Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1950

              LATVIJA
Sestdien, 1950. g. 11. novembri
S. AufsUMUis VAI LATVUAS ARMUA 1040. G. VARĒJA CmiTIES?_(5jiS_^)
I . MOmaUOACUA» OAtAVttmAir st, ka 1939.-40. g. lielo notikumu. lupu jumuļiem, smaržūdeņiem, kon-
So faktoru parasti nemaz neievēro,
bet tā ir iiahi kļOda, Jo malām val­stīm
tas var bfit Uktenfgs. Lielval­stīm,
kuru pusē ir inic^tiva, tas nav i jj^ut kādu nopietnāku palīdzību.
tUc noaimigī, Jo tās izVēlas darbības
laiku un vietu, tāpat ar! tām nav
norisē mēs bijām pilnīgi kolētl no
pārējās pasaules, mēs nespējām ne ar
kādiem līdzekļiem papildināt savu
apbruņojumu, nerunājot nenm par
^VJI^L^J^^^TAU Mna aocalvot blluiie nolltikl. niem:.^hflt„ hi«e i5rta« nn?am nirm^.' teaugulallem „ldeāla1iem* vai,_^pa- « sasuusi, Ka las Ukko varējis na-
Kas par to ir atbildīgs? Vai tie-
Jakiem, cigāriem utt. Izdeva vaifāk
ārtemju valūtas nekā par apbruņo­juma
priektaetiem, bet Kārla Ulma­ņa
laikā tas tā nebija.
Tāpat ar! Baltijas valstu sadarbl*
VĪRI KAS NOKĀPA ELI ī (8)
Vild nekieia glabinii nāvi
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CMTAJA ATMIŅAS
Sarunas laikā mēs ņetelaldfim viens dauzīts Udz nepazlftanal Nespēdama
otru no acim un mūsu skatieni bieti panest modbas. viņš bija uabrucii
šām mOsu pēdējā valdība ar Kārli ^ sevišķi militārajā plāksnē, nebija ie- manuprāt Us bija
mi mm U^lti var radīt ari dtādā tina apgalvot bljuiie politiķi, plent, ^ būtu bijis Jādara no paSām plrmia-' IzauguSaHfm v^^!? l^^T^^.VnU^^
t ^ Ci^^*^ ^"^^^ Baltijas jim dienām No paša sākuma sa- rtW
starptautiskā problēma? Domāju, ka skaņojot apbruņojumu. Iegāde būtu kas savā
katrs uzmanīgs lasītājs sapratis, ka bijusi daudz vieglāka. Varētu pat kanā^ Impērijas ^^^^^^l^^,^
ttttvtr ptreizili nlomanti un nekivē*
joUei Jāsvlel vīst lavi ap^l. jo
nmt atļiUtiei siudit dauda territo-fljii
Uika lēfOlanil
1930» g. laptombri Utvijas armijas
moblMcijas pUns bija Izstrādāts vi**
soaitkumoi. Bija lijā ari savas ne-paralrfbas,
ko pierādīja kara darbī­bai
norise Polijā. Bet lielākā nelai­me
bija, ka maiu miera laika arml
tā tas nebija. Pēdējā valdība pāris; domāt par neUelas patstāvīgas mlU- ļ }Jf ļ^J^ļeSaV'^^^^ ^Sn
li vira pieeja smagās aizdomās kri-
I tuSaJam pretiniekam, bet ari viņa
gadoi nespēja padarit to. kas nebija tārā« rūpniecības veidošanu. Bija
dariti 14 gados. Pirmajos gados,
1934.-1936. g., bija kaut cik Jāsaved
kārtībā valsts saimniecība» un tikai
tad varēja sākt armijas apbruņoSanu.! tam butu bijuii nozime.' Šodien mēs
Atlika nepilni tris gadi, Jo Jau 1933. i redzam» ka 6ajā giņā mokās Vakar-g.
beigās un 1939. g. sākumā vlepā- eiropas valstis, un tikai ar Sav. val-rējā
politiskā saspīlējuma dā] bija stu kolosālo materiālo atbalstu un
veidolTopIJ. militārā doktruja -'ļSS'S SSi^JI^ vS
lv!lllrJiSnfiid?tru! muh Mvi rsdienesta instruktoru u-.,-,^!^-^^ Pfl*uuwo•mP- i,.-..^iZs»p*ie-d..i enu pamalām sāks kaut
kadrs, lai pēkiņā mobilizācija, salsti
ta ar kārft darbību, ritētu gludi. Mo-blUiidJai
gd^juml armijas sastāvs
daiāa dlanāi bija Jāpalielina apmē­ram
astoņkāritgl. Bija Jāformējas
pUntgl jaunām vienībām. Sf darba
Vilklanal da]a no kadra karavīriem
UJa Jāmaina vietas.
