1950-11-01-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
-'uti U4 Ugu. konsuli i t. i V norttnuu '•^ « t o ait. t SlOt ko* •SOt VI* jMlumi, Oekiem Itisi kttstlu - H . ok- Mltm ^iititiaoN ^«ļisttm» no. vU d m tt. Runa Ir jmdlsm 9tinion9i« Ojoit. o!« marka n kiiinau i#* pifftfiltB I» U-kādi imm^ savitnoto irtt«tu l•m-T•^ — un Iii v a f^ atodbtotfo h mmm ijkjiglitaa Ii6maii4lja iSst«kņu noiiu* itsntt-poiu ^tttflnit Vieni i? UlnflaBlIiM ISmiskas kia tuai» uaiU* itt un oombntt, nrlmsn* iti paŗtdi Mrnitmi . l a i s k o - liRiltm It pax^ laMi stria ~ un n^st āiti) trinu no* m mīļu. aodSSb* I. īsincho. kriml-i^ brft-lu aifku. l i k u ^ ļi fcmtnijji 'MI vl«|^ joXM. Trim itu Br«ko* jif svcn* ittiiltei** lenvldltato^ ftli otrdien Itas. Vieni (ss. oktotofi H)u par Att par fvidltJU ri* Ielu poUcif LATVIJA Latvian Neivspaper Hr, 84 028) Nov. 1, 1950 pjoJAHtiet and Ednor: Valde- Biirt Umbergs, Schwdbiich Omtind, DP Camp ArtUlerte-l ^ m e , Phone SGnw, GmUnd ļm. Prtnter: Remsdruckerei 8iģf« tfirtel & Co. SclivvdblBdi ^Omttnd, Paradlentr. « . Publii-md twicc weekly Circulation ISmSponsor.Intemattonal Be-lugee OrganlzaUon. LATVIAN NEVVSPAPER mk f. L ttov. laitfils; umetoOsoīrllillo» oUtiļSik Oilipeniis rodikiorti V. i M O t r a ; galv. rcd. vieta. II. Curnift. ltdaku>fi: A. BDlIt^nt, P. Kliai. B. ĶlMtti, V. U»- ii9i, t. B a t s ^ U STiit». AustriUlM f«dakcU*ft v«d. A. SnUls Undeti Av^uc;. Wtn» dourei; BaUmt. Vle^ Austri* UaK R«d.»dr.:a«»)8eiiw«blttii GmOnd. DP Cunp AitiUtH»* Kamut» ttlr. 8diw. GmUnd tm Bzenhaners. laikam idūs mantika pakta speķu Tirspavēliiieks Miris Zviedrijas karalis Gustavs V Stokholma (D). — Drotnlņgholmas 18. NOVEMBRA AICINĀJUMS LATVIEŠIEM VISĀ PASAULĒ .:.^IZ:r^J^i , '^^f Vašingtonā sākās AUantika pakta aiz-i »d«n>a« ministru konference, ko atklāja ģenerālis M a i ^ s V k ^ nn^^ dUa, ka risumi vfii nav pietiekami stipri j a i stttos iSSais'''S^^^ V^r^'f « i«opas'TaK ā^^^^ ^« uiuf^?^^: pagājušais gads cerams» ieiešot vēsturē ar S££1SSitwil^Vf^^^^ komunisma. Tagad visa uz- »»alba Jāveltī tam, lai aizpildītu robus aizsardzības sistēn^ mr^h ,iavā uzrunā neviena vārda nepieminēja par vācu armiju fA^^^^^ U^^*^ konference ļcu bruņoto spēku atjaunošana kād- ^roa^fi dienā ilga astoņas stundas, reiz nenoved pie revanša kara. Bļaterlfilus apspriedēm trl» dienu 11- Sumachers svētdien paskaidroja, ka gajfi sanāksmē sagatavoja Atlantlka S P D tikai tad varētu piekrist Vācijas pairta siĶatfirvalstu štābu priekš- apbruņošanal, ja rietumu okupācijas Informētas aprindas Izsakās, karaspēks botu tik stiprs, ka spētu la^ prlndpfi panākta vienošanās par aizstāvēt Vāciju austrumos no Vislas. AUantika pakta spēku virspavēlnie-ku Iecelt amerikāni Sai sakarībā min ģenerāļa Eizenhauera vārdu. Sestdien viņi ieradds audiencē pie pīfezidenta TrOmena. Preses pār* itivjiem Eizenhauers vēlāk paskaidroja, ka virspavēlnieka Jautājums, neesot i^itunāts. „Bet Ja tas bOs P^" pie Stokholmas svētdienas ritā nepledeiami, es esmu gatavs uzņem-1 " t o i &2 gadus vecais Zviedrijas ka-tlei Jaunos pienākumus," piebilda (generālli. Jautājuma par Rietumvfidjas pla- Uktt tesaistrSanu Eiropas armijā Joprojām vēl nav skaidrs. Vislielāko pretestību lldz šim tai izrādījusi Francija. Dr. Adenauers AP pār-itlvim izteicās, ka vācieši Eiropas armijā piedalīsies vienīgi