Bavarijas Latviesu vestnesis, May 8, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Ēditorial Office: Hotel Convikt. Dillingen/Donau. Bayem (13b)
Nr.35(37)
Iznāk divi relics nedflS — Publlshed twlce a wcek.
Authoriiliiid by MUitary Goverament and UNRRA Diliingeai, treSdieo. 1946. g. 8. maiji
Aleksandrs Balodis
Kādai vajadzētu but
musu nostājai ?
II
^Kvislings" politiskā valodā Idu-
^ par jēdzienu. Ar to 6ipz;[mē
slnārnu cilvēku tipu, kas izteikts
l l savas tautas nodevējsiitlerismam.
Līdztekus Sim vārdam tādā paSā bū-tlskā
nozīmē ari jau jēdziena tiesībās
tteto vārdu „kollaborants." Starpība
ttarp šiem vārdiem tāda, ka 'par
^kvislingiem" apzīmē hitleriskās aktī-ritātes
cittautiešus, i l nevāciešus,
tae ieņēmuši vadītājus posteņus, bet
par MkoUaborantiem*' tos citu tautību
piederīgos, kas bijuši hitlerisma lildz-
(ļalfbnieki — izrīkotāji un izpildītāji.
Kur un kā šādos apstākļos variētu būt
tadušies un izteiku&ies latviešu ,.kvis-lingi"
un kollaboranti, kk tos tagad
fazīt; atmaskot un kā no tiem norobe-rties?
Vispirms jāatzīst ka „kvi«lin-ju"
parastajā nozīmē murļis gandrīz
nevarētu būt. Ja mēs par tautas no-
'devējiem ieskaitītu visus tos, kas oku-
•pāciļas laikā strādāja vācu pasākumos^
uzņēmumos un iestādēs, tad mums
būtu jātiesā visi latvieši, kas vifppār
palikuši dzīvi. Jo kas gan toreiz bija,
•ācu pasākums, uzņēmums vai iestā-'
de? — Visa Latvija! Visa mūsu zeme,
air visu kustamo un nekustamo ni|intu,
var visu dzīvo un nedzīvo invenfcirul
* — Tad mums pie tiesas būtu jādzen
affl vistas, kas deja HitlerieJ^^^
ļļovils, kas deva viņiem pienuj^^^
kas vilka arkluV utt, utt, jo latvie­šiem
tajā laikā nekas nepiederēja un
nedrīkstēja ^citādi būt, jo visi latvieši
bija hitlerisma vergi. '
Norvēģijā, Dānijā, Holande, Beļģi­jā
un Francijā tas bija citādi. Tur
bija tikai viena fronte, v i t o j ienaid­nieks
un bija a r i aizmugure. Šo zemju
ļaudis varēja bēgt pie Sabiedrotiem
un stāties karotāju rindās, So zemju
okupācija nebija ari tik „bieza" kā
pie mums, kur uz katru latvieti;bija
gandrīz viens vācietis. Tur varēja el­pot
un cīnīties pretim, bet niiirns tādu
nebija, jo mums nebija ne-aizmugures.
Visapkārt tikai
^nāve. IVļēs varējām stāties tikai pie
tās sienas, pie kufas vēlāk nošauj,
mēs varējām iet tikai pie tām sa­statnēm,
pie kuram vēlāk pakar. Ja
mēs par kaut ko cīnījāmiesļ tad tikai
par to, lai neiznīcinātu tās karātavas,
ikufās mūs kārs vēlāk, iin lai pie mums
nepienāktu tās, kurās liius i)akārtu
tūlīt bez vilcināšanās, tiklīdz ^is ka-
Tātava^s būs pievestas.
Vārdam ir. spēks, ja aiz tsts stāv pa­tiesība.
Mēs būtu nepatiesi, ja giribē-iu
apgalvot, ka hitlerisnpa, kalpm un
lldzskrējēju latviešu vidū nemaz ne­bija.
