Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1949

              f
gtgtdten. lī. 13- augustā. LATVUA
8
Libiias
ita. raksts, aVkT^'^^l,
ķu likteņa brāļierSL^*
«an tikai tādā'a»H
^ kopš pirmā, tranH)orta 3 ?
kurā patiesi biia tii»? .''2'^
»as^ ViņS saka: J a l M
lesā ndElmS bija\MČ
^ l » . n ō a i š t u a p S d S&
f^isttt aizstāvji, ir būtihilz
Vida, kas nlik no z^S. w
^rol^žo ar Baltijas j i »
J « f «W latviešiļļ
$aukt par baltltSlJJ
«isttn .apvainojoši. *
:»d domājam par lavai imJi
vtliķ laums jadomi- parBiiS
tu ftSkotni, Betltfi» nmm
, Bi^tljas vficu baronu vilitUi
zinām, kas bija vicTļSi
„mted maz ticam», k»n 8i
tt» kufaga ..padomiem"
—b 1» gfle-austrSIlell, unvinaiS
JauM
ffittl muBtt ii«labvlllg| S
dsauJltrSMls peo
I paSI laikraksts rakjtlji'li
Bsa Jauhte le«lotfiji no IpmA
Mjat .ufl eetuvas Ir ntaM»
Itl;' ar viņui dlskrimlnSJolo M
IjUMubalti^ii Lai gan mui»ī
miķ^ neko vair&k id
hgratlsku JSdzlenu par zettilni|
Itljas iflŗag, viņiem tu iM
0 baronus un iBpie Ir tlakm
s; protams,, ir vlsMUksij M
kms Msu vairākuma Utliktil
1 M , . I
Latvfisa gaitas fran& inemnieku Itgioini
jSad pēc Iinloķlnafl elles nonā-
-^^liirā, dabjiini atelpu,"
^kstd latvietii!( X It, kas Jau vaM-kui
gaflufi ir i'rdSii teemnieku le-
Mooi, ^ miln mz atkal sāka dl-
Stt parartais 3e|ii|m — gar-
Sdba, un m<lil ^ieglim nepacietībā
ittkt Jaunā, vēl neredzēts vidē, Jo
MBk9^ pl«tpttte uh briesmas
ik fAh nekā r^kStoa uz vietas un
Wiedz!gā mācība atkārtošanās. Pa-
^ ē j u i i , ka nelielam pulciņam ir
j0«dze« tikt tiiMtiia valstībā, mēs
iHiceiitāmies piNrp, un man lai-mijfii*
V i"
, Deviņās dienis;prdamles pa sm!l-
|^ jOŗu ar vismoaemākajāmi tuks-lieja
ma£!nām» n$k^'':
01 izsaluSi un ^hm
Uabinidami, bei(ļie*
rfi$ izkarsuSi, Mm^.,^
larijušies, . nobriūr
flārstēja no kodīgajiem smilšu pu-tiBlcļlem.
Kad pfe^akarē vētra norima, vis-,
pirms bija jāatbrīvo maSInas, jo tās
lldz pusei l)ija ieputinitas smiltis.
