Bavarijas Latviesu vestnesis, May 17, 1949

              niei
catr*. Vatjfi
|37. Apcietini^; t C
īSauil* 17» FttMi)Bi()til!
• > DttrtSU''
p. «. »**'
Mttsbtd ladff eUCOM GvU
AHiin DiHtlofl Atttk0rlMti«ii
Nttiiibtf UNDR IM. PttUiibtf
asd Editor: Klrlls fiabfiot.
DP Cunp KldiiUts m r
GftUfborf/D. Prtfiter: nSeltwil>.
U04iii*-PI* 7. OretiUitioa: 12000
Nr. 54 (278)
OMieo» 1949. g. 11 maUā
laik tfli iiim «Nlili.
ko ttdirUtet kopt; koptt w*
cStatit M. GoStis. Oatvmit
rtdi»or« K. IMAcs (dtrbS
octtrodta); g»lv. rcd&ktoni
vlita. H . CvStii. Redaktori:
B. «Iselit, K Uept, H. Ati»-
dfBbtrgs. Ridak€ij89 tdme:
Gimbiai/Don PosUtdi 79,
(tilra&i» 84).
iMums ciņa ar krieviem
nebūtu visai sma
sak^ amerikāņu Kdotāji
ASV atombumbu eskadriļas novietojušās
Anglijā U E pastāvīgu palikšanu
»W anerikft^ Mom m p t o «ēku personāls Iekārtojies lils ^
tai «mrodromoB AnglijS ns ptMUgu ūaSLvi, ^ ,^ewBweek^» iMNm
Hiio B-29 tnnbvdhi gmpas, k n i ^ pievienosies drizmnl viesa vte-i
j š o t e i ^ B-29S ar paīgns iMidas ddneflem nn C-54 y^imfli»tiS<w
iķm dienS Udo ar pifai&ii kmvim nz B e l g ^ d i , kur nanel vtegrl-nUmna
lidojumos Inmības. LidAankl iekirtott tii, lai tos īsā laikā vft-fCttt
lev&ojami papfaiilfiit, 80N m garie skreje^ dod ieqiējas šais
•effodromos pajoem^ m nolalsttes vlsllellkaten bimībveBeaōi, aif B-m
mi MLI ar seUem stŗfiklas motarlem. Amerftāņu bambve» vingfliai-
Jttim UdoJimios sadarbojas ar angln futfolnāta^ kas pēo ABV im-dllMn
atdnmdctt paSrek labS^^
Jaii kops pagājušā gada Jūlija,
katf sākās kriitl^ās di^as Berlīnē
un kad, kā tagad zināms, lietusnnie;-
ktt sl^enie dienesti ziņoja par re-nam
i^$jām, ka i ^ o m j u Savie­nība
varētu aperi kādu {>ār8t6idzi-gu
soli, ameriklņu i^percietokdņu
Br!$ TVlenibas ieradās Anglijā. To-llaskava
sacēla presē Udiu brē-to^
ka Anglijā ieradušās AiSV
^Ip^umbu eskadra Kom&ilstu
d p i t i t i ori AngUjas parlamentā
ies^^sa pi^rasfjumus, ka Sāda r!'-
elpa noalmē un vai Anglija atlāvu-id.
Ijnisrikāņlem Iekārtot pastlvlgitt
at»alfita.īmtiW^^ Toreiz angļu vai-d!
i^ neikfiduj^dru atbildi uz Sō 6tftājuiņu nedeva. Tagad vli&ai s l -
tm ar &o& pāi^ldzoSu precīzi-tSti
„atomlbuiņibvciu'* darbību Ang­lijā
apralcsta „Newaweek'' kores­pondenta
B>peds Vand^mlts.