Tādi tomēr bija, kaut ari ne tā­dā
nozīmē kā citās okupētās zemēs,
Ja arī ne tajā nozīmēm ko taļlad .%jās
xemēs apzīmē par „kvislin{;5icm" un
kollaborantiem. Latviešu „liit!eriešu"
identificēšanai nekādā zinā nevžiram
lietot tādu pieeju, kādu picikmts lie­tot
Francijā, Norvēģijā, Dātiijā vai
Holandē. Šo zemju cilvēkiem draudē­ja
tikai vienas, „lēnās" karātavas un
pie tam ne tik drausmīgā pakāpē kā
pie mums. Ja Šo zemju laucļis strādā­ja
iestādēs, kuras saucās par hitle­riskām,
ja vini ieģērba sevi hitlerisma
uniformā, ņēma rokās ieročus un ne-kafoja
ar tiem pret hitlerismu, tad
tam ir pavisam cita nozīme un cits
vērtējums.
Mūsu gadījumā pašreizējos trim­das
apstākļos pat no mūsui pasu
vidus pašlaik neviens/nevar būt kom­petents
izlemt jautājumu, kurs .lat­vietis,
kas strādājis kādā okupācijas
iestādē, darbojies tur jkā hitlerisma
kalps un kurš kā hitlerisma slepens
apkafotiijs Pieejot pie šī iiutājuma
noskaidrošanas ar sabiedroto meto­dēm,
kas izstrādājušās,' vadoties no
apstākliern okupētās rietumu valstīs,
Varētu notikt liela netaisnība. Giest
dabūtu daudz nevainīgu cilvēku un
«0 atbildības izbēgtu daudzi patiesi
'Vainīgie. Jo, neraugoties ii2; gandrīz
il^pārvarāmiem grūtumiem uin ārkārtī-
(Beigas 3. lappusē)
Šveices laikraksts „Basler Nachrich-ten"
8. aprīlī ar šādu virsrakstu snie­dza
Reutera aģentūras ziAojumu no
V a š i n g t o n a s . Tanī bija teikts:
— Vašingtonas diplomātiskās aprin-dils
paskaidrots, ka 25. aprīlī sanākošo
4 lielvalstu ārlietu ministru konfe­rencē
1 a i k am n 0 j gkina t i k s iz-v
i r z ī t a P a d o m j u S a v i e n ī ­bas
p r a s ī b a par to, k i L i e l b r i ­t
ā n i j a un S a v i e n o t ā s Val­s
t i s a t z ī t u B a l t i j a s v a l s tu
i e k l a u š a n u Padomj u Savie­n
ī b ā . Decembrī notikušajās Maska­vas
sarunās Ŗevifls, Beŗness un Molo-tovs
Baltijas jautājumam tikai pie­skārās.
Pažās Vašingtonas aprindās
Elīnora Ruzvelta — cilvēku tiesību
komisijas vadītāja
Ņujorkā, 1, maijā (INS), — Elīnora
Rūzvelta izraudzīta par cilvēku tiesī­bu
komisijas priekšsēdi un ar to kļūst
Vienoto Nāciju komisijas vadītāja,
kurai jāīsteno^ visām pasaules tautām
mirušā prezidenta Franklina Delano
Rūzvelta izgu(ii:otā fta^e: „Četras brī­vības".
The Stars and Stripes
ieskatSi ka angļu .ārlietu ministrs Be-vins
būtu ar mieru atzīt Baltijas
valstu iekļaušanu par PSRS pie­kāpību
miera līgumm slēgšanā ar
Itāliju. Atzli^ana no Savienotām Val­stīm
turpretim sagādās lielākas grūtī­bas,
jo sabiedriskās domas lielākā da­la
ir pret šādu soli. Pastāv domas,
ka Padomju Savienība jautājumā par
miera līgumu ar Itāliju hūtu ar mieru
^lūt piekāpīgāka, ja no otras puses
arī Lielbritānija un Savienotās Valstis
būtu ar mieru piekāpties Baltijas val­stu
un Bulgārijas miera līguma jautā­jumā.
mm
Pārizē, l . maijā (INS). - ASV ār­lietu
ministrs Džemss F. Berness un
PSKS ārlietu ministrs Vjačeslavs M.
