Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1950

              • i
.i- -> -1
% ii
II
LATVIJA
Ceturtdl«i, 1950. g. 18. aprīli
II
i
k 3
S 3
i -;
. (ii!
i
I
ar
I .
1
I
ii
H •
II
il
i9r 28 (372) 1950. g. 13, apHlt
Ar jotort'ptrtftftii m (iitefl^lem pt
ffiiĶtttiOt fmum Iftttttl* aomM luf
Aizmirsts viss,
Spakenbergas nometne un veco
lauzu miHie trauksmes stāvokli
LABI APBIEKLEn PBDĒJIE KULTŪRAS SARĪKOJUMI
kas sļcira
MlndiakAtf Cel» «fmei. tcas ItnJJt
Zv»«Hr«ji, mam numurā ietpiedu
fitm okttp«ajl Utviji. Btktti. to)
•tcpeta uz Zvlfdrtju nogādāji» Kāds
IttvUiit ptrtttini. («jekt!vt |»itā»-
Hti Pir Umtat noti^aoojumu bol^^
viku iOli. par,okupantu rīcību ga«
TfpJi pittCflR^tā un morāles iznlcl-nālani.
fntntti daudzi fakti, kā ari
Izteiktai dzimtene palikušo tautiešu
domas par latvielu emigrantu dzīvi.
IPI911 ttrldi^m. satversmei un Latvi*
l a i nikotRff JautIJumlem. milku-mu;
litiioi tr n^na taisni par trimdi­niekiem,
no Ceļa zfmēm sniedzam
• r l saviem Udtajiem.
^No repatriantiem mēs esam ari
U^KsiniJuli t4M* latvielu enURrantu
itrfdim. Mēn^ dnSm, ka viens no
•tridus Iboiiem ir satversmes jautā*
Jumi» tftpit zinām to, ka emigrantu
iiimft siiķllusies Ulmaņa režīma
iititivjoi tta nosodītajos. Ne viena,
iņ otrt jMurSdlba mums nav saprota-
* M kitri tiņi mH nedoniljam, ka
«miimtu uzdevums bQtu līs prob­lēmai
atriilfifit. Bez pSrspHējuma
?aru teikt, kt mēs dzimtenē lodien
esam tielim vienota tauta, un ka
mums leil nav nekādu ieklēju pre*
telķibu, kas palreizē'os apstākļos
tottt tikai smieklīgas <vēl nožēloja-mlkas
tfis mumt liekas trimdinieku
vidOK Visam bijušam ir pSrvilkta
ivltnu un mēi^s visiem viens ^
Latvijai brīvības atgOlana. AiznUrsts
ir viM, kai Iķfra, j>aHcis tikai tas»
kaff vieno: niAlest!l)a uz savu tautii
un tēvzemi. Neviens vairs neskatās
uz to, ko otn darījis vai nu partiju
lalkoi, Ulmaņa laikfi, „baigajfi gadfi**
vai vicu okupāeljas laikā: ja tas nav
HeH noziedzies pret latvielu tautas
dzīvības interesēm, ja nedara to ar!
iodl#n, tad tas ir pilnvērtīgs tautas
loe^lii tfii posta pilntiā cīņā par
stāvēšanu.
Ulmaņa lailcus Seit neviens neno-
1001, — glūn otrādi: tautas atmiņā
tit legululiei kā mdsu neatkarīgās
valsti gaišākais laiks Tas nenozīmē
ka mēi viti būtu tagad akceptējuši
Vlmlņa izdarīto apvērsumu, bet
vet8(^ doma ir tāda, ka lls solis
bi^l nei^iecielamlbaf diktēts, un ra­diālai
kļOdai un nepilnības jātt.labo
Bfkctnē, kad bClīim atguvuli savu
MvttHK
Kādai vajadzētu izskatīties jauna-
Jll latveniMi, par to daudz nerunā.
