Bavarijas Latviesu vestnesis, March 22, 1950

              Ui
Plaudis
viedokli
tikai i\
kāpiM
pielaidMl
botu
m
unK.
Bian
vains.
Itailil
Mm
dafinit
Sttrft
tanSiAt
t mm
^4?
1 9 1
Ir
nav
ar Ir
iznfik
oam
kuļu 41
toU(
aum&
mi
aniAuJ
tas
nav sļ
laby
did<
ki
fOinl
W '
nanli»
vaiti
m
abi m
Nr. 23 (367) 1950. g. 22. martā
rakiUUJo» rtittto. Htelktit domas oai^
ttatri ziņ» redakcijas domas
Kas nomazgās
netaisna likteņa
LATVIJA
Par ko dažkārt iztaujā DP
BUUSliBM KARAVĪRIEM MAZ
IZliEDZU IZCEĻOT UZ ASV UN
JĀRĒĶINĀS ARI AR PALIKŠANU
VĀCIJA
Kopš kara baigām pagājuši turpat
pieci, gadi. i-asaule* par aaudzum
uetām atvēruus acis, daudzi sprie-dumi
šai laika koriģēti, - par Pa-domju
savienības politiku, komu­nismu
un tā mērķiem, ari par Bal-tijfais
valstīm un baltiešiem. Tikai
Viens jautājums šai pēdējā jautāju­mu
kompleksa skaidrojies tik gausi
u^ negribīgi, ka aplam maz šais pie­cos
gados vispār pakustējies no vie­tas.
Tas ir bijušo baltiešu karavīru
jautājums. Tieši vispēdējā laikā tas
atkal parādās sevišķi skaidri.
PSc ilgas nīkšanas gūstekņu no­metnēs
Baltijas valstu bij. karavīrus
savā laikā beidzot atlaida no gūsta,
tikai pēc ilgas skaidrošanas un
loti bieži pat pēc vācu SS vīru at­laišanas.
Bet kara šausmu un gūsta
posta vēl nepietika, lai viņu ciešanu
mcrs būtu piepildīts. Veltās izrādī­jis
arī cerības, ko toreiz, atstājuši
beidzot aiz sevis gūstekņu nometnes
žcigus un sargtorņus, loloja bij. ka­ravīri
— ka nu viņi, tik daudzkārt
smagākus upurus par pārējiem ne-suSi,
varēs plebiedroti^i dtu latvie­šu
trimdinieku pulkam vismaz k§
Hdagl 4Starp līdzīgiem. Arī tas vi­ļņiem
tapa liegts; pasaules (un, neno­l
i e g s ari daža „clen!jama" tautie­ša)
acis tiē bija apzīmogoti ar ne­goda
un bežtiesīguma zīmogu.
Kas lai saskaita tās audiences,
memorandus, intervijas un deklarā­cijās,
kas kafavīru lietā teiktas un
sāraķstitfe" iesniegumu, memorandu
un pieprasījumu dokumenti krāju­šies
papīru kalnos. Reizēm pat 11-
k|s, ka vismaz netaisni uzspiestais
divu burtu zīmogs bijušiem leģionā­riem
būs noņemts; vācieši taču būtu
ticjsaulcl diezin kādos vārdos,
kas vijolēm tolaik būtu spējis to aiz­liegt?
Likās, ka šur. tur sāk kāda
izprašanas gaisma svīst Bet tomēt
velHif Si cilvēku grupa.tā ari palika
„i2aņ,ēmuma stāvoklī". Tikai reta­jām
izdevās iekļūt un arī noturēties
pie saviem piederīgajiem vai tautie­šiem
nometnēs, kaut DP statusu ar
laiku kāda .daļa neskaitāmās pra­tināšanās
un „skrīningos''. sev izcī­nīja,
parasti atkal zaudēja, lai dažs
nebeidzamās pārsūdzībās un jaunos
„skrIningos" varbūt vēlreiz atgūtu.