,Jiai gidi Berlīne blokāde atcel­ta,
virs Anglijas lielajiem aerodro-raJem
rietumos no liondonas pagS'?'
jušji ne<pā debesis dunēja no sma-m
i n M t t glilžr 1^ ka3^4^^^
kaj$» k s ^ diatisa^ raksta .V^oj^r-
Smits.' ,3urtbnvQdS, i ^ n i f c ^^
3. dtvlzljas 5000 ASV lltotāju ie^
kSrtpjufii sev bazl, kas IzveldojUr
iSšsl par vienu no lielākajām visi
stKxrta ttiaSfn&m, kas no» ASV ieradās
porta maziņām, kas no ASV leradSs
Eiropā, lai dotos uz Berlīnes gaisa
tūtu. Bet tagad tur debesis tricina
smago B-29 motoru trokscās. Die­nu
un nakti no turienes paipeļafi un
nolaižas lielie bumbveži ar pilnām
kravām. Vingrinājumu lidojumi
sniedzas līdz pat Afdkas iddl^cd,
bet iem^otākais ^dienas lJd(^is
ir uz Helgolandi —• bijušo vācu jū­ras
cietoksni Ziemeļjūras klintis,
ko jopx>jām turpina apmētāt sma­gām
sprāgstbun^ām. Kopš SI ga­da
janvāra Burtona atmodusies
jaunai dzīvei. Vz 48 kvadrātjūdžu
platības saceltas jaunas ķieģeļu
ēkas līdzšinējo baraku un telSu v i ^
tā. Amerikāņu lidotājiem un per-scfcālam
no ASV ierodas ģimenes.
Izbūvēti kinoteātri, bāri un
kali/*
Tālāk* korespondents apraksta; ka
B-29 novietojumi ari citur ttdc pa­plašināti.
Jaunus lidlaukus ASV
bumbvežu vienībām iekārto Skul-torpā,
Marhamā sun Lēkenhisā. Tur
jau ieradušās W. un 509. bumbvežu
gpuipa.
,yĀlums atkal radusies laba, dro­ša
sajūta, k:<^^irfe dļstjei^^^
nas redzam siorc^otc» amierikāij^^
btrnībvežus," sakot ai:ļt&1ēji^^^^ a ^
^Tie soneļTBcāņ^u lidotljua m^^toati ar
Vi/^ākb šit^Sifti uā "rtiBsmiitebu.
Paši ASV lidotāji, kā tov uzsver:
Vanderšmits, mierīgi un Hetiāļd sa­vā
j^arpā pārrunājot nākotni, kad
tfetn varbūt vajadzēšot satikties virs
mākoņiem ar krievu strūklas izni­cinātājiem
un 3-29 kopijām, ko Pa­domju
Savienība tagad ražo Helā
akaitā. ,^Mēs domājam, ka, sadar­bībā
ar angļu iznicinātajiem, kas
pašreiz i r ātrākie, labākie un vis­smagāk
apbruņotie pasaulē, cīņa ar
krieviem nebūs pārmērīgi smaga,"
teikuši amerikāņu piloti-virsnieki
6000 demonstrē pret padomju terrora
Jauns tizbmkums
DP Apvienotajās
Pi^ljušās nedēļas beigās Apvie­notajās
Nācijās nācās no^usities
jaunus! uzbndnmius pārvietotajām
personām, kas atradušas patvmunu
Vācijā. Austrijā vai ItaMjā. So uz-bn&
umu autors IHja polu del^āts,
kas afeārtpja ,.savu tēvu un skolo-tāju**
vecu veCos argumentus. Viņš
pārmeta rietumu demokrātijām, ka
tās kavējot pārvietotās personas re-patri^
ies un ar varu aizturot viņas
nomethēs. ļ Lielbritānijā pārvieto­tajām
personām iestrādājot „vergu
darbi**. BP, tur dzfvojot neciešamos
apstākļos m patiesībā līdzinoties
ieslodzītiem.
Polu ddegāta apvainojumus asi
noraidīja britu pārstāvis. „Sādas
valodas mums nācies dzirdēt jau
daudzkārt," teica viņš, ironiski
smaidīdams. „Tā ir veca pasaciņa,
ko katrreiz atkārto jaunā variādjā.