Armijas vadība visu laiku rēķinā­jās
ar iespēju izdarīt vienību papll-dlnālanu
pirms vtspfirigas mobiiiiā-djii
izsludināšanai, iesaucot atvali-nātoi
lldi turpmākam rikojumam un
SpUdinot ari komandējošo lastāva
i m. g. It lagatavoianls dpalika,
k i p ^ to ntvaru pateikt I«spē«
Jami, ka valsti vadma vairijāi dot
temtilu kaimiņu lielvalstīm sākt ag*>
tiilju; runāja āri. ka valdība negrib
uirtraUkt tautu un traucēt saimnia
diko dtfvL Iespējams, ka lāda ri
dbt bllA kļttdk, bet kad Pad. lavle-vlmtba
pieprasīju ^savstarpējai pa-
U ^ i i paktu", a WJa ilOcoficentrl-
^ 1^ Lt^MJai rob#iām Ievēroja*
mui ipikui. Ja lai momenU linu*
dināttt mobllitftdju, tad nav iiilēgti
ki nrtranarmiji lāktu uzbrukumu»
un mUsu mobilizācija Izjuktu un tel-ai
ar to ari visa pretestība. Se se-vllķl
JUtvēfO dielzceltt jOtigums pret
avIicMai uzbrukumiem un motome-chaitfaēto
vlatijbu darbībai ātrumu.
Ti k i Pad. savienība pla mOsu robe-lim
biji novittoJuH tai^u vienības
i i i vaiila.iMk 11^^^^ la-bruņojuma
materiālus. Pat Hitleram kas veidoties,
vācu armijai apbruņošanai vajadzēja ļ ^^^^^^^ ^^^g^ ^^atka-apm.
6 gadui. kaut ari viņa rlcibā ^gj rezultātiem, vajadzēja sākt
bija rupmeciikl visattuitltakā valsts leiņu. Ko tas būtu devis, neviens ne
mūsu brīvības laikā variMa l^tkt j?ar
30 latiem un kai laikam i t ari biji
iegādāti, bet pāri ,.kriiti** kreklam
ar adu palu kakli laltt blia pār­vilkta
rotalnali kdevllnai puloven.
„Un nabaldlattai no manli." viņi
Vēlreiz atkārtoja. .J^evlenā Jautāju­mā
negribu ipleit JOi aUIUti pret
savu gribu, nedi ari Uttot varai U-vilkties.
Zinādams, ka viņu gudk
Jaunas mocības. vlņ§ meklējis un ari
atradis glābiņu nāvē, būdams ui vle«>
tas beigts. C. smagi sakropļots, bēt
bilis vēl diīvi, kamēr K. nogāzies ut
sāniem un laurii mugurkaulu vai ti^
bas, Jo stipri kliedzis . . .
Pie K. apcietlenāSanai bridi ) ^
atrasts ierocis un lielāks daudzums
munidjai, ki ari dalādi u^tsaukuml
latviešu tautai. B. bija apvainots pal
komunistu HvajiSanām** Ulmaņi lal«
Idi. Ari pie viņa atrastā munlciii oi
rokai grtnātai. Pie apeletinSāanii
vlnl bija mitinājis bēgt, bēt sakuti
kājii un krOtli V i ^ ievietots MHi
korpusa 6. kamtiŗā, kuf bijuīl vtl U
smagi aalauti vai sakropļoti litvkM.