tad, Ja tiem būi vienādas tiesības ar pārējām valstīm. Kanclers nožēloja, ka Francija Sumaņa plānu vēlas saistīt ar aizsardzibaa problēmām. Pēc Dr. Adenauen^ intervijai fi^nnl oficiāli paziņoji, ka ho aifiita atcelts kene^ iGia mlUtāndi padoihnieks grāfs Sverlni, kai tikai 1. septembri uzņē-ffifls plenīkumu organizēt Rietum-vācijas bruņoto policiju. Komunikē minēts, ka grāfs Sverins „pārkāpis lavaa tiesības''. Interesanti atzīmēt, ka par vāciešu iesaistīšanu Eiropas armijā sevišķi Iestājusies Itālija. Francijas ministru prezidents Plc-vēns svētdien izteicās, ka tikai. Eiropas kontrolei pakļautā Eiropas armija var pasargāt no vart)QtIba8, k a vā- ļ ^ j , ^ ^^^^^^ y^ ^^^j^ ^^^^^ Lat Itbetdi Utviti« Utttas tlepkav^ IAHO mi t«iBef Upottltoott^ Ui aiiltt no masa temes iveiie i«bnic«|i ui apfptediit. Ui LaiirMl (auj atfrie-stl4Ni Padomitt tavlealkat virg» *mttiilii ItftodiltleiB a» pMaKl* ttkil-dulitm Utvidicm, ut Utvitlii uolal laaj dilvot talsoltii un mitrā, laUtl-bi ar ciOm tasUni: hū» mūm tdiiM» Dievam un luuatilH Ukienu iM>t«(el> liem mOkti v&iits vimiakajl dieni — M. Bovfmbrf. Latvt|a« viiiis sv#tktt difoat ivtiii-lana nav taitdia» Miltaef apratidl* lana, bet ii|ūfu bitvibat gribat, at-grieUnSi ttelbai an Latvl^ vaUU nemlffifbaf cUdeof ai^tlectiitlttmi. LOfiiaaa dleviiamof« uuta« tapnicl* taoāi lem taivijaf karoga un tavfe-ii9ia »ftf ar Latvijaa paglioi no ai* komi fvtraftti, darboa tta aņīttm b&t U apllerlnliiima latitr». Latvlettt nacionāli padome, latvle-la centrālā komiteja un Arējai Infor-mlcljai fonda aicina un ladi vitna tanUelua, draodm tin ori^niBāelJiai brīvajā pasanil It* novembra dienā: l> palclUei tvlnffM dievkaipoje* mofl nn 1.atvijaa karoga «vuafā pa-cetianaf aktāt II fikot Utvlikaa liatādea nn «kateti I) palcftlet tvintgoi Utrijai valita gtfittdinālaoat aktoi, notlldiot tot ar tvieia patriotitkat mOiikat koncer< tu vai teātra lirā^il; II tegt attasM, ttvttfcl ASV. Augu* Jat, lURadaa, AtniNUaai, rnuacllaa Uelāt ban^cn. aroda, «abIodrtiUi, poiltiikāa, kititaraa, liglltf bta ganltāciļat, l•ilidiN^ fntA^ radto mm iicUat aniorttātM teirtittet pat UtvI* Jii tmp. MUJai vatiOi ttktasi aa tiesībām, ledaai taniklrt tonMtgunoi Apvienotām «ādllm an lUrtama tti valdiklm fllbt Utvt^ rtap. Bal* lijai vatitls M galīgas Isnlciaiaaaa an iSgt vaitis tavtftiiliiloa ii|aan#* tann. Artam Utvfjal otri pie dvlbn Cmindes ftometata latvielu komitolai lemaktājatl BUUiigtm latvtita no* metnet komlieja BM IM, bet taik* rakiti Utvtia ilfdoiit II. novMnbra bHvfbai aktliai «a Aruva Uivtlal tecknifkal noortanitilanai na r t ā l^ lanai DM IM. Vairāki Vāellaa ral<0ti|l iaa alMI* dllnli, ka II. novembri noSui nUdt- Jiami Utvtiaa vaitia •oatimrikta atcerei. Artjāi |ator«M|a« fuMbi ni plepraUJamn liaata Informāi^ bro-idrai « « dti» maiortālna. tavma dlenla vtoām komlltUBĻ drandiim nn organiiicijiai I»a0s II. aovoaibra īledojnmi Uttet - Artava Utvilat Ziedojttmn llitoa var irttprasit telm Arfjāt Informlcllaa fondam. Artam II liedot nn vākt — A r t a v o L a t * vIJaI māta ciņai par briviba. Ui* vietti ikolal on knitorai nn trdclgo aprOpel, kaa tika lemaktāta ArCJāt Informācijai fondam. Latvtetn kniid-raa fondam nn Latvlein paipalldilb4u fondam; I) taltnlbai on cttvMbat vārdā I8gt Apvienotāa nācijai an rietamo vaitto valdības ar konkrēta rīcība glābt