Molotovs šodien asi sastrīdējās, Ber-nesam
pieprasot ikvienas lielvalsts
okupācijas karaspēka samazināšanu
Austrijā līdz 15.000 kafaviriem, kam
jābūt sākuma solim Austrijas un Itā­lijas
pilnīgai atstāšanai pirms miera
līgumu parakstīšanas, Molotovs asi
pārmeta Bernesam^ atgādinot tam, ka
pārrunas i r par, Itāliju un nevis par
Austriju. >^
Bernesa "solis Itālijas un Austrijas
jautājuma apvienošanā līdz ar mēģi­nājumu
panākt ministru vienošancMi
principā par abiem jautājumiem ir iz­skaidrojams
ar vilk noteikto apņēmī­bu
piespiest konferenci radikāli izšķirt
galvenās problēmas un panākt pietie­kami
drošus rezultātus vispārējam no­kārtojumam,
lai tā dotu iespēju mie­ra
konferences vis drīzāka i sanāks aiiai.
Molotovs Jo aši nobremzējis Berne-su,
jo viiiš jau iepriekš iebildis pret
komisijas radīšanu, kurai būtu jāuz­mana
miera noteikumu pildīšana no
Itālijas valdības puses, jo īpaši sakarā
ar militāro atbrunoSanos, reparācijām
iiin restitūcijām.
Lai arī kavēts savos pirmajo mē­ģinājumos
noteikti pāriet uz princi­piālāku
jautājumu pārrunām un izva­dīt
sanāksmes no strupceļiem^ Ber­ness,
kā zino, neatlaidīsies un pastā­vēs
savos viedokļos par spīti Padomi-jas
ārlietu ministra pieaugošai opo­zīcijai
iepretim Savienoto Valstu un
Anglijas pamatnostājai.
Krievijas nostājas pēkŠno nocieti-nāšanos
i diplomātiskās aprindās iz­skaidro
ar Maskavas bažām par to,
ka kompromiss vai nu Itālijas vai arī
Austrijas jautājumā Rietumu Sabied­rotiem
sagādātu ķīli Balkānos, kas
eventuāli varētu pārraut „dzelzs aiz­karu"
un atvērtu Donavas valstis rie­tumu
ietekmei uz krievu interešu rē-
~-„AP" 30. apr. ziņoja, ka ASV ār­lietu
ministrs Beniess ierosinājis 4
lielvalstu.savstarpējās palīdzības pak­tu
uz 25 gadiem, lai nodrošinātu Vā­cijas
demilitārizāciju un Eiropas dro­šību.
Ierosinātajā līgumā ar Angliju,
Krieviju un Franciju Savienotās Val­stis
apņemas piedalīties Eiropas dro­šības
sargāšanā ar amerikāAu bruņo-,
tiem Spēkiem vismaz uz 25 gadiem
pēc Vācijas militārās okupācijas iz­beigšanas.
Līdzīgu liļļumu attiecībā
uz Japāni: Berness «lot uzmetis slēg­šanai
ar Ķīnu, Krieviju un Angliju,
izslēdzot Franciju, jo tā neesot tik
tieši ieinteresēta Niponas impērijas
sakāvē.
No autoritatīva avota informē, ka
30. apr. Parīzi atstājot 10 vīru iz­meklēšanas
komisija, kas uz vietas
pārbaudīs Franci jasi-Italijas robežu
stāvokli. Komisiju sastāda 3 ameri­kāni,
3 angli, 2 krievi un 2 franki.
Par 4 lielvalstu 25 gadu^ savstarpē­jās
palīdzības līgumu Berness iztei­cies,
ka viņš to piedāvājis Maskavai,
Londonai un Parīzei jau februāri pēc
tam, kad v M šo jauta jumti pag.
Zienisvētkos bija pārrunājis ar gene-rālisimu
Staļinu Maj^kavā. Staļins un
citi Eiropas valstsvīri bija izteikuši
bažas, ka Savienotāii Valstis atstās
Eiropu, kā tās to bija darījušas pēc
pirmā pasaules kara, un vairs nepie­dalīsies
pasaules jautājumu k^rto^aņā.