n l ^ . o!?2S?J^ 4*^^ Varam tikai domāt, kii daud* dzekļui. lameklēianā vadlloi dO ja-iB. pastāvīgi uifaudttti, un elētumi
« ! ! P ? f ? r ^} "«^^^ slepkavošanu un masu depor- BU labprtitigl Izteiktiem paskaidroju- irsti ildi pateidi» ka vlņam^
w . 1 w l l ' ^ ^ i ; ^S<^Mu nekā tagad, pie tam it kā aramiem, par ko jumi, Molami. btti jā- eiot ceribu Uveieļotles. Taēu MtVD
vija, kurai katrs sīkums bija Jāiegūst zināmu attaisnojumu, k§ tagad nav. ^ nes pilna atbildība UuUl tribunāla Upeclilliti dariJuSl Vllu tēSpēJimOi
araemeiT pasekojam Austrumu un Vldusel- priekšā.*'^ ^ lai viņu uituritu pie dzīvībai ua tii
Darits tomēr tika daudz* Lai to ropas valstu liktenim — vai nav vie- savu virdu viņi ai! pOdUa. Prim* aplēstu tām Unimol un ēekistui te*
raksturo pāris skaitļu. Ja nemaldos, naiga, vai Šis valstis cīnījušās pret nādams mini valtākii fttatttl Pi^ tareilloloa noilipumui, Pie dlvl ml«
Pad. savienību un Vāciju, vai ari ti- kārtai, viņi iMuMl nMudiji lival-^ ntUtm un daimtt dienām āfiti atil«i
kai pret vienu vai otru. Kas nonā- dīšanoi» kaut ari li#im nonielm nli & vtaellbai stāvokU tlktil uiU^
pēdējā Saeimas izstrādātajā valsts
budžetā kara ministrijas kapitāliem
ieguldījumiem bija paredzēti 500.000 kuši komOnlsma ķetnās, tiem llkte-latu
« Par Šo summu bija iespējams
uzturēt kārtībā mītnes, bet ne vai­rāk.
Turpretim, pēdējā valsts budže­tā
film pašam nolūkam bija paredzēti
7--«6 milj. latu. Bez tam bija radīts
ari bija paredliti uzkrāt apmēram
līdzīgu summu. Cik atceros, tad kop-sununi
mēs rēķinājāmies ar 17—18
milJ. latu. Nepārzinu valsts saim­niecību,
lai varētu spriest, vai bija
itspijams vēl valrik dot Zinu tUcal
to, ka pkmi 1984. g. par alda aeķim,
nis vienāds — šausmas un posts.
Ja kāds cilvēks vispār vainojami
Latvijai likteni, tad nekādi liņā
Kirlii Ulmanis, bet gan tie, kas ne«>
spēja domāt valstiski, kas nespēja
īpašs Valsti aizsardtlbas fonds, kurā veidot valstisku politiku, .bet kam
par visu augstāk stāvēja partijas un
personigfis intereses. Ja no pirma-^
Jām patstāvības dienām, visu Baltijas
valstu politika būtu virzīta tfilredsigl
un valstiski mērķtiecīgi, varbūt io«
dien mums būtu Somijai līdzīgs stā­voklis,
^ bet tikai varbūt
Barakas, bet lomer.,.
(Turplnigumt no 8. Ipp.) tādas pašas tiesības un pienākumus
kā vācu bēgli. Tfi kā Jaunceltfis āzU
vokļu barakas ir labas un ari stipri
lētākas, tad nav gan daudi tādu, kas
no tim vēlētos aiziet Atbildot ui
Apmēram tāds Ir stāvoklis pašreiz.
Turpmākais uzdevums būs visu pā­rējo
kazarmu atbrivošana resp. vis-
^*;;i4.. ... kn.. vicu un āttētfiju bēgļu masu;-.-^—• — « — * «»v**^.vv « .
f ^ t t «ometņu likvidēšana. Masu nometņu I kādu dtu žurnālista jautājumu.
