Bavarijas Latviesu vestnesis, October 15, 1949

              d.en, lo'ti). g. ij. ^^^^
ARS
MU AZllĀ
i r gadījums ar indok^T
Kbraukšanas uz Parīzi S
jnogaMnāt savu maizes ta
Iju, valstīs komunlstrbat
ugunsgrēkus, posta labiļki;
rīko nemierus gumu^
Jās^un cinka raktuvirS
t aA^tt cenSas iekļūt vaS
Ift vietējo laikrakstu rSak"
īdēttā apgabalā komunistiem
^ ņ u pretiniekiem
ienotas vadft)a8 un nopif^
ha^pretdarblbas plāna. KZ
Mas separāti un visur ir \Z
vai nākuši par vēlu. Pana,
halMardzītta varētu dot tikai
^a rīcība no visu apdraudēto
pufies. Pirmais redzamākai
kjums^Sinī virzienā ir nācis
'|iļ»;<?a»«kaišeka viņa saru!
fiUpīņu valsts prezidentu. Bet
ļ»niz5tu kopēju aizsardzību,
i Jāpārvar arī prestiža jautā-
[Ķ tas neizdosies, tad var sa-
*ta Āzijā tāpat kā^pitlera na-dālisma
laikā Eiropā, viena
Jc otras no iekšienes pagrauta
ķdēta krīt komunisma rokās
1a atbalsta no savu kaimiņu
^ • (IH)
umainas
iktuvesKongo
šakāa 2. pasaules kaŗS, no
ģeogrāfiskajām kartēm pek-uda.
kādas vietas apzlml-ļļl
vieta saucas Slnkoiobve un
uz pasaules Uelākajām urā-tuvēm,
kas atrodas Katan-
>vincē, beļģu Ķongo dlevid-vu
stūrī, netālu no Ziemeļro-un
portugāļu Angolas robe-
Ipat no oficiālajiem statisti-
[eteniem pazuda dati par So
raktuvju produkciju, un v6I IASV atomenerģijas komisija
nevienu skaitli, kas norādītu
] atrodamā urāna daudzumu
^ntftti ^
^.jainības plīvuri, kas kllj
Melnā kontinenta stūri, ne-i;
liet pacēlis žurnāla New8-
korespondeņts Gordons C.
mst aprakstīdams (8. 8.) savā
A ^2 Kohģo gūtos vērojumus.
"a|ftftt valstīm, saka Ha-w-
laikam gan uz visas ze-
Jes nebūtu iespējams atrast
tādu vietu, kas • būtu tikpat
lamledzamas kā Sinkolobve.
Klaa paša kontinenta vidū
.tlantijas un Indijas okeānu,
'a lasītājam par šo Āfrikas
teņfitoriju parasti irpriekš-par
necaurbrienamu tropls-igļu
apgabalu. īstenībā to-ikolobve
atrodas plašā aug-ļapm.
1800 m virs jūras llme-gada
caurmēra temperatūra
•stās ap 20 gr. pēc Celzija,
noļļtpītot pat zem nulles.
atradnes Kongo atklāja Jau
idā. Kopš tā laika šl vērti-jUa
rūda uzieta ari dažādis
ļetās, tomēr vēl arvien domfi,
colobves raktuve slēpj sevi
pusi no visiem pasaules urā-ļumiem.
Pati urāna rakšana
m H vienkārša. Raktuve at-vaļēju
krāteri, kas stiepjas
Blļumā, bet platumā aizņem
'fitkilometru. 'Nav sarežģīto
imo slēgto šachtu, kādas, sa-s,
piem., ogļraktuvēs. Kra-ikSā
sevišķas rokamās masl-
;valka dzinējspēku izlauž ue-iS
gabalus un iekrauj tos va-k6
elektriskās lokomotīves
augšup pa raktuves spirāUs-
_jalu terasēm.
:fi8 grūtības sagādā; izraktis
iransports. Pēc paviršās
|as apstrādāšanas rūda sajc
ļojumu pa šaursliežu
0 km cauri visam AfriKas
itam uz Lobito ostu Angoia.