}o lai probltoai lodien Ir tikai bla-kui
nozīme pal«s brīvības atgūšanas
j l ^ ^ . Skaidrs Ir tas ka lai satver-imei
Jābūt demokrātiskai - bet tā
ikedrikstēttt ple)aut daudzo partiju
rašanos un agr^k neizbēgamo ,,an-dtU**
«- un ka valsts , prezidenta
timkdjai būtu paplašināmas Ir dzir­dītas
ar! domas, ka sākumā būtu jā­rada
militārs rdllmi, lai pārejas lai*
ki izbēgtu no politiskām kaislībām
im iv^BlIanās (ŠI doma radās tad,
Imd uzzinājām par latviešu strldi-
H^iem Immēs). Mēs te arf zinām,
ka emigrācijā jau notiek valdības
. lastādflanai mēftinālumi, pazīstamā
tirgolanii ar ministru posteņiem un
taml« bet uz to gan mūsu reakcija
Ir aia, Jo tai aizkar cīnītājus dzim­tenē
» tm mūsu atbilde: mums pašiem
Mt galvu vēl d!e9!g8n. un tās nav
ll*ktākai par t5m tur ārzemēs!
Mūsu mērķis lodien -> brīva, ne­vil
nea^arlga Latvija. Tas jums ār-lemēs
varbūt liksies nes^rotaml un
tfri ķecerība, bet mēs redzam, ka
mūstt^dzlvā inēka zaudējumi }^ šo­dien
ir par lieliem, lai Latvija nā­kotnē
varētu celties kā neatkarīga —
euverēna valsts. Metiniet ari jūs to
lapnist un Ieskatīt jau laikus. Par
reālāko veidu mēs esam atzinuši visu
triju Baltijas valstu savienību, pēc
ksi^jai mēģinot to Vēl paplašināt
tr Somiju un Poliju, neizslēdzot pat
•a^tļaulanos ar Skandināvijas val-itfA.
Bet II jau Ir problēma, kas
prasīs vēl daudz laika un enerģijas
un i^nēe to piemin tikai garāmejot,
Jo p'irrunSta tā tomēr dažkārt tiek.
No ārzemju raidījumiem mēs zi­nām
ar! par Eiropas savienoto valstu
un citām līdzīgām Idejānt Tās gan
mēs uzskatām par nereSlām jo EU
ro'Mi naSre^z sn^^aMta ar dz?*hs
priekiOcaru un lā stāvokļa sekas Ie­robežo
šo Ideju ne tikai šodien, bet
būs jūtamas vēl tālu nākotnē. Pro­tams,
viss atkarīgs no t^, par cik brī­vi
Rietumeiropa un tāpat pfirējās
lemes ārpus d'.e-^ '^.''^'•'•?ira iesai-lt!
s*es ciņā pret bolJevisrru. Tas
varēju būt faktors ar vislielāko un
plašāko vienotāju sr^^ni nw:s da-ll<
Uii neskaidrās, bi^l vien naivās
C^lvēcIHas un demokrātijas deklarā-dtas
« kas mums sen apnikušas un
8eV«i k l tuH-» n^'^'^-^na vai pa^
LatvleUem dzimtenē kam Izde­vies
ieļpt zināmu, kaut ari ne-^iln^
fu lĀrsk^stu. kas ārzemēs rakstīts
M T apst*V1fem Latvijā latviešu un
clttautu p^^^si. līs ziņas dažkārt lie­kas
nārāk t'^ndencio/as, faktiem nc-
•Ibllstolai. Mēs to izskaidrojam tā-
Koj^ vairākām nedēlam Splken-bergas
nometnē valda ists trauksn^
stavoltlis, jo tās pastāvēšana strauji
tuvojas beigām. Vairākas ēkas jau
atdalītas to baltiešu novietošanai,
kas izskrinēšanas dēļ vai labprātīgi
pārgājuši vācu saimniecībā. Daļa ie­mītnieku
pārcelta uz Hamburgas
Transmitted, Zoo un Hagenbeka no-metnēm,
bet prāvāks skaits izrau­dzīti
pārvietošanai uz Rendsburgu.
