1949-05-17-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
niei catr*. Vatjfi |37. Apcietini^; t C īSauil* 17» FttMi)Bi()til! • > DttrtSU'' p. «. »**' Mttsbtd ladff eUCOM GvU AHiin DiHtlofl Atttk0rlMti«ii Nttiiibtf UNDR IM. PttUiibtf asd Editor: Klrlls fiabfiot. DP Cunp KldiiUts m r GftUfborf/D. Prtfiter: nSeltwil>. U04iii*-PI* 7. OretiUitioa: 12000 Nr. 54 (278) OMieo» 1949. g. 11 maUā laik tfli iiim «Nlili. ko ttdirUtet kopt; koptt w* cStatit M. GoStis. Oatvmit rtdi»or« K. IMAcs (dtrbS octtrodta); g»lv. rcd&ktoni vlita. H . CvStii. Redaktori: B. «Iselit, K Uept, H. Ati»- dfBbtrgs. Ridak€ij89 tdme: Gimbiai/Don PosUtdi 79, (tilra&i» 84). iMums ciņa ar krieviem nebūtu visai sma sak^ amerikāņu Kdotāji ASV atombumbu eskadriļas novietojušās Anglijā U E pastāvīgu palikšanu »W anerikft^ Mom m p t o «ēku personāls Iekārtojies lils ^ tai «mrodromoB AnglijS ns ptMUgu ūaSLvi, ^ ,^ewBweek^» iMNm Hiio B-29 tnnbvdhi gmpas, k n i ^ pievienosies drizmnl viesa vte-i j š o t e i ^ B-29S ar paīgns iMidas ddneflem nn C-54 y^imfli»tiS<w iķm dienS Udo ar pifai&ii kmvim nz B e l g ^ d i , kur nanel vtegrl-nUmna lidojumos Inmības. LidAankl iekirtott tii, lai tos īsā laikā vft-fCttt lev&ojami papfaiilfiit, 80N m garie skreje^ dod ieqiējas šais •effodromos pajoem^ m nolalsttes vlsllellkaten bimībveBeaōi, aif B-m mi MLI ar seUem stŗfiklas motarlem. Amerftāņu bambve» vingfliai- Jttim UdoJimios sadarbojas ar angln futfolnāta^ kas pēo ABV im-dllMn atdnmdctt paSrek labS^^ Jaii kops pagājušā gada Jūlija, katf sākās kriitl^ās di^as Berlīnē un kad, kā tagad zināms, lietusnnie;- ktt sl^enie dienesti ziņoja par re-nam i^$jām, ka i ^ o m j u Savienība varētu aperi kādu {>ār8t6idzi-gu soli, ameriklņu i^percietokdņu Br!$ TVlenibas ieradās Anglijā. To-llaskava sacēla presē Udiu brē-to^ ka Anglijā ieradušās AiSV ^Ip^umbu eskadra Kom&ilstu d p i t i t i ori AngUjas parlamentā ies^^sa pi^rasfjumus, ka Sāda r!'- elpa noalmē un vai Anglija atlāvu-id. Ijnisrikāņlem Iekārtot pastlvlgitt at»alfita.īmtiW^^ Toreiz angļu vai-d! i^ neikfiduj^dru atbildi uz Sō 6tftājuiņu nedeva. Tagad vli&ai s l - tm ar &o& pāi^ldzoSu precīzi-tSti „atomlbuiņibvciu'* darbību Anglijā apralcsta „Newaweek'' korespondenta B>peds Vand^mlts. ,Jiai gidi Berlīne blokāde atcelta, virs Anglijas lielajiem aerodro-raJem rietumos no liondonas pagS'?' jušji ne<pā debesis dunēja no sma-m i n M t t glilžr 1^ ka3^4^^^ kaj$» k s ^ diatisa^ raksta .V^oj^r- Smits.' ,3urtbnvQdS, i ^ n i f c ^^ 3. dtvlzljas 5000 ASV lltotāju ie^ kSrtpjufii sev bazl, kas IzveldojUr iSšsl par vienu no lielākajām visi stKxrta ttiaSfn&m, kas no» ASV ieradās porta maziņām, kas no ASV leradSs Eiropā, lai dotos uz Berlīnes gaisa tūtu. Bet tagad tur debesis tricina smago B-29 motoru trokscās. Dienu un nakti no turienes paipeļafi un nolaižas lielie bumbveži ar pilnām kravām. Vingrinājumu lidojumi sniedzas līdz pat Afdkas iddl^cd, bet iem^otākais ^dienas lJd(^is ir uz Helgolandi —• bijušo vācu jūras cietoksni Ziemeļjūras klintis, ko jopx>jām turpina apmētāt smagām sprāgstbun^ām. Kopš SI gada janvāra Burtona atmodusies jaunai dzīvei. Vz 48 kvadrātjūdžu platības saceltas jaunas ķieģeļu ēkas līdzšinējo baraku un telSu v i ^ tā. Amerikāņu lidotājiem un per-scfcālam no ASV ierodas ģimenes. Izbūvēti kinoteātri, bāri un kali/* Tālāk* korespondents apraksta; ka B-29 novietojumi ari citur ttdc paplašināti. Jaunus lidlaukus ASV bumbvežu vienībām iekārto Skul-torpā, Marhamā sun Lēkenhisā. Tur jau ieradušās W. un 509. bumbvežu gpuipa. ,yĀlums atkal radusies laba, droša sajūta, k:<^^irfe dļstjei^^^ nas redzam siorc^otc» amierikāij^^ btrnībvežus," sakot ai:ļt&1ēji^^^^ a ^ ^Tie soneļTBcāņ^u lidotljua m^^toati ar Vi/^ākb šit^Sifti uā "rtiBsmiitebu. Paši ASV lidotāji, kā tov uzsver: Vanderšmits, mierīgi un Hetiāļd savā j^arpā pārrunājot nākotni, kad tfetn varbūt vajadzēšot satikties virs mākoņiem ar krievu strūklas iznicinātājiem un 3-29 kopijām, ko Padomju Savienība tagad ražo Helā akaitā. ,^Mēs domājam, ka, sadarbībā ar angļu iznicinātajiem, kas pašreiz i r ātrākie, labākie un vissmagāk apbruņotie pasaulē, cīņa ar krieviem nebūs pārmērīgi smaga," teikuši amerikāņu piloti-virsnieki 6000 demonstrē pret padomju terrora Jauns tizbmkums DP Apvienotajās Pi^ljušās nedēļas beigās Apvienotajās Nācijās nācās no^usities jaunus! uzbndnmius pārvietotajām personām, kas atradušas patvmunu Vācijā. Austrijā vai ItaMjā. So uz-bn& umu autors IHja polu del^āts, kas afeārtpja ,.savu tēvu un skolo-tāju** vecu veCos argumentus. Viņš pārmeta rietumu demokrātijām, ka tās kavējot pārvietotās personas re-patri^ ies un ar varu aizturot viņas nomethēs. ļ Lielbritānijā pārvietotajām personām iestrādājot „vergu darbi**. BP, tur dzfvojot neciešamos apstākļos m patiesībā līdzinoties ieslodzītiem. Polu ddegāta apvainojumus asi noraidīja britu pārstāvis. „Sādas valodas mums nācies dzirdēt jau daudzkārt," teica viņš, ironiski smaidīdams. „Tā ir veca pasaciņa, ko katrreiz atkārto jaunā variādjā. Kāpēc DP neatgriežas mājās, to tās laikam vislabāk zina pašas, jo kas reizi iebaudījis despotismu, tas vairs nav piedabūjams iepazīties ar to otrreiz. Kā dzīvo pārvietotās personas Lielbritānijā, tas nevienam nav nekāds no^ēpums, jo pie mums nometnei i neierobežo dzeloņsttepuļu žogi.