Visa lielā blJ. karavīru masa, ieskai­tot
slimos un invalidus, tomēr šos
gadus pavadījuši divkāršā trimdā —
ārpus dzimtenes un ārpus tautiešu
ciešākā pulka,
Tad sākās izceļošanas akcijas —
uz ASV un citur. Atkal karavīri pa­lika
tai pašā izņēmuma stāvoklī, iz­ņemot
Anglijas Westward Ho akciju,
kur prasīja vienīgi DP statusu. Gan
neskaitāmas raizes solīts viņu lietas
«taisnīgi izkārtot" un „labvēligi at­risināt",
gan ziņojumi un paskaidro­jumi
dažkārt bijuši tādi, ka nupat
reiz būs tik tālu. Bet īstenībā viņi
līdz pat šai dienai nav pat skaidru
atbildi saņēmuši. Bet mēneši un ga­di
gājuši neziņā, un arvien neatlai-dīļgāk
atskanējušas bij. karavīru bal­sis:
dodiet mums beidzot ja ne tais­nību,
tad vismaz noteiktu atbildi un
skaidrību, lai izbeigtos šī karāšanās
gaisā un neziņa par nākotni pašiem
un ģimenēm.
Un nu — par spīti daudziem pē­dējā
laika ļoti optimistiskiem solī­jumiem
un paskaidrojumiem — lie­kas,'
ka šī skaidrība beidzot būs. Bet
kāda? Proti, skaidrība, ka W, bal­tiešu
karavīriem laikam gan Savie­notās
valstis neredzēt.
Pēc DP sakarnieku kārtējās mē-
,neša aps{)riedes 1. martā IRO ame­rikāņu
joslas galvenajā mītnē Bad
Kisingenā joslas štābs mēģinājis da­būt
skaidrību no Savienoto valstu
PP komisijas Frankfurtē par daudzo
tur aizturēto bij. karavīru izceļoša­nas
lietu iesperamo likteni. Atbilde
saņemta tāda, ka rīkojums par bij.
„ass valstu armiju" dalībnieku aiz­turēšanu
attiecībā uz ungāru armi­jas
locekļiem atcelts un Frankfur­tes
DP komisija nekavējoties pama­tīgi
pārbaudīs katra kandidāta pie­mērotību
DP imigrācijas likumam
un katru lietu izlems individuāli un
galīgi. Turpretim, par baltiešiem
' ftānkfurtē nepastāv cerības, ka
Vašingtona arī attiecībā uz tiem at­sauks
vispārējo rīkojumu par aiz­turēšanu.
.
Visas aizturētās karavīru emigra-
. cijas lietas, kā baltiešu, tā ungāru,
U3^ckat™as par „atliktām", un, ka
Pēdējā la&ā Izceļotājus no britu
joslas uz ASV prņis komisijām
mēdz izsaukt uz interviju Ventorfā,
kaut ari tie jau dokumentējuSies sa­vā
IRO iestādē un tur arī skrīnēti.
Par šīm intervijām plašāku infor­māciju
neieguvu, bet kāds paziņa
zināja stāstīt, ka viņš sīki izjautāts
par DV organizācija Uz viņa no­rādījumu,
ka tā ir tīra labdarības
organizācija invalidu un citu trūcī­go
atbalstīšanai, ticis piebilsts, ka
tai esot it kā militārs raksturs (!)
15. martā Bremerhafenu atstāja
divi DP transporti uz ASV, kas aiz­veda
pāri par 240O pasažieru, to
vidū ap 600 latviešu.
Pēc savas pieredzes par bagāžu
un tās iesaiņošanu kā galdnieks va­ru
dot dažu labu padomu sekotā­jiem.
Līmētas un cinkotās kasies
izrādās neizturīgas. Vislabākās
šķiet sanaglotas 2,3 cm biezu koka
GALDNIEKU MEISTARA
JUBILEJA
72 g. V. Otto Viksna 12. martā Au­gus
*uorJtas nometnē atskatījās uz 50
gadu posmu galdnieka darbā. Sirmo
jubilāru, kuru tautieši pazīst kā lab­sirdīgu
un humora bagātu vīru,
sveica latv. grupas vad N. Lideks,
komitejas pārstāvis A. Biernis un
daudzi viņa mācekļi. V. saņēma bal­vas
un DPACCSa atzinības rakstu.
V. mācekļa gaitas sācis pie Ļaudonas
zārku taisītāja, pēc kam pārgājis uz
Putniņa un vēlāk Lubānas galdnie­cību.
