1946-02-09-03 |
Previous | 3 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Atbilde
„Die Neue Zeitung" 8 n-rā lasāms:
„Pārvietoto personu iniciatoru grupa
no Firstenfeldbrukas apriņķa (Augšba-vārijā)
mums raksta: „Vācu iedzīvotāju
vispārējā tieksme ierosināt noteikumus,
kas iekustinātu apgrūtinātāju ārzemnieku
projām aizdabiīšanu, attīstās
taisni tā, ka niēs, pārvietotās personas,
to sagaidījām. Mēs arī zinām,
ka katra nākošā apcere, kas tēlos piespiedu
kārtā aizvesto pagājību un lik-teiii,
bavāriešu jaundemokratu aprindās
izraisīs šovinistiskā noskaņojuma
paasinājumu. Vācu laikrakstu saldskābie
apgalvojumi, kas zīmējas itkā
uz pārvietoto- personu mazāko dalu,
mūsu jautājumu neizskaidro, tiem ir
cits nolūks. Turam zem sava goda
aizstāvēties pret šiem pārmetumiem,
itkā mēs būtu fašisti. Kvislingus, kas
vēl mūsu vidūatrastps, izskaužam mēs
paši — pārdrošība būtu šo uzdevumu
uzticēt vācu iestādēm. Pajautāsim, vai
kāds vācu jaundemokratu žurnālists ir
ziņojis, ka šobrīd cilvēki, kas cenšas
noslāpt savu vācu t^iutību, niūsu vidū
meklē vājus raksturus, lai ar alkohola
palīdzību izmantotu tos saviem mērķiem?
Vai kāds ir ziņojis, ka mūsu
nometņu vārtu prieikšā ir mīņājušies
un mēģinājuši nodot pasūtinājumus
daudzi vācieši un pat mūsu nometnes
pārvaldē nākuši lūgt izzinu, „kur šeit
pret degvīnu varētu i pirkt divriteni?"
Mums būtu interesanti arī dzirdēt, cik
nacistu šobrīd pārgājuši darboties .kriminālistikā
un cik nb tiem, lielāku izdevību
dēl, maskojas lar mūsu nacionālām
krāsām? — Par spīti teiktajam,
niēs vēl tomēr cei^am, ka tagadējo vācu
žurnālistu vidū, atradīsies daži, kas
mūs pret šo lielā stila inscenēto kamparu
aizstāvēs."
Pa
^^t). janv. Allēlingas latviešu kolonija
piedzīvoja lielu dienu. Pie amerikāņu
militārās valdības Frankfurtē akreditē-lais
pavesta nuncijs DP lielās 3. pāve-sla
misijas priekšnieks, arkiblskaps
Karolus Kjarlo (Carolus Chjarlo) vēlē-clamies
apciemot kādu latviešu nomet-ni,
ieradās Allētingas latviešu kolonijas
Paulusstifta nometnē Neiētingā.
Augsto viesi pavadīja prof. Ugo Bertini
un Vatikāna 3. misijas sekretārs mon-smjors
Alberlo Giovanetli, īsi pirms
tam nometnē ieradās arī Latvijas un
Igaunijas nacionālais delegāts pie pāvesta
3. misijas prof. P. Laurinovičs.
Pēc augstā viesa svinīgas sagaidīšanas
un dievkalpojuma, nometnes zālē
notika akts, kurā īsu apsveikumu latīņu
valodā nolasīja prāv. A. Goldikov-skis.
l Pēc tam nometnes vecākais mag.
phil. L. Latkovskis latīņu valodā teica
runu, raksturodams latviešu stāvokli
Vācijā un runas noslēgumā itāļu valodā
pasvītroja lielo pagodinājumu, un
drošina jumu mūsu liktenim, kāds parādīts
ar Svētā Tēva sūtņa, apustuliskā,
nuncija viziili latviešu nometnē.