Jrkrauj ASV tvaikoņos. Ta-jūras
ceļš uz Savienotajam
- vairāk kā 10.000 km. -
.uts, ko kara laikā pastavijl
lēja vācu zemūdenes,
pašu raktuvi var uzlūko J
mi drošu pret ienaidnieKa
'imiem, - tieši tās gruU aiz
iā attāluma dē}.
lobvas raktuvē ^rād.»
:ārt iedzimtie. Darbu vadi^
īSi tiem sagādāt tik labu «
iu. un dzīves apstāklis. Ja
nedzirdīgi pret komūnj;
valodām, kas laiku P !
a radīt sajukumu ^^^^^^^^^
.ntinentā un izlie f
[aktuvi par objektu
ndai. Melnajiem s^^^^
Vērtas arī i^gl^^ib s
l>jot" ceļu uz pa^^"^J ,
ia darbinieku posteņien^
I i<4
LAT?IA
Latviao New8paper
l^tdislied onder mcOM Civli
ļ^j^SĒs'OMslon Authorisation
Ifoīnber UNDP 198. Publisher
ggd ĪEdlton vmdemfirs Lam-
E011ng€n/N., Breite Str.
Ļ4, prlnter: Ungeheuer &
(jimer. LudwlgsbiiTg, Kdmer-l8.
PubUshedtwlceweekly.
drculation 11.000.
lATviAN KEWSPAPER;
Nr, 100 aU)
Sestd., 1949. g. 15. okiobcL
Iznfilc treSdl^fis tin sestdlenls.
Izdevējs: UtvleSu Centraifl Ko*
mlteJa. Galvenais redaktors; V
Lambergs; galvenā redaktora
vietnieks: M./Culltls, Redak^
torl: A, Bolfitelns, Fr. Igalfli
J. Jēkaljsons, B. ĶlselU. H,
Mlndenbergs, E. Ralsters., L.
Svarcs, Redakcijas adrese:
EssUngeh/N., Breite Str. 6 — 5,
telefons 17339.
V i
^1
ūtnis K. Zariņš
tautiešiem Vācijā
is vakars
D A R B A V Ī R U V I DŪ
GAIDĪTIE VIESI IERADUSIES
Latvijas ārkārtējo pilnvaroto, sūtni K. Zariņiii ar kundzi sagaidītāji
Frankfurtes stacijā sveica ziediem. Kopā ar viesiem redzams LNP pre­zidija
loceklis Un LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs.
Pēo tam, kad angļu Joslas tantieSi Jau aprīli var^a apsveikt sava
vidū Latvijas valsts augstāko reprezentantu» ārkārtējo pilnvaroto, sūtni
K . Zariņu, šis bridis gandrīz pēo pusgada pienāca aii amerikāņu Joslas
latviešiem. £!eturtdien Frankfurtes staolji, nākdams caur Parizi, pie­stāja
ātrvilciens, kas atveda gaidīto viesL Sūtnis K. Zariņ8 apciemo
amerikāņu Joslu kundzes pavadībā pēc ASV-ārlietu ministrijas oficiāla
ielūguma. Brauciens sūtnim dos iespeJu tikties ar mūsu trimdinieku
saimes lielāko grupu Vācijā, vērojot viņu dzīvi un uzklausot bēg|u do­mas
un vēlējumus, kā ari tiešās pārrunās ar amerikāņa pkupācijas un
I RO iestādēm iztirzāt aktuālākos latviešu trimdas dzīves Jautājumus. <
akreditētus
DP delegācija iesniegs memorandu ASV augstajam Icomisaram
y Amerikāņu Joslas DP nacionālo komiteju sakarnieka apspriedē ar
mo vadību Bad Kisingenā, degpunktā izvirzījām jautājums par DP tie- i
dsko aizsardzību pēo I R O darbības izbeigšanās. Nacionālo komiteju pār­stāvji
pbrms braukšanas uz Bad Kisingenu iepriekš bija pulcējušies ap­spriedē
Minchenē^ lai saskaņotu atsevišķo tautību domas. Jautājums i
ļ^ar Vācijā palikušo DP tiesisko aizsardzību un palīdzību no I R O puses
virnav izlemts un, cik paredzams, noteiktākas vadlīnijas ^s svarīgās
problēmas Izkārtošanai dos I R O ģenerālpadomeis konference, kas paš-reia
netiek 2enēvja. Apspriedē Bad Kisingenā DP nacionālo komiteju
pārstādu savas prasiķas Ietvēra 8 galvenos pui*ktos. Ari tie DP> kas
bfis spiesti Vācijā palikt, nevēlas iekļauties vācu pavalstniecībā un tā-i&\
noteikumos ir jāparedz, ka pret pašu palicēju gribu vācu pavalst­niecība
nav uzspiežama. Nākošā prasība bija, lai nacionālajām grupām
*^4otu zināmu nacionālu autonomiju, akreditējot pārstāvjus pie vāqu
taldfbas un augstā komisāra. Palicēji arī gaida vienreizēju materiālu
palŅdļitu, kas būtu uzskatāms kā palīdzība iekļauties vācu saimniecībā.