Pēc 7 mācekļa gadiem atvēris
savu darbnīcu un sēvišķi specializē­jies
dzīvokļu iekārtu un pūra lāžu
un skapju pagatavošanā, par ko savā
laikā piedevām saņēmis simtiem
pāru tautisku cimdu. Par galdnieku
darbnīcu vadītāju strādājis arī trim­dā
Detmoldā un Augustdorfā, apmā­cīdams
amatā desmitiem trimdinie­ku.
Tagad darbs izbeidzies un draud
ceļojums uz veco ļaužu mītni. Taču
jubilārs vēl cer nokļūt ASV, kur
aizbraucis Viņa brāļa dēls.
K. Strods
Mirusi tap. A. Ābeles māte
Valkas nometnē Ulmā mirusi ve­cākā
nometnes tautiete Anna Ābele,
komponista prof. A. Ābeles māte,
dz. 1859. g* 15. oktobrī. Viņa bija
šMltēiCIS^^uiļ^^fiiitt^^ taut-^
skolotāja Ata Ābeles dzīves biedre.
Tautskolotāja ģimenē arvien augstā
cieņā turētā dziedāšana un mūzika,
kaš jau agrā bērnībā būs atstājusi
savu ietekmi arī uz vēlāko kompo­nistu.
. Aizgājēja apbedīta Ulmas Zeflin-genas
vācu kapos, izvadot nom. māc.
Treijam un lielam pulkam tautiešu.
Sēru mūziku kapos un aizlūguma
aktā Ulmas Mārtiņa Lutera baznīcā
atskaņoja komp. A. Ābele. G* St.
Vocu draudze noliek ziedus
latviešu kapos
LIneburgas apriņķa Barskampa
vācu ev. lut. baznīcā, atzīmējot vācu
tautas sēru dienu un pieminot karā
kritušos, draudze savā aizlūgumā
pieminēja arī latviešus, latviešu ka­ravīrus
un mūsu tautas ciešanas.
Pēc dievkalpojuma draudze ar māc.
P. Manesu ieradās kapos un ap­meklēja
arī latviešu bēgļu nodalī­jumu,
kur atdusas 5 bij. karavīri
un 13 trimdas gaitās miruši tautie­ši.
Pie latvieša kapu centrālā pie­minekļa
draudze nolika lielu egļu
un pūpolu zaru vainagu, bet uz
katras kapa kopiņas — ziedus.
Barskampa draudzes robežās sa­vā
laikā mitinājās Altgardes latvie­šu
nometne, ko vēlāk pārcēla uz
Dedelstorfu. Pašreiz B. kapos veic
pēdējos košuma apstādījumu ierīko­šanas
darbus; tos sadarbībā ar vā­cu
draudzi vada mūsu bij. karavīrs
Jānis Āķis, kas, neredzot iespē'u iz­ceļot,
pārguls vācu saimniecībā un
dzīvo Barskampa. N. 0.
dēļu kastes, kufas labāk gatavot
lielākas, jo tad tās mazāk svaida.
Pēc nomuitošanas kastes jāapvelk
dzelzs stīpām flTentorfā katrai kas­tei
tas izmakā 4—5 DM) un pieka­ramās
slēdzenes jānostiprina, pār­liekot
pāri un nostiprinot dzelzs stī-piņu,
lai ceļā tās nenorautu. Mantu
sarakstus par apm. 3 DM mēdz iz­gatavot
uz vietas, un toš pieņem
vienīgi uz īpašām veidlapām;
V. VancSns
Labākā vienība
Latviešu aardin rota Viesturs In*
spekcijas skalS. Amerikiņu plkv*
Reiersons pārbauda viru st&iu. —
Rota ieguvusi labSkls vienības no­saukumu
savā apgabali.
Izveļas
„emigret" uz Vāciju
Neiminsterē un Hamburgā novie­toto
latviešu transporta un sardžu
vienību vīru prāvs procents izteiku­šies
par palikšanu Vācijā. Sēit pa­likt
izvēlējušies ne tikai'tie, kam
grūtības Izceļot ģimenes apstākļu
vai veselības stāvokļa dēļ, bet arī
tādi, kuriem izceļošanā nebūtu
Šķēršļu.
* Ko domā paf nākotni Vācijā pali­cēji?
Latvietis N. Hamburgā: „Ja Vā­cijā
ir darbs, tad dzīvot var labi.
