1950-11-11-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^ n i l b t ar •gmatii fiķirta •^1085. Lind- ^ viņr sieva devusies uz «KJ^ P€c tam attiecībām ar li, Lindstrēms Jngrida apso-l * ^ u k i At* MMļmt^ no *Wnda gaida " - M t f peskaid- Jau «ķirta ^^^omijas tie-i i e i t z i s i . « » bij. B u . i]M nometnei im'k!^ ap ^ viciiši viņu tMiHi mmiiii ktoo, pro» t r n i i d d at« lUi Vtci]ai ^ mtrtebil J«4tena bruņi. "lem kara lai* karaspēka ļtoljis atcelt ^oUgu^ francijai Wil1«B9ra me-ļļj^ a pa-iiriwota pa* NNtt Marokai d e m i t o i ^ Chicago Star Times kuŗl no «īru Korejfi Kfids to sauc Koreja esot ASV iaraduMei pa-m aviAdJai « ateli^gts Iju lektorā. »l teikts, ka ipeļl ziemai. inģeļui aiz* fabrikās. To komjaunieši M i H i i n vSr* Sģiptie^u JK^ciJa pār- _ ii*^Apcle* (N^imelu le* ārtti un i n* turpmāk va- VU^ iecelts ChlipriAkai laika kritis Sav. H ^ l vienu no raidītājiem āiiagl infor* Inlem un pārvietos bOi ASy avli-ilrfel pag. lostrāli- Zemestrīces Itorljas In-idas ezerS, attālumā uz aUuilat- Oles star-o k i , kad CI-latnleclbsi starpā vairs attiek-iodOusi Var-lotl sple-īdonas eksT-ar Spi-kā pinni ĪJa. Kārtēji ts Tra-vēl loti 'adridi dosies ņSmAf Paradiesstr. 13. PubUi* Hid twlce wceWy Clrculation lljll.8ponsor-Intemattoiuu Re-fugee Orgaoization. vai gads am no bagS-mgajiem - ka vlņS bez ļvējls savu i un firmas, pili no jau-1 I , s e v i dēvē kas pa tele-i cmentus 9^ iiri uzvaras 1. ka pasau-pieder pte izivos, Mis-llākdotpa-otru reizi la. Pollclļa -rām vlņS vēl [350 telefona BUS. lATVIAN NEWSPAPER Nr.tl (ttU UMkuk mk i . IL MV. fimilt traiditiiit oa aMUU^A» U n t e » ; rtd. vtttn. H. CuUUi. Maktoii; K. Bollt«liis. P, KiMm. a ĶlSftUl. V, Lt- 4ttitfill|as fidālEctlit vad. āmits cn. UoOim Arv^m, Wi»- m, M. «ar.: aH) S d i v i lM OmflAd. DPiCamp ArUUtrte* %mmm, tilr 8diw. Omttod lUI AUPRgJS P U M P U RS I- A C P L I Citi latvju karotāji, Radi, draugi, tautieši, Drīzi viens pēc otra krita, Cīnoties pret pārspēku, Svešinieki zemē nāca, Bar0 kungi valdīja,— Tduta, viņu mīļā tauta, ^mtiem gadu vergoja. Tomēr vēl pēc simtiem gadu Atminējās Lāčplēša? Tas priekš tautas nebij miris Zelta p i l ! gulēja Daugavā, tur apakš salas, Tiivu klāt pie Lielvārdes. Uķ' no laika laivenieki. Braukdami pa Daugavu, Pusnaktī redz divus vīrus (PMilaU dile<U]uiii«) Stāvā krastā cīkstoties; Pa to laiku piles drupās Atspīd it kā uguntiņi, Divi vīri cmīdamies Pienāk pašā krastmalā, Kamēr beidzot tie no krasta Odens dzelmē iegāžas; Gaudu kliedziens atskan pili Nodziest uguns gaismiņa. — Tas ir Lāčplēs's, kas še cīkstas Vēl ar svešo naidnieku, — Laimdota tur pil! skatās. Gaida, kamēr uzvara. — Laivinieki tic, ka reizi Lāčplēs's savu naidnieku Vienu pašu lejā grildis. Noslīcinās atvarā! — Lacplesa