Tā kā pārvietojamiem lielāko tiesu
draud ieskaitīšana vācu saimniecībā,
tad daudzi tautieši to labpritigi iz­dara
jau šeit, jo viens no pēdējiem
rīkojumiem nosaka, ka tien\ kas
p-'^l pāriet vācu saimniecībā, nav
jāatstāj lidz^inēile dzivokļi. Bi^uSi
gan pāris gadījumu, kad steigšus jā­atbrīvo
d^ži dzīvokli to agrāko lpa§-
Gai^a ierosinājumus
Vācija paiiceļu^naiioines
nodrošināšanai
Vācijā palicēju luterāņu DP paS-uziurē^
anas iespēju veicināšanai Lu­terāņu
pasaules feaerāci;as vietējām
izveidošanas nozare uzaicina intere­sentus,
sevišķi māksliniekus un
arodpcetējus iesūtīt tai ierosināju­mus
tādu daiļamatniecibas vai māj­turības
priekšmetu pagatavošanai,
ko iespējams ražot vai na fc>dvrūpēji
mājas apstākļos, vai darbnīcās." Ār­zemēs
izvietotie luterāņi laipni lūgti
iesūUt^informāciju par to, kādus
priekšmetus, ko neražo Vācijā, būtu
ieteicams pagatavot eventuālam
eksportam.
Ierosinājumam pievienojams arī
priekšmetu tuvāks apraksts, pēc ie­spējas
papildināts zīmējumiem vai
loto uzņērrumiem. Sevišķi vēlami
ierosinājumi rokdarbiem^ ko varētu
darināt vecie ļaudis, piem., tautis-^
kiem adījumiem, izšuvumiem, tau-.
tiskām lellēm, rotapietām, ādas un
koka izstrādājumiem, pinuma dar­biem
utt Tāpat vērtīgi biitu māk­slinieku
Ierosinājumi baznīcas pie­derumu
rcsp. reliģisku simbolu: al-tāŗsegu,
svečturu uc. kokgriezumu,
krustiņu uc, sudraba kalumu, svēto
riestu ādas iesējumu ar apkalumiem
ut^ izgatavošanai
Reizē lūdz paziņot afl eventuālos
noteikumus, ar Tcādiem to auton pie­vienotos
viņu ierosinājumu izmanto­šanai.
IerosinājunU adresējami K.
Kalniņam, Lutheran World' Federa-tion
Local Settlement Advisor,* IHO
Area II QH8, Stuttgart - Nellingen,
US Zone, Germany.
SAGATAVOJAS P^^RRIAI VACU
SA^pOECTBA
Jau labu laiku NeiStales (HolStei-nā)
nometnes aciminlstrācija un
tautību pārstāvji ar vācu iestādēm
pārrunā DP pāriešanu vācu saimnie­cībā
pēc IRC darbības izbeigšanās.
Vācu Iestādes pievienojušās, ka inva­lidi
varēs turpināt darbu IRO lik­vidētajās
nometņu darbnlci^s, bet
kazarmu blokos pārdozēts Iekārtot
lielu pārtikas līdzekļu rūpnīcu, kurā
darbu dabūt varēs ari DI», Vācu
Urdzniecibas kamerai neesot iebildu­mu,
ka nometnēs dibinātu kopdarbī­bas
kopas pa tautībām, un viņa būtu
palīdzīga to noorganizēšanā un ie­saistīšanā
vietējā tirdzniecības sis­tēmā.
Vispār pārējas jautāiums vācu
saimniecībā Seit pavirzījies krietni
uz priekšu, tā kā noteiktam termi­ņam
pienākot, tai būs sagatavojusies
Ir vācu pārvalde, ir DP administrā­cija.
dēj adi, ka latviešu emigranti par
katru cenu grib pievērst sev un mū­su
neiaim^gajai dzimtenei šai ziņā
visas kurlās pasaules uzmanību un
tāpēc bieži sagroza faktus un sabie­zina
krāsas, tēlodami apstākļus vi­sumā
tādus pašus, kadl tic bija „bai-gajā
gadā", kara priekšvakarā Otrs
apstāklis, kas rada šo n-jsnskaņu
starp faktiem un to attēlojumu, va­rētu
būt vācu kara gūsttkTiu rjt^isti,
kuŗl atgriežas Vācijas rietumu joslās
un ir vai nu uzturēiušies I.atvijā
(tādā gadliumā parasti izolēti a'.z
dzeloņstienlēm un apsarg^Mi ir! dar-t>
ōs) vai tikai lai cauri braukuši un
tāpēc par mūsu patieso stāvokli,
mūsu ikdlen'i zina maz, bet centas
daudz stāstu. Kaitīgs šādā tenden­ciozā
apstākļu attēlošanā ir tas, ka
brīva'ā pasaulē par latviešiem var
rasties priekšstats kā par tautu, kas
tik daudz izntcināta. ka vairsi ne­spēj
celties. Tik pat kattiga būtu
otra galēllba — ka katrs latvietes ir
partizāns, ka pret<*«:tihas ku5;tība iz-rletusies
pa visu P?dr>m^u «avienf-bu,
tādējādi sadruo'not šo impēriju
no iekšiCT^es, Te jāuzs\*eŗ. ka paš-reizēios
apst§k^<>s tas ir neiespēdami
— vismaz Latvija — un ka ?riidie-r-
am ^Snāk no āmiises un drīz, ci­tādi
n?»dcnā1!e cinīti ii me^os un
pagridē reiz tiklam būs iznicināti,
ncspēi? šo grūdienu uztvert un vir­zīt
tālāk.
