Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1950

              L A T V I JA
Sestdien, 1950 g. 4. novembri
i > č etri virzieni ASV politikā
savieiuou
Amerikāņi
sasniegt
divi dienās cer
Kmas robežu
tmēutĒt Kadirtditeo Savtenoto ritu vienotiou Bet tai pašā laikā Sl Tokio (F)•. — Galv,e nais. d.ņ.u sma-.
nWu pastāvlgato k<»enK)^ pārstāvji atzist, ka šobrid i f!ļfnP"«^^.Korejā joprojām ir divi
bērti Jungs publicējis laikrakstu sle*, vēl pāragri apspriesties pie zaļajiem ><>ntes daļas ~ netumu un ausmi-
«bi rakstts, kurā Mirzāti «etrl «ne- gal4to. Savienotajām valstim tāpēc mu piekraste J^^^?"^^ ^ « ^ 2 ^
tikāņu ārpolitikas virzieni pret Pa- aif uz priekiu J&ruņblas un jlpa-dņnju
savienību* No tā, kuri no dam stipri savi rietumu sabiedrotie,
iiem virzieniem uzvarēs, var atkiu:ā«ļBlliiitā novirziena pārstāvji ncnrāda, tici pasaules mUrrs un visu brīvo ka poUtidcaJā spēlē Padomju savie-iMitu
liktenis*
Grupa ietdcmigu amefikāņu valsts-un
politiķu ir tais indcatos, ka
nlba Joprojām Jātur iachā".
Trsiais virziens, kas paSreiz spiests
klusēt, iestājas par prevaitivu karu
vienotajām valsUm bOtu jāpieņem' pret Padomju Mvienibu* Sl virziena
pārstāvji pagaidām deklarē savus
uzskatus dauda atturīgāk nekā va­sarai
K<4)i Mariala iecelšanas par
ASV aizsardzības ministii, viņi zau­dējuši
lielu daļu savas ietekmes Pen­tagonā.
Par ^lisventlvu karu tomēr
vēl Jc^rojām i0sajas dali ietdunigi
Savienoto valstu saimnieci^ās dzī­ves
vaditf JL Tā, piemēram, National
Assodation of Manulacturers šefs
, „_ Kloda Patnemt' nesen paskaidroja:
Ko šiem Q)ecialzi^Jumiem f>SU sarullējums vienre^e jāsarauj,
Jo mēs to nevaram izturēt nēierobe-ii&
siika atkārtotie aicinājumi ap­per
konflikta izbeigšanu
«ustrumu un rietumu starpl Sl poU*
tiķtt grupa tie, ka Bifaskava atzinusi
iavtt kļOmlgō pēdcaŗa politika un ta«
ir gatava mddēt kompromisu,
uzskati» Uelā mērā stiprtoa
iunākie New Vork Times Maskavas
ot^Mmdenta spedāLdņoJun^ ko,
vainā kārtā, padomju cenzūra |ā-irusi
horaidlt pUnlgi un bet svlHo-^
^ M , ka krievi pašreiz vairāk ie-
Intmsēti par suņu izstādēm ndci
par militārajām iNurādēm, ka patēri­ņa
preču ražošanai dotas pirmtiesī­bas
pret kara rflpnie^u un ka vM
Padomju savienībā valda miera lailņi
JauouzbCive. Minētās grupas tezct
apsUļ^rlna ari tasapstāldii,kaKrem-
Ha tij^d ļāvis uziet politiskajā
tuvi agrākajam ārlietu midistrim
Ļitvinovam un vēsthiekarft Maišldm,
kai vienmēr iestājušies par Mdarblbu
ar rietumiem.
Otra ASV ārpolitikas virzieils, kal
šobrīd vēl ir valdošais, neizslēdz ie^
spēju, ka ar Padomju savienību va-
T
Undaiia (D). Otrdien Uelbritā-nijas
karalis Diordžs VL atklāja
apakšnama Jauno sesiju, teikdams
īsu troņa runii. Karalis tajā formu­lēja
valdības turpnāko pontlku/ ku-ŗas
svarīgākais ppnkts ir cukura
rOpniedbai nadonālizēšana, aizsar-dtibu
spHcu stii»rināšana un sociālā
programma. Karalts \iz parlamentu
devās apzeltītajā galma karietē, kii*
ŗal eskortēja Jātņield,.tērpiišies vē­sturiskajos
sarkanajos mundieros.
