1950-09-27-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
S Par&. itu Uiļ īpašais ^paredzēt valstīm )PW un Iti atbai. rejai K un VWriku IIMenvid* i i t i^ ar uDro- US: jlbrttto iķerio ertki. m ho* liUka* X<on« Kdre. reek. srilOU >rttt Ieredzi. Ivaldibas štacio* ktimvfiči* i«n. Li0« )ta Rie« )ot ar )iem Ud« apjoms ļtSjfi no*^ Ija torw nozagti iva V»* D2oni ^iu Virs- , Ziņo» tr kopi vficu (ktēfiazltt polu ivibtt >jttsitm un Li* trit&nija, Mijiu is un tam vio-iBcljM n vt-firijas ts par kas no-imjosiM llelftko 8 ap- ^ kuties. «Vīriem kas ta-par tā-liegumu tdafrikas ir 1» S,,bēnii. ^dlba, Pa- Ibtltanijfi llelu-tiieUnfit skaits Otra pa- |New Jer- . pēdēja bruņoto ka Vlet-ļtiitt Ton- Cletokfiņa ŖOOfmleku iedzimto lesinSms. Jlem, kas Ziņo ari loto sps-nā. Val-ved no ptero]ļ)e-i desmit Smes sta-iCu kolo- )tl 30.000 ķetlgu 11- rezidenta uimā Sko- Iparedzētl U Ieroči. 115«# krie-tds vācle-gūsta ibveliem Silbu pāla. uz bise pa- Jrējle to Ieta firstu minis- LAtVIJA Utviao New8paper Hr.U mh Sepi 27» 1950 Publifber aiid Edltor: Valde-ailpf Lambergs, Sdiwabi8ch Miind, DP Cfamp ArtUlerle* ilieme» Phone Sch^. GmUnd ģm* Printer: Remsdruckerei glģg. Hartai k Co, 8(*wabi8Ch 0nSrid« Paradiesstr. li^Publis^ M twlče we€kly Cl^culation lt«W.ft?onsor-Intemationai Be-fugee Organizatlon. lATVlAN NEWSPAPER Nr. 74 («8) Treitten, 1950. g. 27, aei^ lidevilf: Latvlelu Centrāli Ko> mitēja. Galvenais redaktors: V Lambergs: galv. tad. vietn. M» ^tirSdaktom A. BoUteU». riņl,^!. Balsters. L. Svan* AustAltlas redakcijas vad, A. Smits j^wley Houae. Canbw» S;A.CT^ AusttaUa). djai adrew; (lla) SchwabUļch Omūnd. OP ^^amp^ArtUlart^ Kaseme» tfilr. 8cliw. GmUnd SUS 4 punktu programma Apvienotajās nācijās Sākusies UN pilnsapulce mā, ja Drošības padome būtu aizkavēta novērst miera draudus vai agresiju; 2) UN Jādibina IpaSa komisija, kas nekavējoties varētu doties uz tādu vietu, kur draud Izveidoties jauns saspīlējums vai starptautisks konflikts; 3) Katrai UN loceklei bez sava karaspēka jātur gatavībā arī zināmas vienības, ko katrā laikā varētu nodot Apvienoto nāciju rīcibā; ffH^SKIS NOLASA KAĶA NOZIEDZNIEKU SARAKSTU» BET VIŅA IWSIJKUMUS PIECREIZ PĀRBALSO - KAD PĀRBlAs VALSTIS KOREJAS KARA KRITUŠOS, PADOMJU SAVIENĪBA UN SA- tmņ PALIEK SEZOT - BIEDRS ARLOmJ MINISTRS UN JAKOBS MAĻIKS DEMONSTRATĪVI ATSTĀJ BANKETU. Lekaakaeas (F). — Jau pirmā Apvienoto nāciju pUnsapulces darba pilnsapulcei jānodibina speci- Bēdo pierSdUa, ka DInam E^eaonam taisnība - II sesija laikam būs iz- ^^^^^^ ^^^^^ padomu, Iļ^ēja UN piecu gadu pastilvēSanas vēsture. Tik konkrētua priekiliku-mua m tik asu vārdu pārmaiņu, darbu sākot, delegādjaa līdz iim vēl nebija piedzivojuias. Savienoto valstu stingro nost&Ju vienreiz izbeigt Apvienoto nāciju darba aabotēšanu pierādīja Dina Ečeaona garā programmatiskā runa, ko viņS teica Jau pirmajā dienā. Tās galvenās tēzes ir Setri amerikāņu delegācijas ierosinājumi, kufus pieņemot, starptautislīajā forumā vu'ētu novērst visus tos iķēfilus, kas līdz iim kavēja