Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1950

              Bēgtu grūfilias ma sainudedbā
LCK PĀRSTĀVJI LĪBEKA.
L A T V U A
Sestdien, 1950. g. 4. novembri
Sinfs dienās LIbekd notika Slez-
?ips*Holšteinas as^abala latviešu
ncmietņu komandantu sanāksme, ku-fā
bija ieradušies LCK priekšsēdis
V. Janums un L C K labklājības un
saimniecības nozaru vadītais J.Nied-ra,
L C K priekšsēdis iepazīstināja no­metņu
vaditājuk" ar jaunizraudzito
LCK pārstāvi 1. apgabalā LCP lo­cekli
A. Vanagu, kas stājies izceļo­jušā
S. Jaudzema vietā.
Nometņu vadītāji ziņoja par bēgļu
stāvokli Slezvigā - Holsteinā. Tā kā
šinī vācu zemē mīt liels bēgļu skaits»
un vietējās valdības līdzekļi diezgan
Ierobežoti, i r lielas grūtības apgādes
ziņl Visi bēgļi skaitās izVietoti vācu
saimniecībā, un tiem jāmaksā kā per
pārtiku, tā dzīvokli, apgaismošanu,
ūdeni u t i Darba Iespējas ļoti nle^
clgas. Nestrādātāji saņem parastos
vācu sociālos pabalstus. Ziemai tu-voloties
daudzu ģimeņu stāvoklis
gfQts, jo pabalsts ļoti niecīgs un,
lai sabalansētu ģimenes budžetu,
katrs feniņš pirms Izdošanas vairāk­kārt
jāapgroza. Kurināmā iegāde i r
viena no smagākajām problēmānt
Dažās nometnēs, plem. Neištatē, vā­cu
pārvalde pieprasījusi īres maksu
ne tikai par apdzīvojamām telpām,
bet ar! par komitejas biroju un baz­nīcu.
L K C pārstāvji apsolīja griez­ties
pie vācu valdības grūtāko jautā­jumu
steidzīgai nokārtošanai. *
Vakarā Mēzenes nometnes teātra
zālē notika informācijas sapulce,
kufā LCK pārstāvji sniedza Infor­māciju
par L CK darbību un.blj.
karavīru emigrācijas lietām. Seko­jošās
debatēs pārrunāja laikraksta
Latvlia darbību, pie kam no žurnā­listu
puses nāca pārmetumi, ka Lat­vija
pēdējā laikā nedodot vārdu pla^
Sakal žurnālistu saimei un mūsu
profesoriem, bet tanī parādoties rak­sti,
kas lasītājiem nepatīkot. Laik­rakstam
Jākļūst labākam.
Jautājumā par Rīgas Filmas pār­valdi,
sapulces dalībnieki stipri k r i -
SteidzTgi jāpaziņo
adreses ^
LWf (Lutheran World FederaUon (S4s)
Wenloit b. Hamburg, DP Tratuit Camp)
itctna zemflk mlnCtls personai steidzīgi
paziņot Mvat tagad!jlt adreses*. Roberts
EgUtit (vecfi adreses DP Camp Plneberg),
JAnts Adata (Hamburg, Lager StadtparH),
Jdnis Davidonis menburg. 40 DPACC8).
Alckss Koels (Bonn a^RheJn, Moltkettr.
Sa). Atfrads KrOzmltra (Perdoel, ts
DPACCS), Ilmāri Kupps <Oravtn, 60
D^ACCS)» Trtcls NeJmanJs (Oreven/W
DPACcm. *Alek8ii«dr* Rbd# ffctēi.friijd-richsort,
DP Camp 38, Schurfcamp) un
V\o Slptaka (Braujischwilg» fliegfrltd
Kastrae),
tizēja jaunuzņemto filmu Kāds, kura
nav, kas tikko bija Libekā izrādīta,
un lūdza L C K rūpēti», lai šo filmu
nedemonstrētu ārpus Vācijas.
