1950-03-22-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Trešdien, 1950. g. 22. martā
LATVIJA
los, kas ar ni-s*
l^u jrobi4t ^^^^^^^^^
aŗtotas var ļamies il .F^^
srak nebij ^vS
a^ts domāt, kf^?^^»i8 iz.
U»^ Protams neS^^^J^l'
nabagu a t i s , ^ »ievg;
sava]
. speci
inoi fi^gulda sava^^^- ^kl
Mattistās k^s^^^«S 1^5»? ar kurieiTJvau,
«tibas pakāpi,
ia?a, pirms kāpura? • i
M / a s pargrS"^ f
^nomirst badi ^^Vn
^^^1^ Plāno p a S^J
savam^'Š^^Si^
c savļi. speciālo
te_tam tās
ir SS^^r
-jZiv^s centri ar? . ^
ttS ;Wvnieciski n^^^^'^'aj,
rlai^k lītu par anJS 'J»^
ļ t S s veidiem uti pars.iTu.
-.j^^aļ^erimente^ ī^?"'
ili^^^isa^ šis, pSS "y^-
ļ^ādibu izskaidro
i p ļ ^ nerviem u^aS
W;%E?s process k
tei^^ radušās haS
?S ;W?^saiiu slinuiieijg
^/•secina: ja ar VIHK»
1 # k ļ ū s t redzamler
^alucinācMas. Bet li
vel tālāk unkon.
^ ^ l ^ j i ļ . ievingrinājās
Waw tad acs tiklenj
isg!<|^ stiprai, ka tā xm
*aĶtoJnrmis un iedomu
ggpl^klStesosām personām
ģ ^ a s pats ar dzirdes m
ti. muskuli
' niu» Ja ievingrinājās !!(•
daudzumu sakoncentrē
dSt Iconcentreti vienā vif.
iespēju priekšmem
||lteii8š.v;-iSt- ar repij.'
Jļpiiieni visu^^^t^ panijls,
T ;ka,; ii0pi«ietojot līķ
«sot iftispējams pāntsi
citu personu, ti, no ib'--
i»-:::tiz otrām sīpadzenem
;tsiuniā.
il;^0l^hīaiy pretējā ^a-
^arlausu apzibu
uti ^atbibu. \& U
:^9ķet^vi auM t\h
a$ autonomijas, tsid
'Vafi's klusināt,
ttluam var pievieno*
ļkutku, ar fomulām
as iet lēcieniem, mēs
ar gataviem apzīmējumu
pamati n^Tf^az nav
tl, Be% tam domājoSais
ielaist, ka ārpus 20. |. s.
is robežām vēl kaut kas
, un. ka reiz nodibinātSs
m bift grozāmas. Selt at-orādit,
ka pirms dažiem
i par neapgāžamu patlo-atomu
nedalāmība. Gii*
, ka prāta spējām ir ap'
tas darbojas, analizēdams
s Sr apla robežās. Kaļļ
nu, kas atrodas ārpus .S
ijpej rast tikai Instintu
uta.
izālējoties no prit»
ipēiams atvērt durvis M
ti; klausīties spēkus, ķas
:ek§ienē, skatīt savu ļn-a
novest to apziņā. V"
Wda kļūt ne tikai pat;»?;
ari par savas instinKtn
•vienas tās dafas, pieņ'.
,iiV — vadītājiem, m
ilgstoši un uzmanīgi vin-varam
panākt varu W
^ķermenī, kas pa'»?
. Ir iespējams, pieļf
iiās savas rokas vai r
ttsrēt siltas un ŗ
atbrīvoties no
nevēlamām parādPļ'
,turēt sevi mierinu. 2
un, Ja vajadzīgs, ifļ
Jzams, nav nekas m
gtt mācībai (maģija;).
lāčiba (bez zinātmska
ļazTstama jau kops nm
, un to pārvalda oa*
I desmitā, šķiet Pļrm^
lers uzdrošinājies f
5todi lietot sava «J^^^
iisno,iamies fr^nSa RJ^
aidām mēs tlkaj kons;
aprāšana nāks velaķ.
ka emplrijai ir mfļ
rašanās procesa, un ,
irē redzam visai spg;
y em^mija. tai se^ ļ.
; ~ ārstniecz-ka V^^^'^
fadu tūkstoši, lai ari
letoiļes t'ktu, Kaut
^kļautas Tietumu SK^^^^^.
^ošnm nrātam.
>il va^f^dzl^'^^ ^ai uz
.i dzFves ('^^S'par
[etodes tiktu atzītas F
iem, - ne*
, irisdirībāra pa_f un
dība- ir at-
Vap ar eilvēlia V^i^^s
ķziņas spēkiein. 1^;^^.
m un .izveidot ar
:a- iespējam:^, «zsua
pārraidī_sana uo^^pj^
Tas panaKams ļ -,^1,.
t un ar dz^ri^'r cii-
•ira spriedumiem ar
spēkiem nākotnes F
izskaidrojama
,ri ar tiem pieff
•un zemapziņa
Km protot riKolej^^
Kbai, rodas nepar*
Etniecibā,
^Mtf^o» fmiH (Beig as)
Odete Samsone tomēr izturēja
Pēc pārdzīvotās lidmašīnas katastrofas
Odete gaisa ceļa mēģinājumus
uzdeva. Smaidīdama viņa
sacīja saviem Bekerstrīta priekšniekiem:
„Mani kungi — šķiet, ka
neesmu radīta lidošanai. Kā būtu
ar ūdens ceļu?"
Bekerstrīta pārsteigums un izbrīna
bija liela — vai tiešām tik
daudz drosmes var būt šai mazajai
sievietei? Viņa nokļuva uz kāda
karaspēka transporta kuģa, kas devās
uz Gibraltāru, Kādā mazā zvejas
laivā viņa sasniedza Francijas
piekrasti un sešus mēnešus strādāja
Kannās ar ļoti labiem panākumiem.
^ Viņa ieguva jauno zemūdeņu
bažu plānus no Marseļas ostas
un neraugoties uz to, ka Gestapo
ierēdņi pamatīgi pārbaudīja vilcienu,
kurā brauca Odete, viņa tomēr
nogādāja svarīgos dokumentus drošībā.