Iivirit išOitt gilviiioi^ 1 ^ ^ Lj^li^ Avārijā ials gados samazina- valsy sekretārs Jēnike paskaidroja,
1140 ff mniiā stāvoklis blla dtādsJj^^ no 668 lldi 100. Vispār vēl Ba^^^ politiski neuatlcimām perso-
PielM&na^ ^ ^ nometņu ar 74.000 nām un aģentiem bigļu vidū inter«*
nS K S moSdfa^^^^^ "em 49:000 padritle Uējas amerikāņu drošības iestādes,
blia « S r s t S d f i S S W^ Mit6mxm$ nav viegls Jbat nevis vācu valdība. Uzzinot par
bia iāSKlIaffro^^^^^^ in rSūsu la ^ ^^^^^^ bāvārija karā zaudi« hj^nktētlem gadījumiem, vicu iestā-
S w J ^ irf w r^^^^^ ^ ^^^vokļu, bet Pēdējā ga- dw »lpo amerikāņiem. Piem., Leip-
^āi^* ār valsts līdzekļi^ uzcelti heimi bija novērots kāds aiidomlgs SSitSia^ ar prtvitlem lldiekļlam ārzemnieks, kam vienmēr bikšu ka-diezgan
irfb larilnii. tk Vikiru bottt« ka didvlbas brtismii vidn i^
pirmi i^ttnilanaa liekuma, viņl de« dnuid, Ttpat gultā guloši vtltf
va parakiMi M M ^ t l nakli pR^ tpM iimeklišanai IMIM,
tokolu, pie kim Uki pagriiitt muiu* kur lākuilai iMmuniiana» Pratinfiiili
ru, lai 01 ntiidiihi viņu pititetl- nai laiki largi ar ditiona īlimmoii
miei un ntuidņl^ ^ ā virdu^ Tii mku allal bijuši tuvumi. VlUk &
gan ndiUiMlnii Jaunie to ui oeturtā koipuu 17. ki«
visi iifnēki^^ viitti mani vil niilkikijttlim^cinL\tt
apzlnMi^ l i ari vtņui Mit atd^'iiriti Hummu nācii tās pitsMTtii
nās tMiitltliķll... di| art Viņi tUikā pfatlnfišanTnoSi
Sli niklli man aliritija itrik par kud turpat Iprpusa apakšstāvi Nf
citām it pirlitittm, jo ntnieii dilr- mltlgai Urdllanas, draudu un mool*
dēt Uitļ^ai un lamilanii, un bu ailiuiti. vls»l jau agrik runUii
mani patMim ntiptdtlnija. Bit Pļf PiMvtbu^ un Šo domu hiļT^
dienas pavadīju turpat vienā no bājuSl ari abi viņa Uktaņbledd
daudzajām nama pagraba kampām. it trijnieka lldana nivi ki(«
Piektajā izmeklēšanas naktt gail- pusā Sacelta trauksme^ un piiij^
matis mani sagaidīja jautrākā gara- kameras Iemītnieki sadilti atpal^
stāvokli nekā parasts un piedāvāja Trauku malgāšana turpināta Wm
papirosu. ap pl. 16, kad visu stāvu kfipnes Jau
„Paldle8,** 08 atteicos. bija noiegtai ar stiepļu režģiem ua
„Nebaldietiei un nenervozējiet,** tāpat nodrošinātai ari kāpņu mar^
viņš sacīja, liekām Ufitai icmoklēSa^lgas... ^
na nav nobeigta ^ neviens jūs ne- : Ari manas kameras biedri biji
nonāvēs. Tikai, kad izmeklšanas ties- Vesti uz Izmeklēšanu, uh Vltn. S. un
nesis vai lekšUetu komisārs atill tā* Itn. J. itiltija, ar kādām mHodiln
lākus paskaidrojumus par liekiem, tos gribējuši piespiest atrities. Pēc
lietu nodos tautas tribunālam latli** aitoņu itundu niiikn^i tlhītlinii^
sāšanai. Bet domāju, ka to jumi pa* dauzīšanas un spārdīšanas viņi no­ziņos
24 stundas iepriekš. Ui jums vesti pagraba kamerās. Tur Itn. J,