R a d a k c t i a i p U i l m e : vtsai ma-laJā
vēl oeizcelojaio taniIUfto tlultis ik-vtemin
bimtl Hdevfba līdzdarboties l at­vijas
«atura veidolan?. Dali lo lesr^jo
tmaiitojuSi. daži nf, plem^ red. Fr. st.az-,
dinl. Ie«ōtItof maooskrlptus redakelja pēf *
le«pljas iiUeiojtttl, taCu talsal pa6iem i
larniJIitiem vislabJlk zināms, ka ne'v i -
sas matertilnt var Izlietot, |o katram Hfk-rakittm
lerobeJots lappulo «Hah*. Nek.id
nav llefta telpa ari mrtsa zlnStnlekiem-protesoHem,
un lasītajiem vēl būs atmi­ni
nesen pabllcitls prot. p. Jareviea on i
prof. Bleses zakito s«rljas. Nevienai^
laikrakstam pasaulē vil nav Izdevies h -
veldot tik universāla seju, ka tā patiktu
absoīau v i s i e m lasītājiem, rm] ari
naj»«os apstākļos parasU Ir.n5k vairāki
laikraksti, kntr^ ar savu leju. s^va a r ^
da pratējiem « s patiesības gan vajj|di!ē)a
atferiiles, pirms nākt ar nepamatoUem
pārmetumiem!
l.lliiliiirlKMfliiassNMl
V mmām
Laiks ziņo, ka pēc ofidfiU v i l ne*
apstiprinātām ziņām DP komisijas
līdzšinējā priekšsēža Ugo Kārusi vie­tā
nākšot agrākais darba m l a Džons
V. Džir^ons (Gibson). Viņa iecelšana
sagaidāma šinis dienās. Par DP ko- i
misijas Eiropas nozares koordinatoru;
iecelts Roberts Korkerijs, kas bijis
IRO emigrācijas daļas vadītājs ame-;
rikāņu joslā, pēc kam veicis tos pa-'
šus pienākumus IRO galvenā mītnē.
2enevā. R, Korkerijs ir viens no
enerģiskākiem DP draugiem im per­sonīgi
piedalliies nevien ASV DP l i ­kuma
izstrādā:>anā, bet ari ilguma
noslēgšanā ar AustrāUju uc emigrā-'
cijas zemēm. IRO darbā* viņš vien- •
mēr bijis labvēlīgs baltiešiem un vai-•
rākkārt iestājies par sasāpējušā ka­ravīru
jautājuma labvēlīgu atrisi­nāšanu.
Skandalozi apstākļi
pārvielosanē
b ē g ļu
27. oktobri sākāt vācu saimniecībā
pārskaitīto bēgju pārvietošana no
Liidvigsburgas Luitpolda un Jēger-hofa
kazarmām uz Bad KanStates
Funkera kazarmām. Mūsu laikraksta
līdzstrādnieks, kas personīgi pie­redzējis
un pārbaudījis šis pārvieto­šanas
apstākļus uz vietas, mums
ziņo:
Stipri izpostītajās Funkera kazar-
DP izen karttas ar aoiieiio
VACIESI IETEIC PĀRVIETOTAS
PERSONAS IZMITINĀT FRANCIJA
Stuttgarter Nachrichten, kas pēdē­jā
laikā daudz vērības velti pārvie­toto
personu problēmai, apralvstakāda
mās paredzēts novietot 800 dažādu [DP transporta ierašanos no Luavigs-teuUbu
bēgļus. Jau pirmajiem trans- ļ burgas UnterjeUngenā pie Beblin-portiem
pienākot izrādījās, ka vācu genas. Tiem jauna dzīves vieta lera-nometncs
administrācija nebija neko
darijusi telpu sagatavošanai. Lietu
un salā simtiem P P palika pagalmā,
dita Unterjetingenas baraku nomet­nē.
Atbraucēji, kuru vidū bijušas
ģimenes ar lieliem jauniem limuzl-vai
tuvāko bloku kāpņu telpās, kur iņlem esot atteikušies ekravatles
daļa vadīja ari nakti. 28. oktobri ieradītas, telpas. Vācu iekšlietu mini-
VAtSmRTKV SAEfKOJUMU
LONDONA
sestdien, 18. novembri rfkos sūtnis K.
Zariņš, P l 18 Sv. Trīsvienības baz­nīcā
notiks svētku dlcvkalpolums.
bet pl. 19 Roy8l viesnīcas Uelajfi zfi-lē
svētku akts ar sdtņa uzrunu, kam
sekos saviesīgs vakars.
rartamaiiMi Mfiiiia i>ai
liiaiM imriuaaas
Lonc*onas Avīzes līdzstrādnieks ie­vācis
Anglijas iekšlietu ministrijā
tuvākas ziņas par ārzemnieku pār­baudi
kas, kā jau mūsu laikrakstā
ziņots» patlaban notiek vairākos rūp­niecība
centros.