*« Tikpat asi austrumu bloka argumentus noraidīja arī Eleonora Ruzvelte. Viņa norādīja, ka ASV uzņem DP nevis reklāmas nolūkos, bet lai patiesi palīdzētu Jiem nelaimīgajiem ctlv%iem. ?kh Immaieln demofistradļa Sl^ S v ē t ^ otaraiņa Culanbansenes lumeini StiiljgM6 notfka tespaldi-gi^ pirvMoto pmomi danonslridjas prei Padomju Savtoilbaa IernH ra Aia^romeinM im B a l ^ valstis un prei dlvekn m w v d ^ i n l d - nāSana un depoi^usUām. Vidiik n ^ 6001 DP — MvieSI, Uelitvlešl fgaiiņi, ukraiņi, ķitevi, po|l, armēiA ēechi nn dta ap^deslo tauta pfo-stSvft pideējfis platts nkratņn n o n i ^ torfiloriJ&. lai vērsta pasalta uzmanība uz to traģēdija, kaa nfurisfadte aii ēuhš prMdOam. LalvteSl 1^ no RsUngemas, fi^enbuchaa, FtiMiacIias on Svibo-Ondndea. Ap im eslingieāa protesta demonstrftcljaa MM ieracHa ^vos apec^vO-Rimātljtt triblhes abās pusēs bija uzcelti altāri, pie kuriem notika katoļu un pareizticīgo aizlūgumi. Tad tīiblnē kāpa prāvests Valters, kas vācu valodā visas garīdzniecības virdā apsūdzēja padomju režīmu necilvēcīgajā terrorā, masu deportācijās im slepkavībās. Simti tūk-slpši nevainīgu c i l v ^ aiziet bojā aiz dzelzs priekScara vienīgi tāpēc, ka tie grib ttcet Dievam un ntevar samierināties at komunistisko režīmu. Prāvests runāja ļoti aizrautīgi un ar lielu pārHecibu. Viņa vārdi dziļi aizkustināja ne vien pašus de-m< mstrantus. bet arī daudzus viesus, kas bija ieradušies, lai noskatītos protesta sarīkojuma norisē. Pēc prāvesta ar notikumiem Austrumeiropā un Baltijas valstīs angļu valodā teiktajā runā klātesošos iepazīstināja LGP loceklis K. Kalniņš, Viņš runāja visu nāciju vārdā. Klausītājiem vēlreiz acu priekšā paslīdēja garām baismīgās ainas no baigā gada: apcietināšanas, spīdzināšanas, NkVD m depor^ci^. Kad Kalniņš runu 1>ija beidzis, 6000 cilvēku spontāni pacēla rdcas im zvērēja, ka viiE^ teiktais ir patietiba. Gandrīz pēo divi ar puš gada Uga on intensīva darba svētffien ame-ribiņu mUitSrais gid>ernātors ģenerālis KleJs atstāja l ^ a on IttoA-Sīnā devās uz Savienotajām Valst&n. Tempelhofaa ndlaakS viņš vēl pieņēma amerikāņa vienību parādi, pste&^mles tSm par sadarbība. KopS ar ģen^erāli KleJn aizlidoja ari viņa kundze on Šoferis. Ar ģeii[eHl|a KlcJa aizbraokSanu noslēdzies svarigs posms Rletnmvācl^ attlsHbi. Tagad sekos Jaons periods, ko p a l i ^ veldi^ ģenerite Hibners luī vWk ame-r& aņa augstai kmiylsārs« Pēc tam sdcola atsevl^o nāciju pārstāvju rumis. Latviešu vārdā uzstājās J. Lal>svlrs. Līdz šim no Latvijas jau deportēti mooo dlvē-k u Pastiprinātā koUektīVizādja im masveidīgās apcietināšanas do* māt, ka jau tuvScfi nākotnē spaidu kārtā uz Sibīrijas taigām un mūža* mežiem, uz pcāārajiem apgabaliem un mongoļu ttd^ešiem aizveda vienu trešdaļu no visas latviešu tautas; Pēc runām 6000 d l v ^ vārdā pieņēma protesta rezolūdiju, ko iesniegs atttecf^m iesttdēm. Tajā teikts, ka no zemēm aiz dzelzs pridcškara pēdējos gados deportēti vai noslepkavoti apmērāmi 16 miljonu nevainīga bllvScu. Ja n e n l ^ palīdzība no ārienes, daudzas tautas iznīcinās pilitigl Turpat Cul^idiauzenes nometnē notOca ar! preses konference, kurā piedalījās Denas, ,J)ie Neue Zeitung", Stutgartes un citu vācu laikrrfcsta pā?stāvJĻ Visu sarīkojuma norisi f O ^ j a „Wo^en8chau" un Id^ itraucs. V^dcarā Stutgartes raidītājs 15 minūtes veltīja pāsrvte-toto personu protesta* aarScoJumamv Kad bija iaakanējuSas runas, k t - ^eSi slēgtā ierbīdā pa ēetri devās uz stadju. Ap Idlmetru garais gājiens ar, p r o t ^ s a i & l i em un karo-g i ^ š f t j^ tieSftļ^ tajā rikfiņi. Viss sarfttojtimš norītajās pri^tmīgā kārtībā, bez jeA^diem incidentiem vai sadursmēm. s. ā '•••JV' SANGHAJA DEG SĀKUSIES PČDfiJS OFļEŅSiVA PAR ĶINAS LISlAKO PILSĒTU IfidS kaaja par Saitighajas pilsēiu sākusies. TiMab nacionālisti kā komfinisli vienbalsīgi ziņo^ ka S! ir smagākā kaaJa kc^S pirms 26 dienām sākās iaagtsē ofensīva, AbSs pasēs kopS pagājušās sestdienas, kad komunista spēki ar Uda plapfiU atspieda naotonāllstus uz pilsētas