gulstas ļoti smagi apvainojumi, ko pienestas garšīgas pusdienas, neaiz*
nepārprotami apliecina mūsu ricibā mirstot pat natl un dakš^u» to ap-esošie
dokumenti. Bet mis no jums cietinātiem parasti nedeva. Pie stun^
paša gribam dzirdēt visu, kal uz to das viņi saukts atkal auglā li*
garnizons bija JS^ā^fja J^^'f J^^^ 10.OOO jaunu dzīvokļu. 11 kopā gan* batā bija salniSl ar simtsmarku zl- attiecas, un panākt pilnīgu atjiianos, meklēšanai istabā,
nlbās pa Kuraemi un Zemgali. «: hjrti divtik kā miera laikos. Visi i i * mēm. Dzērumā viņš ari bija Izpļāpā- ar ko tad ari izmeklēšana būtu no- .,Ari še aina bija malnijUllii,*
•trādājot Jauno PM^S.^^^.^^^ fj^ devumi jāsoda no nodokļu ienāku- Jies. no kurienes viņam ŠI nauda, un Pdgta." stāstīja Un. J. „l2meklišanas tlisni*
mumi PļēēJw«<ļ I>»««^M ™*lf• mlem, jo lekšijle aizņēmumi nav la* par gadījumu ziņots Iestādēm. Tā viņš skaidri pateica, ka man sls ar tulku un mašlnrakstlUiju biji
" - - — . . . . . . Iespējas garumā, lai sa- noauduši, bet pie galda sidēji trti
kādu pagriezienu visā mūsu formās ģērbti viri *-* viens pat ar
likteni, kas būtu ari mans sarkanarmtjas kapteiņa pškāpt Fi*
pirsiņi noniea tikai ar 1. jūliju. Vi*!;'^^^^!^»:;";!*;':: •īr.r^^r ?]?^!^^-. ^^^^ darīju. Manu pro-|dēJals mani uzrunija:
kūmiem apmācibis. Vienn>u miera U ru Uelam Rietumvicijas polldlai « l / n S S . , t — m a u ue.u uunn zzminuu , p«aur
Ulka novietojumi bija iikārtoti sa* kontingentam, nemaz nerunājot parr^*''^^ ^^^""^^^"^ Un kad bija aizgājušai deviņas gā* ^ j ^ ; ^ ; "V^^^^
miri atbUitoH moblllzādjal. Pio tvintuillem plenikumiem, kādi rT- Konferenci bija ari runa par Īle- rai Izmeklēšani pavadītas naktis, LmijMM^^^
pirmajām atklātajām konflikta pazi- dlilei ar Vācijai leiaiitlianu Eiropai ļāka kontakta radīšanu vicu un D P rtiani pārvada atpakaļ ua centrālcle* Lodās aS^etoālumi
mttn lidlijai vienībai iivlralja uz armijai izbūvi. Daudiii vajadkibai fumāllstu starpi, jo. kā Izpaudās da- tumu. L^^^ atrinleT v S i Us»^^
paredtētijlem dari)lbas rajoniem, neļauj visu Izkārtot IdaiU, irkārtlgā šurnāllstu minētos piemēros, daļā Pa manu pranbūtnei laiku korpu* tuvāi attieksmēs M i u^un ablitti
BUa vdkti daiādl pridiidarbl mobi- iteloa bea Um darbu ārkārtīgi la* vācu inteliģencei vēl pastāv ļoti Ue- un kamerās bija daudz kas noti* kopīgi D i e d S iM ierShi i^^iiaS ^
Ulādjil nodit>iiniianal dārdilna. Kad būs nokārtotai pirmās 1* nezināšana vai pat nepareizi uz- h*. Ceturtā korpusa 27. kameras 1«- no armijas S
Bet Vili tai biji veltīgi, jo l i . Junp^rediiti būvēt barakai, bet gan Par atsevišķo tautību grupu īpatnējo hl«l« C., kapr. K. un kriminilās pār*
nljt kipltulēja Lietuva un līdz arto maslvas dzīvokļu ikas ilgiem gadiem, stāvokli, vajadzībām un centieniem, valdes uzraup B. — ejot ui trauku