Ministrijā norādīts, ka dažos laik­rakstos
parādījusies nepamatota i n ­formāciju,
it kā tiem, kam pārbaudē
nesekmētos, varētu draudēt depor­tēšana.
Iekšlietu ministrija noteikti
uzsvērusi, ka britu valdības politika
nav sūtu ārzemniekus, kaut ari tie
būtu Anglijai nevēlami, uz tādām ze­mēm,
kur tiem draudētu vajāšana.
Ministrija lūgusi visus ārzemnie­kus
un viņu nacionālās organizāci­jas
sadarboties ar aptaujas izdaritā-
Jiem, godīgi un bez bailēm atbildot
visos jautājumos. Aptauja nav vērsta
konkrēti ne pret vienu, un ja tajā
atklātos kādi nevēlami elementi, viņu
atrašana nāks par labu pārējiem, lo­jāliem
ārzemniekiem.
Aptaujas izdara iece]oSanas iestā­žu
ierēdņi. Sarunas notiek divatā bez
policijas klātbūtnes. Principā šl ap­tauja
nav nekas jauns. Anglijā tā
parasti Izdarita, ieceļotājiem ierodo­ties
ostā, kutpretl tagad tā notiek
pēc viņu faktiskās ierašanās, jo pēc
kara ārzemnieki ieceļoja Anglijā lie­lās
grupās, kādēļ izziņas ievākšana
tūliņ ostās bija techniskl neiespē­jama.
VIENTULE VAR IEKĻAUTIES A N -
G U J A S LATVIEŠU ĢIMENE
K S ^ latvietis Angliji vUētoi m^tM
sava ģimeni līdz 60 g. v. vieninieci, do­dot
tai pilnu uzturu un atseviSķu istabi­ņu.
Viņai būtu jigaUvo «dieni un Jāuz­rauga
t zini - 8 mfn. un 3 |. v., pie kam
pēdljais dienu pavada bērnu dirzfi. At­algojuma
lollt nevar, bet ja attleclgfi
persona micftu ŠQt vai kldu citu mAjas
amatu, ir leipēja ari ko nopelnīt. Vē­lami,
lai kandidāte būtu uzUcama, labām
rakitura Ipallbfim un rtesUmotu ar lipT-gflm
slimībām (tt>c). Pledāvfitfijs uzsver,
ka nemeklē kalponi, l»et cUvBku. kas va­rētu
ptintgl iekļauties ģlmenfi. Par pār­celšanas
iespējām gādfts. Tuvfikas ziņas:
Mr. A. Ručevskls, Ž8, Cpverley RO, Hea-dington,
Oxford, England.
Lai skanētu Latvijas
brlvfisas zvans
Kaut zobens vēl jātur makstī, tas
nedrīkst ierūsēt! Asināsim tos iero­čus,
ko varam lietot šobrīd ciņā par
tainibas uzvaru. Ziedosim LNP un
LCK ārējās informācijas fondam, lai
varētu reiz atskanēt Latvijas brīvī­bas
zvans.
81 gada septembra minēsi ziedojuši:
Frelburgas lalvleSi DM 12.50, A. Grln-bergs
Hamburgā 0,50, E . U v e n s Uzē «,
323. Tpt. Orp. , . E " subgrupas viri Krē-f
e l d i 1S.W, Hellbronnas latvieSu komiteja
50, fotogr. Miezītis Sv. G m i n d i 6,60 (un
39 skatu kartes), CMW8 Nlmbergā 11.90,
A. Kārkllņft Zviedrijā 2.74, Landshutes
latv. komiteja 3,74, J . Jumiķis 5,60, P.
OzoUņS EsUngena 10. A . S i l i s A S V 4. B.
Zutis 5, CMWS Ward Nr. 1/2 D M A M.-
Gladbachfl 50: kopā - DM 186.08.
Ārpus Vācijas zledojuSi: A n g l i j ā -
H. Bruževics 5 SIK, V. Riekstlņft 10 811..
H. Strovalde 10 8il., N. Mētra 8 ftll., Dau-gavas
Vanagi. Vanadzes un pārējā E VW
Hostel Bearley saime 10 8».. A S V - M.
