Bavarijas Latviesu vestnesis, September 17, 1949

              Tu
\ , ff
Pas
Kremli
un
nu oleoiiv^
" «I» kurti.
esot pfe,
|W Iŗontei
wDa oivl iH».
^ ja ^en ko,
ļ^f, napletni
^ar pamatīgu
f» programmi
adu». Sinl ap.
I nletuttfiieku
pūSot pasaulei
tfiviri domi-
[pasaules kan
^«tleg BaJtt.
latītos tftUk.
is neat.
[abūl; pde ma-ļs,
ar kfidlem
-SJlinUot pa.
[plomati pa«
wmēr ar Tīto
tā dienvida
. . bolkvūi
[esfikSot Bet
vērsfšotiesar
tad tā būšot
saules kara
aprindās ail
vijai uzbrūk"
omju savien
Iespējas, ka
Ju. Tis le*
novestu
rietumu
vai
I arniija va«
kumā. Droil
bQtu Kiem*
a, fiulgSrija,
Ja tāda mi*
ātrus panfi-pieņemt,
ka
as** piedali-ņfits,
ka viņa
la—ap6OO.000
'ilnāt lldil
. no labfika*»
joslavu avii-tot
ari smago
itārUetpratejl
sekmīgi alz«
iešajiem kai*
•mijas velt-īsā
laikS.
ļa pēkSņl li*
kavētu Ri^
:op5ano8 un
spēku IMi-ijot.
ka ut-lOi
tiešs, n«-
Rietumnieku
tas vārgtu
icijafs uzbru-ibrlkfim
tm
ASV, sar;
pašā laik&
Bez tami
tfldaī ne-imbu
sltļf:
;piesU sākt
5t pasavle;
Āzijai tad
;u rok§s un
Īsai Eiropai
:ijā. Franau
ka ja Ko-
Izs aizkara
I būšot liķ-intelektuS-
[pas poKtif
' ka ja At-išot
spiestas
I sevi ail-
Ikliem. tad
\ saistīta ar
fimnieci^f
pierikai J j .
Ivu tagadē­ja
dēlf^;
ļiovums ta-fko
poļitls-
Ptāra kon­ts
vaditSii
[savu firPj;
lejas Pf
pas po^*
prinotie«
sies pa­liem
I •••••;(,:,••,. .''.V-ļftjjSj^
l4itviaD NcOTpaper
^Mļ^ tmder EUCOM avU
^^TpivliU» Autborlsation
TODP ^ Publisher
^Tļ^ttOfi Valdemārs Lsm-
1 ^ K0itaigen/K.. Brelte 8tr.
rJ^Pilnter: ūtogeheuer &
!Zef. Lodwlgrt)urg. KOmcr-
T i i . pUbllBhed twice weekly.
^* Clrculatlon u.ooo.
Nr. 92 (316)
Sestdien,' 1949. g, 17. sept
Iznfilc tieSdlen&s an sestdienas.
Izdevējst: LatvieSu Centrāla Ko-mlteJa.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv, red. vietnieki;
M. C\āltl8 un A. KiavsoDS. Re­daktori;
A. BolStelns. Fr. Igals.
J. JSkiibsons, B. ĶlseUs. H,
Mindenbergs, A, Ozols.
Ralsters. L. Svarcs. Redakcijas
adrese; EfiUngen/N., Brelte
StraBe 6 — 5. telefons 17339.
Griekijos rīcība
Vai jauns aizde­vums
Jugoslavijai
gdliade (F). — AFP ziņo no BeV
ka tuvākajā nākotnē Jugo-
Ssvijf Šaida Ierodamies Itaļu finan-h
IpedāllBtu Kastlļonl, kas paSrelz
o ^ s Savienotajās valstis. Labi
ļotonn^as aprindas izsakās, ka viņš
itvedfs maršalam Tito jaunus
nolikumus ^ par aizdevumiem
JgV. Ir runa par to, ka ek^rta
tajl0Q)orta banka gatava piešķirt
Jttgosļavijai tālākus kredītus 25
jnilj, dolāru apmērā, pie kam vairā­kas
amerikāņu privātbankas ar mie-jtt
dot 35 mllj. dolāru. Pirms doša-ris
uzASVKastlļonl pieņēma mar-jilsTlto.