la^Jaa uata no iinfclaātanat an de-portāelJIm, ko Itdara Padomta «avie* afbai okopācljae vara, an Idgt Ap* vienotai nācIJaa atjaunot Utvljaf, kā art pSrCJo Baltljaa vatitn «averīnllāti, «atkani ar AtlanlIJat eharts, Apvie* noto aāclla latvenml, Cllvika tlionia deklarācijā an ttarptantltkoi llfamot ar tatvifa retn. mullas vaiftim evt-nttl deklarftām tletlbām an taitU-bāmi UtvijaI var aotātlt ari pa aatia pir« vedamiem val ttarptaitliklem kapMiom AHJāa taf«i»āei|aa pņtta fon* <Umj atsImIļoL kida oammn itedo cfnai par UtvUa. kida tegtlUbal «n kaltarai aa kida trddia aprtpol, no* mlnHanat gadllami iMtolaM aada* Uf Udsigāt datāa vtelem tiUa mif kteta. Arpat VāeUaa īledolami — Artam UtvijaI leaiaktālaMl draaMm. eon« trālām aa vtetijta OfganliiflIiBi an latkrakibi Utvtja pStiUv^. Ari* JSi Infonaifllas foada adiasot (i«a> āfhirkbiteb Omkad. Airtlti<»<t«IUitr* ne. Oermanr, ira Bono, tllmnls tili. Kaat nm labi Itdotoa an - vtsl ateaaktoiS l.amborgt« hsv aa t€K InfomMkUai nonreo «i ArfJāt Informldlaa foada vadlti|a. Baltijas valstu liktenis pierada, kada ver^ tlba ir Maskavas parakstītiem līgumiem 1858. g. 16. jūnijā. Valdības ofld- Tni4lin n n v o l o i r i v S . Ifiloi» komunikē vēsti, ka GusUva V AAlUiJCl llKJZmsj l a v a - k^^gg ^^^^1 viņa Istabā atradās tikai mlim4 T « U ^ 4 7 ! VT«%»I P'f'i'^ces® Sibilla. Kopš svētdienas ri- ZijU llDera, Dei JNina|ta visā Zviedrijā karogi plīvo pus-mastos, dievnamos skan zvani un notiek alzlOgumi. Gustavs V bija vecākais Eiropas monarchs. Viņa valdīšanas laikā Zviedrija piedzīvoja lielu saimniecisku uzplaukumu. Gu- Jfaondēllja (md). — Iepriekšējās ļ stāvs V bija ari tas karalis, kas no-glnag par Pekinas valdības pavēli dibināja savā zemē demokraUJu un KInag komunistu karaspēkam doties«piešķīra sievietēm vēlēšanu tiesības Ija nožēlo inva-ju Tibeti, bet KIna uzmudina >,atbnvotājus" Lēksaksesa (rm). — I^batēs par padomju bloka tā sauktajiem miera prlckšUkumicm britu delegāts Jan-gers UN politiskajā komisijā» punktu pa punktam pierādot Maskavas ,,mlcra plānu" liekulību, starp citu t ^ ' u k t f 43 ģadus7 Karalis" dimls I «^saucās ari uz Baltijas valstu likten i „Molotovs ierosinājis lielvalstu miera paktu,** norādīja Jangers. «bet mēs esam piedzīvojuši, cik gauil maz līdzējuši Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Somijai i m T o l l j ^ savā laikā ar Pad. savienību parakstītie neuzbrukšanas pakti, tikko Maskava atzina par izdevīgu šos Ilgumus vairs nepildīt" Tāpat Pad. sdvlenlt>a, kas tagad r u nā par sadarbību, visos pēckara ^a-ām nav devusi starptautiskajām bēg|u palīdzības, izglītības un citām svarīgām organiiAdjftn nevienu domu, nevienu cilvēku un neviaiu rubli. Šādus un līdzīgus krievu i ^ e ki likumus jau noraidījušai ieprlekil-jās UN kopsapulces, tm tkbatea par tiem. kā Izteicās Jangert, regulāri a l - kāriojotlei katru gadu,gltidU k i futbola sezona. Ir smieklīgi, Ja Pad. savienība, kurai 25.000 t»iku un 4 miljonu armija, pārmet rietttnUem uzkunfdzēšanās tieksmes visai pasaulei. Padomju delegāti Vlšlnskis sett-dlen deklarēja, ka Pad. savienība nevar pieļaut nekādus aton^nertijas kontroles orgānus M v i territoriJI, Jo tas lerobel«lot tās suverēnitstl un kavēšot ,4ktoroenerilJas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem". Karalis nydlēja vienkāršību un atsacījās no Jebkādas