sviflns Murtsetimga iesoļošann aem^koi^ā Mknd m ĢEN. M E K A R T U R S B E I D Z O T A P S T I P R I N A ĶiNIESU K O M U N I S TU P Ā R I E Š A N U P A R J A L A S U P I - O F I C I Ā L A N O T A U N G E N E R A L - S E K R O T A R A M T R I G V E M Ll - P U S O T R A S S T U N D A S I L G A G A I SA K A U J A A R P A D O M J U T I P A T U R B O I Z N I C I N A T A J I E M - K O M U N I S TU O P M S l V A P A G A I D Ā M A T S L Ā B U ŠI T o k i o (F). — NoUkaml Korejā «a iiedē|aa aākumā rUināJuitos lādā Mnematograllskl āimmi, ka lasItiUt vai apjuka, sekojot tikai ofieiāla- Jlem paskaidrojumiem viea Lldi ptfājutta svētdienu vakaram ģenerāla Mekartura galvenā mītne neviena VMM neminēja, ka Mandštrtjai ro-bdhi blltv pārtāJoH ķīnlein kimtanistn spēki Bet tad minējumiem nn spekulācijām svītru pārvilka Mekartttn oficiālais komunikē, kur tomēr vil nebija pieminēti ķīnleii, bet tika runāta vienīgi par ,JleUem komi-nīstu spēkiem, kas nav ideme|koreJleii". Plm^len turpretim UN ģeaerāl-aekretāram THgvem Lilesniegtajā notā ari Apvtenoto nāciju armU^ virspavēlnieks apstiprināja, ka Zleme|koreM l^|oJnil ķintoii Pēe ASV Ierosinājuma Drošības padomes presidents Dr. Beblers sasauca padomes ārkārtēju sēdi, kas sākās treidlen. Dtenu ieprleki UN spedālā polittekā komlsUa vienbalsīgi pleņēn» reiolOcIJu, ka UN karaspēks Ķīnai garantē Mandiiirijas robeias neaisskaramlbu. apzīmē par Pārstāvju karu. A r i padomju ārlietu ministrs Vilinskis vēstniecības rīkotajā banketā Vašingtonā sakarā ar oktobra revolūcijas 33. gada dienu žurnālistiem izteicās: ,JSs neticu, ka Ķīna iejaukusies Korejas konfliktā. Runa var būt vienīgi par nelielām brīvprātīgo vle- Savā iesniegumā Drošības padomei tenerālls Mekarturs norāda, ka UN karaspēks praktiski jau bija Iznlcl* nājls gandrīz visu ziemeļkorejiešu armiju. Ar Ķīnas iejaukšanos konfliktā Apvienoto nāciju karavīri tagad stāv pretim jaunām, svaigām un l l b l apbruņotām vienībām. Citas ķiniešu divīzijas, ko eventuāli varētu uzskatīt par papildu spēkiem» koncentrētas aiz Mandžūdjas robežām. Ģwierālls Mekarturs piebilst, ka vle-nltf UN karaspēka labās vadības dē} bija iespējams pārvarēt jauno situāciju. Ne savā notā Trigvem L l , ne ari Elvenās mītnes oficiālajā komunikē nerālis ,Mekarturs nav noteikti IMPeclzējls Ķīnas komunistu spēkus. Vienā gadijumfi Wja runa par 7500 vīriem, kamēr amerikāņu 8. armijas štābs domā, ka Maotsetungs metis dņās Zlemeļkorejā vismaz 9 divīzijas, kas līdzinājās 80.000 vīriem. . Pēklnga Jau kopš pagājušās nedēļas beigām vairs nenoliedza savu vleulbu Iejaukšanos Korejas konfliktā. Oficiālajā komunikē gan vienīgi apgalvots, ka Mandžūrijas robežu pārgājuši ne vairāk kā 3000 ķiniešu, kas brīvprātīgi vēlas aizstāvēt savu