Bavarijas Latviesu vestnesis, May 8, 1946

              liltāja
No Beigi jļfta m Vieijia 19. m&m m
Sfe^iboniaB iwi&rvfā slimnīcu pif*
v l i t o ^ 138 0imuB taniitStts. No vļihi
vidur fio marta iTd'f 22. aprltim,
brlvibu nmguidJjuši. aizsauli ai2^āja
Edgars Meldeis, cb. 26. 14. 2. Nauk­šēnu
pag.. E-drtoi KISTIAŠ, dz. 25- 1.
1. Madonas apr. Hermanis BiriiiS,
dz. 10. 25/10. Valmi«rl 2aBl8 Spro-dz.
07. % t Ļiopajao ftpr., Arvīds
BirziJii. dz 28. 8. Liez^rž. Pēteris
Orocholskis, dz. 07. 10. 12. Ludzā,
Edgars Skomba, dz. 04. 6. 12. Rīgā.
Jānis Eglīti», M . 10. 25. 5. Madonas
apr.. un Peitm Ungurs, 26. 21, 4. Ma­donas
apr. Visi vifii guldīti Elkelbor-nas
kapos, savu lldzgaitniieku izvadīti.
Apbedīšanā piedalījās ari tautieSi no
apkārtējām l«)tvie?iu nometnēm. — O.
Neimanis, R(ļ58.'Laz., Haus E, Eickel-born
iiber Lļppstadt.
€llir«^iilka
Latviešu centrālā kartotēka Hana-vā,
raksta Hian^va» nometnē iznākošā
«Tēvzeme**, u^Ks^kui^iinfoīrmācijas die-nestu
un izsnļCļļlz izzinās gan uz vie­tas,
gan ari j^tbiļdot uz pieprasiju-miem
ar rakstM. Kartotēkas organizā­cijas
darbs vi^l n^iv nobeigts, tomēr
kartotēkas riclbl ir jau ap 110.000 ap­zinātu
latvieSu adreses. Vispilnīgāk
apzināti ir laļvieSu bijuSie kafaviri,
bet civilistu saraksti vēl nav pilnīgi,
jo visas latvieSu nometnes te» vēl nav
iesūtījušas, l Centrālās kartotēkas va­dība
lōdz nometnes ar iedzīvotāju sa­rakstu
iesūtīšanu nekavēties un regu­lāri
zinot an piAr visām pārmali/iām.
Pieprasījumiem pēc izzinām jāpievie­no
20 feniAu par katru meklējamo
personu. Š! sā!rn.tiksa par izzinām pār­vedama
vai rm pa pastu vai ari pie­sūtāma
pastmiiirkās. Ja iizzii^as pie­prasa
ar nomedncs komitejas vidutāj!-
bu. tad pēdējai iekiftsē no pieprasītā­jiem
20 fenifiui par meklējamo per­sonu
un centrāki kartoti^kai nodod
50 proc. no iekaiBētās summas. Kartotē­kas
adrese: Liitviani Camp, Lamboy-
Str., Hanau/Maiin (16), - Mērbefcā iz­nācis
HterSturaļii un inākslasi mēnešrak­sta
.,The New W o r l d ' 1. nu­murs.
Redaktdri - prof. A. Švābe,
prof P. Kund'jfii'iš un J. Poruks» iz­devējs
H. SkrastinS. (— s.). — Pēc
tam, kad 3. aprīli ar Militārās valdī­bas
?fkojumiiļ ..Lfbekas Vēstnesis"
pilrtrauca Izftākšžinu, turienies latviešu
plaS» kolonija pAlika bez informāci­jas.
Tagad ,ar lX aprīli Libekā sāku­šas
iznākt latVieSu nomcitnu zii^as
N Ķ R A 8 i» r'; Uzdevējs - J. Gri-nups,
galv. redaktors — ..Libekas
Vēstneša" bij. izdevējs un galvenais
redaktors Jūliju Vaivors. Jaunais laik­raksts
iznāk! kutini dienu, aptvef divi
lapaspuses un maksa: 25 feniņus. Re­dakcijas
adrese: Jobannissfr. 46, Lii-beck
(24); laikiikiita izdali kārto ..Rī­gas"
nometne LibekS s.). ~ Mērc-felda,
7 km no Nlrnbergas, izveidoju-
Nesen pagāja 2 gftdi kūļi \mdm
izAikt vseu okupāeijaA latlb bMešit
nelegālais laikraksts ..Brīvā Latvija".