Pēdējo aizsarddbieig llnijņ S a n g h ^ nomalēs, kritiuSl vismaz 10.000 kardvjaon virsnieka. No abām pttsēm kaujās piedalās ari lidmašīnas. Vlsniknāl^ eiņBB risinās pie Vangpū upes grīvas, kar nadonā- Mstl cenSas patifirēt atvērta vlenlfo a&āpSanās ceļa no Sanghajas. Pilsētā ķrit graibātas. Priekšpilsētas atkopjoties n^onāllstl aizdedsdnā-an deg ari artilērijas sašautie nami pilsētas o e i ^ korespondents ziņo. ka svētdien virs Satitghajas reizēm bijušas redzamas ļldz; 200 mašīnas, kas savā starpā Ib^Inljušas gaisa kaujas. Nacionā- IM* lielajos Sanghajas centra dzelz-betona debes^rāpjos ierīkojuši īstus cietokšņus un, liekas, tiešām ^ b sekot pilsētas komandanta uz-sa\# vunam „aizstāvēt Sanghaju tāpat kā Staļingradu", ; Svarīga attīstība risinās arī pie Čehtrālķīnas atslēgas — Hankovas, kur līdz šim komunistiem nebija izdevies pāriet Jangtsē upi. Lai gan komunisti austnmios no pilsētas bija' pavirzījušies turpat 200 km tālāk uz dienvidiem un tā aizgājuši Hankovai garām, turienes lielais nacionālistu garnizons kavēja komunistus attīstīt viņu ofensīvu uz Kantonu un Honkongu. Tagad komunistiem pēc īsas kaujas izdevies Hankovu leoiemt un to rokās kritis lielais dzelzceļš, kas no Hankovas tieši uz dienvidiem caxir Cangšā un Censienu ved iiz. Kantonu un Honkongu. Pēc ziņām, uz šo svarīgo Dienvidķlnas ostu tagad traucas d i - ^ komunistu uzbrukimia ķīļi — \dens no Fidcienas provinces un otrs gar dzelzceļa līniju no Hankovas. Hoņkonga vm Kantcma i r pēdējās lielās Ķīnas pilsētas, kas vēl nav kritušas komunistu rokās. Mao Tse karapulki gan šimbrīžam no ^em centriem atrodas vē^ ap 800 km attālumā, bet nav sagaidāms, ka na-cionSisti kaut kur ceļā nopietni varēti! Icomūnista ofensīvu apturēt. Sācies pēdējids cēliens cīņā piar Sanghaju. Lai gan vēl pinns 10 dienām likās, ka komunistu galvenais trieciens uz lielo 6 milj. pilsētu n ^ tiks virzīts un Sanghaju i)ametīs aizmugurē ielenktu, līdz tā padosies. pagājuSās nedēļas sākumā komunisti, šķiet, aiz tīriem propagandas iemesliem pagrieza trīs arml- Jas un savu smago apbruņojumu pret Sanghaja? labi izbūvētajSm aizstāvēšanās līnijām. Cīņas paif Pirmo^ aizsarcķlbas loku ap 80 km no pilsētas ilga četras dienas. Kad komunistiem izdevās izlauztlesi pie. Kaiļinga^i un Vuhū abās pusēs pilsētai, nacionālistu pretestība samē* Htri sabruka un pilsētas aizstāvji atkāpās uz Sanghaju, novietojot sa^ vas labākās divīzijas gar Vangpū kuras krastos augšpus un lej^ PUS pil9ētai izbūvētas īstas „Mažin6 līnijas". Pirmos triecienus uztvē-i'a, bet komunistiem pievedot šmaugo artilēriju un laižot darbā baclo-nāilstiem atņemtās amerikāņu B - l t jidojošos cietok^us, arī tur vairā* kās vietās valdības karaspēku izsita, ^ tas, nodedzinot pri^pilsētas, atkāpās uz Sanghajas centru. Pēdējas toler^ŗamma? vēstī, kA pilsētā katra civīL^ satiksme pārtrauca, iejās notiek apšaudīšanās, un iedzīvo* tSji sabēguši pagrabos. Angļu un amerikāņu kara kuģi, kas atradās Vangpū upē netālu no Sanghajas, to atstājuši un devušies uz Jangtsē grīvu; lai izvairītos no komunistu artilērijas un Hdmašīnām, kas parādījušās neredzēti Mela skaitā. AP • Zīmīgus vārdus, ģecierālim Kle-jam aizbraucot, pateica Hand)urgas senāta prezidents Vilhelms Ķal-zens: vienmēr bijuši aizi^ri^- dumi un neuzticība pret ģeneiļi-ļiem. Bet kad es pirmoreiz sastapu ģenerāli Kleju, man vajadzēja mainīt savus iizskatus, jo viņš bija valstsvīrs." Vairāk nekā divu gadu laikā ģenerālis Klejs pierādīja, ka viņš i r sHcsts un neatlaidīgs daite veicējs, labs diplomāts un ari liels cilvēks. Daudzi nemaz nezina, ka Klejs par visu vairāk ienīda formālismu, ^ekas ceremonijas \m titulus. vienmēr jutās nepatOcami pārsteigts, kad. ienākot preses konferenču telpās, žurnālisti cēlās kājās. Jau durvīs būdams, ar draudzīgu rdcas kustību ģenerālis mēģināja novērst šo ceremoniālu, lūgdams visus pidikt savās vietās. Pret vācu titulu mnestibu ģenerālis Klejs tomēr cīnījās veltīgi. Tāpēc viņā v i sus mini^ru prezidentus, arodbiedrību pārstāvjus, Bonnas parlamentāriešus un augstākos ierēdņus sauca par doktoriem, par ko vienmēr uzjautrinājās ģenerāļa līdzstrād-nield ' Ģenerāla Kieja kabineta durvis milzīgajā I. G. krāsu koncerna pārvaldes ēkā Frankfurtē vienmēr bija visiem atvērtas. Uz tām atradās pavisam vienkāršs uzraksts „Ģenerā-lis L. D. Klejs", ieeja caur telpu 130 D. Te apmeklētājus pieņēma ģenerāla adjutants pidkvedis Iecelts A S V augstais komisārs ai No Vašingtonas svētdien ziņoja, ka Pasaules Bankas līdzšinējais prezidents Džons Mekklojs paziņojis savu piekrišanu doties uz Vāciju par AiSV augsto komisāru. Kā zināms, prezidents Trumens jau ilgāku