dzimteni", jo UN vienības apdraud Ķīnas drošību. Vlspāri, Pēklnga lldz šim runājusi vienīgi par nbrlvprātlgo akciju", ko Londonas laikraksts Daily Telegraph zlmlgl • \ Demokrāti zaudējusi, bet tomēr V a i i n f t o n a (D^ - ASV āt kongresa vēlēšanas, kai notika 7. novembri, Ueelna, ka pretidenta T r i - mena demokrātu partija aboa namos paturējusi gan nelielu vairākumu, Latilaiu lautas iftleoi m n¥m talkiiiM lefciaHs arkls. fim ma^mm gadu Baltijaa Jirta awlimNi kraaii atOlml» apmiti-mm tikai ¥ut lalflmal, i a i H elol m eviUasa avteal m i t - bemi karavīra rakii Ir vMtlMl aavu M v l m fOMiML k m a aMtii-kali a a a R i e g i SM Ma Uttiiaa t ^ i b * u» eMUcUaa gaēslMMI laliMu laulaa Hkttiito att^iliti irai^ta ^^^^^^^ ^^B^^^ wW^^P T F ^ P ^ ^ ^ ^ ^ ^ F ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ T ^ ^ ^ ^ H B ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ ^^^^^w^^^^^ļf^^f ^fflU^m M f i Ļ kaa ap^basd M timi diMMi. latvMuaHiHd^ atāli n kafvtiUu dlts, k « !• gii ealt Kur Ir lava a r k l a , iideema m iabeMT K i r tr paU latvMn tavi» « I Utvilaa vakKif •vett barbari se av^milett ar laarkaiMi nivea ivaigurt piere, •ekau* tām d v i s M «a akflMia tMa vliti» varmāka varatfkaa J«rtla tlallaa Pivfiētt aa daiU, Mtakatt Latvijā, I arklat. M B l a d a l i iviāai kaa, aabeau Miraāl Ulrijaa ļiM. Nav vaira aavtata latvieii liemaleka mijaa» aav vatei aevkaia māja paviidli wmMm vai ateveaH ļpafi arijl Nav vairs vleaalae lai* visia taataa. LalvMa ditiama, kaa brM aa vareal skaaija pal m tada amite rl|a IdaaMa aa amagija baita aa mmA lāuMa laataa i v i i « » la-gad apklaaasl sAvea iraklea aa Ma* laa. iel labiaa aaiņa LatvUaa ihNB. Sarkaaidi ^ M B a VkA ste aa kartto latvieia tealaa aalaki * • • Sitt ailafmf aa Mesaria ffttļ atalkasl gadaliila mija varefa pli ļ V i i i i l , kafa daibl aa elpii Mva Ir aribMiMi ^rilal^ laaial aa iai^iteai m^ML Ul* pabllkā9i IsfirtMI n Alt (m nm^ tāti vH aav gaflil lallrmllaa apffte*, ^ . . daa inakia, ka demekfiH vBlUnliL^ fri» ^ ^^SĒS^JĒ^ saudUaH valdibaa iiftlilikaa «l» t?^*?^ , „, S e ^ l asi r ^ b i l U « l fifsii piil aa lalvieia taroB Ir MJaM bet teorētiski visur laudēJasL Kon- Etoopa. Pate ārttala «Maira tw- SSSf ^^T? grea demokrātu vairāknnui no II preUm paskaldraja, ka, aataagallea ^^^^^S^^^ļJfTiF^'^ as v^ēiaaa rtiallitlett. AfV lt»a-P t?!?»»]»^ ilfUaleka pafta lltfl» aemataislea aa vlai aeattdbih ' ^ ' t ' i i M pie vlaaa pammlea daba- Piedalīšanā! vēlēšanās, ki i i ņ o | » ^ J ^ ^ >W amerikāņu latoaksti, loptd bijusi ™ f P «i^ vaiftvtfi LaW>aa atart-loti dzīva, mpat driva un asa W- JJfSf 5 f J S P S S L S S ™ ^ jusi ari vēlēšanu ciņa, kas savu k d - ^^^"TLzīSr'^ mlnāclju sasi^edza ā. im 6. novem» »«™» ^ apirņail, f a m M * bri. Abu lielo parUJu pārtttvjl ar rgJS?SS?!?"