Vēl vairākas citas reizes Ode-tei
Samsonei izdevās izkļūt no Ges-
I tapo pārbaudēm sveikā, bet tad
j 1943. g. 16. aprīlī viņu notvēra.
Izrādījās, ka Gestapo ierēdņiem
biļa jau zināms, ka Odete ieguvusi
, ^zemūdeņu bažu plānus, tāpat arī,
ka viņai zināmas vairāku citu angļu
aģentu uzturēšanās vietas. Sākumā
Odeti pratināja ļoti pieklājīgi
kungi pde labi klātiem galdiem,- bet
ļ kad tas nedeva nekādus panākumus,
Gestapo paņēmieni kļuva pakāpeniski
mežonīgāki. Kādā pratināšanā
viņai zvēriskā kārtā nomauca
abu kāju nagus. Tomēr
Odete palika mēma. Gestapo ierēdņu
mežonības pārtrauca kāds augstāks
funkcionārs, kam bija kļuvis
skaidrs, ka Odeti šādā kārtā nepie-veiks.
Pēc neskaitāmām pratināšanām
viņu ieslodzīja kādā tumšā, mazā
bunkuri, kur tai bija jāpavada 6
mēneši bez mazgāšanās un bez pastaigām
cietuma pagalmā, kas bija
atļauts citiem ieslodzītajiem. Aprīlī
viņu apcietināja un tikai oktobra
beigās tā pirmo reizi varēja apmeklēt
mazgā tuvi. Pēc tam Odeti
uz 10 minūtēm izlaida cietuma pagalmā
brīvā gaišā.
1944. gada 12. maijā viņu, dzelžos
ieslēgtām rokām, nogādāja uz Vāciju
kā „speciālu gadījumu". Rā-vensbrikas
koncentrācijas nometnē
.O'deti atkal ievietoja tumšā pagraba
bunkuri, kur viņai, neredzot gaismas,
bija jāpavada 3 mēneši un 11
dienas. Vēlāk viņa pati izteikusies,
ka šos briesmīgos mēnešus viņa-veģetējusi
transam līdzīgā stāvoklī.
Augusta vidū, kad sabiedrotie bija
izkāpuši Dienvidfrancijas piekrastē,
kā atmaksu cauri viņas bunkurim
izbūvēja centrālās apkures rores,
kas sakarsēia telpu tādā mērā, ka
viņa beidzot zaudēja samaņu. V i ņas
spēki bija pagalam. Kad Odete
1944. gada septembrī beidzot atkal
uz dažiem mirkļiem nokļuva brīvā
gaisā, vina pakrita un gulēja vairākas
minūtes zemē, neredzēdama un
• nesajuzdama nekā ap" sevi. Tad
viņa sāka pamazām rāpot un mēģināja
atvērt acis Sargiem, kas bija
sapulcējušies pagalmā, viņas izturēšanās
sagādāja skaļus smieklus.
Pēc tam Odeti nogādāja uz slimnieku
baraku, kur tā pamazām atkopās.
Nedaudz atžirgusi, viņai tomēr
atkal biia jāatgriežas savā vecajā
bunkuri un iāpavada tur vēl
.'ieskaitāmas nedēļas.
1945. gada 16. aprīlī, tieši divus
gadus pēc Odetes apcietināšanas
fiāvensbrikā pienāca Himlera pavēle,
kurā bija noteikts, ka visi^smagie
gadījumi likvidējami. Pavēli iz-piMīja
precīzi — izņemot septiņus
gadījumus — kuros nometnes komandants
Sūrens bija izšķīries rīkoties
citādi. Odete Samsone piederēja
pie šiem seDtiņiem gadījumiem.
28. aprīlī — Odetes 33, dzimšanas
dienā -- viņas bunkurā ienāca Sū-rens.
Zīmīgi viņš parāva ar pirkstu
sev pāri kaklam un sacīja: „Rīt
pulksten 6. no rīta iuras būs jādodas
projām!" Pēc tam Sūrens aizgāda,
nebildis vairs ne vārda. Ode-tei
nebija tag'^d nekādu cerību izglābties,
bet viņa nezaudēja aukstasinību.
Bija pulksten 8 nākamā
rītā, kad ienāca atkal Sūrens, viņš
paņēmR Odeti pie rokas un izveda
cauri nometnei, kur valdlia liels sa-trau^
ms un kņada. Pie vnrtiem
stāvēja melnais cietuma auto. ar
kuru gatavoias bēf^t vpirāki SS vīri.
Tagad Odete noiauta, ka krievi
devušiem ii-^'hrM.knTVļ^ un drīz varēja
sasnie.^t P.āvensbriku un tomēr
ps^ ļ^ōrin brī"-^ ^r]nu ieveda kādā
citā cietuma ēkā un ieslodziia no
jauna. Daž-'idās nometnes malās bija
dzirdama šaudīšanas, kas vilkās
gandrīz cauru nakti.
Nākamajā rītā Samsone konstatēja
ka viņas kameras durvis ir atvērtas
un viņa izgāja ārā. Viņa sa-'
«leklēja nometnes komar-dantūru
un gribēja, lai viņu tioved pie komandanta
Sūrena. 'Gaidīdama sarunu,
Odete nejauši dzirdēja skaļrunī
jaunāko frontes ziņojuriu.
„Berlīne kritusi," teica spīkers. Tā-lāk
tas ziņoja, ka angļi sasnieguši
Libeku, vācieši kapitulējuši Itālijā
Jaunie Mmdas
paubosana
Trimdas meistarsacīkstēs paukoSanā
Eslmgena sīvākās cīņas notika zobenā,
kur 4 dalībnieki sasniedza vienādu punktu
skaitu. Pirmo vietu izcīnīja vecmeistars
A. Aizstrauts. 2. Ralsters, 3.
iLMaheUs
^tt. Viņa pat nepakustējās, dzirdēdama
šis prieka vēstis. Tad atvērās
durvis, un Sūrens stāvēja uz
sliekšņa, nemaz neslēpdams savu
izmisumu un asarām pārplūdušo seju.