laiku pūlējās Mekkloju pierunāt, lai viņš šo pdsteni uzņemtos. Mekklojs ir ASV loti pazīstama personība ar ārkārtējām zināšanām saimnieciskās lietās. „Newsweek" izsakās, ka Trumens cer loti daudz no Mekkloja darbības ne vien Vācijai, bet Rietumeiropai vispār. Londonā apstiprina ziņas, ka par Anglijas augsto komisāru Vācijā nāks līdzšinējais militārgubemātors ģen. Robertsons. Stampa. Citācū nebija nekādu šķēršļu. Savienoto Valstu au^Scā pārstāvja Vācijā apmeklēšanai. Nav patiesi apgalvojumi, ka ģenerāli Kleju vienmēr rūpī^ apsargāja, ka viņš brauca v i e n ^ militārās policijas pavadībā, kas. sirēnām kaucot, ielas nosprostoja pārējai satiksmei. Pie L G. koncerna pārvaldes ēkas stāvēja t&ai divi MP, un lielajā Kadills^ā bez ģ^jerāļa Kleja atradās vienīgi šoferis un adjutants. Ģenerālis Klejs ari citādi nedzmsm-toja nekādas priekšrocības. Kādas pieņemšanas laikā pie viņa pienāca adjutanta tm klusi paziņoja, ka ģenerālim nākamajā rītā jāceļas augšā pdksten 4, led izmantotu vienīgo brīvo lidmašmu, kas «devās uz Berlīni. So paziņojumu bija dzirdējis ari kāds vācu viesis. Vēlāk vācieši ļoti brīnījās, ka amerikāņu militārajam gid)emātoram nav speciālas lidmašīnas, kas būtu pastāvīgi viņa ricībā. (Bdgas 3. la{)|).) UN lēmtims par Itālijas kolonijām UN politikā komisija piektdien pieņēma lēmumu par Itālijas kolonijām. Ar 34 pret 16 balsīm, atturoties 7, nolēma, ka Kirenaika tidc nodota Anglijas pārvaldīšanā, Fesā-nā noteicēja būs Francija, bet T r i - politānija ar 1951. gadu būs Itālijas pārvaldīšanā. Ari Somālija paliek Itālijas pārvaldē, bet Erit-reja, atskaitot tās rietamu provinces, nāk Abesinijas kontrolē. Eritre-jas rietumu provinces pievieno Sudānai. Sis lēmums visumā atbilst britu — itāliešu savstarpējam nolīgumam par Itālijas bijušo koloniju sadalīšanu. Ar UN politiskās komisijas lēmumu šimbrīžam apmierināti visi, atskaitot Tripolitānijas arābus. H e jau pielrtdien Tripolē, Goriānā un Girsā sarīkoja demonstrācijas un nemierus. Sestdien izsludināja ģe-nerālstreiku. Tripoles galvenajās ielās notika sadiu^mes starP,demonstrantiem ūn policiju. Pēdējā bija spiesta šaut pūlī. 6 arābi nogalināti un 14 ievainoti. Bez tam policija meta asaru gāzu bumbas im tikai pēc vairāku stundu cļņas nodibināja kārtam. Arābi protestē pret Tripo-litānijas nodošanu Itālijas pārvaldē. Vēlēšanu komēdija Ungārijā, Bulgārijā un Rumānijā Svētdien Ungārijā notika trešās parlamenta vēlēšanas. Kā jau tas aiMStrumos parasts,. figurēja tikai viens maksts, kas apvienoja piecas tā saucamās „tēvzemes .frontes* partijaa. Vēlēšanu lokālos nepielaida nevienu rietumu žurnālistu. Britu sūtniecība lūdza ārlietu ministrijas «tlauļju nosūtīt četrus novērotājus. So lūgumu noraidīja, moUvējot, ka tā būtu «iejaukšanās Ungārijas iekšējās lietās". Vēlēšanu priekšvakarā ministru prezidenta vietnieks un tmgāru komunistu vadonis RakoSi radio runā aicināja iedzīvotājus «apliecināt savu uzticību v£ddH)ai un akceptēt tās turpmāko jpolltiku". Nav šaubu, ka komunisti So «apliecinājumu" ari saņems, jo balsošanas zīmītes b l ē šanu komisijas klātienē vajadzēja ielikt aploksnē un iemest urnā. Daudz labāk nodrošinājušies bulgāra komunisti. Svētdien iedzīvotājiem vajadzēja ievēlēt apmēram 45.000 lauku pašvaldību locekļti. Centrālā velšanu komisija pazhļio-ja, ka derigas būs idsas balsošanas zīmītes, vienalga, vai tajās izdariti kādi labojimd, svītrojumi vai ari ierakstīti saukli. Praktiski tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav ndcādas iespējas izteikt kaut vai savu pasīvo pretestību pašreizējam režīmam. Rumānija svētdien vēlē^ tā saucamos „tautas tiesnešus". Tās ir personas, kas uz ātru roku apmācitas jurisprudencē, bet jo sevišl^ marksismā un leņinismā, kuŗS māca spriest tiesu ' pēc «revolucionārās sirdsapziņas". KARDINSUS MmCENTI GARiGI PILNĪGI SABEUCIS Kardināllm Mmcentl, kas izcieš sodu kādā Ungārijas cietumā, pēdējā laikā p i k i l ^ sabrukuši, nervi ziņo itāliešu telegrāfa aģentūra „An8a". So informāciju apstiprina ari Vatikāna raidītājs. Kāds ungāru ārsts, kas valdības uzdevumā izmeklējis kardināli un kuram laimējiei? izbēgt uz Vīni, paskaidrojis, ka Mincenti veselības stāvoklis ir pilnīgi bezcerīgs. Kardinālis vairs nespēj sakarigi domāt nedz runāt. Rodas tāds iespaids, ka viņš ir ga-rigi sabrucis. Kardinālim loti grūti elpot, un viņa mute visu laiku atvērta.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 17, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490517 |
Description
Title | 1949-05-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
niei
catr*. Vatjfi
|37. Apcietini^; t C
īSauil* 17» FttMi)Bi()til!