Kāpēc DP neatgriežas mājās, to tās
laikam vislabāk zina pašas, jo kas
reizi iebaudījis despotismu, tas vairs
nav piedabūjams iepazīties ar to
otrreiz. Kā dzīvo pārvietotās per­sonas
Lielbritānijā, tas nevienam
nav nekāds no^ēpums, jo pie mums
nometnei i neierobežo dzeloņsttepuļu
žogi.*« Tikpat asi austrumu bloka
argumentus noraidīja arī Eleonora
Ruzvelte. Viņa norādīja, ka ASV
uzņem DP nevis reklāmas nolūkos,
bet lai patiesi palīdzētu Jiem nelai­mīgajiem
ctlv%iem.
?kh Immaieln demofistradļa Sl^
S v ē t ^ otaraiņa Culanbansenes lumeini StiiljgM6 notfka tespaldi-gi^
pirvMoto pmomi danonslridjas prei Padomju Savtoilbaa IernH
ra Aia^romeinM im B a l ^ valstis un prei dlvekn m w v d ^ i n l d -
nāSana un depoi^usUām. Vidiik n ^ 6001 DP — MvieSI, Uelitvlešl
fgaiiņi, ukraiņi, ķitevi, po|l, armēiA ēechi nn dta ap^deslo tauta pfo-stSvft
pideējfis platts nkratņn n o n i ^ torfiloriJ&. lai vērsta pasalta
uzmanība uz to traģēdija, kaa nfurisfadte aii ēuhš prMdOam. LalvteSl
1^ no RsUngemas, fi^enbuchaa, FtiMiacIias on Svibo-Ondndea. Ap
im eslingieāa protesta demonstrftcljaa MM ieracHa ^vos apec^vO-Rimātljtt
triblhes abās pusēs bija
uzcelti altāri, pie kuriem notika ka­toļu
un pareizticīgo aizlūgumi. Tad
tīiblnē kāpa prāvests Valters, kas
vācu valodā visas garīdzniecības
virdā apsūdzēja padomju režīmu
necilvēcīgajā terrorā, masu depor­tācijās
im slepkavībās. Simti tūk-slpši
nevainīgu c i l v ^ aiziet bojā
aiz dzelzs priekScara vienīgi tāpēc,
ka tie grib ttcet Dievam un ntevar
samierināties at komunistisko režī­mu.
Prāvests runāja ļoti aizrautīgi
un ar lielu pārHecibu. Viņa vārdi
dziļi aizkustināja ne vien pašus de-m<
mstrantus. bet arī daudzus vie­sus,
kas bija ieradušies, lai noskatī­tos
protesta sarīkojuma norisē.
Pēc prāvesta ar notikumiem Aust­rumeiropā
un Baltijas valstīs angļu
valodā teiktajā runā klātesošos ie­pazīstināja
LGP loceklis K. Kalniņš,
Viņš runāja visu nāciju vārdā. Klau­sītājiem
vēlreiz acu priekšā paslī­dēja
garām baismīgās ainas no bai­gā
gada: apcietināšanas, spīdzinā­šanas,
NkVD m depor^ci^. Kad
Kalniņš runu 1>ija beidzis, 6000 cil­vēku
spontāni pacēla rdcas im zvē­rēja,
ka viiE^ teiktais ir patietiba.
