Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1950

              g ' » . apmi
IfliOli I Zilās grāmatas pārbaudījumi un
Guskas deja pilsētas ielās
C€>turtdi€n, 1950. g. IS/aprīK
l A T V U A
in nosaucis «2
•^•v: turpat 5
J ^ S ' '^'^ttrs
J^jaas laikmetāS
frmat tauta^
Izčibu m •
KĀ KLĀJAS L A T V I E Š U STUDENTAM AMERIKĀŅU K 0 L L E D 2Ā
Cīņās. Vai
pi4as pats un
tieši ar nofetoeļ
^ rastiem PeterhiT
netrūkst a t lō
>Tganizāciju noC
8 • nodevaa i».
>tos, kur vieii,lrh(,
kdļpās dlbba -
j.nozitne šoto m
""SjuttiaDa būtii
bet laikrakfitog par'
' Inženierzinātņu students A. Āboliņš,
Īsas kopā ar vairākiem citiem latvie­šiem
devies kā stipendiāts studēt uz
ASV, par savu dzivi un studijām'
ameitikāņu.kolledžā laikrakstā Brīvā
Balss,starp citu raksta:
Atrodoties' vēl Vācijā, kādā ame­rikāņu
bibliotēkā izdevās sameklēt
tikai dažas trūcīgas ziņas par mūsu
nākama mācības iestādi — Sv. Olafa
koll#žu: «Atrodas Miļaesotas štata
dienvidu daļā, labs korii, divreiz ga­dā
pdlniga veselības pārbaude, stu­dentiem
noliegts lietot auto, diev­kalpojumi
sešreiz nedēļā". Tas ari
bija viss.
Sv. Olafa kolledža attodas nelie­lajā
Norsfildas (Northfleldļ pilsētiņā,
kuras ied2āvotāju lielāko dāļu sastā­da
tās 3000 studenti. Ari šejienes
uzņēmumi un veikali gandrīz vid
domāti galvenokārt studentu labkli-'
Jibai. Auto aizlieguma nozīmi -sa­pratām
jau pirmajā dienā, kad kol­ledža
saradās jaunie amerikāņu stu­denti
Pilsētiņa? ielās drūzmējās mil­zīgas
auto sfraumes, ko nelielā Nors-lilda
var izturēt tikai daž^s dienas
gadā, bēt ne vairāk.
Kolledža atrodas stingrā lifterāņu
bamfcas pārraudiabā. Studentiem
lioliegt» dejot un lietot alkoholu. Se­višķi
stingri uzmana meitenes - r vi­ņas
nedrīkst ar! smēķēt un, atstājot
ozivojamās telpas, tām vienmēr jā­ieraksta
speciālā grāmatā gājiena
mērķis un aptuvenais ilgums.
Lekciju klausīšanās obligāta. Caur­mērā
students nosēž klasēs apm. 18
Stundu nedēļā. Patiesais mācīšanās
daudzums tomēr atkarīgs no paša
«tudenta, jo kursus var izvēlēties da-lU
•^^s laupīja Wl!6n«r'
i p a l $ « t o § »w
^fe:.):Vieng':lfl^»
gļj|i,;cit3^^
'clbas patr-^"**
velti a ^
Ja%Mv Valters
^ gan, ,
""--nesies ^
Sa(
Abas tautietes, kas, veicot darba l i -
fimiu, strādā par kopējām kādā mo­demā
Sidnejas slimnīcā, par sava
dzīvi un darbu smaida
ai^, karte.^
ietims daļas:»:;-
maza,
Mas karogu-
L tebeaevs, ^ * ^^^^
hiMiiiiiiii""^"'''^
L' invalidu Pa^'#
[īJ iEadica un f^Iiai^ V
Ēlinieks F. ^ ^ ^ ^
f. Gedulis ( b a r i »S-,
PIltaošmo unn onokpliaeWvu *^^;
)sPaArdCžSu av dīri adervja P^ 11W5^|
.organizēšanai*»^
,c.u.- sakaru ^Hļļ
llim uh OsnabriK» cer»!