Bernesa tagad norāda, ka vi^š jau
pag. septembrī ārlietu ministru pa­domei
Londonā sacījis, ka Savieno­tās
Valstis ir apņēmušās gādāt par
to, lai neatkārtotos pēc^ pirmā kafa
radusies situācija. The Stars and Stripes
12. maija ģinienēs diena
LCK ģimenes dienas svinību rīcības
komiteja aicina maija' otri svētdienā
—-12. maijā visās nometnēs sarīkot
ģimenes dienas svinības ar mātes go­dināšanu.
Dienas ieskaņai M. maijā
visās skolās rīkojami svinīgi akti ar
piemērotiem referātiem. Vakarā no­metnēs,
kur notiek svētbrīži, tie veltī­jami
ģimenei. Ģimenes^ diena ievadā­ma
ar^svinīgiem dievkalpojumiem, rī­ko
jaini svinīgi akti ar referātiem un
koncertiem. Sarīkojumi'veidojami tā,
lai 81 diena izvērstosi par mūsu nacio­nālās
apziAas un tās pirmavota — ģi­menes
cildinājuma dienu. Daudzbērnu
ģimenēm ieteicams' ppsniegt veltes,
bet tur, kur ģimenes ir bez apgādnie­ka,
radāma tautiešu atsaucība un
trimdas krusttēvu institūts.
Izcili panākumi
28. aprīli latviešu nometnē Lautn-genā
pie Donavas atklātā latviešu
darbu skate guvusi loti labus panā­kumus.
Skati apmeklējuši nevien pašu
mājas iemītnieki un tautieši no Augs-burgas,
Kleinkēcas, Ņērdlingenas,
Donauvērtas, Eslingenas u. c., bet ari
lietuvieši, igauAi un poli no Dillinge-nas
nometnes. Atkārtoti nometni ap­meklējuši
un ar izstādītiem darbieni
iepazinušies UNRRA*» vadītāji dar­binieki.
Cītīgi skates apmeklētāji ir
ari apkārtējie vācu tautības iedzīvo­tāji.
Atsevišķās dienās skates apmek­lētāju
skaits pārsniedz 500 personu.
A.,A. •
Eiropiešiem noliegta amerilcāņu
aviru tērpu valkāšana
lerii
Maija dienu Maskavā iezīmēja mil­žu
militārā parāde. Maskavas ielas
bija pārpilnas karogiem un kilomet­riem
gaf*ām tanku, motorizētu lielga­balu,
visjaunāko tipu dižgabalu un
citu smago ieroču kolonnām, Ģene-rālisims
Josifs Staļins, stāvot savā pa­rastajā
vietā virs Lenina kapa Siirkanl
laukumā, piei\ēma parādi, kurā pie­dalījās
gandrīz miljons cilvēku. Mas­kavas
radiofons un laikraksti visu
dienu atkārtoja Staļina īpašo pavēli,
ar kuru Padomju-Savienība apņemas
piekopt miera un drošības politiku.
Budapeštā, ko rotāja sarkani karogi,
kreisā spārna pārstāvji pieprasīja ko­munistu
un sociāldemokrātu partijas
a;pvienbŠanu. Berlīnē padomiei^i no­organizēja
grandiozu parādi slavena­jā
„Unter den Lifiden", Amerikāņu
iestādes berllniešiem no ASV joslas
atļāva doties uz svinību vietu krievu
joslā, bet paziņoja, ka nav atļautas
nekādas demonstrācijas vai politiskas
dabas mītiņi sakarā ar komunistu
svētkiem. Berlīnes policistiem do.t^;
rīkojums aizliegt jebkādu plakātu iz-kāršanu,
kufos būtu aicinājums ko­munistu
un sociāldemokrātu partijas
apvienOv4anai, jo šis jautājums aizvien
vēl nav izšķirts 4 lielvalstu Berlīnes;
komandantūrā. A u s t r i j a s sociā­listi
un komunisti soļoja raibajā pa­rādē
pa Vīnes ielām. Komunistu at­balstītie
polu. strādnieki kopā ar savu
ciCvšāko sabiedroto — polu sociālistu
partiju rīkoja demonstrācijas Pal i •
j a 9 galvenajās pilsētās, gājienu da­lībniekiem
nesot tūksto^^iem sarkano
plakātu ar uzbrukumiem polu zem­nieku
partijai. — Romā i . maiju ie­vadīja
fašisti, uz 3 minūtēm sagrābjot
pmh varā Itālijas monopolradiofonu,
metot bumbas un terrorizējot iedzī­votājus
ar šaudīšanu no ložmetējiem.