6i8 laikralLste l^dot 14 numu­ru,
tie izisļce periodiski $a epm$ram
2 nedēlu atstai^pi un nebūs daudz tā­du
vietu Latvijā, kur lis aeminš ne­būtu
iegriezies.
Lielumlielais mūsu tautVs vairākums
savā nostājā nepazīst kompromisu.
Tā ir mūsu tautas vērtīgākā di^a un
tai nav nekā kopēja ar posta un no­zieguma
nesējiem hitleriešiem. Kaisli
viiiu sirdīs un darbos ari vācu oku­pācijas
laikā dega brīvās Latvijas
tēls. Tā radās lielais uzdevums neat­stāt
šo materiālu tikai masā, kas bez­veidīgi
plašas plašumā, ceļa nezinā­dama,
bet, apstrādājot to, virzīt, glābt
un saudzēt Lai šo uzdevumu veiktu,
izveidojās kustība, kas pasīvi preto­jās
tam, ko noliedza mūsii prāts, un
piepildīja to, ko diktiSja mūsu sirds,
— Latvijas Pretestības kustība. '
Svarīga nozīme jaunajā darbā bija
pareizai informācijai kā atspēkoju­mam
vācu meliem. Pretestības kustī­ba
pie tam par savu uzdevumu stā­dīja
ne vien tikai informēt mūsu tau­tu,
bet iespēju robežās zinot par ap­stākļiem
vācu okupētajā Latvijā ari
uz ārzemēm. Sevišķi grūti informēt
bija provinces iedzīvotājus. Tā radās
doma par nelegāla laikraksta izdoša­nu,
tā radās ..Brīvā Latvija".
„Brīvā Latvija" pārstāvēja latviešu
tautas tīro saprātu, ilgas un naidu
pret apspiedējiem. Demokrātisma ir
nākamā un vienīgā mūsu valsts ie­kārta.
Mums jāpiefrāda, ka, izvēloties
šo valsts formUf esam sasnieguši to
civilizācijas llmcmi. kas stāda mus
pāri visām apslēptām diktatūrām utt
Rietumu Sabiedrotie kādreiE deva
mums iespēju iegūt patstāvību. Ari
šodien uz vii!iiem lido mūsu sapili un
ilgas. Lielajās cīnās visas mūsu sim­pātijas
viAu pusē. Plaša Sabiedroto
un neitrālo valstu informācija par stā-volcli
frontēs. Politiskais stāvoklis pa­saulē,
VācA melu propagandas atspē­kojumi
un pareiza informācija par
notikumiem un vācie&u nodomiem
Latvijā. Latviešu pretestības kustības
norādījumi. Tāda apmēram ir „BrI«
vās Latvijas" seja.
12*-16 l a p e ^ š u biezu hfimketo
vienmēr pavairo ar rotatoru 8ļ>inēfam
400 eksemplāros. To veic Rīgā dažā­dos
dzīvokļos, pie kam piesardzības
dd d^Ivoklua maina. Pēdējiem numu­riem
kādā zīmogu darbnīcā jau paga­tavo
,.galvas" zīmējumu. Ir sagata­vota
ari ,3rlvāa Latvijas" slepena ie­spiešana
,,Deutscte Zeitung im Ost-land"
spiestuvē, bet apcietināSanas
nelāva 8o nodomu realizēt. Laikrak­stu
saņem tikai zināmas personas, ku-fu
uzdevums, pavairojot, dot to tālāk
savā dzīves vai darba vietā. Šie laik­raksta
saAēmēji no pirmavota ir uz­ticībā
pārbaudīti un vienmēr vieni un
tie paši.