Gandrīz pēo divi ar puš gada Uga on intensīva darba svētffien ame-ribiņu
mUitSrais gid>ernātors ģenerālis KleJs atstāja l ^ a on IttoA-Sīnā
devās uz Savienotajām Valst&n. Tempelhofaa ndlaakS viņš vēl pie­ņēma
amerikāņa vienību parādi, pste&^mles tSm par sadarbība. KopS
ar ģen^erāli KleJn aizlidoja ari viņa kundze on Šoferis. Ar ģeii[eHl|a KlcJa
aizbraokSanu noslēdzies svarigs posms Rletnmvācl^ attlsHbi. Tagad
sekos Jaons periods, ko p a l i ^ veldi^ ģenerite Hibners luī vWk ame-r&
aņa augstai kmiylsārs«
Pēc tam sdcola atsevl^o nāciju
pārstāvju rumis. Latviešu vārdā
uzstājās J. Lal>svlrs. Līdz šim no
Latvijas jau deportēti mooo dlvē-k
u Pastiprinātā koUektīVizādja im
masveidīgās apcietināšanas do*
māt, ka jau tuvScfi nākotnē spaidu
kārtā uz Sibīrijas taigām un mūža*
mežiem, uz pcāārajiem apgabaliem
un mongoļu ttd^ešiem aizveda
vienu trešdaļu no visas latviešu
tautas;
Pēc runām 6000 d l v ^ vārdā pie­ņēma
protesta rezolūdiju, ko iesniegs
atttecf^m iesttdēm. Tajā teikts,
ka no zemēm aiz dzelzs pridcškara
pēdējos gados deportēti vai noslep­kavoti
apmērāmi 16 miljonu nevai­nīga
bllvScu. Ja n e n l ^ palīdzība
no ārienes, daudzas tautas iznīcinās
pilitigl Turpat Cul^idiauzenes no­metnē
notOca ar! preses konference,
kurā piedalījās Denas, ,J)ie Neue
Zeitung", Stutgartes un citu vācu
laikrrfcsta pā?stāvJĻ Visu sarīko­juma
norisi f O ^ j a „Wo^en8chau"
un Id^ itraucs. V^dcarā Stutgartes
raidītājs 15 minūtes veltīja pāsrvte-toto
personu protesta* aarScoJumamv
Kad bija iaakanējuSas runas, k t -
^eSi slēgtā ierbīdā pa ēetri devās
uz stadju. Ap Idlmetru garais gā­jiens
ar, p r o t ^ s a i & l i em un karo-g
i ^ š f t j^ tieSftļ^ tajā
rikfiņi. Viss sarfttojtimš norītajās
pri^tmīgā kārtībā, bez jeA^diem
incidentiem vai sadursmēm.
s.
ā
'•••JV'
SANGHAJA DEG
SĀKUSIES PČDfiJS OFļEŅSiVA PAR ĶINAS LISlAKO PILSĒTU
IfidS kaaja par Saitighajas pilsēiu sākusies. TiMab nacionālisti kā
komfinisli vienbalsīgi ziņo^ ka S! ir smagākā kaaJa kc^S pirms 26 die­nām
sākās iaagtsē ofensīva, AbSs pasēs kopS pagājušās sestdienas,
kad komunista spēki ar Uda plapfiU atspieda naotonāllstus uz pilsētas
Pēdējo aizsarddbieig llnijņ S a n g h ^ nomalēs, kritiuSl vismaz 10.000
kardvjaon virsnieka. No abām pttsēm kaujās piedalās ari lidmašī­nas.
Vlsniknāl^ eiņBB risinās pie Vangpū upes grīvas, kar nadonā-
Mstl cenSas patifirēt atvērta vlenlfo a&āpSanās ceļa no Sanghajas. Pil­sētā
ķrit graibātas. Priekšpilsētas atkopjoties n^onāllstl aizdedsdnā-an
deg ari artilērijas sašautie nami pilsētas o e i ^
korespondents ziņo. ka svētdien virs
Satitghajas reizēm bijušas redzamas
ļldz; 200 mašīnas, kas savā starpā
Ib^Inljušas gaisa kaujas. Nacionā-
IM* lielajos Sanghajas centra dzelz-betona
debes^rāpjos ierīkojuši īs­tus
cietokšņus un, liekas, tiešām
^ b sekot pilsētas komandanta uz-sa\#
vunam „aizstāvēt Sanghaju tā­pat
kā Staļingradu",
; Svarīga attīstība risinās arī pie
Čehtrālķīnas atslēgas — Hankovas,
kur līdz šim komunistiem nebija iz­devies
pāriet Jangtsē upi. Lai gan
komunisti austnmios no pilsētas
bija' pavirzījušies turpat 200 km tā­lāk
uz dienvidiem un tā aizgājuši
Hankovai garām, turienes lielais
nacionālistu garnizons kavēja ko­munistus
attīstīt viņu ofensīvu uz
Kantonu un Honkongu. Tagad ko­munistiem
pēc īsas kaujas izdevies
Hankovu leoiemt un to rokās kritis
lielais dzelzceļš, kas no Hankovas
tieši uz dienvidiem caxir Cangšā un
Censienu ved iiz. Kantonu un Hon­kongu.