• > DttrtSU''
p. «. »**'
Mttsbtd ladff eUCOM GvU
AHiin DiHtlofl Atttk0rlMti«ii
Nttiiibtf UNDR IM. PttUiibtf
asd Editor: Klrlls fiabfiot.
DP Cunp KldiiUts m r
GftUfborf/D. Prtfiter: nSeltwil>.
U04iii*-PI* 7. OretiUitioa: 12000
Nr. 54 (278)
OMieo» 1949. g. 11 maUā
laik tfli iiim «Nlili.
ko ttdirUtet kopt; koptt w*
cStatit M. GoStis. Oatvmit
rtdi»or« K. IMAcs (dtrbS
octtrodta); g»lv. rcd&ktoni
vlita. H . CvStii. Redaktori:
B. «Iselit, K Uept, H. Ati»-
dfBbtrgs. Ridak€ij89 tdme:
Gimbiai/Don PosUtdi 79,
(tilra&i» 84).
iMums ciņa ar krieviem
nebūtu visai sma
sak^ amerikāņu Kdotāji
ASV atombumbu eskadriļas novietojušās
Anglijā U E pastāvīgu palikšanu
»W anerikft^ Mom m p t o «ēku personāls Iekārtojies lils ^
tai «mrodromoB AnglijS ns ptMUgu ūaSLvi, ^ ,^ewBweek^» iMNm
Hiio B-29 tnnbvdhi gmpas, k n i ^ pievienosies drizmnl viesa vte-i
j š o t e i ^ B-29S ar paīgns iMidas ddneflem nn C-54 y^imfli»tiS jām turpina apmētāt smagām sprāgstbun^ām. Kopš SI gada janvāra Burtona atmodusies jaunai dzīvei. Vz 48 kvadrātjūdžu platības saceltas jaunas ķieģeļu ēkas līdzšinējo baraku un telSu v i ^ tā. Amerikāņu lidotājiem un per-scfcālam no ASV ierodas ģimenes. Izbūvēti kinoteātri, bāri un kali/* Tālāk* korespondents apraksta; ka B-29 novietojumi ari citur ttdc paplašināti. Jaunus lidlaukus ASV bumbvežu vienībām iekārto Skul-torpā, Marhamā sun Lēkenhisā. Tur jau ieradušās W. un 509. bumbvežu gpuipa. ,yĀlums atkal radusies laba, droša sajūta, k:<^^irfe dļstjei^^^ nas redzam siorc^otc» amierikāij^^ btrnībvežus," sakot ai:ļt&1ēji^^^^ a ^ ^Tie soneļTBcāņ^u lidotljua m^^toati ar Vi/^ākb šit^Sifti uā "rtiBsmiitebu. Paši ASV lidotāji, kā tov uzsver: Vanderšmits, mierīgi un Hetiāļd savā j^arpā pārrunājot nākotni, kad tfetn varbūt vajadzēšot satikties virs mākoņiem ar krievu strūklas iznicinātājiem un 3-29 kopijām, ko Padomju Savienība tagad ražo Helā akaitā. ,^Mēs domājam, ka, sadarbībā ar angļu iznicinātajiem, kas pašreiz i r ātrākie, labākie un vissmagāk apbruņotie pasaulē, cīņa ar krieviem nebūs pārmērīgi smaga," teikuši amerikāņu piloti-virsnieki 6000 demonstrē pret padomju terrora Jauns tizbmkums DP Apvienotajās Pi^ljušās nedēļas beigās Apvienotajās Nācijās nācās no^usities jaunus! uzbndnmius pārvietotajām personām, kas atradušas patvmunu Vācijā. Austrijā vai ItaMjā. So uz-bn& umu autors IHja polu del^āts, kas afeārtpja ,.savu tēvu un skolo-tāju** vecu veCos argumentus. Viņš pārmeta rietumu demokrātijām, ka tās kavējot pārvietotās personas re-patri^ ies un ar varu aizturot viņas nomethēs. ļ Lielbritānijā pārvietotajām personām iestrādājot „vergu darbi**. BP, tur dzfvojot neciešamos apstākļos m patiesībā līdzinoties ieslodzītiem. Polu ddegāta apvainojumus asi noraidīja britu pārstāvis. „Sādas valodas mums nācies dzirdēt jau daudzkārt," teica viņš, ironiski smaidīdams. „Tā ir veca pasaciņa, ko katrreiz atkārto jaunā variādjā. Kāpēc DP neatgriežas mājās, to tās laikam vislabāk zina pašas, jo kas reizi iebaudījis despotismu, tas vairs nav piedabūjams iepazīties ar to otrreiz. Kā dzīvo pārvietotās personas Lielbritānijā, tas nevienam nav nekāds no^ēpums, jo pie mums nometnei i neierobežo dzeloņsttepuļu žogi.*« Tikpat asi austrumu bloka argumentus noraidīja arī Eleonora Ruzvelte. Viņa norādīja, ka ASV uzņem DP nevis reklāmas nolūkos, bet lai patiesi palīdzētu Jiem nelaimīgajiem ctlv%iem. ?kh Immaieln demofistradļa Sl^ S v ē t ^ otaraiņa Culanbansenes lumeini StiiljgM6 notfka tespaldi-gi^ pirvMoto pmomi danonslridjas prei Padomju Savtoilbaa IernH ra Aia^romeinM im B a l ^ valstis un prei dlvekn m w v d ^ i n l d - nāSana un depoi^usUām. Vidiik n ^ 6001 DP — MvieSI, Uelitvlešl fgaiiņi, ukraiņi, ķitevi, po|l, armēiA ēechi nn dta ap^deslo tauta pfo-stSvft pideējfis platts nkratņn n o n i ^ torfiloriJ&. lai vērsta pasalta uzmanība uz to traģēdija, kaa nfurisfadte aii ēuhš prMdOam. LalvteSl 1^ no RsUngemas, fi^enbuchaa, FtiMiacIias on Svibo-Ondndea. Ap im eslingieāa protesta demonstrftcljaa MM ieracHa ^vos apec^vO-Rimātljtt triblhes abās pusēs bija