darbu. Pirmā un tālākās dienas pierādīja, Ica Padomju savieidba zaudēJusi visas tās simpātijas, kaa tai vēl bija pirms gada. Ārlietu ministru Viiinski tāpēo laikam sagaida grfltas dienas Lēksaksesfi, Jo Jau tagad ar lielu balsu vairākumu aapulce noraidīja visui 5 viņa priekālikumus. parlamenta vēlēšanu šogad nebūs Londona (D). — Vairāki Londonas laikraksti pēdējās dienās pubUcēJa Zināinei un tēvzemei LATVIJAS UNIV)BRSrrATBS GADA SVĒTKOS 1919. g. 28. septembris Ir vien» no Uellkim dienām Htvlein tautas vēa-informādju, ka Lielbritānijā vēl ip- Saji dieni ide^Biii Ilgi lote-gad gaidāmas apakšnama vēlēSan^^ taig'gipnla dskttalRvIeiu tautu Kad žurnālistu un ļaužu pārpildīto UN pilnsapulces pirmo sēdi atklāja tās līdzšinējais pr^ezid^nts, Filipīnu Runas turpinājumā ASV ārlietu ministrs norādīja, ka ir tikai viens kādus koliektivus līdzekļus izmantot, ieskaitot arī UN karaspēku, lai īstenotu Apvienoto nāciju chartas mērķus un principus. Atskaitot Padomju savienību un satelltvalstis, ASV ārlietu ministra runa izsauca skaļus aplausus un piekrišanu pilnsapulcē. Vēlākajās sēdēs, vairāki runātāji silti' apsveica E^ļesona ierosinājumus, pie kam Clles delegāts pat vēlējās tos papildināt, ka Apvienotajām nācijām vajadzētu dibināt pastāvīgu karaspēku, kā to paredz charta. Pēc Ečesona runāja delegāts Romulo, vārdu lūdza ASV uzturēt mieru. Sis ceļš nozīmē stip- Ists ceļš, pa kuru ejot, pasaulē var, Padomju ārlietu ministrs Višinskis. ārlietu ministrs Dins Ečeaons. „SI Apvienoto nāciju sanāksme nozīmē izšķīrēju konferenci," teica Ečesons. „Mums jābūt jau tagad skaidrībā, ka katram -izrunātam vārdam pasaules tautas sekos ar lielu uzmanību. Un mūsu vārdi līdz ar ciņu atbalsīm Korejā tās sasniegs. Kā mēs esam nonākuši līdz šai situācijai, ko pUda bailes un briesmas?" jautāja runātājs. „Daudzi no šīs sapulces dalībniekiem savā dzīvē pieredzējuši im-p^ ju atdzimšanu un krišanu, jaunu valstu dzimšanu un Jaunu cerību rašanos. Ar! pašrelz«Jil3i^ 9u mūiU cerību avoto. iet k i tfti gadījies, ka Apvienotās nācijas piecu ! ;adu ilgajā pastāvēšanā nav varēju-' sa nodJroSināt pasaulei mļieru," turpināja tālāk Ečesons. ..Pavisam ļkaidri izsakoties, padomju valdība mēģinājusi traucēt šo mieru ar pie*^ ciem šķēršļiem." Ečesons tālāk norādīja, ka Padomju savienība traucējusi darbu un labo saprašanos, pūloties panākt sabrukumu tai pasaules daļā, kas vēl nav pakļauta Maskavai. Otrkārt, tāiitu sadarbību traucējis tas apstāklis, ka padomju vadoņi aizvilkuši tioslēpumainibas plīvuru ne vien savai tautai, bet arī visiem satelītiem. Treškārt, Padomju savienības armija tālu pārsniedz tos priekšnoteikumus, kas nepieciešami pašaizsardzībai. Un tieši šis apstāklis visvairāk apdraud mieru visās pasaules daļās. Tā Padomju savienība piespiedusi ar! pārējo brīvo pasauli atkal apbruņoties. Ceturtkārt, brīvām tautām Ir ļoti grūti pārvarēt neuzticību, ko radījuši padomju varasvīri un starptautiskais komunisms, kaš gan sludina saprašanos un cīņu par mieru, bet izmanto citas valstis par savām šacha figūrām. „Un piektkārt", sacīja Dīns Ečesons, „mieru apdraud ad tas apstāklis, ka Padomju savienība s^ib ar varu uzspiest pārējām tautām savu gribu un politisko sistēmu." rināt kollektivas drošības sistēmu un katram uzbrucējam padarīt skaidru, ka Jaunai agresijai nebūs nekādu panākumu. Lai stiprinātu šos drošības līdzekļus, savas valdības vārdā DIns Ečesons iesniedza UN pilnsapulcei 4 punktu programmu: . 