Odete pieprasīja savu atbrīvošanu,
bet Sūrens tai uzbrēca: „Karš
vel nebūt nav beidzies, pazūdiet
atpakaļ savā alā!"
Pienāca vakars, nakts un nākamais
rīts. Neviens nelikās par Odeti
ne zinis. Tikai 3. maija priekšpusdiena
viņas bunkuri ienāca kāds
SS virs un uzsauca: „Nāciet līdz!
Bet taisieties ātri!"
Odetei par pārsteigumu viņu veda
uz nometnes izeju, kur stāvēja trīs
izbraukšana; sagatavoti automobiļi,
Visas vietas bija aizņēmuši augsti
SS virsnieki. Viens vāģis - spožs,
tumši brūns Mercedes piederēja pa-š^
m_ Fricim Sūrenam. Pie stūres
sēdēja komandanta kungs personīgi.
Odetei bija rezervēta vieta blakus
viņam. Pa ceļam komandants kādā
mežmalā apturēja, lai sadedzinātu
svarīgākos nometnes aktus un dokumentus.
Pret Odeti viņš izturējās
apbrīnojami laipni, 'piedāvāja
pat sviestmaizes un vīnu. Tad, uzsākdams
sarunu, Sūrens. pastāstīja,
ka viņš nodomājis to aizvest un nodot
amerikāņiem. Tā arī notika,
tikai cerētās laipnās uzņemšanas
vietā Odete bija šoreiz tā, kas nodeva
savu mocītāju amerikāņu rokās
ar vārdiem- „§eit saņemiet Rā-vensbrikas
nometnes komandantu.
Viņa vārds Fricis Sūrens."
Pēc atbrīvošanas un atgriešanās
Londonā Odete Samsone sastapās
ar Pēteri Cerčilu, kas arī bija angļu
aģents Francijā un sagaidīja atbrīvošanas
stundu Zaksenhauzenas
nometnē. Cerčils un Odete Samsone
bija iepazinušies Frezneses Gestapo
cietumā. Abi saņēma augstāko I vienība dramatiskā cīņā uzvarēja
Lielbritānijas atzinības zīmi — Ge- ļ pfalcu 2:0 (0:0V Pfalca spēlēja bez
sava labākā vīra Friča Valtera, bet
Bavārijai abus vārtus guva centra
uzbrucēis Sāde.
Sekmīgākie meistarsacīkšu dalībnieki
(no kreisās): Ralsters, Stabulls, H. Aizstrauts,
A. Aizstrauts un Trekteris
H. BlStēvioa uzņēmums
Stabulis, 4. H Aizstrauts 5. Pulsts un
6. Trekteris. Spagā uzvarēja Stabulis,
2. H. Aizstrauts, 3. Trekteris. 4 .Ralsters,
5. A. Aizstrauts un 6. Bachs. Stabulls
uzvaru izcīnīja ari floretē atstājot 2.
vietā Trekteri, 3 A.. Aizstrauts, 4. Rais-ters
un 5 Bachs Raisteram šī bija pēdējā
cīna ^^ācljā, jo Sinis dienās vinS
izr;!'»o uz ASV. Pirms sacensībām jau
Izceļojis Anderscns. Par spīti sastāva
sistemātiskam sarukumam latviešu paukotāju
saime vēl vienmēr ir visai ro'<I-ga.
un 19. martā" paredzēta vienību ;ia-cens^
ba ar labāko vācu vienību Vir<<^m-bereā.
0.
VĀCIJAS KAUSU IZCĪNA
BAVĀRIJA
Svētdien Stutgartē 90.000 skatītāju
klātienē notika fināla sacensība par
Vācijas kausu futbolā. Bavārijas
met sķepu 61 m
VĒSTULE NO AUSTRĀLIJAS
Sidnejā marta sākumā notika lielas
vieglatlētikas sacīkstes, lai gūtu līdzekļus
austrāUešu sportistu braukšanai uz
1952. g. oUmplskajām spēlēm Helsinkos.
Sekojot speciālam ielūgumam, startēja
ari mūsu atlēts Aleksis HakeUs un ar
200 p. iVt coll. (61,00 m) rezultātu jau otru
reizi laboja austrāUešu rekordu šķēpa
mešanā. Latviešu sportists īsā laikā
Austrālijā Izpelnījies izcilu ievērību.
„Bez Alekša Sidnejas vieglaUētikas
sports vairs nav iedomājams," pēc A- H.
jaunā panākuma teica austrāliešu kluba
St. George prezidents Gainsfords. Latviešu
šķēpa metējs startēs ari Ņusautvel-sas
štata vienībā sacīkstēs pret kanādiešu
vieglatlētu izlasi.
S i d n e j ā , martā
G. Saiva
Pasaules
sporta Zottbttmes
Pasaules meistarsacīkstēs ledu;:hokeJā
Loudonā linalciņas sākās piektdien un
turpināsies līdz šodienai. Pavisam paredzētas
15 spēles, kurās piedaUsies 6 finālam
kvalificējušās vienības: Kanāda,
ASV, Šveice. Zviedrija. Norvēģija un
Anf^lija. Priekšsacīkstes pa divi spēlēm
zaudējušas un tā tad no tālākām sacensībām
izstājas pārējās trīs dalībnieces
— Francija, Beļģija un Holande. PriekS-grupu
cīņās pēdējā posmā gūti ifidl rezultāti:
Kanāda — Šveice 13:2; Norvēģija
— Francija 11:0; Zviedrija — Holande
10:0; Kanāda - Beļģija 33:0; ASV -
Holande 17:1 un Anglija - Norvēģija
2:0. — Komentējot savas vienības sāpīgo
pametumu Kanādai, Šveices sporta prese
uzsver, ka rezultāts īsti neizteic spēku
samērus, jo stipri vāji darbojies
šveiciešu vārtsargs. Bez tam izteikti
ķermeniskā spēlē kanādieši attīstījuši vēl
neredzētu tempu un izšķirīgās situācijās
bijuši par dažām desmitdaļām sekundes
ātrāki. Anglijas - Norvēģijas ciņa rltē-juži
loti vienlīdzīgi, tā kā finālciņām izšķirīgos
divus vārtus angli guvuši tikai
pēdējā trešdaļā, norvēģiem redzami pagurstot.
