Bavarijas Latviesu vestnesis, September 4, 1946

              1946. g. 4. septembri Latviešu Vēstnesi»
Vēstule.. •
(Turpinājums no 1. lappuses)
iai pierādītu, ka mazp tautas lik­tenis
ir tikpat vērts, cik lielas! Cī­nies
par savu vietu zem saules, par
savas tautas tiesu ' dpot dzimtenes
gaisu!
Tu esi brīvības un taisnības ka­reivis
un t^va sķaicļŗ? sirdsapziņa
iŗ tavs vairogs. Tavas tautas cie­šanas
i r tas nesalaužamais spēks, ķp$
tevi ved pretļŗņ nākotnei. Un pāri
tavai |aļvai plīvo brīvās un neat-r
k^īgās Latvijas S£u:kanbaltsaŗk^Ŗi$
karog$.
Var būt, ka tu pats to vairs ne^^
pieredzēsi, Bet tu to būsi nesis ci­tiem,
tiem, kas dzīvos pēc tevis. Tu
būsi darījis to pašu, ko darīja tavs
vecaistēvs, stādīdams d^rzā javmas
ābelītes. Viņš nezināja, vai vairs
augļus pieredzēs, bet nerimdams die­nu
pēc dienas pūlēja^ par tiem, kas
nāks viņa pēdās, Tu būsi darījis to
pašu, ko darījis tavs tēvs, māju cel*
dams Jaunsaimnieka līdumā, ko ir
darījusi viena latviežu paaudze
otras. Un svētīts būs tavs vārds.
Sūtņa J. F e l d m a ņ a apskatā par
mūsu tautas stāvokli un emigrāciju
bija pieminētas izceļošaniBs iespējas
uz D i e n V i d f r a n c i j u. )yLatviešu
Balss Austrijā" par to papildus ziņo,
ka Dienvidfrancijas departamentos
jau pirms kara bijis lauicsaimnieku
trūkums, kas tagad vēl pjilielinājies,
un Francijas valdība uzskatot, ka šo
nopietno problēmu varētii atrisināt
tikfti imigrācija. Tāpēc esot nodoms
atļaut lielākam pārvietoto personu
skaitam ieceļot Francijā, bet tikai
tādiem, kas nopietni apņēmušies no­darboties
lauksaimniecībā, āiem ie­ceļotājiem
tad piešķirtu optantu tie­sības
un ari tiesības apstrādājamo
xemi i^gūt savā īpašumā. Par veļa­mākiem
ieceļotājiem minēti iccoļotāji
no lauksaimniecības zemēm, tātad
ari no Baltijas.
Reutera aģentūra m Otaivas ziņo,
ka K a n ā d a s senāta ieceļošanas
komisija ieteikusi seniitam, ka, tik­līdz
būs pieejama nepie^ciesamā kuģu
tonnāža, vajadzētu sāl^t veicināt iz­meklētu
lauksaimniecītias luī rūpnie­cības
strādnieku ieceļošanu Kanādā;
Kanādai vajadzētu sūltft m Eiropu
ierēdņus, kas tur izraudzītu Kanādai
piemērotus ieceļotājus.
No Buenosairesas zilņo, ka A r ­g
e n t ī n a s valdība apspriežot če-chu,
dāņu, holandiešu,, ukraiņu un
Baltijas tautu piederīgo ieceļošanu
Argentīnā,
No Riodežaneiras ziņo, ka B r a ­z
ī l i j a s valdība vēl šinī m " . sl ai-ļaušot
ik gadus Brazīlijā ieceļot
120.000 personu.
Zalebortas apgabala pāivietoto
personu nometņu izglītības darbiniet
ku apspriedē Ausitrijfi sanāksmes va­dītājs
— UNHUA/s pārstāvis R Be-sons
ieteicis pārvietoto personu sko­lās
vācu Valodas vietā mācīt spāņu
valodu, kas nākotnē varētu būt ļoti
svarīga. Augst$l<[olu studiju vietā
ģimnāzijas beigušio' jaunatni viņš ie­teicis
virzīt uz praktiskiem arodiem
un arī pieaugušo apmācību organizēt
emigrācijas sagatavošanai. Pēc P.