Uzturu ilgākam laikam nebijām pa-
. ņēmuši, vairumam ari ūdens pude­les
rādija dib«iu, tāpēc bija Jādodas
atpakaļ. Kad pēc desmit stundu
brauciena vajadzēja sākties mūsu
oāzei, kas stiepjas vairāk kā 15 km
garumā, no tās nebija ne mazāko
piazlmju. Konstatējām, ka, vairīda­mies
niknās smilšu vSitras, bijām
nomaldījušies. Atkal bija Jāpaliek uz
vietas līdz rīta gaismai. Otrā dienā,
krietoi ,vien izmocījušies, beidzot
.;:as tagad pateiks, kl mtioiī J
iftt Di&ata kungam pir 16 tt
tur Aih. MtAm Atiii^ļ
Tfili VIENS aOA PAiUt
FOJfVMS
tpvldences laikraksti theli
Bulļetin
_/Sailenil''8^t'}r ..gSiņlinir'r ;"•
>«r ,.(lemlem", kS tinSou, B i l
mji^ dēvii lavu ' pililtu natattļ
Mi Iļvartālui. Raksta ittioņfl
M l parīdīt, cik launUlMtt
'providencei aabadilgol«*»*ļ
fcpaņStols wv par celi \mH
ļfiam pa Siem kvarifiUem n i j
tviešu prt)fworu, kl vlfiitt«i
'Mtijii «Aleksandri
n gan nepaŗeiil vatveMaiU'
1 Ddvlgs), kai atbmclsdi*
ļcu 2& Jūnijs, betpirmJlJM;
[jij Haunšterenes nomettS«
fegā. KopTgl vīni apsRatiļrf. i»
ifl iaAritu'.«i BīajB» beztlM
lMlabitrictbam,un!atv!Wi
Irt. pēc tam eiot konitatfļis »
V|l&t8kl3PW
j i
ISezlnot. kfidllsti ir ««52
i nabaga
aiinSJums, ir P8«j«Jļ^
IdS prdlesora Ižteicieiu
[ms. cik uzmanigiem^ŗ^,
Ukarotles w.jauSSJumi«m, »>
' t izmtototl propagandai ifi
.*t DP. ' .
Evening BuUetIn. rak»W ^
Ui iespaids, ka m^ļf
?? un latviešu PW «OM. ļ
Ķdirta ieluf"»'8;£5,,J,«fcl
[• netīrība u». »?ir'žet ^
fāmatiskiem va^d «»• f
vidi it lasīt profesora
fe8tu^ka„featramE^
VB M^.'»?!' 01^^^^^^^
dbn 2700 km uh
loledzlm pirmo oaizĻ
F^slbā tas ir #r
tobnis, kas plidfjil
Wā kaķ>oji8 lHar
^ bet tagad tijjlt
^ilmnieko franči, par
laŗu vēl Uecina visŗ
'JJkirt^'izmētātie. aii-v,i^^gi
i(L lidmašīnu untaņ*^
kttlOiņi*
Mve lortfi irVieņ-
^ bet ne bez
(liesmām, k^ mūžl-a
ļpie^^ pie leģiCH
liira dzim Sardzei
vienmēr jātiir acis va­ļi,
un bieži, kad ir zl-ļliļpar
ieziemlešu ļiltdomigurīcību,
iri jSsftta patruļas tukmesl. Mazā­kai
patruļas tuvākas apkārfoies iz-
KOEoianai mums ir Jau parasta lieta,
bft: milzīgā smilšu jOŗa, kas plešas
tfSkitoiiem kildbetru ap mums, sa­l
š o t at tādu pašu smilšu pieputi-filtfim,
debesīm, ir baiga un noslē­pumu
pilna, un šajā mums vēl svē­tajā
pasaulē ar izlūkoiiaiiaa un kau­jai
mdevumu vēl nebijām devušies.
Bet pieloca ari šļda .ŗelze.
Kidil^rītā signāltal(ire gluži nepa-lastfi
laikā uzrāva mtls no guļam-
Vietim. D^žās minūtēs bijām kaujas
ietērpi Ieradās fotta komandants,
nobēra pavēles,^ un pēc daž^m mi-
; i k ^ mēs jau pazudām krēslaina-tuksnesī.
Mums aptuyp«i bija 0-
B i , ^ 6 & , ' Jcur. kijcla
ravm ar aizliegtam mantām. Ma-i&)
Am izslēdzām starmešus un bri­tiem
apstājāmies, ļal klausītos. Bet
tUksaesls ir viltīgsklajums jau
iiilii Simts metru apkārtnē aprij
ikviena skaņu, un. tad atliek paļau-ttei
vienīgi uz laimi un zll)enlgu rī­cību,
Jo saķeršanās var iznākt pēk-
Iņa.