Sociālā nodrošinājuma ziņā labāk
vēlēties nevar. Te mani neviens ne­spiedīs
aizmirst tautiskās grāmatas,
laikrakstus, paražas. Mūs, latvie­šus,
vācieši saprot, jo sevišķi Aus-trumvācijas
bēgļi — mēs visi brau­cam
vi«iā laivā, im viņu ir gandrīz
tikpat daudz, cik Rietumvādjas ag­rāko
iedzīvotāju. Tam sava politis­kā
un saimnieciskā perspektīva".
Kāds cits tautietis Hamburgā: „Te
man ir iespēja saprasties, sarunāties.
Kā apgādāšu savu lielo ģimeni aiz­jūras
zemēs? Man, bij. karavīram,
še ir aizmugure, grūtās dienās valsts
atbalsts. Ar vāciešu naidu nav tik
ļauni. Ari citās zemēs mūsējie tr
tie paši — ārzemnieki."
Grupa neimlnsterieSu domā: . „Ja
darbs pie okupācijas spēkiem Izbeig­sies,
mums visiem Jau nodrošināts
jauns darba lauks, jo esam amatnie­ki.
Kur gan vēl vairāk darba, Ja
ne Izpostītā zemē. Se mums Ir Iz­tika,
kas tālumā — to nezinām. Ko
šādā gadījumā izvēlētos jūs?"
Ē. M.
Meklē vecSkus. IRO Intem. Tradng
Service Chlld Branche (APO 154. US
Army) meklē vecākus vai piederīgos
Ritat Gkers, dzim. It kS 1943. g. 28. 7.
Bērns ap 9 mēn. vecs atrasts ceU no Rī­gas
uz Popervalenu 1943. g. rudenī.
Trešdien, 1950. g. 22. martā
Sākumam pietika
ar 50 markam
Oziesmii grfimatas jaunajam Iespiedu­mam
būs pievienotas dziesmu autoru bi­ogrāfijas.
Kas varētu sniegt kādas zi­ņas
par: A. Riekstiņu (t 1889). T. Sllpau-
Su (t 1874), K. A. Stukmaņi un K. Tar-zieru?
- Māc. E. Ķiploks, (21a) Bad Sal-zuflen,
Parkstr. 8.
tālāk norādīts, tās novietojamas
„neaktivo gadījumu" aktīs, bet pa­šiem
izceļošanas kandidātiem jāie­teic
„taisīt citus plānus". Tātad
' bij. karavīri drīzumā var sagaidīt
šādu «ieteikumu".
Bez tam IRO amerikāņu joslas iz­ceļošanas
daļas vadītājs Džons F.
Tomass 3. marta apkārtrakstā IPO
apgabaliem (jādomā, ka arī pēc DP
komisijas Frankfurtē paskaidroju­ma)
norāda, ka personām, kas kal­pojušas
kādā „ass armijā", vispār
izceļošanas iespējas ierobežotas, jo
parasti tām beigās.liedzot izceļošanu
iestāde, kas saucas Combined Tra-vel
Board. Tāpēc, lūk, šādām per­sonām
būtu jāieteic ne vien «taisīt
citus plānus", bet gan — sākt ie­kļaušanos
vācu saimniecībā. Citiem
vārdiem — atmest cerības uz izce­ļošanu
vispār un sagatavoties palik­šanai
Vācijā.
No sacītā gan redzams, ka galīgās
oficiālās atbildes no Vašingtonas bij.
baltiešu karavīru lietā vismaz 3.
m^rtā vēl nebija un laikam arī nav
vēl šodien, bet zinas ir pietiekami
nepārprotamas: Frankfurte uzskata,
ka cerību nav. Un gluži tādas pa­šas
ziņas nāk tieši no Vašingtonas:
bij. karavīrus laikam ASV neielai-idlšot
arī jaunā DP likuma ietvaros,
ja to vispār pieņems.
Liekas diezgan skaidrs, ka bij. ka­ravīriem
jāsagatavojas uz pašu ļau­nāko.
Jācer vienīgi, ka gaUgā at­bilde
no Vašingtonas nāks drīz un
jānožēlo, ka ta kavēiusies tik il^i,
jo — daudz dārga laika jau nokavēts
un daža cita iespēja, kas agrāk būtu
bijusi, tagad varbūt būs gelī^ri zu­dusi.
Ja no Vašingtonas atskanēs
galīgais „no", tad varēsim teikt, ka
pasaules netaisnības uzspiestā zīmo­ga
krāsa izrādījusies „nennm?»zpā-
:ama" — gluži kā pasaules sirds­apziņa.