Romā viņam bija apsprie­des
ari ar Itālijas ārlietu ministru
grSfuSforcu.
Kāds Jugoslavljas valdības pār-itivis
trešdien paziņoja, ka jau tu-vid
laika Belgrade publicēs pierā­dījumus,
ka Eajkas process Ungārijā
kucēnēts. Kā zināms^ blj. ungāru
Irllettt ministru tiesā par spiegoša­nu
un par sadarbību ar JugoslaVlju,
lai ģSztu Ungārijas pašreizējo režī­mu.
Slnls dienās Jugoslavu komū-aiittt
partijas orgāns Borba publi-dyis
BrlļetU vicemlnlstra Beblera
rakstu, kuŗ^ viņš pārmet Padomju
lavienlbai, ka tā ar savu Izturēšanos
Grldķijas un Trlestas jautājumā
^kāpusi ne vien pārējo valstu
Itarptautlskfis tiesības, bet ar! UN
diartu. ,,Vēl rnav pienācis īstais
laiks," raksta Beblērs, „lal ^publicētu
visu, kas noticis Jugoslavljas un
Padomju savienības starpā poHtls-kajft
laukā/' Beblers uzsver, ka
Ha^va nav ļāvusi Jugoslavijai
nevienu brīvu akciju ārpolitikā, ie-kSm
to^ nebūtu apstiprinājis Krem-
% Pati Padomju savienība turpre-am
]ott bieži atrisinājusi jautāju-mui,
kas interesē Jugosjavlju, ie-prl^
miM nešazl!idti«š m
(radi.
BIg ar! komunistu
vadoņu deli«..
Atēnas draud
ļa atkārtosies
A t ē n a s (D). <- Qrlfiķt|as ministra preddents Dimedess k ^ en
ondāli paskaidros ka viņa valdība laUetoa Apvienoto nāeUn eliartas
ot pantu, Ja no Albānijas notiks kāds provokatorisks nabniknms vai no
turienes lepmdia i»urtiAiL Afinisko prezidenta domas cetnrtdien at­kārtoja
ari kāds valdības i M i v i s , kas izvadīja ārUeta ministra Tsal-darisa
os Ņujorku. Udlanki preses pārstāvjiem viņi paskaidroja, ka
Tsaldariss Ifigs Apvienotās nācijas pēc atļaujas iedzīvināt chartas 51.
pantu. Grieķijas kara ministrs, kas pašreiz uzturas Londonā, savukārt
izteicās, ka nzbrakuma gadījumā grieķu armija vajās pretinieku Udz
viņa izejas vietai n kā grieķu komunisti galveno atbalstu Udz Sim
saņēmuli no Albānijas, kara ministra paziņojums nodmē, ka grieķi
nopietni apsvērall iespēja l€@o|ot Albānijā.
Ubeka (E). — Britu okupācijas
lest&des ziņo, ka šinīs dienās no
padomju Joslas uz Rletumvādju
pSrbSdzls vācU komunistu vadoņa
HakSa Relmaņa dēls Jozefs. Aprīli
viņš atgriezās no Padomju savienī­bas
gOsta un iestājās Austrumvācl-jas
policijas dienestā* ,JCad es re-dz
§Ju, kādiem nolūkiem krievi ap­bruņo
un apmāca policiju,'' paskaid­roja
Jozefs Relmanls, „es nolēmu
bfigt" Relmanls juniors lūdzis britu
iestfiiu aizsardzību. Ceturtdien viņu
IdmaŠInā no Berlīnes pārveda uz
Ltelbrltfinljas okupācijas joslu.
8UVAKIJA SXKUS;KS KATOĻU
GARĪDZNIEKU APCIETINĀŠANAS
Mģa (D). —Ap pārstāvis ziņo no
Prāgas, ka šinīs dienās Cechu slepe­ni
policija apcietinājusi ļoti dau-tos
slovaku katoļu garīdzniekus.