Džordlu VI, pavadīja ari karaliene
un troņmantiniecf princese Elizabe­te.
Svinīgajam llftfljf^fp^.llim^fe
Hja tOlKttoUim ^ o ļ ^ i(af pi*
gkars 49.000 cukurbiešu audzItUui,
kas apstrādā 400.000 akru zemes.
Pats karalis ir vieni no lielākajiem
biešu audaētIJiem, kura lauki atror
das Norfolkā. Britu cukura raip-ttji
apviekibjušies 19 sableMbās nn
kontrolē apmēram 23 procenti cuku-ra.
Pēc karaļa troņa runas debates
apakšnami atklāja ministru prezi-dMits
Etiijs, deklarēdams, ka vaļdlr
ba daris visu, lai pēc iespēju ātrāk
nodibinātu Eiropis armiju. .Opod-eijaš
^^rdā Vinštohs CttrMis pa­skaidroja,
ka . konservātivla š|i gunktā pUnIgi atbalstīs valdību. 4Št
Ošu prtedgs. Ja ari Vācijā būs di
vīzijas, kas stii^nās tiropas arml<
Ju,*" piebilda Cerčils.
loti ilgL Preventīvais karš būs karš,
kas izbeigs to nepanesamo situāciju.**
TikfMit skaidri lavas domas par pre­ventīvo
karu formulējis ari Ameri­kāņu
tirdzniecības kameras direktors
Oto Seiferss, tdkdams, ka Savienota­jām
valstīm vienreiz ar šo lietu va­jadzētu
tikt 1 ^ . Jo agrāk. Jt» labāk.
Jofūpniedba pašreizējo stāvokli ilgi
nevar izturēt'
Ceturtiis novirziens apvieno dau­dzus
augstus aizsardzības un ārlietu
miniītrijas i^rfdņus, kas gan noraida
preventīvo karu, bet tai, pašā laikā
prasa imstiprinfit rietumu politisko
ofensīvu, lai satricinātu komOnistis-kāa
valdības un eventuāli tās ari
gāztu. SI novirziena reprezentanfl at-dst
visus līdzekļus par labiem, at­skaitot
karu.' K(4^, kādi laika Va-šingt(
mā dikulē memorands, kuram
rinblp virsraksts tUrēt šachā |r par,
maz. Sii dokuments sastādīts tā kā
oficiālie pditiskie memorandi, kas
noiaka attiedfo ministriju turpmāko
pioUtiku. Galvenail arguments ir tas,
lld^inljā aizsardzība un tās veids
pret komdnismu ir nepietiiekams. Tā­pēc
pienācis laiks meklēt pēc jaunām
metodēm, Ins neizvsiiritos satricināt
ari fMiālās korrektās diplomātiskās
attiiekames ar komOnistiikajfim val-stim.
VWall Street Journal Vašingtonas
birojs bija pirmais, kam pietika dros­mes
MbUcIt min. dokumentu.
Ļ|^^ļ^Sf|ļ^M8 iinincistu izdevums
riptai l i a sIs preftomūnlstiirtcās
Prinātu fvsinniecisku blokādi pret
Padomju sa^enlbu un tās saMtiem
m pilnīga izejvielu izvešanas aiz-lieiumu.
Amerikāņu propagandai ne­vajadzētu
kautrēties aicināt taulas
ais dzriza prieklOcara sacelties un
rīkot ilbotāžas aktus. Sl ceturtā gru­pa
gan npraidii domu, ka uz Mas­kavu
vajadzētu[ nomest, atombumbas,
bet tik pat strikti tā nostājas ari
pr^ tizskatu, ka amerikāņu tautu
gadiem ļlgi vajadzētu turēt kara stā-vokU.
galvenie spēki trešdienas rītā atra
dās vairs tikai 40 km no Bilandžūri-jas
robežām. ASV tanku smailes
kmnOnistiem šai sektorā tsdevās uz
ļ laiku apturēt Neraugoties uz to,
'ģenerālis Mekartūrs preses pārstāv­jiem
Irteicās, ka amerikāņu triecien-vienibas
Ķīnas robežu sasniegs jau
tuvākajās divi dienās. VisUelāko
pretestību komunisti izrāda Korejas
austrumu piekrastē, aemeļkorejie-Šu
spēki no trim pusēm te uzbrūk
HamhunaL Trešdienas ritā pēc i l ­gāka
starplaika Apvienoto nāciju
aviācija notrieca 3 padomju Jaka iz­nicinātājus.