& vadībai. j8* ļ
Neviens »,zvērināts makšķernieks*'
nevarēs vienaldzīgi noskatīties uz šo
vareno zuti, ko ^āds mūsu tautietis
nesen noķēris D|prdža upē Sidnejas
tuvumā, i^antolams zvejai streika
4e} radušos brīvlaiku
Latviešu vīri cīnās ar Austrālijas
cieto māla un klints zemi, rokot
kSdu kanalizācijas cauruļu grāvi
Sidnejā
zādus. Atsevišķās kjasēs studentu
skaits nav Mels. Pumajos gados tas
svārstās ap 30—50, bet vēlāk grūtā­kajos
priekšmetos samazinās pat ildz
10. Profesori paUdz studentiem mā­cībās
lal^rāt arī ārpiis lekcijām.
Galvenie pārbaudījumi visos priekš­metos
notiek semestra beigās. Tie
norisinās pēc t s. zilās grāmatas go­da
sistēmas: profesors izdala visiem
zilas burtnīcas^ pasaka uzdevimiuun
tad aiziet Studenti paUek vieni paši,
bet, nododot darbu, uz burtnīcas vā­ka
jāparaksta apliecinājums, ka ir
godīgi strādājis pats un ka nav re­dzējis
arī citus darām «blēdības".
Sistēma darbdjas Jabi, jo daļa stu­dentu
tiešām atzīst par goda Metu
neko nenorakstīt, bet pārējie savu­kārt
baidās viens no otra.
Tautību ziņā amerikāņi studentus
neko daudz nešķiro, jo koUedžā vien­mēr
studē ari zināms skaits ārzem­nieku
0 Eiropas un Āzijas.
Reizēm pie mums notiek arī Īpat­nējas
izpriecas. Kolledžas gada svēt­ku
vakarā dažādās izdarības arvien
beidzas ar tradicionālo «čūskas de­ju".
Visi studenti saķeras rokās, iz­veidodami
Čūsku, un dodas cauri
pilsētai, iegriezdamies pa ceļam ki^
noteātŗos, kafejnīcās un veikalos, un
apmēram stundu pilni^ aptirot vi­su
satiksjmi. Ja kāds auto negrib ap­stāties,
tad tam saķeras visa{)kārt un
to pamatīgi izšūpo, vai ari atrauj
durvis, un v i ^ „čūska" vienkārši iz­lien
cauri.
Norsfīldā bez mūsējās ir vēl kāda
otra kolledža, pie kam abu starpā
notiek pastāvīga «rīvēšanās". It īpa­ši
jaunākie studenti cenšas naktīs
aprakstīt otras kolledžas sitenas ar
savas skolas iniciāļiem Pretējā puse
uzstāda sargposteņus, un sagūstīta­jiem
krāsotājiem pžr sodu nognež
matus.> Šogad «uzvarētāja" bdja Sv
Olafa kolledža, jo otras kolledžas
apcirpto studentu skaits līdz šim bi­jis
^par 8 Melāks .
PIRMĀS LATVIEŠU GAfbhS ASV
Pirmā patstāvīgā latviešu gaidu
vienība ASV Zilalskalns - dar­bojas
Ņujorkā Mirdzas Volrātes va­dībā.
Vad. Tija Purviņa uzsākusi
pulcināt guntiņas Čikāgā, bet vad.
pal. Eiženija Zintniece Kentakijā ar
savām gaidām noorganizējusi darba
sacensības ar amerikānietēm.
NEDĒĻA lAIVIEŠU MĀJĀ LONDONĀ
VĒSTULE REDAKCUAI NO 'ANGLUAS
Ir jau vēla pēcpusdiena, kad pēc
gara ceļojuma gan virs, gan zem ze­mes
stāvu gluži viens un svešs mil­jonu
pilsētā Londcmā, un dzīvā kus-ttba
ielās mani pavisam apmulsina.
Atrodi nu šajā burzmā mazo «Hans
Road" un tajā savukārt 55 namu!