Apcietināto skaits pagaidām nav zi-nfims,
jo to rūpīgi slēpj. Slovaku
komunistu partija saņēmusi no Prā-
|as rīkojumu rūpīgi uzraudzīt katru
«arldzņieku, sevišķu vērību veltījot
tam, lai nenotiktu ekskomunikācijas
akti. Ja kāds garīdznieks izrādītos
vainīgs, par to nekavējoties Jāziņo
««penajal policijai. Vainīgo tādā
«adījumā leslodzišot cietumā līdz 25
iadlem.
Pāvesta ekskomunikācijas dekrēts
sinis dienās sagādājis nepatikšanas
^ itāļu komunistiem. Neapoles ap­kārtnē
miris kāds partijas biedrs,
ko korpūnisti vēlējušies apbedīt ar
oaznīcas svētību. Turienes prā­vests
tomēr noslēdzis baznīcas dur-
Jja un komunistus nelaidis iekšā.
Tad viņi durvis uzlauzuši un apbe­dīšanas
ceremoniju sākuši paši, zva­not
zvaniem un spēlējot ērģelēm.
Stiprākas policijas vienības komu­nistus
no baznīcas atkal padzinušas.
KARA MINISTRIJAS VIETĀ
ARUETU MINISTRIJA
f^nkfurte (F). — Sākot ar 20.
^^Ptembri pārvaldi Rietumvācijā no
ASV kara ministrijas pārņems ār-netu
ministrija. Svinības notiks
aj»erikāņu augstā komisāra Meklo-
|a mītnē. No Vašingtonas sagaida
^rodamies armijas ministru Greju,
kas būs varas oficiālais nodevējs,
fa pec četriem gadiem Rietumvāci«
ja no militārās pārvaldes pāries
,^vilajā, jo līdzīgi akU parc^dzēti ar!
wittt un franču okupācijas Joslā.
BBC ziņo, ka grieķu valstsvīru
deklarācijas radījušas nopietnas ba­žas
Apvienoto nāciju aprindās. Jau
pirms kāda laika Atēnas informēja
Vašingtonu un Londonu, ka Jaunas
provokācijas gadījumā grieķu nacio­nālais
karaspēks vairs nere«pektēs
Albānijas robežas. Savienotus val­stis
un Lielbritānija toreiz lūdza
Grieķiju atturēties no nepārdomāta
soļa, kas varētu radīt daudz lielāku
katastrofu nekā sākumā liekas.
AP pārstāvis ziņo no Atēnām, ka
grieķu valdība šoreiz nopietni ap­svērusi
savu ticību. Turienes poli­tiskās
aprindas domā, ka Iebruku­mam
Albānijā nesekos Padomju sa­vienības
intervencija, jo Maskava
karam nav vēl sagatavojušie». A l ­bānija
bez tam atrodas izolētā stā­vokli,
ar ko Padomju savienībai ie­spējama
satiksme vai nu gaisa ceļā
vai pa Jūru. Oficiālā Iesniegumā
Londonai un Vašingtonai grieķu
valdība toreiz norādīja, ka pēc cī­ņām
Gramosa kalnājā \m Vlcl ra­jonā
nacionālā karaspēka virsnie­kiem
tikai ar grūtībām nācās attu­rēt
karavīrus no iebrukuma Albāni-
\h stāvoklis sevifiķi saspīlēts bija
tai bridl, kad no albāņu territorijas
griēķtt karaspēku apSaudiJa ar ar»
tllērijti.
Apvienoto nāciju chartas 51. pants,
uz ko grib atsaukties grieķu valdī­ba,
nosaka, ka katrai valstij tiesība
izmantot individuālas vai koUektl-vas
aizsardzības līdzekļus. Ja pret to
vērsts uzbrukums, kas apdraud pa­saules
mieru. Par Slem pašaizsar­dzības
soļiem Jāziņo vienīgi Drošī­bas
padomei. Ārzemju laikrakstu
pārstāvji ziņo no Atēnām, ka val­dības
lēmumu iznīcināt provokāciju
perēkli Albānijā atbalsta visas poli­tiskās
partijas, prese un visplašākie
tautas slāņi. Grieķu laikraksti Jau
ag>āk atkārtoti prasīja drastiskus
līdzekļus, ja no Albānijas pāri Grie­ķijas
robežām zemē atkal Ieplūstu
nemiernieki. Spriežot pēc līdzšinē­jās
Informācijas, ko apstiprina ari
grieķu kara ministrs, Albānijā pa­tvērušies
ap 800 komunistu, kuriem
Izdevās izlauzties no aplenkuma
Gramosa kalnājā.