LATVIETIS CiaiiOJOSA TIRGOŅA
GAITĀS VACUĀ
Neištates pilsētiņā ik nedēļas sa­rodas
ceļojošie tirgoņi, lai piedāvātu
savu preci. Tur tad lētāk nekā vei­kalā
var dabūt, ko vien vēlas. Kādu
dienu gadās nostāties pie pārdota­vas
ar uzrakstu «Vislētākās un labā­kās
preces" — Eduards Ahrens. —
Areni Jau bija ari Latvijā, tikai tie
gan savu uzvārdu rakstīja bez .Ji".
„Sind Sie Lette?"
«NatUrUchl"
Šie četri vārdi bija vienīgie, ko
pārmainījām vāciski. Eduards Ārens,
kuldidznieks, Vācijā darbu un izUku
nodrošina ar tirgošanos — šodien
NeiStatē, rit Flensburgā, parīt Ham­burgā.
«Trīsriteņu «limuzīns" mani
Jau vairāk nekā gadu vizina pa Vā­cijas
ceļiem no vienas pilsētiņas uz
otru, no ciema uz ciemu," viņš no­rāda.
A. stāsta, ka savā laikā sācis ar 50
markām. Nebijis arī „limuzīna" un
daudzreiz nekas cits neatllcis, kā
pārmest koferīti pār muguru un pie­likt
Dāliņa soU. Ar veikalu veicoties
apmierinoši Līdz laikam, kad varē­šot
atstāt Vāciju, pietikšot .
„Uz kurieni tad domājat emig­rēt?"
„BŪ8 vien Jābrauc uz to pašu Aus­trāliju.
Ceru arī tur parādīt, ko lat­vietis
spēj* Kaut arī viņu spēju, mā­kas
un enerģijas dēļ iezemieši ie­nīstu.**
,JCā iespējams iegūt ceļojoša tir­gotāja
atļauju?
Katrfi apriņķa pilsētā ir tirdznie­cībai
kamera, kas kompetenta izdot
atļaujas. Protams, paiet labs laiciņš,
kamēr atļauju dabū, kā saka, uz ro­kas.
Pirms valūtas reformas bija
vieglāk, Jo daudziem nebija nekāda
prieka tirgoties. Tad ieguvu arī sa­vējo."
Latviešu tirgonis caurmērā ik tir­dziņā
pārdodot preces par 150—200
DM. Skaidrs atlikums esot līdz 20
proc, skatoties pēc preces kvalitātes
un iepirkuma Nedēļā, ja labi lalka^
apstākļi, Izbraucot 2—3 tirdziņus.
Mēnesi pēc nodokļu samaksas un
citiem „šeftes" izdevuniiem savas
200 DM atliekot Ja vakaros par
lētu naudu pielabojot vēl hambur-ģiešiem
radio aparātus, tad dzīvot
varot E. E.
Nometņu
dzivc
AUGUSTDORFAS nometnes DP
šinīs dienās atvadījās no sava
DPACCSa direktora Jonga a. W.
Vounga) un viņa britu līdzstrādnie­kiem.'
Jongs bija pazīstams kā iz­cils
baltiešu draugs un viņu orga­nizāciju
atbalstītājs, par ko viņam
BCP vārdā oateicās lietuviešu pār­stāvis
V. Sarnaitiš. Atvadvakaru
papildināja koncerts, piedaloties
dziedonei Guēiusai un pianistam V.
Meļķlm. — Nometnes komitejā šinīs
dienās ievēlēti: N. LIdeks. J. Bier-nis,
A Grigalis, rež. P. Ozols un P.
Caune Latviešu grupas vadītājam
A. Sneideram izceļojot, vii^a vietā
ievēlēts N., Līdeks. Uz ASV aiz­braucis
prāv. J. Ozols, inž. B. Skul­te,
uzņēmējs A. Ullls, galdnieks V.
Vancāns.
EVERSBURGAS DV nodaļa Izsaka
sirsnīgu pateicību par atcerēšanos
sakarā ar draudzigi aicinājuma die­nu
Peines nometnes YMCAi par zie­dotajām
DM 38,15 un 43 grāmatām
un 56 žurnāliem un DV Dlseldorfas-
Stokuma nodaļai par ziedotajām 20
grāmatgm.