Uzrunādams akta dalībniekus, apusluliskais
nuncijs arkiblskaps Kjarlo
savu runu iesāka ar uzsaukumu ,.Lai
dzīvo Latvija!". Tālāk viņš starp citu
teica: „Man nav bijis izdevības redzēt
jūsu valsti un jūsu skaisto dzimteni,
bet es zinu, ka latviešu tauta ir strādīga,
pacietīga un stipra. Es arī zinu,
ka jūs 'esiet daudz cietuši līdz šim brīdim,
bet es zinu arī, ka nekas nesalauž
jūsu garu. Tāpēc es priecājos būt jūsu
vidū, bet it sevišķi liels prieks man
ir, ka varu būt še tieši kā Svētā Tēva
Pāvesta n u n c i j a D P lietās a p c i e m o j u m s latviešu n o m e t ne
delegāts. Ls nāku pāvesta uzdevuma,
lai apciemotu un vizitētu latviešu tautu
šinī nometnē."
Runas noslēgumā apusluliskais nuncijs
nodeva Svētā Tēva sirsnības apliecinājumu
un svētību sacīdams: Svētā
Tēva vārdā sveicinu visus klātesošos.
Lai jūs būtu stipri un cerētu uz Dievu!
kas mūs iepriecina mūsu grūtībās. Pateicos
par godu, kādu latvieši man te
parāda kā Svētā Tēva nuncijam, bet jo
sevišķa pateicība par to lielo mīlestību,
I)ret Svēto TēvU i)āveslu Piju X1L, kādu
es te redzu. Svēlā Tēva uzdevumā
dodu jums visiem svētību.*'
Apustuliskā nuncija izjustos vārdus,
ko tulkoja prof. P. Laurinovičs, klausītāji
uzņēma ar biežiem aplausiem. -
Pēc nuncijas runas, koris un visi klātesošie
nodziedāja mūsu valsts himnu.
Sekoja koncerts, kurā i)iedalījās kbris
un solisti. Akla beigās nuncijam par
apmeklējumu pateicās Latvijas un
Igaunijas nacionālais delegāts prof.
Laurinovičs un paziņoja, ka augstais'^
viesis nodevis viņam dāvanu — obOO
markas trūkumā nonākušo atbalstam.
Pēc tam nuncijs apskatīja nometni un
aļ)dāvināja bērnus un pieaugušos, nododams
latviešu kolonijas vadībai sa-dalīšanai
lielāku daudzumu cigarešu,
cukura un kafijas. Nuncijs dzīvi interesējās
par latviešu tautas dzīvi un al-vadīdamies
atkārtoti izteica i)rieku par
šo vizīti pie latviešiem, k?is vinu uzņēmuši
tik sirsnīgi un ar lielu mīlestību.
Augstais viesis solījās jau tuvākās
dienās, atgriežoties Romā, zinot Svētajam
Tēvam par savu apciemojumu.
Grāmata par Baltijas valstim
AvSV Lietuviešu nacionālās padomes
oficiālajā biļetenā 4. n-rā p. g. septembra
mēnesī publicēti izvilkumi no zviedru
profesora A. Sika zinātniskā darba
„Ha De Rātt at Leva?" (Vai viņiem ir
tiesības dzīvot?), kas iznācis Stokholmā.
Vēstures departamenta direktors
un Stokholmas universitātes prof. Dr.
hist. A. Siks, atsaukdamies uz rakstiem,
notām un visdažadākiem pārbaudītiem
igauņu, latviešu un lietuvju, kā arī
zviedru avotiem, nodala „Baltijas valstis
zem āmura un sirpja" apskata šo
valstu stāvokli kpievu okupācijas laikā.
„Bija gandrīz likupis, ka visus augstākos
ierēdņus atlaida, bet zemākos
paturēja tikai uz laiku! Atlaistie darbinieki
un izpostītie „kapitālisti" kļuva
par sabiedrības parijienj, Virii bija
spiesti pārdot savu mantu, dzīvokļu
iekārtu, vērtības un grāmatas. Bieži
viņus arestēja NKVD vai arī apciemoja
naktīs. Vini dzīvoja nepārtrauktās •
bailēs no deportācijas."