1) Jārada tādi apstākļi, lai Apvienoto nāciju pilnsapulci varētu sasaukt jau 24 stundu laikā tai gadlju-atkārtodams savu veco ierosinājumu (Turpinājums S. Ipp.) Ievērojot strādnieku partijas niecīgo pārsvaifti, valdībsii neesot iespējams realizēt savu saimniecisko programmu. Pagājušās nedēļas beigās premjera EtUJa kanceleja oficiāU paskaidroja, ka ministru prezidents izšķīries šogad vēlēšanas fieizsludināi Tāpat atssiukta informācija, ka sildāma valdības pārkārtošana. Politiskajās aprindās Jau ilgāku laikā cirkulēja valodas, ka demisionēs ārlietu ministrs Bevins. Etlijs tagad paskaidrojis, ka atkāpšanās varētu notikt vienīgi tādā gadījumā, Ja Bevins to pats vēlētos. Bet ārlietu ministra veselība pēc izdarītās operācijas esot labāka nekā Jebkad agrāk, tāpēc viņi ari uz priekšu vadīšot ārlietu resoru. Valodas par parlamenta vēlēšanām Liel* britānijā pieņēmās sevišķi pēc tam, kad strādnjeku partijas kreisais no-viraiens savā orgānā Weekly Tribu-ne publicēja Informāciju, ka angļiem pie vēlēšanu urnām būs Jādodas jau tuvāko nedēļu laikā. Mūsu laikraksts ieguvis un drīzumā sāks iespiest latviešu pretestības kustības aktīva līdzgaitnieka atmiņas par 1940./41. g. pārdzīvojumiem un pieredzējumiem lUgas NKVD cietumos un moku kambaros. Autors ir viens no retajiem, kam pēc mēnešiem ilgām drausmīgām spīdzināšanām pašā pēdējā bridi pirms ieslodzīšanas deportējamo vagonā laimējies izbēgt no tālākām mocībām un nāves. Sī dzīvā asinsliecinieka baigais stāsts ir brēcoša apsūdzība Maskavas inkvizitoru briesmu darbiem un sadistiskajām spīdzināšanas metodēm, kas šo necilvēku upuriem dažkārt likušas nosirmot vienā nakti vai arī meklēt glābiņu pašnāvībā. Sis satriecošās liecības jālasa visiem, lai paustu tās tāli& pasaulei! 8 dienās Heidelberga (fm). — Analizējol; neseno britu, amerikāņu un franču karaspēka manevru rezultātu Rie-tumvācijā, ASV virsnieki izteicās, ka okupācijas spēkiem Jāpastiprina pretgaisa aizsardzība. ^Eventuāla uzbrukuma gadījumā ienaidniekam būs liels pārsvars gaisā," norādīja amerikāņu armijas komandieris Eiropā ģenerālis Edijs, „tādēļ ir nepieciešami pastiprināt zenitartilerijas, maskēšanās, izpletņu lēcēju apkarošanas un līdzīgas apmācības." Bez tam esot svarīgi amerikāņu karavīrus vairāk apmācīt nakts operācijās. Turklāt tie esot pārāk pieraduši un pārāk palaižoties uz motorizētu kustību, tādēļ vairāk Jāvingrina pārgājienos. Astoņu dienu ilgo manevru teorētiskais tezultāts rāda, ka „invāzijas armija" Bietumvācijā iebruka pēkšņi un ar pārsteigumu un ka amerikāņu 1. divīzija Grāfenvērfi tikko izbēga no