Kanādas augstā uzvara par
Beļģiju izskaidrojama ar to, ka kanādieši
visu laiku neatlaidīgi uzbrukuši izturēti
straujā un ķermeniskā cīņā, kas beļģus
pilnīgi satriekusi. — Noslēpumainais
Viesturs — meistars
hashelbela
Svētdien Stutgartē latviešu trimdas
basketbola meistara izcīņas f i nālā
1949, gadam sardžu rotas Viesturs
vienība uzvarēja Lībekas
YMCU ar 46:33 p. Sacensības atreferējumu
sniegsim nākamajā numurā.
Krustvārdu m'k'o
Līmeniski: 1. Aleksandra Strāla romāns.
3. Ostas dambis. 5. Indiāņu
apavs, 8. Rieciens. 10. Aitas, 11. Skaitlis.
12 vietniekvārds. 14. Vārda ,.svē-tais'
saīsinājums svešvalodā. 15. Ārstniecības
augs. 18. Trin 19. Dārgakmens.
20. Apģērbam nepieciešami priekš*
meti 22. Kauls. 24. Tirdzniecības E^*
biedrības Iniciāli 25. Grieķu burts. 27.
Upe Āfrikā 28. Apstrādāt zemi, 31.
Elektriskās strāvas mēra vienība. 82.
Stingrs, bargs. 33. Ogļskābais nātrijs.
84. Mūzikas Instruments.
Stateniski: 1. Cepums. 2 Irt. 8. Bu-renleka
dala - 4. Sasieta. 5. Latviešu
dzejniece. 6 Kara cirvji. 7. Nots, 8.
Dienvidu labība. 9. Velve. 13. Klosjcra
priekšnieks 16 Iemesls. 17. Palīgā! 18.
Griezīga 20. Naudas vienība vairākās
spāņu-amerlkāņu valstīs 21. Garuma
, mēd. 28. Sit ar kāju. 23a. Par dievu
pUvurls pār apstākļiem kādos čechoslo- , godināts vērsis. 25. Pilsēta Itālijā. 28.
orga krustu. Viņi apprecējās, un ir
vienīgais laulātais pāris pasaulē, kas
var teikt; „Mums ir Georga
krusts!"
vaku vienībai liegta Ierašanās Londonā,
pamazām tiek šķidrāks UP aģentūra
zina pastāstīt, ka apcietināti četri vienības
locekli, starp tiem ari MaCells un
Bubņlks. Apcietināšana notikusi kādā
Prāgas bārā. kur vienības dalībnieki atzīmējuši
MaCela dēla piedzimšanu. Tanī
pašā laikā bārā uzturējušies civilā tērpti
slepenpolicisti, kas spēlētājus arestējuši
It kā skalu, režīmam naidīgu piezīmju
dēl. Apcietināšanas bridi kāds no spē-lētāilem
ar kreisās rokas āķi vienu detektīvu
notriecis gar zemi. pēc kam sācies
vispārējs kautiņš. Apcietināts ari
bāra īpašnieka dēls.
Dabūt. 29 Sabiedrības saīsināts starptautisks
apzīmējums. 30. Seno romiešu
tērps.
IEPRIEKŠĒJAS KRUS1 VARDU
MIKLAS ATRISINĀJUMS
Līmeniski: l. Muklāji. 5. Barka. 7.
Ābele. 10. Druskas 12. Roze. 18. Lētt
14. Tlrft. 15. Iršl. 17 Unce. 19. Anate-ma.
22 Sīlis. 23. Līnis 24. Etažers. —
Stateniski: 1. Mirdz. 2. Klau! 8. AlBkt
4. Inese. 5. Borslls. 8. Kretīni. 8. Baltumi.
9. Etilēns. 11 Sērst. 16. Šalle.
18. Nante. 20. Asta. 21. EUe.
I _ ma mm
S. g. 6. martā Augsburgā, slimnīcā no mums šķirās mīļsu sirdsmīļā
^ ^ ^'
Elize Laze, dzim. Banuse
bij. Melrānu Kalpaka pamatskolas skolotāja, dzim. 1885. g.
14. martā GraSos. Kreniātlzēta 8. martā Augsburgā, Rietumu
kapsētas (Westfriedhof) kapličā.
Sēro
virs Vācijā, meita. m^Has vīrs un
mazdēfiņš AostrāUjā.
TIKKO IZNĀCIS
populārais V. Ramona romāns
K r u s t i ,
īl. grāmata. Maksā DM 3.50.
Romāna nobeigumā autors risina Krel-vēnu
ģimenes sarežģītos likteņus uz bol-
Seviku valdīšanas baigā gada fona. Notikumi
attīstās straujā gaitā, līdz otrais
pasaules karš negaidot paver jaunu vēstures
lappusi. Darbs godalgots un radis
tādu interesi, kā oriģināla gada laikā Iznācis
2 izdevumos. Atkalpārdevējiem
pēcmaksā 207o rabats. Izsūta arī atsevišķiem
pieprasītājiem.
Krājumā: Krusti, I gr., Prof. Dr, E.
Turklnas Latviskl-auRllskā vārdnīca, sko-lēniem
uzdevumu un Sķēislīnlju burtnīcas.
Pleorasit: Arv. Eglītis (24) Geest-hacht/
Elbe, Postfach. <225)
Visvaldis Neiburgs
lūdz atsaukties ,.LO . . v a i arī viņas
piederīgos, kuri 1944. g. rudenī bija Po-zenē.
Mana adrese: 30. Western Str.
Bedford, England. <258)
llllllilHlllllllllllllllllllllllllilllllllIlllllllllllllllliHlllltlIlllllllli»^^
Aug. Strindbergs
Hriiisainielii
DM 6.-. sd. 9/9 Austrālijā 13/-,
S 1 fio
Voltērs
DM 4.50. sd. 6/3, Austr /3 t 1.30.