Tupesls I 4.50. A . Kalnāls 10, J . Cevers 1;
A u s t r ā l i j ā ~ E. Podnieks £ 1, Ade­laides
latv. b-ba ia/2—.
Ikkatram, kas a r savu ziedojumu vei­cinājis
L N P un L C K ārējās informācijas
fonda darbu, sirsnīgu paldies izsaka A lT
vadītājs V. Lambergs.
Nometņu džTvd
ESLINGENAS Lidotāju skola, kur vēl
līdz āim mita dažas latvieāu darbnīcas un
Iedzīvotāji, tagad atbrīvota IRO vajadzī­bām,
lai gan vei nav zināms, vai un kā
pēdējā skolu izmantos^ V. Streips ar $9^fu
..uzņēmumu'* — Latvijas grāmatnīcu, bū­dams
reize ar! nama „parvaldnieks*\ i r
vienīgais, kas vēl ttiras vecajā mītnē.
Pakāpeniski IRO iestādes atbrīvo ari Ne-llngenas
kazarmas, ko nodos armijai. Da­la
2. apgabala IRO galvenās mītnes biro*
j u pārcēlās uz Starptautiska meklēlānas
biroja blj. telpām FabHkas ielā.
GLAZENBACHAS nometne, kurā vēl
dzīvoja 110 latvieSu. likvidēta, un tās ie­mītnieki
izvietoti pa Zalcburgas i l n ap­kārtnes
nometnēm. L C K pārstāvis Aus­trijā
A. Eglltls tagad dzīvo ParSas no­metnē,
bet L S K un Pašpalīdzības fonda
pārstāvis Ed. Stiglics apmeties Leksen-feldas
nometnē. Austrijā patlaban ap 409
latviešu, bet l l s skaita nākošajos mēnešos
sadils. Daudziem ir Izredzes izceļot, un
IRO pārstāvji pēdējā laikā ari atlikuša­j
i em pOlas sagādāt izceļošanas iespējas.
Baltiešu ZU>as Austrijā vairs neiznāk.
Nākošajā semestri Insbrukas universitātē
studēs 8 latvieši: Kurzet^nlece (Tlroles
latv. pārst.), M . Stfile un ^ 1 . Plūme.
nāca Iclfit jauni transporti. Bēgļus
ar varu sadzina pagrabos bez logiem
un Icrāsnim, kur trOIca kā ūdens, tā
labierīcību. Pārējos saspieda jau aiz­ņemtajās
istabās, nerēķinoties pat ar
4 ra kvadratūru, lai gan vācu saim­niecībā
pārskaitītām personām ir
tiesība uz vismaz 8 kv. m. apdzīvo­jamas
platības. Bez Iepriekšēja brī­dinājuma
nometnes administrācija
lika atmūķēt un vienā gadījumā pat
uzlauza skolotāja M. Rutka, A. Svar-ca
un kāda Ditarenko aizslēgtās
istabas, kamēr to iedzīvotāji bija
darbā. Drīz pieteicās ari cietušais,
kam bija nozagta da]a mantu.
Bēgļus novietoja ari baznīcu tel­pās
un p i r t i Herberta Feldmaņa
ģimeni, ar divarpus gadu vecu bēr­nu,
kas tikko pārcietis smagu operā­ciju
un kam pēc slimnīcas atstāSanas
temperatūra sacēlusies lldz 39 gr.,
novietoja neapkurināmā garāžā, kur
trūkst viselementārāko labierīcību.
Sinl ģimenē ir vēl otrs bērns, kam
paralizētas abas kājas.
Uz Funkera kazarml pārvietotas
galvenokārt personām, ka» nodarbi­nātas
22 k lm attālajā Ludvlgsburgfi,
un kurām i r bērnu svētītai ģimenes.
Sie dlvēkl tagad novietoti necilvēcī­gos
apstākļos, par ko atbildīga vācu
administrācija, kas neko nav darījusi,
lai lldz šim neizmantotās telpas
laikā saremontētu, sagādājot veselī­gus
un cieiamus dzīves apstākļus.
Ateju trūkuma dēļ vērojami gluži
skandalozi apstākļi. Nometnes va­dība
mē.^na vainu uzvelt amerikā­ņu
iestādēm, lai gan bija rīkojums
bēi?ļus izvietitf piemērotos dzīves ap­stākļos.
