Rīgas jūras licis taču ari pieder mums uņ tas būtu bijis daudz piemērotāks nekā līdzšinējā izvēle. St. Lebedevti, Ansbadjā iiitiiiiiiiiii^iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiilii Sardžu vīri koncertē Eversburgas invalidiem Eversbargas Invalidu pārskoloSa-nas centrā koncertēja 53. CMD vienības sardžu vīru pūtēju orķestris (36 mūziķi) N Radica un tās pašas vienības salona orķestris F. Hein-richsona vadībā; kā solisti piedalījās brīvmākslinieks F. Heinrichsons (vijole) un V. Gedulis (baritons), klavieru pavadījumus izpiid6t E. Po-chcvicam. Plašo un nopietni sagatavoto programmu noklausījās visu tautību invalida saime un daudzi viesi: angļu virsnieki, vietējā IRO vadība un DPACSa darbimekL Korcertu sardžu vīri deva par brīvu, un tā noorganizēšanā lieli nopelni baltiešu sakaru virsniekam plkv. Silgailim un Osnabrikas sardžu vīru angļu vadībai. Koncerts beidzās ar Anglijas himnu, pēc kam invalidu saime ar ziediem apbalvoja izoildītājus, p!kv. Silgaili un 53. CMD komandiera pārstāvi. Invalidu saime saņēma arī solījumu vēl biežāk dzirdēt mūsu sardžu viru mū" ziķus, kuru lielākā daļa ir mūsu i tautieši V. a Zilas cus: dooitlial • āiL Auto » lKiii«va<i»- |M)|,l)«tM itundtt « d ^ itoitaiti,Jo 2^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-04-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500413 |
Description
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-13-02