1943. gada vasarā LPK mēģina no­dibināt
sakarus ar Zviedriju. Izrādās,
ka ari zviedri mēģina nodibināt in­formatīvus
sakarus ar latviešiem. Rīgā
ir ieradies sviedru profesors Eriksens
iepazīties ar koksaglza audzēšanas re­zultātiem
Latvijā. Šim ^ātniskajam
darbam vācieši pi^ofesoram izdevuši
iebraukšanas atļauju un tā dod Erik-seņam
iespēju apceļot Latviju, tikties
ar LPK darbiniekiem un gūt informā­ciju
paar mūsu stāvoklim POc profeso­ra
atgriešanās Zviedrijā, turienes pre­sē
parādās raksts par stāvokli Balti­jas
valstis. Dibinādamies uz Atlanti­jas
chartas noteikumiem, sviedri apel-lē
pie pasaules sirdsapziiias un prasa
Baltijas tautas nepamest vii^u likte­nim.
Šo rakstu publicē ail „BrlvS
Latvija".
Vāciešu neveiksmes frontēs nes jau­nus
vi nu rīkojumus, kas v^as gan
pfet mūsu tautas dzīvo spēku, gan
pret mūsu materiālām vērtībām. ..Brī­vā
Latvija'* uzrāda šos noziedzīgos rī­kojumus,
atklāj to nolūkus un infor­mē
tautiešus, kā izturēties. Dtindagas
zemnieku izlikšana no mājām, jaunat­nes
iesaistīšana darba dienestā, lauku
īpašumu atdāvināšanas komēdija, vie­doklis
leģiona lietā* un citi; svarīgi te­mati
pilda ..Brīvās Latvijas" slejas.
Bez tam katrā numurā ir jo plašs Sa­biedroto
un neitrālo valstu frontes
stāvokļa apskats un secinājums.
Darbam turpinoties, virs darba da­rītāju
galvām sabiesē mākoAi. Pie­nāk
pirmie ziņojumi par aipcietinā-šaninti
provinclt vlsvahrdt Ziei^
vidzeiinē. Par te^ itplatīšanu
ir jau apcietināti Abrenes tautskolu
injipektors EndziAS, Kāradabas mācī­tais
jBriedis un daudzi Valhiieras/
Smiltenes, Rūjienas un Madonas dar-biiiieki,
„Br!vā Latvija* darbu tomēr
nepartļ^rauc, apziņoties^ ka tieši tagaci
šis dafbs nepieciešamāks kā jebkad.
Ienāk ari ^ii^ojumi par noklausīšanās
aparātu pieslēgšanu, daudzu personu
telefoniem, to vidū daudz ir „BriVās
Latvijas" izdošanā iejaukto. Vācu
„SD" nodalās vadītājs Slēzingers laik­raksta
vadītājam G. Celmiņam liek
priekš! izbraukt Bol^tvijas. bet Cd^^^^
minš to liedzas darīt.
Kaut gan apcietināto skaits ir audzis,
laikraksta kodols Riģā tomēr vēl nav
skarts. Piesardzības labad «Brīvās
Latvijas" pavairošanu pārcel uz Jel*
gavas apriiiļti. Bet drīz vien ,,SD"
apcietina vainīga pagasta valdi un
skolotājus, un pavairošana jāpārceļ
atpakaļ uz Rīgu. 1944. g. "9. febr. no­tiek
pirmās apcietināšanas arī Rlģā.
Apcietina stud. arch. Dž. Purinu, fo­togrāfu
Ķimeni. Krrfstifiu un citus, kas
darbojas* laikraksta pavairošanā un
izpļatišiimā. Kad iznāk ,,BrIv^^^^^^^
vijas" 14. numurs, 22. febr. ,iSD" ap­cietina
ari mani un marta pirmajās
dienās G. Celmiņu. Pēc tam apcieti­nāšanas
nenotiek, jd. acīm redzot, vā­cieši
vairās radīt troksni, apzināda­mies,
kā laikraksts neiznāks un tas
viAiem ir galvenais. Bet ne gluži tā
domfi nz brīvām kājām paHku^ie
..Brivfs Latvijas^ ildzsttkd^
novērsti]) aizdomas no apcietinātiem,
vini nolemj turpināt laikraksta izdo­šanu
un mag. iur. OzoHAS, cand. iur.