Uds saules lēktam nekā nesadzi-idm.
Apkārtne rādījis kalnaina ar
imētfitiem^ pusapbērtiem klinšu
Uuķiem un pauguriem. Arī citādi
ļbba sSka nosvērties par labu tukš­āki
dēliem. Ar katru br1xii spēcī-giks
kļuva rītenis. Drīz pazuda cle-ieii
klons, pa kuru smlltisi plūda kā
eb« bet sekla straume, un nokļu-
^ ceļojošo kāpu apvidū, Auto-niobiļi
malās ka pa biezputru, un
vēja triektās smiltis tik spēcīgi clr-
^s sejās, ka pret vēju acis nemaz
aedrikstēja pagriezt. Smilš^ putenis
vttpieņēmSs, saule smilSu mākoņos
paiuda pavisam, un visu apkārtni:
USja dzelteni sarkans mākulis, kas
svilpa tm skržlpēļa. Saredzēt
varēja tikai dažus desmit metrus at-ttlu.
Nekas;'cits neatlikņ, kā apturēt
Btotorus un nogaidīt. Tomēr arī tad
toocibas nebeidzās, bet klāt nāca vēl
ļaunas: sāka krist retas, bet lielas
lietus piles, kas mūsu baltās tropu
eepures, sejas, roki^s un drēbes no-
™oja sarkanīgiem plankumiem kā
asins tra^lpiem. Ausis un
oeguns drīz bija aizķepis, un acis
Ne okeāns, bet tuksneSa smilSu Jfiŗa samēri mle-ftgi
laikā; vietām kā salas paceļas kliniSu ragi, bet
nelielie tumSie punkti ir leģionāra patruļas anto«
maSmas.
laiDtfgi sasniedzām savu cie'toksni,
gah*bo pretējās puses, kil bijām iz­braukuši.
Par to neviens nepārme­ta.
Jo Šis bija mūsu pirmds tālākais
ceļojums svešajā tuksnesL'* A*.
I4TVIESU OGĻRAČU LIKSTAS
BEĻĢUA ^
Latviešu DP, kas nokalpojuši lī­gumā
paredzēto / laiku - Beļģijas ogļ-raktuvēs,
tagad cenšas tikt no tu­rienes
projām, lai' enligrētu U3^ kādu
citu valsti. Līdz šim tas gan nav
izdevies. Jo IRO tālāko emigrāciju
neatbalsta. Kādā stāvoklī var no­nākt
ogļracis slimības gadījumā, rā­da
līadijums ar latviešu ogļraci A.
2., l^^mfi laikā, bliali^adlesBeļj-ģijā
ņo Ifanavaa.nometnes Vācija.
Z. slimo ar kuņģa jēlumu, un ķad
raktuvju administrācija nebija" ar
mieru '2. atbrīvot no darba, viņš
darbu pārtrauca im lūdza atļauju
atgriezties Vācijā. Sakarā ar to 2.
kopā ar di\(i dēliem 18. februārī ie­vietoja
Petlt Chateau cietumā. Beļ­ģijas
valdība aicina DP ogļračus ne-pārtoraukt
darbu ogļralctuvēs, un so­lās
iiitervenēt pie dtām Viilstlm, lai
rastu Beļģijas DP emigrācijas iespē­jas.
IRO pēdējā laikā atbalstot DP
ogļraču pārcelšanos uz Franciju lau­k
i ^ darbos, uz kurieni', paredzams,
dosies arī latviešu ogļrači,, (in)
Trīs latvietes stāsta par savām īpatnām
gaitām svešumā
ANNA
BRAUC UZ
bave ir dīvainību pikia, rei­zēm
gluži anekdotiska. To da­bū
sajust arī pasaules vējos
izkaisītie bēgļi, dažkārt nonā­kot!
visai neparastos apstākļos.
Sacītā illustrādjai sniedzam
dažu izceļotāju vēstuļu frag­mentus
brīvā atstāstījumā.