Tālāk A. Sik^ citē padomju deporta-^
cijas dekrētu attiecībā uz Baltijas iedzī-*
votājiem. Deportējiimas ir sekojošas
pilsoņu kategorijas: 1. Visu likvidēto
iHiržuju partiju, kā arī buržuju' saimniecisko
un kulturālo biedrību locekli;
visi sociāldemokrāti, sindikālisti un
trockisti; 2. agrākā režima ierēdni,
tiesneši, policisti un' virsnieki; 3. visi,
kas 1919. g. cīnījušies pret bolševi^smu;
4. visi, kas izslēgti vai izstājušies no
komīīnistu partijas;'5. bēgli un emigranti;
6. agrākie sūtniecību darbinieki
un ārļZemju uzņēmumu pārstāvji; .7.
personas, kas sarakstās ar ārzemēm,
piem. esperantisti un filatēlisti; 8. politisko
bēgļu piederīgie; 9. reliģisko apvienību
gani un locekli; 10. aristokrāti,
muižu īpašnieki, rūpni3ki, tirgotāji,
baņķieri un restorānu īpašnieki. — Tā
prof. A. Siks nāk pie tik asiem slēdzieniem,
ka esam spiesti atturēties no to
publicēšanas šinī izdevumā.
Nodaļā „Baltijas valstis zem vācu jūga"
minētais autors uzsver, ka 1941. g.
1. jūliiā vācu „Wehrmachl'es" pārstāvis
kādā uzrunā apsolījis latvju laulai
aldot brīvību, bet jau sākot ar 31. jūliju
parādījies jauns apzīmējums ,.0.sl-land",
sākumā gan tikai vācu telegrāfa
aģentūras ziņojumos. 1941. g. jūlijā
vācieši deklarējuši, ka „no krieviem
nacionalizētie privātīpašumi liks nekavējoties
atdoti vinu likumīgajiem īpašniekiem",
bet drīz pēc tam. ka „Balli-jas
valstīs ir likai padomju īpašumi un
absolūli izpostīti iedzīvotāji, kuriem
reichsk6mi.sārs var vēlāk izdalīt vai
piešķirt īpašumus pēc Reich'a ieskatiem".
Aprādījis, ka nav šaubu, ka sākumā
B;altiias tautas ..apsveica vācu
kafaspēlui, kas solīja atsvabināt viAus
no padomju varas", un ka .,ari tie, kas
pazina nacisma raksturu nn merkus.
bija ar mieru sastrādāt ar jauno oku-l)
ācijas varu", jo pasivitāti varēja iztulkot
kā pierādījumu, ka baltieši simpatizē
kritušajam padomju režīmam",,
l)rof; A. Siks piemin arī l . s. „paspār-valžu""
nodibināšanu Igaunijā l)r. Mae,
Latvijā |en. Dankcra un Lietuvā ļrcn.
Kubilunas vadībā, aizrādot, ka tās bija
l)ilnīgi pakļautas vācu okupācijas administrācijai
un ka būtu nepareizi uzskatīt
visus šos igauņu, latviešu un lie-li'.
vju ģenerāldirektorus par ..kvislin-i
gicm". Aizrādījis ari uz sadursmēm,
kas, izcēlušās starp viņiem un vācu
okupācijas iestādēm. A. Siks starp citu
ļ)iemin „Latvijas tieslietu ministrijas
generāldirekloru A. Valdmani", kas ticis
,.nogāsts un aiztransportēts uz Bei--
llni policijas uzraudzībai".
Baltijas kail^avlru mobilizācijas, jautājumā
autors aplēš vinu skaitu uz 30
—40.000, kas ned.sot liels, ievērojot to,
ka Baltijas valstis kopā varējušas uzstādīt
apm. 400.000 vīru stipru armiju.
Pozitīvi Šeit Siks novērtē Latvijas un
Lietuvas ģenerāldirektoru pretošanos
mobilizācijai bez privātīpašumu un
valsts neatkarības atjaunošanas, uz^
sverot, ka vācu vara bijusi spiesta izdarīt
mobilizāciju ar brutālu varu. i)i<'
kam daudzi l)allieši apcietināti, nosūtīti
koncentrācijas nometnēs, vai ' nošauti.