Nometnes pārzinis Fričs lldz
šim visādi kavējis nacionālo grupu
pašdarbību un vainojami ari pile tā.
ka nometnes bērni divi mēnešus pa­lika
bez obligātās skolas. . S i
KVOSU IZCEĻOTAJIEM lĀIET
CAUļEl GRONU
DP izceļotājiem, kas dodas uz ASV
ar kādas kvotes numuru, pēc Iera­šanās
Brēmenē jāuzturas Gronas Iz­ceļotāju
nometnē. Kuģu sarakstos
tos uzņem chronoloģiskā kārtībā, at­karībā
no ierašanās Brēmenē. Tikai
gadījumos, kad vīza Ir tuvu notecē­šanai,
izceļotājus virza tālāk ārpus
kārtas.
strijas pārstāvis pieaicinājis Beblin-genas
policiju, lai tās atbalstā pie­spiestu
pārvietotās personas ieiet ba­rakās.
Beidzot ari izdevies tikt galā
ar vienu daļu DP. Vairākas ģimenes
turpretim aizbraukušas uz Nagoldu
un meklējušas apmešanās iespējas
viesnīcās. Daļa pārnakšņojusi tuvējā
mežā, pagaidu telti. Sie DP paskai­drojuši,
ka Unterjetingenas baraku
nometne tiem nav pieņemama.
Vāciešu nostāju pret pārvietotām
peHonām labi raksturo Gepingenas
landrata Zebicha paskaidrojums, ka
barakas pārvietotām personām jāceļ
tur, kur daudz neapdzīvotas zemes,
piemēram, Francijā. Vācu iedzīvo­tāji
neesot aizmirsuši, ka daudzi DP,
vairākus gadus dzīvodami pa nomet­nēm,
atraduši no darba un pagāju­šos
gados nelikumīgā kārtā kļuvuši
turīgi ar melnā tirgus operācijām.
Viņam vispār esot jāsavaldās, runā-jot
par šo problēmu.
DV amerikSņo joslas aprūpes birojs,
sākot ar l . novembri, mainījis adresi.
' Turpmāk korespondence sūtāma: (īSa)
Wūrzburg, Reglerungslager, W6rth8tr. n,
Bar. S.
visiULES
REDAKCIJAI
POSTENIS, K A S B Ū T U IAAIZPILDA
UdEllnējais Latvijas konsulāu san
Paulā sekretārs J . Veiss, ar septembri
atstājis savu posteni un pārgājis privāt-tinUnlecIbas
darbā. Tā kā Latvijas goda
konsuls Q, Stolcs Ir svledrs, kas bei sa»
vas mātes valodās prot Ūkai portugaUskl,
vāciski un angliski, bet ne latviski, Sao
Paulas pilsētas un Stata tauUeliem rada«
Sān grūtībās kārtojot savu Uetas, sevliķi
ar latvieša vaiodā rāksUtleia abkumen-
Ari iābiidrUkl kulturālā plāksni koo-miAtā.
darblnteka-^l^tvieās tHlkums Hnt
Dl^ttVitftineirJKtr rī^M^Dlbāt^ ttstuUecl-bas
un kultūras centrā var kaU(t Latvi­jas
un latvieSu interesēm. TādSļ San Pau­las
lātvieSt cer, kā Latvijas ārlietu kār*
totftjs — pilnvarotais ministrs K. Zariņš
Londonā sāziņā ar sūtni Dr. P. Oliņu
Rlodeiānelrā atradis kādu iespēju lagā-dāt
San Paulas Latvijas konsulātam Jau-,
nu rosīgu tatvieSu darbinieku atogāJoSā
vteti.
Brazīlijas valsts Iestādes ķonsulāUm ar­vien
blJuSas loti labvēlīgu kā Utvijas
propagandas, tk daSādu latvieSu satīkoju-mu
uc. Jautājumos. So darba lauku, kur
veicams sekmīgs un svarīgs darbs, ne­drīkstētu
pamest novārtā,
L. O r a u d i ņ S , San Pāulā
KURŠ VAINĪGS?