LIBEKAS pilsētas robežās pēc
IHO darbības izbeigšanās paredzēts
izvietot apmēram 5000 DP, kas da­žādu
iemeslu dēļ nevar izceļot Lī-bekas
senāts pret šādu projektu
iesniedzis protestu Slezvigas-Hol-
Steinas valdībai, prasot panākt oku­pācijas
Iestādēs un Bonnā LIbekai
«labvēlīgu atrisinālumu". LIbekas
prese savukārt norāda, ka pilsēta
Ifdz šim jau bijusi ļoti noslogota ar
ārzemniekiem, tāpēc nākotnē vairs
nevar uzņemties viņu aprūpi.
OLDENBURGAS-OMSTEDES Rū-dolfa
Blaumaņa ģimnāziju beiguši:
Rasa Preidenfelde, Diana Grantē,
Skaidrīte Krebsa, Jānis Rozīte un
Dzirkstīte Sīmane. Māc. A. Svalbes
vadītajai ģimnāzijai, kas 1945. g.
vasarā nodibinājās Oldenburgas
Lindenhofa nometnē, šis bija 5. it-laidums;
absolventu skaits sasnie­dzis
63. Reizē ar Izlaiduma svinī­bām
ģimnazlias saime atvadījSs arī
no sava direktora māc. Svalbes un
skolotājas O. Martinovskas. kas jau
nākamajās dienās dodas pāri oke­ānam.
BLOMBERGAS latviešu skolas
līdz ar nometnes likvidāciju izbeigu­šas
pastāvēšanu. Cetrarpus gadu
laikā ģimnāzija, kurā mācījušies au­dzēkņi
no 20 apkārtējām noriptrj^m,
izlaidusi ap 100 absolventu. Ģimna-ziiu
vadīja mai? hist. M. Brastiņa,
bet tautskolu R Vēllņš.
VES1 ULB5
REDAKCIJAI
KA TAS IZSKAIDROJAMS?
Vērojot dažā ziņā krasās atšķirī­bas
DP dzīvē amerikāņa un britu
joslā, rodas jautājums, kā gan tās
izskaidrojamas. Cik zināms, DP ap­gādei
IRO divēl vienādas summas,
bet, piem, cukuru Lībekā desmit
dienām izsniedz 300 g, kamēr Eslin-genā
septiņām dienām 350 g perso­nai.
Uz Ziemsvētkiem katrs DP
britu joslā saņēma speciāldevā %
bet amerikāņu joslā 140 cigaretes.
Daudzās nometnēs britu joslā stipri
ierobežots elektrisks strāvas patē­riņš,
kamēr amerikāņu Joslā reti kitt
pazīst šādus ierobežojumus.
Dažkārt pārdomas rada ari ne-saimnieciska
līdzekļu izbetoSana.
Piem., dokumentēties braucējiem uz
ASV no LIbekas jādodas uz stipri
attālo Zēdorfu, kamēr lielajā bēgļu
centis taču Šāda biroja ierlkošamt,
šķiet, iznāktu stipri lētāka, Jo sama­zinātos
lielie izdevumi par dzelzceļa
orderiem.
Liela dažādība starp abām JoftUm
pastāv an noteikumos par darba
norīkojumiem. Dažā labā nometi*
norīkotiem liek strādāt pilnīgi neva-
Jadzigu» un lieku darbu veselas S
stundas, kamēr citur obligātiem no*
rikojumiem divreiz īsāks darba
laiks. Lībekā nesen noteikts, ka
darba pienākums veicams ari
strādātājiem, kas nemaksā IRO at­vilkumus.
Bet ja nu šāds strādātājs
nopelna tikai 20—30 DM mēnesi, k f i,
lai viņš tad samaksā vēl vietnieku
vai IRO likmi par uzturu?
Anatolijs Tālumnleki, LIbekfi
VEL PAR ALGAS NODOKU
Visu 1949. g. biju IRO dienestā,
saņemot atalgojumu no „Besatzung8-
kostenamt". Gada laikā no manas
algas atvilka nodokļus par DM
156,50 un š. g. februārī man atmak*
sāja DM 30,50. Atrazdamies &v^^
furtē, uzzināju, ka atmaksai vaļa»
dzeja būt 70 DM, tātad puse tomēr ;
ieturēta. To saņemt vairs nav iespē- '
jams, jo nekavējoties jāizceļo. Tā­pēc
atstāju pilnvaru. Vai citiem ne*»
vajadzētu rīkoties līdzīgi?