5 vīri melnās maskās, bruņojušies pi­stolēm
un rokas granātām, pārņēma
savā varā Itālijas vienīgā radiofona
galveno raidītāju un 3 minūtes no vie­tas
spēlēja fašistu himnas, slavēja Be-ļ
nīto Musollni un pārraidīja fašistu
propagandu, saucot: „Du'5e ir ar
mums. Mūsu ideja neuzvarama". 7
niinūtes pirms motorizētās policijas
ierašanās bandīti steigā atstāja raidī­tāja
telpas, pametot plates, rokaa gra­nātas
un fašistu skrejlapas. Drīz pēc
šī raidījuma 3 bumbas nodarīja postī­jumus
komunistu partijas galvenajam
štābam un tuvējai laikraksta „Unita
Avanti" spiestuvei. Pēc tam bandīti
apbraukāja pilsētu, šaujot no ložme­tējiem
un izdalot pretkomūnistu skrej­lapas.
.Cietušo tomēr neesot bijis.
V a t i k ā n a laikraksts ,.Osservatore
Romano" asi kritizē fašistu jauniešus,
kas 2 Romas baznīcās traucējuši diev­kalpojumus
ar ,,legiona lūgsnu" par
Musollni. — S ā r a s pretvācu kustī­bas
vadītājs Fēlikss Hanaus izteicies,
ka Sāra, viena no Ādolfa Hitlera bieži
atkārtotajām ..pēdējām territoriālām
prasībām", tagad tik pārliecinoši ir
par Franciju, cik tā Tautu Savienības
1935. g. plebiscita laikā bija noskaņo­ta
par Vāciju._ Gandrīz visas tās pil­sētas
ir sagrautas, oglraktuves strādā
tikai pusi darba laika un pārtika ir
visgalvenākā problēma, kādēļ pāri par
% proc. Sāras iedzīvotāju pieprasa
nekavējošu saimniecisku un financiā-lu
iekļaušanu franču iespaida joslā un
muitas ūnijas noslēgšanu ar Franciju.
Sāras iedzīvotāju vairākums ir pret
autonomiju un pret Vienoto Nāciju
mandātu. — F r a n c i j a s komunistu
partijas ģenerālsekretārs. Moriss To-rezs
Nicā teiktajā priekšvēlēšanu ru­nā
pieprasīja Francijai rcparācijas no
Vācijas un Itālijas un atkārtoja Fran­cijas
prasības pēc Rūras politiskas un
saimnieciskas • internacionālizēšanas;
pēc Reinzcmes ilgas okupācijas un
pēc Sāras ogki raktuvju piešķiršana*
Francijai. —- U N O Drošības pado­mes
ieceltā apakškomitēja, kurā ietelp
Austrālijas, Polijas, Francijas, Ķīnas
un Brazilijas pārstāvji, sākusi no­skaidrot,
vai Franka Madrides valdī­ba
sevī slēpj cēloņus trešajam pasau­les
karam. Apakškomitejai savs atzi­nums
jāsniedz ne vēlāk par 31. maiju. -
Anglu-amerikārtu noskaidrošanas ko­miteja
P a l e s t l i i a s jautājumā pu­blicējusi
savu ziņojumu, kufā nostā­jas
pret Palestlnas pārvēršanu par
arābu vai žīdu valsti» deklarē, ka „vl-sai
pasaulei Jānea atbildība" par fa­šistu
vajāšanas iicietuSo žīdu emigrā­cijas
vajadzībām mj pieprasa nekavē­jošu
atļauju izsniegļšanu 100.000 vajā­šanas
upuru — žīdu ieceļošanai Pale-stīnā.
Komitejas 10 Ieteikumos, starp
citu, teikts: Anglijai un Savienotām
Valstīm iīdz ar citām valstīm jāatrod
dzīves vieta ..pārvietotām personām"
neatkarīgi no to ticilbas vai naciona­litātes.