darba pārvaldēm centīšoties sagādāt
darbu un dzīvokli un tad pama^m
tos izvietot. Līdz šim vēl neviens
no nometnēm neesot izlikts, un tikai
daži simti nu visiem intervētajiem
esot zem jautājuma zīmes. Visas ne­pareizības
un pārpratumi rūpīgi no­skaidroti
un kļūdas labotas.
Sanāksmē sakarnieki iepazinās ar!
ar likumu par atlīdzību personām,
kuras politisku, rasisku vai reliģisku
iemeslu dēļ cietušas no nacionālso-
(Turpinājums 4. Ipp.).
Sls.^galvienās problēmas Iztirzāja
sikak un vienojās, ka kopējo DP
memorandu IRO galvenais štābs
vSlreiz apspriedīs m tad dos savu
atsauksmi. Pēc IRO atzinuma sa-ijemSanas
pašu DP izraudzīta dele­gācija
personīgā vizītē memorandu
iesniegs ASV augstajam komisāram.
Viena no galvenajām DP pārstāvju
prasībām bija, lai IRO neizlemj kar­dinālus
DP nākotnes jautājumus,
nesazinoties un neapspriežoties ar
pārstāvjiem. IRO štābs arī no
fiavas puses apliecināja gribu šos
Jautājumus kārtot ar vislielāko rū­pību
un Jau tuvākajās dienās IRO
tieslietu vadītājs no Zenēvas iz­brauks
uz Vašingtonu. DP jautā­jums
decembri vai janvārī nāks arī
UN darba kārtībā.
tālākās sarunās nacionālo komi­teju
sakarnieki izteica neapmieri­nātību
par to, ka dažādas komisijas
no ASV brauc uz Eiropu un Vāciju
iepazīties ar bēgļu problēmu, bet
aažkārt pat neiegriežas nevienā DP
nometnē, pašas neizrāda interesi uz­rausit
DP pārstāvjus un atgriežo-wes
dažkārt dod neobjektīvus sprie­dumus..
Sakarnieki prasīja IRO pall-
^ibu, lai tā caur savām pārstāvī­bām
laikus sazinās par šo komisiju
jnaršrutiem un dara iespējamo, lai
Komisijas iepazīstas ar īstajiem DP
ļļn to dzīves apstākļiem un apmek­lējuma
laikā stātos kontaktā arī ar
pārstāvjiem.
Vēlreiz apspriežot padomdošanas
fiKciju. IRO štābs atkārtoti pasvīt­roja,
ka nekādā ziņā tā nav pārpro­tama
kā izsijāšana no nometnēm —
skrīnings — bet gan vienīgi, lai pa-ļiozetu
izšķirties par emigrāciju.