Kāds augsts amerikā­ņu
aviācijas virsnieks izteica pārlie­cību,
ka šīs lidmašīnas pacēlušās no
Mandžūrijas lidlaukiem. Visa kara
laikā šinīs dienās virs Ziemeļkorejas
piimo reizi novēroti ari padomju ti­pa
turbo iznicinātāji. Par ķiniešu
armijas piedalīšanos cīņās ģenerāļa
Mekartura galvenās mītnes apstip­rinājuma
joprojām vēl nav, lai gan
amerikāņu 10. korpusa štābs ziņo, ka
ai»nēram 63 km no Mandiūrijas ro-
Joprojām vel nav...
(Turpinājums ne 1. Ipp.)
tika pakta padomei un sipatārvalstu'
ģenerālštābu pri^šniekiem, k u iz­šķirs
militārās problēmai.
Vienīgais poiitlvaia ieguvums, kas
panākts Vašingtonas konfeimi^ ir prasīšot UN vai starptautiskas tiesas
tas, ka aizsardzību miniltri vienojās» ļ^f«kla»o«- 10..novembri izbeidzas
TimSU IZRAIDĪŠANU NO BUL­GĀRIJAS
VARBŪT APSPRIEDIS
APVIBNOtXS NJtCIJ AS
Vailngtona (mr). — Turcijas vēst­nieks
Vašingtonā Erkins izteicies, ka
apvienotajām nācijām driz varbūt
būšot Jānodarbojas ar Jāunu, steidza­mu
aukstā kara problēmu — 290.000
turku izraidīšanu no Bulgārijas. Ja
ndzdošoties iepriekš rast.kādu atrisi­nājumu,
Turcija apeūdzHot Bulgāri­ju
dlvēku tiesību pārkāpšanā un pie-bežām
sazimēte kāds Paas komu­nistu
pulks. Ziemeļkorejas raidītājs
trešdienas ritā pubUcēja inlormāci-iu.
ka KInas tautas armija uzņēmu­sies
Jalu upes spēkstacijas aiz|«r.
dzibu. Lai gan tā atrodas Ziemeļko­rejas
robežās, spēkstacija apgādā ar
elektrisko strāvu lielu daļu Mandtū-rijas,
kāpēc ķ l i ^ em ir visai sva-riga.
Holiindiek brīvprātīgie
pret Korejas komunistu
partizāniem
Rotetdama Ov). - Kā mūsu ko­respondents
riņo, no Roterdamas ar
tvaikoni Zuiderkruis uz Koreju de­vušies
640 holandiešu brivprātigo, lai
pievi«iotos pārējām UN karaspēkam
dņā pret komūnlsttem. Brivprātlgo
vienība saformēta no demobilizētiem
karavīriem, kas šinī un pagājušā ga­dā
atgriezās no Indonēzijas kara
lauka un ir labi apmādtt aizmugu­res
partizānu cīņām, Brivprātigos
vada pazīstams kark veterāns ģene­rālmajors
Jagers, kas Jau otro reizi
dodas karot uz Tāliem austrumiem
i7 • V KlnlesI Tlbeta..e
CTurpInSjums no 1. Ipp.)
nedēļās. Kā paskaidroja Indijas fir-
Uetu ministrija, Tibetas valdība lū­gusi
vienīgi Indijas diplomātisko pa­līdzību
sanmām ar Pekinu, bet nav
prasījusi nedz militāru palīdzību,
nedz Indijas intervenciju apvienota­jās
nācijās. Indijas ministru prezi­dents
Pandits Nerū izteicies, ka ķi­niešu
iebrukums Tibetā varbūt esot
izskadrojams ar Maskavas rīkojumu.
Nerū māsa, kas ir Indijas vēstniece
Vašingtoiļā, paskaidrojusi, ka Indija
Ķīnas un Tibetas konflikU lietā pa­likšot
neitrāla.