nieku-vāciešu vajadzībām. Sag. -
dāms, ka lādi gadījumi nākotnē val-rcmes,
lidz pamazām visas nometnes
ēkas nodos atpakaļ vāciešiem. Iedzī­votāju
skaits manāmi sarucis. Seviš­ķi
nepatīkamā stāvoklī nonāk tie
tautieši, kas dokumentējušies izceļo­šanai
jau pirnur vairākiem raēne-
:»m un katru dienu gaida izsauk­šanu
uz,transitnometni, bet kam to-mfr
jāpārceļas.
Spākenbergā darbību jau izbeigu­ši
skola, likvidējas kooperatīvs un
citas organizācijas. Gandrīz katru
dienu nākas izvadīt kādu darbinie­ku,
tāpēc sabiedriskā dzīve kļuvusi
neiespējama. Pakāpeniski sāk izvie­tot
arī veco ļaužu nometni, pārceļot
tās iemītniekus galvenokārt uz Fa-rell.
Oficiāli nobeidzot nometnes kultu­rālās
pnšdarblbas dzīvi, 28.—31 mar­tā
notika pēdēlās kultūras nedēļas
sarīkojumi, ko atklāja ar literāri mū-ikālu
vakaru. Em. Skujenioks re­ferēja
par e^ndrlz piecu gadu kul­tūras
darbu Saules un Spākenbergas
nometnēs. Dziedāja brivmākslinieces
Ainas-Raitas dziedāšanas studijas
pu'ļ7~'T'»<? H. Orāve, I. Egllte-Kur-me,
A. Baumane un L. Galdiņa sa­vas
skolota 1as pavadībā, deklamēja
bij. dramatiskās kopas dalībnieki,
klavieru solo !fnilH!<a E. Ooblna.
DaiēH to pašu proīramu, piedaloties
vēl rakstn^e'-f-»^ P. Gruznam, O.
Lieniņam un Em Skuneniekam ar
saviem iaun'lka'*em H^^-b^pm, nāka­majā
vakarā noklausilās veco ļaužu
clf'ma iemītnieki. Kultūras .nedēļas
nobel)»umā savus darbus atkal lasīja
ļap minētie rakstnieki un d'.iedāja
i. Gutmane-Pēter.«;one, pavadot I/.
Vīksnai. V!«', ?'^rlkoMiF>i nar s^**
satrauktalam gara stāvoklim un ce­ļa
somu saiņošanai bija labi ap*
meklēti. . -ems.
lil(videts pēdējais
YMCAs mdcibu centrs
angju josla
Pēc Homeburgas mācību centra
likvidēšanas pag. gada beigās, 1. ap-rni
darbību izbeidzis ari pēdējais
pasaules YMCAs mācību centrs an­gļu
joslā — Neištatē pie Hanoveras.
Sājos centros notika ne vien dažādi
kursi YMCAs darbiniekiem, liet ari
konferences DP skolotājiem, mācī­tājiem,
bērnu dārzu vadītājiem,
skautiem un gaidām utt Abi mācī­bu
centri, kuru vadītājs reiz bija B.
Radziņš, savas darbības laikā vei­kuši
lielu,avarlgu un svētīgu darbu.
Pēc Neištates centra likvidēšanas
YX1CAS darbībā, kas bēgļu aprūpē
izrādījusies ļoti nozīmīga, atkal bei­dzies
viens posms.