Besona izteikumiem, būtu Iekārtoj a-mas
centrālas darbnīcas^ uz kufām
no visām nometnēm varētu sūtīt mā«
cekļus, īpaši ģimnāziju beigušos. Ša"
nfiksmē piārrunāta ari viengadīgas
lauksaimniecības skolas dibināšana
un lauksaimniecības kursu sagatavo­šana
dažādām sp<Kaālām nozarēm.
,,LatVie§u Balssi AusirijS''
ialtieša sudziba
Lfindonas laikrliksta „N e w s R e «
V i e w" i l . jūlija numurā atrodama
šāda lasītāja vēļ3tvilē:
No ;„News Review" 1?. jūnija nu­mura
ar interesi mācījos dažus Ht
dzekļus pasaules miera veicināšanai,
pierfīēram, ja Dienvidslāvija vēlas
Triestu un uzvestos rāHhi un mier­mīlīgi,
to dabūjot, tad \im ņem vien
to det!
Sl nepārprotami skaidrā cilvēku
un valstu attiecību kārtošanas veida
iespaidots, es rakstu jums, cerēdams,
ka jūs nekavēsities pavēlēt krieviem
atstāt manu zemi, Igauniju, kurn tie
okupēja 1939. gadā un kopš tā laika
okupējuši nemitīgi, atskaitot iso
starplaiku, kad cietumsargu lomu
pagaidām bija pārņēmiiši vācieši.
Spilgti atcerēdamies 1 tās mokas,
kad redzēju visvareno slepeno po­liciju
aizvedam prom manus tuvā­kos
radiniekus, un pats izglābdams
savu brivību (tāpat kā pāri par
simts tūkstošu manu tautiešu) tikai
ar bēgšanu uz citu valsti, es nevaru
nesajust, ka, * lai cik svarīga Dien­vidslāvijas
tirdzniecībai un presti­žam
arī nebūtu Triesta, tad tomēr
sarkanās armijas atvilkšana no Bal­tijas
valstīm ir vēl steidzamāks jau­tājums,
ļ
Neviens, kas daudzmaz pazīst Aus­trumeiropas
vēsturi un ģeogrāfiju,
nevar noliegt, ka Krievijai nav vai­rāk
tiesību turēt Igaunijas, Latvijas
un Lietuvas tautas okupācijas dzelzs
skavās, kā tiesības norīt Anglijas sa­las.
- M. Viktors (M. Victor), Stok­holmā,
Zviedrijā. ^
Cik valstiņu bSs?
Angļu <»okupēto Vācijas daļu pā­ri
dzēts sadalīt 3 valstīs — Slēzviga-
Holšteina, Hannovera un Heinzeme.
Udz ar to sākušās debates par šo
valstiņu robežām. Aiz vēsturiskiem
motīviem Hannoversi pieprasu Osna-brīP
as apgabalu, bet aiz saimnie­ciskiem
motīviem Vestfāli. Hanno-ver
» I pieprasa arī' Gldenburgu. Tajā
pašJi laikā oldenburgieši nostājušies
pret „Lielhannoveras*V radīšanu un
iestājas paši par savu provinci. Bez
tam izteiktas domas,, ka ap Hambur-gu
līdz Lībekai un Flensburgai va­jadzētu
izveidot patstāvīgu Lejasvā-cijas
apgabalu un bez tam vēl radīt
īpašu piekrastes — Vēzeras-Emsas
valsti, kurā ieietu arī Aurichas un
Osnabrīkas novads.
,,InformāciJas Biļetens*' Osnabrtkā
i i i n^ raksta
Sabiedriskā audzināšana
Bez ģimenes un skolas audzināša­nas,
kas trimdas apstākļos nespēj būt
tik efektīva, kā^bija Latvijā, svarīga
loma ir arī ārpusskolas audzināšanai.
Dzimtenē to veica ne vien dažādas
organizācijas un biedrības, bet arī
valsts vara. Pašreiz mums līdzīgu
iestādījumu nav, ir tiks^ nometņu
iemītnieku kopas, kuru dalībnieki
nav vis brīvi komplektēti, bet novie­toti
kopā vai nu mechaniski vai arī
aiz nejaušības. No šāda nometņu sa­stāva
stipri cieš sabiedriskā audzi­nāšana,
jo, piemēram, tirgotāju mo­rāle
ir citāda kā lauksairnnieku, tas,
ko par labu atzīst amatnieks, ne
vienmēr pieņemams arī ārstam utt.