Līdzšinējā aptaujas gaita esot de­vusi
šādus skaitļus: 25.000 ģimenes
pašreiz ir emigrācijas procesā, 25 ģi­menes
pieteikušās repatriēties, 900
veļas brīvprātīgi palikt Vācijā, 5500
personas atzītas bez jebkādām izre-uzem
izceļot, 4000 personas ilgstoši
^tjodas dažādās dziedniecības iestā­des
un 90 DP atteikušies no jebkā­da
lēmuma. Vēl jāintervē esot 26.000
e^nienes. Ja kāds apzīmēts nodoša­nai
vācu saimniecībā, tad tas tomēr
^enoziniējot,- ka tūlīt un bez kādas
Palīdzība?, Tik drakoniski varētu rī­boties
tikai pret personām, kuras
var eniigrēt, bet tomēr atsakās to
^^nt. Tiem, kas nevar emigrēt, bet
savas vainas dēļ, IRO saziņā ar
Frankfurtes stacijā sūtni K. Za­riņu
sagaidīja LNP prezidija un LGP
priekšsēdis J. Celms, LCK priekšsē­dis
H. Klarks, LNP prezidija locek­lis
un LCK vicepriekšsēdis V. Lam­bergs,
LCP sekretārs P. Greizis, LCK
finanču daļas vadītājs J. Niedra, kā
ari latviešu darba vienību pārstāvji
— Baltijas sardžu un darba vienību
sakaru virsnieks ASV armijas gal­venajā
mītnē Heidelbergā maJ. M.
Ratermanis, Frankfurtes darba .vie­nību
rotas komandieris kapt. A.
Strautiņš un Fr. Kukulis, Manbei-mas
rotas kapt. J. Kalniņš, Hanavas
rotas kapt, K. Blite un Itn. Plakans.
Sarkanbaltsarkanas rozes un lili­jas
sūtnim un viņa kundzei stacijā
pasniedza LCK priekšsēdis H, Klarks '
un Frankfurtes darba rotas koman­dieris
kapt. A. Strautiņš. Jautāts par
pirmajiemi tālā ceļa iespaidiem, sūt­nis
K. Zariņš teica: «Nogurumu ne­jutu
» jo vienmēr vislabāk jūtos tad,
kad braucu ciemos pie .tautleSiena.**
Tāpat kā savā laikā angļu joslas
braucienā sūtnis vispirms ieradās
pie mūsu darba vīriem Osnabrika,
tā arī šoreiz viņa pirmais apmeklē­jums
bija veltīts latviešu darba vī­riem
Hanavā, Reinas-Mainas lid­laukā.
Pēc īsas atpūtas sūtnis K. Zariņš
ar kundzi jau pīkst. 9 vakarā iera­dās
latviešu darba vienības mītnē,
kur viesus sagaidīja komandieris
kapt. A. Strautiņš un augstākā ame­rikāņu
priekšniecība — maj. Bidels
un kapt. Papass. Rotas sarīkojumu
zālē ierindā bija nostājušies 2001at-viešu
darba vīru, kas sasveicinoties
augstajam, viesim * uzsauca „Esl
sveiks!" Lauru kokiem im nacionālo
krāsu dālijām dekorētā zālē sūtni
I ĪSOS vārdos uzrunāja vienības ko-
MINISTR.U P R E Z I D E N T S G R O T Ē V O L S P R A S A ATZĪT ODERAS-N
E I S A S lUNIJU UN AMNESiaiT A G R A K O S N A C I O N Ā L S O C I Ā L I S T US
Berlīne (B). — Bungām rībot, fan­farām
skanot un policistiem maršē­jot,
trešdien Austrumvācijas jaunils
ministru prezidents Oto Grotevols
tautas padomes trešajā sanāksmē pa­ziņoja
sava kabineta sastāvu. Pa­domju
joslu pārvaldīs 18 minstri.
Ieskaitot pmšu Grotevolu, SED resp.
komunisti dabūjusi 8 ministrijas, to
skaitā ari Iekšlietu, tieslietu un Izglī­tības.
Sajā pašā sēdē, kufā bija re­dzami
augsti padomju virsnieki jaf
sūtni Semjonovu priekšgalā, kā ari
Polijas, Unijārijas, Rumānijas un
Bulgārijas pārstāvji, Grotevols no­lasīja
jaunās valdības deklarāciju.