E. Briika, Svelnfurtē
KUR PAUEK ADRESES?
Biju šejienes sabiedrību informē­jis,
ka no Vācijas gaidu pieprasītās
mūsu invalidu adreses, lai varētu
parūpēties par individuālu atbalstu ^
viņiem. Tagad daudzi tautieši ap­vaicājas,
kaiņ palīdzību sniegt, bet
adreses vēl arvien hav pienākušas.
'Liekas, ka. Ja kaut kās Jāgaida no
Vācijas, tad tas velkas mēnešiem.
Priecīgāka nav ari otra aina. Kā^
du citu savākto ziedojumu partijis
koUektīvl biju nosūtīju DV grāmata
nlcal Ulmā Izdalīšanai invalldieni
bet līdz šai dienai neesmu saņēņiii
atbildes, vai sūtījums pienācis un
sadalīts. Arī par to ziedotāji apvai­cājas,
bet nezinu atbildēt Tā viņi
kļūst aizdomīgi un no tālākas palī­dzības
atturas.
Jānis Henkttzens, Sanarē,
Venecuēlā
JAUTĀJUMS PAR DAVANAM
* No mums šinīs dienās aiziet mūsu
tuvākais britu priekšnieks, inteli­ģents
un simpātisks cilvēks. Atmi­ņai
par kopā pavadīto laiku vēlējā­mies
viņam kaut ko uzdāvināt un
Izšķīrāmies par Latvijas standarta
karodziņu, kādu var dabūt DV grā­matnīcā,
pievienojot tam vēl plāks­nīti
ar mūsu veltījumu.
Lielākā daļa pievienojās, bet bija
arī pretinieki šai izvēlei, kas
norādīja, ka nevienu nevarot
spiest glabāt savās mājās sve­šas
valsts karogu. Gribas jau­tāt
— par cik šāds ieskats pamatots,
jo tādā gadījumā, man liekas, tikpat
labi varētu Iebilst pret mūsu pro­pagandas
grāmatām, kuras dā^not,
it kā zināmā mērā piespiežam ap­dāvinātos
tās lasīt un interesēties
par mūsu likteni.
P. Buks, sardžu vlenībš Fīrsenā
VAI PIRMS BEZDELĪGA?
Savā laikā, kad neredzīgie reģis­trēti
izceļošanai uz Norvēģiju, nebi­ja
paskaidrots, ka bij. karavīri nav
vēlami. Pieteikusies arī Neištates
nometnē (Holšteinā) dzīvojošā nere­dzīgā
latviešu invalida A. ģimene.
Vēlāk noskaidrojies, ka bij. karavī­rus
norvēģi neuzņem, un A. ģimenes
galvām ieceļošana Norvēģijā liegta.
Tādā gadījumā izceļot atteikusies ari
sieva.
IRO tomēr kategoriski prasījusi,
lai sieva izceļo, jo viņai paredzēts
darbs neredzīgo pārskoloSanas cent­rā.
Kad A. piedāvājumu noraidījusi,
tai atņemta anrūpe. Komisija bez
tam vēl norādiiu<;i, ka invalidu pa­balstus
ārzemni^kidm Vācijā drīz
varot svītrot. Ja vācieši tādus pa­gaidām
vēl maksājot tad tas esot
tikai „norādījuma no auešas" no­pelns.
Edvīns Ērms, NeištatS
LASĪTĀJU IEVĒRĪBAI ASV
Abon«ana« naudu Ifldzam «titlt
tikai Latvtji ptiblicettem pinUv-
|tem«
3 1
algām
Man
taujāšanas
kāda tlK'
Alga 110 d<
\M Jāizdod imtf
.Jlem eo dol
dti izdevumi l i
Bm. Mam
)me<^aniķii4|
m
ar to neko
IMU šeit ļ()tt
mpaUdzēVbat
iMkuma dēļ
• " m Zinu
, . - ft>ie taai
liniffl
-tehniķi _
4arba un kani
Md mums.
pfcaukt pie pa
un mēģiaS
^^^«talgotu
MMisegtevent
Bijušie
iS"^ presē pē^
mm