Laupaci^i, cand. iur. CeriAš, stud. !ur.
Blviftii. fIsf. Sokolovskis un citi gatavo
nākošo numuru. Vāciešu spiegu tfkls
toihēr ir pietiekami iespaidīgs un pie-minētiaļs
nodoms neizdodas.
Visi „Brivās Latvijas" lietā apcieti­nātie,
ar! provincieši, ejot cauri Rei-mersa
ielas pagrabu «šķīstīšanās ugu­nīm",
bija sakoncentrēti Rīgas cen-trālcietumfi.
Šai laikā jaunais nelegā­lais
lalkniiksta ..Lāčplēsis" savā pirma­jā
numurfi latviešu tautai deva cl6as
turpināšanas signālu. T. Andersons
sies jauna baltu nometne, kufā ietil­pināti
līdzšinējie Groshabersdorfas.
Firtas, Streitberc!as un Erlangenas no­metņu
iemītnieci — kopskaitā pāri
par 2000. Mitekļiem ierādītas sa­plākšņu
barakas, Icuffia nesen mituši
vācu kafagūsteki^i. Apkārtne loti
smilšaina uo nometnes pārkārtošanai
trūkst materiālu. Trūkst ari elektrisko
spuldžu. Nesen nometnē ieradās ame-rikāi^
u plkv Martīni un aicināja pie­teikties
apsardzības vienībā, kutā pa­redzēts
100 igau6u un 100 latviešu.
Šīs vienības dalībniekiem solīta atse­višķa
nometne un amerikāi^u ietērps.
Uzdevums — armijas mantu apsargā­šana.
Vienībās būs stingra disciplīna,
to vecākos un y \ jm palīgus baltieši
varēs izraudzīt no sava vidus (h
Grīslis). ~ Brīvmā^linieks Rūdolfs
Kripe no pagājušā gada oktobfa dar­bojas
par orķestfa instruktoru Cepin-gfi
un, Kolsvā, Zviedrijā. Kopš fe­bruāra
viAš Ōepingā ievēlēts par L di­riģentu.—
Savienotās Valstīs, Brent-rijas
pilsētā darbojas bēgļu palīdzības
organizācija „A movement to help
Latvian refugees in all partt of Ae
world — Liesma", kuras aktīvākais
darbinieks ir baptistu mācītājs Os­valds
Blūmī tis. Pieprasījumi pēc pa­līdzības
iidresējami: Ŗev. 08waļd A.
BlOmltk, 58 Parkside Ave, Braintree.
Mass.. U.S.A. — Anghi ImiiitM^
ja Dānijā izdevusi paskaidrojumu vi­siem
lietuviešiem, latviešiem un igau­ņiem
Dānijas bēgļu nometnēs. Pa­skaidrojumā
teikts, ka katra persona
no piernitiētām zemēm, kas vēlas re^
patricties ua savu dzimteni, dabūs
tam nepieciešamos atvieglojumus.
Katra pentona no pieminētām zemēm,
f ar jamatnes BodarbiMni
l^kolasigads dris beigsies un 40kato-šiem
jauniešu ii&ksic» dažu ned^ 0-
gas brīvdienas. Lai gan vasara/ jau
pati jpar sevi ierosina uz dažādām no­darbībām
un arī nometnēs par to gā­dāts,
ar to vien nevajadzētu apmieri--
nāties. Bavārijas apgabala latviešu
komitejas loceklis prof. P. Starcs iero­sina
jaunatnes nodarbināšanai rīkot
ekskursijas. Latviešu novietnes Iz­kaisītas
p^ visu Vāciju un gandrīz
katras tās apkārtne būs atrodami
neizpostīti vēsturiski vai ģeoloģiski
retumi un pieminekli. Nez i vai kād­reiz
vēl izdosies tos skatīt, kladei sko-lotājiem-
lietpratējiem te pavērtos^
plašs vasaras nodarbību lauks un sko­lēniem
lielisks teorētisko mācību prak­tisks
seminārs. Ja kādā novietnē
ekskursiju vadīšiinai nebūtu speciāli»
stu-skolotāju, tad katrā zinā tuvākā (
apkārtne tāds atiradisies. Šī būtu loti
piemērota un lietderīga laika izman­tošana
mācības beigušajiem ģimnāzi­stiem.