uzcelti altāri, pie kuriem notika katoļu un pareizticīgo aizlūgumi. Tad tīiblnē kāpa prāvests Valters, kas vācu valodā visas garīdzniecības virdā apsūdzēja padomju režīmu necilvēcīgajā terrorā, masu deportācijās im slepkavībās. Simti tūk-slpši nevainīgu c i l v ^ aiziet bojā aiz dzelzs priekScara vienīgi tāpēc, ka tie grib ttcet Dievam un ntevar samierināties at komunistisko režīmu. Prāvests runāja ļoti aizrautīgi un ar lielu pārHecibu. Viņa vārdi dziļi aizkustināja ne vien pašus de-m< mstrantus. bet arī daudzus viesus, kas bija ieradušies, lai noskatītos protesta sarīkojuma norisē. Pēc prāvesta ar notikumiem Austrumeiropā un Baltijas valstīs angļu valodā teiktajā runā klātesošos iepazīstināja LGP loceklis K. Kalniņš, Viņš runāja visu nāciju vārdā. Klausītājiem vēlreiz acu priekšā paslīdēja garām baismīgās ainas no baigā gada: apcietināšanas, spīdzināšanas, NkVD m depor^ci^. Kad Kalniņš runu 1>ija beidzis, 6000 cilvēku spontāni pacēla rdcas im zvērēja, ka viiE^ teiktais ir patietiba. Gandrīz pēo divi ar puš gada Uga on intensīva darba svētffien ame-ribiņu mUitSrais gid>ernātors ģenerālis KleJs atstāja l ^ a on IttoA-Sīnā devās uz Savienotajām Valst&n. Tempelhofaa ndlaakS viņš vēl pieņēma amerikāņa vienību parādi, pste&^mles tSm par sadarbība. KopS ar ģen^erāli KleJn aizlidoja ari viņa kundze on Šoferis. Ar ģeii[eHl|a KlcJa aizbraokSanu noslēdzies svarigs posms Rletnmvācl^ attlsHbi. Tagad sekos Jaons periods, ko p a l i ^ veldi^ ģenerite Hibners luī vWk ame-r& aņa augstai kmiylsārs« Pēc tam sdcola atsevl^o nāciju pārstāvju rumis. Latviešu vārdā uzstājās J. Lal>svlrs. Līdz šim no Latvijas jau deportēti mooo dlvē-k u Pastiprinātā koUektīVizādja im masveidīgās apcietināšanas do* māt, ka jau tuvScfi nākotnē spaidu kārtā uz Sibīrijas taigām un mūža* mežiem, uz pcāārajiem apgabaliem un mongoļu ttd^ešiem aizveda vienu trešdaļu no visas latviešu tautas; Pēc runām 6000 d l v ^ vārdā pieņēma protesta rezolūdiju, ko iesniegs atttecf^m iesttdēm. Tajā teikts, ka no zemēm aiz dzelzs pridcškara pēdējos gados deportēti vai noslepkavoti apmērāmi 16 miljonu nevainīga bllvScu. Ja n e n l ^ palīdzība no ārienes, daudzas tautas iznīcinās pilitigl Turpat Cul^idiauzenes nometnē notOca ar! preses konference, kurā piedalījās Denas, ,J)ie Neue Zeitung", Stutgartes un citu vācu laikrrfcsta pā?stāvJĻ Visu sarīkojuma norisi f O ^ j a „Wo^en8chau" un Id^ itraucs. V^dcarā Stutgartes raidītājs 15 minūtes veltīja pāsrvte-toto personu protesta* aarScoJumamv Kad bija iaakanējuSas runas, k t - ^eSi slēgtā ierbīdā pa ēetri devās uz stadju. Ap Idlmetru garais gājiens ar, p r o t ^ s a i & l i em un karo-g i ^ š f t j^ tieSftļ^ tajā rikfiņi. Viss sarfttojtimš norītajās pri^tmīgā kārtībā, bez jeA^diem incidentiem vai sadursmēm. s. ā '•••JV' SANGHAJA DEG SĀKUSIES PČDfiJS OFļEŅSiVA PAR ĶINAS LISlAKO PILSĒTU IfidS kaaja par Saitighajas pilsēiu sākusies. TiMab nacionālisti kā komfinisli vienbalsīgi ziņo^ ka S! ir smagākā kaaJa kc^S pirms 26 dienām sākās iaagtsē ofensīva, AbSs pasēs kopS pagājušās sestdienas, kad komunista spēki ar Uda plapfiU atspieda naotonāllstus uz pilsētas Pēdējo aizsarddbieig llnijņ S a n g h ^ nomalēs, kritiuSl vismaz 10.000 kardvjaon virsnieka. No abām pttsēm kaujās piedalās ari lidmašīnas. Vlsniknāl^ eiņBB risinās pie Vangpū upes grīvas, kar nadonā- Mstl cenSas patifirēt atvērta vlenlfo a&āpSanās ceļa no Sanghajas. Pilsētā ķrit graibātas. Priekšpilsētas atkopjoties n^onāllstl aizdedsdnā-an deg ari artilērijas sašautie nami pilsētas o e i ^ korespondents ziņo. ka svētdien virs Satitghajas reizēm bijušas redzamas ļldz; 200 mašīnas, kas savā starpā Ib^Inljušas gaisa kaujas. Nacionā- IM* lielajos Sanghajas centra dzelz-betona debes^rāpjos ierīkojuši īstus cietokšņus un, liekas, tiešām ^ b sekot pilsētas komandanta uz-sa\# vunam „aizstāvēt Sanghaju tāpat kā Staļingradu", ; Svarīga attīstība risinās arī pie Čehtrālķīnas atslēgas — Hankovas, kur līdz šim komunistiem nebija izdevies pāriet Jangtsē upi. Lai gan komunisti austnmios no pilsētas