Homeburgas centrā, kas sāka dar­boties
1947. g., notikuši pavisam 52
VMCAs kursi ar gandrīz 3000^ dalīb­niekiem.
Pavisam Horneburgā abos
darbības gados notikuši 92 dažādi
sarīkojumi ar 4824 dalībniekiem —
3992 vīriešiem un 830 sievietēm. 12
tautību DP tur guvuši vērtīgas zinā­šanas.
Neištates mācību centru no­dibināja
1947; g. jūnijā, Jau pirmajā
gadā notika 8 kursi ar 244 dalībnie­kiem,
1948. g. 40 ar 1022 dal., 1949.-
. g. 43 ar 1429 dal. un 1950. g. 14. ar
410 dalībniekiem; pavisam 95 kursi
un konferences ar 3105 dalībniekiem
no visām DP tautībām. Pēdējos Nei­štates
centra kursos s^igatavoja jau­nos
VMCAs vadītājus, kas strād'ls
Vācilā ar! pēc IRO darbības izbeig­šanās.
Neištates' mācību centru vadīja
igaunis Auls, bet pēdējos mēnešos to
pārņēma Homeburgas vadītājs igau­nis
Treiers. Techniskais vadītājs
bija R. Pētersons, kas kopa, ar in­struktoru
V. Multiņu ar! rūpējās par
sporta nodarbību pareizu nostādīša­nu.
Plašos biroja darbus pārzināja
G. Grlnbergs kura sirdslieta bija
angļu valodas kursi, sevišķi llngva-fona
metode. Alfrēds Vinčels
Bagatigi ziedojumi
Arējas informacijah
fondam
Cīņa par savi-s dzimtās zemes at­gūšanu
ir mūsu dzīves saturs. Mūau
rokās nav citu ieroču kā vien vār­di,
kā vien draudīgo briesmu signāli,
ko raidām pasaulē. Ķa ikkatrs var
piedalīties šai cīņā, to ir sapratuši
mūsu tautieši, atsaucīgi ziedojot sa­vas
artavas LCK Arējās informā­cijas
fondam.
Caikā no 16. febniāŗa līdz 31. mar­tam
Arējās infortnācijas fondam sa­ziedots
DM 3755,65. Ikvienbm zie­dotājam
sirsnīgi pateicas fonda va­dītājs
V. Lambergs.
ZledojA: Honcs nometnes tautlefii
DM 34.8T; Hohnes nom. 34,15; CMWS
Post 478 tautieši «liruMcnā 14,~, Bad
Alblin^as nom. tautleftj 121.60; VarUiS
nom. tautleS» Lēzē 100.-; Vailas nom.
I^zC» 49.—; Valkas nom. tauUeSt Ulmā
280.23 (K. stunda 20,-); Valka* nom. Ul­mā
57.90; Ambergas nom. tauUefil 113,—
(O. KalniņS 10.-); Ambergas nom. 3S,—;
RoStates tauUcSl 15.-; Accu nom. tau­tieti
Hanoverā 62,50; Accu nom. latv.
komiteja 10.-; KarisrOes nom. UiuUešl
183,30 (E. EgUlU un E. Vlksne pa 10,-);
M. Brants UbckS 5.-; M. Griķis Ans-bachas
nom. 5,—; amerikāņu jo«las Dau­gavas
Vanagi 100,—; IngolStates nom.
tautieši 33,—; VMCAs nodala Heldenavā
73.—; TraunStelnas nom. tautIcSl 291,70
(K. Kra^tloS, A. Colders pa 10.—);
TraunSteina» nom. latv. komiteja 8,S0;
baltiešu darba gnīpas tautlefii Paderbor-nā
43.-; CMWS Post B-5 tautieši Gro-navā
20.50, Erclas nWT>. tautieti 20.—;
Erclas nom. latv, komiteja 10—; CMWS
Post 483 tauUešI Gmlndelfeia 25,-;
CMWS Post 483 tauticSl GmlndelfclS
10,-: latviešu CMIO vienības tautlcAt
Bad-Olphaurenl 39,—; SenRvardenas
nom. tautieši 27,50 (J BOmanls 10.-);