J. Miķelsons
kas nevēlas repatriēties, dabūs atļauju ^
palikt Dānijā kādā civilbēglu nometnē
tik ilgi, kamēr sabiedroto militāiai'
pārvaldei radīsies iespēja to pārvest
uz kādu citu zemi. Līdzīga satura
paskaidrojumi esot publicēti ari Ho­landē
un ļBelģijā (,Xatvju Zitlas"
Stokholma). — Lisries baltu nometni
šinīs dienās apmeklēja brigādes ģene­rālis
Maršals (Marshall), kas Intere­sējās
par nomētnelB iemītnieku apgādS
un dzīves apstāklim. Ģenerālis Inte­resējās
ari, cik nometnē uzvemti no
gūsta atbrivotie kafavm un cik tos
vēl vārētu uzAemi Nesen nometni
notika latviešu mākslinieku gleznu»
kokgriezumu un grafikas skate, kuf»)
apmeklējii ari angļu kafavīri un
RRA's darbinieki (R. T.). - Bavāri­jas
apgabala latviešu padomes 4. sesi­jas
laikā Eichštctē notika vājāki sa­rīkojumi,
kas liecināja par eļchštetie-šu
rosmi kultūras laukā. PrdMDr, P.
Starcs nolasīja referātu pjtrAtematu
,,LatvieSu sūtība pasaules tautu">st^^
mē'V kks ir virta ilgāku pētījumu re­zultāts
un kufā noskaidrota mūsu tau­tas
vieta un nozīmība citu pasaulea
nācijuvidū. Par 8o jautājumu pro­fesors
P. Starcs nodomājis lasīt veselu
priekšlasījumu ciklu. Emma un Aina
Kirchšteine eichstetiešus un to viesus
iepriecināja ar latviešu dziesmām, bet
nometnes drāmas kopa savu veiksme
rādija Blaumaņa viencēlienā ..Sestdie-nas
vakars". Trešais sarīkojums bija
veltīts baletam, ko reprezen^tējāK.
Nunava vadītais ansambW ..Latvjo
balets." Bagātīgais priekSnj&sums (22
deja^) ar savu vieglumu un^ viļlguāir
sajūsmināja skatītājus un N^^^
vērts redzēt katrā nometnē, Vkur ir ^
piemērotas skatuves iespējas (J.^t).^^
— Aug8ļ>urgas latviešu nometņu rico-
1as mācības gadu beidza aprīļa pēdē-jāa
dienās. Kā ģimnāzijā, ta pamat­skolā
notika svinīgi ielaidumu akti
(J. Upmanis).
Jēkab» Danga
Kam tu ilgas tin, ka dziju
Māte tina caiuriim dienām?
Nakts. Kā i^bes aiztek sapni
Lūkot kluso pelnu zemi.
Kam tū mīli ļ;aupjo tautu.
Naida skautu; postā sviejitu?
Kam tu mīli smugos stāviļs.
Druknās, iecirtīgās galvafii.
Biezās, kārās vīru lūpas.
Maz kam vārdu, alus smaka?
Kam tu mīli vēra zemi,
Slapjo,j neauglīgo mālu.
Ilgi mirkst kas pavasaros.
Ziemu sasalst cietā krijā?
Kam tu mīli vecās mājas
Pelēcīgiem skaidu jumtiem?
Pagalms piesviests darba rīkiem.
Ozola vēl kārta izkapts.
Kam to skarbo zemi mīli,
Maigāki ir dicnvldhiudis,
Auglīgāki vīna kalni,
Sārti jumti gaišiem ciemiem?
Afilai gudru vārdu nava,
Neteic tā, par ko un kāpēc,
Tikai ilgu kamols tinas,
Nesatinams garās naktis,
Acis mirdzot tālē raugās
Svešiem ļaudīm, ciemiem pjEri.