aplenkuma. Uzbrucēju bumbvežu eskadriļas, par kuru bāzēm bija pieņemta Roma, Berlīne, Prāga un Varšava, izdarīja 245 uzbrukumus sabiedroto karaspēka koncentrējumiem, tiltiem un apgādes centriem, pie kam 75 proc. uzbrukumu izdevās, īpaša pavēle izsludināja karastāvokli starp rietumu sabiedrotiem un iedomāto uzbrucēju. Visi Vācijas iedzīvotāji tapa pakļauti sabiedroto militārām iestādēm, un arī Bonnas federālai vācu valdībai teorētiski bija dots rīkojums pakļauties militārām pavēlēm. Manevru ietvaros tapa ierīkoti ari bēgļu pulcēšanās centri un ēdināšanas punkti Un ātrumā i w l - dots speciāls sakaru tīkls no Rietum-vācijas līdz Havras ostai. Komunisti gatavo maizes invāziju Berlīni Berlīne (D). — Rietumberllnes laikraksti saņēmuši informāciju, Ica komunisti tuvākajās dienās paredzējuši izdarīt maizes invāziju, lai sagrautu Rietumberllnes pārtikas rūpniecību. Izplānots, ka katru rītu pāri sektoru robežām slepeni ievedīs 100.000 kukuļu maizes. Ievērojbt kursa starpību, Rietumberllnē viens maizes kukulis maksās tikai 25 feniņus. Komunisti tālāk paredzējuši savos nacionalizētajos veikalos pazemināt cenas ari gaļai un taukvielām. Mārciņa margarīna, piemēram, rietumu sektoros ntaksā 1 marku. lahrtein stndMti VB stodentesl Būdami izkaisīti dažādu zemju augstfikaJļU mācību lei^dēs, miēa tur dzesējam savas zināšanu slāpes, nei^izmirzdami, ka mūsu ga-^ rigie pamati sakņojas mūsu dzimtajā zemē — LATVIJĀ. Lai apzināmies, ka mūsu studiju darbs svešumā ir veltīta latviešu tautai un tēvzemei, gūstot tur zināšanas, lai sagatavojamies tam brīdim, kad varēsiļfn atgriettiea tēvu sēljiaMIdzi nesdami ai^ mm mm(^, lābaritorijli, hiblAttl, sa^^ «Khnilkle, rūpnieciskie un sabiedriskie pasākumi ui^ uzņēmuDAi, Ih^ienl satie* koties ar citu zemju stUdētājū jauncitni, nepalaidīsim ģaŗām iasppjp iegūt sev arvien jaunus draugus un c^ļiu biedniul ^ a f peJŗNtaisplbiiB ; un cilvēcības ideāliem — par mazo tautu taisno lietu. ĪA[ aaam gatavi ari paši cīnīties par taisnlbju un tiesībām» kad tēvuzeme mūs sauks. Mēs ticam, ka agri vai vēlu mēs atgriezīsimies no svešām varām un no svešas ideoloģijas atbrivotajā dzimtenē. Trimdas laikā ar dtu zemju akadēmisko Jaunatni nodibinātās draudzīgās saites, tfipiJk kā studijās iegūtā pieredze un zināšanas tad ķalj>os mūsu darbam: Latvijas valsts un sabiedrības labklājība? celšanai. Latvijas universitātes dibināšanas atceres dienā lai apliecinām savu vienprātīgo ticību Latvijas valsts un Latvijas universitātes ne-atkaribas atjaunošanai, liekot šis ticības pamatā savas domas un darbus, ,pūles un cīņu par tām devīzēm, kas rakstītas LU karogā un Brivibas pieminekļa pamatā: ZINĀTNEI UN TĒVZEMEI - TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI Sai dienā lai esam domās kopā ar mūsu Alma Mater, ar tās dibinātājiem un vadītājiem, ar cienījamiem zinātniekiem un mācību spēkiem, ar Latvijas universitāti beigušajiem akadēmiķiem—valsts kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Latviešu Studentu CentriUfi Savienība Alma mater - UtvIJaa uirfywralWe. No il Mia latvju Jaunatne vuija refndlBlt aavaa alipea pēc g^bm pie aava, latviska ilnitnea av#ia*T|s dildraa ļdl kriatalla pMida atranmea no,iI avota! ^ . ^.