likvidētais CMWS Post 510 vads Izelo-nd
H. Glndbarhā 11.*-; Rotveilas nom.
tautleSl 17,- (J DSv!*; 10.—); Rotveilas
latv. nomelno 50,— (H Upcnlcks un E,
Grots Arol5cna 10.—): Dr V. Straupe
Zollntrenfi Mant'enbpfKā 5.—: P, Greizi»
Auflsburt!5 3Q.~: .1. Tcnc?^s Zviedrijā
23.—; Latviešu Nacioniila atvaļināto ka-rnvTru
b-bas Hinnverns kona 10.—; 324
TPT GP Forh\:ma 150; F. Zv5rcul«s Es-llnnenS
10.-: Invalidu rS^'^koloSan.li
' centra kursanti Evcr-^bur^a 33.50; VM-C.\
sV\VCA<; nod. Evmburea 10.-; DV
nrtd. Evrr??bur88 10.—: Eversburgas nom.
latv. komitela 20—; V. Zempurs Zēdor-f.
1 S.-: Z*>df^rfas nom. latv.' komiteja
50—: An«!bōcha? Hlndcnburca nom. tau­tieti
22 50: Ansbacha.*» H*ndenburt!a nom.
latv. komiteta 25.-: Ravensburga.<i tau-tlf$
l 16.- (Dr. P. Blrrnleks. 10,-); R«-
vrn<:burgas latv komiteja 10.—: H.
V.'^Kimnnis Hanoverā 5.— : J. BaS^^rs DU
InirmS 5—! Dr A. Jaunrems HeilbronS
10—! bM TtatinStctrncs nom. latv. ko­miteja
3SS0: Eslln^eras kolonijas tau-ttcSl
m.k^ M. l.ēmaniR.Tillak. J. Aft-b^'-
c?;. A- Rnt^pldrns j. .TaunTemf? pa
10,-); Ventrrfas nrm. tautleēl 158.«0
<m.^c A. Emstons. J Brants pt 10.-);
v<rcburr3«i Ccntrāl3«: nom. I^tv komite-fn
m-\ R. Afvars VtircbachS 10.-: bIJ.
K^einkorn»? nnm latv Y!^!CA'yWCA
50.—: Dr. VTgants Hanoverā 15.—: A
Gerrāns K^ē 5.-: A. Paukulls Amber-
•^A 5 - : CMW? 13 rota pns^mē s«.-:
^fjr^^>ļ^ i x 5 150 "i-: BloTO-bprp'^^
nom ^ W Dz TJvin<»f:or»d 3.—:
V Kr?«^ A'trshurr.l- N>'5talcs nom.
13,-; CJ^nSTS P05t 292 10.50.
LCK KANCFIEJA
nu I.CK **'^rstāvis Bavārijā sasnie-diam!
par tālruni: Angsbarg 5Z59 no
pL 9—12 im 13—16. sestdienās no
pl 9-12.
Nometņu
dzīve
LCK Informācijas nozares biroja
vadītājs mac. A. Galiņš izceļojis uz
ASV. Viņa vietā iecelts bij. Rīgas
apgabaltiesas loceklis mag iur. J ā ­nis
Krūmiņā.
ULMAS latviešu nometnē Valkā
Ieradies Stutgartes militārās pārval­des
rezidents Kepls (KOppl) Ulmā
un pavēlējis nolaist Latvijas karogu
un noliedzis to jebkad vairs uiļ^llkt
mastā. Rīkojums dots ar pazemojo­šām
piezinīēm. Par notikumu ziņots
mūsu sūtnim ASV J. Feldmanim,
LCK un ASV augstajam komisāram
Vācijā Mekkiojam.
REINES ukraiņu un polu nomet­nē
šinīs dienās novietoti ari latvieši
no dažām likvidējamām nometnēm
britu joslā. Pavisam te ap 50 tau­tiešu,
kas dzīvo kazarmu blokos, pa
8 istabā. Pēc IRO ieskata, šie tau-tieši
pašreizējām izceļošanas schē-mām
neatbilst. Nometnes adrese:
(21) Rheine/Westf. Damloup Ka-serne
IVIEMINGENAS nometni atstājuši,
izceļojot uz ASV, māc. T. Zīraks,
kas bez tautiešu reliģiskās aprūpes
darbojās arī par ģimnāzijas direkto­ru
uc. pasākumos, un sabiedrisks
darbinieks J. Silinskis. kas kā latv.
kom, priekšsēdis daudz darījis tau­tas
kopuma labā
HAMBURGAS DP nometnēs, kur
tagad pārvieto tautiešus no Neišta­tes
uc. Siēzvigas Holšteinas nomet­nēm,
DP projektēts izvietot pa tau­tībām.