Jinis Kiidsējs
Milltāji Ultl
(8. turptnājium^)
Sīmanis stāv aizgrābtībā sastifndm
Liekas, ka tīrumi, kalni un meži dzied
eaviem ļaudīm Ildzi uh pateicam» Die­vam
par vasaru, par sauH un par dzl-
^ u . Un SFmanis domā: nav skai­stāka
dievkalpojuma par šo te — tī­rumu
videi, pie rudzu statiem.
Tad Sīmanis steidzas ar alud spaini
uo iejūk talcinieku vidūv Tēvs stāv
ar vārpu vainagu galvā, smaida vm,
slauka acis.
Kalēja Andris >r bijis pastā un
pasniedz Sīmanim avīzes un vēstuli.
Sīmanis steidzīgi vef Valā vēstuli un
lasa un no norunātiem uņ slepeniem
vārdiem saprot, ka vi/iam jāaizbrauc
uz Rēzekni izpildīt slepenās latviešu
organizācijas uzdevumu. Sīmani šī
vēstule satrauc, mostas tās domas un
spēks, kas ilgi gulējuši: vinš jūt sevī
atkal savu īsto, brīvo cilvēku pamo­stamies.
8.
Nākošā rītā pēc talkas Cauros Ie­nāk
kalējs. Apstājies pagalmā, paska­tās
saulē, pakasa galvu zem cepures,
paskatās istabas logos.
„Ko ka^es, nāc iekšā!" sauc Gaufu
tēvs,
.,Tā jau ir. No vakardienas galva
tāda jocīga. Tev jau būs kādas pāris
glāzes zāļu..." kalējs ar kautrigām
ceribām saka un iet istabā.
„Tāds karsts laiks. Šodien braucu
uz Rēzekni. Ieraušu kādu glāzi, -
ceļā neslāps."
MUZ Rēzekni brauc? Par laimi ma».
Man ari noteikti tur jātiek. Tak pa­ņemsi
līdzi? Tev zirgs kā svētajam
Jurim", saka Sīmanis.
..Vail Ko par to, ~ man īsāks cels.
Neesi braucis manā zirgā? Tad pa-braukļsim!
Es savu ar Ruskula zir­giem
nemītu ar visām vina medaļām."
..Kui tu tā steidzīgi sadomāji uz
Rēzekni?" — Sīmani paskatījies, vai­cā
tēvs.
„Es? Tāpat. Man jāaatiek draugi
no augstskolas. Studiju lietā jāparu^
nā". Sīmanis atsaka vienaldzīgā bato.
ĶaJējs, Osas laizīdams, samet aki.
Pa to laiku Sīmanis sagatavojat- uo
viAi iet uz Laldakiem.
.Kad ir izbraukuši uz Melcela. kalējs
rāda, ko virta zirgs var: jau pēc stun­das
viAi ir Rēzeknē.
Priecīgs un satraukts Sīmanis iet
uz norādīto zaļo mājiAu Dāiza ielā.
Tur ir Latvijas Neatkarības centra
nodala. Ko satikšu? Kas tie būs?
Kāds sirms kungs? Un viņš domā
par vīru vārdiem, kas tur varētu būt
Kad. viiiŠ ienāk, vinu pētošām acīm
sagaida trīs jauni zēni, vēl jaunāki
par vinu. Sīmanis saka paroli un tīrīs
iepriekš asās un nopietnās sejaa smai­da.
Tie trīs ir Jezups. Staņislavs
un Ignats. No viņiem divi studenti,
bet Ignats jauns skolotājs. Darbu vini
sākuši pirms piecām nedēļām. Kad
vina stāsta savus plānus, Sīmanim put
jāuztraucas. Vi6i ij ideālisti, Latvi­jas
brīvības paaudze, vi6i ir iijļui«
un vējš.
,.Lēnāk, lēnāk! Nomirt nav gudrī­ba.
Gudrība ir sist visus veteus un
tomēr dzīvot. Es «aku — uzmanīgāk!
Esmu jau pāris neizes cietumā sildī­jies
un zinu."
,.Bet velns lai parauj, kā to var
mierīgi paciest, kad tavu taisnību
sauc par noziegumu!" iekarst Jezups,
,.Grganizācijas vārdā es jums saku
— netrakot! Izpildiet norādījumus un
tā jūs savu darbu vislabāk bOsit vei­kuši".