Kabineta programma ietverta 6
punktos; Grotevols deklarēja, ka au­strumu
valdība savu ārpolitiku pa­kļaus
Varšavas konferences vadlīni­jām,
prasīs Oderas-Neisas_ linijas_ at­zīšanu
par „miera robežām", rūpē­sies
par tirdzniecisku attieksmju no­dibināšanu
ar komunistisko Ķīnu.
1950. gadā atcels pārtikas līdzekļu
racionalizāciju, izņemot gaļas, tauk­vielu
un cukura kartītes un prasīs
amnestiju ajŗrākajiem nacionālsociā­listu
partijas biedriem. Runas tur-pināiumā
Grotevols asi uzbruka_ rie­tumiem,
norādīdams, ka tie nolēmu­ši
izmantot vāciešus par ..lielgabalu
barību". Ministru prezidents centās
ie^^alvot, ka viņa kabinets ir neatka­rīgs
un ka tas pieliks visas pulēs,
lāl ar Padomju savienības atbalstu
atkal apvienotu visu Vāciju.
Deklarācijas turpmākā daļa bija
viena vienīga slavas dziesma Maska­vai,
kuras „atbrlvešanai jāpateicas
par austrumu republikas tapšanu".
Rietumberlīnes vācu laikraksti ziņo,
ka trešdienas izdarības atgādināju­šas
skumju komēdiju, par kuras sta­tistiem
vajadzējis būt austrumjoslas
iedzīvotājiem Kāds norvēģu žurnā­lists
ironiski izteicās, ka„vāciešiem
tagad atkal ir savs vadonis un tie
var maršēt". Kamēr krievu licencē­tā
prese apgalvo, ka ,,spontānajās
tautas manifestācijās" piedalījies
miljons cilvēku, rietumu prese šo
skaitu novērtē uz 200.000.
Rietumu žurnālistiem visvairāk
dūrās acīs tas apstāklis, ka austru­mu
joslas jx)licijas formas tērpi ļoti
atgādināja SS apģērbus. Manifestā­cijās
piedalījās arī apm. 50,000 vācu
jauniešu, kas, tāpat kā Hitlera lai­kos,
nosoļoja gar skatītājiem, rībinā­dami
bungas un pūsdami svil^iēs.
Tautas padlomes sēdē bija aicināts
ari amerikāņu augstais komisārs
Džons Mekloijs. Viņš tomēr uzska­ti
i a par svarīgāku doties uz Berlīnes
universitāti, lai pasniegtu tai lielāku
skaitu technisku grāmatu. Saviem
tuvākajiem līdzstrādniekiem Mek­loijs
izteicās ka ierašanos universi­tātē
viņš uzskata par nozlm'^āku.
mandierls, apsveikdams to kā lat­viešu
tautas augstāko reprezentantu
un pateikdamies par sengaidīto ap­ciemojumu.
«Ministra kungs," teica
kapt. Strautiņš, „varu Jums aplieci­nāt,
ka mēs katrā laikā varēsim
tautas priekšā ar atklātu sirdi nodot
norēķinus par savu darbu"
Atbildot apsveikumam, sūtnis K.
Zariņš starp citu teica: «Izjūtu pa­tiesi
lielu prieku, ka atkal varu būt
šodien pie Jums kā pirmajiem. Pirms
sava brauciena es vairākkārt pra­sīju
sev, — ko gan es varētu jums
pateikt? Es nevarēju jums atvest
nekādu prieka vēsti, bet tomēr varu
jums apliecināt, ka dienu no dienas
mēs tuvojamies mūsu cerību atri­sinājumam,"
Runas turpinājumā sūtnis īsumfi
iepazīstināja darba vienību vīrus ar
starptautisko stāvokli, k ā ^ ŗ ī pastā­stīja
par savām pllnvarāiti un to
nozīmi pašreizējā situācijā. „No v i ­sām
Eiropas tautām/' uzsvēra sOt-nts
Za(f1ņ8;^,«JKtWrifiS'ft^
šas jo sevišķi anglosakšu tautas."