Ziņojumos no Honģkongaff minēts,
ka Ķīnas komunistu armijas koman­dējot
otrās ķīniešu armijas virspa­vēlnieks,
vienacainais ģenerālis Liu
PoCengs un ka viņa vienības iebru­kušas
Tibetā no Ķīnas rietumu pro­vinces
Sikiangas.. Ar sevišķi ātru
ķiniešu uz priekšu iešanu lietpratēji
nerēķinās, jp mūļu-jaku karavānām
no Tacienlū — pierobežas
dk liela armija JāuzsUda katrai sig
natārvalstij, izlēma tās ai^ruņojumu
un mobilizādjas iespējas. Bez tam
titJu mēnešu termiņš, kādu Bulgāri­jas
valdibfi noteikusi minēto turku
Uutfbas iedzīvotāju izraidīšanai, pie-ministri
vēl nolēma «bināt toplgu»P»*a?^ lai tos uzņem Turcija. SinI
flojtes virspavēlniecību, ^ neplede- toutājumā pēdējās nedēļās notikusi
š a n ^ to |»ralltu.
Bonnu aprindās Vašingtonas ne­veiksmīgā
konference radījusi liehi
vilšanos, ko trešdien deklarēja ari
vācu federālās valsts kanders Dr.
Adenauers. Pēc viņa domām, apsprie**
des nodmē vdUgu laika zaudēšanu.
Rietumvādjā par to valda n^ers
un satraukums, Jo Vašingtonu kon­ference
lej ūdeni vienīgi uz komuni­stu
dzirnavām, kas šo apstākH katrā
ziņā izmantos savai propagandai Lie­kas,
ka Dr. Adenauera pesimistisko
asu notu apmaiņa. Bulgārijas pra­sību
vēstnidts Erkins apcimēja par
Jaunu posmu tai mm karā, kādu
pēdējos piecos gados pret Turdju or­ganizējis
padomju Ieloks.
TRIECIENA LAiyXS IERODAS UZ
PRONTES TEATŖA IZRADI '
• • B M M Jjb). - Amerikāņu ftpi» kāj-nlsku
itcelisnis malā Voaisnil ostil Au»
strumkoreil, kas bija lipUnota ptr Ue-liko
«mfibiju tips operāciju Korejas ka­ri
» isvSrtāa par divainfiko un amizantāko
I dtsanu akcuu, kāda Uds ftim pierediēu.
noskaņojumu nav vartjusl UkUdteāt ĪSlVA'^'i^'^o^
nieki trieeienlatvis izcēlis mali Votisa-ni,
lai konstatētu, ka apgabali jau sen
atrodu amerikiņu rokii. Kaŗavtrus kra­sti
smaidīdams sagaidīja pazīstamais
amerikiņu filmu komiķis Bobs Hope, al-cinidams
desanta daUbniekut \it .irontes
teitŗe isridl. Kareivji lo desantu joko­damies
nosaukiiii par ..operāciju jo-jo'*.
VeikuU kādu o^u no Iiičonas apkārt
Klīrējas pussalai, amerikāņu spēki ceļā
saņēma vairākus rīkojumus, kas Uem at­ari
70 minūšu ilgā l«mferenee ar
fran<lu augsto komisāru Fransuā
Ponsē. Pēc informācijas, ki^ vēl nāv
apstiprināta, Pcm^ esot deklarējis
Dr. Adenaueram, ka frana «Eiropas
aizstāvēšanu uzskata vispirms par
politisku un tikai tad paŗ militānr
problēmu. Ilgās un nesekmības ap-spneaes
par Eiropas* armijas dibi-i kirtou uka srotft marSrutu. Rezultātā
nāšanu, pēc politiku domām, sltoi ^ paredzēto soe jOdtu vieta nobrauca
tseevvii IuteeilBfiBS borpie^smaass.. P A HTVOM imUiKabBā I*VUlCr - ^d ienas. pGavaaldveījnaa ins evtķise rtsrlīiss, bbeUt a asttaos-,
Ziena laikntksta Aurore Vašingtonas ka Vonsanas piekraste izrādījās minēta
korespcmdents raksta, anglo-sakšu'ģe-!L*P"*"ļS ?*L*^SJ^ minām TO at-
MArSIIMhi »aVina)ft«lirt^f^« ir^^t ^ visintensīvāko minu lauku kara
neraistāM reĶmajasarttSļprēfukrizi vēstoia vispār, pirms desanu izssdinā-trs
nav tālu ^<»si minu lauks bija jānovāc. Amerl-ipnā
. T - līdz Lhasai parasti vajm
vairāftttf liiēnešus: ^^"^ -
Otra nozīmīgākā tibetieSu autori­tāte
ir Pančens Lama, kas tagad re-zidē
Rietumķinas provincē Singhajā,
kur viņš Kumbumas klosteri ap sevi
pulcējis dažādus komunistiskus
padomdevējus. Tibetas pašreizējais
valdnieks, 16 g. vecais Daļai Lama
neatzīst Pančen Lamu. Pēdējam to­mēr
Ir liela ietekme Tibetas gari-gajā
un politiskajā dzive. Pan6en
Lamas galmā Rietimiķlnā esot nodi­bināta
pat provizoriska Tibetas «trim­das
valdība". Turpat sapuldnāti ari
Ķinas ievērojamākie Tibetas jautā­juma
lietpratēji no Rietumķinas uni­versitātes
Cengtū, Tibetas pierobežā.