AGATES SRI8T1 ROBlANS
(20. turpinājums)
„Esam jums parādā lielu pateicību, Zeropoulosa kungs,"
sacOa i'urnjē pieklājīgi. „Vai jūs spētu So pūšamo stobri­ņu
un dzelksni idenUflcēt? Pašreiz tie atrodas Londonā,
taču gan jau būs iespējams jums tos parādīt"
„POŠamais stobriņš bija apmēram tik garš," Zeropouloss
parādīja tā lielumu pie sava rakstāmgalda malas, „un tik
re.^ns kā.,. kā šis spalvas kāts. Pie tā piederēja četri bult-veidigl
dzclkņi, lejasgalā smaili un viegli nokrāsoti, ar mazu
sarkanu zida šķipsniņu galā."
^Sarkanu?'* lautāia Herkuls Puaro uztraukti.
„Jfi, kungs, ja, ķiršu sarkanu protams, drusku izbalē­jušu.**
„Tas ir dīvaini,*' tagad Iejaucās ari Pumjē. „Vai esat droši
par to, ka neviens no ēetriem dzelkšņiem nebija rotāts ar
dzelteni melnu zfda šķipsniņu?"
nDzeltenl melnu? Nē!** apliecināja tirgotājs.
Fumjē uzlūkoja Puaro un Ievēroja mazā belģa vaibstos
kādu neparastu, apmierinātu smaidiņu. Kādēļ gan? Vai
tādēļ, ka Zeropouloss meloja jeb cita iemesla dēl?
,.Ir ļoti iespējams, ka šim stobriņam nav nekāda sakara
ar visu gadījumu." sacīja franēu detektīvs. „Taču Jūs iz­pelnītos
manu papildus pateicību, ja pamatīgi aprakstītu
amerikāni, Zeropoulosa kungs."
Uzrunātais ieplēta savas melnīgsnējās austrumnieciskās
rokas.
„Viņš bija Īsts amerikānim Viņa balss skanēja degunā
Viņš neprata franciski, viņš košļāja gumiju, viņam bija ra­ga
brilles, viņš bija liela auguma un manuprāt nevisai
vecs.'*
„Blond8 vai tumSmatis?"
„To es tik smalki nezinu. Viņš, proti, visu laiku paturēja
cepuri galvā."
nVai jūs So viru atkal pazītu?**
„Ari to es nezinu. Pie manis nāk un iet tik daudz ameri­kāņu,
un viņš ne ar ko neatšķiras no lielās masas."
Tagad Furaiē parādija viņam preses uzņēmuma krājumu,
taču neviens no nofotografētajiem lieciniekiem pēc grieķa
domām nelīdzinājās viņa amerikāņa pircējam.
,Jlesekmlgs gājiens," sacīja Fumjē nomākts, kad viņi pa­meta
veikalu.
..Es par to neesmu gluH pārliecināts," iebilda Herkuls P u -
nro. „Cenu zīmītēm bija uz mata tā pati forma, un bez
tam divi punkti Zeropoulosa izteicienos man likās ievēribas
cienīgi. Un nu, mīļais draugs, pavadiet mani kādā citā gā­jienā.**
„Uz kurieni?"
„Uz Kapuciņu bulvāri. Uz gaisa satiksmes sabiedrības
biroju.**
„So gājienu jūs varat sev aiztaupīt, Puaro kungs. Mēs
jau tur apvaicājāmies, taču murds nevarēja neko intere­santu
pastāstīt*'
Puaro uzsita savam pavadonim draudzīgi uz pleca, .at­bilde
vienmēr atkarīga no jautājuma, un jūs nezinājāt, ar
kādiem jautājumiem nākt."
„Vai jūs to zināt?"
„Ē,.. man ir kāda ideja."
Universal Airlines birojs bija pavisam mazs. Braša izska­ta
tumši blonds puisis sēdēja aiz spoži pulētas letes, bet
gar rakstāmmašīnu darbojās gadus 15 vecs zēns. Fumjē pa­rādīja
savu karti, un cilvēks aiz letes, kas izrādījās par Zilu
Menjē kungu, tūliņ apliecināja savu vēlēšanos būt palīdzī­gam.
Uz Puaro ierosinājumu zēns tika izsūtīts laukā. «Jo
lieta ir slepena," piezīmēja mazais beļģis.
„Vai patiesi, mani kungi?" sacija Zils Menjē patīkamas
ziņkāres pāi-ņemts.
„Runa ir par Zlzeles kundzes nonāvēšanu.**
„AhI.. šai lietā jau esmu uz dažiem jautājumiem snie­dzis
atbildes."
„Es zinu, zinu. Tajā pašā laikā ir svarigl uzzināt sīkus
lietas apstākļus. Kad Žizeles kundze lika rezervēt sev vie­tu?"