Sīmanis atbild un mana, ka
tiis draugiem vina apdomīgums ne^
patīk.
..Cik puiaktu apkārtnē?" v\U vaicā
tālāk.
«Vienpadsmit."
„Jūs jau esat sļavu darījuši. Sāku­mam
pietiek."
Vēl sīkumus pa? oiganizleijas dar­bu
pārrianlijis un dievpalīgu novēlē»
jia. Sīmani» iet. Vttiam jāaiziet vēl
kādā vietiii. kiar organizācija izdala
savu vi^^iiis lapas avīzi. Uzmanīgi
apkārtni vērodams, i ^ t dārza mājā
un satrūkstas: logā lejas rūts labais
stūris izsists: tas nozīmē — mēs esam
novēroti un pārvācāmies. Uz kurie­ni?
Sīmanis zina, ka tagad to neiespē­jami
noskaidrot.
Izgājis m ielas, Sīmanis ievēro, ka
kāds. it kl pastaigādamies pa otru
ielas pusi, nāk viņam līdz. Varbūt
tāpat kādis staigā? Nogriežoties šķērs­ielā,
viiiš mana, ka tas ari, it kā ne­steigdamies
un pilnīgi bez intereses,
nogriežas pa šo pašu ielu. Mieru,
mierul Tik neuztraukties. Sīmanis
sevi mierimii, bet domā drudžaini. Kā
sasniegt vietu, kur gaida kalējs ar
zirgu? Mierigi, lēnām. Kad Sīmanis
vēl pavēro cdu aiz sevis, neviena
vairs nav. Iedomas! Mani vajā iedo-mas.
Un viņš iet mierīgi un ieiet pa­galmā,
kur kalējs jau gaida.
Abi sēsitaB ratos un izbrauc no pil
sētas. Kalējs nebūtu dzelzs un uguns
kalps, ja nebūtu paf!f>dājis degvīna
pudeli. Viriam ir Ildzi ari maizes
puskukuUs un gala. Vini ievelk pa
karstam mailllcam un jautri tērzēdam
brauc, un abi ir priecīgi, ka katr» sa
vas lietas laimīgi nokārtojis. Sīma
nim patik iedzert vēl kādu malku, Jo
reibuma siltums d»ēš pirmītnējo
satraukuniu. vTe ir jau tīrums^ mtU
un viAS jūtas labi.
Runādamie^\ viAi nemana, ka no
muguras garām brauc divi velosipē­disti,
abi ar šautenēm plecos. Viona
vā<;u formā, ^ otrs eivīlā.
„Ta8 pats", Sīmanis dzird vienu
no viAiem sakām.
Sīmanis satrūkstas pa latamj nobāt,
)et jau tanī^ pašā momentā viņam lo-kā
ir revolveris.
,.Ka8itev ir? Trakais 1 Trakabr
šņāc kalējs.
„$tātl" divi svešie kliecls, no velo^
pediem nolekdami.
Brauc Ico māki!" Sīmanis kliads
kalējam. ^
Nožvlkst Ipatagas cirtiens. Zirgs
iekrācas. Tad skan šāvieni un svilp}
lodes. Elles brauciens sābss. Lec smil­tis,
zvirgzdi un mazi albneĀi, ratu skri­tuli
dārd un san. Kalējs klusi lādas,
simts velnus piesaukdttm», triec zirgu,
zobus griezdams. Vi68 nezina, kaa
par lietu, viAš tikai jūt, kla nelaime
ir liela. > \
Sīmanis turas, pie kalēja pfezvēliea,}
un klusi ievaiaas. "
,.Mani trāpījuši... Plorka, brauc,
brauc!" v^nš caur zobiem izkliedz.
„Griez pa mežu.,. pa mazajiem
ceļiem!..." pēc^ brīža izkunkst Sī­manis.
Kalējs pamet īsu skatu us Sīmani,
ierauga asinis pie drēbēm un ndabā
balsī ^kliedzas: .
Jēzus Marija! Tev asinisl"
,Klusil — Brauc! — Brauci" — Sī­manis
vēl izvaid un saļimst rotos pāe
kalēja kājām. ^
(Iļuipia^jums sekea)