Tibetas territorija pēc platības lī­dzinās
Francijai, un tai ir 4 milj. ie­dzīvotāju.
TlbetieSi ir caurmērā liela
auguma, spēcīgas miesas būves un
labi karotāji tuvcīņas. Tibetiešu tauta
tomēr sašķēlušies dažādos nogrupē­jumos
un ari agrāk nekad nav spē­jusi
apvienoties pret ārējiem ienaid-
,nleklam. Ari pēdējā ķiniešu invāzijā
1910."^ gadā godkārīgais ģenerālis
Caoerfengs pakļāva visu Tlbetu, un
viņu padzina tikai pēc pāris gadiem,
kad pēc Ķīnas impērijas sabrukuma
sadumpojās ģenerāļa paša karaspēks.
Nav šaubu, ka tibetieši nevēlas, lai
ķiniešu komunisti viņus ;,atbrIvo",
bet paši saviem spēkiem nav spējīgi
aizsargāties. Tibetā komunismam
maz piekritēju, jo tur galvenā ideo­loģijas
noteicēja ir budistu baznīca.
Tā reizē ir politisks spēks, visu iz­glītības
tm kultūras lietu noteicēja;
bez tam baznīcai pieder plaši zemes
īpašumi, kas tai nodrošina ari saim-niedsku
ietekmi
TibetieSiem nav līdzējusi ari pie­sardzība,
kad viņi pagājušā gadā
izraidīja Osmgkaišeka valdības ierēd­ņus^
negril)ēdami dot ne mazāko ie­ganstu,
lai pēc Cangkaišeka varas
bdgām viņa pārstāvju vietā Tibetā
ierastos komunistu pārstāvji
Liekas, ka nav nekādu izredžu ap­stādināt
ķiniešu iebrukumu ar starp­tautisku
likumu vai Apvienoto nād-ju
palīdzību, — izsakās New York
Herald Tribune korespondents Hong-kongā
Kristofers Rends. Tibetas sta­tusa
jautājums esot ļoti miglains, ie­vērojot
sarežģīto un mainīgo austru­mu
diplomātiju. Ķīna jau^adu sim­tiem
pretendējusi uz virsvaldību Ti­betā,
un Lielbritānija, kā ari citas ie­interesētās
nācijas pēc tradidjām šis
pretenzijas klusu dēšot atzinušas.
Pat lielākā daļā pasaules atlantu un
Zviedrija valdīs
Gustav VI
StokkoUnii (F). * Pirmdien Zviedri­jas
troni nosēdās sestais Bemadotes
nama karalis, 68 gadus vecais Gu­stavs
VI, nododams zvērestu satvers­mei
Pēc ŠI svinīgā akta formāU at­kāpās
no amata līdzšinējais ministru
kabinets, ko karalis lūdza par Jaunu
uzņemties pienākumus. Mirušo kara­li
Gustavu V apbedīs 9. novembri
Itidersholmas (fievhamā blakus viņa
1923. gadā irirušajāi laulātai drau-dzend,
karalienei Viktorijai. Jau
kopš Pagājušās pirmdienas Stokhol­mā
no visām malām pienāk līdzjūtī­bas
tdegraminas, ko parakstījuši val­dību
galvas un ministri Līdzjūtību
zviedru tautai izteicis ari pāvests
Pijs XII. .Ā)gUjā, Norvēģijā, Dānijā
un Ēģiptē izuudinfitas ilgākas galma
sēras. TJz DrOtningholmas pili dodas
tūkstošiem zviedru un ārzemnieku,
lai parakstītos UdzJūtIbas grimatā.