Tādos apstākļos mūsu jaunieši viegli
var gūt juceklīgus uzskatus, kas ne­vēlami
atsauksies uz viņu turpmāko
dzīvi.
Dažādas nosod^as parādības sa­vā
dzīvē redzam ne vien mēs paši,
bet tās vēro arī tās zemes ļaudiis, ku­rā
mēs dzīvojam. Ikviena mūsu cil­vēka
aliktā uzvešanās met ēnu uz
mums visiem un mazina mūsu visu
godu un labo slavu. Uz mums rau­gās
un mūs novēro ne tikai mūsu
draugi, bet arī nelabvēļi. Katru mū­su
neuzvedību iztulko divkārši ļauni
un to piedēvē nevis atsevišķam cil­vēkam,
bet uztver par visas tautas
negatīvu īpašību. Diemžēl jāatzīst,
ka mēs dažā ziņā esam slilcti sabied­riski
audzināti. Nemaz nevajaga
katrā ziņā ievērot salona toni, bet
tikai jācenšas ievērot konvencionā-toti
uz citurieni, bet bērni atstāti un
klejojot bez apgādniekiem. Visiem
iedzīvotājiem jāpiedalās kara postī­jumu
izlabošanā. Vēstules saņēmēja
vecāki palikuši Latvijā. Pagājušā
rudenī viņi no saviem laukiifmi iekū­luši
1,5 to labības. 1 to vajadzējis
nodot valdībai, 350 kg jāatstij sēklai,
bet 150 kg atstāts pašu Iztikai. Lī­dzīga
aina esot viscaui'ēm Vidzemē.
Lejasciema apkārtnē nodedzllnāta ap­mēram
puse lauksaimniecību. Visi
tilti pār Gauju im Tirzu uzspridzi­nāti.
Daudz vīriešu pazuduši bez
vēsts. Vīriešu Vidzemē visjaār pali­cis
maz. Par Ventspils apriņķi vēs­tules
rakstītāja ziņo, ka Usmas pa­gastā
abu okupāciju laikā 19 cilvēku
noslepkavoti un 135 pārvietoti uz Pā­lās
normas, kās nav rakstītas l i k i ^ •dOfhju Savienību. Puzes pagastā ap-mos,
bet kuras liek ievērot mdsu cietināti vai aizvesti 109. Vēl arvien
labā apziņa. Lai to panāktu, vajadzī­ga
sabiedriska izaudzināšana.
Latvijā bija dažādi inspektori un
kuratori. Tagad svešumā nebūtu lie­ki
padomāt, vai nometnes nebūtu sa­va
vieta un.nozīme šādam sabied­riskas
audzināšanas inspektoru vai
kuratoru institūtam, kas līdztekus
sabiedrisko tiesu institūtam varētu
izšķirt un kārtot tādus sadzīves un
sabiedriskās audzināšanas Jautāju­mus,
kas neietilpst tiesu kompetencē.
Tie varētu raudzīties, lai mūsu tau­tieši
ārpus nomentēm uzvedas tā, kā
to prasa mūsu labā slava, un rīkot
priekšlasījumus un pārrunas par šiem
jautājumiem. ---Ernests JurkavLat-vian
DP Camp, Memmingen, Bayem
(13b).
Esam aizmirsti
No sirds pateicamies psir avīzēm,
jo pēc apmēram mēneša tās mums
sniedz pirmās ziņas. Esam še divi
pilnīgi aizmirsti latvieši, ne LSK,
nedz arī kāda cita latviešu organizā­cija
mūs nav apmeklējusi. Esmu
rakstījis LSK pārstāvim^ bet atbildi
līdz šim neesam saņēmuši, nerunā­jot
nemaz par kādu materiālu palī­dzību,
lai gan mums, it sevišķi ma­nam
biedram — Arturam Arājam,
kas slimo ar atklātu tbc asā formā
(spļauj asinis), palīdzība ļoti nepie­ciešama.
Ārsts saka, ka A. nepiecie­šamas
taukvielas un vairsik uztura,
bet taukvielu mēs gandrīz nemaz ne­redzam.