^'9S^* heUokopterien m^laldās pat bleiākl?,— ' ļ ? ™ ? ? j * * ! » ? ^^BM. Na* apdzīvotās vietās, lai teOrtu atitici* | ^ telvieia nravni 9ļM « I /r.. f. i Ņ u ^ (F) ^ Laikur aksts UT-iikus- Jas runa^s^. ^^P re^z^id^ejn^t a Tr^ō toaenvsie ammelea- rfJS?a^a a"a•d2i!b!l!a!ā5jar aHen a's"m'Ti. " ziņo, ka Amerikas b a l ^ Viņa pilnvaras šl koo- i m g. LalvUa aarabaUla miei« !l?J'n^J*t^^^^ neapdpudēja, ,Jo gama a r ^ - f ^ vietām sadilis us 2 un turpmāk bfts 19 pret 47. Tautas pārstāvju namā parlijaa vairākums samasinājlei 12 balsīm, lai gan par datiem Iecirkņiem vēl trftkst reiullātu. No 3S pārvēlamiem štatu gubernatoriem re-d l l S J J l l i i l M S l 8 . M^ nlbām. It (TurpinSjumt S. Ipp.) Iesniegt priddiltkumus 13. novembra raidījumam, kas paredzēs mūsu tautiešiem šaipus un viņpus dzelzs pri^Skaram. Sagaidāms, ka raidījumu Ievadīs sūtņa uzruna. Galīgā programma v i l nav paziņota. Bet Jau tas apstāklis vien, ka Amerikas balss vēlas veltīt dalu sava raidījuma Latvijas neatkarības gada dienai, nozimē, ka amerikāņi mūsu problēmas tagad skata pavisam citām acīm nekā vēl priekš gada. Astoņas nācijas protesti pret ^ padomju terroru PADOMJU ĢENERAUS VADiS ARI UNGĀRIJAS ARMIJU Vīne (F). — Austrijas galvaspilsētā saņemta Informācija, ka Maskava šinīs dienās nosūtījusi uz Budapeštu ģenerāli Batu, kam būs Jāreorgania^ ungāru armija. Bata pēc tautības ir ungārs, bet dzimis un darbojies Padomju savienībā. Maskava viņu uzskatot par «krietnu politisko komisāru". Ģenerālis Bata tagad oficiāli atbrivots no sarkanarmljas dienesta un pārskaitīts ungāru armijā. Sls Ir jau otrs gadījums, kad Kremlis „alzdod" saviem satalītiem kādu padomju ģenerāli. Pirmais bija maršals Rokosovskis, kas „uzņēmās" Polijas aizsardzības ministra amatu. Ulma (F). — Lai protestētu pret padomju oktobra revolūcijas izraisīto terroru, vairāk nekā 1000 DP pag, otrdien rīkoja demonstrācijas Ulmas tirgus laukumā. Sais demcmstrād- Jfis piedalījās latvieši, lietuvi^, igauņi, poii, ukraiņi, čechi, slovaki un turiet Katras nacionālās grupas pārstāvis isā uzrunā vērsās pret bol-ševismu, nosaucot to par ^ . gadilm-teņa lielāko nelaimi. Uz karogiem un transparentiem bija redzami uzraksti, kas vērsās pret Padomju savienības tirraniju. Uz k5da no transparentiem varēja lasU: ,J*rct-bo| ševistisko nSdju bloks ir trešā vara starp austrumiem un rietumiem.** Krievu emigrantu demon-stricljas notika ari Minchenē. LatvIH prezidents būs amatā v ^ divi gadus.