greznības. Kad Gustavs V kāpa troni, viņš atteicās nb kronēšanas svinībām un apmierinājās ar vienkāršu zvērestu. Visā pasaulē Gustavs V bija pazīstams kā teicams sportists, peldētājs un mednieks. Sevišķi viņš bija iemīļojis tenisu m ar mistera G. vārdu vēl lidz i)agājuSam gadam piedalījās starptautiskajos turnīros RivJerā. Gustava V A^eseliba sevišķi pasliktinājās pag. piektdien, kad karalis ministru kabineta sēdes laikā, kufas viņš vadīja Ifdz peldējām bridlm, piedzīvoja divas smagas sirds lēkmes. Stumjamā krēslā karali nogādāja uz viņa privātajām telpām. Gustavs V savā laikā viesojās ari Latvijā un pēc tam pretvizītē pieņēma mQsu nelaiķa valsts prezidentu Gustavu Zemgaļu. Zviedrijas troni tagad kāps kroņprincis Gustavs Ādolfs, kas bOs sestais Bemadotes dzimtais karalis. Ari viņš Jau Ir 88 gadus vecs un zinātnieku aprindās pazīstams kS senatnes pētnieks. Jaunais karalis Ir divreiz precējies. Viņa pirmā laulātā draudzene bija Anglijas princese Elizabete. Pēc viņas nāves Gustavs Ādolfs apprecēja princesi no lorda Mauntbetona dzim-tas Zviedrijas karaliskā ģimene un valdība saņem daudz UdzJiHIbas telegrammu no visas pasaules. Anglijas karalis Džordis noteicis 2 nedēļu „atbrivot" Tlbetu izrādījušās parei-lai. Tās apstiprināja ari Indijas Viltnieks Pekinā. Pēc dažu indiešu laikrakstu informācijas, ķiniešu armijas Jau salauzušas Ubetiešu pre-tM^ bu pierobežas apgabalā un pāri 1000 metru augstajai Dongmas kalnu pārejai virzās tālāk Tlbetas terrlto-rijā. virzienā uz Rivučl plhiētu. Jaundēlijā oficiāli atsauca iepriekš izplatīto ziņu, it kā Tlbeta būtu lOgu- H Iiidijas palīdzību un mudinājusi to ŪnieSu agresijas jautājumu nodot UN drošības padomei. Indijas ārlietu ministrija Ķinas Vēstniekam Jaundēlljā pag. nedēļas bdgās iesniedza notu, kurā protestē piet notikušo invāziju un atzīst stāvokli par nopietnu. Indijas vēstniekam Pekinā savukārt uzdots izteikt Indijas valdības pārsteigumu un no- IBu par Ķīnas ricibu, kas varētu nopietni apdraudēt Indijas centienus nodrošināt komunistiskajai Ķīnai uzņemšanu Apvienotajās nācijās, kā ari •bu tautu pieaugušo drauddbu, Indijai tagad Jājūtoties pievilta drauga kmā. Indijas mazais ministru kabinets ipipriedies par eventuāliem tālākiem •oļi^n, iepriekš nogaidot oficiālu un Wnlgāku informāciju no Tlbetas ^vaspilsētas Lhasas un Pekinas. , P^toias raidītājs, apsveicot uzbrū- «<*ās Ķīnas komunistu armijas, de- ^ plašākus norādījumus par ķiniešu ^devumiem „otbnvotās" Tibetas .— l^unuzbūvē pēc kara darbības iz-lbas rikojuma uz 3 dienām nolaida ffjis bti^anās, I irarncmfi Dusmastfi. tpaalam pfot i » i « ā i i i « . s 77a000 vTru papIMIniluml UN spSkiem Koreļi A T J A U N O T A SĪVA K O M Ū N I O T U P R E T E S T Ī B A UN PARTIZĀNU D A R B Ī B A A I Z M U G U R E - Ģ E N E R Ā Ļ A ^ffiKARTURA GALVENAIS S T A B S N E A P S T I P R I N A Ķ T N I E S U I E S O Ļ O Š A NU T o k i o — Pēc nelīda atilāliaiBa ptrle^ Ing Kerejaa kifi bUa iestājiet pag. nedcļaa bfigis, Apviimlo aidln kaftapēka epcridjaa tagad atkal sekmīgi turpinijai. Ģeoefila Mduurtaf» giIvcBi aUtBe itņn, ka icstdienag riU ndielaji Zlf^e|kor«jai M H IVOBI oiali IgkipiA HJeo amerikāņu. Kopi ar amfībiju opertdjin Vnogairil UN f l c i ^ Bd^lBM nedēļai laikā saņimulaa Tt.m vlrn Iketa pagl^rlidUttBitt. Ivosaa «peri-clju vadīti^ kādi amerikiņu dlvfdjaa