, „Cipu, Cipu, nebēdz, atdod siksni­ņu!"
man pēkšņi gluži tuvu aiz mu­guras
atskan skaļas bērnu baisis, un
garām aizjoņo melns, pinkains šu­nelis
siksniņu ZODOS. Tam pa pēdām
seko trīs pāri nasku zēnu kāju. Sirds
,tiri vai salecas: latviešu valoda Lon­donas
drūzmā! Nolemju, ka mudīgie
skrējēji man būs drošākie ceļa rādī­tāji
uz meklēto Londonas latviešu
draudzes māju, un cenšos tos pa­nākt
Ap pēdējo stūri gnežoties, tik
vien pamanu kā zēnu papēžus un
šuneļa strupo astes galu pazūdam
kāda nama durvīs. Paceļu acis —
Nr. 55! Tā tad pareizi gan!
Ģerbonis uz durvīm Uecina, ka Si
tiešām latviešu māja Piezvanu, un
durvis atver viens no mudīgajiem
zēnient Beidzot esmu galā. Acs pa­tikā
kavējas pie mūsu karodziņa un
lielas zaļas Latvijas māla krūzes.
AUSS bauda latviešu valodas skaņas,
ko neesmu dzirdējis tiķ ilgus, garus
mēnešus, dzīvodams viens angļu vi­dū.
Esmu nolēmis pavadīt atvaļina-
Padoms Kanādas
braucējiem
Tautieši, kas ieceļo Kanādā caur
HaMfaksas ostu, var turienes imigrā­cijas
stacijā sastapt latviešu luterā­ņu
darbinieci K. Pētersones jaun­kundzi,
kas katram iebraucējam lab­prāt
sniedz pirmo informāciju jau­nās
zemes krastā. Pie minētās dar­binieces
bez tam var saņemt latvie­šu
avīzes un citus periodiskos Izde­vumus,
kā arī Kanādas dzelzceļu
karti. Tāpat ikviens iebraucējs tur
var nosūtīt savas pirmās vēstules.
Ieceļotāji Kanādā lūgti pēc iera­šanās
paziņot latviešu kartotēkai sa­vu
vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus,
agrāko un tagadējo adresi un nodar­bošanos,
kā arī iebraukšanas datu­mu.
Kartotēkas adrese: P. O, Box
383, Ottawa, Ont
Jaunzēlandes komisija interesēļas
^par darba vienibu vīriem
Sagaidāms liberāls imigrācijas noteikumu
iztulkojums
Eiropas nometnēs palikušo tautie­šu
vidū vērojama arvien lielāka in­terese
par Izceļošanas iespējām uz
tālo Jaunzēlandi, kuras komisija, kā
jau ziņots, aprīlī sāks darboties Vā­cijā.
Jaunzēlandes latviešu mācītājs
R. Reinfelds un Latvijas līdzstrād­nieks
V. Auziņš saņēmuši apmēram
400 vēstuļu no latviešiem, kas lūdz
palīdzēt ieceļot Jaunzēlandē. Mūsu
lailcraksta 25. marta numurā jau
publicējām tuvākas ziņas par ielai­žamo
ieceļotāju grupām un piede­rīgo
izjaukšanas kārtību. Māc. Rein­felds
redakciju papildus informē, ka
viņš iesniedzis imigrācijas komisijai
visu t<i ieceļošanas kandidātu vār-duif,
kas rakstījuši viņam vai V. Au-ziņam,
ja vien šīs personas atbildu-,
šas paredzētās akcijas noteikumiem.
Katrā gadījumā ari viņām būs jāie­vērtē
parastā pieteikšanās kārtība.
«Personīgās sarunās ar Jaunzēlan­des
komisijas vadītāju Pīrsu (Pearce)
starp citu noskaidroju", raksta māc.