Vācu ziņu aģentūra vēsti, ka Grie­ķijas
ārlietu ministrs Tsaldariss, ļe­kām
doties uz Ņujorku, apspriedies
ar amerikāņu un britu vēstnieku.
Abiem diplomātiskajiem pārstāv­jiem
viņš esot paziņojis, ka Grie­ķija
rīkosies pēc UN chartas 51. pan­ta,
ja no Albānijas territorijas at­kārtosies
uzbrukums. Informētas
aprindas Izsakās, ka abi vēstnieki
ieteikuši Atēnām mērenību, Jo sa­dursme
ar albāņiem varētu izraisīt
katastrofu. Amerikāņu prese sakās
zinām, ka arī ārlietu ministru ap­spriedēs
Vašingtonā Ečesons ar Be-vinu
vienojušies, ka Grieķljas-Al-bānijas
konfliktam nekādā gadīju­mā
nevajadzētu ļaut attīstīties līdz
Krievi sjatavo
V ieročus Vaciļi
Berlīne (E). — Britu licencētais
Berlīnes laikraksts Sozialdemokrat
ziņo, ka krievi vāciešu pamestajās
Doras fabrikās pie Nordhauzenas
atjaimojuiii V ieroču ražošanu. Par
strādniekiem tur nodarbinot kon­centrāciju
nometņu ieslodzītos. So
piespiedu strādnieku skaits pašreiz
sasniedzot 5000. Par techniķiem un
inženieriem Dorā strādājot tie vā­cieši,
kas, krie^nem okupējot Aust-rumvāciju,
palikuši padomju joslā.
Pēc Sozialdemokrat informācijas,
fabriku padomju iestādes hermētis­ki
noslēgušas no ārpasaules. Tikai
laimīga gadījuma dēļ kādam strād­niekam
izdevies pārbēgt uz: rietu­miem
un informēt par jauno rosibu
Noidimuienā.
atklātai sadursmei. Ja tā draudētu
notikt, abām lielvalstīm vajadzētu
aktīvi iejaukties un ierosināt visu
kompleksu apspriest Apvienotajās
nācijās. , ^
Ka līdzšinējās uzvaras Grieķijā
tomēr vēl nenodrošina mieru, lie­cina
karaļa intervija, ko viņš deva
New York Times pārstāvim. Lai
gan komunisti Grieķijā sakauti, pa­skaidroja
karalis, vli;^ tomēr neris­kē
dot pavēli par karaspēka demo-bllizēšanu
tik Ilgi, ļekām nebūs no­drošinātas
robežas ar Albāniju un
Bulgāriju. Arī amerikāņu militārās
misijas vadītājs ģen. Dzerošs Fllts
domā, ka īstal^ miers Grieķijā vēl
nav nodrošināts. Ap 9000 komunistu
Albānijā; kā ari mazākas vienības,
kas paslēpušās Vldusgrieķijas kal­nos,
joprojām rada draudus.
Pagaidām nav zināms, vai Grie­ķijas
valdība savus draudus Izlietos
ari praksē. Ja tas tomēr notiktu,
daudzi militāristi, kas noskaņoti pe­simistiski,
domā, ka grieķu iesoļo­šana
Albānijā varētu Izraisīt trešo
pasaules karu. Jau prestiža dēļ vien
Padomju savienība nepieļautu sev
padevīgā Hodžas režīma gāšanu.