atsedaa mūsu dienvidu Hanku. Ja Bavārijai valdība, paikaldroja valiti P^uru Izprašanai nepieciešama iedzi- h^azgāšanu, no trešā stāva bija me^
ari šajā momenti būtu izsludināta sekreUn Jēnike, cenšas ar visiem ļlnāšanās, vēstures un citu apstākļu tušies lejā uz dzelzs kāpnēm. Pēc ka-mobUiiādJa
« tad gar Lietuvas robe* uidevumiam sekmīgi tikt galā un Pārzināšana. Konferencē kā novēro- p^^i'as biedru izteicieniem, visi trīs
iu būtu palieli tukšumi, Jo visai vie* nodibinijusi īpašu irzemnieku pado* tāji piedalījās pasaules VMCAs/ l^prlekšēlā izfneklēšanā neganti spl-nlbai
bija orientētas un virzītas tā, mi, kur 22 tautibu pārstāvji palīdz VWCAs amerikāņu joslas Štāba pār- dzinātl. Atgriežoties no pratināšanas,
lai varētu darboUes pret austrumiem tekUletu ministrijai un bēgļu lietu ^tāvis Smita, kas, Izmantojot savus Hdes zaudējis garigo līdzsvaru,
un bāzēm Kurzemē. Dalāi dlenāi kirtotijlem ar padomiem un letei* sakarus ar vācu ziņu aģentūru, Iztel-1 Ari B. bljli sakropļotu seju un sa-plānu
mainīt nav Iespējams — mobV kumlam. Tāpat ciešāka kontakta U* p^a gatavību palīdzēt D P žurnālistu
Uaidjal būtu bljli Jāļauj noritēt pa- veidošanai Ugad pasāktas presei rakstiem nokļūt vācu prese.
radiitaji kirtibi, un tikai tad varitu konferanctt ar DP laikrakstu pār- ^ ļ nolēma celt paātrināta būvveida
likt ipēku pirgrupēšinu, Udt I7,|»tāvjiem. ļ ^ jaunas <»ltnei, pagaidām itvēlot šim
Jūnijam tas nebija lidariims. Nezinu, Daļa no lumāllstu Jautālumlem Mazliet citādi nekā Bavārijā ār-hoWkam 4.8 mllj. D M . Ar to Vlrtem-vai
valdībai rldbā plrmi Uetuvai jj^g^i ^fļ 1»^^^ i^ts^^ irnus izvietošana no kazar- bergas-Bādenes valdība vēlējās iz-kapltulādjas
bija ziņas, kSs dotu pa- sjs vispārējās ainas. Grūtības radu- ^^^^ Virtembergā-B^denē, kur valrities no ārzemju bēgļu piespiedu
matu ātrākai mobilizācijas Izsludina* šās ar tiem DP, kam līdz šim bija r*^^ pārvaldē 1. Jūlijā nonāca 9 novietošanas privātdzīvokļos, pret ko
šanal. Armijas štābā nekas tāds ne- atļauts uzturēties IHO nometnēs ^^^^^"^^iās IRO kazarmas ar 8700 le- Halā vienprātībā protestēja vācu ap-
Ižpaudāi. kaut art. tlem^^nebija aprūpes tiesi- ^^l'^^,, ^P^'. I u^^^ Pirmās barakvelda
c f f S^irt kā^s Vmmi £ - Pa'likUo PānTeniii^^^ ļ ^11^ iJIS^^H^? tris no šim kazannām ļ Rletumvācijas valdība atzlnuZka
rKtanSailaaksiVatnā«^fa^W^t iitknSnmritiiir?H?maiipniKwl ?^^ Udz rLd deecSeSmSb"r^im^ r^es^p. 1 . ^Janlv^āri^m,J ātr'ze mtni'ek"iem'"" (^helm atlose f^A^u'"s^lā^n"^-^ P^^^^"^*^"'
der) piešķiramas satversmes l.—19.
K . . " 4U.I . - ^^^^ paredzētās pamattiesības un
oas, atbilstošas vicu iedzīvotāju tiem Jādod iespēja iekļauties Rle-staridartam.