Pēc ziņām, uz šo svarīgo
Dienvidķlnas ostu tagad traucas d i -
^ komunistu uzbrukimia ķīļi —
\dens no Fidcienas provinces un otrs
gar dzelzceļa līniju no Hankovas.
Hoņkonga vm Kantcma i r pēdējās
lielās Ķīnas pilsētas, kas vēl nav
kritušas komunistu rokās. Mao Tse
karapulki gan šimbrīžam no ^em
centriem atrodas vē^ ap 800 km at­tālumā,
bet nav sagaidāms, ka na-cionSisti
kaut kur ceļā nopietni va­rēti!
Icomūnista ofensīvu apturēt.
Sācies pēdējids cēliens cīņā piar
Sanghaju. Lai gan vēl pinns 10 die­nām
likās, ka komunistu galvenais
trieciens uz lielo 6 milj. pilsētu n ^
tiks virzīts un Sanghaju i)ametīs
aizmugurē ielenktu, līdz tā padosies.
pagājuSās nedēļas sākumā komu­nisti,
šķiet, aiz tīriem propagandas
iemesliem pagrieza trīs arml-
Jas un savu smago apbruņojumu
pret Sanghaja? labi izbūvētajSm
aizstāvēšanās līnijām. Cīņas paif
Pirmo^ aizsarcķlbas loku ap 80 km
no pilsētas ilga četras dienas. Kad
komunistiem izdevās izlauztlesi pie.
Kaiļinga^i un Vuhū abās pusēs pil­sētai,
nacionālistu pretestība samē*
Htri sabruka un pilsētas aizstāvji
atkāpās uz Sanghaju, novietojot sa^
vas labākās divīzijas gar Vangpū
kuras krastos augšpus un lej^
PUS pil9ētai izbūvētas īstas „Mažin6
līnijas". Pirmos triecienus uztvē-i'a,
bet komunistiem pievedot šmau­go
artilēriju un laižot darbā baclo-nāilstiem
atņemtās amerikāņu B - l t
jidojošos cietok^us, arī tur vairā*
kās vietās valdības karaspēku izsita,
^ tas, nodedzinot pri^pilsētas,
atkāpās uz Sanghajas centru. Pē­dējas
toler^ŗamma? vēstī, kA pilsētā
katra civīL^ satiksme pārtrauca, ie­jās
notiek apšaudīšanās, un iedzīvo*
tSji sabēguši pagrabos. Angļu un
amerikāņu kara kuģi, kas atradās
Vangpū upē netālu no Sanghajas,
to atstājuši un devušies uz Jangtsē
grīvu; lai izvairītos no komunistu
artilērijas un Hdmašīnām, kas pa­rādījušās
neredzēti Mela skaitā. AP
• Zīmīgus vārdus, ģecierālim Kle-jam
aizbraucot, pateica Hand)urgas
senāta prezidents Vilhelms Ķal-zens:
vienmēr bijuši aizi^ri^-
dumi un neuzticība pret ģeneiļi-ļiem.
Bet kad es pirmoreiz sastapu
ģenerāli Kleju, man vajadzēja mai­nīt
savus iizskatus, jo viņš bija
valstsvīrs." Vairāk nekā divu gadu
laikā ģenerālis Klejs pierādīja, ka
viņš i r sHcsts un neatlaidīgs daite
veicējs, labs diplomāts un ari liels
cilvēks. Daudzi nemaz nezina, ka
Klejs par visu vairāk ienīda formā­lismu,
^ekas ceremonijas \m titulus.
vienmēr jutās nepatOcami pār­steigts,
kad. ienākot preses kon­ferenču
telpās, žurnālisti cēlās kā­jās.