Tomēr, norāda autors, nekādā
zinā nedrīkst šo pretestību mobilizācijai
iztulkot kā simpātiju apliecinājumu
krievu komunismam.
..Parādlju.sies kāda ārkārtīgi bīstaina
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 9, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460209 |
Description
| Title | 1946-02-09-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Atbilde „Die Neue Zeitung" 8 n-rā lasāms: „Pārvietoto personu iniciatoru grupa no Firstenfeldbrukas apriņķa (Augšba-vārijā) mums raksta: „Vācu iedzīvotāju vispārējā tieksme ierosināt noteikumus, kas iekustinātu apgrūtinātāju ārzemnieku projām aizdabiīšanu, attīstās taisni tā, ka niēs, pārvietotās personas, to sagaidījām. Mēs arī zinām, ka katra nākošā apcere, kas tēlos piespiedu kārtā aizvesto pagājību un lik-teiii, bavāriešu jaundemokratu aprindās izraisīs šovinistiskā noskaņojuma paasinājumu. Vācu laikrakstu saldskābie apgalvojumi, kas zīmējas itkā uz pārvietoto- personu mazāko dalu, mūsu jautājumu neizskaidro, tiem ir cits nolūks. Turam zem sava goda aizstāvēties pret šiem pārmetumiem, itkā mēs būtu fašisti. Kvislingus, kas vēl mūsu vidūatrastps, izskaužam mēs paši — pārdrošība būtu šo uzdevumu uzticēt vācu iestādēm. Pajautāsim, vai kāds vācu jaundemokratu žurnālists ir ziņojis, ka šobrīd cilvēki, kas cenšas noslāpt savu vācu t^iutību, niūsu vidū meklē vājus raksturus, lai ar alkohola palīdzību izmantotu tos saviem mērķiem? Vai kāds ir ziņojis, ka mūsu nometņu vārtu prieikšā ir mīņājušies un mēģinājuši nodot pasūtinājumus daudzi vācieši un pat mūsu nometnes pārvaldē nākuši lūgt izzinu, „kur šeit pret degvīnu varētu i pirkt divriteni?" Mums būtu interesanti arī dzirdēt, cik nacistu šobrīd pārgājuši darboties .kriminālistikā un cik nb tiem, lielāku izdevību dēl, maskojas lar mūsu nacionālām krāsām? — Par spīti teiktajam, niēs vēl tomēr cei^am, ka tagadējo vācu žurnālistu vidū, atradīsies daži, kas mūs pret šo lielā stila inscenēto kamparu aizstāvēs." Pa ^^t). janv. Allēlingas latviešu kolonija piedzīvoja lielu dienu. Pie amerikāņu militārās valdības Frankfurtē akreditē-lais pavesta nuncijs DP lielās 3. pāve-sla misijas priekšnieks, arkiblskaps Karolus Kjarlo (Carolus Chjarlo) vēlē-clamies apciemot kādu latviešu nomet-ni, ieradās Allētingas latviešu kolonijas Paulusstifta nometnē Neiētingā. Augsto viesi pavadīja prof. Ugo Bertini un Vatikāna 3. misijas sekretārs mon-smjors Alberlo Giovanetli, īsi pirms tam nometnē ieradās arī Latvijas un Igaunijas nacionālais delegāts pie pāvesta 3. misijas prof. P. Laurinovičs. Pēc augstā viesa svinīgas sagaidīšanas un dievkalpojuma, nometnes zālē notika akts, kurā īsu apsveikumu latīņu valodā nolasīja prāv. A. Goldikov-skis. l Pēc tam nometnes vecākais mag. phil. L. Latkovskis latīņu valodā teica runu, raksturodams latviešu stāvokli Vācijā un runas noslēgumā itāļu valodā pasvītroja lielo pagodinājumu, un drošina jumu mūsu liktenim, kāds parādīts ar Svētā Tēva sūtņa, apustuliskā, nuncija viziili latviešu nometnē. Uzrunādams akta dalībniekus, apusluliskais nuncijs