Tā kā ari Virt^mbergfi- tumvficijas i^drfvotā'.u vidū Virtem-materiāli
par vājiem un ari apstākļi r,Xu «i t^^Z»;^^^^^^
izveidojās mums visnelabvēlīgākie. Ji^^H/^^^^
1939, g^rudenl llaunlja^^^ £
^ Kl^^^t PJ^āvu* metnes jau pārpildius un turklāt
d ^ aio abi faktori mūsu efi^u pa- datos atkal jlhatbrivo
darfja neiespējamu, nettuus neievēro- ^ ,
Jot nesagatavotibu materiālajā ziņa I Ņo"^ftņu Iemītnieki, kas paši at-
, , . «>d fs'lvfitdzlvokļus, nav spiesti pa­ļājot
par to, va m^ varējām likt vācu valdībai nmnetnēs, bet var
Bfidenē tik daudi brivu dzīvokļu ne
bija un valdība atzina par neiespēja-mu
uk īsā laikā un vēl ziemi uzcelt
jaunas masivas ikas. tad pirmo tris
atbrivojamo kazarmu iemītniekus
Izgaidām izvietoja jau pastāvošās
bēgļu nometnēs un mltnē< kur jau
ļ ilgāku laiku dzīvo vācu bēgļi. Pare-bergas
- Bfldenes valdība vienmēr
uzsvērusi, ka tieši ši zeme ar izvie­tojamiem
ārzemniekiem esot noslo­gota
vairāk par citām, pie kam dar­ba
nespējīgo (bērni līdz 14 g., vīrieši
virs 65 g.. sievietes virs 55 g. un sie­vietes
— vleninleces ar maziem bēr
«. v i nl. ndtad nedrikst .iz-|p5riet pilnigl privStt dtiv^ dSlS , Z o ^ K l ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^-^^g»»
kuras pamata ieroči Izdoti, jūs saņē>
mi8 no kādas pagrīdes organizāciju»
Plkv. J. Sinis dienās izdos tiesāšanai
tautas tribunālā, un, domājams, vii^
saņems augstāko sodu kā tautas no­devējs.
Jūsu lietai ejot savu galttti
arī jūs sagaida nāves sods. Es zlntt
trūcīgos apstākļus un grūtības, kā­dās
esat audzis, skolojies un dzīvojis.
Man būtu ļoti žēl jūsu vecāku un
jaunās kundzes, kas kļūtu nelaimīgi
uz visu mūžu, un tādiļ gribu jumi
palīdzēt ar draudzīgu padomu. Mums
gan Ir ticami pierādījumi, un art
pats esmupārileclnālles, ka esat ak*
tlvl strādājis pagrīdē, bet es to no*
uzlūkoju tik ļauni. So kļūmīgo soli
esat spēris jaunības pārgalvībā uO
sliktu draugu pamudināts, tādēļ vfl
gribētu glābt to, kas glābjams. Ei
nākšu ar piedāvājumu, kas pēc ma­nas
pārliecības jums būs pieņemams
un loti Iepriecinās IGsu vecākus un
kundzi. Ja jūs to pieņemtu, doda
jums savu vārdu, ka ne pret Jums,
nedz jūsu ģimenes locekļiem vatrt
nevērsīsim nekādas represijas, ga­rantējot
pilnīgu neaizskaramību, tfn
proti mēs atbrīvosim jūs no ap*
cietināiuma un dosim jums labi atz­aigotu
vietu mūsu dienestā. —
Ilēns bija izlīdis no maisa . . .
Nākošajā turpinājumā:
UZTICĪGS VIRSNURA
ZVfiRESTAM
dziesma^
Daugava
H n šis fiiimi
DiaitvM tUttt larfi oktoIrt'MVMIbii!
iMMi Mumii di­lli
MMitiMiriiiiii
Udft latvMtt «irdilidoM VIelil
N^uil ttbiUU m. MVtt vlituljļ
i!niMumm,kMUJt ^-^^^
ī . 17. Mpt ditHI It
āļiMulti Mii |Qit«H}|. II
Hl&u, to M U Utolttibt
^ . viņu i t i P^ tii Ittit
m niMUbu. mS&uimmS
«pat M mmm
kldi jOitt ««Ml tOioBi
WMa, es varu saprast dziļo rflgtumu,
ttjus jūtat, šai brivibal trūkstot
Kiut art es vairs neesmu ofleiaia
ffi&r'"^ un neesmu ari
2L"'^'"-kādas esmu minējis ial
ĶrWBbļlmai atrisinājuma. MtoJ"
I i ' t t »Wim(U-ļ
A,A.
f^neklis kritu,
«iiem ItajavMsm,
Sr i ļ fs
1»
mn
m
kat
uzbrii
Pu|kv(
Xaa
vatei
mM
lipau