E Hemingvejs
ArdievaH lernfltf^iii
eroš, DM 7.25.%d Jl/3. Austrāl m
<t 2- ies. DM 10.- sd. 15/6, Aus-
* trālilā 20/-. ^ 2.80.
Antuans St. Eksiperi
Makt^ llciii|iaiii@
Broš. DM 3.50 sd. 5/-^ ^,^^^I^^,,,^:t' 1-, Ies DM. 6 - . sd 8/6. Austrai.
^ • 11/- ^ 1-60
J. Jaunsudrabiņš
Jaiiiisaiiiiiiieli§ im
veltie
DM 11.-, sd. 17/4. Austr 22/- § 2.80
A. Pogina-Eiche
DM 6.-, sd. 7/8, Austrai 10/-. S 135
Pieprasiet Jūsu grāmatu Pie^ādM^
1iem vai tieši apgādiem: Garvarga
an 11, I, Stockholm, Sweden
^ ^ A T I G A V A
ICK apgāda lATVIJA
dabijjamas šādas miizikālijas:
DM
L. un I. Bērziņi, Tēvu dziesma, tautasdziesmu
krājums (vienbalsīgas) 5.—
Skolēnu kori, 60 dziesmu (divbalsl- '
gas un trīsbalsīgas) 3.50
88 dziesmas jauktiem koriem . . . 6.—
32 koru dziesmas lauktiem, sieviešu
un vīru koŗ. (trimdas jaundarbl) 4.-
14 driesmu lauktiem. vīriešu un sieviešu
koriem (trimdas jauhdarbi) 1.—
Kora dziesmas Eslingenas dziesmu
svētkiem 0 50
A. AbGle, Atmiņu dārzs, solo dziesm. 2.-
A. Ābele. Aizvestais, solo dziesmas 2.-
A. Ābele, Bērna lūgšana, solo dz. 2.-
A. Ābele. Lāses, solo dziesmas . . . 2.—
A. Ābele, Maza dziesma, solo dziesm. 0.50
A. Ābele. Visiem rozes dārzS ziede,
tautasdziesm lauktam korim . 0.25
V. Bērzkalns. Ko Jauna būdama,
tautasdziesm lauktam korim . 0.25
E. Dārziņš. Dziesmas, I. burtn . . 5.—
E. Dārziņš Dziesmas, 11. burtn . 5.—
V. Dārziņš. 8 latv. tautasdziesmas . 5.—
V. Dārziņš, 20 tautasdziesm., I. 3.—
A. «Tērums. Mlnlatiira. solo dziesma 3.—
A. Jērums. Pa putnu ceļu solo dz. 2.-
A. .Tērums. Vietjlas rokas «;olo dz 3.-
J. MedlņS. Dzle«mu izlase IL . . . 7.—
J. Medinš. Debesīm pretim, solo dz 3 -
J. Mediņš BiJ toreiz nakts, solo dz 2.-
J. Mediņš. Nebēdība, solo dziesma 2.—
J. MedinS, Toreiz, solo dziesma . • 4.—
J. M«dinš Daina Nr. 14, prelOdila
klavierēm 3.—
J, MedinS. Daina Nr la. prelūdija
klavierēm 3.—
J. Norvilis Mana dzimtene, solo dz. 3.—
H Pava<:ars. Pusnakts «^irds. «JOIO dz 3.-
H Pav?<!5arf. Sirds un «aule. ?^olo dz 3 —
MOzikālljas Vācijā izsūtām pilnā pēcmaksā
vai saņemot naudu ar pasta pārvedumu
LfK anuSflam Latvija (14a) -
Fsslinpen/N.. Breite Str. 6 Srpus Vācijas
mOzikāl11a«:. r3«;ūt<nSma8 oie mū«!U
DārfstSvUem.
LCK apgāds LATVIJA.
REDAKIOm!
LkAnTi iV^JvU Uv uRnAmMnAiTnA jjg^g jgj^Pŗ^^^^Sg»^' gn eiaztdkoašraīngua uAnS Vn.e paGrāte--
i dāju par piemērotām darba un dzīvokļu iespējām jaukā, nelielā pilsētā
^ uz upes krasta, vienā no saimnieciski visattistitākiem apvidiem ASV.
Nāciet ar ierosinājumiem un priekšlikumiem.
Labi atalgotu darbu piesolu MASlNBURTUCIM.
(244) LATVJU GRĀMATA.
Ed. Dobells, 503. 2nd St.. N. W.
Waverly, Iowa. US.
Tautieši ASV un Kanāda
Pašreiz plašākā grāmatnīca šinī kontinentā LATVJU GRĀMATA jums
piedāvā pāri par 300 izdevumu, no visvecākā līdz vlsjaunākam Un krājumi
nemitīgi aug.
LATVJU GRĀMATA Ir ari lielākā laikrakstu pārstāvniecība,
LATVJU GR A M A T A piedāvā rotas lietas, mūsu pazīstamo un labāko
meistaru darbus par cenām, kas jūs pārsteigs.
LATVJU GR A M A T A piedāvā pazīstamā gleznotāja V. Griķa gleznas.
LATVJU GRAMATA piedāvā latviešu skaņu plates; mQsu labāko koru,
orķestru, vokālistu un instrumentālistu ieskaņojumi.
LATVJU GRAMATA jums piedāvā latviskas piemiņas lietas un daudz
ko citu vēl. Sekojiet sludinājumiem un pieprasiet katalogus, tie Iznāk
ik pārmēnešus, un tos piesūta par brīvu.
VērSu KANĀDIEŠU uzmanību uz to, ka daudz ko jūs varat Iegādāties
šeit izdevīgāk nekā uz vietas. (245)
LATVJU GRAMATA,
Ed. Dobells, 503. 2nd St., N, W.
Waverly. Iowa. US.
||llli||llllll!llllll||lļ|ll!l|||!llll'l|!!ntl||!l»inillll»lillll'llll!ll''l')||l'lll!!l!lll||
Hermīni. Laumu un Gimāru Kundzlņus
no Rīgas un citus radus meklē Bruno
Rullis. Greenbanks Hostei (E. 38), Hors-forth
Nr., Leeds. England. ^259)
ALEKSANDR^ CARS
IfUm&as
iznāks apgādā
DAUGAVA,
Garvarg. II, Stockholm
Grāmato sadalītājus lūdzam pie
prasīt vajadriso skaitu.