Bez tam Kremlim tad. varbūt uz v i ­siem
laikiem būtu Jāatmet sapņi
par LlelmaķedoniJas |lblnāSanu.
kas līdz ar to pārvilktu svītru ari
ilgi kārotajai pieejai Egejas Jūrai.
ojumus
turpina pieņemt
gtonā vēl
Līdzšinēja kvote vēl ir 40.000 brivu vietu
DP KOMISUAS KOORDINATORA EIROPĀ £. SVADRILU PASKAID­ROJUMI
LCK PĀRSTĀVJIEM FRANKFURTE
Lid noskaidrotu vairākus Jautājumus, kas s^tās ar emigrāciju uz
ASV, LCK priekšsēdis a Klarks kopā ar LCK labklājības nozares va­dību
J. Lavenieku nn LCP sekretāra B. Greizi 13. septembri ieradās
Frankfurtē pie ASV DP komisijas koordinatora Eiropā E. SvadrUli. V^-
rāk nekā stundu gafajfi sarunā mūsu cenkāio iestāžu pārstāvji dzlr-dē)&
E. SkvadriUi domas par izcejoSanas iespējām tiem tautiešiem, ku­riem
vēl nav saņemU galvojumi par pēdējo skriningu Gronā, papildus
galvojumiem gados, vecajiem un darba spējas zaudējušajiem, par izre­dzēm
uz DP likuma paplašināšanu, ASV nostāju mūsu bij. karavīru Jau­tājumā
un iestāžu nostāju denunciāciju lieta.
Vaicāts par izceļošanas iespējai
Cerības uz ^^ieguldftā"
DP likuma
apspriežanu
Vašingtona (SS). — Demokrātu
senators P. Mekerens (McCarran),
ASV senāta Juridiskās komisijas
priekšsēdis, ceturtdien izbraucis uz
Eiropu, lai uz vietas Iepazītos ar
DP nometnēm. Viņš nodomājis uz­turēties
Eiropā apm. 3 nedēļas. Kad
Mekerens savu nodomu paziņoja se­nātam,
viņa partijas līderis to brī­dināja,
ka Juridiskajā komisijā „ap-guluSos"
DP likuma papildinājuma
apspriešanu senāts varbūt Jau sāks
vistuvākajā laikā, nerēķinoties ar
komisijas priekšsēža prombūtni. Me­kerens
uz to atbildēja, ka viņš lab­prāt
gribētu būt klāt, kad spriedīs
par So pai^ldlnājumu. Likumpro­jekts
līdz šim „alzķēries" tieši Me-kerena
rīcības dēļ.
Dep. Pr. Voltera tautas vietnieku
nama komisijas 3 loc^Wl, kas Eiropā
tāpat uzturas DP problēmu studijai,
nedēļas sākumā apmeklēja Stut-gartl,
kur tiem bija apspriedes ar
Virtembergas mii. gubernatoru ģen.
Grbsu un viņa štāba darbiniekiem.
sākušas jaunas
apcietināšanas
S t u t g a r t e (D). — Rletumyācijas laikraksti un raidītāji ziņo, ka
padomju Joslā sākušās Jaunas apcIe tināšanas. Sis nedēļas sākumā Sak-sUā
un Anbaltē cietumos Ieslodzītas vaii^k nekā 170 personas. Viņām
pārmet spiegošanu un skrejlapu Iz plātīšanu, kurās aģitēts par Tito re-iimu.
Stuttgarter Zdtung sakas zin^> ka pēdējās nedē|ās plašas tī­rīšanas
skārušas ari SED. Apcietināti ap 2800 vienības par^as biedru.
Tīringā vien no amatiem atceltas 8(K) personas, pie kam 80 apcietinātas
par pretpadomju darbību.
Kāds pārbēdzējs no austrumu jos­las
amerikāņu drošības iestādēm pa­skaidrojis,
ka pēdējās dienās Lelp-clgā
cietumā ieslodzīti 16 SED at­bildīgi
darbinieki, 8 no ieslodzīta­jiem
gatavojušies bēgt uz rietumiem
un jau priekšlaikus ievadījuši saru­nas
ar saviem paziņām vai radiem.
Ļoti daudza^ personas Leipcigā uz­rauga
MVD, kontrolējot viņu kores­pondenci
un telefona sarunas. Dau­dziem
esot aizliegts atstāt pilsētu
vai pat savu dzīvokli. Leipcigas iz­meklēšanas
cietums esot cilvēku
pārpildīts.
Laikraksts sakās zinām, ka Erfur-tē
apcietināti sešu vācu austrumpo-licistu
radi un piederīgie. Kā zi­nāms,
šie policisti pirms dažām ne­dēļām
formās un ar apbruņojumu
pārbēga uz britu joslu. Sinis die­nās
amerikāņu joslā ieradās austru­mu
policijas darbiniece Linda Volfa.