Reiiifelds, «ka divgadīgie darba lī­gumi
bus jāparaksta arī iepeļotāju
sieviim. Bez jau izziņotajām grupām
komisija pilnvarota pieņemt ari vai­rākus
simtus vieninieku. Tāpat būs
atļautas dažādas grupu kombināci­jas,
ŗdem.: tevu un māti var pieņemt
kā bezbērnu pāri līdz 60 g. v., viņu
precēto dēlu ar ģimeni kā laukstrād­nieku,
bet neprecētos dēlus un mei­tas
kā būvamatniekus, vieniniekus
vai tsml. NQ sarunām ar komisijas
vadītāju palika iespaids, ka^bij. ka­ravīriem
ierobežojumu nebūs, y^
Gadī-^umā, ja latviešus kādā Vietā
bez dibināta iemesla IRO nepielaistu
pie Jaunzēlandes pieņemšanas ko­misijas'^
latviešu novada vai apgaba­la
p^^ritāviiem i^t-^^ms sastādīt
noraidīto per^nnu <:^r^V<:t\i<5 un ko­pīgi
iesniegt vai iesūtīt komisijas
priekšsēdim (Mr. J. Pearce, Head of
New-Z(^aland Se^^ction Commission).
Privātā sarunā Mr. PTrss dzīvi inte­resējās
par darba vienību vinem-vieniniekiem.
Dom^iu, ka darba vie­nību
latviešu vadībai tādēļ derētu
nodibināt ar viņu kontaktu un pie­teikt
vienibu loceklns, kas velētos
izceļot uz Jaunzēlandi.
Ar nākošo transportu braucošos
tautiešus ceru jau personīgi apsveikt
Eiropas transltnometnē, Jo pavadīšu
šo transportu kā Jaunzēlandes na­cionālās
bazaīcu apvienības (NCC)
pārstāvis. Tāpat domāju, ka vismaz
daļu no pārējiem ieceļošanas kandi­dātiem,
kas neatbilst paredzētajām
katēgdrijām, varēsim izsaukt «pie­derīgo
un draugu akcijas" ietvaros.
Latviešu ev. lut baznīca Jaunzēlan­dē
jau uzsākusi meklēt šeit tautie­šus,
kas apņemtos viņus pieprasīt.
Grūtības mums būs gan ar dzīvok­ļiem,
bet ceru, ka Izsauktie tautieši
neļaiAiosles, ja pirmajā laikā līdz
piemērotu telpu sameklēšanai tiem
būtu jādzīvo diezgan saspiesti. Sī
otra akcija attiecas arf uz Dānijā,
Beļģijā, Francijā un Itelljā dzīvojo­šiem
latviešiem, ja vien tiem ir IRO
emigrācijas statuss."
Dānijas latvieši uz
Ameriku
Pēc gadiem ilgas gaidīšanas beidzot
ari pirmie Dānijas latvieši saņēmu­ši
vīzas ieceļošanai ASV. Vēl Dānijā
meklē cukurbiešu strādniekus Ka­nādai,
tāpat te gaida ierodamies
Jaunzēlandes komisiju. AustrāUjas
komisijas ierašanās atUkta uz vasa­ru,
bet drīzumā gan paredzamas in­dividuālas
izceļošanas iespējas uz šo
zemi tiem. .kam tur jau aizbraukuši
kādi draugi vai tuvkvleki. Izsauktie
arī brīvi no darba līguma.
Prāgas bulvāra nometnē Kopen­hāgenā
šajās dienās notika latviešu
ģimnāzijas abiturientu izlaiduma
akts, ko ar svētrunu ievadīja prā­vests
A, Grosbachs. Pārskatu par
skolas plecu gadu darbību sniedza
direktors' V Dambergs. Ģimnāzijā
pavisam mācījušies 84 audzēkņi. To
beiguši 20, šogad 6 — Egils Bechšte-ters,
Egons Nordštrands, Ruta Viš-kere,
Mo|dka Jonāne, Virginlja Bol-dāne
un Brigita Paegle
Daugavas Vanagu Dānijas nodaļai
nodibināta dāmu komiteja, Ievēlot
tajā A. Rubeni, E. Reitmani un A.
Briedi. Pirmo sarīkojumu komiteja
bija noorganizējusi otrās Lieldienās.
J. V.
jumu Londonā un apmesties latviešu
draudzes mājā.