(223)
Latviešu uzņēmums
amerikāņu joslā, Stutgartes apkārtnē, kas turpinās darbību pēc
1950. g. 30. jūnija, meklē sekojošus darbiniekus:
1. galveno grāmatvedi;
2. grāmatvežus — kantora darbiniekus;
3. mašīnrakstītājas.
Lūdzu pietefkties tikai tādus raflektantus, kas . liks Vācijā pēc
1950 g. 30. jūnija.
Ofertes ar pašrocīgi rakstītu īsu darba gaitas aprakstu nodot
šī laikr. kant. ar ^Darbinieks" 265". (265)
(260)
MIRDZIŅAI (MINKIŅAI)
Sirsnīgas laimes vārda dlenfil
1950. g. 23. martā.
Otto
Sakarā ar izceļošanu lou lūdzu atsauk-
Ues to kollēgu. kā rlcIbS būtu žum.
Satiksme un technlka iespiestie mani
raksti: 1) Daugavas ūdensceļš; 2) Par
ūdens trūkuma novēršanu Ķegumam. —
Būvlnž. Fr. Effcrts, Forstner-Kaserne,
Karlsruhe. (263)
Kam būtu kas zināms par manas sievas
VERAS LANGINAS,
dzim Frcimanes likteni (palika Latvijā),
lūdzu sniegt ziņas vīram R. Langinam,
(16) Grossauhelm, DP BalUc Camp.
(264)
„ L A I V n A S "
abonements^
^asOtmot iaikraKstu pa atsev
eksemplāriem dld? j eks )e
ikauoi) maksa nM S - mēn
• U M uai fjirsOllAanu
jasOtinm «ioUektlv» v«irai
oar 3 ekfc f)M i- mēnesi
Jar eksemplāru. aasUtint t i.>
^ r / e m ē r n un maksamt Vōci:;6
D M 3 • mēn • O M i 30 pBi
oiesutl4anu Sl.jdJnaiumi m^k
sā O M 0 90 par vienslellga-nonpareille
'efioieannc«s ai7
lemto telpu Darba mekie*^
aas slurt'mai'imi oar cnisferu
Ab(»nemc'ntft i-i^-tpikumi <.!'
imājumi (la'jrīaj. uarv^dum
jn koresiJ'tri<i*'j)f't- ^dre-sēiam-'
ī^tvllar '14a) Kfjpiinef^n N
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 22, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-03-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500322 |
Description
| Title | 1950-03-22-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Trešdien, 1950. g. 22. martā
LATVIJA
los, kas ar ni-s*
l^u jrobi4t ^^^^^^^^^
aŗtotas var ļamies il .F^^
srak nebij ^vS
a^ts domāt, kf^?^^»i8 iz.
U»^ Protams neS^^^J^l'
nabagu a t i s , ^ »ievg;
sava]
. speci
inoi fi^gulda sava^^^- ^kl
Mattistās k^s^^^«S 1^5»? ar kurieiTJvau,
«tibas pakāpi,
ia?a, pirms kāpura? • i
M / a s pargrS"^ f
^nomirst badi ^^Vn
^^^1^ Plāno p a S^J
savam^'Š^^Si^
c savļi. speciālo
te_tam tās
ir SS^^r
-jZiv^s centri ar? . ^
ttS ;Wvnieciski n^^^^'^'aj,
rlai^k lītu par anJS 'J»^
ļ t S s veidiem uti pars.iTu.
-.j^^aļ^erimente^ ī^?"'
ili^^^isa^ šis, pSS "y^-
ļ^ādibu izskaidro
i p ļ ^ nerviem u^aS
W;%E?s process k
tei^^ radušās haS
?S ;W?^saiiu slinuiieijg
^/•secina: ja ar VIHK»
1 # k ļ ū s t redzamler
^alucinācMas. Bet li
vel tālāk unkon.
^ ^ l ^ j i ļ . ievingrinājās
Waw tad acs tiklenj
isg!<|^ stiprai, ka tā xm
*aĶtoJnrmis un iedomu
ggpl^klStesosām personām
ģ ^ a s pats ar dzirdes m
ti. muskuli
' niu» Ja ievingrinājās !!(•
daudzumu sakoncentrē
dSt Iconcentreti vienā vif.
iespēju priekšmem
||lteii8š.v;-iSt- ar repij.'
Jļpiiieni visu^^^t^ panijls,
T ;ka,; ii0pi«ietojot līķ
«sot iftispējams pāntsi
citu personu, ti, no ib'--
i»-:::tiz otrām sīpadzenem
;tsiuniā.
il;^0l^hīaiy pretējā ^a-
^arlausu apzibu
uti ^atbibu. \& U
:^9ķet^vi auM t\h
a$ autonomijas, tsid
'Vafi's klusināt,
ttluam var pievieno*
ļkutku, ar fomulām
as iet lēcieniem, mēs
ar gataviem apzīmējumu
pamati n^Tf^az nav
tl, Be% tam domājoSais
ielaist, ka ārpus 20. |. s.
is robežām vēl kaut kas
, un. ka reiz nodibinātSs
m bift grozāmas. Selt at-orādit,
ka pirms dažiem
i par neapgāžamu patlo-atomu
nedalāmība. Gii*
, ka prāta spējām ir ap'
tas darbojas, analizēdams
s Sr apla robežās. Kaļļ
nu, kas atrodas ārpus .S
ijpej rast tikai Instintu
uta.
izālējoties no prit»
ipēiams atvērt durvis M
ti; klausīties spēkus, ķas
:ek§ienē, skatīt savu ļn-a
novest to apziņā. V"
Wda kļūt ne tikai pat;»?;
ari par savas instinKtn
•vienas tās dafas, pieņ'.
,iiV — vadītājiem, m
ilgstoši un uzmanīgi vin-varam
panākt varu W
^ķermenī, kas pa'»?