1. J A Ņ A L A C A GALVAS
MOKASĪNI
..Mans draugs Jānis Lāča Galva
šodien atkal prasīja sālītu lasi' ar
griķuļ biezputru, un tā ir zīme, ka,
par spīti saviem astoņjiesmit četriem
gadiem, viņš laikam tomēr tiks uz
pekām. Taisnību sakot, es nekā liela
vairs necerēju. Jo tad, kad viņu ie­veda,
viņš bija tik kusls kā zīd^nis.
Un toriiēr — galā ar viņu mēs ne­esam
tikušas vēl šodien. Vecais in­diāņu
cilts virsaitis, visu mūžu ra­dis
pavēlēt, iecirtīs pretojās \dsiem
Slimnīcas reglamentiem un, kaut gan
mūsu iestāde pie indiāņiem piera­dusi
(jo tā domāta vienīgi indiāņiem
un,eskiņiosiem), visi ir vienis pratis,
ka Lāča Galvajr „visgrūtāicais" pa­cients
slimnīcas vēsturē. Viņam visu
laiku ir bail, ka kāds nenogriež vlņa^
garās, melnas bizes, un viņš allaž
greizsirdīgi vēro, lai kāds neplevāc
viņa virsaiša vainagu ar lielajām va-,
naga spalvām.
Visgrūtāk bija Jāni piedabūt no­vilkt
' mokasīnus. „Nekad vēl savā
mūžā tik pliks bez mokasīniem ne*
esmu gulējis un arī tagad negulēSu,"
vtifi cieti noteica un pie tā arī pa­lika.
Mums viņš bija jānoģērbj ar
varu, pie kam vecais visiK laiku
sma^ lādējās un vaimanāja.
I Tie ir Jdcigi ļaudis, šie indiāņi un
eskimosi. Lūk,iodieļi pat: ārā ir 35
grādi karsts, un^nēs visi lienam aiz
svelmes vai gar sienu augsi, bet Lā-^
ča Galva sēž savilcies, kā uz žiemeļr
pola, un jūtas ļoti labi Un tad abas
indiānietes, kas šodien bija atnāku-'
ša^ ciemā, — tētīt, kas tām viss bija
mugurā! Mokasīni pāri ceļiem, ap­ģērbs
— briežādas, briežādas un at­kal
briežādas, tm tad vēl kai^oks un
plecos divas izrakstītas ^gas! Ir tie­sa,
viņas izskatījās lieliski, kā izkā­pušas
no FenimoraKuperavaiMain-rīda
senajiem indiāņu kara stāstiem.
Es tikai nevaru ^saprast, kā viņak ^o
Visu var izturēt! '
Pret indiāņiem m eskimosiem te
slimnīcā visi ir laipni un palīdzīgi,
bet tomēr viņi ir neuzticīgi, īgni un
nerunīgi Arī es ar savu laiphibu
netiku nekur, uņ vienīgi, kad Jānim
pastāstīju, ka esmu bēgl^ no Laitvl-jas,
viņš kā pēc burvja mājiena pēk­šņi
pārvērtās, un tagad esam visla­bākie
draugi. Laikam ^au viņiem,
zemes pirmie^īvotājiem, kāds būs.
no<iarījis pāri; katrā ziņā man ir sa­jūta,
ka viņi visi nīst 'civilizāciju tā­pat,
kā mēs ienīstam komunismu...*'
D. U., Kanādas ziemeļos.
84 latviešu okeāna braucēji gaida atļauju
' palikt ASV •
. BlUSU UDZSTESDNIEKA VĒSTULE NO CiEAGAS
Latviešu grupa Cikagā pašlaik ro­sīgi
gatavojas plašākam propagan­das
»arIkojūmam. Līdz ar citu tau­tību
imigrantiem tiem septembrī būs
dota iespēja sniegt vienu di^nu sa­vus
nacionālos priekšnesumus lie­lajā
Čikāgas dzekceļu Izsltādē, ko
parasti karsto laiku (pat 40—42 C.
gr.). -
Mūsu tautiešu skaits Cikagā un
apkārtnē pakāpeniski turpina pie­augt.