Pili pēc nelaiķa karaļa vēlēšanās vē-pikst,.
lS no visu Z^^Bon^as detol
tikpat liga salve,godināja jauno ka­rali
Gustavu VI. lēnīgi Maskavas
raidītājs Zviedrijas.karaļa nāvi pa­ziņoja
13 vir4os ziņojumu sērijā pro­vinces
presei
Vaitnnuuiiia^^
ļaus p a l komaņdiefiem
Londona (md). — Daily Tete-grapb
diplon^itiskāis korespondents
Bukarestē ziņo^ ka, pēc iegūtām In-formādjām,
rumāņu armiju esot pa­redzēts
pakļaut padomju virspavēl­niekam.
Rumānijas galvas pilsētā
pēdējā laikā parādījušies arvien vai­rāk
padomju virsnieki Esot dažā­das
pazīmes, ka Padomju savienība
Austrumdropā grib. izveidot milzī­gus
bruņotus spēkus. Kā zināms,
par poļu armijas virspavēlnieku sa­vā
laikā Jau iecelts padomju mar­šals
Rokosovskis^
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
(NILI)
KBSMLI
P I E L i a ^A
P0RTREJA8
iekoda*
(ņiaa port»
ataUas
ulesLeal
rea:
nStki, njie, fcu
ar mums ō i u ga­lā
noUksr*
nBlanl noņems,
bet tevi pakSrst**
1951 gadi Sis termiņš vairs
SunJ. ^t2āKnSēeS .vf.a rbūt !i rIiL iIV2afnfd^i a vH l^a i i v^l imlelEkvl ^mat^i,l std, ibkian otdieessa nutia nvepieitea- \ ūrix,*rriiļeTtu mos Tibetu at«tē^lioajnoitu kuān
imi niAinīt javu vtedoklL 1 Utiumlaa islākoisnu dattem. i Ķinas sastāvdaļu.
DAŽOS VĀRDOS
m marku par katru nolaupīto intW|
AustrumberUnes padomju Iestādes, kuni
uzdeviunā £etrl Jaunle&l nolaupīja, ^
sāja un nodeva saviem ..darba d e v ^ iM
kādu Rletumberllnes amata mācekli pft«
tam viņi no aizvestā dzīvokļa vēl u!
zaga kādu svarīgu vēstuli. SinI gadlluo^
viņiem par uzdevuma veikšanu solittt
pat 1(K)0 markas.
Par Draudzības stacUu komOnlstl
rosinājuši pārdēvēt līdzšinējo Štetlnts
staciju Berlīnē, bet Silēzijas staciju no.
saukt par Miera suciju, jo neesot pie.
ļaujams, ka pēc minēto pilsētu ieklauša,
nas Polijā, stacijas sauktos vēl vecajot
vācu vārdos.
Par komunistu aģentiem pret sivn
gribu kalpo loU daudzi cUvēkl Rietumi
Vācijā, jo citādi draud represijas viņu
tuviniekiem Padomju joslā, paskaidroja
britu strādnieku partijas deputāts NeUjL
Britu un amerik&)u izlūkošanas Iestādēm
esot plašas ziņas par šādiem piespicsuem
aģenUem.
Brito armijas manevros Triestā. pia.
daloUes kājniekiem un prettanku v\Z
nlbām, izmēģināja ieslēgtu amerikānii
vienību nomainīšanu pa jūras celuTSI
sēdinot nakts desantu Triestas aniiu,
ambrUtāņu joslā.
S tonnas smaga speclālvirpa pazuda no
kāda Getingenas augstfrekvences elek.
tribas uzņēmuma reizē ar radara un n.
ķeSu spedālistvi Dr. Cimermanu, ptr
kuru domā, ka viņš devies uz krievu
joslu.