arkiblskaps Kjarlo savu runu iesāka ar uzsaukumu ,.Lai dzīvo Latvija!". Tālāk viņš starp citu teica: „Man nav bijis izdevības redzēt jūsu valsti un jūsu skaisto dzimteni, bet es zinu, ka latviešu tauta ir strādīga, pacietīga un stipra. Es arī zinu, ka jūs 'esiet daudz cietuši līdz šim brīdim, bet es zinu arī, ka nekas nesalauž jūsu garu. Tāpēc es priecājos būt jūsu vidū, bet it sevišķi liels prieks man ir, ka varu būt še tieši kā Svētā Tēva Pāvesta n u n c i j a D P lietās a p c i e m o j u m s latviešu n o m e t ne delegāts. Ls nāku pāvesta uzdevuma, lai apciemotu un vizitētu latviešu tautu šinī nometnē." Runas noslēgumā apusluliskais nuncijs nodeva Svētā Tēva sirsnības apliecinājumu un svētību sacīdams: Svētā Tēva vārdā sveicinu visus klātesošos. Lai jūs būtu stipri un cerētu uz Dievu! kas mūs iepriecina mūsu grūtībās. Pateicos par godu, kādu latvieši man te parāda kā Svētā Tēva nuncijam, bet jo sevišķa pateicība par to lielo mīlestību, I)ret Svēto TēvU i)āveslu Piju X1L, kādu es te redzu. Svēlā Tēva uzdevumā dodu jums visiem svētību.*' Apustuliskā nuncija izjustos vārdus, ko tulkoja prof. P. Laurinovičs, klausītāji uzņēma ar biežiem aplausiem. - Pēc nuncijas runas, koris un visi klātesošie nodziedāja mūsu valsts himnu. Sekoja koncerts, kurā i)iedalījās kbris un solisti. Akla beigās nuncijam par apmeklējumu pateicās Latvijas un Igaunijas nacionālais delegāts prof. Laurinovičs un paziņoja, ka augstais'^ viesis nodevis viņam dāvanu — obOO markas trūkumā nonākušo atbalstam. Pēc tam nuncijs apskatīja nometni un aļ)dāvināja bērnus un pieaugušos, nododams latviešu kolonijas vadībai sa-dalīšanai lielāku daudzumu cigarešu, cukura un kafijas. Nuncijs dzīvi interesējās par latviešu tautas dzīvi un al-vadīdamies atkārtoti izteica i)rieku par šo vizīti pie latviešiem, k?is vinu uzņēmuši tik sirsnīgi un ar lielu mīlestību. Augstais viesis solījās jau tuvākās dienās, atgriežoties Romā, zinot Svētajam Tēvam par savu apciemojumu. Grāmata par Baltijas valstim AvSV Lietuviešu nacionālās padomes oficiālajā biļetenā 4. n-rā p. g. septembra mēnesī publicēti izvilkumi no zviedru profesora A. Sika zinātniskā darba „Ha De Rātt at Leva?" (Vai viņiem ir tiesības dzīvot?), kas iznācis Stokholmā. Vēstures departamenta direktors un Stokholmas universitātes prof. Dr. hist. A. Siks, atsaukdamies uz rakstiem, notām un visdažadākiem pārbaudītiem igauņu, latviešu un lietuvju, kā arī zviedru avotiem, nodala „Baltijas valstis zem āmura un sirpja" apskata šo valstu stāvokli kpievu okupācijas laikā. „Bija gandrīz likupis, ka visus augstākos ierēdņus atlaida, bet zemākos paturēja tikai uz laiku! Atlaistie darbinieki un izpostītie „kapitālisti" kļuva par sabiedrības parijienj, Virii bija spiesti pārdot savu mantu, dzīvokļu iekārtu, vērtības un grāmatas. Bieži viņus arestēja NKVD vai arī apciemoja naktīs. Vini dzīvoja nepārtrauktās • bailēs no deportācijas." Tālāk A. Sik^ citē padomju deporta-^ cijas dekrētu attiecībā uz Baltijas iedzī-* votājiem. Deportējiimas ir sekojošas pilsoņu kategorijas: 