komuidkrli, i«rBitlitlcai paskaidroja, ka viņa vienībai soļot lids Ķlnaa robciiBi« tai gaa pretIdeBki TrOmeng pag. nedlļag preacn kenfereoeē deklarēja» ka MM MmMēīiim robežām doain Okai dienvidkorejleiv viestfbaa. A^TlcBe4B lAeljB kaft* ipēki jau iainiedzis Zoncklnu, kaa atrodat ap UI kBi BO PaaanjB aa» vienības robežām. V M v i k o pretcitRRi knattateti paireii tgritfa rieiMBB piekrastē kādam britu korpusam. MĒĢINA NOKLAUSĪTIES ANGĻU IESTA2U TFXEFONA SARrNAS BERLĪNE Berlīne {tm). - BrUn droilba» Ierēdni Berllnft mekll kādu nauepomaintt «telefona tecUnikt", ka» P*<I^J* I»*»** radies diindtās brita tettldls on apmal* nlJU Ifdiiinējoi telefona afarltits pret ^iaanāko modeli". Notkaidrojie*, ka iaanajot aparStot iebdvffa fpala ierfce: tās atlaoj attiecīgā centrāli noklaetiUef visai tanina*. kas noUek telpās, kar tie aparlU a»t4dl«. Sldas nokUmslUoās metodes savi laikā iletoja Retiapo, on Cidas pa£as prmktliē arf ātVD. Kā norāda 0aUy Man korespondents, nav Itde* atklāt noklaasllanls centrāli, bet tai jāatrodas kaot kar BerUnes pademjo sek Pagājulās nedēļas beigās vācu laikraksti un raidītāji imbllcēja i n - formāciju, ka Zlemeļkorejag robežai pārgājis apmēram 40.000 viru stiprs ķlnlelu k a r a t p ^ Tas uzbnkli dienvidkorejieilem TO km dlenvklau-sirumos no r(^)ežām pie Unzonai tm lelc^ds kādu d l e n v i d f i i ^ pulku, Uelāi ziņu aģentOras lo infdrmādju vispirms sadjās esam ieguvušas no 1 dienvidkorejlelu armijas korpusa kmnindlera ģamtimajora Heinga. Pēc viņa paakaldrojtmilem Ķīnas komunisti robežu pāiiājuši Jau 18. oktobri. Dienvidkorejieli sai^^uft vairākus gūstekņus, kas izrādījušie par Befenacļas stettos fcBlaiki9l|BBMUlilB. VM.i» MkB Mma VIM evaaģtttM pa-aank, ki^m viriB plemte BB a l i ^ (tediBa viMi evBBJiilMii bagBleaa, MJa M i B M k H ^ MIrUņI Uletf RiiklēJa aMMI Ba JitBlilBBMi: ki BttB Jā^e« lai kmaBlalii dvMea BUtru BB peattiaBBt Va IB laBOi^- m v t ^ Bevarēla aUMI dal lBftl« i l l l b a i B t o . nē mm plhtaiim BB d v ē i^ flpiBi Uteta MteI atriAi aiblldl apBitB^ Pivlla vārta: tilmki W-vtetrmikt kalla plURimĻ libikle darM BB diviBiteBil BeiBle^ dviie* Iee pei^kBB* bet āal tiņi IriķlrlgB 1 ^ e i l v l ^ tkiba. Na laBBB laBlI MārtM br atklāj bet gaB le pate veee atbrf • vojii BB BOkaņieBi, ar kB^em li gada dastt^B Iccējanai bija aiiM«ia« lai gaMtt atkal varite api^terol iBm* gaa pMljBiāi aMIi. Ne JauBB evBB-ItUtB LBlem Ir devte, bel MM»$ IB paiBlal fati^aai^ tolkel BB riBdlnit, Vt^ BfatbaMUa tareliijli vaisla varai BB baiBlcag prelegtfba BB d- Baa aaBOM. Vtaā MII draāl mttltlig prMU BB UedBija: Je ea aliVB* eltidi aa aevarB. Dievs UA BUUI pa-nda.** Ilini9i Uters B i ^ j a BB aitāda, Ueēja BB Bavārija. T M BBf lOni pagilBii aliita bet did|ikaa BOtlatlbai mlaB dliBii. Ari modamali allviki Ir aiekliliji, AH viņi mekU pēe jaBBim algipāai, vērtībām «B Ir daBdi Jau miaMik Bet vkmB IkrtB tai Be^iēj - dal alblldl Bi jBBtilBflmt ki lai ea legiatB dvi* atlea nnletB BB peatOaBBt Tldba to* balva* kaa ^nMiB» e^ BB •vftt paiB ttoMlB. fleibB epil kal-mm plrnetl m datil NtoBip^ ikiMtlbt i l l IMlBa aea t l e ^ iiiiaB BB itelttm UaH aikaa l«r, kar eUtNMiia aapraiaBaa labeiii bcklaaa. tleOM iara māā b i g i t a BB attim. OB klpēe lai aHa Mtajan iBMii BB a e i ^ Ja tkm mU pa* ee| taa pirit tMbaa balvB tagad Ja BBMUka BB vērtifika Ir takml