Uzraudzības iestādēm viņa paskaid­roja,
ka bēgusi tāpēc, lai izvairītos
no cietuma. Pirms kāda laika pa­domju
iestādes viņai atļāva pavadīt
atvaļinājumu britu joslā. Bet kad
Volfa atgriezusies no atvaļinājuma,
austrumu policija viņu apcietinājusi
un atlaidusi no darbai Laimīga ga­dījuma
dēļ Volfa dabūjusi zināt, ka
pret viņu gatavo apsūdzību par no­devību
un spiegošanu.
Amerikāņu iestādes atkārtoti pa­skaidro,
ka uz Grieķiju joprojām
sūta austrumu policijas vienības.
Pēc informācijas, kas iesniegta SED
centrālajai komitejai un ko kāds
pārbēdzējs pārnesis uz rietumiem,
Grieķijas brigādei līdz šim bijuši
lieli zaudējumi 426 austrumu poli­cisti
kritumi, bet vairāk nekā 1300
ievainoti. 3 mēnešu laikā 283 poli­cistiem
izdevies dezertēt, oet 76 no­ķerti
un notiesāti uz nāvi. Lai izvai-ritos
no nezināmā likteņa Grieķijā,
ļoti daudzi policisti pārbēg uz rie­tumiem.
Tā no Gīsenas nometnes
vien robežai izdevās pārkļūt vairāk
nekā 100 policistiem.
Par poUclstu bēgšanu no Austrum-vācljas
ziņo arī britu iestādes. Au­gustā
vien angļu joslā patvērumu
meklējuši ap 300 austr. policistu.
Pēdējā laikā padomju Iestādes
pastiprina spiedienu atī pret Aust-rumvādjas
baznīcu. Berlīnē krie­vi
slēguši katoļu diocēzes laikrakstu
par to. ka tajā publicēts pāvesta
ekskomunikācijas dekrēts. Luterāņu
bīskapi Dr. Dibeliusa vadībā iesnie­guši
padomju iestādēm protestu, ka
Austrumvācijā ļaudīm liek strādāt
svētkos un svinamās dienās.
ASV apsūdzēs
Ungāriju, Rumāniju
un Bulgāriju
Vašingtona (D). — ASV āriietu
ministrs Dins EČesons kārtējā pre­ses
konferencē trešdien paskaidroja,
ka viņ5 iesniegs Apvienotajām nā­cijām
formālu sūdzību pret Ungāri­ju,
Rumāniju un Bulgāriju par cil­vēka
tiesību nerespektēšanu un par
miera ligumu laušanu. ,.Savienotās
valstis jau ilgāku laiku veltīgi iz­pūlējās,"
teica Ečesons, .^lokārtot
šo Jautājumu tai procedūrā, kas pa­redzēta
miera līgumos. Kā Ungāri­ja,
tā Rumānija un Bulgārija attei­cās
sūtīt savus pārstāvjus komisijā,
tādā kārtā vēlreiz laužot miera līgu­mus."
Varētu atzīmēt, ka par šiem
padomju satelītiem Apvienotās nā­cijas
savā laikā jau spriedušas, bet
toreiz Padomju savienības delegāts
visus priekšlikumus kategoriski no­raidīja,
deklarēdams, ka tā ir ie­jaukšanās
minēto valstu iekšējās
lietās.
uz ASV, E. Skvadrilli paskaidroji
ka DP galvenā komisijā Vašingtonk
vēl aizvien turpinās galvojumu pie­ņemšana
un līdz Sim nav noteikts
termiņš, kad to pārtrauks. Pēc viņa
vērtējuma, līdz šim DP likuma ie­tvaros
uz ASV aizbraukušas apnu
80.000 personu. E. Skvadrilli atzina,
ka līdzšinējā ieceļošanas kvote ātri
piepildās un Vašingtonā pašreiz jau
reģistrēti galvojumi turpat 200.000
personām. Jaunus galvojumus gan
vēl pieņem, bet to galvenā komisiji
Vašingtonā dara. paredzot, ka
ņāms procents uz Eiropu atsūtīto
galvojumu netiek izmantoti vai nu
attiecīgo personu izceļošanas dēļ uz
dtām valstīm, slimības, skrinlnga
rezultāta vai citu Iemeslu secībā*
Paredz, ka bez tām personām, kas
jau saņēmušas t. s. Eiropas numu-^
rus. Ir vēl brīvas vietas 40.000—
50.000 ieceļotājiem. Daļa no Slem
vēl neizmantotiem galvojumiem no­doti
baznīcu organizāciju rīcībā.