bija' pavirzījušies turpat 200 km tālāk uz dienvidiem un tā aizgājuši Hankovai garām, turienes lielais nacionālistu garnizons kavēja komunistus attīstīt viņu ofensīvu uz Kantonu un Honkongu. Tagad komunistiem pēc īsas kaujas izdevies Hankovu leoiemt un to rokās kritis lielais dzelzceļš, kas no Hankovas tieši uz dienvidiem caxir Cangšā un Censienu ved iiz. Kantonu un Honkongu. Pēc ziņām, uz šo svarīgo Dienvidķlnas ostu tagad traucas d i - ^ komunistu uzbrukimia ķīļi — \dens no Fidcienas provinces un otrs gar dzelzceļa līniju no Hankovas. Hoņkonga vm Kantcma i r pēdējās lielās Ķīnas pilsētas, kas vēl nav kritušas komunistu rokās. Mao Tse karapulki gan šimbrīžam no ^em centriem atrodas vē^ ap 800 km attālumā, bet nav sagaidāms, ka na-cionSisti kaut kur ceļā nopietni varēti! Icomūnista ofensīvu apturēt. Sācies pēdējids cēliens cīņā piar Sanghaju. Lai gan vēl pinns 10 dienām likās, ka komunistu galvenais trieciens uz lielo 6 milj. pilsētu n ^ tiks virzīts un Sanghaju i)ametīs aizmugurē ielenktu, līdz tā padosies. pagājuSās nedēļas sākumā komunisti, šķiet, aiz tīriem propagandas iemesliem pagrieza trīs arml- Jas un savu smago apbruņojumu pret Sanghaja? labi izbūvētajSm aizstāvēšanās līnijām. Cīņas paif Pirmo^ aizsarcķlbas loku ap 80 km no pilsētas ilga četras dienas. Kad komunistiem izdevās izlauztlesi pie. Kaiļinga^i un Vuhū abās pusēs pilsētai, nacionālistu pretestība samē* Htri sabruka un pilsētas aizstāvji atkāpās uz Sanghaju, novietojot sa^ vas labākās divīzijas gar Vangpū kuras krastos augšpus un lej^ PUS pil9ētai izbūvētas īstas „Mažin6 līnijas". Pirmos triecienus uztvē-i'a, bet komunistiem pievedot šmaugo artilēriju un laižot darbā baclo-nāilstiem atņemtās amerikāņu B - l t jidojošos cietok^us, arī tur vairā* kās vietās valdības karaspēku izsita, ^ tas, nodedzinot pri^pilsētas, atkāpās uz Sanghajas centru. Pēdējas toler^ŗamma? vēstī, kA pilsētā katra civīL^ satiksme pārtrauca, iejās notiek apšaudīšanās, un iedzīvo* tSji sabēguši pagrabos. Angļu un amerikāņu kara kuģi, kas atradās Vangpū upē netālu no Sanghajas, to atstājuši un devušies uz Jangtsē grīvu; lai izvairītos no komunistu artilērijas un Hdmašīnām, kas parādījušās neredzēti Mela skaitā. AP • Zīmīgus vārdus, ģecierālim Kle-jam aizbraucot, pateica Hand)urgas senāta prezidents Vilhelms Ķal-zens: vienmēr bijuši aizi^ri^- dumi un neuzticība pret ģeneiļi-ļiem. Bet kad es pirmoreiz sastapu ģenerāli Kleju, man vajadzēja mainīt savus iizskatus, jo viņš bija valstsvīrs." Vairāk nekā divu gadu laikā ģenerālis Klejs pierādīja, ka viņš i r sHcsts un neatlaidīgs daite veicējs, labs diplomāts un ari liels cilvēks. Daudzi nemaz nezina, ka Klejs par visu vairāk ienīda formālismu, ^ekas ceremonijas \m titulus. vienmēr jutās nepatOcami pārsteigts, kad. ienākot preses konferenču telpās, žurnālisti cēlās kājās. Jau durvīs būdams, ar draudzīgu rdcas kustību ģenerālis mēģināja novērst šo ceremoniālu, lūgdams visus pidikt savās vietās. Pret vācu titulu mnestibu ģenerālis Klejs tomēr cīnījās veltīgi. Tāpēc viņā v i sus mini^ru prezidentus, arodbiedrību pārstāvjus, Bonnas parlamentāriešus un augstākos ierēdņus sauca par doktoriem, par ko vienmēr uzjautrinājās ģenerāļa līdzstrād-nield ' Ģenerāla Kieja kabineta durvis milzīgajā I. G. krāsu koncerna pārvaldes ēkā Frankfurtē vienmēr bija visiem atvērtas. Uz tām atradās pavisam vienkāršs uzraksts „Ģenerā-lis L. D. Klejs", ieeja caur telpu 130 D. Te apmeklētājus pieņēma ģenerāla adjutants pidkvedis Iecelts A S V augstais komisārs ai No Vašingtonas svētdien ziņoja, ka Pasaules Bankas līdzšinējais prezidents Džons Mekklojs paziņojis savu piekrišanu doties uz Vāciju par AiSV augsto komisāru. Kā zināms, prezidents Trumens jau ilgāku laiku pūlējās Mekkloju pierunāt, lai viņš šo pdsteni uzņemtos. Mekklojs ir ASV loti pazīstama personība ar ārkārtējām zināšanām saimnieciskās lietās. „Newsweek" izsakās, ka Trumens cer loti daudz no Mekkloja darbības ne vien Vācijai, bet Rietumeiropai vispār. Londonā apstiprina ziņas, ka par Anglijas augsto komisāru