Māju savā īpašumā draudze iegu­vusi
priekš gada, saņemot gandrīz
tukšas telpas. Tagad ar Ueiu uzņē­mību
un neaUaidību iekārtotas jau
vairdkas istabas iebraucējiem, lāie
un ēdamistaba sarīkojumiem un sa­nāksmēm
Ik svētdienu namā pulcē­jas
apvienotās latviešu skolas au­dzēkņi.
Atsevišķos gadījumos drau­dzes
mājā pārnakšņojuši ap 40 ie-brauc^
u, piem, dziesmu svētku,
Daugavas Vanagu salidojumu un
sporta sarīkojumu laikā. Tad gan
māja bijusi «pilna lldz jumtam".
Draudzes māja atrodas ļoti izdevī­gā
pilsētas vietā. Pāris minūšu gā­jumā
ir pazemes dzelzceļa stacija
No tās var ērti un ātri sasniegt peāu
pilsētas centru, Covent Garden*a
operu, teātrus un vairākas Uelās
dzelzceļa stacijas. Turpat garām ejo­šie
autobusi aizved jūs, kurp vien
vēlaties. Latvijas sūtniecība sasnie­dzama
kājām nepilnā ceturtdaļstun­dā,
bet Daugavas Vanagu mītne.ir
tieši pāri ielai. Ttr - *-^atnIcā var
Iegādāties Jaunāko latviešu literatū­ru.
Tai pašā mājā ir zobārstes Jūga
kundzes kabinets, kur nodarbhiāts
arī latviešu zobu techni'ds. Pavisam
tuvu mazā Kristus bazniciņa, kur
Londonas latviešu draudze pulcējas
ik mēneša pirmajā un trešajā svēt­dienā,
un plašais Haidparks — Icm-doniešu
glābiņš karstajās vasaras
dienās. Ko nozīmē tik niecīgi attālu­mi
un ērta satiksme lielpils(til, vis-labāk
saprot iebraucējs-svešnieks,
kam pazemes vilciena raibās līnijas
un autobusu dažādie cipari pat
naktsmiegā vēl zib acu priekšā.
Bet satiksmes ērtības vien vēl ne­izsaka
visas draudzes mājas iffiekl-rocības.
Jums varbūt radušās kādas
kompMkāciJas darbā, vai ari Jūs vē­laties
izceļot, teiksim, uz Kanādu?
Latviešu biedrības pakalpojumu bi­rojs
ir jūsu rīcībā, un ari tas atro­das,
tepat draudzes mājā. Gribat ko
noskaidrot mākslas, sevišķi mūzikas
laukā? Pacentieties tikai notvert
komponistu Jērumu, Jo ari šis mū­žam
aizņemtais, im steidzīgais tau­tietis
ir draudzes mājas pastāvīgs
iemītnieks. Nejūtaties vesels vai ne­varat
saprast ant»ln ^r<tta konstatēto
diagnozi? Uzkāpiet ofarā stāvā, kur
neMelā Istabiņā sav^ * ražīgā mūJta
vakara cēlienu pavadā pazīstamais
ārsts prot Alksnis. Kaut baltu gal­vu
un gandriz jau 80 gadu nastu uz
pleciem, sirmai^ profesors nekad ne­atsakās
palīdzēt savam tautietim.
Trimdas laiks bargi skāris nevien
mūsu tautas fiziskos spēkus, bet
daudziem radījis sarežģījumus ari
dvēseles dzīvē. Slem tautiešiem pa­līdzēt
cenšas draudzes mācītājs Slo-kenbergs.
Viņa ierosmS draudzes
^nams ari iegādāts, lai tautiešiem
^būtu kur patverties grūtā bridi.
Daudz ir to. kas draudzes mājā
meklējuši atpūtii pēc kāda smagāka
Mkteņa sitiena, lai krātu spēkus Jau­nai
dzīves cīņai Māju pārvalda bij.
Jelgavas notārs 0. Bergmanilt. kas
reizē ir «pārvaldnieks un sētnieks".