pafaralal trimdai draadtel BB vkal pimeklitai latvja Uatal la tkIba Ikk tai pactlUai vW Mn§ btesl-bal BB rBdtit to, kam jlBik. Kaa gaa var eerH Bi gaiUkB Bi-kBtBl, Ja (an BBv tSetbia. Im IHeva far viņa irtipri ^ Kaa iW var ee# rfl Bi iataibaa BavarB BB gaBdarf- ^ani par pāreltitim aipta, piraa-mUB BB paatmaHnBltflEi. Ja tam Bav ttelbai, ka Dtava Ir viņa Tiva» BB ka ,.llfi Bt BiilaBi MrBBa sepievllin Tldta ttia ikBldiB. alt^lBa BB vie- BB. Tipēe IB BBIMI BB aevi BelB BB-diēl aklaa nia Ttabaa aIJaBBoiaBaa dlesa. Bal dIeBi lalvjB laBlal Ir «Uttetraa art tia mieBali Ma, teģ^dārali veea itrllBlekB vadonlt varBņpalk-vedk PHdi BrMkL AMivēdaBia aavB taBlB BB tēvmai, viņl, |a«BB eilvikB BooMdta, alsgija mi«bl M l « ivItftB MiHgoi ttelbaa atJaBBB-ianui ivittnu. Viņi tevi Ben Beaa-kMdfauBB tidbB eavBl taatai BB DIB-VBiB. b l pbmi aivea pBikvedla l ^ t •JSi etara rtliģlosa eOvēka BB niveg Bebaldaa, Jo tlBa. ka ea nfifigl d i l - volB. Z« ttkal, ka pa« lalvlett «aal BOBivfi." Kaat taa art l i aalika, viņa Biva ima» bija tikla dau^bkai Jaaakai tteēlimBi aa e f a f t i^ Kādi nika»BHki rt l i glem^ Uta tkfba. Viņi at audekla ntglei. aani mMtBia ivaigial ar airakita! ļiš debedai mMā aa kalpa gmeL Sķiet, M gtemi faMkla tkfbaa dd-liki bitlba. T l Ir krlttfgii bagateat vadllAJa ivmlgiae. T i mirds tāla pte debettm, pāri drtvea Utealbal aa te- BMNi aakrtibiBi. bel i t b l tf k tava, kiOpa IkiliBal aa gmci Uetiai. mlgiae kdtdtlBa divika kril^ II-gaa tkktift ai aagia ikbeili, kar mMs H tvakme, pMer vMeai, kaa var Iii Mualegi Dmlite, fklii» aa dtf vattai «i, lai M av^gme piederēta art mama. Mic A.LIeplņi jas Karaiis * "^^A kar vfi darba kārtībā esot agrākā rāKus gUfiekņus, kas Ucrfoijusi» par salma sēras. Ari Bonnfi pēc vaim- ^ ^ ^ ^ centrāle. Brtio armijas nn pā- ^ ķiali^iem. Ofldālās amerikāņu le-karogus pusmastā. (TUrpmUusii i . Ipp^)} S8B iriiili MUill irkiii pvBvaiiVf PIEDALIES CIŅA PAR TĒVZEMES UN VERDZĪBA AIZDZĪTO ATBRl- VOSAKUl - m m Lititiiii
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 1, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-11-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501101 |
Description
Title | 1950-11-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
-'uti U4
Ugu.
konsuli i t.
i V norttnuu
'•^ « t o ait.
t SlOt
ko*
•SOt VI*
jMlumi,
Oekiem
Itisi kttstlu
- H . ok-
Mltm
^iititiaoN
^«ļisttm» no.
vU
d m tt.
Runa Ir
jmdlsm
9tinion9i«
Ojoit. o!«
marka
n
kiiinau i#*
pifftfiltB
I» U-kādi
imm^
savitnoto
irtt«tu
l•m-T•^
— un
Iii v a f^
atodbtotfo
h mmm
ijkjiglitaa
Ii6maii4lja
iSst«kņu
noiiu*
itsntt-poiu
^tttflnit
Vieni i?
UlnflaBlIiM
ISmiskas
kia tuai»
uaiU*
itt un
oombntt,
nrlmsn*
iti paŗtdi
Mrnitmi
. l a i s k o -
liRiltm It
pax^
laMi stria
~ un n^st
āiti)
trinu no*
m mīļu.
aodSSb*
I. īsincho.
kriml-i^
brft-lu
aifku. l i k u ^
ļi fcmtnijji
'MI vl«|^
joXM. Trim
itu Br«ko*
jif svcn*
ittiiltei**
lenvldltato^
ftli otrdien
Itas. Vieni
(ss. oktotofi
H)u par
Att par
fvidltJU ri*
Ielu poUcif
LATVIJA
Latvian Neivspaper
Hr, 84 028) Nov. 1, 1950
pjoJAHtiet and Ednor: Valde-
Biirt Umbergs, Schwdbiich
Omtind, DP Camp ArtUlerte-l
^ m e , Phone SGnw, GmUnd
ļm. Prtnter: Remsdruckerei
8iģf« tfirtel & Co. SclivvdblBdi
^Omttnd, Paradlentr. « . Publii-md
twicc weekly Circulation
ISmSponsor.Intemattonal Be-lugee
OrganlzaUon.