Nesen te ieradās tm apmetās
uz dzīvi Dr. Mačulāns un .Dr. Srik-manis,
bet tuvākajā laikā sagaida
apmeklē daudz iedzīvotāju no tālas ierodamies doc. Ābeli \m ārstu Po-apkārtnes.
Izstādē ļoti liizskatāmā! diņu. Ķā zināms, Amerikas krastus
veidā parādīta visa dzelzceļa attī­stība
no pašiem pirmsākumiem līdz
mūsu dienām. Tifdēļ arī saprotama
skatītāju d25vā Interese un milzīgais
ļaužu pieplūdums, kas Iziitādē vē­rojams
Ik dienas, neraugoties uz ne-
VB ūdenskioze». -
itofiķlet^ atbilda^ gļ»,
ligās devis ui ^2^8rijii,l
isi apstākli PW*%;rt*u"
profesors. >>y^ļ°^X» sīp»
sPJie IRO. B « « t ! o «
irliednāts.kartSs^l»"
d2et»,;tad viņl-PJ^o.lI^
grieztos pie l»ļ
Ja žurnālists
[darUts ^^J^^mM
f^vftt'S^'^'^J ļatvi^a bēgļu grupa pēc 28 dienu ceļojuma neliela ^otorl^va no
Zviedrijas Icrodlas Bostonas ostā. Augšējo uzņēmumu Sl. 7. ievietojis
liiUkniksts Chkago Sttnday Tribune.
nesen sasniedza arī lielāka grupa
latviešu, pavisam 84 personas, kas
atbrauca motorlaivā no Zviedrijas.
Sī grupa pašlaik vēl novietota Bo­stonā
un atrodas valdības iestāžu
pārziņā. Tiek darīts viss iespēja­mais,
lai panāktu ļi^dības atļauju
drošsirdīgo okeāna braucēju palik­šanai
ASV. Organizācijas un pri-,
vātpersonas sūta daudz telegrammu
un lūgumu prezidentam un imigrā­cijas
departamentam, im pastāv ce­rības,
ka šo jautājumu izdosies iz­kārtot
labvēlīgi.
No citām nozīmīgākajām parādī­bām
šejienes latviešu drivē jāpie­min
nodibinātais sirsnīgais kontakts
ar lietuviešu grupu, kas sevišķi
spilgti izpaudās kopīgā ASV neatka­rības
svētku sarīkojumā. Sī sarī­kojuma
dalībnieki pieņēma rezolū­ciju,
aicinot Savienotās valstis iestā­ties
enerģiskāk par Baltijas valstu
neatkarības atgūšanu. Rezolūciju
starp citu nosūtīja prezidentam Trū-menam,
ārlietu ministram Ečeso-nam,
Ruzvelta kimdzei un visiem
ASV senatoriem.
. Kā sāpīgs notikimis tautiešu dzīvē
jāatzīmē, ka 10. jūlijā vienā no še­jienes
slimnīcām mira kādreizējais
Latvijas konsuls Jēkabs Ulmanis,
kas dzīvoja ASV kopš 1906. g. un
pēdējos gados strādāja par zvērinātu
grāriiatvedi.
Cikagā, augustā.
E. Litdi^-Lfdums
2. PAR KALPONI PIE
SLEPKAVAS
„ . . . Viss patiesībā dsinās daudz
labāk nekā sākumā biju paredzējusi:
es tagad esmu pie slepkavs& par kal­poni,
un man klājas itin zaļi. Mans
Jboss" ir ļoti miem^fgs m humāns
cilvēks, kas pats mīl dzīvi un arī ci­tiem
ļauj dzīvot. Protami, viņš nav
nekāds īsts slcfpkava, viņā tikai slep­kavu
spēlē. Patiesībā viņš to pat ne­spēlē,
bet runā. Viņš ir aktieris kfi^
fiā no lielajām radio sabiedrībām,
viņam ir balss, kas Iedves Šausmas,
un draudīga izruna. KatrU trešdienu
no p l 18—19 viņš spēlē kādā krimi-nālraidlūgā;
vienmēr viņš ir tikai
slepkava un katru reizi vismaz vienu
nosit. Par to viņš saņem daudz nau*
das, apdzīvo^ dzīvokli ar septiņām
istabām uh var atļauties sev luksu
turēt divus auto un divas kalpones,
no kurām viena esmu es.