Vācijā nāks līdzšinējais militārgubemātors ģen. Robertsons. Stampa. Citācū nebija nekādu šķēršļu. Savienoto Valstu au^Scā pārstāvja Vācijā apmeklēšanai. Nav patiesi apgalvojumi, ka ģenerāli Kleju vienmēr rūpī^ apsargāja, ka viņš brauca v i e n ^ militārās policijas pavadībā, kas. sirēnām kaucot, ielas nosprostoja pārējai satiksmei. Pie L G. koncerna pārvaldes ēkas stāvēja t&ai divi MP, un lielajā Kadills^ā bez ģ^jerāļa Kleja atradās vienīgi šoferis un adjutants. Ģenerālis Klejs ari citādi nedzmsm-toja nekādas priekšrocības. Kādas pieņemšanas laikā pie viņa pienāca adjutanta tm klusi paziņoja, ka ģenerālim nākamajā rītā jāceļas augšā pdksten 4, led izmantotu vienīgo brīvo lidmašmu, kas «devās uz Berlīni. So paziņojumu bija dzirdējis ari kāds vācu viesis. Vēlāk vācieši ļoti brīnījās, ka amerikāņu militārajam gid)emātoram nav speciālas lidmašīnas, kas būtu pastāvīgi viņa ricībā. (Bdgas 3. la{)|).) UN lēmtims par Itālijas kolonijām UN politikā komisija piektdien pieņēma lēmumu par Itālijas kolonijām. Ar 34 pret 16 balsīm, atturoties 7, nolēma, ka Kirenaika tidc nodota Anglijas pārvaldīšanā, Fesā-nā noteicēja būs Francija, bet T r i - politānija ar 1951. gadu būs Itālijas pārvaldīšanā. Ari Somālija paliek Itālijas pārvaldē, bet Erit-reja, atskaitot tās rietamu provinces, nāk Abesinijas kontrolē. Eritre-jas rietumu provinces pievieno Sudānai. Sis lēmums visumā atbilst britu — itāliešu savstarpējam nolīgumam par Itālijas bijušo koloniju sadalīšanu. Ar UN politiskās komisijas lēmumu šimbrīžam apmierināti visi, atskaitot Tripolitānijas arābus. H e jau pielrtdien Tripolē, Goriānā un Girsā sarīkoja demonstrācijas un nemierus. Sestdien izsludināja ģe-nerālstreiku. Tripoles galvenajās ielās notika sadiu^mes starP,demonstrantiem ūn policiju. Pēdējā bija spiesta šaut pūlī. 6 arābi nogalināti un 14 ievainoti. Bez tam policija meta asaru gāzu bumbas im tikai pēc vairāku stundu cļņas nodibināja kārtam. Arābi protestē pret Tripo-litānijas nodošanu Itālijas pārvaldē. Vēlēšanu komēdija Ungārijā, Bulgārijā un Rumānijā Svētdien Ungārijā notika trešās parlamenta vēlēšanas. Kā jau tas aiMStrumos parasts,. figurēja tikai viens maksts, kas apvienoja piecas tā saucamās „tēvzemes .frontes* partijaa. Vēlēšanu lokālos nepielaida nevienu rietumu žurnālistu. Britu sūtniecība lūdza ārlietu ministrijas «tlauļju nosūtīt četrus novērotājus. So lūgumu noraidīja, moUvējot, ka tā būtu «iejaukšanās Ungārijas iekšējās lietās". Vēlēšanu priekšvakarā ministru prezidenta vietnieks un tmgāru komunistu vadonis RakoSi radio runā aicināja iedzīvotājus «apliecināt savu uzticību v£ddH)ai un akceptēt tās turpmāko jpolltiku". Nav šaubu, ka komunisti So «apliecinājumu" ari saņems, jo balsošanas zīmītes b l ē šanu komisijas klātienē vajadzēja ielikt aploksnē un iemest urnā. Daudz labāk nodrošinājušies bulgāra komunisti. Svētdien iedzīvotājiem vajadzēja ievēlēt apmēram 45.000 lauku pašvaldību locekļti. Centrālā velšanu komisija pazhļio-ja, ka derigas būs idsas balsošanas zīmītes, vienalga, vai tajās izdariti kādi labojimd, svītrojumi vai ari ierakstīti saukli. Praktiski tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav ndcādas iespējas izteikt kaut vai savu pasīvo pretestību pašreizējam režīmam. Rumānija svētdien vēlē^ tā saucamos „tautas tiesnešus". Tās ir personas, kas uz ātru roku apmācitas jurisprudencē, bet jo sevišl^ marksismā un leņinismā, kuŗS māca spriest tiesu ' pēc «revolucionārās sirdsapziņas". KARDINSUS MmCENTI GARiGI PILNĪGI SABEUCIS Kardināllm Mmcentl, kas izcieš sodu kādā Ungārijas cietumā, pēdējā laikā p i k i l ^ sabrukuši, nervi ziņo itāliešu telegrāfa aģentūra „An8a". So informāciju apstiprina ari Vatikāna raidītājs. Kāds ungāru ārsts, kas valdības uzdevumā izmeklējis kardināli un kuram laimējiei? izbēgt uz Vīni, paskaidrojis, ka Mincenti veselības stāvoklis ir pilnīgi bezcerīgs. Kardinālis vairs nespēj sakarigi domāt nedz runāt. Rodas tāds iespaids, ka viņš ir ga-rigi sabrucis. Kardinālim loti grūti elpot, un viņa mute visu laiku atvērta. |