LATVIAN NEVVSPAPER
mk f. L ttov.
laitfils; umetoOsoīrllillo»
oUtiļSik Oilipeniis rodikiorti V.
i M O t r a ; galv. rcd. vieta. II.
Curnift. ltdaku>fi: A. BDlIt^nt,
P. Kliai. B. ĶlMtti, V. U»-
ii9i, t. B a t s ^ U STiit».
AustriUlM f«dakcU*ft v«d. A.
SnUls Undeti Av^uc;. Wtn»
dourei; BaUmt. Vle^ Austri*
UaK R«d.»dr.:a«»)8eiiw«blttii
GmOnd. DP Cunp AitiUtH»*
Kamut» ttlr. 8diw. GmUnd tm
Bzenhaners. laikam idūs
mantika pakta speķu Tirspavēliiieks
Miris Zviedrijas
karalis Gustavs V
Stokholma (D). — Drotnlņgholmas
18. NOVEMBRA AICINĀJUMS
LATVIEŠIEM VISĀ PASAULĒ
.:.^IZ:r^J^i , '^^f Vašingtonā sākās AUantika pakta aiz-i
»d«n>a« ministru konference, ko atklāja ģenerālis M a i ^ s V k ^ nn^^
dUa, ka risumi vfii nav pietiekami stipri j a i stttos
iSSais'''S^^^ V^r^'f « i«opas'TaK ā^^^^
^« uiuf^?^^: pagājušais gads cerams» ieiešot vēsturē ar S££1SSitwil^Vf^^^^ komunisma. Tagad visa uz-
»»alba Jāveltī tam, lai aizpildītu robus aizsardzības sistēn^ mr^h
,iavā uzrunā neviena vārda nepieminēja par vācu armiju
fA^^^^^ U^^*^ konference ļcu bruņoto spēku atjaunošana kād-
^roa^fi dienā ilga astoņas stundas, reiz nenoved pie revanša kara.
Bļaterlfilus apspriedēm trl» dienu 11- Sumachers svētdien paskaidroja, ka
gajfi sanāksmē sagatavoja Atlantlka S P D tikai tad varētu piekrist Vācijas
pairta siĶatfirvalstu štābu priekš- apbruņošanal, ja rietumu okupācijas
Informētas aprindas Izsakās, karaspēks botu tik stiprs, ka spētu
la^ prlndpfi panākta vienošanās par aizstāvēt Vāciju austrumos no Vislas.
AUantika pakta spēku virspavēlnie-ku
Iecelt amerikāni Sai sakarībā
min ģenerāļa Eizenhauera vārdu.
Sestdien viņi ieradds audiencē pie
pīfezidenta TrOmena. Preses pār*
itivjiem Eizenhauers vēlāk paskaidroja,
ka virspavēlnieka Jautājums,
neesot i^itunāts. „Bet Ja tas bOs P^" pie Stokholmas svētdienas ritā
nepledeiami, es esmu gatavs uzņem-1 " t o i &2 gadus vecais Zviedrijas ka-tlei
Jaunos pienākumus," piebilda
(generālli.
Jautājuma par Rietumvfidjas pla-
Uktt tesaistrSanu Eiropas armijā Joprojām
vēl nav skaidrs. Vislielāko
pretestību lldz šim tai izrādījusi
Francija. Dr. Adenauers AP pār-itlvim
izteicās, ka vācieši Eiropas
armijā piedalīsies vienīgi tad, Ja tiem
būi vienādas tiesības ar pārējām
valstīm. Kanclers nožēloja, ka Francija
Sumaņa plānu vēlas saistīt ar
aizsardzibaa problēmām. Pēc Dr.
Adenauen^ intervijai fi^nnl oficiāli
paziņoji, ka ho aifiita atcelts kene^
iGia mlUtāndi padoihnieks grāfs
Sverlni, kai tikai 1. septembri uzņē-ffifls
plenīkumu organizēt Rietum-vācijas
bruņoto policiju. Komunikē
minēts, ka grāfs Sverins „pārkāpis
lavaa tiesības''. Interesanti atzīmēt,
ka par vāciešu iesaistīšanu Eiropas
armijā sevišķi Iestājusies Itālija.