Tiem, kuriem galvojumi pieņemti
DP komisijā Vašingtonā, E. Skvad­rilli
vērtējumā, pastāv arī Izredzes
tos realizēt.
Jautāts, val var cerēt, ka kongress
vēl šinī sesijā pieņems DP likuma
papildinājumu. DP komisijas koor­dinators
paskaidroja, ka likumpro­jekts
kongresā nav noraidīts un
varbūt to pieņem vēl šinī sesijā*
Pastāvot tomēr arī iespēja, ka liku­ma
pieņemšana val noraidīšana tiek
atlikta. Ja likumiķ. pieņem šinī se­sijā,
tad to varētu arī praktiski iz­mantot,
bet pretējā gadījumā reālās
iespējas Izceļot būs apšaubāmas, jo
IRO savu darbību beigs un līdz tara
laikam centīsies vi$us tos, kas at­bilst
izceļošanas noteikumiem, ari
tiešām izvietot.
Tālākā sarunā mūsu pārstāvji In­teresējās,
vai !t tiesa, ka dažos ga­dījumos
no veciem ļaudīm un darba
spējas zaudējušiem tiek prasīti pa­pildus
galvojumi 1000 dol. apmērā.
E. Skvadrilli apliecināja, ka dažos
gadījumos šos papildus galvojumus
tiešām prasot, ja rodas šaubas, ka
attiecīgā persona Amerikā nevarēs
sevi apgādāt. Sos jautājumus Iz­šķir
ASV imigrācijas komisija Gro­nā.
Papildus galvojumu pieprasī­jumu
tomēr neesot daudz. Nav no­teikta
ne vecuma robeža, ne ari
darba spēju zaudējumu procents. E.
Skvadrilli «uzsvēra, ka DP komisija
visus Sos jautājumus nekārto, bet
tie atstāti speciālās ASV imigrācijas
komisijas kompetencē, kas par kat­ru
atsevišķu gadījumu lemj vienīgi
Gronā.
Plašāk pārrunāja jautājumu par
izceļošanas noraidīšanas gadīju­miem.
E. Skvadrilli paskaidrojumu
rezumējumā izriet, ka DP komisija
cenšas un dara visu iespējamo, lai
noraidīšanas gadījumu iespējami
mazāk rastos Groaa. bet pilrngl no
tiem izbēgt nevar. Par katru izceļo­tāju
pēdējais vārds sakāms imigrā­cijas
komisijai Gronā. Līdz šim gan
no apm. 80.000 personām, kas uz
ASV aizbraukušas, tikai apm. 30 ir
gahgā veidā noraidītas. Diezgan
bieži gan izceļotājus uz laiku aiztur
Gronā, lai noskaidrotu jautājumus,
kas speciālās imii^rācijas komisijas
skatījumā vēl rada neskaidrība.^, val
ari, lai izlabotu kļūdas un nepilnī­bas
izceļotāju dokumentos. Parasti
Gronā vairāku tūkstošu izceļotāju
vidu ir ap 300 uz laiku aizturētu
personu. ASV valdības imigrācijas
departaments var celt iebildumus
pret jebkuru ieceļotāju. Izziņas ma­teriālus
var arī neizpaud, lai gan
ļoti labi var sapra.st aizturēto vēlē­šanos
noraidī.sana.<; padījumo.s uzzi­nāt
iemeslus. Visos tajos gadījumos,
kad ziņu izsnie^.^ana netraucē uz­raudzības
iestāžu darbu, noraidīša­nas
iemeslus arī paziņo, kā, picm.,
par krimināliem pārkāpumiem, par
(Turpinājums 1 lappusē).
M,1 !
r •
'i •
>. I