Iztirzājot pasaules politisko attīstī­bu,
sūtnis norādīja, ka mūsu stā­voklis
arvien vairāk uzlabojas. īsu­mā
novērtējot darba vienību nozī­mi,
sūtnis teica: „Ar savu krietno
darbu jūs esat latviešu tahtas vārdu
aiznesuši tālu pāri Vācijas robeitām.
Variet būt droši, ka tādēļ jūs ne­aizmirsīs.
Esmu pārliecināts, ka po­zitīvi
atrisinās arī jūsu izc^ilošanas
jautājumu."
Pastāstījis par raksturīgākajām
parādībām latviešu dzīvē Anglijā,
sūtnis īsumā pieskārās jautājumiam:
cik ilgi turpināsies mūsu trimdas
laiks? «Nevaru pateikt mūsu atbrī­vošanas
stundu un brīdi, bet ir
skaidrs, ka austrumu varmācība n%-
kad visu pasauli pārspēt nevarēs.
Pašreiz pasaulē cīnās divi uzskati—
demokrātiski kristīgais pret austru­mu
despotismu. Paldies Dievam, ka
tieši Savienotās valstis ir gatavas
likt svaru kausos visu, lai cīnītos
par cilvēces labāku nākotni. Turie­ties
kopā un esiet droši, jo jūs esiet
tie, kam trimdā jānes mūsu karogs
visaugstāk. Dievs, svētī Latviju,"
Pēc kopīgi nodziedātās Latvijas
himnas latviešu darba vienību vār­dā
sūtnim pateicās sakaru virsnieks
maj. M. Ratermanls, pasniegdams
mīļotajam viesim baltiešu darba
vienību goda nozīmi. „Reizē ar šo
nozīmi mēs dodam Jums līdzi savas
sirdis, savu spēku un ticību nākot­nei,**
teica maj. Ratermanls. Par
godu augstākajam Latvijas valsts
pārstāvim atskanēja trīskārtējs „Lal
dzīvo-" Jūtami aizkustināts, sūtnis
K. Zariņš piesprauda sev pie krū­tīm
dāvināto goda zīmi, sacīdams:
«Esmu tagad vēl ciešāk saistīts ar
jums visiem."
Darba vienību amerikāņu vadī­bas
vārdā īsu uzrunu teica maj. B i -
ders, kas drīzumā dosies no Eiro­pas
atpakaļ uz ASV: «Es negribu
teikt Šodien ardievas, bet gan — uz
redzēšanos! Man tikko bija gods no­klausīties
ministra kunga uzrunu,
un no savas puses gribu piebilst, ka
viņš var būt uz jums lepns. Labprāt
vēlētos ar jums visiem sastapties
kādreiz vēlāk Amerikā.**
Nemanot aizritēja vairākas stun­das,
ko sūtnis pavadīja personīgās
Dārrunās mūsu darba vīru vidū, ro­dot
sirsnīgu kontaktu. Gluži negai­dīti
sūtnis sastapās ar sava novada
tautiešiem — rūjienieti Bietagu uc.
Vakara nobeigumā sūtnis K. Zariņa,
vēlreiz uzrunādams vienību ameri­kāņu
vadll)u, teica: „Tāpat kā jūs
esat lauzuši Berlīnes blokādi, es no­vēlu
jums kādreiz salauzt austnimn
despotismu un agresijul" H. IVL
IRO vēlreiz klau­vēs
pie pasaules
sirdsapziņas
ĢEl^ERALDIREKTORS DONALDS
KINGSLEJS GlUB «GROTI IZVIE<
TOJAMOS" NODROŠINĀT A R NE­PĀRPROTAMIEM
LIKUMIEM
Plašā ziņojumā par DP stivokU,
kas sagatavots Jaunajai IRO ģenerll*
padomes sesijai Ženēvā, ģenerU^i*
rektors J. Donalds Klngslejs sīki ls<
tirzā kāds ir tā saukto «grflti ievie­tojamo"
DP skaits, iedalUums un li-redzes.