Plānots visiem izsniegt
strādātāju devas un DM 3 nedēļā
kabatas naudas. Bez darba spējī­gajiem
uz Hamburgtļ pēdējās dienās
pārvietoti arī vecie, slimie un izce­ļošanas
altcijās iesaistījušies. Vēro­jams,
ka dala DP pārvietošanas vie­tā
izvēlas tūlītēju iekļaa^anos vācu
saimniecībā.
FIŠBEKA pie Hamburgas iekārto­ta
nometne, kurn pulcina latviešu
DP no Slezvigas-HolSteinas nomet­nēm.
BOJX G?^.!TS! KONCENTRĀCIJAS
NOMETNES IESLODZĪTI
LATVIEŠI
Izceļot 1945 g. pie Neištates no-
Rrcmdēlo ku^i Tilbeck, kas toreiz
vedis Neigames koncentrācijas no­metnes
gūstekņus, konstatēu. ka
starp bojā. garušajiem mocekļiem ir
šādi latvieši: R. Bērziņš, P. BriziņS,
Antons PepiņS no Daugavpils, Jā­zeps
Vovers. Sīmanis Mucinieks un
Pēteris Damroze.
ASV PASTA MAISUS NEDRĪKST
LIETOT
Daži gadījumi spiež aizrādīt, ka
stmgri aizliegts lietot amerikāņu
pasta maisus iesaiņošanai, jo pēc
ASV likumiem tie izmantojami vie­nīgi
pastam Visiem DP un bēgļiem,
kuru īpašumā būtu Sādi maisi, no-teikti
jāievēro, ka nekādos apstākļos
tos nevar izmantot citiem nolūkiem.
viii ULES
REDAKCIIAI
TA NAV TUKSU SALMU
KULŠANA!
Tautietis A. Logins Austrālijā, ko
arī iedvesmojis rakstīšanas prieks,
Latvijas 113. numurā pārrunas par
mūsu nacionālajiem un kultūrai
dzīves jautājumiem nosaucis par
tukšu salmu kulšanu, turpat ari
piezīmēdams, ka mēs vairs nedrf-vojot
tautas atmodas laikmetā. Tas
ir ļoti bēdīgi. Rakstītājs laikam ne­zina,
ka tautas atmodas laikmeta
vadītājas personas par savu uzde­vumu
uzskatīja stiprināt tautas ga­rīgos
spēkus, iedvešot ticību labākai
nākotnei, skaidrot nākotnes mjgrķus
un radīt to sasniegšanai nepiecieša­mos
līdzekļus, organizēt tautu un
vadīt to darbā un cīņās. Vai šobrīd
mums nav jādara tas pats un vai
mēs to jau nedarām?
Mazāk ar ikdienišķu notikumu iz­klāstīšanu,
bet tieši ar nopietniem
un audzinošiem rakstiem Pēterbur­gas
Avīzes sagatavoja latvialu tau»
tu jaunajam laikmetam, kļuva par
šī laikmeta ievaditāju. Ari tagad
mēs sava laikraksta slejās darām to
pašu. Arī toreiz bija atpakaļrāpiull
jeb bizmaņi. To netrūkst ari tagad
— asimilantt organizāciju noniecl-nātāji,
pašpalīdzības nodevas ne­maksātāji.
Visos kontinentos, kur vien ir lat^
vieši, tie pulcējas kopās un dibina
biedrības, kuru nozīme šodien nav
mazāka nekā atmodas laikmetā.
Man gribētos pasvītrot, kk biedrību
dibināšanas jautājumam būtu Jā­veltī
vēl vairāk uzmanības nekā
to esam darījuši līdz šim. Ja mumt
tas izdosies, mēs nepazudlslm ari tā­lākajā
trimdā.
Edv. Taters, Memingenfi
CIK ILGI TAS TURPINSSn»?