. Ir iespējams, pieļf
iiās savas rokas vai r
ttsrēt siltas un ŗ
atbrīvoties no
nevēlamām parādPļ'
,turēt sevi mierinu. 2
un, Ja vajadzīgs, ifļ
Jzams, nav nekas m
gtt mācībai (maģija;).
lāčiba (bez zinātmska
ļazTstama jau kops nm
, un to pārvalda oa*
I desmitā, šķiet Pļrm^
lers uzdrošinājies f
5todi lietot sava «J^^^
iisno,iamies fr^nSa RJ^
aidām mēs tlkaj kons;
aprāšana nāks velaķ.
ka emplrijai ir mfļ
rašanās procesa, un ,
irē redzam visai spg;
y em^mija. tai se^ ļ.
; ~ ārstniecz-ka V^^^'^
fadu tūkstoši, lai ari
letoiļes t'ktu, Kaut
^kļautas Tietumu SK^^^^^.
^ošnm nrātam.
>il va^f^dzl^'^^ ^ai uz
.i dzFves ('^^S'par
[etodes tiktu atzītas F
iem, - ne*
, irisdirībāra pa_f un
dība- ir at-
Vap ar eilvēlia V^i^^s
ķziņas spēkiein. 1^;^^.
m un .izveidot ar
:a- iespējam:^, «zsua
pārraidī_sana uo^^pj^
Tas panaKams ļ -,^1,.
t un ar dz^ri^'r cii-
•ira spriedumiem ar
spēkiem nākotnes F
izskaidrojama
,ri ar tiem pieff
•un zemapziņa
Km protot riKolej^^
Kbai, rodas nepar*
Etniecibā,
^Mtf^o» fmiH (Beig as)
Odete Samsone tomēr izturēja
Pēc pārdzīvotās lidmašīnas katastrofas
Odete gaisa ceļa mēģinājumus
uzdeva. Smaidīdama viņa
sacīja saviem Bekerstrīta priekšniekiem:
„Mani kungi — šķiet, ka
neesmu radīta lidošanai. Kā būtu
ar ūdens ceļu?"
Bekerstrīta pārsteigums un izbrīna
bija liela — vai tiešām tik
daudz drosmes var būt šai mazajai
sievietei? Viņa nokļuva uz kāda
karaspēka transporta kuģa, kas devās
uz Gibraltāru, Kādā mazā zvejas
laivā viņa sasniedza Francijas
piekrasti un sešus mēnešus strādāja
Kannās ar ļoti labiem panākumiem.
^ Viņa ieguva jauno zemūdeņu
bažu plānus no Marseļas ostas
un neraugoties uz to, ka Gestapo
ierēdņi pamatīgi pārbaudīja vilcienu,
kurā brauca Odete, viņa tomēr
nogādāja svarīgos dokumentus drošībā.
Vēl vairākas citas reizes Ode-tei
Samsonei izdevās izkļūt no Ges-
I tapo pārbaudēm sveikā, bet tad
j 1943. g. 16. aprīlī viņu notvēra.
Izrādījās, ka Gestapo ierēdņiem
biļa jau zināms, ka Odete ieguvusi
, ^zemūdeņu bažu plānus, tāpat arī,
ka viņai zināmas vairāku citu angļu
aģentu uzturēšanās vietas. Sākumā
Odeti pratināja ļoti pieklājīgi
kungi pde labi klātiem galdiem,- bet
ļ kad tas nedeva nekādus panākumus,
Gestapo paņēmieni kļuva pakāpeniski
mežonīgāki. Kādā pratināšanā
viņai zvēriskā kārtā nomauca
abu kāju nagus. Tomēr
Odete palika mēma. Gestapo ierēdņu
mežonības pārtrauca kāds augstāks
funkcionārs, kam bija kļuvis
skaidrs, ka Odeti šādā kārtā nepie-veiks.
Pēc neskaitāmām pratināšanām
viņu ieslodzīja kādā tumšā, mazā
bunkuri, kur tai bija jāpavada 6
mēneši bez mazgāšanās un bez pastaigām
cietuma pagalmā, kas bija
atļauts citiem ieslodzītajiem. Aprīlī
viņu apcietināja un tikai oktobra
beigās tā pirmo reizi varēja apmeklēt
mazgā tuvi. Pēc tam Odeti
uz 10 minūtēm izlaida cietuma pagalmā
brīvā gaišā.
1944. gada 12. maijā viņu, dzelžos
ieslēgtām rokām, nogādāja uz Vāciju
kā „speciālu gadījumu". Rā-vensbrikas
koncentrācijas nometnē
.O'deti atkal ievietoja tumšā pagraba
bunkuri, kur viņai, neredzot gaismas,
bija jāpavada 3 mēneši un 11
dienas. Vēlāk viņa pati izteikusies,
ka šos briesmīgos mēnešus viņa-veģetējusi
transam līdzīgā stāvoklī.
Augusta vidū, kad sabiedrotie bija
izkāpuši Dienvidfrancijas piekrastē,
kā atmaksu cauri viņas bunkurim
izbūvēja centrālās apkures rores,
kas sakarsēia telpu tādā mērā, ka
viņa beidzot zaudēja samaņu. V i ņas
spēki bija pagalam. Kad Odete
1944. gada septembrī beidzot atkal
uz dažiem mirkļiem nokļuva brīvā
gaisā, vina pakrita un gulēja vairākas
minūtes zemē, neredzēdama un
• nesajuzdama nekā ap" sevi. Tad
viņa sāka pamazām rāpot un mēģināja
atvērt acis Sargiem, kas bija
sapulcējušies pagalmā, viņas izturēšanās
sagādāja skaļus smieklus.
Pēc tam Odeti nogādāja uz slimnieku
baraku, kur tā pamazām atkopās.
Nedaudz atžirgusi, viņai tomēr
atkal biia jāatgriežas savā vecajā
bunkuri un iāpavada tur vēl
.'ieskaitāmas nedēļas.