Haralds Kn^ulJis, Laz.
„Oberschule**, Unterer Stadtgarten
39, Straubing, Bayem (13a).
PieridUums
Mūsu atspēkojumiem it kā par
spītiv vācu laikrakstos sistemātiski
parādās raksti, kuros DP atlcal pie­dēvē
visādas nelietības un noziedzī­bas.
Lai tad būtu atļauts minēt arī
atspēkojumu pierādījumus. Par tā­diem
varētu noderēt tiesu spriedumi.
Oldenburgas (Holšteinā) militārā
tiesā 4., 9., 11., 18. un 25. jūlijā no
59 sodītiem tikai 3 ir ārzennnieki, to
vidū 1 no Baltijas valstīm. Visi pā­rējie
sodītie ir vācieši. Kāda tad nu
ir proporcija? Kuri tad nu ir tie,
kam varētu piedēvēt neliešu, zagļu
un blēžu apzīmējumu? Šķiet, ko­mentāri
te lieki. — Ēriks Miesnieks,
Latvian DP Gamp, Rettbergkaseme,
A—70, EuUn (24).
notiekot laupīšanās. — Bīgā izrādot
filmu ,JCaugurieSi**, kas uzņemta
1940. gada vasarā. Vācieši fiilmas ne­gatīvu
iznīcinājuši, bet 3 kopijas at­rastas
veselas un filmu vajadzējis
tikai samontēt un ieskjuļiot Liepāja
Rožu laukunus pārdēvētj; par Uzvaras
laukumu. Liepājas osta tagad esot
iztīrīta no nogrimušo kuģu vrakiem
un mīnām, Ventspilī padziļināšot
Ventas grīvu un ostu izbūvēšot par
vienu no lielākām ost ām Padomju
Savienībā. — Pie Rīgas izbūves pror
jekta nodarbināti^^i)adomju architeķ-ti
Kolijs, Rudņevs, Barianovs un 01-
tarževskis, kuriem palīdzot Rīgas ar-chitekti
Antonovs^ Birznieks un Tīl-manis.
Rīgā paredzēts ielcārtot 96
ha apstādījumu, līdz ar ko Bīga kļū­šot
par vienu no skaistiikām Padom­ju
Savienības pilsētām.
«Latviskais VSrtls" Mērbekā
un „LatvJu Vardu** Stokholmā
tode: ej nu sazini īsto vainīgo! Ar
šādām brticēm guļ tūkstošiem ne­vainīgu
cilvēku. Bet vai tas ir kāds
pierādījums? y
Jā, ar pierādijumlem ir grūti.
Laikrakstos, piemēram, parādījās zi­ņa,
ka pārvietotām personām būs Jā­pierāda,
vai viņas pēc atgriešanās
dzimtenē sodīs. Bet šādu pierādīju­mu
dabūt īstCTiībā nav grūti: Jābrauc
personīgi uz dzimteni un pierādījums
būs rokā. Protams, personīgi neviens
šo pierādījumu nevarēs attiecīgām
iestādēm iesniegt un tādēļ diezkāda
vērtība pierādījumam nebūs. Tāpēc
atkārtoti Jāsaka, ka ar pierādījumu
sadabūšanu tomēr ir ārkārtīgi grūti.
Cita lieta būtu. Ja Serloks Holmss
dabūtu īslaicīgu atvaļinājumu no
aizsaules pārvaldčjs: viņš pierādīju­mus
noteikti sameklētu. Viņš kā Go-goļa
teiksmainais injs paceltu pirkstu
pret vainīgā krūtīm un sacītu: „Lūk,
t P O R T
tdciba ari rīkotājiem — Fišbachaf
tautiešiem un viņu sporta vadītā­jam
R, Upatnlekam Startēja Fiš-bachas,
Ansbachas, Eichštētes, Hers-brukas,
Mērcfeldas, Veidenas, Vīrc-burgas
un Filselcas litvieSu vieglat­lēti.
Uzvarētāji: 100 m Gunārsons
(Vīrcb.) 11,6 sek., 200 m Gunārsons
23,9 sek., 400 m Lamberts (Vīrcb.)
56,1 sek., 800 m Āboliņš (H.) 2:08,7
min., 1500 m Āboliņš 4:24,3 min.,
5000 m Brakmanis (Vīrcb.) 19:08,2
min., 10.000 m soļošanā Rasa (M.)