1. Visu likvidēto iHiržuju partiju, kā arī buržuju' saimniecisko un kulturālo biedrību locekli; visi sociāldemokrāti, sindikālisti un trockisti; 2. agrākā režima ierēdni, tiesneši, policisti un' virsnieki; 3. visi, kas 1919. g. cīnījušies pret bolševi^smu; 4. visi, kas izslēgti vai izstājušies no komīīnistu partijas;'5. bēgli un emigranti; 6. agrākie sūtniecību darbinieki un ārļZemju uzņēmumu pārstāvji; .7. personas, kas sarakstās ar ārzemēm, piem. esperantisti un filatēlisti; 8. politisko bēgļu piederīgie; 9. reliģisko apvienību gani un locekli; 10. aristokrāti, muižu īpašnieki, rūpni3ki, tirgotāji, baņķieri un restorānu īpašnieki. — Tā prof. A. Siks nāk pie tik asiem slēdzieniem, ka esam spiesti atturēties no to publicēšanas šinī izdevumā. Nodaļā „Baltijas valstis zem vācu jūga" minētais autors uzsver, ka 1941. g. 1. jūliiā vācu „Wehrmachl'es" pārstāvis kādā uzrunā apsolījis latvju laulai aldot brīvību, bet jau sākot ar 31. jūliju parādījies jauns apzīmējums ,.0.sl-land", sākumā gan tikai vācu telegrāfa aģentūras ziņojumos. 1941. g. jūlijā vācieši deklarējuši, ka „no krieviem nacionalizētie privātīpašumi liks nekavējoties atdoti vinu likumīgajiem īpašniekiem", bet drīz pēc tam. ka „Balli-jas valstīs ir likai padomju īpašumi un absolūli izpostīti iedzīvotāji, kuriem reichsk6mi.sārs var vēlāk izdalīt vai piešķirt īpašumus pēc Reich'a ieskatiem". Aprādījis, ka nav šaubu, ka sākumā B;altiias tautas ..apsveica vācu kafaspēlui, kas solīja atsvabināt viAus no padomju varas", un ka .,ari tie, kas pazina nacisma raksturu nn merkus. bija ar mieru sastrādāt ar jauno oku-l) ācijas varu", jo pasivitāti varēja iztulkot kā pierādījumu, ka baltieši simpatizē kritušajam padomju režīmam",, l)rof; A. Siks piemin arī l . s. „paspār-valžu"" nodibināšanu Igaunijā l)r. Mae, Latvijā |en. Dankcra un Lietuvā ļrcn. Kubilunas vadībā, aizrādot, ka tās bija l)ilnīgi pakļautas vācu okupācijas administrācijai un ka būtu nepareizi uzskatīt visus šos igauņu, latviešu un lie-li'. vju ģenerāldirektorus par ..kvislin-i gicm". Aizrādījis ari uz sadursmēm, kas, izcēlušās starp viņiem un vācu okupācijas iestādēm. A. Siks starp citu ļ)iemin „Latvijas tieslietu ministrijas generāldirekloru A. Valdmani", kas ticis ,.nogāsts un aiztransportēts uz Bei-- llni policijas uzraudzībai". Baltijas kail^avlru mobilizācijas, jautājumā autors aplēš vinu skaitu uz 30 —40.000, kas ned.sot liels, ievērojot to, ka Baltijas valstis kopā varējušas uzstādīt apm. 400.000 vīru stipru armiju. Pozitīvi Šeit Siks novērtē Latvijas un Lietuvas ģenerāldirektoru pretošanos mobilizācijai bez privātīpašumu un valsts neatkarības atjaunošanas, uz^ sverot, ka vācu vara bijusi spiesta izdarīt mobilizāciju ar brutālu varu. i)i<' kam daudzi l)allieši apcietināti, nosūtīti koncentrācijas nometnēs, vai ' nošauti. Tomēr, norāda autors, nekādā zinā nedrīkst šo pretestību mobilizācijai iztulkot kā simpātiju apliecinājumu krievu komunismam. ..Parādlju.sies kāda ārkārtīgi bīstaina |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-09-03