1945. gada 16. aprīlī, tieši divus
gadus pēc Odetes apcietināšanas
fiāvensbrikā pienāca Himlera pavēle,
kurā bija noteikts, ka visi^smagie
gadījumi likvidējami. Pavēli iz-piMīja
precīzi — izņemot septiņus
gadījumus — kuros nometnes komandants
Sūrens bija izšķīries rīkoties
citādi. Odete Samsone piederēja
pie šiem seDtiņiem gadījumiem.
28. aprīlī — Odetes 33, dzimšanas
dienā -- viņas bunkurā ienāca Sū-rens.
Zīmīgi viņš parāva ar pirkstu
sev pāri kaklam un sacīja: „Rīt
pulksten 6. no rīta iuras būs jādodas
projām!" Pēc tam Sūrens aizgāda,
nebildis vairs ne vārda. Ode-tei
nebija tag'^d nekādu cerību izglābties,
bet viņa nezaudēja aukstasinību.
Bija pulksten 8 nākamā
rītā, kad ienāca atkal Sūrens, viņš
paņēmR Odeti pie rokas un izveda
cauri nometnei, kur valdlia liels sa-trau^
ms un kņada. Pie vnrtiem
stāvēja melnais cietuma auto. ar
kuru gatavoias bēf^t vpirāki SS vīri.
Tagad Odete noiauta, ka krievi
devušiem ii-^'hrM.knTVļ^ un drīz varēja
sasnie.^t P.āvensbriku un tomēr
ps^ ļ^ōrin brī"-^ ^r]nu ieveda kādā
citā cietuma ēkā un ieslodziia no
jauna. Daž-'idās nometnes malās bija
dzirdama šaudīšanas, kas vilkās
gandrīz cauru nakti.
Nākamajā rītā Samsone konstatēja
ka viņas kameras durvis ir atvērtas
un viņa izgāja ārā. Viņa sa-'
«leklēja nometnes komar-dantūru
un gribēja, lai viņu tioved pie komandanta
Sūrena. 'Gaidīdama sarunu,
Odete nejauši dzirdēja skaļrunī
jaunāko frontes ziņojuriu.
„Berlīne kritusi," teica spīkers. Tā-lāk
tas ziņoja, ka angļi sasnieguši
Libeku, vācieši kapitulējuši Itālijā
Jaunie Mmdas
paubosana
Trimdas meistarsacīkstēs paukoSanā
Eslmgena sīvākās cīņas notika zobenā,
kur 4 dalībnieki sasniedza vienādu punktu
skaitu. Pirmo vietu izcīnīja vecmeistars
A. Aizstrauts. 2. Ralsters, 3.
iLMaheUs
^tt. Viņa pat nepakustējās, dzirdēdama
šis prieka vēstis. Tad atvērās
durvis, un Sūrens stāvēja uz
sliekšņa, nemaz neslēpdams savu
izmisumu un asarām pārplūdušo seju.
Odete pieprasīja savu atbrīvošanu,
bet Sūrens tai uzbrēca: „Karš
vel nebūt nav beidzies, pazūdiet
atpakaļ savā alā!"
Pienāca vakars, nakts un nākamais
rīts. Neviens nelikās par Odeti
ne zinis. Tikai 3. maija priekšpusdiena
viņas bunkuri ienāca kāds
SS virs un uzsauca: „Nāciet līdz!
Bet taisieties ātri!"
Odetei par pārsteigumu viņu veda
uz nometnes izeju, kur stāvēja trīs
izbraukšana; sagatavoti automobiļi,
Visas vietas bija aizņēmuši augsti
SS virsnieki. Viens vāģis - spožs,
tumši brūns Mercedes piederēja pa-š^
m_ Fricim Sūrenam. Pie stūres
sēdēja komandanta kungs personīgi.
Odetei bija rezervēta vieta blakus
viņam. Pa ceļam komandants kādā
mežmalā apturēja, lai sadedzinātu
svarīgākos nometnes aktus un dokumentus.
Pret Odeti viņš izturējās
apbrīnojami laipni, 'piedāvāja
pat sviestmaizes un vīnu. Tad, uzsākdams
sarunu, Sūrens. pastāstīja,
ka viņš nodomājis to aizvest un nodot
amerikāņiem. Tā arī notika,
tikai cerētās laipnās uzņemšanas
vietā Odete bija šoreiz tā, kas nodeva
savu mocītāju amerikāņu rokās
ar vārdiem- „§eit saņemiet Rā-vensbrikas
nometnes komandantu.
Viņa vārds Fricis Sūrens."
Pēc atbrīvošanas un atgriešanās
Londonā Odete Samsone sastapās
ar Pēteri Cerčilu, kas arī bija angļu
aģents Francijā un sagaidīja atbrīvošanas
stundu Zaksenhauzenas
nometnē. Cerčils un Odete Samsone
bija iepazinušies Frezneses Gestapo
cietumā. Abi saņēma augstāko I vienība dramatiskā cīņā uzvarēja
Lielbritānijas atzinības zīmi — Ge- ļ pfalcu 2:0 (0:0V Pfalca spēlēja bez
sava labākā vīra Friča Valtera, bet
Bavārijai abus vārtus guva centra
uzbrucēis Sāde.
Sekmīgākie meistarsacīkšu dalībnieki
(no kreisās): Ralsters, Stabulls, H. Aizstrauts,
A. Aizstrauts un Trekteris
H. BlStēvioa uzņēmums
Stabulis, 4. H Aizstrauts 5. Pulsts un
6. Trekteris. Spagā uzvarēja Stabulis,
2. H. Aizstrauts, 3. Trekteris. 4 .Ralsters,
5. A. Aizstrauts un 6. Bachs. Stabulls
uzvaru izcīnīja ari floretē atstājot 2.
vietā Trekteri, 3 A.. Aizstrauts, 4. Rais-ters
un 5 Bachs Raisteram šī bija pēdējā
cīna ^^ācljā, jo Sinis dienās vinS
izr;!'»o uz ASV. Pirms sacensībām jau
Izceļojis Anderscns. Par spīti sastāva
sistemātiskam sarukumam latviešu paukotāju
saime vēl vienmēr ir visai ro' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-22-07