Ne^Latvijas Saeimas, nedz Ulmaņa
režīma vairs nav bet laikrakstos par
abām bijušajām iekārt^ jau ilgu
laiku dažādi autori polemizē. SI
polemika līdzinās vairāk nepār*
trauktai vienas un tās pašas veļai
mazgāšanai: tikko viens kādu gaba«
lu izmazgājis, nāk otrs ..un uzgāž
tam atkal netīrumu spaini Cik Uģi
tas tā turpināsies?
Kaut visu mums laupīja .)un ņēma,
vēl palicis pēdējās valdības IrklN
tējo pilnvaru nesējs sūtnit Kāriti
Zariņš. Sis vīrs jau pirmā pMa^
kara laikā pierādīja savat»
bēgļu organizēšanā un aprūpē,
palīdzēja ari Z. Meierovicam izc
ciņu par Latvijas atzīSanti. N
traukti viņš pēC' tam pārstāvi}
Latvijas valsti un tautu ārvalillir
Bet tagad daudzi ]ūta0 aicināti v^i
mācīt vai kritizēt. Viens lūd2 %ih
ni ķerties pie darba, cits apsvef ]aiu<^
tājumu par uzticības pārbaudi .vi*
ņam, vēl trešais viņa pilnvaras pie­līdzina
tramvaja biļetei...
Domāju, šie padomi ir lieki, Jo
viņš! politisko situāciju pārredz la-,
bāk nekā pārējie. TāpSc polemika»
laikrakstu slejās velti aizņem tel­pas,
tāpat velta ir M. Valtera brau­kāšana
un savu personīgo uzskatu
klāstīšana it kā demokrātijas vārdā
par lietām, kas sen miriias tra­ģiskā
nāvē. Kad gan pats novālo-jies
kapracis apkaunēsies un beigi
mēģinājumus sūtņa tīro vārdu vilkt
netīrā veļas baļļā?
A. Lfiklns, Sadberijā, Kanādā
ļ KĀPĒC TA?
Pēc ilļfkas gaidīšanas imākusl P.
Mantpieka kartogrāfijas institūta
izdots;, Ldivijas karte. Labs pa­pīrs,
gllt.s darbs. Tā ļoti no­derīga
ll(kņemšanai izceļojot, tikai
jājautā, ka»lc Latvijas karogs no-vietļ;^
s uz Lietuvas daļas un vai
kairmņu tau|a devusi tam saVU pl«-
krišanu. / *
Negribu tlcit, ka Latvijas terrlto-rija
būtu tik maza, ka tanī nevarēja
ietilpināt Latvijas karogu. Rīgas jū­ras
licis taču ari pieder mums uņ
tas būtu bijis daudz piemērotāks ne­kā
līdzšinējā izvēle.
St. Lebedevti, Ansbadjā
iiitiiiiiiiiii^iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiilii
Sardžu vīri koncertē
Eversburgas invalidiem
Eversbargas Invalidu pārskoloSa-nas
centrā koncertēja 53. CMD vie­nības
sardžu vīru pūtēju orķestris
(36 mūziķi) N Radica un tās pašas
vienības salona orķestris F. Hein-richsona
vadībā; kā solisti piedalī­jās
brīvmākslinieks F. Heinrichsons
(vijole) un V. Gedulis (baritons), kla­vieru
pavadījumus izpiid6t E. Po-chcvicam.
Plašo un nopietni sagata­voto
programmu noklausījās visu
tautību invalida saime un daudzi
viesi: angļu virsnieki, vietējā IRO
vadība un DPACSa darbimekL
Korcertu sardžu vīri deva par brī­vu,
un tā noorganizēšanā lieli no­pelni
baltiešu sakaru virsniekam
plkv. Silgailim un Osnabrikas sar­džu
vīru angļu vadībai. Koncerts
beidzās ar Anglijas himnu, pēc kam
invalidu saime ar ziediem apbalvoja
izoildītājus, p!kv. Silgaili un 53.
CMD komandiera pārstāvi. Invali­du
saime saņēma arī solījumu vēl
biežāk dzirdēt mūsu sardžu viru mū"
ziķus, kuru lielākā daļa ir mūsu
i tautieši V. a
Zilas
cus:
dooitlial
• āiL Auto »
lKiii«va<i»-
|M)|,l)«tM
itundtt « d ^
itoitaiti,Jo
2^