, A r i to jau esmu teicis. Viņa pasūtīja to telefoniski 18.
septembri,**
,J^ākošās dienas pusdienas lidmašīnai?**
„Jā, mesjē."
, ^ k , tad esmu viņas saimniecības vadītāju nepareizi sa­pratis.
Viņa sacija man, ka kundze esot pasūtinājusi vietu
dta lidmašīnai pl. 8.45."
„Nē, nē. Vai a r i . . . kundzes saimniecības vaditāja pie­prasīja
vietu agrajā lidmašīnā, bet tā kā viss jau bija aiz­ņemu,
mēs viņai piešķiram vietu pusdienas lidmašīnā.'*
,^k, tā — nu man viss ir skaidrs. Katrā ziņā... hm. tas
If ļoti īpatni. Patiesi dīvaini."
^Kas ir dīvaini, mesjē?"
,rKāds mans draugs, kas pēkšņi izšķiras par braucienu uz
Londonu un izvēlējās lidmašīnu pl. 845, nejauši pieminēja
nian, ka lidmašīna bijusi pustukša."
Zils Menjē parakņājās pa dažādiem papīriem un pēc tam
rupigi izšņauca degunu.
„Varbūt jūsu drauds sajaucis dienas."
Tā bija slepkavības diena, jo mans draugs vēl pie-bUda.
ka viņš nirmo lidmašīnu gandrīz nokavējis, un tā
būtu kļuvis par vienu no Prometeja pasažieriem." 3
^Protams, tas Ir dīvaini. Taču dažreiz pasažieri neiero­das
laikā, tā kā vietas gluži dabīgi paliek brīvas, un daž­reiz
gadās ari pārskatīšanās. Es stāšos sakaros ar Leburžē;
tur viņi kādreiz pielaiž nekārtības. Tas i r nožēlojami...
tas..
Puaro jautājošais skats šķita dsam Zilam Menjē nepatī-kanus.
Viņa acis šaudījās šurp un turpt un uz pieres parā­dījās
mazas sviedru l*3Ītes.
„Ir pavisam divas iespējas,** piebilda Puaro, „taču — tā
vismaz man 'ķiet — ne gluži īstās. Vai ji(his neliekas,
Menjē kungs, ka būtu labāk, ja jūs runātu atklāti?"
„Kf ... kā lūdzu?**
„JŪ8 saprotat mani ļoti labi. Tas nav nekāds joks, tā ir
''epkavība. Slepkavība, Menjē kungs! Esiet tik laipni un
neaizmirstiet to. Ja jūs izvairīsities sniegt informāciju,
jums par to būs dārgi jāsamaksā, jo jūs nostājieties pret
likumu.**
Sviedru lāsītēm uz Menjē pieres pievienojās vēl dažas,
un viņa rokas drebēja.
«Runājiet!" pavēlēja Puaro neparasti stingri. „Mums va­jadzīga
sīka izziņa. Cik liela bija summa? Un kas jums
to samaksāja?**
„ E 8 . . . es nenojautu... neko ļaunu... es domāju..."
„Cik un kas?"
„Pie ^ pieci tūkstoši franku," murmināja ierēdnis, strup­ceļā
iedzīts. „Es svešnieku nekad agrāk nebiju redzējis.
E s . . . ak. Dievs, tas mani galīgi satriec."
„Tikai dūšu, puls*. Pašu ļaunāko mēs jau tagad zinām
Pastāstiet, kā tas notika.'*
Sviedru lāses ritēja pār Zila Menjē pieri un valgiem le­jup,
un vārdi grūdieniem lauzās no viņa mutes: ,J^ē, man
nekas ļauns nebija nodomā. Ienāca kāds cilvēks. Viņš sa­cīja,
ka lidošot uz Angliju. Viņam esot vajadzīgs aizdevums
no Zlzeles kimdzes, bet viņu satikšanās jānokārto tā, lai tā
iznāktu nejauša. Viņš domāja, ka tas viņam dos labākas
izredzes. Bez tam viņš sacīja, ka viņam esot zināms Žize­les
kundzes nodoms nākamā dienā lidot uz Angliju, Viņš
nevēlējās nekā cita no manis kā vienīgi to, lai es viņai pa­skaidroju,
ka agrā lidmašīna ir pārpildīta, un lai es viņai
piešķiru vietu Nr. 2 Prometejā. Es zvēm, mesjē, ka es šai
darījumā nesaskatīju nekādu lielu grēku. — Kāda gan tur
starpība, — es domāju. Amerikāņi nu reiz ir tādi... Vei­kala
lietās viņi dod priekšroku brivam, nepiespiestam no­kārtojumam
. . ."