53:24,5 min., lodē Npilandš (H.) 13,11
m, diskā Poltrak:s (Vīrcb.) 38,42 m,
šķēpā Baltausis (M.) 43,27 rn^ veseri
Poltraks 40»80 m, tāllēkšanā Gunār­sons
6,39 m, aiigstlēkšanā VirziņS
(A;) 1,73 m, kārtslēkšanā Lipomanis
(Vīrcb.) 3,10 m, 4X100 m stafetē
Vīrcburga 47,5 sek. Sieviešu sacen­sībās
60 m L v . ieguva Ozoliņa (E.y
9,3 sek., lodē Karlspne (Vīrcb.) 8,08
m, āugstlēkšanā. Graudiņa (Vīrcb.)
1,43 m un 4X60 n^ stafetē Eichštete
33,3 sek. Amerikāņu vltn. Srēders ie­lūdza
latviešu sportistus startēt
Nļrnbcrgā arī turpmāk un^^ra
tautiešu rīcībā piedāvāja stadiona
moderno peldbaseinu (L, Vedējs).
Zviedrijā saņemta vēstule no Lat­vijas,
kurā attēloti apstākļi Vidzemē
un Ventspils apkārtnē. Ventspls cie­tums
paplašināts un tajā tagad va­rot
novietot ap 1000 personu. Katru
nedēļu no cietuma aizvedot ap 100
cilvēku, bet to vietā arvi<m nākot
klāt jauni. Pagājušā rudenī katrai
lauksaimnieku ģimenei līdz jaunai
ražai atstāts 150 kg labības, viss pā­rējais
bija j ānodod valstij. VimtspilI
daudzās ģimenēs pieaugušie loārvie-
Fierādljiimu nav
Serloka Holmsa laiki, šķiet, aizgā­juši
uz neatgriešanos. Ak, šis Ser­loks
Holmss! Bērnības cUenias es jūs^
moju par viņu ar 1.000 procentu uz­viju.
Un es gribētu redzēt to cil­vēku,
kas attiecībā uz sevi to no­liegtu.
Jā, Serloks Holmss bija tāds
detektīvs, kāds mūsu dienās ļoti ne­pieciešams,
bet Muhameds to negrib
un tādēļ mums tāda detektīva nav.
Pietika visniecīgākās slo-ambas no­zieguma
vietā, vismazākās apģērba
pūciņas vai cigarešu pelnu, lai Ser­loks
Holmss noķertu noziedznieku,
kur pēdējais ari atrastos. Tādās rei­zēs
Serloks Holmss gājiis noziedznie­kam'
klāt, licis viņam roku uz pleca
un mierīgi sacījis: „Llkuma vārdā es
jūs apcietinu." Vainīgais nemaz nav
mēģinājis izvairīties vai liegties, jo
viņš zinājis, ar ko tam ir darīšana.
Bet kā iet ar nozieguniu apkaroša­nu
tagad? Jāsaka, ka to nevar saukt
par apkarošanu, bet pmr totālu skan­dālu.
Mūsu detektīvi ar moderno
aparātu palīdzību gan sp<§j redzēt
tumsā, uztvert skaņas (^uii biezām
sienām, redzēt un dzirdēt, kas notiek
zem ūdens un virs mākoņiem, pēc
asins spiediena konstatēt, vai cilvēks
I melo vai runā patiesību, bet kon­statēt
vainīgo tūkstošiiem cilvēku
nogalināšanā — tie nesp&j. Tiesa; no­ziedznieki
nozieguma vietā atstājuši
ļoti maz lietišķu pierādījumu vai pa­zīmju,
pēc kurām varētu sadzīt pē­das
vainīgiem. Ir tikai viena pazīme:
šāvienu brūcēs upuru pakaušos. Bet
vai tas i r kāds norādljuims par vai­nīgo?