Manam saimniekam patiesībā ir
tikai viena negatīva īpašība: vii^
proti, maina kreklus regulāri < divi
. reizes diez^ un svētdieņls dara^to
trīs reizes. Tas nozīmē, ka man kat­ru
nedēļu ir Jāmazgā un Jāizgludina
piecpadsmit kreklļi, — visi tikai bal­ta
zīda. Saimniekam to ir {^Ini divi
skapji Nebūtu šo skapju^ dzīve te
būtu kā peldēšana pa jiltu pienu
(vismaz pagaidām). Tagad turpretim
ir ļoti Jāuzmsinās, Jebšu slikti glu­dināts
krekls ir vienīgais, kās manu
saimnieku var Izsist no ndz8Vfira,un
tad viņam balss ir tikpat nejauka kā
"radiofonā. Šodien viņš aizbrauca vik-endā^
un drošības pēc paņētha līdz
divus liekus kreklus. Nākamo ne­dēļu
tātad Jāmazgā septiņpadsmit...'*
R 8., Ņujorkā.
8. ĒRKŠĶU ROZJTE
BROKĀTA BALDACHlklA
„...Cik dīvaini: kamēr citiem Jā­loka^
muguras pie aužamiem stāviem
vai Jācilā spoles ar dziju, es dzīvoju
pil!, un man ir gulta ar brokāta bal-dačhinu,
kas nedarītu kauna pat pa­šam
Ludviķim XIV. Ja* vien man
tīk, es augu dienu varu tēlot ērkšķu
' rozīti vai princesi tzz zirņa, un ne­viena
to neliegs. Jo mani pienākumi
šeit man šļdet niecīgi kā smUSu
graudiņi.^, \ / ' ^ ^
/ Nd rīta. Ja .tīk^es iesēžos RbUrdsā
m apbraukāju visu? 10 lorda dārz­niekus.
Es esmu, ja tā var teikt, kas
līdzīgs ,,puķu meit^ei" un mans
darbs ir siļUkt visās 37 pils istabās
puķes. Tas ir skaisti un interesanti,
un es to pr6tu Jau itin labi zilajā
buduārā es allaž lieku dzeltenās 6i-rasas
rozes, zaļajā salonā balto kal-lasu
klēpi uh pelēkajā bibliotēkas
zālē — laša jsarkanos rododendronuf.
Vakarā mēs ar lorda ģimeni pa­rasti
sēžam pie kanuna, lasām vai
klausāmies radio tm pa retam sa-f
kām kaut vko jauku un laipnu. Es
pārģērbjos trīs reizes dienā — tā
šeit ir parasts; un pat tad, kad esmu
mājās gluži viena, pie pusdienu gal­da
es allaž uzvelku savu labāko iēa-^
pu. Es apsēžos, lepni paskandinu
sudraba zvaniņu, un mahi apkalpo
trīs sulaiņi melnās frakās, cēli un
sirsnīgi kā peršu gudrie;
Otrā dienā,ilužl kā vakar un aiz­vakar,
es atkal sēžos skaistajā, RoU-roisā
un braiicu un prasu sirmajam
večukam — virsdārzniekam: „Džon.
vai zaļā orchideja ir jau uzziedē­jusi?"
Tā ir ērta, patīkama'un šķietami
līdzsvarota dzīve, ko es šeit dzīvoju.