Jau durvīs būdams, ar draudzī­gu
rdcas kustību ģenerālis mēģinā­ja
novērst šo ceremoniālu, lūgdams
visus pidikt savās vietās. Pret vācu
titulu mnestibu ģenerālis Klejs to­mēr
cīnījās veltīgi. Tāpēc viņā v i ­sus
mini^ru prezidentus, arodbied­rību
pārstāvjus, Bonnas parlamen­tāriešus
un augstākos ierēdņus sau­ca
par doktoriem, par ko vienmēr
uzjautrinājās ģenerāļa līdzstrād-nield
'
Ģenerāla Kieja kabineta durvis
milzīgajā I. G. krāsu koncerna pār­valdes
ēkā Frankfurtē vienmēr bija
visiem atvērtas. Uz tām atradās pa­visam
vienkāršs uzraksts „Ģenerā-lis
L. D. Klejs", ieeja caur telpu
130 D. Te apmeklētājus pieņēma
ģenerāla adjutants pidkvedis
Iecelts A S V augstais
komisārs ai
No Vašingtonas svētdien ziņoja, ka
Pasaules Bankas līdzšinējais prezi­dents
Džons Mekklojs paziņojis sa­vu
piekrišanu doties uz Vāciju par
AiSV augsto komisāru. Kā zināms,
prezidents Trumens jau ilgāku laiku
pūlējās Mekkloju pierunāt, lai viņš
šo pdsteni uzņemtos. Mekklojs ir
ASV loti pazīstama personība ar
ārkārtējām zināšanām saimnie­ciskās
lietās. „Newsweek" izsakās,
ka Trumens cer loti daudz no
Mekkloja darbības ne vien Vācijai,
bet Rietumeiropai vispār.
Londonā apstiprina ziņas, ka par
Anglijas augsto komisāru Vācijā
nāks līdzšinējais militārgubemātors
ģen. Robertsons.
Stampa. Citācū nebija nekādu
šķēršļu. Savienoto Valstu au^Scā
pārstāvja Vācijā apmeklēšanai. Nav
patiesi apgalvojumi, ka ģenerāli
Kleju vienmēr rūpī^ apsargāja, ka
viņš brauca v i e n ^ militārās poli­cijas
pavadībā, kas. sirēnām kaucot,
ielas nosprostoja pārējai satiksmei.
Pie L G. koncerna pārvaldes ēkas
stāvēja t&ai divi MP, un lielajā
Kadills^ā bez ģ^jerāļa Kleja atra­dās
vienīgi šoferis un adjutants.
Ģenerālis Klejs ari citādi nedzmsm-toja
nekādas priekšrocības. Kādas
pieņemšanas laikā pie viņa pienāca
adjutanta tm klusi paziņoja, ka ģe­nerālim
nākamajā rītā jāceļas
augšā pdksten 4, led izmantotu
vienīgo brīvo lidmašmu, kas «devās
uz Berlīni. So paziņojumu bija dzir­dējis
ari kāds vācu viesis. Vēlāk
vācieši ļoti brīnījās, ka amerikāņu
militārajam gid)emātoram nav spe­ciālas
lidmašīnas, kas būtu pastā­vīgi
viņa ricībā.
(Bdgas 3. la{)|).)
UN lēmtims par
Itālijas kolonijām
UN politikā komisija piektdien
pieņēma lēmumu par Itālijas kolo­nijām.
Ar 34 pret 16 balsīm, atturo­ties
7, nolēma, ka Kirenaika tidc
nodota Anglijas pārvaldīšanā, Fesā-nā
noteicēja būs Francija, bet T r i -
politānija ar 1951. gadu būs Itā­lijas
pārvaldīšanā. Ari Somālija
paliek Itālijas pārvaldē, bet Erit-reja,
atskaitot tās rietamu provin­ces,
nāk Abesinijas kontrolē. Eritre-jas
rietumu provinces pievieno Su­dānai.