Šāviens pakausī — ļoti plaši
un ho vairākām pusēm pielietota ine-
V a l e r i j u P r i k u l i , di. 14. g.,
m. Z ī n a P r i k u l e : IJNRRA
Team 76, Kcmptcn, Bay. (13b). 3447
Jaunie Eiropa^ j^elstarlvieglatlētildl
l^šā^^^^ meistarsacikstes
vieģiatiētikā; piedžiloties 21 i^ādlaš
pārst^vjienv Bisleta itadic»^
22, aug. atklāja! Noŗvc^iaš karalis
Hākcms. Stadicoiiā ir^
30 000 skautajiem, k a i^
sporta I draugi piiilik^^^ ne^
redzējuši. Kopš 1923. g. l^iropas pā<-
rējo vieglatlētu saimē pirmoreia star-tēja
ari Padomju Savienības sportis­ti.
Pirmo uzvaras medaļu iz(^ja
krieviete Sevrjukova lodes grūšanfi»
ar 14,16 m rezultātu paliekot tikai
22 cm aiz vācietei Mauermeiierei
piedarošā pasaul^i^ rekorda. Krievu
sportistes dominiļija visas 3 sacīkiu
dienas un valstu klasifikācijā Pa­domju
Savienīkii ieguva 1. vietu.
Jaunā& Biropas meistares vieglaiUētl*
ka ir: 100 m K. Stetsjenpva (Pad.
Sav.) 11,9 sek, aOmbarjiēr^ieSjĒ^
LCK sporta vadītājs A. Bērziņš F. Blankera-Ķ<H»a (Hol.) 11.8 sek,,
piešķīris nozīmi par nopelniem iž- Šķēpā Matjušina (Pad, Sav) 46,25
lāses futbolistiem A. Vanagam un E. m, diskā A. Dumbadze (Pad, Sav.)
Freimanim. Šovasar apbalvoti jau 4^»52 m, tāllēkšanā G. Koudlsa (Hol,)
14 latviešu sportlsitu (A, Sparinskl»), 5,67 m un āugstlēkšanā Kolchema
— Dienvidvādjas latviešu futbolistu (Franc.)^^^^ 1
sastādītā vienība 25. aug. dziesmu»-, ieguvēja krieviete Cu^na lēca 1,57
dienas laikā Aagsbnrgā pieveica tu- Mn- Vīriešu sacensībās kopvērtējumā
rienes vācu „Schwaben" rezerves uzvarēja zviedru Ķlpndie un slaidie
sastāvu 7:1. Lielistki spēlēja aizsargs atlēti, apliecinot, ka Zviedrija ir E l -
A. Arens (J. Upmanis). — VeidenasJ ropas pašreiz spēcīgākā vieglatlēU-Vūnzīdelas,
Selbas un Baireitas vācu kas nācija. * Sacīkšu pirmajā dienā
peldētāju sacensībās Vun»fdclS uz- lieliski triumfēja Somijas skrējēji»
varēja veidenieši. Viņu vidū bija ar! izcīnot abas pirmās vietas maratonā
Jelgavas peldētājs Osv. Krasovskis, un 10.000 m skrējienā. Maratoni^
kas savā grupā guva 2 uzvaras. Kra- (42,195 km) ar pasaulē vēl nepiedzīs
sovskis peldēja 100 m kraulā 1:22,0 votu 2:24:55,0 fit, rezultātu uzvarēja
min. un 4Q0 m kraula 6:4a.0 min. (T. V. Hītanens, pārspējot Japāņa K, So-
Bēndņš). — Apmēram puse no Lau- na 1^6, g. Berlīnes olimpiskās spē*
Int ēnas 5 000 iedzīvotāju augusta lēs realizēto pasaules labāko sasnie-pēdējā
svētdienā pulcējās Donavas gumu (2;29:19;a!it). 10,000 m skrējle-abos
krastos, lai vērotu Laulngena» nā 1. v. ieguva pasaule rekordista
vācu peMētāju sacensības ar turie- V, Heto^ (29:52,0 min,). 60 km soļo-nes
latviešu nometnes sportistiem, šanā jaunais Eiropas meistars %
Tos peldēšanā apmāca treneris V. Ljungrēns (Zviedr.) ceļā pavadīja
LagzdiņS. Sacīkstes sagādāja daudzi 4:38:20,0 st un sasniedza mērķi 6
prieka mūsu tautiešiem, jo vairums min. ātrāk par 2. v. ieguvēju. 100 ro