Pils īpaSnļekl Ir brīnišķīgi ļaudis, un
es nejūtu nekā no daudzinātās šķiru
starpības. Dzīve rit kā HjimoliņS no
kalna, klusi un viegli,.un tikai rei-zēm,
vēlu vakarā, kad uztvērējā iz­dzisis
pēdējfds songs un spīkers pa­teicis
savu mūžīgo „Good . nižit,
everybody", es reizēm sevi noķeru,
ka esmu atkal atgriezusies pie likte­nīgā
Jautājuma: Kādēļ es īsteni šeit
esmu? Un Vai šī dzīve ir tā, kas man
bija jādzīvo?.."
M. B., Anglijas ziemeļos.
iMiiiieiiiiisiiBiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiimiiiii
II
LCK apgāda L a t v i j a grāmata
galds
piedāvā nelielā skaitā:
R. un M. Kaudzītes Mēr­nieku
laikus, broš. , . . DM 7,—
Kr. Barona Latvju dainu
izlasi, Jes. .
Mākslas fotogrāfa A. Grap-maņa
dzimtenes ainavu
Izlasi Dzimtā zeme . . .
Mag. oec. K. Kalniņa ,„Do
You know that Latvia«.Z „ 1,20
Grāmatas izsūtām ar pilnu pēcmak­su,
pieskaitot pasta izdevumus.
14,-
2,50
LCK APGĀDS L A T V I JA
Esslingen/N.,
Ublandstr. 8 (14a).
ffiifinfffiffiivifmtiftninnnffnimiiiii
„SiivēJa", „krisfrga dama
un slepenu kungu kalpone
VĒSTULE LATVUAl NO
LONDONAS
Jūnija sākumā no Londonas lepna
tvaikoņa greznā kajītē uz AustdiUJu
aizbrauca Anna. Londonā viņa bija
visbēdīgākā šuvēja Llverppolstreet
stacijas tuvumā. Sūt vlņaļ' nebija
vaļas. Lai darbu atvairītu, viņa pra­sīja
nedabīiJ dārgas cenas un drēbi
samaitāja galīgi Totiesu no katra
klienta vai ciemiņa viņa prata izda­būt
adreses pašrocīgu ierakstu viņaa
kUehtu grāmatā. Anna savākusi
apm. 5000 latviešu adreses.
Anna bieži pārsviežas no zemes uz
zemi iVlņa krusto okeānus un kon­tinentus.
Viņai 1)ija bodīte Vladivo-stokā.
Tad tā dzīvoja Zviedrijā. Tad^
Austrālijā. Tad bija vājas šķiras šu­vēja
Londqnā. Anna labprāt tk^ut
ko mācās.' Austrālijā viņa mficījāļ
par šuvēju, lai to simulētu Ļondont.
Ldndonā^ tā veselu gadu/uzcitigi mH-cljās
par kristīgu dāmu, apmeklējot
sotnerlkāņu dievkaltK)jumus un bibe*
Ies stundas.
Anna prot labi mīcīt un labi rau-»
dzēt. Annas ietekmē Zviedrijas lat«>
idešu sstimē sāka rūgt. Nemiera
raugs neskaitāmu vēstuļu ^eiaft plū<<
da uz Vāciju, un an tur pavisam ea<
skai^gā trimdinieku eaimē radās ne^^
saskaijltas. Kad uz Angliju gatavo«
Jās plūst latviešu straumcļ > Anna ar
veiklu roku tur pārsvieda /augu no
Zviedrijas. Sin) rauga pikām daž­kārt
ļoti nacionāla izskats, bet tās
iedarbojas pēc Annas receptes. An­na
ir komunistu slepenā dienesta
darbiniece, viņas, uzdevums' — noor­ganizēt
garīgās dzīves sabbtāžu, celt
nemierus, apmelot cilvēkus, kas var
stiprināt latviešu tirimdas dzīvi,
pirkt dvēseles,* iegūt naudu, kas do«
māta dažādiem nacionāliem mērķiem.