Bet īstā mājas dvēsele ir viņa kun­dze,
kādreizējā franču vak>das lek­tore
Rīgas radiofonā. Aizvien sirsnī­ga
un darbīga, viņa gādā par saviem
trim dēUem un visu plašo draudzes
mājas salmi.. Cik neilgajā laikā va­rēju
novērot, rosība namā tiešām
liela. Reizi mēn%si te notiek drau­dzes
vakari, kas pulcina dažkārt pat
simtiem tautiešu. Ik trešdienu namā
iegriežas Londonas latvieši, lai 8a«>
tiktos, pārrunātu vienu otru sasfipē-iušu
jautājumu, paklausītos radio un
patērzētu. Te notiek ari latviešu
biedrības sēdes, te mākslinieki nāk
mēģināt koncertiem, mācās ko­risti,
ik svētdienu namu pilda sko­las
bērnu čalas Mā^as zālē vairāki
tautieši rīkojuši savas kāzu svinības.
Tāpat šeit no visām Anglijas malām
mēdz Iebraukt sacensties latviešu
Sachisti.
Nodzīvojis tikai nedēļu Šai rosības
pilnajā latviešu mājā, aizvien par
jaunu apbrīnoju mūsu tautiešu uz­ņēmību
un neatiaidibu. Ļaudis, kas
dienu nostrādājuši smagā fiziskā«
darbā, atrod vēl tom^ laiku ari ga­rīgām
nodarbēm Atkal šķiroties no
Londonas un parakstoties nama vie­su
grāmatā, gribējās plerakstit klāt
arī no manas puses sirsnīgu «pal­dies"!
Londonā, aprīli. V. -ņi.
Kam vēl nepieciešami
galvojumi
Latvijas slejās vairākkārt esam at­zīmējuši
tautieša £. Smilgas aktivi­tāti
ieceļošanas galvojumu sagādē.
Kādā vēstulē S nesen raksta, ka
labprāt grib palīdzēt šai adņā arī
turpmāk, gādājot iespēju robežās
galvojumus mājsaimniecības im
lauksainmlecības darbam Teksasas
štatā, it ipaši ja ASV pieņemtu jau­no
DP likumu Galvoiumu lūgumi
ar parastajiem datiem un ģīmetnēm
adresējami: Elmāram Smilgām, 1313,
W. Oak Str., Denton, Texas, USA.
Daži vārdi par
dolāru
VĒSTULE NO PENSULVANUAS
STATA
Nepilna gada laikā, kopā esmu
ASV, man bijis jāstrādā tik intensī­vi
kā vēl nekad agrāk visā mūiā«
Strādāju par auto mechaniki, un,
kamēr vēl nebiju īsti ieprakti^ieSi
darbā katra dienu pagāja 14 vai pat
16 stundas. Tagad šis laiks gan la-nteinijies
uz 10—12 sti^dām dioifi.
Daud^k'^rt pieminētās un aprak«
stitfis dolāru medības Amerikā tie­šām
ir dzīves īstenība, vismaz to vē*
roju savā apkārtnē. Nestrādājot nav
iespējams eksistēt nevienu dienu.
Minēšu tikai dažus šķietami sikui
Izdevumus. Mums te Jāmaksā ceļu»
skolu un peif:9ona8 nodoklis, 10 doL
gadā par auto turēšanu, 80 dol. fidā
par obligāto auto apdrošināianu^ Ņs
tam l proe. algas sociālaJai|apdroli«
nāšanai»Par auto degvielām nedēļā
man iziet vismaz 5 dol., kaut «ri
degviela lēta — 25 centi gatonii
bet katiru dienu Jābrauc savi 20 km
uz darbu,*svētdienās uz baznīcu titt#
Mana pagaidu alga — S5 dol. nsdlM
— atzīstama par samērā labu, uh, Jii
negadās slimot, tad iespēlams ar htl^
ku ari io to atiicināi Pavasarī d<H
māju noīrēt ģimenei savu ndAJiņu,
Kā redzams, esmii iegādājies ari au­to,
io tas Seit tikpat nepiedeātms M
kāds apģērba gabals.
nustrācijal par ārstniedskls pd!«
d^as' dārd^bu ASV noder kldi^.
tautieša piedzīvojums, kas ne96n pār
parastu aklās zarnas operāciju dti»
būja samaksāt 400 dolarut Ui
Dievs stāv klāt, ja ģimeni kādam
iznāk nopietnāk slimot, bet nav i«-»
krāti Ueķi dolāru simti Ifidiem gadī­jumiem!