pirmo vietu izcīnīja latvie^, kas bija Ukrējioiā angljs D l Arčers uzvarēja
uzvarētāji ari abās galvenajās gnī- ar 10,6 sek, reroltātu. Ari J. Ķivi-pās:
vīriešu sacensībās kraulā ne- tim kopš 1930. g. piederošais Latvijas
pārspēts palika mūsu izlases peldē- rekords i r 10,6 sek. Sacīkšu ņobci4
tājs M. Lazdiņš, kas dažas dienas; gurna dienā ļoti sekmīgi bija franči,
viesojās Lauinģenā, bet sieviešu kon-Viņ^
kurencē peldēšanā uz krūtīm 1. v. ie- Palika nepārspēts 3^000 m kavēkļu
guvi studente Ē. HGistere.^N^
gan bij. US peldētājam A. Grasim. Stafetē Uzvarēja Francijas izlase. Jo
Visvairāk tomēr iepriecināja latviešu Par favorītiem uzskatītiem zviedriem
jaunieši. Gundega Sproģe, A. Strauss, vāji padevās maiņas un tie skrējienu
brāļi P. un Dz. Cukuri, K. Ramats,. zaudēja. A. Liņdbergs, sasniedzot
J. Meņķis, A. Grava, V. Veidis, A. jaunu Zviedrijas rekordu (4,17 m),
Smimovs u. c. pārspēja pie Donavasi uzvarēja kārtslēkšanā, kur sudraba
augušo bavārieSu zēnus un meitenes medaļas dēļ sīvi cīnījās krievu Ozo-
Sacīkšu dalībnieki peldēja apmērāmi hiJ?§ ar ēechu Eleamu. Beidzot 2. v.
200 metru, izmantojot straumes lielo ieguva Ozoliņš (4,10 m l Sprintu sta-spēku.
Rezultāti tādēļ nedod pār- Uetē (4X100 m) dominēja Zviedrijas
skatāmību. M. Lazdiņš, piemēram, izlase. 200 m slcrējienā L v . ieguva
200 m kraulā veica 1:19,9 min.! — S. Kulakovs (Pad. Sav.) 2L6 sek., 400
Lauingenas latviešu basketbolistu m N. Holsts-SBren.^ns (Dān.) 47,9
soda metienu turnīrā uzvarēja O. sek., 800 m'R. Gustavsons (Zv.) 1.51,0
Resnais (no 20 iesp. punktiem guva niin., 5.000 m S . Vudersons (Angl.)
16), bet sieviešu sacensībās E. Pen- 14:08,2 min., 400 m barj. S. Stokrubs
čuka (no 20 iesp. 12 R) (Arn. M i s ) ^ (Som.V^^^^M
— Zicmeļbavārijas latviešu meistar- skers (Zv.) 7,42 m, āugstlēkšanā S.
sacīkstes vieglatlētikā notika ameri- BoUnders (Zy.) 1.99 m, trissoļlēkšanā
kāņu armijas greznajā stadionā Rautio (Som.) 15,1T m, lodē P. Huse-
Nlmbcrgā, Tiešām neaprakstāma iz- bijs (Islande) 15,56 m, diskā A. Kon-rādījās
amerikāņu, sevišķi stadiohaj^
pārzina vltn. Srēdera sirsnīgā vies- (Zv.) 56,44 m. Dfesmitciņā uzvarēja
mīlība. Latviešu rīcībā bija viss ne- Norvēģijas atlēts G. Holmvangs (6987
pieciešamais sport^ inventārs, starta^ P.), kas tikai pēc griītas sacensības
pistoles, sacīkšu pulksteņi un p^it pārspēja krievu Kuzņecovu (^930 p.)
masieris Bez tam par niecīgu sa- Holmvanga uzvara izšķilts 1.500 m
maksu ne vien spc^rtisU, bet arī ska- skrējienā. Pēc Eiropas mdstarsacīk-tītāji
neierobežota vairumā varēja stēm mūsu kontinenta dau^kos hela-pirkt
atspirdzinošus dzērienus, citro-kajos sporta oBntroa_jK)tiks plasaa
nus, saldējumu, šokolādi un dēsi-, starptautiskas «acensības vieglaUe.
ņas. Latvieši bija vienkārši pārsteig- tikā. ^
t i Par sacīkšu Uelisko izdošanos pa- I The Stars and Stripea