Francijas ministru prezidents Plc-vēns
svētdien izteicās, ka tikai. Eiropas
kontrolei pakļautā Eiropas armija
var pasargāt no vart)QtIba8, k a vā- ļ ^ j , ^ ^^^^^^ y^ ^^^j^ ^^^^^
Lat Itbetdi Utviti« Utttas tlepkav^
IAHO mi t«iBef Upottltoott^ Ui aiiltt
no masa temes iveiie i«bnic«|i ui
apfptediit. Ui LaiirMl (auj atfrie-stl4Ni
Padomitt tavlealkat virg»
*mttiilii ItftodiltleiB a» pMaKl* ttkil-dulitm
Utvidicm, ut Utvitlii uolal
laaj dilvot talsoltii un mitrā, laUtl-bi
ar ciOm tasUni: hū» mūm tdiiM»
Dievam un luuatilH Ukienu iM>t«(el>
liem mOkti v&iits vimiakajl dieni
— M. Bovfmbrf.
Latvt|a« viiiis sv#tktt difoat ivtiii-lana
nav taitdia» Miltaef apratidl*
lana, bet ii|ūfu bitvibat gribat, at-grieUnSi
ttelbai an Latvl^ vaUU
nemlffifbaf cUdeof ai^tlectiitlttmi.
LOfiiaaa dleviiamof« uuta« tapnicl*
taoāi lem taivijaf karoga un tavfe-ii9ia
»ftf ar Latvijaa paglioi no ai*
komi fvtraftti, darboa tta aņīttm b&t
U apllerlnliiima latitr».
Latvlettt nacionāli padome, latvle-la
centrālā komiteja un Arējai Infor-mlcljai
fonda aicina un ladi vitna
tanUelua, draodm tin ori^niBāelJiai
brīvajā pasanil It* novembra dienā:
l> palclUei tvlnffM dievkaipoje*
mofl nn 1.atvijaa karoga «vuafā pa-cetianaf
aktāt
II fikot Utvlikaa liatādea nn «kateti
I) palcftlet tvintgoi Utrijai valita gtfittdinālaoat aktoi, notlldiot tot ar
tvieia patriotitkat mOiikat koncer<
tu vai teātra lirā^il;
II tegt attasM, ttvttfcl ASV. Augu*
Jat, lURadaa, AtniNUaai, rnuacllaa
Uelāt ban^cn. aroda, «abIodrtiUi,
poiltiikāa, kititaraa, liglltf bta
ganltāciļat, l•ilidiN^ fntA^ radto mm
iicUat aniorttātM teirtittet pat UtvI*
Jii tmp. MUJai vatiOi ttktasi aa
tiesībām, ledaai taniklrt tonMtgunoi
Apvienotām «ādllm an lUrtama
tti valdiklm fllbt Utvt^ rtap. Bal*
lijai vatitls M galīgas Isnlciaiaaaa
an iSgt vaitis tavtftiiliiloa ii|aan#*
tann.
Artam Utvfjal otri pie dvlbn
Cmindes ftometata latvielu komitolai
lemaktājatl BUUiigtm latvtita no*
metnet komlieja BM IM, bet taik*
rakiti Utvtia ilfdoiit II. novMnbra
bHvfbai aktliai «a Aruva Uivtlal
tecknifkal noortanitilanai na r t ā l^
lanai DM IM.
Vairāki Vāellaa ral<0ti|l iaa alMI*
dllnli, ka II. novembri noSui nUdt-
Jiami Utvtiaa vaitia •oatimrikta atcerei.
Artjāi |ator«M|a« fuMbi ni
plepraUJamn liaata Informāi^ bro-idrai
« « dti» maiortālna. tavma
dlenla vtoām komlltUBĻ drandiim nn
organiiicijiai I»a0s II. aovoaibra
īledojnmi Uttet - Artava Utvilat
Ziedojttmn llitoa var irttprasit telm
Arfjāt Informlcllaa fondam. Artam
II liedot nn vākt — A r t a v o L a t *
vIJaI māta ciņai par briviba. Ui*
vietti ikolal on knitorai nn trdclgo
aprOpel, kaa tika lemaktāta ArCJāt
Informācijai fondam. Latvtetn kniid-raa
fondam nn Latvlein paipalldilb4u
fondam;
I) taltnlbai on cttvMbat vārdā I8gt
Apvienotāa nācijai an rietamo vaitto
valdības ar konkrēta rīcība glābt
la^Jaa uata no iinfclaātanat an de-portāelJIm,
ko Itdara Padomta «avie*
afbai okopācljae vara, an Idgt Ap*
vienotai nācIJaa atjaunot Utvljaf, kā
art pSrCJo Baltljaa vatitn «averīnllāti,
«atkani ar AtlanlIJat eharts, Apvie*
noto aāclla latvenml, Cllvika tlionia
deklarācijā an ttarptantltkoi llfamot
ar tatvifa retn. mullas vaiftim evt-nttl
deklarftām tletlbām an taitU-bāmi
UtvijaI var aotātlt ari pa aatia pir«
vedamiem val ttarptaitliklem
kapMiom AHJāa taf«i»āei|aa
pņtta
fon*
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-11-01-01