|aprlaia tafi ap Jaaaft rtpabtlka va» Daudz<» vēlēšanu It^ālos bija uzitā*|iiĀi gāki f i M t asbivea darba, kaa dltas īpašas balsošanas mašīnas. Pa*{p|eHMQ|a vlial paiaald, ka ktfvMI raujot ux leju attledgo Uoķi, kādi ir bffvibaa aa aavaa vaMa atradās pret visu partifu un kandi*|«i apUkt Na kafa gianillom aa datu vārdiem, amerikāni varēja i i * peala Bl gada tolki Latvija lumga pildīt savu <km<^nitUko pienāku* | par aleMa aa tatealga valatt. mu pttnigi medUbilskt Interesants «to—A Pidonla Mvkalba ir tas apstāklis, ka demokrātu par- Ulalgl aatnvkto te^^ torui. Tā, ^!!S^ w MitfaliJIem aa atatam LaMiaa senāta kara lietu komiAlu pnm- | M | | | i.BaalkarfbB.Ballitt m šĒmM sēdis Taidingi, kas augstākajā ASV ^ ^ ^ ^ ^ likumdošanas l«rtādē atradU n e p ā r H i ^ r ^ f L ^^ traukti 34 gadus. Toties ar Ijelu bal> I Cii ^ ^ ļ ļ t^^ī^L" . ^ Z^!SL^ su vairākumu par Iļļfujorims Štata 11^^,^ m^mu^^m^ -^TM^S iiia gubernatoru Jau trešoreia i e v ^ JteMīnrlD^ r a ^^ republikāņu DJuls. Vispāi^ ^ U t v U M J e t a v i M^ dence ^ d M » d«iwtoU mm pir^ plja Ua. Padamja eavlaaiba nav aa* svaru paturējtdi ASV dlenvktu šta-UifffiMi utvlla. LatvUa ¥ IftaI ^ K i i T ? tttvartUJl ir re- UkapHa, laaiaa ttelākft da|a aeaplaa. P^^^^^^^ lla fifdilbi, pail LaIvUa vil dMva, Ift dalal tu Ir LilpUli awttlfia> laataa mMMMM MMMrita \^ lars, tas Ir vaiapa spīta aa B U l l mlKmlm MURIMfP lldba, kas aetaaj Ulvljal beji Iti Laodaaa © ) , - BBC Hņo, ka bri- «•.i* leiMri kaa alkal tu ārlietu nomstrs Bevins pai^daljis ^^g* attkaaara^ kalaaa aa apmeklēt Rletumvādju. So tetor-I^T*^ •••^ ^ "^^^ mādju apsUpriaa ari vācu federālai m wMā Karaemca detaina, Ina valsts kanclers Dr. Adenaueri, P*t- 5?? ••«^ t » ^ l^fi bilstot, ka B e ^ Bonnā ^idāfitt I » . fle Ir « t o i vāko ēctru nedēļu l a i k i Britu ār>l?»^Ņ^ ^ tarptaa Li»llāa lietu ministrija Uupretim viīdtcs b » - ^ «» nmļm aivi aa-ba. 18. NOVEMBRi ZIEDO ABTAVU LATEUI! miņu vēl nemin. OfkiākMā paskaid- E**^>^^«S^ Uehipē. rojumā teikti, ka Bevins Jau aen l^-P^.^jLi**^.»'*»?^ «vlaB, kaa nojis ierasties RletumvādJā, bel lldz *ml rakte llm viņu kavējis dari» un i i e m e l l - ŗ ? ^ . . * ^ as Latvija ' aa l a attffvaia lai, kai ilkiiei kara vētra « T a p t . Tāiq Utvfiii varopa dieaā, k a d I arnam r m i atavcna pafālai aa •ikalae^ lai plemtnāHi aa c O ^ te lalvieia varapa g a r a a a atiea par LaIvttM b r f v f b a eaa» pali k i L&Mēfi. % Laabarga \ 1^1
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-11-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501111 |
Description
Title | 1950-11-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^ n i l b t ar
•gmatii fiķirta
•^1085. Lind-
^ viņr sieva
devusies uz
«KJ^ P€c tam
attiecībām ar
li, Lindstrēms
Jngrida apso-l
* ^ u k i At*
MMļmt^ no
*Wnda gaida
" - M t f peskaid-
Jau «ķirta
^^^omijas tie-i
i e i t z i s i
. « » bij. B u .
i]M nometnei im'k!^ ap
^ viciiši viņu
tMiHi mmiiii
ktoo, pro»
t r n i i d d at«
lUi Vtci]ai
^ mtrtebil
J«4tena bruņi.