Vispār, gribētos teikt, ka Amerikā
tikt pie bagātības var tikai «r se­višķas
laimes palīdzību. Protams, ari
ar centību un veselību var p«nēkl
daudz ko, bet parasti gan ar to ie­spējams
tikai nodrošināt ģimenei
eksistenci. Varbūt mūžīgās dolāru
medības vainīgas ari pie tā, ka M t
sastop tik daudz nervu slimnlekiļ^lo
Amerikas cilvēks ir vi^imēr 1|-
traukts un norūpējies par rītdienu.
Pēc manām domām gan šāda paltā-:
viga bažīšanās nav nepieciešama, bet
amerikāņiem tā laikam Jau «nārgā*
Jusi asix^l8\.. i 4,1 - • \ 'vļ.
» » r
Senatobijas latviešu
^ . lut draudze un
mācītājs P. Ķinonŗ
saņēmis vairāk par 50
apsveikumu sakari t^r
neseno Senatobijas
latviešu baznīcas ie­svētīšanu.
Apsvelditu
vidū ir arrbiblskaps prof. Dr. T*
Grtnbergs, archiblskapa pilnvarnieks
Amerikā zvēr. adv. P. Eglltis unl«a^-
vian ReUef prezidents H. Lielnors.
Sūtnis J. Feldmanis pēc atgriešanās
no baznīcas iesvētiSanas Vašingtonā
piesūtījis māc. P. Ķirsonam vēstulit
kurā pateicas par sirsnīgo uzņem­šanu
Senatobijas latviešu saimē.
Virdžinijas štata latvieši Lieldie­nās
pulcējās savā o^Jfi sanāksmē
Rlčmondā, lai liktu pamatus itata
latviešu biedrībai. Pirmajā sanāksmē
izvēlētajam sakarniekam Dr. A. Kir-
Steinam līdz šim savas adreses pa-ziņoluSi
80 tautieši, bet jādomā, ka
latviešu skaits Virdžinijā ir vēl lie­lāks.
Čikāgā nodibināta latviešu skau­tu
vieniba Staburags. Tā aptver 3
mazskautu saimes un roveru dzimtu.
Pitmie savas nodarbības uzsākuši
niazskauti kopā ar guntiņām vsuL
Vīlipa un Pumiņas vadībā.
Ņujorkā nodibināta latviešu svēt­dienas
skola, ko vada N. Grlniipe.
Sidnejas ilustrētais
žurnāls Pix veltījis 8
lappuses baltiešu bēr-»
niem Urankvintijas
nometnē, apgalvojot^
ka sporis esot viens
n> piemērotākajiem
līdzekļiem kā' lepa^-
stināt mazos atbraucējus ar austrā­liešu
dzīvei veidu. Daudzajos xiz-ņēmumos
starp citu redzams IS g.
V. Māris Trēziņš spēkojamies ar me­dicīnas
bumbu, 14 g. v.' Benita
Strauberga, 10 g. v. Dzintra Ulma,
17 g. V. Biruta Tēraude un citi jau­nieši
Londona 25. un 26.
martā sanāca Angli­jas
latviešu mācītāju
un draudžu delegātu
konference. Anglijas
latviešu baznīcas jau­najā
pārvaldē koilfe-rences
dalībnieki uz
diviem gadiem Ievēlēja: par priekš­nieku
prāv. E. Ber^ un par locek­ļiem
— lĀāc. R. Āboliņu, māc. R.
Mužiku, sūtni K. Zariņu un J. Pa­egli
irt
i ' 'i