^ JfiuiiMal augstskolai aikomi bSa »V^iTWf Uelaa grMbaa ^ fMbMfk midbas apēki bl^ bkiOstltl pa plaio Krieviju, tedmiako fakultUu miel-baa lldtekU ari blM^ evaknētL Un to^ mir, pateiootiea valdības, sabieMbag un visas latvju tautas morllam ua materlllam atbalstam, vlaaa lla gri» tibu lati laiki bija pirvarētu, un UtvļĀML imiversitite igvfotia par tālu pin mira lemea robettm atiltu un iMsIstamn augstskolu ar Ubl ie-kirtotim laboritorUim fon Instiitll* tiem. ^ Cik Uelaa bUa latvju Jaunatnes pea pēc augstākās izglītības, pierāda milra unlversltites Uelais studenta skaita, kaa Isl pirmā otri paaautoa kara samiedia ievērojamu skaitli — 9890. Ka trimdas apsUkļl nav spējnit masu Jaunatnea alipea pēo ligUtlbai lamaiinit, redzama no trimdi atu-Ņujorkā vēlreiz meginas vienoties par Rieiumvācijas apbrunosanu TRĪS ĀRLIETU UN TRIS AIZSARDZĪBAS MINISTRI SPRIB2 AIZ SLĒGTĀM DURVĪM - VAI SŪMANU BEIDZOT TOMĒR NEIZDOSIES PĀRLIECINĀT - GALĪGAIS LĒMUMS PAR VĀCU DIVIZUĀM GAI DĀMS ATLANTIKA PAKTA PA Ņujorka (D). - Pagājušo piektdien Ņujorkas Valdorfa Astorijas viesnīcā notika ASV, Lielbritānijas un Francijas ārlietu un aizsardzības ministru konference, kas bija veltīta Rietumvācijas apbruņdUmaL Cik var spriest pēc oficiāli komunikē, galīga vienošanās ari šoreiz nav panikta. Lai gan Savienoto valstu viedoklim par vācu divīziju organizēšanu tagad principiāli pievienojusies ari Lielbritānija, nepārvarams šķērslis Joprojām ir Francijas ieskati Jau ārlietu ministru konferencē Sfimans deklarē^, ka Parise par svarigāko uzskata Rietumeiropas alzsardribaa spēku organizēšanu un apbruņošanu. Par vācu divīzijām franči būtu ar mieru runāt tikai vēlāk. Pagājušās nedēļas apspriedēs, kas ilga divi dienas, piedalījās Ečesons. Bevins un Sūmans, kā ari amerikāņu aizsardzības ministrs Maršals, viņa britu koUēga Sinvels un franču aizsardzības ministrs Moks. Piektdien konference ilga visu dienu, atskaitot īso starpbridi, kad DIns Ečesons apspriedes dalībniekus aicināja pusdienās. Preses ļaudis, kas dežūrēja As-.. torijas viesnīcā, veltīgi izi^dljāsļ kaut kādu paskaidrojumu. Apspriedes notika aiz slēgtām durvīm, un dtkāri žurnālistiem labvēlīgie ministri neielaidās nekādās sarunās. Amerikāņu laikrakstu pārstāvji domā, ka varbūt ASV Jaunajam aizsardzības ministram Maršalam tomēr beidzot izdosies pāriiecināt Sūmanu. Kāds žurnālists visai asprātīgi izteicās, ka nu sācies trešais rounds Francijas un Savienoto valstu boksa cīņā. Franču ārlietu ministrijai tuvu stāvošais Le Monde raksta, ka Francija vēlas gan apspriest visus Jautājumus, bet vispirms bez vāciešiem. Raksta beigās autors izsaka bažas, ka Sūmana izturēšanās varētu atvēsināt amerikāņu tautas citkārt siltās jūtas pret frančiem. Šonedēļ turpat Ņujorkā sākās At-lantika pakta padomes konference, Jo līdzšinējos lēmumus par Rietumeiropas