"lem kara lai*
karaspēka
ļtoljis atcelt
^oUgu^
francijai
Wil1«B9ra me-ļļj^
a pa-iiriwota
pa* NNtt Marokai
d e m i t o i
^ Chicago
Star Times
kuŗl no
«īru Korejfi
Kfids
to sauc
Koreja esot
ASV
iaraduMei
pa-m
aviAdJai
«
ateli^gts
Iju lektorā.
»l teikts, ka
ipeļl ziemai.
inģeļui aiz*
fabrikās. To
komjaunieši
M i H i i n vSr*
Sģiptie^u
JK^ciJa pār-
_ ii*^Apcle*
(N^imelu le*
ārtti un i n*
turpmāk va-
VU^ iecelts
ChlipriAkai
laika kritis
Sav.
H ^ l vienu no
raidītājiem
āiiagl infor*
Inlem un
pārvietos
bOi
ASy avli-ilrfel
pag.
lostrāli-
Zemestrīces
Itorljas In-idas
ezerS,
attālumā uz
aUuilat-
Oles star-o
k i , kad CI-latnleclbsi
starpā vairs
attiek-iodOusi
Var-lotl
sple-īdonas
eksT-ar
Spi-kā
pinni
ĪJa. Kārtēji
ts Tra-vēl
loti
'adridi dosies
ņSmAf Paradiesstr. 13. PubUi*
Hid twlce wceWy Clrculation
lljll.8ponsor-Intemattoiuu Re-fugee
Orgaoization.
vai gads
am no bagS-mgajiem
-
ka vlņS bez
ļvējls savu i
un firmas,
pili no jau-1
I
, s e v i dēvē
kas pa tele-i
cmentus 9^
iiri uzvaras
1. ka pasau-pieder
pte
izivos, Mis-llākdotpa-otru
reizi
la. Pollclļa
-rām vlņS vēl
[350 telefona
BUS.
lATVIAN NEWSPAPER
Nr.tl (ttU
UMkuk mk i . IL MV.
fimilt traiditiiit oa aMUU^A»
U n t e » ; rtd. vtttn. H.
CuUUi. Maktoii; K. Bollt«liis.
P, KiMm. a ĶlSftUl. V, Lt-
4ttitfill|as fidālEctlit vad.
āmits cn. UoOim Arv^m, Wi»-
m, M. «ar.: aH) S d i v i lM
OmflAd. DPiCamp ArUUtrte*
%mmm, tilr 8diw. Omttod lUI
AUPRgJS P U M P U RS I- A C P L I Citi latvju karotāji,
Radi, draugi, tautieši,
Drīzi viens pēc otra krita,
Cīnoties pret pārspēku,
Svešinieki zemē nāca,
Bar0 kungi valdīja,—
Tduta, viņu mīļā tauta,
^mtiem gadu vergoja.
Tomēr vēl pēc simtiem gadu
Atminējās Lāčplēša?
Tas priekš tautas nebij miris
Zelta p i l ! gulēja
Daugavā, tur apakš salas,
Tiivu klāt pie Lielvārdes.
Uķ' no laika laivenieki.