SN milJ. iedzīvotāju būs ASV vēl pirms
fil gadsimta beigām, pareģoja kādas Ua!
las dzīvības apdrošināšanas sabiedrību
viceprezidents.^Desmit gadu laikā iedzl.
votāju skaits pieaudzis par 19 milj.. un
patiaban ASV ir 40 milj. ģimeņu vle.
nlbu. Bērnu skaits ģimenēs rāda ten*
denci samazlnfitles. Mazinās ari laulībai
IķirSanas. Joprojām parastas agras lau­lības,
un vēl arvien ASV ir vairāk tie.
vielu nekā vīriešu.
Piedalllanfis spila totalizatoros ne SN
vien ir grēks, paskaidroja Anglijas bu-nīcas
sociālā komisija, kuras atzinums
Iclūs oficiāls, ja to apstiprinās ari Annu
jas baznīcas parlaments. PledalIianJH
spēlēs tomēr nevēlama un liecina par
mūslaiku civilizācijas gara nabadzību.
Pēc dažu citu angļu baznīcas autorltāiu
uzskatu azarta spēles vispār ir grēks us
tādēļ noliedzams.
Radikālu pārmaiņas sākušās Itraelu
līdz šim nedraudzīgajā pollUkfi pret An­gliju.
Izraēlas vēstnieks Londonā izteieii
vēlēšanos, lai abas valdības cieši iidiN
botos. Divu nedēļu ilgā waldlbas krita
Izraēlā izbeigusies, partijām vienoJoUsi
par līdzšinējās Bena Guriona koslicijii
valdības palikšanu amatā līdi itsi g.
vēlēšanām.
Formozas neitralizācija vēl us llgikit
laiku esot Izlemta Trumena un Mek­artura
apspriedē Velkas salā, ziņo News*
week.
8 miligrami radīja pēkšņi nozuda kidā
Zārbrlkenas slimnīcā. Radās aizdomu,
ka rādijs varētu būt aizmests atkritomoi,
$limnlca8 Sefārsts un vēl ap 20 penooa
ar īpašu meklējamo Ierīci devis us pil*
sētas mēslu nokrautuvl un, to 8iitlmi«
tlski pārmeklējot, pazudušo rādiju tīt
atrada.
Sabiedroto augstā komisija VIelJā dek­larējusi,
ka pirms sabiedroto mitrll^ma
ar Vāctjņ nevar lior runai JNU' kidion
robettt grotījunilem. Tādēļ iWdl Uvi
Vāciju valdlbps ratificētais fauntls 19»
bežUgums, ku Oderu-Neises llalitt ap»
zīmi par galīgo Poliju un Vācijai tMXk
Ansln strādnieku partiju un lOdiUi*
tlsko arodbiedrību biedriem noliegts pls*
dalīšanās tā sauktajā „miera kongrMft
ko propagandas nolūkiem ngvembil W"
flldā organizē komunisti.
115 vācu gūstekņi šinīs dienās atntaRN
Sies no Padomju savienības. Tu ir ptr»
mals gūstekņu transports pēc tam, kad
padomju ziņu aģentūra TASS deklai«]i,
ki visi vācieši jau atbrīvoti.
Kara stāvokli ar Rletumvācljn vēlas Is*
beigt arī Holande un nodibināt normālu
diplomātiskās un tirdznieciskās attlek-smes.
Apspriedēs par Vidusjūru aissardtfbs
uzaicināta piedalīties arī Grieķija, pa­skaidroja
ministru prezidents VenUtiou.
Trīs robežcIetokSņus Indoķīnā no vlet-namleSu
nemierniekiem atkal atkaŗojoli
franči.
28 cilvēki aizgāja bojā, kad šinīs dlenil
Londonas lidlaukā avarēja kāda britu lid­mašīna,
kas bija atlidojusi no Parltea
Vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ lidaparāti
aizdegās uz skrejceļa. Dzīvi palika tikti
divi puažieri, kas ar smagām degumā
brūcēm ievietoti slimnīcā.
Četru spāņu komunistu organliād^
slēgusi Francijas valdība. AlzUegU ail iS
organizāciju iaikrakstl.
CIvTlSs alzsard^as partizāni dnlsicl
pret komunismu Itālijā. Tā ir jauns or­ganizācija,
kurā uzņems otra pasaules
kara nekomūnistlskos partizānus. Se
organizāciju atbalsta ari ministru prefl*
dents Degasperi.
Plecus policiju virsniekus nodot tļeut
piedraudēja Austriju tieslietu ministrs
Cadeks. Viņi vainīgi nesenajos nemleroi.