aizsardzību galīgā veidā var pieņemt tikai 11 aignatārvalstu ārlietu ministri. Spriežot pēc līdzšinējām ziņām, lielākā daļa Atlantika pakta dalībnieču kopīgajā aizsardri-bas sistēmā labprāt redzētu ari vācu divīzijas. Tā, piemēram. Dānijas fir- (Turplnājuma J.. Ippbl dējojo skaita, kas kidreli bUa gluii Ievērojama - piri 2999. UAdgl Amerikaa nnlveraltitim. UtvUaa untversiatē bUa pirativitaa vlaaa «Initnea — ki humanltiria, tedmlakia. No n vēsturiski briia, 1919. g. 29. laplembr^ iodfen pōat IL gMto. |»« fliliilig kiiē^ Satfl darfiflMHi Um tJH li^MķAv^^ Jnalfdivu okuptotjaa varu tkm^ imH m vtena. ot» nagpfja sļieit IlUikitvIiidti t r i ^ ^ ' LU aaaniegumi vittaa dai^blbaa laiki Ir levērlbaii dedil Sāji laiki far inmatrikulētl ap 99.999 studentu, un ti devnd tautai ap 5999 akadēmiski ligUtotu pilsoņu, MOiu latviein ikadēmlsko tradl-djn nesēja un turpinitija Ir mtat Mndaa studējoši Jaunatne, ipvle^ nota savi organhIeIJi LatvMu StB« dentn Centr|li Savienība. Jau sesto ŗelil trimdas saime atal-mē Almsi ttkter aībnumtfenn šis lemēs. Kurvleaķ Mrodaa lat^a aka^Kmlķl -r^ un todien laikam nav leniea, kur viņu nebilu — vUmf at-zīmē 29. septMnbrL Daudzi Jo daudzi mflsu akadēmiakia saimes looeUĻ snmgia trimdaa nastu salauzti, pall-kuil oe|a nmli, un daudzām kapu kopiņite 1^ ^ t a a il oeļa malas. Atceroties iodien mflsu univenrititli nolieksim savas galvaa ve|u valsti aiigijulo kommlUtoņu kapu kopu priekii un pieminēsim tos klum pirdomia. Bet mU, kam vēl ir lemta neal smago trimdaa nastu, turēsim svētu mflsu mqi8 Aliba liiater detrfii Sid-en^^ t Patriae — Zlnitael un tiv temeL Un ieslēgsim dii|i sMIs mflirtl universlUti, kas mums tik dauda devnsL Prof. V. Bnrkēviea, Latvijas unhrersltitea rektora Redakcijas piezīme: Plašāk mūsu akadēmiskai dzīvei sakarā ar LU gada svētkiem pievērsīsimies nākamajā numurā. Nobe]a miera pr^ija Dr. Ralfam Bancam Oslo (E). - Pagājušās nedēļas beigās agrākajam Apvienoto nāciju starpniekam Palestinā Dr. Ralfam Bančam Norvēģijas parlaments piešķīra Nobela miera prēmiju 1950. gadam. Tas ir pirmaU gadījums, kad šo augsto atzinības balvu saņēma nēģeris. Dr. Ralli Bančs, kura vecāki vēl bija vergi Savienotās valstīs, dzimis 1904. gadā Detroitfi. 1S28. gadā viņš ieguva doktora grādu Harvarda universitātē. Otra pasaules kara laikā Dr. Bančs strādāja āriietu ministrijā kā speciāliste Āfrikas jautājumos. Nobela miera prēmiju viņš saņēma par savu darbu Palestīnā, kad tam izdevās panākt ieroču pamieru žīdu un arābu valsts starpā. 1 1 t i i: ^ '4 i. . ii
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 27, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-09-27 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500927 |
Description
Title | 1950-09-27-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
S
Par&.
itu Uiļ
īpašais
^paredzēt
valstīm
)PW un
Iti atbai.
rejai
K un
VWriku
IIMenvid*
i i t i^ ar
uDro-
US:
jlbrttto
iķerio
ertki.
m ho*
liUka*
X |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-27-01