«Amerikānis?" iejaucās Fumjē.
„Jā, tas kungs bija amerikānis."
,X'ūdzu aprakstiet man viņu.**
„Vlņš bija liela auguma, drusku saliecies, sirmiem ma­tiem,
raga acenēs un ar mazu ķqa bārdiņu."
(Turpinājuma lekoa)
^^^^^^
Sisnotu tās pastāvēšanu. Tautieši
S roku ziņoja ari jaunajai lat-
S u draudzei. Šķiroties, vēl Ilgi Srausīs Mediņa Ārijas mc^^^^^
STsv. Mārtiņa draudzes māciteja
Ssrdi. ka no šl brīža varam uzskati
viņa baznīcu par savu, tāpat Ka las
altāri un ērģeles.
•
Sī mācības gada sākumā izrādījās,
ka daudzās Francijas skolās p i m -
ziemnlekiem trilcis vietu, un viņiem
ar visām somām un tāpelēm DUa
Jāatgriežas mājās pie bēdi^ Pār­steigtām
mātēm. Tai pašā laikā citos
apgabalos klasē bijuši tikai , 3 ^
skolnieki. Se vaina tā, ka iedzīvotāji
no sādžām «sabēguši** pilsētās, kur<
diezgan daudz skolu ēku karā no­postītas.
Un kamēr velķU ļaudis ar
jaunuzbūves fonda līdzekļiem atjau­noja
un būvēja kino un krogus, sko­lu
labā nebija darits.gandri? nekas, ^
Interesanti atzīmēt, ka y lw 3. rķ- d,
pubUkas laiku skolu Uetas atradi! <
ViT<tVw rokās. So„tradtčlju*' tarplņt *
un jaui^s patlaziiļentātii
«kolu komisijas priekšsēdis Pols'
Bonkūn, Iķiet, neies labākus ceļus.
s1
di
»bi
lasi
pil
sis
ar
un
kfii
Nesen lasīju vietējā laikrakstā sen­sacionālu
ziņu, ka kādai Marijai
Eglei piedzimuši triniši. Nodart)oda-1 «5:
mies ar. mūsu tautiešu apzināšanu, ce]
domāju, ka, lūk, gadījums atkal at- vii
klās kādu pazudušu avi. Taču izrā-dījās,
ka Marijas Egles vīrs uzskaita
sevi par tīraslņu elzasletl un nekā
līdz šim neesot dzirdējis par Latviju V(
un latviešiem. Par senčiem ari nekā ^
tuvāk nevarēja pastāstīt; tāpat kā
mūsu pašu pilsētas frizieris, uz kura >ri
veikala loga skaidri taksttts - Jean
(tātad Jānis) Rempis. Strasburgfi p^-
A*!^/il!?*^^®P^^ uzņēmums -
Ādolf Straumann, Milhauzenā ap-
«ff TB^'K^l?^^^^firstsStrehle
vVā^cIijia i 1^8702.. g?. 'VPāc^ija^s ^ķ^eiz^a rs ie^ Tu
m par tās gubernatoru Baltijais ku
LJf^^^^^* Surp būs pārcēlies ar
K ^ / j ! ? , ^ laužu" pulku,^^^^ i^^r ^^^^^^^ *
vnaeK vīna ražas svētki Atirart
M no provinces un aSala S
kums ar tHo*< i : pagāniskā sajau-
"^sot pēc tam ..' " '^^ ne-
Wbovill Tur tM Iti'^^^^^^ m kas savienota « r f ' ' ^ f " ^ ^ ^
"«'«gos tērpos PMs^[ procesiju sen-malis^
pj^J^^ Vinda-y
m kriikā, T - ^ s ^ u s ražoju-
Z ! ! ^ ' « « kas nf,5 ūdelēs, un
^ * ' « sveikos "^^'Ssmotos šaS'
rēkto
«S'tei»!» min. pre^ - 5
savu nriliSl^^J- Kana:
meklēja
^Us.nadas
^Snesi
referāti