Komiteja norāda, ka pēc na­cistu
un fašistu vajāšanām dzīvajos
palikušo žīdu skaitu tālu pārsniedz
100.000 un ka Vācijā un Austrijā vien
to ir vairāk par šo skaitu. Ziņojot, ka
vinu lielākā dala aizvien vēl dzīvo
nometnēs, komiteja saka: ..vinu. un
Eiropas-interesēs Šādi centri ir jāslēdz
un vinu dzīve nometnēs jāizbeidz."
Konstatējumā pie emglu-amerikārtu zi­ņojuma
par Palestinu prezidents Tru-mens
1. maijā izsakās, ka ..šo nelai­mīgo
cilvēku pārvietošana jāveic ar
vislielāko skubu." — ASV lauk­saimniecības
ministrija pareģo, ka Ei­ropai
būs vajadzīgi vismaz 5 gadi, lai
pārtikas ražošanā l:ā sasniegtu priekš­kara
līmeni. — Frankfurtā pie Alainas
ieradies pirmais vilciens ar amerikāņu
karavīru ģimenes locekļiem, kas. ar
tvajkoni atbraukuši Brēmerhāfenā.
Citi vilcieni noveda amerikāfiu sievas
un bērnus uz Berlīn i un Vīni.
The Stars and Stripes
Heidelbergā, 29. aprīli. — 3. armijas
galvenais štābs paziņoja, ka okupē­tās
joslas lielākā daļā maijā sākas
kampaņa, kufas nolūks ir sodīt vācu
civiliedzīvotājus un pārvietotās per­sonas
par amerikāiiu karavīru tērpu
neatļautu valkāšanu. Bavārijā šī kam­paņa
sāksies 10. maijā» Pavēlēts pa­matīgi
pārbaudīt visus eiropiešus, kas
valkā amerikāņu karavīru tērpus un
pārkāpējus apcietināt. Paskaidrots,
kā amerikāņu joslā ir vairāki tūk­stoši
vāciešu un pārvietoto persoriii,
kas pēdējā laikā ir valkājuši ameri-N
kānu armijas tērpus. Daudzi vi6u no­ziegumi
piedēvēti amerikāņiem. 1000
polu kareivjiem, kurus nddarbinā par
civllšarglem un kam Izsniegti tērpi,
pēdējie būs jānokrāso zilā krāsā un
jānoņem tiem visas amerikāņu zlmot-nes.
Vācu civtliedzīvotājiem un at­brīvotiem
kafagūstekfiiem aizliegta
jebkāda veida formas tērpu valkāša­na,
atskaitot pārkrāsotus un pārvei­dotus
vācu „Wehrmacht" tērpus.
Heideibergā, 1. maijS.— 3. armi­jas
galvenais štābs šodien paziņoja,
ka, pēc armijas noteikumiem, visām
pārvietotām personā^m, kufām Ir tie­sības
atrasties A S V armijas dienestā
par civiliem sargiem, ir Jāvalkā zili
krāsotas virsdrēbes. Krāsošana» ie­spēju
trūkums kavējis šo noteikumu
pilnīgu ievērošanu, i Vācu civiliedzī­votājiem
un atbrīvotiem kafagūstek^
niem ir aizliegta jebkura tērpa piede­ruma
valkāšana, kas ir zilā vai ameri­kāņu
karavīru tērpu krāslā.
The Stars and Stripes
ASV ārzemnieku leģions
vienkārši neeksistē
Frankfurti, 1. maijā. — ASV^
brui^oto spēku vrrspavēlnieciba
Eiropā\norāda. ka kaut kāds ame­rikāņu
..ārzemnieku leģions" neek­sistē,
nedz ari tāds ir paredzēts,
i^is norādījums seko daudziem pie­prasījumiem
ASV brut^oto spēku
virspavēlniecībai Eiropā no dažā­diem
Eiropas valstu pavalstnie­kiem,
kas saklausijušies baumas
par šādas organizācijai pastāvē­šanu
vai paredzēšanu un par to.
ka ar iestāšanos tanī varot kļūt
par amerikāi^u pavalstnieku; ,.Šā­dām
baumām īstenībā nav absolūti
nekāda pamata", pasvītro ASV
bruņoto spēku virspavēlniecība Ei­ropā.
The Stars and Stripes,
' Mav 2. 1946