^
Ģenerāldirektors savā siņojumi
uzsver, ka DP radikāla samazinUa*
na bils iespējama tikai tad, Ja iece­ļošanas
valstis grozīs un mllistlnii
uzņemšanas noteikumus. Tāpio viņi
vēlreiz aicinājis visas valstis groill
ieceļošanas noteikumus tā, lai varē­tu
ieceļot lielāks skaits fiziski vesela
DP, kas pē€ līdzšinējiem noteiku­miem
to nevar, kā ar! pieņemt spe­ciālus
likumus, kas ļautu dot patvē­rumu
zināmam skaitam slimu, aklu
un nespējīgu bēgļvi.
Tālāk Donalds Klngslejs norāda,
ka dažas valstis Jau Izteikušas ga­tavību
šādā veidā rīkoties. Pašlaik
notiek sarunas ar Norvēģijas valdī­bu
par zināma skaita «grūti izvieto­jamo"
uzņemšanu. Izraēlas valdība
izteikusi gatavību uzņemt visus žī­dus,
kas nevar izceļot citur veselī­bas,
sociālu vai legālu problēmu iSĻ
Jaunzēlande izteikusi gatavību uz-
(Turpinājums 4. Ipp.).
Sociālistu uzvara
No^vēdjā
Oslo (BBC). — Parlamenta vēlē­šanās,
kas notika pirmdien, pārlieci»»
nātāju uzvaru guvusi norvēģu strād­nieku
partija, t. i. sociālisti. Ar šādu
iznākumu norvēģu vēlētāji aplieci­nājuši
ar! savu uzticību līdzšinējai
Einara Gerhardsena yaldibai.
No 150 deputātu vļetām sociālis­tiem
ir 86 deputāti līdzšinējo 76
vietā. Tas nozīmē, ka šai partijai ari
jaunajā parlamentā ir absolūtais
vairākums. Komunisti vēlēšanās cie­tuši
katastrofālu neveiksmi, lldzšl-nējo
11 deputātu vietā viņiem Jau­najā
parlamentā vairs būs tikai l
pārstāvis. Pārējām partijām vēlēša­nu
iznākumi lielākus pārsteigumus
nav sagādājuši. Konservatīvie, kuru
priekšgalā ir no Zenēvas Tautu sa­vienības
laikiem pazīstamais Ham-bro,
zaudējuši 2 deputātus, kautgan
pirms vēlēšanām visumā gaidīja vi­ņu
lielāku uzvaru.
Ministru prezidents Gerhardsens
par vēlēšanu iznākumu Izteicās, ka
valdībai ta^ad jauns un veselīgs pa­mats
līdzšinējās darbības turpinā­šanai.
«Mūsu uzvara tomēr nekādā
zioā nenozīmē, ka nprvēģu saimnie­cībai
draudētu lielāka apmēra na-cionalizācjja,"
mierināja premjers.
Pēc tam, kad komunisti izrādijunies
par vienīgo partiju, kas savā vēlē­šanu
propagandā pārmetuši valdībai
Atlantika pakta parakstīšanu, viņš
guvis pārliecību, ka vēlētāju lielais
vairākums akceptējis min. Langeg
vadīto ārpolitiku. Piedalīšanās vēlē­šanās
bija daudz dzīvāka, nekā
pirms 4 gadiem klāt nācis gandrīz
Vi miljons jaunu balsotāju.
Padomju savieniba
uzsākusi deportācijas
ari Kauki^za
Londona (F.) — BBC ziņo, ka
Grieķijas valdība iesniegusi jaunu
notu Maskavā, protestējot pret grie­ķu
deportācijām no Grūzljas. Pēc
informācijas, kr?s saņemta Atēnās,
viņus spaidu kārtā pārvieto uz Ka-zachstanu
BBC sakās zinām, ka
pēdējā laikā NKVD no Kaukāza de­portē
uz Āzijas vidieni arī turkus,
arābus un armēņus. Izsūtīto vietā
nākot krievi.
.5 1 I _
t
• i
H
1 \
I
i
'•m