Austriešu valdība viersnlekus atcēla no
amata, bet padomju okupāciju i««»»*
tos par jaunu iecēla. Cadeks'plebuos,
ka vainīgos tiesās tad, kad Austrija bOi
kļuvusi pilnīgi neatkarīga.
NošauU pie kādu ielu dzelzceļu plt-t
u r u vietu agrākais Slrlju armijās
vlnpavēlnleks ģenerālis Hlnavl. Slēp*
kava ir blj. Sīrijas ministru prezidents
Barad brālēns, ku apcietināts.
Pēdēju divl vietu komunisti »udējj^
nesenejās vēlēšanās 21 Austriju pU»*»
un pagūtā. Sis apstāklis ir jo nozīflMP
tāpēc, ka viss vēlēšanu apgabals atrodas
padomju okupāciju joslā.
Nav loģiski atlaist no darba mazos ko­munistus,
kamēr Bonnu parlaments nsv
alzUedzis komunistu partiju, pukaldrojs
Dlenvidvlrtembergas - Hohcnzollemai
valsts prezidenta Dr. Millers.
Smaga plūdu katutrofa plemeklējuii
Dienvldoregonu un ZiemeļkallfornlJU'
Daudzas upes pēc plecu dienu Ugās vēl-ras
pārplūdinājušu neskaiamu apd»vo-tās
vlctes un pilsētas. Katastrofas dēļ R
lielākai daļai pārtraukta dzelzceļu un te­lefonu
satiksme. Rozenburgā (OrcgonjM
vien bez pajumtes palikušu 1000 ģimen»
Dāņu valdību ^gāzls" agrārās pa^i^^
deputāts Heiks. Slimības gultā viņš
zinājis, ka radusies kabineta krīze.
raugoUes uz sievas protestiem, viņi ^
lies augšā, nobraucis 350 klm viia«^
līdz Kopenhāgenai un ieradies vēl ī5W*
brīdi parlamentā, lai nobalsotu V^^JfL
dn>u. Bez Hcika balss 68 cfeputati
'bijuši par un 68 pret kabinetu.
II
LATVUA
1159. Printer. « e(«)wāb<iscii
U
PeMigi oiķi
iSTMJ KSAR-ADSPĒIKVS AIT KLĀĪDPIZE SS gMAKS^l^
M ne Tl«i !•« nimM*»'» ^ JIITT,
Sri^ divbUu. k" »P«»^«w «f^
Bb^Mtnof un protertu nota, Jo Mta ļn«
^ ki Vrfln'ftonS, a Umdoni »n
Par ķiniešu karaspēka pledaUSa-noi
Korejas karā pinnorelz Inlor-miclja
pasaules presē parSdljfis apm.
idnns pSrIs nedēļām. Toreiz lo ilņu
sniedza dienvldkorejleiu vlrsp?^-
niedba. kuras vienībām bija Izdevies
saņont gūstā vairākus l^nieius. Vē-
Uk to zL^u netleSi epttiprlnfija ari
amerikāņu 10. korpusa pārstāvis,
Jaunais Zviedrijas
karalis Gustavs VI
vna
JM
Mtanu:
ZvtedrMii tood midi. jaualt ku*.
MBtohua». Par tt ladalBaiiu len»
Atcelti ins padomju
Latvijas ministri
^""i? L® "- l"T' ?,"Ķ'*8aā» rnaaiddīotānjāsU zsmi-a
rL.? T«*^ padomju
UWJas ārUetu ministrs Ss"
«vistisku uzmanību". PoirtluM.
•ļ- Lielvalstu*^'«^«^««ā.
vairs Z^vat^^^^^^^^
P'<la tāds pat 1 ktpiP to «a-
'8*"0u kollēgas!"'*'"'» vlņa^
dl(
Valttvļ
va]i
bet
liBIjlCltO
ruz! dents
i^spai
pri
flSs V:
tesu.*^
balsu
loimui
tties ar
ties
Pt^
padom
rikas
un
lo
9U aup]
dot uz
ti?m
teicisl
iarlķii
iSizdod'
iehāicui
bām,
n^lljar^i
Paskaidn
devumi
pilnas 5
P^ta
l^^rķlenJ
lenālcumi
V§cu
U. NOVEM
f
f