Sis lēmums visumā atbilst britu
— itāliešu savstarpējam nolīgumam
par Itālijas bijušo koloniju sadalī­šanu.
Ar UN politiskās komisijas
lēmumu šimbrīžam apmierināti visi,
atskaitot Tripolitānijas arābus. H e
jau pielrtdien Tripolē, Goriānā un
Girsā sarīkoja demonstrācijas un
nemierus. Sestdien izsludināja ģe-nerālstreiku.
Tripoles galvenajās ie­lās
notika sadiu^mes starP,demon­strantiem
ūn policiju. Pēdējā bija
spiesta šaut pūlī. 6 arābi nogalināti
un 14 ievainoti. Bez tam policija
meta asaru gāzu bumbas im tikai
pēc vairāku stundu cļņas nodibināja
kārtam. Arābi protestē pret Tripo-litānijas
nodošanu Itālijas pārvaldē.
Vēlēšanu komēdija
Ungārijā, Bulgārijā
un Rumānijā
Svētdien Ungārijā notika trešās
parlamenta vēlēšanas. Kā jau tas
aiMStrumos parasts,. figurēja tikai
viens maksts, kas apvienoja piecas
tā saucamās „tēvzemes .frontes*
partijaa. Vēlēšanu lokālos nepie­laida
nevienu rietumu žurnālistu.
Britu sūtniecība lūdza ārlietu mi­nistrijas
«tlauļju nosūtīt četrus no­vērotājus.
So lūgumu noraidīja,
moUvējot, ka tā būtu «iejaukšanās
Ungārijas iekšējās lietās". Vēlēša­nu
priekšvakarā ministru preziden­ta
vietnieks un tmgāru komunistu
vadonis RakoSi radio runā aicināja
iedzīvotājus «apliecināt savu uzti­cību
v£ddH)ai un akceptēt tās turp­māko
jpolltiku". Nav šaubu, ka
komunisti So «apliecinājumu" ari
saņems, jo balsošanas zīmītes b l ē ­šanu
komisijas klātienē vajadzēja
ielikt aploksnē un iemest urnā.
Daudz labāk nodrošinājušies bul­gāra
komunisti. Svētdien iedzīvo­tājiem
vajadzēja ievēlēt apmēram
45.000 lauku pašvaldību locekļti.
Centrālā velšanu komisija pazhļio-ja,
ka derigas būs idsas balsošanas
zīmītes, vienalga, vai tajās izdariti
kādi labojimd, svītrojumi vai ari
ierakstīti saukli. Praktiski tas no­zīmē,
ka iedzīvotājiem nav ndcādas
iespējas izteikt kaut vai savu pasī­vo
pretestību pašreizējam režīmam.
Rumānija svētdien vēlē^ tā sauca­mos
„tautas tiesnešus". Tās ir per­sonas,
kas uz ātru roku apmācitas
jurisprudencē, bet jo sevišl^ mark­sismā
un leņinismā, kuŗS māca
spriest tiesu ' pēc «revolucionārās
sirdsapziņas".
KARDINSUS MmCENTI GARiGI
PILNĪGI SABEUCIS
Kardināllm Mmcentl, kas izcieš
sodu kādā Ungārijas cietumā, pē­dējā
laikā p i k i l ^ sabrukuši, nervi
ziņo itāliešu telegrāfa aģentūra
„An8a". So informāciju apstiprina
ari Vatikāna raidītājs. Kāds ungāru
ārsts, kas valdības uzdevumā izme­klējis
kardināli un kuram laimējiei?
izbēgt uz Vīni, paskaidrojis, ka
Mincenti veselības stāvoklis ir pil­nīgi
bezcerīgs. Kardinālis vairs ne­spēj
sakarigi domāt nedz runāt.
Rodas tāds iespaids, ka viņš ir ga-rigi
sabrucis. Kardinālim loti grūti
elpot, un viņa mute visu laiku at­vērta.