Braukdami pa Daugavu,
Pusnaktī redz divus vīrus
(PMilaU dileW
amerikāņu latoaksti, loptd bijusi ™ f P «i^ vaiftvtfi LaW>aa atart-loti
dzīva, mpat driva un asa W- JJfSf 5 f J S P S S L S S ™ ^
jusi ari vēlēšanu ciņa, kas savu k d - ^^^"TLzīSr'^
mlnāclju sasi^edza ā. im 6. novem» »«™» ^ apirņail, f a m M *
bri. Abu lielo parUJu pārtttvjl ar rgJS?SS?!?"^'9S^*
heUokopterien m^laldās pat bleiākl?,— ' ļ ? ™ ? ? j * * ! » ? ^^BM. Na*
apdzīvotās vietās, lai teOrtu atitici* | ^ telvieia nravni 9ļM
« I /r.. f. i Ņ u ^ (F) ^ Laikur aksts UT-iikus- Jas runa^s^. ^^P re^z^id^ejn^t a Tr^ō toaenvsie ammelea- rfJS?a^a a"a•d2i!b!l!a!ā5jar aHen a's"m'Ti. "
ziņo, ka Amerikas b a l ^ Viņa pilnvaras šl koo- i m g. LalvUa aarabaUla miei«
!l?J'n^J*t^^^^ neapdpudēja, ,Jo gama a r ^ - f ^
vietām sadilis us 2 un turpmāk bfts
19 pret 47. Tautas pārstāvju namā
parlijaa vairākums samasinājlei 12
balsīm, lai gan par datiem Iecirkņiem
vēl trftkst reiullātu. No 3S pārvēlamiem
štatu gubernatoriem re-d
l l S J J l l i i l M S l 8 . M^
nlbām. It (TurpinSjumt S. Ipp.)
Iesniegt priddiltkumus 13. novembra
raidījumam, kas paredzēs mūsu tautiešiem
šaipus un viņpus dzelzs
pri^Skaram. Sagaidāms, ka raidījumu
Ievadīs sūtņa uzruna. Galīgā
programma v i l nav paziņota. Bet
Jau tas apstāklis vien, ka Amerikas
balss vēlas veltīt dalu sava raidījuma
Latvijas neatkarības gada dienai,
nozimē, ka amerikāņi mūsu problēmas
tagad skata pavisam citām acīm
nekā vēl priekš gada.
Astoņas nācijas protesti pret
^ padomju terroru
PADOMJU ĢENERAUS VADiS
ARI UNGĀRIJAS ARMIJU
Vīne (F). — Austrijas galvaspilsētā
saņemta Informācija, ka Maskava
šinīs dienās nosūtījusi uz Budapeštu
ģenerāli Batu, kam būs Jāreorgania^
ungāru armija. Bata pēc tautības ir
ungārs, bet dzimis un darbojies Padomju
savienībā. Maskava viņu uzskatot
par «krietnu politisko komisāru".
Ģenerālis Bata tagad oficiāli
atbrivots no sarkanarmljas dienesta
un pārskaitīts ungāru armijā.
Sls Ir jau otrs gadījums, kad Kremlis
„alzdod" saviem satalītiem kādu
padomju ģenerāli. Pirmais bija
maršals Rokosovskis, kas „uzņēmās"
Polijas aizsardzības ministra amatu.
Ulma (F). — Lai protestētu pret
padomju oktobra revolūcijas izraisīto
terroru, vairāk nekā 1000 DP pag,
otrdien rīkoja demonstrācijas Ulmas
tirgus laukumā. Sais demcmstrād-
Jfis piedalījās latvieši, lietuvi^,
igauņi, poii, ukraiņi, čechi, slovaki
un turiet Katras nacionālās grupas
pārstāvis isā uzrunā vērsās pret bol-ševismu,
nosaucot to par ^ . gadilm-teņa
lielāko nelaimi. Uz karogiem
un transparentiem bija redzami uzraksti,
kas vērsās pret Padomju savienības
tirraniju. Uz k5da no
transparentiem varēja lasU: ,J*rct-bo|
ševistisko nSdju bloks ir trešā
vara starp austrumiem un rietumiem.**
Krievu emigrantu demon-stricljas
notika ari Minchenē.
LatvIH
prezidents būs amatā v ^ divi gadus.|aprlaia tafi ap Jaaaft rtpabtlka va»
Daudz<» vēlēšanu It^ālos bija uzitā*|iiĀi gāki f i M t asbivea darba, kaa
dltas īpašas balsošanas mašīnas. Pa*{p|eHMQ|a vlial paiaald, ka ktfvMI
raujot ux leju attledgo Uoķi, kādi ir bffvibaa aa aavaa vaMa
atradās pret visu partifu un kandi*|«i apUkt Na kafa gianillom aa
datu vārdiem, amerikāni varēja i i * peala Bl gada tolki Latvija lumga
pildīt savu |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-11-11-01