Anna ir taisni ģeniāla šai ziņā. V i ­ņas
rīcībā ir labākās kajītei luksa
tvaikoņos, un viņa apdlpojusi ze­mes
lodi krustām šķērsām. A^naa
dārziņš ir plašs un labi kopts.
lu viņa sējusi Zviedrijā; stāds^ vhh
kuplāk sazēlis Anglijā, bet š! stāda
staipekņi sniedzas līdz Kanādai^ ^
ziedi birst Austrālijā. Anna nedo*'
mā ilgi palikt Austrālijā, be^ pār*''
sviesties tālāk uz Ameriku.
Londonā Anna bija šuvēja tādēļ^
ka iebraucējiem latviešiem trūka
drēbju. Daudziem viņa solfja tās
dāvināt. Kas aizgāja, tam sniedza
kafiju. Vai kādam iedots arī kāda
drēbju gabals, nav gadījies dzirdēt,
Bet visi gan Ierakstījuši savus, vārn
dus un adreses Annas sai*Āstos«
Austrālijā drēbju bada nav, tļjr sū­dzas
par garīgo badu. Anna to
klusinās. Kur-dzīvo latvieši, viņft
lasīs lekcijas — par filozofiju. Tam
nolūkam viņa 4 dienas pirms Iz-braukšanas^
apskrējusl Londonas vei­kalus
un ' saplrkusles filozofiskas
grāmatas. Pa ceļam viņa no šuvē­jas
pāwēi^sles par filozofijas dok­tori'.
vai tamlīdzīgi. Londonā vlņaa'
vārds bija Anna,^Austrālijā uzvārds
būšot cits. Bet uzdevums būs tas
pats. Un tikko Anna būs Austrālijā,
tur latviešos var ^sākties nemieri un
nesaskaņas gluži kā Zviedrijā, Ang­lijā,
Vācijā. Anna ir ļoti „nacionā-la"
un ļoti „ienīst" komunistus. Ti­kai
viņu darbu tā dara ļotļi sekmīgi
AustrāUjā esot arī čūskas. Kad aiz­brauks
Anna, tad viena tur būs vai­rāk,
pie tam v i ^ i Indīga. Esiet uz­manīgi!
r
Mūsu: pretinieki strādā ļoti rafi­nēti
un metodiski. Viņiem it skola,
viņiem ir loģika. Viņi zina, kādiem
faktiem seko kāda loģika. Mēs nīs­tam
komunistus, to viņi zina. Ja
komunisti brauca nometnēs atklāti
pierunāt braukt mājās, tiem Izdemo­lēja
automobiļus. Vai tāpēc lai mūs
aizmirstu? Šķiet, ka būtu aizmirsuši,
ļ bet neaizijfilrst. Netikuši iekšā at­klāti,
tie iet slepenus ceļus. Viņi
uzpeld mūsu vidū kā indīgas muš­mire
un mēģina greznoties sarkan­baltsarkanām
krāsām.
Nav lielāka kauna un pazemoju­ma
latviešu vidū, ja kāds izpelnām
komunista apzīmējumu. Bet ko ta­gad
dara komunisti? Viņi mēģina
Šī vārda nozīmi mazināt ņn strādā
vaiga sviedros. iTūkstoškārtīgos va­riantos
no neskaitāmām mutēm jau
birst aizdomīgi čuksti: ,JK:urS ir ko­munists?
Vai tas hav komunists?
Tas katrā ziņā ir komunists?" So
vārdu apzinīgi deldē, padara banālu,
nenozīmīgu, smieklīgu. Tas ir pēc
plāna un grafikas. Lai tai brīdī, kad
mēs kādu subjektu atmaskosim un
sauksim viņu īstā vārdā: „komū-nists",
to vairs neviens neņemtu
nopietni, jo šis vārds jau būs no­deldēts
un, Hetojot to visur un vai­rumā,
visiem apnicis. Tā ir v^ilft--
metode. ^
1 . 1
\' Ai